€¦ · Web view1.pielikums. Atklāta konkursa “VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un uzturēšana”,

1.pielikumsAtklāta konkursa “VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un uzturēšana”, iepirkuma identifikācijas Nr. VSIA LVĢMC 2018/8, Nolikumam

Atklāta konkursa

“VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un uzturēšana”

identifikācijas Nr.VSIA LVĢMC 2018/8

Tehniskā specifikācija

Satura rādītājs1. Ievads..............................................................................................................................................3

1.1. Dokumenta pielietojums........................................................................................................3

1.2. Sistēmas konteksts.................................................................................................................3

1.3. Iepirkuma tvērums.................................................................................................................3

1.4. Termini un saīsinājumi...........................................................................................................6

2. Funkcionālās prasības......................................................................................................................7

2.1. Vienotās ĢIS ieviešana...........................................................................................................7

2.2. Datu sagatavošana atbilstoši INSPIRE prasībām un publicēšana..........................................10

2.3. Zemes dzīļu informācijas apakšsistēmas izveide un tās uzturēšanas procesa atbalsts.........12

2.4. Derīgo izrakteņu krājumu bilances aprēķināšanas process..................................................21

2.5. Ārējo lietotāju darba vietu izveide tīmekļa portālā..............................................................22

2.6. Sistēmas lietotāji..................................................................................................................23

3. Nefunkcionālās prasības................................................................................................................25

3.1. Sistēmas arhitektūra............................................................................................................25

3.2. Lietojamības prasības...........................................................................................................25

3.3. Pieejamības prasības............................................................................................................26

3.4. Veiktspējas prasības.............................................................................................................27

3.5. Infrastruktūras prasības.......................................................................................................28

3.6. Trešo pušu programatūras prasības.....................................................................................28

3.7. Prasības drošībai..................................................................................................................29

3.8. Auditācijas prasības.............................................................................................................31

3.9. Uzturamības prasības...........................................................................................................33

4. Organizatoriskās prasības..............................................................................................................34

4.1. Ieviešanas pieeja..................................................................................................................34

4.2. Prasības nodevumiem..........................................................................................................34

4.3. Datu migrācija......................................................................................................................36

4.4. Lietotāju apmācība...............................................................................................................38

4.5. Garantijas prasības...............................................................................................................39

4.6. Atbalsta rīki..........................................................................................................................42

4.7. Uzturēšanas prasības...........................................................................................................44

1. Pielikums. Esošās situācijas pārskats........................................................................................47

Hidroģeoloģija...............................................................................................................................47

Iekšžemes ūdeņi............................................................................................................................50

Gaiss un klimats.............................................................................................................................52

Bīstamie atkritumi.........................................................................................................................55

Meteoroloģiskie un atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumi........................................................56

Pielikums Nr.2. Projekta lomas........................................................................................................59

1. Ievads

1.1. Dokumenta pielietojumsŠis dokuments (turpmāk - Tehniskā specifikācija) ir veidots kā pielikums iepirkuma “VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un uzturēšana”, identifikācijas Nr. VSIA LVĢMC 2018/8, nolikumam (turpmāk – LVĢMCIS). Tehniskās specifikācijas mērķis ir aprakstīt LVĢMCIS, tās ieviešanas pieeju un citus ar sistēmas ieviešanu saistītos nosacījumus.

Iepirkuma laikā Tehnisko specifikāciju Pretendenti izmantos, lai novērtētu LVĢMCIS īstenošanas darbietilpību un sagatavotu tehnisko piedāvājumu. Savukārt projekta realizācijas laikā Tehnisko specifikāciju izmantos, lai pārbaudītu LVĢMCIS atbilstību iepirkuma prasībām.

1.2. Sistēmas kontekstsLVĢMCIS ir apakšsistēmu kopums, kam jānodrošina LVĢMC pamatdarbības procesu norise, tekstuālo un ģeotelpisko datu uzkrāšana, atskaišu veidošana, datu publicēšana un sniegšana INSPIRE portālam, Ģeoportālam www.geolatvija.lv un citiem LVĢMC datu lietotājiem.

LVĢMCIS jāietver šādu LVĢMC darbības jomu atbalsts:

Ģeoloģija, Hidroģeoloģija, Iekšzemes ūdeņi, Gaiss un klimats, Bīstamie atkritumi, Meteoroloģiskie un atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumi.

LVĢMCIS lietotāji būs LVĢMC speciālisti, Valsts vides dienests, Reģionālās vides pārvaldes (pašvaldības), VUGD, NMPD, komersanti.

Sistēmai jānodrošina atbilstība šādiem dokumentiem:

SAM 2.2.1.1. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” projekta „Informācijas sistēmu izstrāde un pilnveidošana ģeotelpiskajiem un Daugavas baseina plūdu datiem” detalizētais projekta apraksts (ar pielikumiem);

2015. gada 17. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 653 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi”;

Likums ”Par zemes dzīlēm” un normatīvie akti par zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanas kārtību, derīgo izrakteņu ieguves kārtību un ģeoloģiskās iznformācijas sistēmu;

INSPIRE datu specifikācijas https://inspire.ec.europa.eu/data-specifications/2892.

1.3. Iepirkuma tvērumsŠī iepirkuma ietvaros paredzēts izveidot LVĢMCIS, nodrošinot

1. vienotā ĢIS risinājuma ieviešanu, 2. esošo ģeotelpisko datu migrāciju ĢIS, 3. datu sagatavošanu atbilstoši INSPIRE prasībām un publicēšanu INSPIRE portālā, 4. zemes dzīļu informācijas apakšsistēmas izveidi un tās uzturēšanas procesa atbalstu,5. derīgo izrakteņu krājumu bilances aprēķināšanas procesu (zemes dzīļu informācijas apakšsistēma),6. ārējo lietotāju darba vietu izveidi tīmeklī atbilstoši lietotāju specifikai.

3

LVĢMCIS izveides un ieviešanas pakalpojumos jāietver vismaz 1.tabulā norādītie obligāti izpildāmie darbi, nodevumi.

1. tabula. Iepirkuma tvērums, nodevumi un izpildes laiks

Posms Obligāts tvērums Nodevumi Izpildes laiks

1. LVĢMCIS arhitektūras izstrāde

Arhitektūrai jāatspoguļo loģiska un pamatota esošo risinājumu integrācija un/vai aizvietošana, LVĢMCIS turpmākās attīstības vajadzības 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma „Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projekta “Informācijas sistēmu izstrāde un pilnveidošana ģeotelpiskajiem un Daugavas baseina plūdu datiem” projekta kontekstā.

1) LVĢMCIS arhitektūras apraksts

2) sākotnējais projekta uzkrājums (Product Backlog)

2 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas

2. LVĢMCIS izstrāde

Jāveic:

1. INSPIRE datu kopas:

1.1. Datu kvalitātes analīze uz INSPIRE datu specifikācijas pamata;

1.2. Datu pārveides risinājuma izstrāde (piemēram, saskarne);

1.3. Lietotāja saskarņu izstrāde datu sagatavošanai un nodošanai INSPIRE portālam

2. Zemes dzīļu informācijas apakšsistēma, atradņu reģistrs un bilance :

2.1. Zemes dzīļu informācijas apakšsistēmas izveide;

2.2. Esošo datu bāžu satura pārnese zemes dzīļu informācijas apakšsistēmā (migrācija) un sasaiste ar VVIS “Atradņu reģistrs”;

2.3. LVĢMC ģeogrāfisko objektu simbolizācijas vadlīniju izstrāde (t.sk. simbolizācijas vadlīniju iestrāde ĢIS);

2.4. Esošo koordināšu un ģeotelpisko datu ielāde ĢIS risinājumā (LVĢMCIS sastāvā);

3) INSPIRE datu analīzes dokuments (ceļakarte datu

sagatavošanai atbilstoši INSPIRE datu specifikācijām)

4) Programmatūras prasību specifikācija (PPS vai

lietotājstāstu (User stories) veidā;

5) Sistēmas tehniskā dokumentācija (t.sk. saskarnes, datu

migrācija);

6) Lietotāju saskarnes standarts (vai vadlīnijas);

7) Rezerves kopēšanas un darbības atjaunošanas plāns;

8) Datu migrācijas plāns;

9) Migrējamie dati par derīgajiem izrakteņiem;

10)Dati publicēšanai INSPIRE (dati gatavi publicēšanai)

11)Programmatūras testēšanas plāns;

12)Programmatūras testu apraksti;

13)Testēšanas (kopsavilkuma) pārskati;

14)Sistēmas ieviešanas plāns;

3) 3 mēnešu laikā no līguma parakstīšansa dienas

10) līdz 01.06.2019.

4

Posms Obligāts tvērums Nodevumi Izpildes laiks

2.5. Ģeotelpisko datņu strukturēšana repozitorijā;

2.6. Derīgo izrakteņu krājumu bilances aprēķināšanas funkcionalitātes izstrāde;

2.7. Lietotāju saskarņu izstrāde derīgo izrakteņu krājumu reģistrēšanai un krājumu bilances aprēķina veikšanai (gan LVĢMC, gan ārējiem lietotājiem).

15)Programmatūras versijas apraksti jeb laidienu piezīmes;

16)Izstrādāto programmatūras risinājumu un gatavās

programmatūras pielāgojumu pirmkodi, gatavās

programmatūras un izstrādāto programmatūras

pielāgojumu izpildkodi, konfigurācijas datnes (skripti)

3. LVĢMCIS ieviešana

Jāveic:

1. Produkcijas vides sagatavošana;

2. Izstrādātāja atbalsta dienesta procesa saskaņošana (garantijas ietvaros);

3. Lietotāju apmācība INSPIRE datu sagatavošanā un LVĢMCIS lietošanā, t.sk. veicot

3.1. Apmācību plāna izstrādi un saskaņošanu;

3.2. Apmācību materiālu izstrādi gan sistēmas administratoriem, gan lietotājiem (LVĢMC un ārējie lietotāji);

3.3. Administratoru un lietotāju rokasgrāmatu izstrādi;

3.4. Lietotāju apmācību klātienē.

17)Apmācību plāns;

18)Apmācību materiāli (administratori, lietotāji);

19)Administratora rokasgrāmata;

20)Lietotāja rokasgrāmata (sistēmas lietošanas instrukcija

LVĢMC lietotājiem).

Līdz 31.12.2020.

4. LVĢMCIS uzturēšana

Jāveic:1. Palīdzības dienesta nodrošināšana;2. Sistēmas darbības monitorings un potenciālo izmaiņu ierosināšana;3. Kļūdu, uz kurām neattiecas garantijas saistības, novēršana;4. Konsultāciju sniegšana Pasūtītājam.

5

1.4. Termini un saīsinājumiTermins/saīsinājums SkaidrojumsBIS Būvniecības informācijas sistēmaĢDS Ģeotelpisko datu savietotājsĢIS Ģeotelpiskās informācijas sistēmaLVĢMC Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs”LVĢMCIS Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs” informācijas sistēmaIzmaiņu pieprasījums Darbu pasūtījums, kurā realizējamie uzdevumi un sasniedzamie mērķi

definēti Līguma izpildes procesā un izpaužas kā sistēmas izmaiņas vai papildinājumi.

Izpildītājs Pretendents, ar kuru tiks noslēgts iepirkuma līgumsPasūtītājs Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs”Problēma Sistēmas darbības pārtraukums vai neatbilstība funkcionālajām

prasībām vai nefunkcionālajām prasībām, sistēmas drošības incidenti, neprecizitātes vai kļūdas sistēmas dokumentācijā.

Programmatūras versija Instalējams kārtējais programmatūras variants, kas sastāv no programmatūras pirmkoda, izpildkoda, konfigurācijas skriptiem, versijas piezīmēm, aktualizētas dokumentācijas un testēšanas pārskatiem.

RVP Reģionālā vides pārvaldeTAPIS Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmaVVD Valsts vides dienestsVVIS Vienotā vides informācijas sistēmaVUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

6

2. Funkcionālās prasības

2.1. Vienotās ĢIS ieviešanaIndekss Prasības nosaukums Prasība

GIS01 Vispārīgās prasības 1. Izstrādāt centralizētu datubāzi LVĢMC ģeotelpisko un ar tiem saistīto datu uzkrāšanai un uzturēšanai.2. Nodrošināt ģeotelpisko un ģeotelpiski interpretējamo datu importu no LVĢMC rīcībā esošajām sistēmām uz LVĢMCIS,

piemēram VVIS vai citām.3. Nodrošināt līdz šim failos uzglabātu vektordatu importu ģeotelpiskajā datubāzē un turpmāku uzturēšanu šajā datubāzē.4. Nodrošināt iespēju definēt lietotājiem pieejas tiesības sistēmas saturam un funkcionalitātei (veidot, skatīties, veidot, labot,

dzēst).5. Visiem sistēmā uzturētajiem objektiem paredzēt revīziju esamību, iespēju salīdzināt ierakstu revīziju datus tabulāri un grafiski.

Nodrošināt iespēju atjaunot objektu no tā revīzijas datiem.6. ĢIS sistēmā uzturētajiem objektiem nodrošināt iespēju pievienot dokumentus (attēli, dokumenti, u.c. pielikumi). Objektam var

būt neviens, viens vai vairāk par vienu pielikumu. 7. Objektiem jāvar piesaistīt telpiskos pielikuma datus (DWG, DGN, DXF, GeoTIFF, ģeoreferencēts JPEG vai cits ģeoreferencēts

attēls, perspektīvā arī lāzerskanēšanas dati LAS/LAZ). Nodrošināt pievienotā satura atbilstoši formātam un tehniskajām iespējām kā OGC WMS, WFS, WCS servisu veidā pieslēgšanai tīmekļa pārlūka vai ĢIS aplikācijās kā fona slāņus.

GIS02 Datu apskate iekšējās un publiskās lietošanas tīmekļa ĢIS pārlūkā

1. Jāvar aplūkot sistēmā pieejamos telpiskos datus. Ieslēgt atslēgt slāņus.2. Jāvar veikt mērījumus (garums, laukums, noteikt punkta koordinātas).3. Jāvar nosūtīt/dalīties (share) kartes skata saiti, kas ietver pašreiz redzamo skata kompozīciju (ieslēgtos slāņus), atrašanās vietu

un pietuvinājuma mērogu.4. Lietotājam jāvar mainīt slāņu attēlošanas secību.

7

Indekss Prasības nosaukums Prasība

5. Lietotājam jāvar veikt meklēšanu izvēlētajā datu kopā.6. Objektu telpisku meklēšanu/identificēšanu (identify).7. Iespēju apskatīt identificētā objekta informāciju dialogā vai “ballon?”. Dialogam jāsatur objekta informācija kā arī saite uz

objekta patstāvīgo saiti/skatu.8. Lietotājam ar atbilstošām tiesībām objekta dialoga formā vai detalizētās informācijas skatā ir iespēja pārslēgties uz objekta datu

rediģēšanas formu.9. Atrastos un atlasītos datus jāvar eksportēt no datubāzes vismaz sekojošos formātos - ESRI ShapeFile, GML, GeoJSON, XLS/CSV

formātā no tīmekļa pārlūka. XLS/CSV gadījumā automātiski atvasinot X, Y koordinātas no punktveida (Point) objekta ģeometrijas, līnijas (LineString) ģeometrijas beigu punkta X un Y koordinātas, laukuma (Polygon) objektiem “point on surface” X un Y koordinātas. Failu lejupielāde jānodrošina kā arhivēta ZIP datne, kura bez datiem/datu slāņa ietver paskaidrojošu tekstu par datu izcelsmi, to aktualitāti un slāņa metadatus.

10. Sistēmai jānodrošina funkcionalitāte objektiem pievienoto telpisko saturu apskatīties interneta pārlūkā kopā ar pārējiem fona materiāliem.

GIS03 Datu rediģēšana iekšējās un publiskās lietošanas tīmekļa ĢIS pārlūkā

1. Nodrošināt iespēju norādīt ģeometriju (laukumu),

a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības.

8


2. Nodrošināt pazīmes un brīdinājumus par objektu pārklāšanos, iziešanu ārpus noteikta laukuma.

GIS04

ĢIS darbvirsmas aplikācijas 1. Datubāzei un tās saturam jāvar pieslēgties, izmantojot līdz šim LVĢMC lietotos un pieejamos ĢIS risinājumus ESRI ArcMap, QGIS.2.

GIS05

Ģeotelpisko datu pārvaldība 1. Nodrošināt LVĢMC īpašumā esošo, saņemto un iepirkto datu pieejamību iekšējai lietošanai un publicēšanas vajadzībām izmantojot OGC standartu (WMS, WFS, WCS ) servisus, kā arī nodrošināt ģeotelpiskajā datubāzē esošo datu pieslēgšanu darbvirsmas aplikācijās kā slāņus atbilstoši lietotāja tiesībām. Zemāk uzskaitītas pieejamās zināmas datu kopas (pieejamības veids “slānis” domāts kā pieslēgts lasāms vai rakstāms slānis(layer, data source)/datu avots profesionālā ĢIS programmatūrā).

Slānis, datu kopa Pieejamības veids WEB pārlūkā

Meliorācijas kadastrs (polderi, grāvji kolektori utt.) WMS, WFS, slānis Jā

VZD Aministratīvais dalījums (novadi, pagasti, pilsētas, ciemi) WMS, WFS, slānis Jā

CORINE Land Cover WMS, WFS, slānis Jā

9


LĢIA topogrāfiskā karte 1:10 000 WMS, WFS, slānis Jā

LĢIA topogrāfiskā karte 1:50 000 WMS, WFS, slānis Jā

LĢIA ortofoto (visi pieejamie cikli) WMS, WCS Jā

VZD Kadastra grafiskā daļa WMS, WFS, slānis

VZD Valsts Adrešu Reģistra Informācijas Sistēmas (VARIS) WMS, WFS, slānis Jā

DAP OZOLS sistēmas datu slāņi (ĪĀDT, liegumi, biotopi) WMS, WFS, slānis Jā

Natura2000 teritorijas WMS, WFS, slānis Jā

Kartogrāfisko materiālu nomenklatūras lapu reģistrs (TKS-93, padomju topogrāfisko karšu nomenklatūras, u.c. dalījumi)

WMS, WFS, slānis Jā

LVĢMC rīcībā esošās Padomju topogrāfiskās kartes (1:10 000, 1:25 000, 1:50 000) WMS Jā

Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) lauku bloku karte WMS, WFS Jā

Valsts Meža Dienesta (VMD) nogabalu karte WMS, WFS Jā

VZD ATIS dati WMS, WFS, slānis Jā

TAPIS funkcionālā zonējuma dati WMS, WFS, slānis Jā

LĢIA Digital Elevation Model (DEM) WMS, WCS Jā

LĢIA LIDAR

Dambji un aizsprosti WMS, WFS, slānis Jā

10


Hidroelektrostacijas (HES) WMS, WFS, slānis Jā

LVĢMC rīcībā esošās pamatiežu kartes mērogā 1:200 000 WMS Jā

LVĢMC rīcībā esošā kvartārģeologijas karte WMS Jā

2. Sistēmai jāspēj nodrošināt iespēju pievienot jaunus telpisko datu kopu slāņus un publicēt tos iekšējai lietošanai gan rastra/attēla, gan vektoru.

3. Sagatavot un nodrošināt sistēmas administratora dokumentāciju un metodiku rastra (attēlu) apstrādei un publicēšanai.4. Sagatavot un nodrošināt sistēmas administratora dokumentāciju un metodiku jaunu vektordatu slāņu apstrādei un publicēšanai.5. Nodrošināt regulāru saņemto kadastra grafisko datu ielādi sistēmā un attēlošanu.6. Nodrošināt kadastra grafiskajiem datiem izmaiņu uzturēšanu un iespēju apskatīt izmaiņu vēsturi.

11

2.2. Datu sagatavošana atbilstoši INSPIRE prasībām un publicēšanaIndekss Prasības nosaukums Prasība

INS01

INSPIRE savietojamība 1. Nodrošināt visu realizējamo INSPIRE datu tēmu kodu sarakstu un klasifikatoru pieejamību LVĢMCIS sistēmā. Nodrošināt vajadzības gadījuma sistēmas administratoram iespēju šo klasifikatoru vērtības rediģēt vai mainīt.

2. Nodrošināt funkcionalitāti LVĢMCIS lietoto objektu klasifikatoru uzturēšanu un savietošanu ar atbilstošajiem INSPIRE klasifikatoriem. LVĢMCIS klasifikatoriem, kuriem ir pielīdzināms INSPIRE klasifikators jānodrošina vērtību rediģēšanas formas, kuras ļauj definēt LVĢMC vērtības atbilstību INSPIRE klasifikatora vērtībām (mapping). Definētas atbilstības jāizmanto pie LVGMCIS sistēmā uzturēto objektu transformācijas uz atbilstošajiem INSPIRE tematiskajiem datu modeļiem.

INS02 Datu kopu pārveide

1. Izstrādāt funkcionalitāti datu transformācijai uz atbilstošajiem INSPIRE datu modeļiem un datu struktūru. Funkcijai ir jābūt izpildāmai pēc speciālista pieprasījuma. Pārveides procedūra var būt asinhrona. Par izpildes rezultātu speciālists tiek informēts ar sistēmas ziņojumu (notification), t.sk. saņemot e-pastu.

2. Nodrošināt vismaz šādu datu kopu pārveidi atbilstoši INSPIRE prasībām:Nr. INSPIRE direktīvas I, II un III pielikumā

norādīto telpisko datu tēmu nosaukumsLVĢMC rīcībā esošās datu kopas

1 I pielikuma 8.datu tēma „Hidrogrāfija” upju baseinu apgabali2 II pielikuma 4.datu tēma „Ģeoloģija” pazemes ūdensobjekti3 III pielikuma 6.datu tēma „Komunālie un

valsts dienesti” piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

4 III pielikuma 7.datu tēma „Vides monitoringa iekārtas”

atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa stacijas

5 III pielikuma 8.datu tēma „Ražošanas un rūpniecības iekārtas”

piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra dati (PRTR), tai skaitā informācija par lielajām sadedzināšanas iekārtām (LCP)

12


6 III pielikuma 11.datu tēma “Reglamentētās zonas un ziņošanas vienības”

trokšņu kartes

7 III pielikuma 12.datu tēma „Dabas apdraudējuma zonas”

plūdu riska zonas (applūšanas teritorijas valsts nozīmes plūdu riska teritorijās)

8 III pielikuma 13. datu tēma „Atmosfēras apstākļi” un 14.datu tēma “Meteoroloģiski ģeogrāfiskie raksturlielumi”

nokrišņi, temperatūra, relatīvais mitrums, vēja ātrums un virziens

9 III pielikuma 21.datu tēma „Derīgo izrakteņu resursi”

valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes

3. Pārveidotajiem INSPIRE datiem izstrādāt un nodrošināt tīmekļa pakalpes atbilstoši INSPIRE definētajiem tīkla pakalpju servisiem INSPIRE View Services un INSPIRE Download Services.

INS03 Atkalizmantojamo datu publicēšana

1. Nodrošināt pārveidoto datu kopu publicēšanu INSPIRE ģeoportālā, Ģeoportālā, izmantojot ĢDS. Datu kopām jābūt pieejamām izplatīšanai arī citām sistēmām, piemēram, TAPIS, BIS.

2. Atkalizmantojamie dati tiks publicēti INSPIRE specifikācijai atbilstošā formātā un būs pieejami atkalizmantošanai publiski, bez maksas un neierobežotā veidā, mašīnnolasāmā formātā kopā ar metadatiem.

13

2.3. Zemes dzīļu informācijas apakšsistēmas izveide un tās uzturēšanas procesa atbalsts

14

Termini un jēdzieni

Derīgo izrakteņu atradne – dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama. Atradni var veidot viens vai vairāki laukumi, iecirkņi, bloki (ģeotelpiskās vienības – atradnes daļas). Atradnes dalījums var būt vairākās dimensijās – var savstarpēji pārklāties, ietvert, atrasties blakus. Vienā atradnes daļā var būt atšķirīgu kategoriju krājumi dažādiem derīgajiem izrakteņiem, kuri savstarpēji var pārklāties.

Derīgo izrakteņu atradnes daļa - daļa no atradnes, kuru dēļ ģeogrāfiskiem šķēršļiem vai izpētes kategorijām izdala kā atsevišķu teritoriju. Esošajā datubāzē šim jēdzienam ir lietoti trīs jēdzieni, kas faktiski apzīmē vienu un to pašu - iecirknis/bloks/laukums, tostarp derīgā izrakteņa izplatības laukums.

Derīgā izrakteņa izplatības laukums atradnē – ir konkrēta derīgā izrakteņa izplatības teritorija (laukums), kas ir atradnes daļa, kurā ir sastopams noteiktais derīgais izraktenis neatkarīgi no izpētes kategorijas.

Atbilstoši ģeoloģiskās izpētes vai meklēšanas darbu prasībām derīgajiem izrakteņiem nosaka trīs kategorijas:

A kategorija – izpētītie krājumi; N kategorija – novērtētie krājumi; P kategorija – prognozētie resursi.

Prognozēto resursu laukums – būvmateriālu izejvielu derīgo izrakteņu prognozēto (P kategorija) resursu izplatības laukums.

Iegula – kūdras, sapropeļa un dziedniecības dūņu prognozēto (P kategorija) resursu izplatības laukums.

Izpētes laukums – teritorija, kurā tiek veikta ģeoloģiskā izpēte vai papildizpēte. Zemes dzīļu izmantošanas licencē ģeoloģiskai izpētei vai papildizpētei (grafiskajā pielikumā) tiek sniegta izpētes laukuma robeža un robežpunktu koordinātas.

15

Krājumu aprēķina laukums - teritorija, kurā ir aprēķināti konkrēti derīgo izrakteņu krājumi. Izpētes rezultātā krājumu aprēķinu laukums var atšķirties no ģeoloģiskās izpētes licences laukuma (tas nevar būt lielāks, bet var būt mazāks nekā pieteiktais).

Limita laukums – teritorija, kurā iespējams veikt zemes dzīļu izmantošanu (derīgo izrakteņu ieguvi). Limitu izsniedz Valsts vides dienests (VVD)1. Vienā atradnē var būt vairāki limita laukumi, limita laukumi var būt vairākās atradnes daļās. Limita laukums var sastāvēt no vairākiem laukumiem.

Licences laukums — konkrētam zemes dzīļu izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks, laukums) vai arī vairāku iecirkņu (bloku, laukumu) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā (likums “Par zemes dzīlēm”). Licences laukums ietver atsauci uz limita laukumu.

Zemes dzīļu izmantošanas licence – administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot licences noteikumus (likums “Par zemes dzīlēm”). Zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz Valsts vides dienests (VVD). Licenču/atļauju numuri ir unikāli. Taču uz šo brīdi tie ir atšķirīgi, atkarībā no izdevēja iestādes un izdošanas laika. Licences var būt:

1) derīgo izrakteņu meklēšanas, izpētes vai ieguves:

a) Derīgo izrakteņu meklēšanas darbu licence - administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības veikt mērķorientētu ģeoloģisko izpēti nolūkā atrast turpmākai izpētei perspektīvas derīgo izrakteņu teritorijas;

b) Ģeoloģiskā izpētes un papildizpētes licence - administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās ģeoloģiskās izpētes vai papildizpētes veikšanai atbilstoši A vai N kategorijai, noteiktā veidā un noteiktu laiku;

1 Tiek plānotas izmaiņas saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (VSS-458), kas paredz 1)zemes dzīļu izmantošanas licenču (un attiecīgi arī derīgo izrakteņu iegves limita) izsniegšanas funkciju deleģējumu LVĢMC, 2) pašvaldību izsniegto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju aizvietošanu ar LVĢMC izsniegtām zemes dzīļu izmantošanas licencēm, 3) atteikšanos no derīgo izrakteņu atradnes pases.

16

c) Derīgo izrakteņu ieguves licence - administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās derīgo izrakteņu ieguvei uz noteiktu laiku un teritoriju. Ieguves licenci var izsniegt tikai uz A vai N kategorijas krājumiem, kuri ir akceptēti ar Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu. Mēdz būt gadījumi, kad ir vēsturiski izsniegtas licences uz neakceptētiem krājumiem;

2) hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā vai ģeofizikālā izpēte;3) zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveide vai monitoringa veikšana.

Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja - administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus. Izsniedz pašvaldība2;

Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmums – par konkrēto atradņu krājumu akceptēšanu un/vai pieņemšanu zināšanai, derīgo izrakteņu krājumu bilances pieņemšanu, nepieciešamības gadījumā atradņu nosaukumu un krājumu robežu maiņu, krājumu kategorijas maiņu, krājumu norakstīšanu u.c. Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas rezultātā:

1) Protokols;2) Dati ievadīti datubāzēs Kūdra, Būvmateriāli, Sapropelis un dūņas;3) Ja klients pieprasa, tad sagatavo un izsniedz derīgo izrakteņu atradnes pasi3;

2, 3; Tiek plānotas izmaiņas saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” (VSS-458), kas paredz 1)zemes dzīļu izmantošanas licenču (un attiecīgi arī derīgo izrakteņu iegves limita) izsniegšanas funkciju deleģējumu LVĢMC, 2) pašvaldību izsniegto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju aizvietošanu ar LVĢMC izsniegtām zemes dzīļu izmantošanas licencēm, 3) atteikšanos no derīgo izrakteņu atradnes pases.

3

17

4) Ja klients pieprasa, tad izsniedz ieguves limitu atsevišķi (kā pielikumu bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujai) vai kā pielikumu zemes dzīļu izmantošanas licencei - derīgo izrakteņu ieguvei.

Pārskats par esošo situāciju

LVĢMC apkopo ģeoloģisko informāciju un nodrošina tās izmantošanu konkrētiem mērķiem:

1) Uzturot atradņu reģistru;

2) Veicot derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu un uzturot krājumu bilanci.

Atradņu reģistru veido 4 neatkarīgas datubāzēs:

1) Būvmateriālu izejvielu datu bāze (Oracle 8i, Corba) ~ 2961 ieraksti;

2) Kūdras atradņu datu datubāze (Oracle 8i, Corba) ~ 5389 ieraksti;

3) Sapropelis un dūņas (VVIS) – 283 ieraksti. Nav ievadīta visa informācija no Valsts ģeoloģijas fonda;

4) “Urbumi” (VVIS).

Visi ģeotelpiskie dati tiek uzturēti ESRI ShapeFile datnēs uz LVĢMC koplietošanas diska. Datu struktūra definēta pēc pašu vajadzībām. ESRI ShapeFile datnes nav saistītas ar ierakstiem “Būvmateriālu izejvielas”, “Kūdra” un “Sapropelis un dūņas”.

18

Atradnes un atradņu daļas:

1) LVĢMC darbinieki meklē atradnes datubāzēs “Būvmateriālu izejvielas”, “Kūdra” un “Sapropelis un dūņas” pēc nosaukuma, atrašanas vietas, identifikācijas numura u.c. parametriem.

2) ESRI ShapeFile datnēs būvmateriālu izejvielu un kūdras atradnes atzīmētas kā punkti (pēc VVIS Atradņu reģistra X, Y koordinātām). Koordinātas ir aptuvenas.

3) ESRI ShapeFile datnēs atradnes kā poligoni atzīmēti tām atradnēm, kurām ir izsniegta atradnes pase (kopš 2009. gada). Datne satur atradnes pamatinformāciju - atradnes ID no datubāzes, atradnes nosaukumu, pases izsniegšanas datumu, derīgo izrakteni, kategoriju, platību.

4) ESRI ShapeFile datnēs atradnes kā poligoni atzīmēti arī tām atradnēm, kurās ir akceptēti krājumi vai citi digitalizēti atradņu dati (piemēram, digitizēti atradņu dati, izmantojot vēsturiskos ģeoloģiskās izpētes datus, vai koriģētas atradņu robežas, balstoties uz protokolu lēmumiem). Datnes satur atradnes pamatinformāciju - atradnes ID no datubāzes, atradnes nosaukumu, derīgo izrakteni, kategoriju, platību.

Licenču laukumi (licences, limiti):

1) ESRI ShapeFile (laukums) datne satur atradnes pamatinformāciju - atradnes ID no datubāzes, atradnes nosaukumu, derīgo izrakteni. Limitā tiek attēloti apgrūtinājumi un aizsargjoslas, kas tiek manuāli iegūtas no teritorijas plānojumiem, kadastra u.c. datiem.

Perspektīvo resursu izplatības areāli (P kategorijas resursu laukums):

19

a) Dzelzs mangāna konkrēciju izplatības laukumi;

b) Ogļūdeņraži, CO2 pazemes struktūras, ģeotermālie resursi;

c) EMODNET projekta ietvaros tiek gatavoti (digitalizēti) P kategorijas laukumi Rīgas līča un Baltijas jūras Latvijas teritorijā. Dati sagatavoti pēc EMODNET datu specifikācijas. Šie objekti nav ievadīti datu bāzēs;

d) Bromu saturošie minerālūdeņi (saturs, kuru uztur Hidroģeoloģijas nodaļa).

Kūdras iegulu telpiskie dati:

1) ESRI ShapeFile - laukums.

2) Datu kopa sastāv no 3 (trīs) ESRI ShapeFile datnēm, kuru nozīme ir:

e) ESRI ShapeFile ar iegulas laukumi (vēsturiski dati) , P kategorijas resursi;

f) ESRI ShapeFile ar 0 dziļuma robeža (izplatības areāli);

g) ESRI ShapeFile ar rūpnieciskā dziļuma robeža (atradne).

3) ESRI ShapeFile satur atradnes nosaukumu, kūdras fonda numurs4, datubāzes ieraksta numuru.

4 Kūdras fonda Nr. ir atsevišķs identifikators kūdras atradnēm/iegulām, kurš noteikts vēsturiski pārskatos "Latvijas kūdras fonds uz 1980.gada 1.janvāri" un "Latvijas PSR kūdras fonds, izpētes stāvoklis uz 01.01.1962.g."

20

PrasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

DIR01 Zemes dzīļu informācijas apakšsistēma

1. Nodrošināt “Būvmateriālu izejvielas”, “Kūdra” un “Sapropelis un dūņas” pārprojektēšanu, apvienošanu un pārnesi uz LVĢMCIS sistēmu, saglabājot visu esošo saturu un sniedzot iespēju veikt datu atlasi un meklēšanu pēc visiem esošajiem parametriem.

2. Nodrošināt iespēju LVĢMC speciālistiem manuāli labot datus, norādot labojumu pamatojumu un paskaidrojumu (brīvā teksta laukums).

3. Apvienojot datubāzes, izveidot vienotu atradņu numerācijas un identificēšanas sistēmu. Nodrošināt vēsturisko objektu identifikatoru saglabāšanu datubāzē un iespēju pēc vēsturiskajiem atradņu identifikatoriem tās atrast.

4. Zemes dzīļu apakšsistēmā izveidot atbilstošu datu uzturēšanas procesu atbalstu katram atradņu veidam (būvmateriālu izejvielas, kūdra, sapropelis, dziedniecības dūņas), nodrošinot lietotāju saskarnes datu uzturēšanai, administrēšanai un atskaišu sagatavošanai LVĢMCIS.

5. Nodrošināt iespēju pievienot pielikumus zemes dzīļu informācijas apakšsistēmā esošajiem objektiem (protokoli, pārskati, citi).6. Nodrošināt datu apmaiņu ar VVIS “Atradņu reģistrs”.7. Veikt datu migrāciju pēc datubāzē tekstuāli ievadītajam koordinātām atradnēm vai atradņu daļām, veidot robežu kontūras ĢIS. 8. Veicot datu migrāciju, veikt esošo pazīmju pārklasifikāciju un normalizāciju gadījumos, kad tas ir nepieciešams:

21


a) piemēram, jāveic vēsturisko krājumu aprēķinu kategoriju pārklasifikācija saskaņā ar 1997.gada 8.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.239 "Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi" (spēku zaudējuši).

b) citos gadījumus, kuri, saskaņojot ar LVĢMC speciālistiem, tiks identificēti LVĢMCIS izstrādes laikā.

DIR02 P kategorijas resursu laukumi

1. P kategorijas resursu laukumiem nodrošināt iespēju norādīt saikni vienai vai vairākām atradnēm vai veidot kā atsevišķu neatkarīgu ierakstu zemes dzīļu informācijas apakšsistēmā .

2. Ja P kategorijas resursu laukumā ir veikta izpēte un reģistrēta atradne, tad starp P kategorijas resursu laukumu un atradni ir jāvar izveidot sasaisti.

3. Jābūt iespējai dzēst P kategorijas resursu laukumu (marķēt kā dzēstu, saglabājot datu bāzē vēsturiskos datus).4. Jāvar norādīt ģeometriju (laukumu)

a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu (robežpunktu) koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;

22


b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības.

5. Paredzēt brīva teksta piezīmju lauku.6. Nodrošināt pazīmes un brīdinājumus par atradņu vai atradnes daļu telpisko pārklāšanos.

DIR03 Atradne

1. Atradni veido viena vai vairākas daļas (konkrēti definētas teritorijas). Jāvar pievienot vairākus ierakstus par konkrētas atradnes daļām. Atradnes daļas savstarpēji telpiski var pārklāties.

2. Jāvar norādīt ģeometriju (laukumu)

23


a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības.

3. Atradnes daļai var būt vairāki A un/vai N kategorijas krājumu ieraksti. A un/vai N kategorijas krājumu ierakstam nepieciešams norādīt derīgā izrakteņa izplatības laukumu:

a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības;

Ja nenorāda, tad pieņem, ka krājumi atrodas visā atradnes daļā vai atradnē.

4. Atradnei vai jebkurai atradnes daļai un tās izpētes datiem jāvar norādīt ierobežotas pieejamības statusu (5 gadi), ja informācijas īpašnieks to norādījis, nododot valstij ģeoloģisko informāciju (saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm”). LVĢMC speciālisti šo

24


saturu iekšēji var redzēt un lietot, bet publiski tā nav pieejama. Saskaņā ar likumu Par zemes dzīlēm 23.pantu ierobežotas pieejamības informācijas statuss (izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā minēto gadījumu) ir ģeoloģiskajai informācijai un paraugiem, kas iegūti:

a) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē uz sauszemes, — 10 gadus no informācijas nodošanas centram;b) ogļūdeņražu meklēšanā, izpētē un ieguvē jūrā, — visu attiecīgās zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laiku.

5. Jābūt iespējai marķēt atradni kā dzēstu, saglabājot informāciju datubāzē, gadījumā ja:

a) atradne ir rekultivēta;b) pēc izvērtēta iesnieguma atradni dzēst no reģistra;c) citi neklasificēti gadījumi.

25


6. Paredzēt brīva teksta piezīmju lauku.7. Nodrošināt pazīmi objekta ģeometrijas mēroga noteiktības definēšanai;8. Nodrošināt pazīmes un brīdinājumus par atradņu telpisko pārklāšanos; 9. Ja ģeoloģiskā izpēte ir veikta un reģistrēta atradne P kategorijas resursu laukumā, tad starp atradni un P kategorijas resursu

laukumu ir jāvar izveidot relāciju.

DIR04 Atradnes daļa

1. Var būt A un N kategoriju krājumi dažādiem derīgajiem izrakteņiem;2. Norādīt krājumu atlikumu, datumu, uz kuru šis atlikums attiecas;3. Jābūt iespējai norādīt informāciju par licenci/atļauju un limitu vai pievienot izsniegtos dokumentus (licence, limits);4. Paredzēt brīva teksta piezīmju lauku;5. Jāvar norādīt ģeometriju (laukumu),

a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības (minimums 3 koordinātu pāri);

26


6. Nodrošināt pazīmes un brīdinājumus par atradņu daļu telpisko pārklāšanos.

DIR05 A un N kategorijas krājumi

1. A un N kategorijas krājumu ieraksts vienmēr ir piesaistīts 1 atradnes daļai;2. A un N kategorijas krājumiem jāvar norādīt krājumu atlikumu, datumu, uz kuru šie krājumi attiecas;3. A un N kategorijas krājumiem jāvar norādīt tehniskos parametrus, kurus precizēt izstrādes laikā ar LVĢMC speciālistiem.

Piemēram, krājumi zem gruntsūdens līmeņa, maksimālais biezums, minimālais biezums, vidējais biezums, kvalitātes parametri (var atšķirties pēc derīgā izrakteņa) utt.;

4. Paredzēt brīva teksta piezīmju lauku;5. Nodrošināt pazīmes un brīdinājumus par atradņu daļu un citu teritoriju robežu telpisko pārklāšanos.6. Jāvar norādīt ģeometriju (laukumu),

a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības (minimums 3 koordinātu pāri).

27


DIR06 Limita laukums

1. Limita laukumam jāvar norādīt 1 vai vairākus krājumu laukumus.

2. Jāvar norādīt tehniskos parametrus, kurus precizēt izstrādes laikā ar LVĢMC speciālistiem. Piemēram, licences/atļaujas numurs, derīguma termiņš, saņēmējs, izdevējiestāde, piezīmes.

3. Nodrošināt pazīmes un brīdinājumus par licences laukumu pārklāšanos, iziešanu ārpus atradnes robežām, iziešanu ārpus krājumu aprēķinu laukuma vai izpētes laukuma noteiktajām kadastra zemes vienību robežām.

4. Jāvar norādīt ģeometriju (laukumu),

a) Brīvi iezīmējot ar roku ar iespēju precizēt mezglu koordinātu pārus, ievadot precīzas vērtības;b) Ievadot secīgas koordinātu pāru vērtības (minimums 3 koordinātu pāri).

5. Jāvar piesaistīt vienu vai vairākas aizsargjoslas un apgrūtinājumus.

28


6. Izstrādājot apgrūtinājumu un aizsargjoslu datu struktūru, ņemt vērā ATIS sniegtos datus un datu struktūru, paredzot iespēju nākotnē aprobežojumus saņemt no ATIS sistēmas.

7. Izstrādāt metodiku un sadarbība ar LVĢMC speciālistiem veikt esošo limita laukumu un ar tiem saistīto aizsargjoslu un apgrūtinājumu importu LVĢMCIS no uzkrātajiem ESRI ShapeFile.

8. Par katru limita laukumu komersantam 1 (vienu) reizi gadā jāiesniedz atskaite par ieguvi VVD, ja tāda ir veikta.

DIR07 LVĢMCIS tīmekļa karšu pārlūks un ĢIS darba virsma

1. LVĢMCIS tīmekļa karšu pārlūkā un ĢIS darbvirsmas aplikācijā jāvar izvēlēties slāņus un objektus, kurus pēc karšu nomenklatūras lapas teritorijas5 vai vairāku, sistēma izgriež no izvēlētā 1 vai vairākiem slāņa un atgriež ESRI ShapeFile, GML formātos, pēc lietotāja izvēles. Papildus izsniegtajiem slāņiem LVĢMCIS izsniedz tiem atbilstošo simbolizācijas definīciju StyledLayerDescriptor (SLD) formātā, datu struktūras un vērtību aprakstus (TXT, DOC vai PDF). Kā ekstraktējošais, griezošais slānis var būt jebkāda tipa laukumveida ģeometrijas no esošiem reģistriem (administratīvais dalījums, zonas, vai brīvi ievadīta laukuma ģeometrija). Operācija pieejama LVĢMC speciālistiem.

2. Tīmekļa karšu pārlūkā un ĢIS darbvirsmas aplikācijā nodrošināt atlasi pēc kadastra zemes vienības, rezultātos uzrādot:

5 Latvijas teritorija ir sadalīta pa karšu lapām (sektoriem), kurām ir noteikts tīkls un nomenklatūra (numerācija).

29


a) tajā esošo atradņu saraksts un izpētes statusus;b) A un N kategorijas krājumi, krājumu laukumi grupēti pa atradnēm;c) tajā esošās licences/atļaujas un termiņus;d) esošos limita laukums;

3. Realizēt iespēju pārlūkā publiskiem lietotājiem aplūkot datus publiski (atradnes, licenču laukumus):

a) Publiski pieejamais saturs var atšķirties no visas pieejamās objekta informācijas;b) Publiski pieejamais saturs precizējams izstrādes laikā ar LVĢMC speciālistiem;c) Izstrādātājam jānodrošina metodika, kā LVĢMC speciālisti (var sistēmas administrators) var mainīt, kāds saturs pieejams

publiskiem lietotājiem.

DIR08 Esošo ģeotelpisko datu pārnese ĢIS

1. Izstrādāt un nodrošināt esošo un līdz šim ESRI ShapeFile uzturēto datu uzturēšanu centralizētā relāciju datubāzē, nodrošināt

30


datu migrācijas procedūras un atbalstu:

a) Atradņu telpiskie dati – apvienot būvmateriālu, kūdras, sapropeļa un dūņu atradņu telpiskos datus ar LVĢMCIS migrētajiem datiem no “Būvmateriāli”, “Kūdra” un “Sapropelis un dūņas” turpmākai uzturēšanai vienā datubāzē. No esošajām atradņu un atradņu daļu ESRI ShapeFile kontūrām:

i. Veikt nesakritību identificēšanu un marķēšanu;

ii. ieviest procedūru derīgās ģeometrijas izvēlei un apstiprināšanai (galīgais variants);

iii. Ja atradnei ESRI ShapeFile ir vairāki poligoni, tad jaunāko definēt kā aktuālo un pārējās poligona versijas saglabāt kā vēsturiskās ierakstu versijas.

31


b) Licenču/atļauju laukumi (licences, limiti) – apvienot licenču laukumu telpiskos datus ar tiem atbilstošiem ierakstiem LVĢMCIS migrētajiem "Būvmateriāli", "Kūdra" un "Sapropelis un dūņas" datiem turpmākai uzturēšanai vienā datubāzē;

c) Perspektīvo resursu izplatības areāli ESRI ShapeFile (P kategorijas resursu laukums)

iv. Nepieciešams realizēt kā slāni ĢIS, precizējot datu modeli un struktūru izstrādes laikā kopā ar LVĢMC speciālistiem. Saturs un struktūra papildināma saskaņā ar atbilstošā INSPIRE datu modeļa vajadzībām.

v. P kategorijas resursu laukumiem nodrošināt pazīmi, vai objekts ir publicējams vai nav INSPIRE. Ņemt vērā šo pazīmi, kuri ir publicējami un kuri nav publicējami INSPIRE datu kopā. Pēc noklusējuma visi objekti ir publicējami.

vi. Realizēt un nodrošināt funkcionalitāti LVĢMC speciālistiem slāņa uzturēšanai un aktualizācijai ĢIS darbvirsmas aplikācijā.

d) Kūdras iegulu telpiskie dati (P katergorijas resursu laukums)

32


i. Nepieciešams realizēt kā slāni ĢIS, precizējot datu modeli un struktūru izstrādes laikā kopā ar LVĢMC speciālistiem.

ii. Nodrošināt esošo datu migrāciju uz izstrādāto datu modeli LVĢMCIS.

iii. Realizēt un nodrošināt funkcionalitāti LVĢMC speciālistiem slāņa uzturēšanai un aktualizācijai ĢIS darbvirsmas aplikācijā.

DIR09 Telpisko objektu simbolizācija

1. Visiem datu slāņiem LVGMCIS izstrādes laikā kopā ar LVĢMC speciālistiem standartizēt un izstrādāt telpisko objektu simbolizāciju definīcijas OGC SLD lietošanai OGC servisos, ĢIS darbvirsmas aplikācijās un izplatīšanai kopā ar datiem.

2.4. Derīgo izrakteņu krājumu bilances aprēķināšanas process

Pārskats par esošo situāciju

VVD apkopo un iesniedz datus LVĢMC par derīgo izrakteņu ieguvi un zudumiem par iepriekšējo kalendāro gadu.

33

Importa datnes (XLS, CSV) ietver šādus datus: periods (gads), ieguvējs, atradnes nosaukums, licences/atļaujas numurs, ieguves apjoms, derīgā izrakteņa veids, krājumu kategorija, derīgā izrakteņa izmantošana, izpētes veicējs un gads, akceptētos krājumi, krājumu izmaiņas - citi iemesli.

Datu bāzēs "Kūdra" un "Būvmateriāli" uzturēto derīgo izrakteņu krājumu bilance tiek aprēķināta “Minibilance” sistēmā (90.-tajos gados izstrādāta sistēma). Datu bāzē "Sapropelis un dūņas" uzturēto derīgo izrakteņu krājumu bilance tiek veidota VVIS.

PrasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

IKB01 Krājumu bilances aprēķins

1. Nodrošināt krājumu bilances aprēķinu atradnei, atradnes daļai un krājumu laukumiem.2. Nodrošināt krājumu bilances aprēķinu par šādām krājumu izmaiņām:

a) Izpētīto krājumu apjoms;b) Ieguves apjoms;c) Norakstīto krājumu apjoms;d) un citi krājumu izmaiņu iemesli (jābūt iespējai norādīt citus iemeslus).

3. Nodrošināt automātisku krājumu bilances aprēķinu pēc bilances datiem, aprēķinu iniciējot LVĢMC speciālistam. Krājumu bilances aprēķins obligāti veicams uz katra gada pirmo janvāri. Jāparedz iespēja LVĢMC speciālistam iniciēt bilances aprēķinu

34


vai pārrēķinu pēc nepieciešamības.4. Jāparedz iespēja bilances ievaddatus koriģēt (bilances aprēķina vajadzībām).5. Nodrošināt datu pārbaudi un validāciju krājumu bilances atskaites (ieguves un zudumu datu) importa laikā. Paredzēt iespēju

operatoram (LVĢMC speciālistam) labot kļūdu, pabeigt vai atcelt importu.6. LVĢMC speciālistam ir jābūt iespējai vajadzības gadījumā manuāli norādīt aprēķināto atlikuma vērtību un norādīt datumu, uz

kuru attiecas krājumu apjoms. Šādā gadījumā ierakstam jāpievieno protokols, uz kā pamata šīs izmaiņas un aprēķins veikts.7. mainot krājuma apjomu, jāvar pārrēķināt krājumu izmaiņu ierakstus: veiktā ieguve, derīgo izrakteņu zudumi, atlikušo krājumu

aprēķins u.c.

IKB02 Ārējo lietotāju saskarnes

1. Izstrādāt lietotāja saskarni VVD un RVP speciālistiem (darba vietu), paredzot tajā:

a) datu ievades formas un funkcionalitāti datu ievadei un nosūtīšanai uz LVĢMCIS;b) piekļuvi zemes dzīļu apakšsistēmā esošajai informācijai skatīšanas režīmā. LVĢMCIS izstrādes laikā precizēt piekļuves

iespējas (visa vai daļējā informācija). Jābūt iespējai norādīt ierobežotas pieejamības informāciju.

2. Paredzēt lietotāja saskarni, datu ievades formu un funkcionalitāti datu ievadei licences saņēmējam par savām licencēm un tajās esošajiem krājumu laukumiem un to izstrādes apjomiem

35


IK03 Krājumu bilances publicēšana tīmekļa vietnē

1. Nodrošināt iespēju eksportēt krājumu bilanci no LVĢMCIS, t.sk. turpmākai bilances publicēšanai LVĢMC tīmekļa vietnē.2. Nodrošināt aktuālo krājumu kartes izveidi un publicēšanu LVĢMC tīmekļa vietnē. Publiskajam lietotājam jāvar meklēt atradnes

pēc nosaukuma, derīgā izrakteņa, administratīvās teritorijas u.c. parametriem.

2.5. Ārējo lietotāju darba vietu izveide tīmekļa portālāIndekss Prasības nosaukums Prasība

EUA01 Tīmekļa portāls 1. LVĢMC un ārējie lietotāji piekļūst pieejamai informācijai un funkcionalitātei LVĢMC tīmekļa portālā.2. Katrai lietotāju grupai jāizveido sava darba vieta tīmekļa portālā.

EUA02 Operatīvie dienesti un pašvaldības

1. Nodrošināt pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem (NMPD, VUGD, citi) piekļuvi informācijai par plūdu riskam pakļautajām teritorijām visā Latvijā, izmantojot darba vietu LVĢMC tīmekļa portālā. Nodrošināt lietotāju autentifikāciju.

2. Nodrošināt Latvijas teritorijas plūdu prognozēšanas un brīdināšanas sistēmas notifikāciju pieejamību pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem.

3. Nodrošināt šīs informācijas vizualizēšanu vienotā sistēmā, padarot to pieejamu visām ieinteresētajām pašvaldībām un operatīvajiem dienestiem. Sevišķi aktuāli tas ir viena upes baseina ietvaros, lai kaimiņu pašvaldībām būtu pieejama informācija par situāciju upes augštecē.

EUA03 RVP un VVD 1. Nodrošināt RVP un VVD lietotāju autentifikāciju un piekļuvi teksutālai un ģeotelpiskai informācijai par derīgo izrakteņu krājumiem, izmantojot darba vietu LVĢMC tīmekļa portālā.

2. Nodrošināt iespēju VVD ievadīt ieguves apjomus derīgo izrakteņu krājumu bilances sagatavošanas procesa ietvaros. 3. Nodrošināt iespēju pievienot noteiktu formātu failus, dzēst, paredzot laika rindas.

EUA04 Komersanti un ziņu sniedzēji 1. Nodrošināt iespēju iesniegt informāciju par derīgo izrakteņu atradnēm, trokšņu kartes, izmantojot darba vietu LVĢMC tīmekļa portālā.

2. Nodrošināt iespēju pievienot noteiktu formātu failus, dzēst, paredzot laika rindas.EUA05 Publiskie lietotāji 3. Nodrošināt neautorizētajiem lietotājiem iespēju skatīt, meklēt, filtrēt tekstuālo un ģeotelpisku informāciju LVĢMC tīmekļa

portālā.

36

2.6. Sistēmas lietotājiIndekss Prasības nosaukums Prasība

USR01 Lietotāju veidi Sistēmā jānodrošina šādi lietotāju veidi:

1. Pasūtītāja administrators (vienlaikus var būt lietotājs);2. Pasūtītāja lietotājs;3. VVD lietotājs;4. RVP lietotājs;5. Operatīvā dienesta lietotājs (VUGD, NMPD, citi);6. Ziņu sniedzēja lietotājs (komersanti, iestādes);7. Publiskais lietotājs.

USR02 Pasūtītāja administrators Pasūtītāja administratoram jānodrošina vismaz šādas tiesības:

1. Izveidot lietotāju2. Piešķirt / bloķēt/ atbloķēt/ anulēt ārējā lietotāja tiesības3. Piešķirt / bloķēt/ atbloķēt/ anulēt Pasūtītāja lietotāja tiesības4. Mainīt sistēmas konfigurējamos parametrus;5. Apturēt/ palaist Sistēmas procesus;6. Iniciēt datu arhivēšanu7. Atjaunot datus no arhīva8. Piekļūt jebkurai sistēmas funkcionalitātei

USR03 Lietotāja piekļuves bloķēšana Sistēma automātiski bloķē lietotāja piekļuves tiesības gadījumos, ja:

1. Trīs reizes pēc kārtas ievadīta nepareiza (lietotājvārdam neatbilstoša parole);2. Par lietotāja piekļuves bloķēšanu vai lietotājam, kura piekļuves tiesības bloķētas, tiek attēlots brīdinājuma paziņojums.

Administratoram jābūt iespējai bloķēt lietotāja piekļuves tiesības:

1. Uz pagaidu prombūtnes laiku;2. Citos gadījumos, kad administrators to uzskata par nepieciešamu

37


USR04 Lietotāja atbloķēšana kļūdaini ievadītas paroles gadījumā.

Sistēmā jāparedz funkcionalitāte nozaudētas lietotāja paroles atjaunošanai. Pēc lietotāja pieprasījuma uz sistēmā saglabātu lietotāja adresi nosūtāma paroles atjaunošanas informācija, kura ir derīga vienai pieslēgšanās reizei. Pēc pirmās pieslēgšanās lietotāja parole jāatjauno. Parole automātiski var tikt atjaunota ne biežāk, kā vienu reizi gadā (konfigurējams parametrs). Paroles atjaunošanas informācija ir derīga ne vairāk, ka 72 stundas.

USR05 Lietotāja tiesību anulēšana Lietotāja tiesību anulēšanu veic administrators pēc Pasūtītāja, VVD, RPV paziņojuma par darba attiecību izbeigšanu.

Lietotāja tiesību anulēšanas gadījumā Sistēma administratoram attēlo brīdinājuma paziņojumu, ja pēc lietotāja tiesību anulēšanas nav neviena aktuāla lietotāja.

Lietotāja tiesību anulēšana ietver lietotāja piekļuves tiesību loģisku dzēšanu, saglabājot auditācijas pierakstus.

USR06 Atskaite par lietotāja darbībām

Par katru lietotāju Sistēmai jāattēlo atskaite par lietotāja LVĢMCIS veiktajām darbībām.

USR07 Lietotāja identifikācija un autentifikācija

Sistēmai jānodrošina šādas lietotāja identifikācijas un autentifikācijas metodes:

1. Lietotājvārds un parole;2. Autentificēšanās, izmantojot www.latvija.lv vienoto autentifikācijas risinājumu;3. Autentifikācija ar Pasūtītāja Active Directory (tikai Pasūtītāja lietotājiem)

USR08 Prasības parolēm Paroles uzstādījumiem ir jābūt konfigurējamiem, nodrošinot vismaz šādus konfigurācijas parametrus:

1. Paroles garums;2. Augšējā reģistra simbolu skaits;3. Parastā reģistra simbolu skaits;4. Ciparu skaits5. Speciālo simbolu skaits;6. Paroles derīguma termiņš

USR09 Paroļu aizsardzība 1. Sistēmā jābūt bloķētai iespējai izmantot pārlūkā saglabātu paroli.2. Parole publiskajā tīklā, pieslēdzoties sistēmai, jāpārraida šifrētā veidā.

38

http://www.latvija.lv/

3. Nefunkcionālās prasības

3.1. Sistēmas arhitektūraIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP01 Virtualizācijas tehnoloģiju atbalsts

Sistēmai jāatbalsta šāda Pasūtītāja izmantotā virtualizācijas platforma: VMware 5.5

NFP02 Jauninājumu uzstādīšana Sistēmai jāparedz iespēja uzstādīt sistēmas jauninājumus, nepārtraucot sistēmas darbību

NFP03 Valsts centralizēto koplietošanas risinājumu izmantošana

1. Sadarbspējas nodrošināšanai tiks izmantotas VISS publicētās saskarnes. 2. DIV paredzēts izmantot kā vienu no brīdinājumu nosūtīšanas kanāliem.

3.2. Lietojamības prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP04 Lietotāja saskarne Sistēmas lietotāja saskarnei jābūt pieejamai, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un mobilajās ierīcēs. Saskarnei jānodrošina iespēja izmantot vismaz šādas populāras pārlūkprogrammas darbam, sākot ar operētājsistēmu Windows 7:

3. MS Edge4. Mozilla Firefox 1. Google Chrome 2. Safari

Lietotāja saskarnei jāizmanto responsīvs dizains (responsive design).NFP05 Lietotāja saskarnes

atjauninājumiNe vēlāk, kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā, skaitot no jaunas prasībā NFP-04 norādītās pārlūkprogrammas jaunas versijas izlaišanas Izpildītājam jāpiegādā Sistēmas atjauninājumi, lai nodrošinātu sadarbspēju ar jaunāko pārlūkprogrammas versiju.

NFP06 Atbalstāmās lietotāju operētājsistēmas

Informācijas sistēmai ir jānodrošina lietotāju darbs vismaz Windows saimes (Windows 7, Windows 8, Windows 10) un Linux saimes operāciju sistēmās.

NFP07 Lietotāju saskarnes valoda Sistēmas lietotāju saskarnei jābūt pieejamai latviešu valodā. Saskarnē izmantotajai valodai (vārdiem, frāzēm) jābūt intuitīvi saprotamai lietotājiem. Sistēmas administratoru saskarni var veidot latviešu vai angļu valodā, ja tas neapgrūtina Sistēmas lietošanu.

39


NFP08 Lietotāju saskarnes uztveramība

Sistēmai ir jāatbilst šādiem lietojamības kritērijiem:1. Sistēmai ir jābūt saprotamai. Visiem lietotāja interfeisa elementiem (navigācijas elementiem, ikonām, spiedpogām, utt.)

jābūt viegli uztveramiem un veidotiem atbilstoši industrijas labajai praksei. Sistēmā jāizmanto termini, kas sakrīt ar Pasūtītāja ikdienas darbā izmantojamajiem terminiem. Retāk izmantotajiem un sarežģītākajiem terminiem vai jēdzieniem jābūt iespējai pievienot skaidrojum. Jāvar to labot bez izstrādatāja iesaistes, it īpaši publiskajā daļā.

2. Sistēmai ir jābūt viegli apgūstamai. Lietotāja palīdzības informācijai ir jābūt pilnīgai, konteksta jūtīgai un tai jāizskaidro kā paveikt tipiskos ikdienas uzdevumus.

3. Ar sistēmu ir jābūt viegli operēt. Sistēmai jābūt veidotai vienotā stilā. Saskarnes elementiem jādarbojas konsistenti visās Sistēmas sadaļās. Lielākai daļai darbību jābūt atsaucamām (undo) un datu ievades kļūdām jābūt labojamām. Gadījumos, kad nav iespējas labot datus vai atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa jāparedz brīdinājumi pirms neatgriezeniskās darbības. Sistēmas interfeisam jābūt veidotam tā, lai tipiskās darbības neprasītu liekus klikšķus vai lieku pārslēgšanos starp dažādām ekrānformām. Datu ievades formām jāsatur datu validācijas kontroles.

NFP09 Krāsu pielietojums lietotāja saskarnē

Lietotāja saskarnei jābūt veidotai, atbilstoši Pasūtītāja noteiktajai krāsu gammai.

3.3. Pieejamības prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP10 Darbības nepārtrauktība Sistēmai ir jānodrošina nepārtraukta pieejamība lietotājiem valstī noteiktajās darba dienas, no 8:00 līdz 18:00 (Sistēmas darba laiks). Sistēmas darba laikā jānodrošina pieejamība 98% (darbspējas laiks). Darbspējas laiks rēķināms gada periodā un tajā ieskaitāmas arī plānotās dīkstāves. Vienas atsevišķas dīkstāves laiks nevar pārsniegt 4 (četras stundas).

NFP11 Rezerves kopēšana Sistēmai jānodrošina iespēja veikt Sistēmas rezerves kopēšanu un konsistentas kopijas iegūšanu bez Sistēmas darba apturēšanas. Ja Sistēmas rezerves kopēšanai nepieciešama IS un/vai infrastruktūras komponenšu darbināšana īpašā režīmā, tad šāda režīma ieslēgšana/izslēgšana jānodrošina ar komandrindas saskarnes palīdzību.Sistēmai ir jābūt atjaunojamai no rezerves kopijas ne ilgāk kā četru stundu laikā un dati nedrīkst pazust vairāk kā par vienu pēdējo Sistēmas darbības stundu. Sistēmas atjaunošanai no rezerves kopijas nepieciešamajā laikā nav ieskaitāma infrastruktūras uzstādīšana un konfigurēšana.Izpildītājam izstrādes līguma ietvaros jāsagatavo, jāsaskaņo un jāiesniedz Pasūtītājam Sistēmas Rezerves kopēšanas un darbības atjaunošanas plāns.

40

3.4. Veiktspējas prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP12 Sistēmas lietotāju skaits Sistēmai jāspēj apkalpot 200 autorizētos lietotājus (LVĢMC un ārējie lietotāji), no kuriem vienlaicīgi Sistēmu lietos līdz 30%, un 1000 neautorizētos (publiskos lietotājus).

NFP13 Ekrānformu attēlošanas laiks Lietotāju datu ievades vai datu pieprasījuma rezultātam, kurš satur līdz 3 dažādiem datu objektiem, uz ekrāna jātiek attēlotam ne ilgāk kā 2 sekunžu laikā no pieprasījuma izdarīšanas brīža (neņemot vērā tīkla pārsūtīšanas aizturi un pieprasījumu izpildes laiku ārējās sistēmās). Papildus datu objektu (vairāk par 3 dažādiem objektiem) attēlošanas gadījumā ekrānformas maksimāli pieļaujamais attēlošanas laiks drīkst tikt palielināts par 0,5 sekundēm, katram papildus attēlojamajam datu objektam. Ekrānformām, kuras nodrošina datu atlasi izmantojot brīva teksta meklēšanu, kas nepieļauj indeksācijas izmantošanu datubāzē, maksimāli pieļaujamais rezultāta attēlošanas laiks ir līdz 15 sekundēm. Prasītais ekrānformu attēlošanas laiks jānodrošina vismaz 90% gadījumu no visiem pieprasījumiem mērījumu veikšanas laika periodā pie prasībā NFP12 norādītā vienlaicīgo lietotāju skaita un izmantojot reālu datu bāzu aizpildījumu, kas atbilst produkcijas režīmam.

NFP14 Sinhrono tīmekļa pakalpju izpildes laiks

Sistēmas sinhrono tīmekļa pakalpju pieprasījumu apstrādes laiks nedrīkst pārsniegt 2 sekundes.

3.5. Infrastruktūras prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP15 Sistēmas vides Sistēmai ir paredzētas šādas vides:1. Produkcijas vide. Produkcijas vidi nodrošina Pasūtītājs un tā paredzēta Sistēmas darbināšanai ražošanas režīmā;2. Testa vide. Testa vidi nodrošina Pasūtītājs un tā paredzēta Sistēmas testēšanai no Pasūtītāja puses;1. Izstrādes vide. Izstrādes vidi nodrošina Izpildītājs un tā ir paredzēta Sistēmas izstrādei un testēšanai.

NFP16 Izstrādes vides nodrošināšana 2. Izpildītājam ir jānodrošina sava vide (aparatūra, programmatūra, biroja telpas) līguma ietvaros izpildāmo darbu un uzdevumu veikšanai. Izpildītājam izstrāde jāveic, izmantojot tikai licencētu programmatūru. Pasūtītājs nenodrošina Izpildītāju ar licencēm.

NFP17 Pieejamie tehniskie resursi 3. Pasūtītājs Sistēmas darbībai ir paredzējis izmantot 2 virtuālo serverus produkcijas un testa vižu darbināšanai ar šādiem resursiem katrā: 2 vCPU, 16GB RAM, 500GB HDD, Gigabit Ethernet NIC. Gadījumā, ja šie tehniskie resursi nav pietiekami, lai

41


nodrošinātu veiktspējas un pieejamības prasības, Pretendentam piedāvājumā jānorāda nepieciešamie papildus tehniskie resursi un to cena.

3.6. Trešo pušu programatūras prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP18 Sistēmas licenču piegāde Izpildītājam Finanšu piedāvājumā jāietver visas piedāvātās Sistēmas licencēšanas izmaksas, tai skaitā papildus nepieciešamo trešo pušu piegādāto standarta programmatūras komponenšu izmaksas. Licencēm ir jāpieļauj piegādātās Sistēmas izmantošana šajā tehniskajā specifikācijā paredzētajam lietotāju skaitam, bez datu apjoma ierobežojumiem. Standarta programmatūras licenču darbība jānodrošina atbilstoši 17.11.2015. MK noteikumu Nr.653 20.5.2.punktam (5 gadus pēc Sistēmas pirmās versijas nodošanas ekspluatācijā). Atsevišķi ir jānorāda licenču izmaksas un noteikumi Sistēmas Produkcijas (ekspluatācijas) vides un Testa vides izveidošanai un uzturēšanai.

NFP19 Prasības trešo pušu programmatūrai

Trešo pušu standarta programmatūras komponentēm jābūt ar ražotāja apliecinātu uzturēšanas termiņu vismaz 5 (pieci) gadi, skaitot no paredzētās Sistēmas nodošanas ekspluatācijā dienas. Ja programmatūras licenču uzturēšana ir saistīta ar regulāra uzturēšanas/atbalsta maksājuma veikšanu, šādi maksājumi jāiekļauj finanšu piedāvājumā. Visai piedāvātajai atvērtā pirmkoda programmatūrai ir jābūt aktuālai (t.i, pēdējai versijai) un stabilai (t.i. pielietotai un attīstītai vismaz 3 (trīs) gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas dienas, pie tam pēdējā atvērtā pirmkoda programmatūras versija nedrīkst būt vecāka par 6 (sešiem) mēnešiem.

3.7. Prasības drošībaiIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP20 Autentifikācija, autorizācija un auditācija

Sistēmai jābūt veidotai tā, lai nevarētu apiet autentifikācijas un autorizācijas procedūras un nesankcionēti lietot Sistēmas funkcionalitāti vai piekļūt Sistēmas datiem. Sistēmai jāapkalpo tikai identificētus, autentificētus un autorizētus lietotājus.Sistēmas identifikācijas, autentifikācijas, autorizācijas un auditācijas procedūrām jāizpilda šādas prasības:

1. Jāizmanto autorizācijas princips, saskaņā ar kuru viss, kas nav tiešā veidā atļauts, ir aizliegts;2. Visām darbībām jāpārbauda autorizācija darbības izpildei. Pārbaudei jānotiek katra pieprasījuma līmenī;3. Jānodrošina aizsardzība pret lietotāju esamības pārbaudi (Sistēma nedrīkst atklāt vai lietotājs eksistē vai nē pirms sekmīgas

autentifikācijas);

42


4. Jebkurš nesekmīgs autorizācijas vai autentifikācijas mēģinājums jāreģistrē sistēmas žurnālā saskaņā ar Tehniskās specifikācijas prasību NFP29;

5. Sistēmā visām lietotāju un administratoru veiktajām darbībām jātiek identificētām (jābūt zināmam, kura persona izpilda katru darbību);

6. Sistēmas ietvaros ir jābūt izveidotam tehniskajam risinājumam, kas veic neaktīvo sesiju automātisku pārtraukšanu pēc „n” minūtēm (kur „n” ir konfigurējams parametrs, pieņemot, ka noklusētā vērtība ir 15 minūtes);

7. Sistēmai ir jāietver paziņojumu sniegšanas mehānisms, kas informē lietotāju par tā darba sesijas neaktivitāti un sesijas pārtraukšanu “n” minūtes pirms sesijas noilguma iestāšanās (kur „n” ir konfigurējams parametrs, pieņemot, ka noklusētā vērtība ir 2 minūtes);

8. Sistēmā ir jābūt ietvertai kontrolei, kas liedz atkārtoti izmantot jau aktīvu izveidotu sesijas identifikatoru jaunas sesijas izveides nodrošināšanai;

1. Administratoru pieeja sistēmai jāspēj ierobežot ar vienu vai vairākiem Internet Protokola adrešu apgabaliem. Ar Internet Protokola adrešu apgabalu šeit tiek saprasts IPV4 vai IPV6 adrešu intervāls.

NFP21 Programmatūras drošība Veicot Sistēmas izstrādi vai pielāgošanu jāievēro šādas prasības:1. Sistēmas izstrādē jāievēro OWASP ieteiktie sistēmu izstrādes principi: http://www.owasp.org/index.php/Category:Principle.

Datu aizsardzība dažādos pielietojuma slāņos jāveido, izmantojot dažādus (dažādu produktu, dažādu piegādātāju) aizsardzības mehānismus – piemēram, sekmīga pielietojumu servera aizsardzības uzlaušana nedrīkst atvieglot datu bāzes aizsardzības uzlaušanu;

2. WEB pielietojumi izstrādājami saskaņā ar OWASP drošas programmēšanas vadlīnijām: https://www.owasp.org/index.php/OWASP_Secure_Coding_Practices_-_Quick_Reference_Guide;

3. WEB pielietojumiem sesiju pārvaldība jāorganizē pēc OWASP ieteiktajiem principiem: http://www.owasp.org/index.php/Session_Management;

4. WEB pielietojumiem jāņem vērā OWASP ieteikumi AJAX tehnoloģiju izmantošanai (http://www.owasp.org/index.php/Ajax_and_Other_%22Rich%22_Interface_Technologies). Jāpielieto ražotāju un nozares ekspertu ieteiktās labās prakses drošu informācijas sistēmu izstrādē;

5. Sistēmas izstrādē un ekspluatācijā nedrīkst izmantot komponentes, kuras ražotājs pozicionē kā „Beta”, „Pre-release”, „Release candidate”, „Obsolete” vai arī kādā citā veidā nerekomendē izmantošanai ražošanas sistēmās;

6. Sistēmas izstrādē nedrīkst izmantot komponentes, kurām ražotājs nepiegādā vai tuvāko 5 gadu laikā no izstrādes uzsākšanas brīža plāno pārtraukt izstrādi un/vai piegādāt drošības labojumus.

2. Pēc Sistēmas izstrādes noslēgšanas Sistēmas izstrādātājam ir jāveic neatkarīgs Sistēmas drošības audits, kura ietvaros tā piesaistītai trešajai pusei ir jāveic Sistēmas drošības atbilstības pārbaude attiecībā uz iepriekš minēto prasību ievērošanu,

43

http://www.owasp.org/index.php/Ajax_and_Other_%22Rich%22_Interface_Technologies

http://www.owasp.org/index.php/Session_Management

https://www.owasp.org/index.php/OWASP_Secure_Coding_Practices_-_Quick_Reference_Guide

http://www.owasp.org/index.php/Category:Principle


par to sagatavojot un Pasūtītājam iesniedzot ziņojumu kā vienu no Sistēmas piegādes dokumentācijas nodevumiem. Gadījumā, ja pārbaudes laikā tiek atklātas kādas drošības nepilnības, tās Sistēmas izstrādātājam ir jānovērš pirms Sistēmas ieviešanas produktīvajā lietošanā.

NFP22 Informācijas drošība Sistēmai jāizveido pietiekami kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka Sistēmas dati gan to pārraides, gan glabāšanas laikā netiek atklāti personām vai programmām, kurām nav attiecīgas autorizācijas. Piekļuve Sistēmas datiem nodrošināma ievērojot šādus principus:

1. „Zina tikai tas, kuram jāzina” (need-to-know);2. „Ir jānodrošina minimālās tiesības pienākumu pildīšanai”, gan lietotājiem, gan tehnoloģiskajiem lietotājiem ( least privilege);3. Jānodrošina lietotāju darbību reģistrācija un šo datu saglabāšana (accountability).

Sistēmai jānodrošina, ka programmatūra, nesniedz lietotājam informāciju, kas varētu apdraudēt Sistēmas drošību, tai skaitā, nepieļaujot iespēju lietotājam veikt analīzi par kļūdas un veikto Sistēmas pārbaužu raksturu, kas varētu atvieglot tālākos uzbrukumus Sistēmai. Kļūdas situācijās lietotājam jāparāda tikai minimālā nepieciešamā informācija, bet detalizēts kļūdas tehniskais apraksts jāsaglabā Sistēmas notikumu audita žurnālā saskaņā ar prasību NFP29.

3. Sistēmas saskarnēm jābūt izveidotām tā, lai nevarētu apiet autentifikācijas un autorizācijas procedūras un nesankcionēti lietot Sistēmas informāciju vai datnes;

NFP23 Lietotāja identifikācijas datu drošība

4. Sistēmai jānodrošina lietotāju identifikācijas datu aizsardzība. Aizliegts uzglabāt lietotāja identitātes un citus to raksturojošus sensitīvus datus (paroles, pieejas kodus, šifrēšanas atslēgas u.c.) atklātā tekstā datu bāzē vai interneta pārlūkprogrammā, piemēram, kešatmiņā.

NFP24 Datu apstrādes un pārraides drošība

Izpildītājam jānodrošina, ka Sistēmas datu apmaiņas, kā arī citi iespējamie automatizētie datu apstrādes procesi tiek pildīti tikai ar tehnoloģisko lietotāju kontiem, kuriem funkcijas veikšanai ir noteiktas mazākās nepieciešamās tiesības. Tehnoloģiskie lietotāji un to tiesības tiek jādokumentē programmatūras projektējuma aprakstā;Datu apmaiņa ar citām sistēmām ir jānodrošina, izmantojot datu pieprasījumu vai datu pārraides kanālu šifrēšanu:

1. Sistēmām, apmainoties ar datiem (informācijas pieprasījumi un atbildes starp web servisiem xml formātā), ir jāizmanto par drošām vispāratzītas datu šifrēšanas tehnoloģijas;

2. Ja nav iespējams informācijas pieprasījumu un atbilžu šifrēšana, ir jānodrošina šifrēts datu pārraides kanāls, izmantojot VPN tehnoloģijas.

5. Arī datu apmaiņai starp tīmekļa serveri un klienta pārlūku jābūt šifrētai.NFP25 Sistēmas atbilstība drošību

reglamentējošiem normatīvajiem aktiem

Sistēmai jāizpilda šādas drošības standartu un normatīvo aktu prasības:1. Jānodrošina LVS ISO/IEC 15408 standartā “Informācijas tehnoloģija – Drošības tehnikas – IT drošības novērtējuma kritēriji”

2.daļā “Drošības funkcionālās komponentes” (Information technology — Security techniques — Evaluation criteria for IT security — Part 2: Security functional components. ISO/IEC 15408-2. Third edition 2008-08-15) iekļauto rekomendāciju un

44


vadlīniju ievērošanu, Līguma ietvaros formulējot un realizējot konkrētām sistēmām izvirzāmās drošības prasības;2. 2012.gada 19.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.421 „Valsts informācijas sistēmu savietotāju un integrēto valsts

informācijas sistēmu aizsardzības prasības” minētās prasības;3. 2005.gada 11.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.764 „Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības”

minētās prasības;4. 2015.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.442 „Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” minētās prasības;6. Citos uz informācijas sistēmu drošību attiecināmos normatīvajos aktos iekļautās prasības, kas tiek pieņemti un stājas spēkā

Sistēmas izstrādes laikā.NFP26 Pasākumi pret darbības

noliegšanu (non-repudiation)7. Sistēmas kontroles mehānismi veidojami tā, lai nodrošinātu, ka persona, kas veikusi kādas darbības, nevar noliegt šādu

darbību veikšanas faktu. Sistēmai jāļauj pamanīt gadījumus, kad informācija tikusi modificēta to pārraides vai glabāšanas laikā.

3.8. Auditācijas prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP27 Lietotāju darbību auditācija Sistēmai ir jāauditē vismaz šādas lietotāju veiktās darbības:1. Lietotāja pieslēgšanos (veiksmīgu, neveiksmīgu) sistēmai un atslēgšanos no sistēmas;2. Lietotāju izsauktos pārskatus un aktivizētos asinhronos uzdevumus (batch job);3. Datu pievienošanu, labošanu un dzēšanu;4. Datu apskati. Datu apskate auditējama tikai daļai no Sistēmas datiem. Kuriem datiem apskate auditējama ir jānosaka un ar

Pasūtītāju jāsaskaņo prasību analīzes un sistēmas projektēšanas aktivitātes ietvaros.Par katru no lietotāja veiktajām darbībām jāuzglabā vismaz šāda informācija:

1. Darbības datums un laiks;2. Lietotāja identitāte;3. Darbības veids (pieslēgšanas sistēmai, atslēgšanās no sistēmas, ieraksta pievienošana, ieraksta labošana, utt.);4. Darbības veidam specifisko informāciju:

a. Pieslēgšanās un atslēgšanās no Sistēmas darbībām darbstacijas identifikators (nosaukums un IP adrese);b. Lietotāja sesijas identifikators vai cits identifikators pēc kura iespējams unikāli identificēt konkrētu lietotāja sesiju;c. Datu apskates/pievienošanas/rediģēšanas/dzēšanas darbībām saistītā datu objekta identifikators.

45


1. Ja izveidotos lietotāju darbību auditācijas pierakstus nevar vienkārši analizēt, izmantojot tradicionālos līdzekļus, jānodrošina speciāli analīzes rīki.

NFP28 Lietotāja tiesību izmaiņu auditācija

Sistēmā jāuzglabā un jāvar apskatīt informācija par visām lietotāju tiesību izmaiņām. Par katru izmaiņu jābūt apskatāmai vismaz šādai informācijai:

1. lietotāja vārds;2. administratora, kurš veicis izmaiņas, identitāte;3. izmaiņu datums un laiks;4. izmaiņu veids (pievienošana, rediģēšanas, dzēšana);2. izmainītās un jaunās vērtības.

NFP29 Sistēmas notikumu auditācija Sistēmai jānodrošina programmatūras kļūdu un izņēmumu situāciju (exceptions) auditācija. Programmatūras kļūdas un izņēmuma situācijas auditējamas vismaz šādos līmeņos:

1. Lietotāju saskarnes līmenī;2. Biznesa procesu līmenī;3. Tīmekļa servera līmenī;4. Datu bāzu līmenī.

Par katru no programmatūras kļūdām un izņēmumu situācijām saglabājama visa pieejamā ar kļūdu saistītā informācija.3. Sistēmai jānodrošina iespēja nosūtīt ziņojumu par kļūdām un izņēmuma situācijām sistēmas administratoram.

NFP30 Datu izmaiņu vēsture Sistēmā ir jāuztur pilna datu izmaiņu vēsture, ja Pasūtītājs nav norādījis citādi.. Respektīvi, katram ierakstam ir jāuztur informācija par tā pievienošanu, rediģēšanu un dzēšanu, tai skaitā:

1. Katru izmaiņu autors (lietotājs, ārējā sistēma vai Sistēmas fona uzdevums);2. Katru izmaiņu datums un laiks;4. Ieraksta satura kopija pievienošanas/labošanas/dzēšanas brīdī.

NFP31 Auditācijas pierakstu dzēšana 5. Auditācijas pieraksti par datos veiktajām izmaiņām jāuzglabā vismaz „n” mēnešus (kur „n” ir konfigurējams parametrs, pieņemot, ka noklusētā vērtība ir 36 mēneši), pēc tam tos automātiski arhivējot un dzēšot. Administratoram jānodrošina iespēja mainīt šo parametru, izslēgt un ieslēgt automātisko datu izmaiņu vēstures arhivēšanu un dzēšanu, kā arī manuāli ierosināt datu izmaiņu vēstures arhivēšanu un dzēšanu.

46

3.9. Uzturamības prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

NFP32 Programmatūras pārnesamība 1. Ja Sistēma tiek veidota papildinot standartprodukta funkcionalitāti, papildinājumiem jābūt tā veidotiem, lai būtu iespējams bez Sistēmas izmaiņām Sistēmu pārnest uz jaunāku standartprodukta versiju.

NFP33 Koda vadības sistēma 2. Sistēmas izstrādes gaitā Izpildītājam jāizmanto datorizēta koda bibliotēka, kurai jānodrošina Pasūtītājam pieeja lasīšanas režīmā.

47

4. Organizatoriskās prasības

4.1. Ieviešanas pieejaIndekss Prasības nosaukums Prasība

ORG01 Sistēmas izstrādes un ieviešanas metodika

Sistēma tiek izstrādāta, ieviesta ekspluatācijā un turpmāk attīstīta, ievērojot Agile Scrum metodiku, ņemot vērā tehniskajā specifikācijā ietvertos nosacījumus.

4.2. Prasības nodevumiemIndekss Prasības nosaukums Prasība

ORG02 Nodevumu formāts Visiem ar Projektu saistītajiem dokumentiem ir jābūt noformētiem atbilstoši ERAF projektu vizuālajām vadlīnijām un pieejamiem elektroniskā formā, viennozīmīgi identificētiem un uzglabātiem datorizētā projekta bibliotēkā.

Visiem dokumentiem jābūt sagatavotiem MS Office 2007 vai jaunākas versijas MS Word, MS Excel, MS PowerPoint, MS Visio, MS Project formātos.

Izpildītājs var iesniegt gala nodevumu dokumentus parakstītus papīra formā vai arī elektroniski, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu.

ORG03 Prasības sistēmas arhitektūras aprakstam

Sistēmas arhitektūras apraksts sagatavojams saskaņā ar standartu ISO/IEC/IEEE 42010:2011. Sistēmas arhitektūras aprakstā ir jāiekļauj vismaz šādi skatu punkti:

1) Biznesa arhitektūra (sasniedzamo biznesa mērķu, atbalstāmo funkciju un procesu uzskaitījums);2) Programmatūras arhitektūra (programmatūras komponenšu uzskaitījums, apraksts un to sadarbības shēma);3) Datu arhitektūra (būtiskāko datu objektu uzskaitījums, apraksts un to savstarpējās sasaistes shēma);4) Infrastruktūras arhitektūra (fiziskā arhitektūra, virtuālā arhitektūra, programmatūras komponenšu izvietojums uz

48


infrastruktūras elementiem).

ORG04 Prasības sākotnējam projekta uzkrājumam

Sākotnējais projekta uzkrājums ietver:

1. Funkcionālās prasības un prasības, kuras izriet no Projekta „Informācijas sistēmu izstrāde un pilnveidošana ģeotelpiskajiem un Daugavas baseina plūdu datiem” detalizētā aprakstā ietvertajiem auditējamiem rādītājiem;

2. Katras prasības/auditējamā rādītāja izpildei nepieciešamos darbus3. Darbu prioritātes4. Darbu sadalījumu pa izstrādes posmiem un sprintiem5. Pasūtītāja iesaisti, iesaistes veidu un piegādes sfēru6. Darbietilpības novērtējumu, vadoties no ekspertu metodes.

ORG05 Instalācijas pakotnes Katra sprinta rezultātā piegādātajam programmatūras apjomam ir jābūt:

1) Pabeigtam (t.i. izstrādātam, notestētam un atkļūdotam Izpildītāja izstrādes vidē);2) Dokumentētam.

Sniedzot pakalpojumus līguma darbības laikā, tai skaitā arī garantijas laikā, Izpildītājs sagatavo un nodod Pasūtītājam instalācijas pakotnes, kas satur:

1) Programmatūras versijas aprakstu;2) Sistēmas pirmkodu (komentētu) un izpildkodus,3) Versijas izveides un uzstādīšanas instrukciju, izmantojot izstrādes vides automātiskos būvējuma procesus;4) Programmatūras prasību specifikāciju lietotāju stāstu formā;5) Sistēmas programmatūras projektējuma aprakstu (dokuments apraksta tehnisko risinājumu, tajā skaitā integrācijas

specifikāciju ar back-end un citām ārējām sistēmām, biznesa loģikas risinājumu un to sadarbību, datu modeli - iekšējās datu bāzes struktūru, iekļaujot detalizētu informāciju par visiem tās objektiem un to atribūtiem un vispārīgo aprakstu);

6) Lietotāju instrukcijas (kontekstjutīgu lietotāja palīgu) un administratoru rokasgrāmatu, papildinot tās saturu ar sprinta laikā veikto Sistēmas papildinājumu, izmaiņu un labojumu aprakstu. Uzsākot dokumentācijas izstrādi tās struktūra jāsaskaņo ar Pasūtītāju. Administratoru rokasgrāmatai jāiekļauj sistēmas rezerves kopēšanas un atjaunošanas instrukcijas. Dokumentācijai jābūt noformētai latviešu valodā;

49


7) Datu migrācijas skriptus, ja versijas instalācija prasa izmaiņas datu bāzē;8) Piegādājot kļūdu labojumus, Izpildītājam ir jāpievieno ekrānšāviņi no savas izstrādes testēšanas vides, kas apliecina šo kļūdu

novēršanu;9) Automātiskās testēšanas skriptus.

Izstrādes, garantijas un pēcgarantijas uzturēšanas ietvaros piegādātajiem labojumu un izmaiņu instalācijas pakotnēm ir jābūt “inkrementālām”, t.i. tās uzstādīšana ir veicama uz iepriekš piegādātas programmatūras versijas. Labojumi nedrīkst ietekmēt datu bāzē jau esošos datus, ja vien tas nav iepriekš īpaši saskaņots vai nav labojuma priekšmets.

Instalācijas pakotnēm ir jābūt uzstādāmām bez Sistēmas darbības pārtraukšanas. Ja Sistēmas darbības pārtraukšana tomēr nepieciešama, tad pārtraukuma ilgums nedrīkst pārsniegt 45 minūtes. Pārtraukuma ilgums un laiks iepriekš jāsaskaņo ar Pasūtītāju.

4.3. Datu migrācijaPretendentam tehniskajā piedāvājumā jāiekļauj piedāvātās datu migrācijas metodikas apraksts


ORG06 Datu migrācija Izpildītājam jānodrošina datu migrācija uz Sistēmu no datu bāzēm “Būvmateriāli”, “Kūdra”, “Sapropelis un dūņas” un, ja tas nepieciešams pārējo Tehniskās specifikācijas prasību izpildei, arī no citām LVĢMC rīcībā esošajām informācijas sistēmām.

Uz Sistēmu migrējami visi vēsturiskie dati, kas ir saistīti ar Tehniskajā specifikācijā paredzēto funkcionalitāti, nepieciešami Tehniskajā specifikācijā aprakstīto prasību izpildei vai nepieciešami 2. sadaļā aprakstīto procesu atbalstam.

Datu migrācija veicama paralēli Sistēmas funkcionalitātes izstrādei un datu migrācijas izmaksas ir iekļaujamas līguma priekšmeta cenā neizdalot to kā atsevišķu pozīciju Finanšu piedāvājumā.

ORG07 Datu migrācijas aktivitātes Datu migrācijas ietvaros Izpildītājam ir jāveic vismaz šādas aktivitātes:

1) Jāveic esošo datu analīze ar mērķi konstatēt datus, kas dublējas, kas neatbilst plānotajai Sistēmas funkcionalitātei vai, kas

kā savādāk nav piemēroti migrācijai. Informācija par kļūdainajiem datiem jānodod Pasūtītājam, lai tas varētu veikt

50


nepieciešamās datu labošanas aktivitātes;

2) Jāizstrādā un ar Pasūtītāju jāsaskaņo datu migrācijas plāns;

3) Jāsagatavo datu migrācijas skripti un datu migrācijas instrukcijas;

4) Jāsagatavo datu migrācijas kvalitātes pārbaudes (skriptu veidā vai kā savādāk), kas ļauj pārliecināties par datu migrācijas

kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rezultātiem.

5) Jāsniedz Pasūtītājam konsultatīvs atbalsts datu migrācijas un datu migrācijas testēšanas laikā.

Izpildītājam ir jāveic vēsturisko datu migrācija, bet Izpildītājs nav atbildīgs par pārņemamo vēsturisko datu līdzšinējo kvalitāti un Izpildītājam nav jāveic šo kvalitātes nepilnību labošana.

ORG08 Prasības datu migrācijas procesam

Izpildītājam jānodrošina datu migrācijas procesa žurnalēšana. Migrācijas žurnālā jāizceļ datu konfliktsituācijas un migrācijas kļūdas. Datu migrācijas izpildes rezultātā tādu konstatēto konfliktsituāciju un kļūdu novēršanai, kur nepieciešama Pasūtītāja iesaiste, jāparedz vismaz 3 (trīs) mēneši sistēmas izstrādes/ieviešanas laikā.

Datu migrācijas process sākotnēji testējams Pasūtītāja testa vidē. Ja datu migrācijas testi ir veiksmīgi, tad datu migrācija atkārtojama produkcijas vidē. Datu migrācija produkcijas vidē plānojama kontekstā ar Sistēmas ieviešanu produkcijā.

Plānojot datu migrāciju Izpildītājam ir jāparedz arī atkāpšanās scenārijs, kurš izpildāms gadījumā, ja datu migrācija nav veiksmīga.

4.4. Lietotāju apmācībaApmācības finanšu piedāvājumā ir izdalāmas kā atsevišķa izmaksu pozīcija.


ORG09 Administratoru apmācība Izpildītājam jānodrošina Sistēmas administratoru (3 administratori) apmācība tādā līmenī, lai administratori spētu patstāvīgi veikt Sistēmas administrēšanas, uzraudzības, uzturēšanas, rezerves kopēšanas, darbības atjaunošanas un jauninājumu uzstādīšanas

51


pasākumus.

Sistēmas administratoru apmācībām ir jāietver gan teorētiskā daļa, gan praktiskā daļa ar praktiskiem treniņa uzdevumiem.

ORG10 Sistēmas lietotāju apmācība Izpildītājam jānodrošina Sistēmas LVĢMC lietotāju (~30 lietotāji) apmācība tādā līmenī, lai tie spētu patstāvīgi izmantot Sistēmu 2. sadaļā minēto procesu izpildei.

Apmācībai ir jāietver gan teorētiskā daļa, gan Sistēmas darbības demonstrācija, gan praktiskā daļa ar praktiskiem treniņa uzdevumiem.

0RG11 Apmācības norise Apmācība veicama Pasūtītāja telpās vai, atsevišķi par to vienojoties ar Pasūtītāju.

Apmācības programma, tās veikšanas laiks un apmācāmo darbinieku skaits katrā apmācības programmā saskaņojams ar Pasūtītāju pirms apmācību programmas uzsākšanas.

Izpildītājam apmācību plānā jāiekļauj jautājumu un atbilžu sesijas, kurās Izpildītājs atbild uz iepriekš iesniegtiem lietotāju jautājumiem par Sistēmas darbību.

ORG12 Apmācības nodevumi Izpildītājam ir jānodrošina apmācību veikšana un jāsagatavo vismaz šādi nodevumi:

1) Apmācības plāns. Apmācības plānā ir detalizēti jāapraksta mācību mērķis, saturs, laika grafiks, jānosaka prasības apmācāmo grupām. Pirms apmācības veikšanas ir jābūt izstrādātai pietiekoši stabilai Sistēmas versijai, lai nodrošinātu apmācības praktisko daļu, kā arī jābūt pabeigtai attiecīgajai Sistēmas dokumentācijai;

2) Apmācības materiāli. Izpildītājam ir jāizstrādā vai jāpapildina, jāsaskaņo ar Pasūtītāju un jāpiegādā mācību materiāli. Apmācības materiāli veidojami kā MS PowerPoint, MS Word vai cita formāta dokumentācija atbilstoši piedāvājumam. Mācību materiāliem ir jātiek iesniegtiem pārskatīšanai un akceptēšanai no Pasūtītāja puses vismaz 10 (desmit) darba dienas pirms mācību norises.

52

4.5. Garantijas prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

ORG13 Garantijas uzturēšanas periods

Izpildītājam katrai līguma darbības laikā veiktajai piegādei ir jānodrošina 12 (divpadsmit) mēnešus ilgs garantijas uzturēšanas periods, skaitot no Sistēmas pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas.

ORG14 Garantijas tvērums Garantijas periodā Izpildītājam ir jāveic nodevumu defektu bezmaksas novēršana un labojumu piegāde Pasūtītājam. Par defektiem tiek uzskatīta nodevumu neatbilstība Tehniskās specifikācijas prasībām, līguma izpildes laikā saskaņotajām prasībām, līguma nosacījumiem un izstrādes brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pretrunu gadījumā noteicošās ir šīs Tehniskās specifikācijas prasības.

Izpildītājam uz sava rēķina jānodrošina kļūdu un nepilnību, kā arī to radīto seku novēršana, ja minēto kļūdu un nepilnību cēlonis ir iepriekš minētie defekti.

Izpildītājam uz sava rēķina jānodrošina defektu, kā arī to radīto seku novēršana, ja minēto defektu cēlonis ir Izpildītāja nekvalitatīvi veikti (vai neveikti) izstrādes, prasību definēšanas vai kvalitātes kontroles un testēšanas darbi. Darbi tiek uzskatīti par nekvalitatīvi veiktiem, ja netiek nodrošināta Tehniskajā specifikācijā noteiktās funkcionalitātes realizācija, konstatētas aprēķinu vai algoritmu kļūdas, kļūdas vai neprecizitātes lietotāja saskarnē.Garantijai ir jāietver šādi pakalpojumi:

1) Korektīvā uzturēšana – front-office un back-office darbināšanas problēmu novēršana.2) Preventīvā uzturēšana – front-office un back-office uzlabojumi, kas tiek veikti iespējamo problēmu novēršanai pirms šīs

problēmas, ir skārušas sistēmas darbības kvalitāti.

Piegādājot nodevumus uzturēšanas ietvaros, Pretendentam ir jāievēro sistēmas izstrādei definētās prasības. Piegādājot nodevumus uzturēšanas ietvaros, nedrīkst negatīvi ietekmēt iepriekš izstrādātā koda kvalitāti un sistēmas funkcionalitāti.

Izpildītājam ir jāveic garantijas uzturēšanas ietvaros sniegto pakalpojumu uzskaite Porblēmpieteikumu vadības vidē un ne retāk kā reizi mēnesī jāsniedz Pasūtītājam pārskats par sniegtajiem pakalpojumiem

ORG15 Garantijas pakalpojumu sniegšanas laiks

Sniedzot garantijas uzturēšanas un uzturēšanas pakalpojumus, tiek definēti šādi laiki, kuros Izpildītājam ir jānodrošina zemāk definētās darbības:

1) Reakcijas laiks , kas tiek definēts kā laiks no pieteikuma saņemšanas (reģistrēšanas problēmpieteikumu vadības vidē) līdz brīdim, kad Izpildītāja pusē tiek nozīmēti konkrēti atbildīgie pieteikuma apstrādei un uzsākta pieteikuma risināšana.

53


Reakcijas laikā Izpildītājam ir jāveic problēmpieteikumu vadības vidē ieraksts, norādot:a) apstiprinājumu, ka pieteikums ir saņemts;b) nozīmētās atbildīgās personas pieteikuma apstrādei;c) problēmas novēršanas plānoto laiku un plānu vai papildus informāciju, ja tāda ir nepieciešama problēmas cēloņa

noteikšanai.2) Defekta novēršanas laiks . Ar defekta novēršanu tiek saprasts, ka ir noteikts problēmas cēlonis un atrasts pagaidu risinājums

problēmai (tiek piegādāts programmatūras ielāps), kas ļauj turpināt izmantot Sistēmas bez būtiskas programmatūras darbības kvalitātes pasliktināšanās. Novēršanas termiņa atskaiti sāk no pieteikuma ziņojuma saņemšanas brīža

3) Defekta izlabošana . Ar defekta izlabošanu tiek saprasts, ka kļūda ir izlabota. Pasūtītājam tiek piegādāta jauna Sistēmas instalācijas pakotne atbilstoši Tehniskās specifikācijas prasībām, programmatūra tiek uzstādīta Pasūtītāja testa vidē, Pasūtītājs pārliecinās, ka kļūda ir novērsta un nav radījusi jaunas kļūdas.

4) Eskalācija trešās puses programmatūras izstrādātājam . Gadījumos, kad pieteikuma risināšanas gaitā tiek konstatēts, ka problēmas novēršanai nepieciešama trešās puses programmatūras izstrādātāja (ražotāja) iejaukšanās, Pretendenta pienākums ir eskalēt to attiecīgajam programmatūras ražotājam. Tālāk pieteikums tiek risināts atbilstoši sistēmas vai trešās puses programmatūras ražotāja noteikumiem. Šādā gadījumā Pretendentam ir jānodrošina Pasūtītāja personālam pieeja pieteikuma risināšanas statusam trešās puses pieteikumu reģistrācijas sistēmā.

ORG16 Darba laiks Sniedzot garantijas uzturēšanas pakalpojumus, tiek ņemts vērā darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai un ar Ministru Kabineta rīkojumiem pārceltajās darba dienās no 08:30 līdz 17:00 (izņemot oficiālās svētku dienas). Ja pieteikums tiek saņemts ārpus darba laika, tad pakalpojuma sniegšanas laiks tiek uzsākts skaitīt ar nākamās darba dienas pirmo darba laika stundu.

ORG17 Garantijas pakalpojumu sniegšanas laiks

Garantijas uzturēšanas un uzturēšanas laikā ir jānodrošina šādi pakalpojumu sniegšanas laiki:

Pieteikuma kategorija

Reakcijas laiks Defekta novēršanas laiks no pieteikuma brīža

Eskalācija trešās puses programmatūras izstrādātājam (ja nepieciešams) no pieteikuma brīža

Defekta izlabošana(no pieteikuma brīža)

Avārija 1 stunda 4 stundas 24 stundas 48 stundas

Kritiska problēma 2 stundas 8 stundas 24 stundas 72 stundas

54


(problēma, kuru nevar apiet)

Problēma (problēma, kuru var apiet)

12 stundas 5 darba dienas 10 darba dienas Tiek iekļauti programmatūras izstrādes uzkrājumā un realizēti saskaņā ar izstrādes sprintu piegādes grafiku

Mazsvarīga problēma

12 stundas - 10 darba dienas Tiek iekļauti programmatūras izstrādes uzkrājumā un realizēti saskaņā ar izstrādes sprintu piegādes grafiku

Konsultācija 2 stundas - - -

Izmaiņu pieprasījumi

Tiek iekļauti programmatūras izstrādes uzkrājumā un realizēti saskaņā ar izstrādes sprintu piegādes grafiku.

- - -

ORG18 Pieteikumu risināšanas pārtraukšana un izmaiņas

Pieteikumu risināšana tiek pārtraukta, tikai, saņemot Pasūtītāja apstiprinājumu, ka piedāvātais risinājums ir pieņemams vai, ka pieteikumu var slēgt citu iemeslu dēļ. Problēmpietiekumu vidē var slēgt tikai Pasūtītājs vai tā pārstāvis.

Pieteikums var tikt atsaukts no Pasūtītāja puses kā neaktuāls, vai arī tas var tikt pamatoti noraidīts (vai pārklasificēts) no Pretendenta puses, ja Pasūtītājs piekrīt noraidīšanas (pārklasificēšanas) pamatojumam.

Puses var vienoties par citu (ilgāku) defekta novēršanas un izlabošanas laiku, ja Izpildītājs pamato to, un Pasūtītājs tam piekrīt.

ORG19 Trešās puses programmatūras garantijas uzturēšanas

Izpildītājam ir pienākums piegādāt Sistēmās izmantotās un Izpildītāja piegādātās trešās puses programmatūras drošības ielāpus un aktuālās versijas vai arī nodrošināt vismaz 2 (divām) Pasūtītāja pilnvarotām personām piekļuvi trešās puses ražotāja tiešsaistes

55


pakalpojumi resursiem Internetā.

Kritiskiem un būtiskiem trešo pušu programmatūras ielāpiem (par šādiem tiek uzskatīti tādi ielāpi, kuri ir nepieciešami avāriju vai kritisku Sistēmas darbības problēmu novēršanai vai arī ielāpu neuzstādīšana nākotnē var izraisīt avāriju vai kritisku Sistēmas darbības problēmu ir jābūt pieejamiem Pasūtītājam ne vairāk kā 2 (divu) dienu laikā pēc to publicēšanas.

Pārējiem trešo pušu programmatūras ielāpiem un aktuālajām versijām ir jābūt pieejamām Pasūtītājam ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no to publicēšanas.

4.6. Atbalsta rīkiIndekss Prasības nosaukums Prasība

ORG20 Problēmpieteikumu vadības vide

Izpildītājam līguma darbības laikā sākot ar pirmā izstrādes sprinta piegādi, kā arī turpmāk garantijas un pēcgarantijas uzturēšanas ietvaros ir jānodrošina problēmpieteikumu vadības vide, kas ir pieejama Pasūtītāja autorizētām personām (līdz 5 lietotājiem) un kurā:

1) Ir definētas problēmpieteikumu kategorijas atbilstoši šīs tehniskās specifikācijas prasībām;2) Pasūtītāja darbinieki, izmantojot web lietotāja saskarni var pieteikt problēmpieteikumus, nepieciešamības gadījumā tos

papildināt, precizēt un komentēt;3) sekot problēmpieteikumu risināšanas statusam.

Minimālā informācija, kas ir reģistrējama par katru problēmpieteikumu ir:

1) Problēmpietiekuma identifikators un pirmreizējās reģistrācijas datums un laiks (piešķir sistēma);2) Problēmpieteikuma īss apraksts (subject);3) Problēmpieteikuma detalizēts apraksts;4) Problēmpieteikuma kategorija;5) Problēmpieteikuma statuss;6) Pievienotās datnes (ja nepieciešams);7) Komentāri (ieskaitot datumu, laiku un lietotāju);

56


8) Atsauce uz prasību (prasībām);9) Atsauce uz testēšanas scenāriju (scenārijiem);10) Problēmpieteikuma izmaiņu vēsture (izmaiņu datums, laiks, lietotājs, mainītie dati).

Problēmpieteikumu vadības vidē ievadītās informācijas īpašnieks ir Pasūtītājs. Izpildītājam pēc Pasūtītāja pieprasījuma ir jānodrošina problēmpieteikumu vidē saglabātās informācijas vienreizēja nodošana Pasūtītājam formā, kas ir derīga importam citā sistēmā šādos gadījumos:

1) Pēc garantijas termiņa beigām, ja netiek noslēgts pēcgarantijas uzturēšanas līgums;2) Pēcgarantijas uzturēšanas termiņa beigās;3) Citos gadījumos, ja tiek izbeigts līgums ar Izpildītāju;4) Ja Pasūtītājs ievieš savu problēmpieteikumu vadības vidi.

Datu eksporta formāts (piem., CSV, XML vai cits) ir jāsaskaņo pirms datu eksporta no Izpildītāja problēmpieteikumu vadības vides.

Gadījumā, ja līguma darbības laikā pasūtītājs ievieš savu problēmpieteikumu vadības vidi un pārņem problēmpieteikumu vadību tajā, Izpildītāja pienākums ir turpmāk izmantot Pasūtītāja problēmpieteikumu vidi.

Gadījumā, ja Izpildītāja problēmpieteikumu vide īslaicīgi nav pieejama, Izpildītājam jānodrošina procedūras problēmpieteikumu reģistrācijai un apstrādei, kā sakaru kanālu izmantojot elektronisko pastu. Ārkārtas situācijās problēmu pieteikumu pieteikšana var tikt veikta telefoniski.

ORG21 Testēšanas rīki Programmatūras laidienu piegādēs ir jāiekļauj testēšanas skripti un testēšanas dati, kurus Izpildītājs ir izmantojis attiecīgo testu veikšanai.

Neskatoties uz to, Pasūtītājs savā testēšanas vidē var izmantot atšķirīgus testēšanas rīkus un atšķirīgus testēšanas skriptus.

Projekta laikā izmantojamie testēšanas rīki Izpildītājam ir jāsaskaņo projekta uzsākšanas posmā.

57

4.7. Uzturēšanas prasībasIndekss Prasības nosaukums Prasība

ORG22 Uzturēšanas pakalpojums Uzturēšanas pakalpojums ietver:

1) Palīdzības dienesta nodrošināšanu;2) Sistēmas darbības monitoringu un potenciālo izmaiņu ierosināšanu;3) Kļūdu, uz kurām neattiecas garantijas saistības, novēršanu;4) Konsultāciju sniegšanu Pasūtītāja pilnvarotiem pārstāvjiem.

ORG23 Palīdzības dienesta nodrošināšana

Palīdzības dienesta nodrošināšanas ietvaros Izpildītājs nodrošina problēmpieteikumu vadības vides pieejamību (ORG33) un iespēju pieteikt pieteikumus telefoniski vai ar e-pastu darba dienās, darba laikā.

Uzturēšanas pieprasījumus var pieteikt:

1) Pilnvaroti Pasūtītāja darbinieki. Pilnvaroto Pasūtītāja darbinieku sarakstu Pasūtītājs nodod Izpildītājam;2) Izpildītāja darbinieki (pamatojoties uz sistēmas monitoringa datiem vai Pasūtītāja rīkojumu).

Gadījumā, ja uzturēšanas pieteikumā norādītās problēmas iemesls neietilpst Izpildītāja atbildības sfērā (piemēram, tīkla vai aparatūras problēmas), Izpildītājam ir pienākums nekavējoši ziņot par to Pasūtītāja norādītajai kontaktpersonai.

ORG24 Sistēmas darbības monitorings

Sistēmai ir jānodrošina iespēja veikt tās darbības uzraudzību ar ārējiem rīkiem, piemēram ZABBIX. Izpildītājam ir jākonfigurē sistēma un uzraudzības rīks, nodrošinot vismaz šādu parametru uzraudzības iespējas:

1) Pieprasījumu izpildes ātrums;2) Pieprasījumu skaits laika vienībā;3) Sistēmas atsevišķu moduļu izslēgšanās;4) Serveru resursu izlietojums, tai skaitā Web aplikāciju servera izmantotās atmiņas apjoms.

Izpildītājam jādefinē Sistēmas darbības parametri, kuru sasniegšanas gadījumā Izpildītājam tiek nosūtīts paziņojums par pieļaujamās robežvērtības pārsniegšanu.

Pieļaujamo robežvērtību pārsniegšanas gadījumā Izpildītājam jāveic katra konkrētā gadījuma padziļināta izpēte un, gadījumā, ja tiek identificēta Sistēmas darbības problēma, jāziņo par šo problēmu Pasūtītājam, piedāvājot problēmas risinājuma variantus. Piedāvātie

58


problēmas risinājuma varianti tiek saskaņoti atbilstoši izmaiņu pieprasījumu saskaņošanas procedūrai.

Gadījumā, ja Sistēmas monitorings ziņo par Sistēmas vai kāda tās moduļa izslēgšanos (avāriju), Izpildītājam nekavējoši jāuzsāk avārijas novēršana (ORG27).

ORG25 Konsultāciju sniegšana Pasūtītāja pilnvarotiem pārstāvjiem.

Izpildītājam uzturēšanas pakalpojumu ietvaros jānodrošina konsultāciju sniegšana Pasūtītāja pilnvarotiem pārstāvjiem par Sistēmas darbību un administrēšanu.

Konsultācijas tiek sniegtas pēc Pasūtītāja pieprasījuma:

1) Attālināti (telefoniski vai e-pastā);2) Klātienē.

Konsultācijas tiek pieteiktas, izmantojot problēmpieteikumu vadības vidi.

59

1. Pielikums. Esošās situācijas pārskats

Šajā pielikumā sniegts informatīvs pārskats par Pasūtītāja darbības jomām, kuras attiecas uz INSPIRE direktīvas prasību izpildi, t.sk. šī iepirkuma ietvaros, bet ne tikai.

HidroģeoloģijaTerminiPazemes ūdeņu atradne / pazemes ūdensgūtne – dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama. Ūdens patēriņš ir lielāks par 100 m3/dienā; atradne var būt punkts (urbums vai avots) vai punktu kopa (vairāki urbumi vai avoti).

Urbums – ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai (likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 13. punkts).

Avots – vieta, kur no pazemes dabiski izplūst ūdens straume, vieta, kur zemes virsū iznāk pazemes ūdens.

Ūdens horizonts - ar ūdeni piesātināts pazemes iežu slānis.

Pazemes ūdeņu krājumi - ūdens daudzums, kas iegūts no pazemes ūdens ņemšanas vietām, kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga.

Pazemes ūdeņu krājumu kategorija - atradnes izpētes detalitāte (A kategorija - izpētītie krājumi, N kategorija - novērtētie krājumi, P kategorija - prognozētie krājumi).

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām - ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

Atradnes aprēķina shēma - ūdens ieguves urbumi kuriem veikts pazemes ūdeņu aprēķins balstoties uz hidroģeoloģiskā izpētes materiāliem. Aprēķinu var veikt shēmai ar vienu vai vairākiem projektētajiem urbumiem, kā arī jau esošiem un darbojošiem urbumiem. Krājumi var tikt akceptēti uz aprēķinos izmantoto urbumu izvietojumu shēmu, kas nav realizēta (aprēķinātā shēma), tajā pašā laikā līdz shēmas realizēšanai izmantojot faktisko shēmu.

Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs - ūdens kvalitātes raksturojums, kas tiek iedalīts, piemēram, galvenajos jonos, izšķīdušajās gāzēs, mikroelementos, piesārņojošās vielās.

Atradnes pazemes ūdeņu ķīmiskā sastāva robežvērtības - ūdensgūtnē veiktā monitoringa rezultātu statistiskas apstrādes rezultātā iegūtas vērtības, kas norāda uz pieļaujamām ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņām ūdensgūtnē uz pazemes ūdeņu krājumu akceptēšanas laiku (līdz 25 gadiem).

Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmums - izsniegts protokols, kurā norāda:

- krājumu akceptēšanu, pamatojoties uz veikto hidroģeoloģisko izpēti;

- krājumu izmaiņas, atradnes shēmas izmaiņas;

60

- citus aktualizētos parametrus;

- atradnes slēgšanu.

Pārskats par esošo situācijuIkdienā tiek lietota VVIS sastāvā esošā datubāze Urbumi, kura 2016. gadā aizvietoja Paradox sistēmu. VVIS Urbumi tiek attīstīta - tiek novērstas funkcionalitātes nepilnības. Atsevišķos gadījumos (ja rodas šaubas par VVIS Urbumi datu pareizību) LVĢMC darbinieki pārbauda VVIS Urbumi modulī veiktos aprēķinos, atkārtojot aprēķinu Paradox sistēmā. Arī interneta traucējumu gadījumā, kad VVIS Urbumi nav pieejama, LVĢMC darbinieki veic datu ievadi Paradox, vēlāk atkārtojot manuālu ievadi VVIS Urbumi.

Atskaišu un pārskatu sagatavošanai tiek lietots Oracle Business Intelligence un saturs no VVIS Urbumi datubāzes.

VVIS Urbumi tiek sagatavota bilance, kura tiek publicēta atradņu reģistrā. Kad VVIS Urbumi sagatavotā bilance ir pabeigta un apstiprināta, tad uz lietotāja izsaukumu/apstiprinājumu dati tiek sinhronizēti uz “Atradņu reģistru”.

Pazemes ūdensobjekti

1. ESRI ShapeFile (laukums) datne uz LVĢMC koplietošanas diska. Izmaiņas notiek ļoti reti, datu struktūra definēta pēc pašu vajadzībām.

2. Daļa objektu raksturojošās informācijas atrodas Koplietošanas Klasifikatoru Sistēmā (KKS) kā klasifikators/ saraksts.

3. Slānim specifiska simbolizācija nav definēta. LVĢMC darbinieki izmanto sev ērtāko.

Pazemes ūdens horizonti

1. ESRI ShapeFile (laukums) datne uz LVĢMC darbinieku koplietošanas diska. Izmaiņas notiek ļoti reti, datu struktūra definēta pēc pašu vajadzībām.

2. Daļa objektu raksturojošās informācijas atrodas KKS: klasifikators (horizontu nosaukumi), pārējā informācija - VVIS Urbumi.

3. Slānim specifiska simbolizācija nav definēta.

Urbumi (ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie urbumi)

1. Pēc lietotāja pieprasījuma eksportē no VVIS Urbumi uz ESRI ShapeFile (šo darīja arī Paradox sistēma), esošais saturs ir ~28 346 ieraksti.

2. Pēc datu migrācijas no Paradox sistēmas, kurā glabājās arī vēsturiski Valsts vides fonda dati ar aptuvenām urbumu koordinātām, urbumu koordinātas un teritoriālā piederība VVIS Urbumi bieži vien nesakrīt un neatbilst spēkā esošajam administratīvi-teritoriālajam dalījumam.

3. Objektu raksturojošā informācija un cits saistītais saturs atrodas VVIS Urbumi.

Pazemes ūdeņu atradnes

1. Objektu raksturojošā informācija un cits saistītais saturs atrodas VVIS Urbumi.

61

2. VVIS Urbumi tiek papildināta pēc derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas un jaunas pazemes ūdeņu atradnes pases izsniegšanas.

Pazemes ūdeņu ieguves vietas

Pastāv 2 datu avoti krājumu bilances aprēķinam:

VVIS Urbumi sadaļa “Ieguve”. Šeit dati krājumu bilances aprēķinam nav pilni. Tāpēc datus salīdzina ar b) punktā minētajiem datiem;

Excel eksports no VVIS 2-Ūdens ar ieguves vietām un apjomiem.

Modelētie dati par pazemes ūdens horizontu līmeņiem

1. ESRI ShapeFile datnes atrodas uz LVĢMC darbinieku koplietošanas diska.

2. Dati ir izolīnijas ar augstumu raksturojošu pazīmi;

3. Dati var būt kā datu sērijas dažādos laika posmos, pārklāj visu Latviju.

Pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs

Ķīmisko sastāvu ievada VVIS Urbumi, izvēlējoties nepieciešamo vielu no saraksta un ievadot mērījuma vērtību. Saraksts ir garš un neērts ikdienas lietošanai.

62

Iekšžemes ūdeņiPārskats par esošo situācijuLVĢMC veic darbības ar šādiem iekšzemes ūdeņu datu objektiem:

Iekšzemes ūdeņu datu objektu hierarhija Citi datu objekti, kuri ir saistīti ar kādu iekšzemes ūdeņu datu objektu

Upju baseinu apgabali Oficiālās peldvietas

Prioritārie zivju ūdeņi

Nitrātu teritorijas

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu izplūdes vietas

Upju baseini

Virszemes ūdensobjekti (ietver upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdensobjektus)

Ūdens saimnieciskie iecirkņi

LVĢMC uztur šādu informāciju:

1. Veido un uztur datu slāņus (ESRI ShapeFile datnēs) par iepriekš minētajiem iekšzemes ūdeņu datu objektiem;

2. Ievada datu bāzē un uztur datus:

a) VVIS 2-Ūdens – Virszemes un pazemes ūdens ņemšanas vietas, Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu izplūdes vietas (datu ievadi un uzturēšanu veic Valsts Vides dienests piesārņojošās darbības atļauju izsniegšanas un atjaunošanas procesā);

b) VVIS BAIS - ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi (netiek regulāri izmantota);

c) MS Excel – peldvietas (oficiālās), prioritārie zivju ūdeņi;

3. Veido atskaites un ziņojumus atbilstoši ES prasībām, analizējot no BI eksportētos apkopotos datus.

LVĢMC speciālistu uzturētie datu slāņi ir:

1. Upju baseinu apgabali – pavisam Latvijā 4 (četri), reglamentē 2003. gada 15. aprīļa MK noteikumi Nr. 179 “Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem”;

2. Upju baseini – reglamentē 2009. gada 25. jūnija MK noteikumi Nr. 646 “Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”;

3. Virszemes ūdensobjekti - ūdensobjekts ir upes posms vai ezers, atsevišķos gadījumos attiecas arī uz ezeru daļām, kā arī piekrastes vai pārejas ūdeņu posms. Ūdens objekts kā jēdziens tiek lietots izpratnē - ūdens apsaimniekošanas vienība. Pēc ģeometriskās interpretācijas upes ir kā līnijas (LineString), ezeri un piekrastes ūdeņi kā poligoni/laukumi (Polygon). Ūdens objektu apakštipi:

a) Ūdensteces (upes), ģeometrijas datu tips – līnija (LineString);

b) Ūdenstilpnes (ezeri, piekrastes un pārejas ūdensobjekti), ģeometrijas datu tips – laukums (Polygon);

c) Ūdens objektu sateces baseinu daļas, ģeometrijas datu tips - laukums (Polygon).

63

4. Ūdens saimnieciskie iecirkņi – poligonveida/laukuma objekts, nosaka 2017. gada 4. jūlija MK noteikumi Nr. 403 "Noteikumi par ūdenstilpju klasifikatoru" un 2010. gada 30. marta MK noteikumi Nr. 318 “Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru”6.

5. Peldvietas – punktveida objekti (Point);

6. Prioritārie zivju ūdeņi – līnijveida objekti (upes, upju posmi) un poligonveida/laukuma objekti (ezeri)nosaka 2002. gada 12. marta MK noteikumi Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”;

7. Ūdens ņemšanas vietas (virszemes, pazemes) - dati tiek uzturēti VVIS 2-Ūdens datu bāzē;

8. Nitrātu teritorijas – ESRI ShapeFile ar Nitrātu jūtīgajām teritorijām, kuru nepieciešams standartizēt un turpmāk uzturēt centralizēta datubāzē;

9. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu izplūdes vietas – punkti, dati tiek uzturēti VVIS 2-Ūdens datu bāzē.

LVĢMC speciālisti šos datus rediģē un uztur atbilstoši līdz šim pieņemtām un darba vajadzībām piemērotām datu struktūrām, kuras atsevišķi nav dokumentētas. Dati glabājas datnēs uz servera pie LVĢMC atbildīgajiem speciālistiem.

6 Minētie MK noteikumi zaudējuši spēku, šobrīd top jauni.

64

Gaiss un klimatsTerminiAglomerācija – administratīvā teritorija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru (2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”).

Apsaimniekošanas objekts (Facility) nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona.

Iekārta (Installation) nozīmē stacionāru tehnisku vienību, kurā veic vienu vai vairākas Regulas 166/2016 I pielikumā uzskaitītās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu ((EK) Nr. 166/2006).

LCP (Large Combustion plants) - lielās sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW un vairāk, ja divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni, tad siltumjauda tiek summēta kopā un ja tā ir lielāka vai vienāda ar 50 MW, tad tiek uzskatīta par lielo sadedzināšanas iekārtu. Lielās sadedzināšanas iekārtas kritērijus nosaka 2017. gada 12. decembra MK noteikumi Nr. 736 “Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām” un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/75/ES (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32010L0075&from=EN).

PRTR - Piesārņoto vielu un pārneses reģistrs, kas tika izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu. PRTR uzkrāj datus un informāciju par cilvēka darbības rezultātā izraisītām piesārņojošām emisijām vidē (gaisā, ūdenī, zemē) no lielām ražošanas iekārtām no visas ES.

Pārskats par esošo situācijuLVĢMC savas kompetences ietvaros:

1. izveido un nodrošina Piesārņojošo vielu reģistra uzturēšanu par vidi piesārņojošām vielām un operatoru, kuri veic A un B kategorijas piesārņojošas darbības, veiktā monitoringa rezultātiem;

2. nodrošina informācijas par troksni uzglabāšanu;

3. sagatavo ziņojumus un pārskatus par gaisa kvalitāti, emisijām vidē, troksni un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, t.sk.

a) ievērojot Padomes regulas Nr. 166/2006 prasības, sagatavo un sniedz Eiropas Komisijai datus par piesārņojošo vielu emisijas apjomiem;

b) piedalās pārskata par vides stāvokli valstī sagatavošanā;

4. nodrošina informācijas par gaisa kvalitāti, emisijām vidē, troksni un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos pieejamību sabiedrībai internetā.

Trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāni

Ziņojošās institūcijas (3) iesniedz LVĢMC esošos trokšņu datus USB datu nesējos vai CD. Saturs ir aprakstoša informācija, izejas dati, sagatavotie analīžu rezultāti vizualizācijas vajadzībām ESRI ShapeFile formātā un vizualizāciju eksports PDF datnēs.

65

LVĢMC iesniegtos datus nerediģē, tikai apkopo un:

1. publicē grafisko datu vizualizācijas PDF formātā LVĢMC tīmekļa vietnē https://meteo.lv/lapas/vide/gaiss/troksnis/troksnis?id=1137&nid=391;

2. ziņo Eionet Central Data Repository atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību docx, xlsx, pdf, dbf, prj, shp, shx formātos.

LVĢMC par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem sniedz Eiropas Komisijai prasīto informāciju saskaņā ar 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, t.sk.

a) Informāciju par institūcijām, kuras nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un attiecīgo rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu;

b) līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem informāciju (apstiprinātās trokšņa stratēģiskās kartes, trokšņa kartēšanā iegūtie rezultāti, rīcības plāni)

par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 3 000 000 transportlīdzekļu gadā,

dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā,

lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 lidojumu gadā;

aglomerācijām (pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu virs 100 000).

PRTR reģistrs

VVIS PRTR paralēli tiek uzturētas 2 apsaimniekošanas objektu identifikācijas shēmas: veca un jauna. Pārskati izmanto abas: līdz 2012. gadam reģistrētajiem objektiem vecie identifikatori, kopš 01.01.2012. – jauni identifikatori.

Esošā sistēma ir bāzēta ArcIMS, publiskais pārlūks pieejams http://arcims.lvgma.gov.lv:8082/prtr/viz.jsp. Esošā sistēma nodrošina pamatfunkcijas - kartes un apsaimniekošanas objektu pārlūkošanu, objektu filtrēšanu un atlasi.

PRTR dati (apsaimniekošanas objekti un rādītāji) tiek importēti no VVIS 2-Ūdens, 2-Gaiss, 3-Atkritumi (aptuveni 4000 apsaimniekošanas objekti).

Ja apsaimniekošanas objekts sastāv no vairākām iekārtām, PRTR atspoguļo iekārtu piesārņojuma rādītāju summu apsaimniekošanas objektam. Piemēram, VISS 2-Gaiss var redzēt, ka vienam apsaimniekošanas objektam ir vairākas iekārtas, kas emitē NO2. PRTR uzrāda iekārtu emisiju summāro vērtību par visu apsaimniekošanas objektu. Līdzīgi ar atkritumiem un emisijām no ūdens.

Jaunu datu ielādes laikā iepriekš veiktās piezīmes un labojumi objektiem tiek zaudēti.

PRTR ziņojums:

Katru gadu līdz 29. martam tiek sagatavots PRTR ziņojums.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 1. un 2. pielikums un regulas 5. pants nosaka prasības pēc kurām atlasa tos objektus, kas ietilpst PRTR ziņojuma prasībās.

66

Sistēma sagatavo XML datņu eksportu priekš atskaites saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006. (apraksts http://cdr.eionet.europa.eu/help/eprtr/) Sistēmas sagatavotā XML datne (piemērs: http://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/eprtrdat/envwsq0hg/Latvia_2012_upd2017.xml) ir nepilnīga un nepieciešama manuāla korekcija, lai atbilstu prasītajai struktūrai un saturam.

Esošajā PRTR ziņojumā tiek sagatavota un noziņota informācija par 40 objektiem, kuri pēc atlases kritērijiem atlasīti no VVIS 2-Ūdens, 2-Gaiss, 3-Atkritumi reģistriem.

LCP ziņojums:

LCP dati glabājas VVIS "2-Gaiss". Lai sagatavotu LCP ziņojumu, dati tiek manuāli atlasīti datu noliktavā.

Katrai iekārtai tiek piešķirts LCP unikālais kods atbilstoši prasībām. LCP kodu saraksts tiek uzturēts MS Excel LVĢMC lokāli darbinieka datorā. LVĢMC darbinieks sagatavo MS Excel ziņojumu. Katrai LCP iekārtai manuāli iekopē MS Excel PRTR objekta kodu. Ziņojumā tiek lietoti abi kodi.

Šobrīd ziņojumā ietverta 21 iekārta, kas atbilst lielām sadedzināšanas iekārtām, kas atlasītas no VVIS “2-Gaiss”.

67

Bīstamie atkritumiPārskats par esošo situācijuLVĢMC nodarbojas ar atkritumu uzskaiti un statistikas apkopošanu.

Esošie piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu dati tiek uzturēti VVIS Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā (PPPV). Datu uzturēšanai ir izstrādāta jauna versija VVIS PPPV.

Objekti satur X,Y koordinātas, jaunajiem objektiem/poligoniem VVIS PPPV ir realizēta iespēja iezīmēt arī laukumus (Polygon). Objektiem var tikt pievienoti pielikumi dažādos formātos (t.sk. bet ne tikai ESRI ShapeFile, AutoCAD DWG).

Aktuālie dati par apglabātiem ikgadējiem daudzumiem atkritumu poligonos ir pieejami datu bāzē „3-Atkritumi” (kods D1), kas ietilpst VVIS pārskatu sistēmā.

Uzņēmumi atskaitās par darbību atkritumu poligonos, ievadot informāciju “3-Atkritumi” autorizētā lietotāja darba vietā tīmekļa pārlūkā.

Aktuālie dati par videi nodarīto kaitējumu vai kaitējuma draudiem ir pieejami LVGMC uzturētājā sistēmā - http://intranets.meteo.lv/apex/f?p=120:1:1144345762804001::NO

68

Meteoroloģiskie un atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumiTerminiNovērojumu stacija (NS) - vieta, kur tiek veikti meteoroloģiskie, hidroloģiskie, hidroģeoloģiskie vai vides kvalitātes novērojumi.

Meteoroloģisko novērojumu stacija (MNS) - norobežots meteoroloģisko novērojumu laukums (meteolaukums), kur izvietotas meteoroloģiskās mēriekārtas. Norobežots meteolaukums var arī nebūt.

Hidroloģisko novērojumu stacija (HNS) - vieta, kur izvietotas hidroloģiskās mēriekārtas ar/bez novietnēm un dabā neapzīmēts caurplūduma profils.

Pazemes ūdens novērojumu stacija (PŪNS) - vieta, kur tiek nodrošināti pazemes ūdens kvantitatīvie un kvalitatīvie mērījumi. Stacija var būt urbums, urbumu kopa vai avots. Avots - pazemes ūdeņu dabiskas izplūdes vieta zemes virspusē.

Atmosfēras gaisa novērojumu stacija (AGNS) - vieta, kur izvietotas gaisa kvalitātes mēriekārtas vai paraugošanas iekārtas. Parasti gaisa kvalitātes mēriekārtas ir izvietotas noslēgtā konteinerī, bet paraugošanas iekārtas - ārpus tā.

Virszemes ūdens novērojumu stacijas (VŪNS) - vieta, kurā ņem paraugus uz kvalitātes pārbaudi, tipiski jebkāds virszemes ūdens objekts (ezers, upe, ūdenskrātuve, avots, strauts).

Novērojumu programma – 6 (sešu) gadu programma, kura nosaka ko novēro/monitorē, kur novēro/monitorē un cik bieži.

Pārskats par esošo situācijuLVĢMC uztur informāciju par šādiem objektiem (turpmāk – objekti):

1. Meteoroloģisko novērojumu stacijas;

2. Hidroloģisko novērojumu stacijas;

3. Pazemes ūdens novērojumu stacijas;

4. Virszemes ūdens novērojumu stacijas;

5. Atmosfēras gaisa novērojumu stacijas;

6. Meteoroloģiskais radars.

Objektu raksturojošā informācija un cits saistītais saturs, tai skaitā novērojumu dati, atrodas VVIS .

Objektu augstums (LAS 20005, m) var būt ar “+” vai “-“ zīmi.

Visām NS ir ģeotelpiskie dati, koordinātas Microsoft Excel XLS datnē. NS koordinātu precizitāte ir atšķirīga, datos precizitāte nav atšifrēta, kā arī aprakstošās informācijas apjoms mēdz atšķirties.

ArcMAP 10, dati no kopīgiem failiem (fons), pašu saturs uzturēts lokāli ESRI ShapeFile datnēs.

GNS:

1. ESRI ShapeFile datne tiek uzturēta uz LVĢMC darbinieka darbstacijas. Datu struktūra definēta pēc pašu vajadzībām.

69

2. ESRI ShapeFile datnē tiek uzturēti punktveida objekti – GNS. GNS koordinātas nosaka pēc novietnes.

HNS:

1. ESRI ShapeFile (punkts) datne uz LVĢMC darbinieka darbstacijas. Datu struktūru definēta pēc pašu vajadzībām.

2. ESRI ShapeFile datnē tiek uzturēti punktveida objekti – HNS. HNS koordinātas nosaka pēc automātiskās hidroloģiskās novērojumu stacijas novietne (AHS novietnes).

3. HNS ESRI ShapeFile datņu komplektā tiek uzturēti šādi objekti:

a) punktveida objekti – pāļi, reperi, hidrometriskās iekārtas novietne, hidrometriskās iekārtas troses balsti, automātiskās hidroloģiskās novērojumu stacijas novietne (ja novietnes laukums ir mazs);

b) līnijveida objekti – hidrometriskās iekārtas trose, kabelis, ūdens caurplūduma mērījumu profils;

c) laukumveida objekti – stacionārā straumes ātruma mērītāja novietne (ja novietnes laukums ir liels).

VŪNS:

1. ESRI ShapeFile datne uz LVĢMC darbinieka darbstacijas. Datu struktūra definēta pēc pašu vajadzībām.

2. Saistītas ar valsts ūdens objektu reģistru (ezeri, upes – ūdens tilpju klasifikators un objekti no VVIS).

3. ESRI ShapeFile datņu komplektā tiek uzturēti punktveida objekti – VŪNS. VŪNS koordinātas nosaka pēc paraugošanas vietas.

PŪNS:

1. Dati tiek uzturēti ESRI ShapeFile datnē, kur atribūtu tabulā ir norādīts, vai ir pazemes ūdens ķīmiskās kvalitātes novērojumi, vai kvantitātes novērojumi vai abi kopā. Vienā urbumā var organizēt gan kvantitātes, gan kvalitātes novērojumus.

2. ESRI ShapeFile datnē tiek uzturēti punktveida objekti – PŪNS. PŪNS koordinātas nosaka pēc urbuma/avota centra.

MNS:

1. ESRI ShapeFile datnes atrodas uz LVĢMC darbinieka darbstacijas. Datu struktūra definēta pēc pašu vajadzībām.

2. ESRI ShapeFile datnē tiek uzturēti punktveida objekti – MNS. MNS koordinātes nosaka pēc spiediena sensora mēriekārtas vai pēc nokrišņu mēriekārtas, ja spiediena sensora mēriekārtas šjā MNS nav.

3. MNS ESRI SHAPE file datu komplektā tiek uzturēti šādi objekti:

a) Punktveida objekti – mēriekārtas;

70

b) Laukuma veida objekti – meteolaukums;

MNS

71

Pielikums Nr.2. Projekta lomas.Prasības nosaukums Prasība

Produkta īpašnieks Produkta īpašnieka (Agile Scrum metodikas loma Product Owner) lomu nodrošinās Pasūtītājs. Produkta īpašnieks būs attiecīgā biznesa virziena pārstāvis ar atbilstošu pilnvarojumu pieņemt, saskaņot un komunicēt lēmumus biznesa lietotāju vārdā.

Produkta īpašnieks būs atbildīgs par prasību apstiprināšanu un prioritāšu noteikšanu no Pasūtītāja puses. T.i. katrs pasūtītāja lietotājs var definēt savas prasības, taču Produkta īpašnieks ir atbildīgs par lēmumu pieņemšanas koordinēšanu Pasūtītāja pusē un reprezentēs Izpildītājam konsolidētu Pasūtītāja viedokli (tai skaitā par to, vai prasība ir iekļaujama izstrādē, prioritāšu noteikšanu un pretrunu novēršanu).

Produkta īpašnieks pirms katra izstrādes sprinta uzsākšanas apstiprinās realizējamo prasību apjomu. Iterācijas noslēgumā Produkta īpašnieks no Pasūtītāja puses apstiprinās iterācijas pieņemšanu.

Izpildītāja projekta komanda Izstrādātāju ( Agile Scrum metodikas loma Developers ) komanda ir jānodrošina Izpildītājam. Izstrādātāju komanda strādās Izpildītāja telpās, izņemot kopējās projekta sanāksmes un intervijas ar Pasūtītāja darbiniekiem.

Izstrādātāju komandai ir jābūt pilnvērtīgai un kompetentai (cross functional), lai varētu izpildīt šādus uzdevumus:

1) sistēmanalīze;2) projektēšana;3) vizuālā dizaina izstrāde;4) izstrāde (programmēšana);5) dokumentēšana;6) programmatūras testēšana pirms piegādes Pasūtītājam (katra izstrādes sprinta laikā).

Izpildītāja komandas pārstāvis. Izpildītājam savas komandas ietvaros ir jānozīmē atbildīgais pārstāvis, kura atbildībā ietilps:

1) komunikācijas nodrošināšana starp Pasūtītāja un Izpildītāja projekta komandām;2) Izpildītāja komandas darba organizēšana;3) ziņošana par izstrādes darbu statusu;4) risku, kas ir Izpildītāja atbildības sfērā, pārvaldība;5) problēmu kas ir Izpildītāja atbildības sfērā, novēršana;

72

Prasības nosaukums Prasība

6) citu projekta organizatorisko un administratīvo jautājumu risināšana.

Izpildītāja komandas pārstāvim viņa prombūtnes laikā ir jānozīmē atbilstošs aizvietotājs.

Citas lomas un organizatoriskās vienības

Papildus Agile Scrum metodikā definētajām projekta lomām projekta ietvaros tiks nodrošinātas vēl šādas zemāk aprakstītās organizatoriskās vienības:

1) Infrastruktūras pārvaldnieks . Infrastruktūras pārvaldnieks ir trešā persona, kura saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts ar Pasūtītāju, nodrošinās infrastruktūras un lietojumprogrammu administratoru resursus, kuru pienākumos ietilps:a) Produkcijas un Pasūtītāja testēšanas vides sagatavošana un uzturēšana, tai skaitā Izpildītāja piegādātās programmatūras

instalēšana Pasūtītāja testēšanas un produkcijas vidē;b) Datu sagatavošana Pasūtītāja back-end aplikāciju testēšanas vidē apjomā, kuru nodrošinās Pasūtītājs;c) Programmatūras nefunkcionālo prasību testēšana Pasūtītāja pusē;d) Programmatūras administrēšana Produkcijas vidē.

2) Testēšanas grupa . Pasūtītājs nodrošinās resursus, kas nepieciešami piegādātās programmatūras testēšanai Pasūtītāja testēšanas vidē. Testēšanas grupā atbilstoši testēšanas uzdevuma saturam un būtībai var tikt iekļauti:a) Pasūtītāja biznesa struktūrvienību darbinieki (biznesa funkcionālo prasību testēšana);b) Neatkarīgi projekta konsultanti;c) Lietotāju pārstāvji (šo lomu nepieciešams deleģēt vai nu ārējiem testētājiem, vai darbiniekiem, kuri primāri nav iesaistīti

testējamā pakalpojuma sniegšanā);d) Testēšanas grupas uzdevums būs katra sprinta piegādes akcepttestēšana Pasūtītāja pusē. Neskatoties, ka Pasūtītājs

nodrošinās šos testēšanas resursus, Izpildītāja pienākums ir veikt patstāvīgu katra sprinta testēšanu pirms tā piegādes Pasūtītājam.

3) Scrum Master . Pasūtītājs projekta ietvaros nodrošinās Scrum Master lomas izpildi. Scrum Master lomai būs šādi galvenie pienākumi:a) Agile Scrum metodikas piemērošanas atbalsts, Pasūtītāja un Izpildītāja komandas apmācība metodikas izmantošanā;b) Izstrādes procesa norises un kvalitātes uzraudzība;c) Kavēkļu novēršana. Scrum Master ir jāveic izstrādes procesa risku un problēmu monitorēšana un, identificējot atkāpes

vai iespējamās atkāpes, jāinicializē nepieciešamās korektīvās vai preventīvās darbības;d) Konsultācijas un atbalsts attiecībā uz izstrādes un testēšanas atbalsta rīku izmantošanu;e) Komunikācijas nodrošināšana starp dažādām projekta izstrādē iesaistītajām grupām un ieinteresētajām pusēm;

73

Prasības nosaukums Prasība

f) Scrum Master projekta izpildes gaitā pārstāvēs Pasūtītāja intereses;g) Ņemot vērā projekta apjomu, vienam Pasūtītāja darbiniekam var būt piešķirtas vairākas lomas atkarībā no projekta

realizācijas fāzes un veicamā uzdevuma.

74

Documents

€¦ · Web view1.pielikums. Atklāta konkursa “VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un uzturēšana”,