StaicelesNovads.lv · Web viewStratēģijas izstrādes procesā iesaistījās liela daļa partnerības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji. Pašvaldībās pašvaldību lauku attīstības

Apstiprināts Biedrības „Īģes lauku partnerība” Kopsapulcē Limbažu rajonā, Alojā 24.11. 2008.

Protokols Nr.2 “

Biedrības„Īģes lauku partnerība”

teritorijas attīstības stratēģija 2009.- 2013.gadam

2008. gads

document.docx

Saturs 1. Stratēģiskais plāns...................................................................................................................3

1.1 Vietējās rīcības grupas darbības raksturojums:...............................................................31.1.1 Darbības mērķis......................................................................................................31.1.2 Uzdevumi mērķu sasniegšanai................................................................................31.1.3 Darbības teritorija...................................................................................................31.1.4 Pārvaldes struktūra..................................................................................................31.1.5 Aktivitāšu apraksts, t.sk. pieredze LEADER pieejas īstenošanā;...........................51.1.6 Vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitas apraksts, vietējās rīcības grupas teritorijas iedzīvotāju informēšana un iesaistīšana stratēģijas izstrādē (izmantotās metodes, izstrādes gaitas novērtējums);..............................................................................71.1.7 Vietējās rīcības grupas informācijas tīklu veidošanas apraksts un sadarbības nodrošināšana ar dažādām vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošajām organizācijām .....................................................................................................................8

1.2 Vietējās rīcības grupas teritorijas situācijas analīze, nosakot teritorijas attīstības galvenās problēmas (vajadzības), sekas un iespējamos stratēģiskos risinājumus:.................8

1.2.1 Teritorijas vispārīgs raksturojums;.........................................................................81.2.2 Demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra;...............................................101.2.3 Ekonomiskā situācija (ar vietējo attīstības stratēģiju saistīto nozaru/jomu raksturojums, nodarbinātības rādītāju analīze, inovatīvi risinājumi nodarbinātības veicināšanā un ienākumu iespēju palielināšanā);.............................................................131.2.4 Sociālā situācija....................................................................................................17

1.2.4.1 Ar vietējo attīstības stratēģiju saistīto publisko pakalpojumu sektora raksturojums .............................................................................................................................17 1.2.4.2. Nevalstiskās organizācijas un to darbība.............................................................19

1.3 Vietējās attīstības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums;.......................211.4 Vietējās rīcības grupas līdzdalība teritorijas attīstībā:..................................................22

1.4.1 vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamības apraksts (nepieciešamības pamatojums, ieguldījums teritorijas attīstībā, ja stratēģija tiks īstenota);.........................221.4.2 vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības vīzija;................................................241.4.3 VRG teritorijas attīstības galvenās prioritātes un rīcības. Rīcību raksturojums.. .24

2. Rīcības plāns.........................................................................................................................312.1.Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns “Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam” pasākuma “Vietējās attīstības stratēģijas” ietvaros 2009.-2013.gadam.........31

3. To rīcību nošķiršanas apraksts, kurām atbalsts pieejams citu Eiropas Savienības fondu ietvaros......................................................................................................................................334. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošana procedūras.........................................................34

4.1.Projektu konkursu izsludināšana un vērtēšana...............................................................344.1.1.Projektu konkursu izsludināšanas kārtība................................................................344.1.2. Projektu pieteikumu atbilstības vērtēšanas kritēriji par katru rīcības plānā iekļauto rīcību.................................................................................................................................354.1.3. Projektu pieteikumu vērtēšanas kārtība vietējā rīcības grupā.................................374.1.4. Atzinuma veidlapa par projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai.................38

4.2.Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana............................394.2.1. Vietējās attīstības stratēģijas uzraudzīšanas procedūra, tai skaitā rezultatīvie rādītāji katrai rīcībai..........................................................................................................39

Pielikumi……………………………………………………………………………………40

document.docx

2

1. Stratēģiskais plāns1.1. vietējās rīcības grupas darbības raksturojums:

Biedrība “Īģes lauku partnerība” dibināta 2008. gada 12. aprīlī. Tās dibinātāji ir pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un fiziskas personas.

Biedrības adrese: Rīgas iela 4, Aloja, Limbažu rajons.

1.1.1.darbības mērķis;

Partnerība dibināta ar mērķi: veicināt Alojas, Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldību teritoriju ilgtspējīgu attīstību, iedzīvotāju dzīves un vides kvalitātes uzlabošanu un sekmēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos Alojas, Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldību teritorijās, veicinot formālu un neformālu vietējās attīstības grupu aktīvu sadarbību.

1.1.2.uzdevumi;

Biedrības uzdevumi:

1.Izmantojot sabiedrības līdzdalības principus, izstrādāt stratēģijas ilgspējīgai lauku attīstībai un veicināt to īstenošanu.

2. Koordinēt un piesaistīt finansiālos, materiālos un cita veida resursus Biedrības mērķa sasniegšanai.

3.Attīstīt sadarbību ar ārvalstu, LR valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem un citām legālām institūcijām, veicinot lauku attīstību Alojas, Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldību teritorijās.

1.1.3.darbības teritorija;

Partnerības teritorija ir vienota un tajā atrodas Limbažu rajona četras pašvaldības-Alojas pilsēta ar lauku teritoriju, Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldību administratīvās teritorijas ar kopēju platību 62659 ha (karte pielikumāNr.2) un 6269 iedzīvotājiem.

1.1.4.pārvaldes struktūra,

Biedrības lēmējinstitūcija ir Valde, kas sastāv no 12 valdes locekļiem, kuri ievērojot partnerības principu, pārstāv valsts un pašvaldību, uzņēmējdarbības, un nevalstisko sektoru. Valdi ievēl Sapulce uz diviem gadiem. Valdes locekļi no sava vidus ievēl Valdes priekšsēdētāju uz Valdes ievēlēšanas termiņu.

Valdes darbība balstās uz partnerības, ietvertības, līdzdalības, savstarpējas vienošanās (konsensus), atklātības un caurspīdīguma principiem.

Valde:

document.docx

3

1. Lemj jautājumu par mērķprogrammu veidošanu un to līdzekļu izlietošanu.

2. Nodrošina sapulču lēmumu izpildi.

3. Izstrādā un apstiprina Biedrības stratēģijas.

4. Balstoties uz biedrības izstrādāto stratēģiju un to īstenošanai piesaistīto resursu fonda ietvaros izskata un izvērtē projektu iesniegumus, un pieņem lēmumus par projektu iesnieguma apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai.

5. Nodrošina resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem.

6. Nodrošina teritorijas interešu aizstāvību un lobēšanu reģionālā un nacionālā līmeņa institūcijās.

7. Apstiprina Biedrības darbības plānu un budžetu.

8. Izskata priekšlikumus par izmaiņām Biedrības darbībā.

9. Uzņem biedrības biedrus.

10. Pēc nepieciešamības organizē darba grupu darbu.

11. Ievēl koordinatorus un izpilddirektoru, nosaka izpilddirektora darba atlīdzību, kā arī lemj par koordinatoru un izpilddirektora atsaukšanu.

12. Sagatavo sapulcei atskaites par Valdes darbību.

13. Veic citus Biedrības darbībai nepieciešamus pasākumus.

Valde ievēlēta 12 cilvēku sastāvā un ir nodrošināta sekojoša pārstāvniecība:

1) Ne vairāk kā 50% no valdes locekļiem ir valsts iestāžu vai pašvaldību deleģēti pārstāvji. Pašlaik esošajā Biedrības valdes sastāvā ir četri valdes locekļi, kas pārstāv pašvaldības.

2) Vismaz viens valdes loceklis pārstāv lauksaimnieku intereses (fiziska persona, kas darbojas lauksaimniecības jomā vai persona, kuru deleģējusi juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību lauksaimniecības jomā vai pārstāv lauksaimnieku intereses). Pašlaik esošajā valdes sastāvā ir viens valdes loceklis, kas pārstāv lauksaimnieku intereses – zemnieku saimniecības pārstāvis.

3) Vismaz viens no valdes locekļiem pārstāv jauniešu intereses (fiziska persona vecumā līdz 25 gadiem vai persona, kuru deleģējusi juridiska persona, kas pārstāv jauniešu intereses). Pašlaik esošajā valdes sastāvā ir viens pārstāvis, kas pārstāv jauniešu intereses .

4) Vismaz viens no valdes locekļiem pārstāv lauku sieviešu intereses (sieviete, kuras deklarētā dzīvesvieta ir partnerības lauku teritorijā, vai persona, kuru deleģējusi juridiska persona, kas pārstāv lauku sieviešu intereses). Pašreizējās valdes sastāvā ir divas sievietes, kas pārstāv lauku sieviešu intereses.

5) Vismaz divi valdes locekļi (vismaz trešā daļa no sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem) pārstāv zivsaimniecības nozari (fiziskas personas, kas darbojas jebkurā no zivsaimniecības jomām vai personas, kuras deleģējusi juridiska persona, kas veic darbību zivsaimniecībā vai pārstāv zivsaimniecības intereses.). Pašreizējās valdes sastāvā ir trīs zivsaimniecības nozares pārstāvji.

6) Pašreizējās valdes sastāvā ir arī viens uzņēmējs.

Valdes locekļu sarakstu un pārstāvētās jomas skatīt pielikumā Nr. 1

Biedrības izpildinstitūciju veido piecu cilvēku sastāvā – četri koordinatori, pa vienam no Alojas, Staiceles, Braslavas un Brīvzemnieku teritorijām, un Izpilddirektors.

document.docx

4

VRG ir izraudzīts finanšu vadītājs.

Partnerības darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru Kopsapulce uz vienu gadu un kurš nav Partnerības Padomes loceklis (Statūti Pielikumā)

Valdes pārraudzībā ir izveidotas divas projektu vērtēšanas komisijas:

Vietējās attīstības stratēģijas ietvaros īstenotā “Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam” pasākuma “Vietējās attīstības stratēģijas” ieviešanai iesniegto un īstenoto projektu vērtēšanas komisija vērtē projektus, kas iesniegti Lauku attīstības plāna pasākuma īstenošanai.

Vietējās attīstības stratēģijas ietvaros īstenotā “Rīcības Programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam” pasākuma “Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” ieviešanai iesniegto un īstenoto projektu vērtēšanas komisija vērtē projektus, kas iesniegti Rīcības programmas pasākumu ieviešanai. (Nolikumus skatīt Pielikumā).

1.1.5.aktivitāšu apraksts, t.sk. pieredze LEADER pieejas īstenošanā;

Partnerības teritorijā dzīvo aktīvi iedīvotāji un atrodas darbīgas pašvaldības. Līdzšinējie un patreizējie projekti:

Valsts VA akadēmijas projektu aģentūra “ Comenius 1” Mans ciemats – Eiropas daļā, ko realizēja Puikules pamatskola un pagasts, kas norisinājās no 01.08.2004 gada līdz 30.07.2006 gadam un finansējums katru gadu bija savādāks 2004 gadā 4307 Ls, 2005 gadā 4920 Ls, 2006 gadā 4216 Ls.

Eiropas projekts “ Brīvzemnieku pagasta atkritumu izgāztuvei “Ozoli rekonstrukcijai” kas norisinājās no 15.07.2005 līdz 31.12.2006 un finansējums 30246 Ls;

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas “ Notekūdeņu attīrīšanas rekonstrukcija Puikules ciematā” 2006 gadā;

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas “ Notekūdeņu attīrīšanas rekonstrukcija Puikules stacijā” 2007 gadā;

Vides aizsardzības fonda administrācija “Esi saimnieks mācies šķirot “ , kas norisinās 2008 gadā ar finansējumu 2000 Ls;

Eiropas projekts Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība “ Vecāku no laukiem sociālā

itegrācija” kas norisinājās no2006. – 2007. gadam ar finansējumu 900.00 Ls.

Limbažu rajona padome un Hipotēkas bankas projekts “ Pašvaldības dramatisko

kolektīvu vasaras nometne “ Viena vieta uz brieža brīva” “ kas norisinājās 2008 gada

jūnijā ar finansējumu 500.00 Ls

ANO Attīstības programmas (UNDP) un pasaules Vides fonda biroju Latvijā uzsākta Braslavas parka apsaimniekošanas- demonstrācijas projekta realizācija 10000 USD apjomā.

No 2005. gada līdz 2008. gadam Staiceles pilsētas bibliotēkā īstenojas projekts „EUROPE DIRECT informācijas tīkla Staiceles informācijas punkta „Mēs Eiropā”

document.docx

5

izveide”. Projekta galvenie mērķi ir - nodrošināt visaptverošu, precīzu, aktuālu un viegli pieejamu informāciju dažādām sabiedrības grupām par Latvijas dalību ES. Katru gadu tiek apgūti līdzekļi ~ Ls 6000.

Projekts „Roku rokā, plecu pie pleca, darbosimies šodien – domājot par rītdienu!” Kopienu iniciatīvu centrā programmā „Kopā ar ģimeni”.2008. gads. Projekts atbalstīts par summu 2988,40 lati. Paredzēts veikt jauniešu kluba „Čempiņš” iekštelpu remontu un jauna aprīkojuma iegādi.

„Aktīva atpūta sakoptā vidē – cilvēka garīgās un fiziskās enerģijas avots.”

„Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi Alojas pilsētas lauku teritorijas Ungurpils ciemā”, realizēts 2007.gadā, Ls 102 479 ERAF Projektā Darbnīcu ielas asfaltēšana, ielas izbūve.

”Dalītās atkritumu vākšanas punkta(komposta laukuma) izveide Alojā”,realizēts 2007.gadā, Ls 84 840 ERAF.

”Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” Iesniegts 2008.g. – paredzēts sporta halles iekšējās apdares būvdarbi. Ls 169 741.

„Alojas pašvaldības sociālās dzīvojamās mājas siltumnoturības uzlabošana” Iesniegts 2008.g., Ls 82 253.

„Jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespēju uzlabošana” EUR 1 082 788 Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programma. Iesniegts 2008.g.

„NVO Alojas novada attīstība interešu aizstāvības kapacitātes stiprināšana”.3000 Ls. „Es dzīvoju Ungurpils ezera krastā” Rajona padomes atbalstīts projekts 350 Ls. Daudzbērnu ģimeņu atbalsta centra „3Plus”izveide”, finansējums no ES Phare grantu

programmas „Pilsoniskas sabiedrības attīstība un stiprināšana”,SIF. Kopējās projekta izmaksas 11318EUR, finansējuma summa – 10186 EUR.

2004. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonds ir atbalstīji projektu “ Vidrūpes un ekonomiskās attīstības kompromiss Staiceles pašvaldībā”. SRSK ”Stazele” ir vadošā loma projektā un finansējuma apjoms Ls 1200.

Pieredze LEADER pieejas īstenošanā.

2007. gada novembrī VRG sāka mācīties 4 teorētisku nodarbību ciklu un piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Ogres rajonu pie partnerības „Zied zeme”, kuru organizēja LLKC sadarbībā ar LPS (Sniedzi Sproģi) un LLF (Valdi Kudiņu). Bijām pieredzes apmaiņā uz Bauskas rajonu.

Alojā, Staicelē, Brīvzemniekos un Braslavā VRG uzaicināja uzņēmējus, zemniekus, topošās un esošās sabiedriskās organizācijas, aktīvos iedzīvotājus lai informētu par LEADER programmu, organizētu iedzīvotāju „prāta vētru”, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes un ierosinājumus teritorijas attīstībā.

Mācības notikušas vairākkārt, 4. septembrī Limbažos seminārs par partnerības veidošanu,stratēģijas rakstīšanu, organizēja ZM un LLF. Oktobrī – Rīgas plānošanas reģionā, Salacgrīvā ZM semināri,Rīgā – LLF semināri.

document.docx

6

1.1.6.vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitas apraksts, vietējās rīcības grupas teritorijas iedzīvotāju informēšana un iesaistīšana stratēģijas izstrādē

Īģes lauku partnerības vietējā attīstības stratēģija ir saistīta ar galvenajiem plānošanas dokumentiem:

1) Lauku Attīstības Programmas 2007.-2013.gadam 4.ass „LEADER pieejas īstenošana” pasākumos - (413) Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā,

2)Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013. gadam rīcības programmas 4.prioritārā virziena „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” pasākumā „Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana”:

Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība;

Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība;

Ekonomiskās darbības restrukturēšana, pārorientācija un darbību dažādošana;

Dabas vai rūpnieciskajās katastrofās cietušā zivsaimniecības nozares ražošanas potenciāla atjaunošana.

3) MK noteikumiem Nr.515 ”Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”.

4) MK noteikumiem “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”un pasākumam “lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””;

5) MK noteikumi “Kārtība, kādā piešķir Valsts un Eiropas savienība atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai”, 6)MK noteikumi Nr 298 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai”.

Stratēģijas izstrādes procesā iesaistījās liela daļa partnerības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji. Pašvaldībās pašvaldību lauku attīstības speciālisti, kas ir arī partnerības koordinatori, aicināja kopā uzņēmējus, zemniekus, topošās un esošās sabiedriskās organizācijas un vienkārši aktīvus cilvēkus, lai informētu par LEADER programmu. Organizēja „prāta vētras”, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes, vajzdzības, kuras nepieciešams attīstīt, pilnveidot. Pašvaldību lauku attīstības speciālisti apkopoja iedzīvotāju vēlmes un nepieciešamības, formulēja galvenās aktivitātes dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās. Tad kopā sanāca partnerības stratēģijas izstrādes darba grupa, lai definētu stratēģijas galvenās prioritātes, virzienus un noformulētu rīcības, kuras iekļaujamas rīcības plānā.

document.docx

7

1.1.7.vietējās rīcības grupas informācijas tīklu veidošanas apraksts un sadarbības nodrošināšana ar dažādām vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošajām organizācijām

VRG informācijas tīklu veido pašvaldību vietējās avīzītes- Alojā „ Ale”, Staicelē „Kastanis” , Braslavā ”Pagasta avīze”, Brīvzemiekos”Labdien pagastā” ,jo šos izdevumus lasa lielākā daļa iedzīvotāju. Pašvaldību avīzītēs tiek atspoguļota partnerības sākotnējā darbība, aktivitātes un galvenais iedzīvotāji informēti par iespējām iesaistīties šajās aktivitātēs, kā arī varēs iegūt informāciju par vietējās iniciatīvas grupu projektu realizācijas gaitu un iespējām iesaistīties šajos projektos. Tiks izveidoti informatīvie plakāti un afišas, ko izliks bibliotēkās un pašvaldību informācijas stendos. Informācija būs pieejama pašvaldību mājas lapās. Rajona laikraksts „Auseklis” informē par nozīmīgāko partnerības darbā. Tiks izmantoti tiešās informācijas līdzekļi- savstarpējās sarunas, telefona sarunas. Informācija izplatīta izmantojot publiskos pasākumus- mācības, seminārus, iedzīvotāju sapulces, interešu klubiņu sanāksmes un nodarbības.

Sadarbības veicināšanai iecerēts organizēt vietējo iniciatīvas grupu, organizāciju kopējus pasākumus, pieredzes apmaiņas braucienus..

1.2. vietējās rīcības grupas teritorijas situācijas analīze, nosakot teritorijas attīstības galvenās problēmas (vajadzības), sekas un iespējamos stratēģiskos risinājumus:

1.2.1. teritorijas vispārīgs raksturojums;

Biedrības „Īģes lauku partnerība” ietver Alojas pilsētu ar lauku teritoriju, Staiceles pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldības tās administratīvajās robežās ar kopplatību 62659 ha (skat.1.tabulu) un atrodas Vidzemes reģionā, Limbažu rajona ziemeļaustrumu daļā, robežojoties ar Valmieras rajonu un Igaunijas Republiku, Limbažu rajonā tā robežojas ar Ainažu pilsētu ar lauku teritoriju, Pāles un Katvaru pagastiem. Partnerības teritorijā atrodas 2 mazpilsētas – Staicele (1163 iedzīvotāji) un Aloja ( 1478 iedzīvotāji), kas procentuāli sastāda 42% no partnerības kopējā iedzīvotāju skaita. Partnerībā atrodas 12 apdzīvotas vietas (skat. Tabulu Nr.1).

Attālums līdz Rīgai vidēji 130km. Biedrības teritorija atrodas Salacas upes baseinā, kuru veido daļa Salacas upes ar tās pietekām –Īģi, kura sākas Brīvzemnieku pagasta teritorijā, šķērso Braslavas un Alojas teritorijas, un Staiceles lauku teritorijā ietek Salacas upē, un tas bija visu šo teritoriju vienojošais elements, kādēļ partnerība izvēlējās Īģes vārdu.

Biedrības teritorija atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorijā, tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāpievērš dabas resursu racionālai izmantošanai, atjaunošanai un aizsardzībai.

document.docx

8

1. tabula. Pagasta platība ( ha) un īpatsvars Īģes lauku partnerībā

Pašvaldība

Platība

ha

Īpatsvars no kopējās VRG teritorijas platības (%)

Apdzīvotas vietas

Alojas pilsēta ar lauku teritoriju

18187 29 Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas

Braslavas pagasts 8249 13 Vilzēni, Urga, Braslava

Brīvzemnieku pagasts

10400 17 Ozolmuiža, Puikule, Buiva

Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju

25823 41 Vīķi, Rozēni

Kopā

62659 100 12

Avots: Pašvaldību dati.

2.tabula. Partnerības teritorijas platības sadalījums pēc zemes izmantojuma (dati no pašvaldību teritoriālajiem plānojumiem)

Pašvaldība Kopējā platība ha

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Meži Purvi Zem ūdeņiem

Pārējās zemes


18187 6447 9600 459 565 1116

Braslavas pagasts

8249 3582 3337 665 159 506


10400 3345 5469 746 280 560


25823 11937 12303 398 648 537

Kopā: 62659 25311 30709 2268 1652 2719


Pēc zemes izmantojuma skatoties, teritorijas lielāko daļu klāj meži – pavisam kopā 30709 ha. Otrajā vietā platības ziņā ir lauksaimnieciski izmantojamās zemes – 25311 ha. Tas nosaka, ka liels īpatsvars partnerības teritorijas saimnieciskajā dzīvē ir lauksaimnieciskajai darbībai. Saistībā ar vides īpatnībām partnerības teritorijai nav raksturīgi lieli lauku un tīrumu masīvi. Savukārt salīdzinoši lielais purvu un ūdeņu īpatsvars kopā ar daudzveidīgo reljefu veido lielu ainavas dažādību un rada priekšnoteikumus tūrisma attīstībai.

document.docx

9

1.2.2 Demogrāfiskā situācija un apdzīvojuma struktūra

Īģes lauku partnerības teritorijā kopējais iedzīvotāju skaits uz 2008.gada 1.janvāri ir 6602 (skat. 3.tabulu).Tāpat kā Latvijā, arī partnerības teritorijā iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties – četru gadu laikā ( no 2005.gada) iedzīvotāju skaits teritorijā samazinājies par 333 iedzīvotājiem, jo iedzīvotāji dodas prom no pašvaldībām labākas dzīves meklējumos uz apdzīvotām vietām, pilsētām, kur atrodams darbs, labāki sociālekonomiskie apstākļi, augstāks dzīves līmenis.

3. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2005.gada līdz 2008. gadam

Uz 01.01.2005.

Uz 01.01.2006.

Uz 01.01.2007.

Uz 01.01.2008.

+/_

Aloja 2578 2561 2511 2465 -

Braslava 793 780 753 735 -

Brīvzemnieki 1231 1191 1182 1155 -

Staicele 2000 1982 1948 1914 -

KOPĀ 6602 6514 6345 6269 -

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Veicot iedzīvotāju vecuma struktūras analīzi teritorijā (skat. 4. tabulu) ir redzams, ka visās pašvaldībās iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā attiecībā pret katras pašvaldības kopējo iedzīvotāju skaitu ir robežās no 62% līdz 66%. Darbaspējas vecums tiek skaitīts periodā, sākot no 15. gadu vecumu sasniegušiem jauniešiem līdz pensijas vecumu sasniegušajiem, tas ir 62 gadi. Potenciāli vismazāk iedzīvotāju darbaspējas vecumā ir Staiceles pilsētā ar lauku teritoriju (62%), bet visvairāk to ir Brīvzemnieku teritorijā (66%). Iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam visās pašvaldībās ir aptuveni vienāds. Virs darbaspējas vecuma grupā ietilpst iedzīvotāji, kuriem saskaņā ar likumdošanas aktos paredzētiem noteikumiem pienākas vecuma pensija. Procentuāli visvairāk šādu iedzīvotāju ir Staiceles pilsētā ar lauku teritoriju (23%), bet vismazāk – Brīvzemnieku pašvaldības teritorijā. (20%).

4.tabula. Darbaspējas un dzimuma struktūra pašvaldībās 01.07.2008.

(darbaspējas vecums-15 gadi, pēc darbaspējas vecuma- no 62 gadiem)

Aloja Braslava Brīvzemnieki Staicele

Līdz darbaspējas vecumam

% no kopējā iedzīvotāju skaita

332

14%

106

15%

159

14%

283

15%

t.sk. vīrieši 175 49 95 135

document.docx

10

t.sk. sievietes 157 57 64 148

Darbaspējas vecumā


1573

64%

465

63%

761

66%

1180

62%

t.sk. vīrieši 809 245 386 652

t.sk. sievietes 764 220 375 528

Pēc darbaspējas vecuma


536 22%

159

22%

226

20%

436

23%

t.sk. vīrieši 184 57 74 148

t.sk. sievietes 352 102 152 288

Kopā: 2441 730 1146 1899

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

5.tabula. Bērnu vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās 01.07.2008.

Aloja Braslava Brīvzemnieki Staicele

0-6 gadu vecumam 137 36 52 110

t.sk. vīrieši 69 14 30 48


7-18 gadu vecumam 308 110 198 289

t.sk. vīrieši 162 56 109 164


Kopā: 445 146 250 399


Vidējais bezdarba līmenis teritorijā ir 4,6% (laukos ap 5%, bet pilsētās 4%), valstī 5,6%, varam secināt, ka teritorijā vidēji ir samērā zems bezdarba līmenis. Taču reālā situācija liecina, ka nereģistrēto bezdarbnieku skaits ir lielāks par reģistrēto darba meklētāju skaitu. Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju kūtrumu, nevēlēšanos reģistrēties nodarbinātības valsts dienestā. Reģistrēto bezdarbnieku skaitu galvenokārt veido sievietes, kas reģistrējas pēc valsts apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumu bijušie strādnieki.

Iedzīvotāju un apdzīvojuma struktūras situācijas negatīvā puse varētu būt šāda: samazinās iedzīvotāju skaits; iedzīvotāju koncentrēšanās lielākajos centros – Staicelē, Alojā, Ungurpilī,

document.docx

11

Ozolmuižā, Puikulē, Buivā, Vilzēnos, Urgā; samazinās iedzīvotāju skaits viensētās; pieaug veco cilvēku skaits.

Viens no iedzīvotāju vecumsastāvu raksturojošajiem rādītājiem ir demogrāfiskā slodze. Tā norāda uz darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2008.gada sākumā atspoguļots 6. tabulā.

6.tabula. Demogrāfiskās slodzes līmenis pašvaldībās.

Teritorija Aloja Braslava Brīvzemnieki Staicele Latvijā

Demogrāfiskā slodze

551 569 505 609 508

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Demogrāfiskā slodze teritorijā ir lielāka nekā vidēji valstī, kas norāda uz pietiekoši lielu iedzīvotāju skaitu, kuri nav darbspējīgā vecumā. Tas ir pierādījums, ka iedzīvotāji dodas prom no pašvaldībām uz apdzīvotām vietām, pilsētām, kur atrodams darbs, labāki sociālekonomiskie apstākļi, augstāks dzīves līmenis un iespējas uzsākt jaunu uzņēmējdarbības formu. Viena no lielākajām problēmām ir jauniešu aizplūšana uz lielajām pilsētām, jo pēc skolu beigšanas laukos grūti atrast darbavietas, kā arī dzīves kvalitāte laukos ir zema.

7.tabula. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Īģes lauku partnerībā (01.07.2008.)

Nacionālais sastāvs


Braslavas pašvaldība

Brīvzemnieku pašvaldība


Latvietis 2140 641 1043 1704

Pārējie 54 18 27 65

Baltkrievi 49 12 25 0

Krievi 104 48 39 107

Ukraiņi 30 11 0 0

Čigāni 64 0 0 23

Poļi 0 0 12 0


Pašvaldībām ir vienmērīgs nacionālais sastāvs, jo vairāk par 80% iedzīvotāju ir latvieši. Vislatviskākais ir Brīvzemnieku pagasts , kur 91,0% no pagasta iedzīvotājiem ir latviešu tautības.

document.docx

12

1.2.3. ekonomiskā situācija

Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.730 (2008.g.15.sept) aprēķinātajiem teritorijas attīstības indeksiem redzam, ka krasi atšķiras pilsētas ar lauku teritoriju ekonomiskais stāvoklis, no lauku pašvaldību ekonomiskā stāvokļa (skat. 8.tabula).

8. tabula. Īģes lauku partnerības teritorijas attīstības indeksi

Pašvaldība Teritorijas attīstības indekss

Alojas pilsēta ar lauku teritoriju -1,087

Braslavas pašvaldība -0,475

Brīvzemnieku pašvaldība -0,219

Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju -1.871

Apskatot šos datus, redzam, ka partnerības teritorijā esošo pašvaldību attīstības indeksi ir zemi, no -1,871 Staiceles pilsētā ar lauku teritoriju līdz -0,219 Brīvzemnieku pašvaldībā.

Partnerības teritorijā ir attīstījusies uzņēmējdarbība un kā aktīvākās nozares var minēt lauksaimniecību, lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, mežistrādi un kokapstrādi, tirdzniecību un tūrismu. Tas nozīmē, ka attīstības stratēģijai jābūt vērstai uz vietējās uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmējdarbības dažādošanu. Uzņēmējdarbība rada atgriezenisku saiti – iedzīvotājiem tiek nodrošinātas darba vietas, kas, savukārt, palielina pašvaldības budžeta ieņēmumus, līdz ar to palielinās pašvaldības attīstības iespējas.

Patlaban liels pozitīvs iespaids uz tautsaimniecības attīstību partnerības teritorijā ir iespēja piesaistīt ES finansējumu. Teritorijā ietilpstošo pilsētas un lauku pašvaldībām ir līdzīgi ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkresursi, uzņēmējdarbība un neliels skaits derīgo izrakteņu (kūdra, grants, smilts, būvsmilts ). Purvi un to kūdras resursi ir viena no svarīgākajām dabas bagātībām. Kūdru iegūst Rāķu purvā, un Puikules Tēvgāršu purvā, tajos ir arī lielākie ražošanas apjomi. Brīvzemnieku pagasta ražošanas iecirkņos iegūstot sūnu gabalkūdru un frēzkūdru, kuru eksportē ar autotransportu un no 2002.gada arī caur Salacgrīvas ostu brīvi bērtu kuģos. Frēzkūdras sadalīšanās pakāpe gaišajai kūdrai līdz 15%, bet melnā kūdra ar sadalīšanās pakāpi ap 35%. Visus kūdras veidus izmanto substrātu gatavošanā gan hobijam, gan profesionāļiem. Brīvzemnieku pagastā ir uzsākta izmantoto kūdras purvu izmantošana dzērveņu kultivēšanai.

Teritorijas bagātie purvu masīvi un meži rada priekšnoteikumus alternatīvo saimniekošanas veidu attīstībai (piemēram, dzērveņu, lāceņu, melleņu audzēšanai, koksnes čipsu, kokogļu ražošanai), augsnes īpašības ir piemērotas netradicionālo kultūraugu audzēšanai, piemēram, rapsim, kura izmantošana rūpniecībā arvien palielinās. Nākotnē arvien biežāk sāks pievērst uzmanību ekoloģiskās dabas jautājumiem, viens no tādiem- izplūdes gāzes ierobežojumi. No rapša eļļas darinātā biodegviela ir viens no alternatīvajiem risinājumiem, kas radīs pieprasījumu pēc rapša produkcijas. Tādējādi varētu risināt laukiem tik raksturīgo nodarbinātības jautājumu.

document.docx

13

Grants, smilts un būvsmilts ieguves vietas ir īpaši šim nolūkam ierādītās vietās, ar attiecīgo derīgo izrakteņu slāni. Visi karjeri līdz 1990. gadam piederēja kādam no kolhoziem, vai arī iestādei, bet tagad karjeri pieder pagastiem, vai arī ir privātīpašums, kuri naudas līdzekļu un zināšanu trūkuma dēļ ne vienmēr tehniski pareizi tiek izstrādāti un apsaimniekoti.

Teritorijā grants, smilts un būvsmilts izstrāde un karjeru apsaimniekošana tiek veikta divās pašvaldībās – Alojas pilsētas ar lauku teritoriju ‘’Bokardos’’ un Braslavas pagasta ,, Vilzēnu karjers’’ ieguves vietās. Patlaban jaunu, nelielu karjeru atvēršana ir pieļaujama tikai ārkārtējos izņēmuma gadījumos vietās, kas nekonfliktē ar labi iekoptām lauksaimniecības vai mežu zemēm. Šādu karjeru ierīkošanas mērķis ir nodrošināt vietējās vajadzības pēc smilts un grants materiāla, kā arī samazināt tā transportēšanas izmaksas. Pārējā teritorijā vispirms ir jāizmanto pamestās atradnes un karjeri, kuros vēl ir saglabājušies ievērojami smilts un grants materiāla krājumi. Šie krājumi ir pietiekami, lai nodrošinātu pašreizējo pieprasījumu pēc smilts un grants materiāla, un ir relatīvi labi pieejami. Neskatoties uz to, ir jāuzlabo ceļu kvalitāte, un jārisina derīgo izrakteņu ieguves un zemes īpašuma attiecību problēmas.

Viena no lielākajām ražotnēm Īģes lauku partnerībā ir Latvijas – Zviedrijas kopuzņēmums SIA ‘’Aloja –Starkelsen’’, nodarbojas ar kartupeļu cietes ražošanu un garšvielu fasēšanu.

Alojas pilsētā ar lauku teritoriju darbojas koku pārstrādes uzņēmumi – SIA ,,Pulss AL’’ un SIA,,Balts’’. Alojā lepojas ar vietējiem privātajiem uzņēmējiem – IU ,,Santīms’’, SIA ,,Avotiņš LC’’, SIA ‘’Madara 93’’, kooperatīvā sabiedrība ,,Alojas degviela’’, IU ,,Mieriņš’’. SIA ,,Serviss AT’’sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, grāvju un kanālu rakšanā, celmu frēzēšanā, zāles pļaušanā, kondicionieru uzpildīšanā, hidraulikas diagnostikā un remontā, pārdod rezerves daļas Valtra, Sisu Diesel, McCormick, Sampo, Mepu, Amazone, Krone, Grimme u.c. tehnikas vienībām. Uzņēmumam ir pārstāvniecības un servisa punkti Jelgavā un Viļānos.

SIA „TIG Aloja” nodarbojas ar metālapstrādi, iekārtu montāžu. Uzņēmuma darbinieki specializējušies piena pārstrādes uzņēmumu tehnoloģiju uzlabošanā atbilstoši ES prasībām. SIA ’’Aloja AGRO’’, aktīvu saimniecisko darbību veic apmēram ¼ saimniecību ar perspektīvi ražošanas paplašināšanā un modernizācijā.

Kopumā Alojas pilsētā un tās lauku teritorijā darbojas 15 veikali.Pašvaldības teritorijā kopumā ir reģistrēta 91. zemnieku saimniecība, 9 individuālie uzņēmumi, 29 sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pašvaldībā saimniecība “Mīlēni”, nodarbojas ar vēžu un vēžu mazuļu audzēšanu. Lauksaimnieciski izmantojamā zeme pašvaldības teritorijā tiek apsaimniekota. Lielākās zemnieku saimniecības ir: z/s ‘’Tēraudiņi’’ – 1200 ha; z/s ‘’Dālderi’’ – 600 ha; z/s ‘’Sunīši’’ – 387 ha; z/s ‘’Līcīši’’ – 330 ha.

Braslavas pagasta teritorijā nav lielu ražošanas uzņēmumu. Lielākais uzņēmums Braslavas pagastā, kas nodarbojas ar kokmateriālu tirdzniecību ir SIA “Aldonis Baltig Timber” Vilzēnu filiāle, otrs lielākais kokapstrādes uzņēmums ir IU “Būvkoks” . Z/S “Ķirumi” un viesu nams “Urgas dzirnavas” pagastā sniedz viesu mājas pakalpojumus, SIA “DK – Apsītes”- “Mehāniskās darbnīcas”, nodarbojas ar degvielas un naftas produktu tirdzniecību, lauksaimniecības un traktortehnikas rezerves daļu tirdzniecību, remontu. IU “Vilveko” nodarbojas ar pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecību, SIA “ Austra Grupa” nodarbojas mežistrādē. Braslavas pagasta teritorijā no 1993. gada darbojas piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Braslava” ar darbības veidu - piena savākšana, sabiedrība sniedz pagasta iedzīvotājiem arī dažādus, ar zemes apstrādi saistītus, pakalpojumus.

document.docx

14

Pagastā darbojas pansionāts „Urga”, kurā strādā 30 cilvēku liels kolektīvs, kas aprūpē 60 tā iemītniekus, pansionāta iemītnieku dzīves apstākļi nodrošināti labā līmenī, lūgšanu telpu – kapelu – izmanto divas konfesijas.

Kaut arī teritorijas ziņā minētā pašvaldība ir mazākais rajona pagasts, liellopu skaits ir vislielākais rajonā. Attīstītas ir arī cūkkopība, jaunlopu nobarošana, zīdītājgovju audzēšana, truškopība. Lielākās pagasta saimniecības un to nodarbošanās virzieni ir: z/s ‘’Apsītes’’ – graudu, sēklas, kartupeļu audzēšana, 40 slaucamas govis, z/s ‘’Dzintari’’, - kartupeļu, graudu audzēšana, saimniecībā aprūpē 65 slaucamas govis, z/s ‘’Šinkas’’ – nodarbojas ar piena lopkopību un saimniecībā ir 36 slaucamo govju ganāmpulks. Pavisam pagasta teritorijā no lielākajām ir reģistrētas 26 zemnieku saimniecības.

Brīvzemnieku pagasta teritorijā pārsvarā iedzīvotāji nodarbojas ar naturālo piemājas saimniecību uzturēšanu ir 36 zemnieku saimniecības.

Uzņēmējdarbības nozares un uzņēmumu skaits attiecīgi ir: tirdzniecība – 5, Tūrisms -2, Pārtikas ražošana – 1, kokapstrāde -1, ar mežsaimniecības un lauksaimniecības produkcijas ražošanu kopā nodarbojas 36 uzņēmumi.

Tirdzniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību ir SIA „Impar”, IU „Pīlādzis”, IU “Senlejas” veikals-kafejnīca, „Smaidas” zemnieku saimniecība, IU “Teikas”.

Pagasta zemnieku saimniecības ir specializējušās graudu sēklkopības, cietes kartupeļu audzēšanas, piena un gaļas produkcijas ražošanā. Lielākās saimniecības ir: z/s „Veldzes” 83,3ha, z/s „Liepiņas” 30,5 ha, z/s „Žūriņi” 52,9 ha, z/s „Planči” 72,0 ha.

Staicelas pilsētā ar lauku teritoriju Ražošanas attīstības potenciāls teritorijā galvenokārt ir saistīts ar Staiceles papīrfabrikas pārorientāciju. Patreiz tās darbība saistīta ar papīra iepakojuma maisiņu ražošanu.

Ir attīstīta arī mežizstrāde un kokapstrāde. Kokzāģētava z/s „Jāņsēta”. Uzņēmums, kas nodarbojas ar guļbaļķu ēku būvniecības darbiem SIA ”Salacas būve”. Dažāda veida aušanas pasūtījumu izpildi veic SIA „Limbažu Tīne” Staiceles mākslas austuve. Ar auto remontu un apkopi nodarbojas SIA „Robs”. Ar tirdzniecību nodarbojas SIA „Austris”, IU „Mežbiržas”, z/s „Birznieki”. Reģistrētas 69 zemnieku saimniecības, kas izmanto lielāko daļu l/s zemes (60%). Pārējo zemi izmanto nelielās piemājas saimniecības. Lielākās zemnieku saimniecības - Āpškalni", "Jaunzemes", "Liepiņas", "Aizmeži", "Birznieki", "Rijnieki", "Vēži", "Teterīši", "Birzmaļi", "Kapzemes", "Grāvīši", "Celiņi.

Tūrisms visā Vidzemes reģionā kopumā dažādu iemeslu dēļ ir tikai savas attīstības sākumu stadijā. Partnerības teritorija vienmēr ir bijusi tūristiem pievilcīga ar dažādajiem dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem. Par izcilu dabas vērtību uzskatāms Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Kā attīstības tendences tūrisma jomā varētu minēt to, ka pieaug tūrisma mītņu un vietu skaits tajās, kā arī palielinās lauku tūristu skaits. Taču kā tūrisma attīstības traucējošu faktoru laukos jāmin kultūras un atpūtas infrastruktūras nesakārtotība, iedzīvotāju nevēlēšanās, nemācēšana, dažkārt, iesaistīties šajos procesos. Tūrisma attīstības tendences liecina, ka arvien vairāk tūristu vēlas ne tikai aplūkot kādu objektu, bet arī aktīvi iesaistīties pasākumos un aktivitātēs, te varētu izmanto teritorijas pasākumu tradīcijas, tūristu līdzdarbību dažādās amatniecības nodarbēs. Tam visam par pamatu ir sadarbība starp kaimiņiem, pašvaldībām. Tā ir arī iespēja iedzīvotājiem gūt papildus ienākumus. Tūrisma attīstība palielinātu devumu teritorijas ekonomikas attīstībā, kas ļautu nodrošināt cilvēkus ar jaunām

document.docx

15

http://www.117.lv/pls/nportals/zl.design_first_page?firmkods=53613&rajons=Limbazu&pilseta=Br%EEvzemnieku&izklvietakods=0&clanguage=L&porcnum=1&sub0=415L435O46&catalog=main&kartot=lig

http://www.117.lv/pls/nportals/zl.design_first_page?firmkods=33908&rajons=Limbazu&pilseta=Br%EEvzemnieku&izklvietakods=0&clanguage=L&porcnum=1&sub0=52CP54CS57&catalog=main&kartot=lig

http://www.117.lv/pls/nportals/zl.design_first_page?firmkods=53746&rajons=Limbazu&pilseta=Br%EEvzemnieku&izklvietakods=0&clanguage=L&porcnum=1&sub0=17QH19QJ21&catalog=main&kartot=lig

http://www.117.lv/pls/nportals/zl.design_first_page?firmkods=211837&rajons=Limbazu&pilseta=Br%EEvzemnieku&izklvietakods=0&clanguage=L&porcnum=1&sub0=0809838689&catalog=main&kartot=lig

darba vietām, veicinātu naudas apriti, kā rezultātā uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis un tas ir vietējās attīstības stratēģijas mērķa pamatā..

Teritorijas ekonomiskā vienotība atspoguļojas ekonomiskās attīstības resursu galvenajos rādītājos. Situācija nodarbinātības sfērā ir apmierinoša, jo vidējais bezdarba rādītājs partnerībā 4,6% ir zemāks par valstī reģistrēto bezdarba līmeni ( 5,6% 2008. gadā). Šāda situācija ir radusies attīstoties rūpnieciskajai ražošanai. Lielākie uzņēmumi nodrošina ar darbu lielu daļu iedzīvotāju, tomēr daba algu līmenis ir zems. Iedzīvotāji, kas nav nodarbināti lielākajos uzņēmumos un pašvaldības iestādēs, lielākoties nodarbojas ar lauksaimniecību. Daudzi iedzīvotāji savas darba vietas ir atraduši tuvākajās lielākajās pilsētās, Limbažos, Salacgrīvā. Kā jau visos Latvijas lauku rajonos arī partnerības teritorijā ir vērojama tendence, ka jaunieši tiecas atstāt savu pilsētu vai pagastu. Ar katru gadu samazinās skolēnu skaits skolās.

Neapmierinošs ir daudzu ceļu stāvoklis, neatkarībā no ceļu pakļautības. Tādēļ sliktie ceļi un neizdevīgā sabiedriskā transporta satiksme ar pašvaldību tālākām apdzīvotām vietām lielā mērā ierobežo iedzīvotāju pārvietošanos un tūrisma attīstību, kas ir būtisks ekonomiskās attīstības kavēklis.

Kā minēts iepriekš par zemes izmantojuma raksturojumu, apmēram 3% no partnerības teritorijas aizņem ūdeņi. Tas rada priekšnosacījumus, lai partnerības teritorijā varētu attīstīties zivsaimniecības nozare, kas saistīta ar iekšējiem ūdeņiem. Tomēr, ņemot vērā situāciju, ka vairums no publiskajiem ezeriem ir pašvaldību īpašums, un to teritorija ir samērā neliela, lai veiktu vērā ņemamu rūpniecisko zveju, šīs iespējas līdz šim nav pietiekoši izmantotas. Ezeru apsaimniekošana vairumā gadījumu ar līgumiem ir nodota uzņēmēja rokās. Lielākoties šie ezeru apsaimniekotāji veic darbības, kas saistītas ar zivsaimniecības nozari – uztur un veido infrastruktūru, rūpējas par zivju resursu saglabāšanu un atjaunošanu, bet neveic uzņēmējdarbību zivsaimniecības jomā – neiegūst un nepārdod produkciju. Lielā mērā tas izskaidrojams arī ar to, ka attiecībā uz šādām nelielām, publiskām ūdenskrātuvēm nav skaidri definētas valsts politikas, kas paredzētu to izmantošanu zivsaimniecības nozarei, noteiktu iespējas saņemt valsts un ES atbalstu, kas atbalsta intensitātes, procedūras un citu nosacījumu ziņā ir pieejams apsaimniekotājiem. Šādā sakarībā liela nozīme ir tieši šai teritorijas attīstības stratēģijai, kura dod iespējas saņemt vērā ņemamu atbalstu publisko ezeru apsaimniekotājiem, lai varētu pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko šo ezeru apsaimniekošana var nodrošināt zivsaimniecības un tūrisma nozares attīstībai teritorijā. Šādi ezeri ar potenciālu zivsaimniecības un tūrisma nozares attīstībā ir:

9.tabula. Sabiedriskās ūdenskrātuves ar nozīmīgu zivsaimniecības un tūrisma potenciālu.

N.p.k.

Nosaukums Vieta kur atrodas

1 Lielais Ozolmižas ezers Brīvzemnieku pagasts2 Mazais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagasts3 Paužezers Brīvzemnieku pagasts4 Purezers Brīvzemnieku pagasts5 Sokas ezers Staiceles pilsētas lauku teritorijā6 Urgas ezers Braslavas pagasts7 Ķirumu ezers Braslavas pagasts8 Salacas upju baseina zona Staiceles pilsētas lauku teritorijā9 Ungurpils dzirnavu ezers Alojas pilsētas lauku teritorijāAvots: Pašvaldību dati.

document.docx

16

Līdzās publiskajām ūdenskrātuvēm partnerības teritorijā ir arī privātās ūdenskrātuves, kas tiek izmantotas zivsaimnieciskajai ražošanai.

10.tabula. Akvakultūras dzīvnieku audzētavas partnerības teritorijā

N.p.k.

Nosaukums Adrese

1 Audzētava “Dimanti”, V.Andersone Staiceles pilsētas lauku teritorijā

2 Audzētava “Dauguļi”, J.Prokopovičs Staiceles pilsētas lauku teritorijā

3 Audzētava “Āpškalni”, A.Kruja Staiceles pilsētas lauku teritorijā

4 Audzētava “Āderes”, O.Strokša Staiceles pilsētas lauku teritorijā

5 Audzētava “Mīlēni”, A.Neļķe Alojas pilsētas lauku teritorijā

1.2.4. sociālā situācija:

1.2.4.1. ar vietējo attīstības stratēģiju saistīto publisko pakalpojumu sektora raksturojums (izglītība, veselības aprūpe, sports, kultūra);

Izglītība ir priekšnoteikums pašvaldību attīstībai nākotnē. Latvijā ir nepieciešami izglītoti cilvēki ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Tādēļ jāatzīmē pozitīvs fakts, ka partnerības teritorijā ir divas vidusskolas, Alojas pilsētā un Staiceles pilsētā, trīs pamatskolas ( Vilzēnos, Puikulē, Ozolmuižā), mūziku un mākslu jaunieši var apgūt mūzikas un mākslas skolā – Alojas pilsētā un Staiceles pilsētā. Skatoties 10. tabulā redzam, ka nodrošinājums ar bērnudārziem ir ļoti zems, jo katrā pašvaldībā ir tikai viens bērnudārzs un tas atrodas pagasta centrā un nenodrošina pakalpojumu piejamību. Tālāk no pagasta centra dzīvojošiem iedzīvotājiem nav iespējams saņemt šo pakalpojumu.

11. tabula. Publisko pakalpojumu sektora raksturojums

Pašvaldības Skolas Bērnu-dārzi

Sporta skolas

----------Mūzikas skolas

Veselības aprūpe- doktorāti, aptiekas, feldšeru punkti

Kultūras nami

Soc. pakalpojumu centri

Mu-zeji

Bibliotē-kas


1 1 0

_______

1

4 1 0 0 2

Braslavas pagasts

1 1 0

0

1 1 0 0 2

document.docx

17


2 1 0

0

2 1 1 0 1


1 1 1

_______

1

3 1 1 1 1

Kopā: 5 4 1

2

9 4 2 1 6


Partnerības teritorijā visās pašvaldībās var saņemt medicīnisko aprūpi. Lielākajos pagastu pārvaldes centros ir aptiekas. Veselības aprūpi pašvaldībās nodrošina ģimenes ārsta prakses, Alojā darbojas trīs ģimenes ārsta prakses, kas ir labs rādītājs iedzīvotāju veselības aprūpē. Brīvzemnieku pagastā ir labs piemērs, kur ir divi (Ozolmuižā un Puikulē) ģimenes ārsta palīgi (feldšeri), kuri iedzīvotājiem ir pieejami katru dienu un sniedz pirmo palīdzību. Abas ģimenes ārsta palīdzes sniedz savus pakalpojumus arī skolās (Puikules pamatskolā, Ozolmuižas pamatskolā), kas atvieglo un savā veidā paaugstina veselības aprūpes kvalitāti, jo nav nepieciešama informācijas nodošana tālāk katra bērna ģimenes ārstam.

Alojas veselības un aprūpes centra telpās iedzīvotāji var saņemt vienīgās neatliekamās palīdzības pakalpojumus partnerības teritorijā. Tuvākā medicīniskā palīdzība ir saņemama Valmieras un Limbažu slimnīcās. Alojas pilsētā darbojas pašvaldības uzņēmums SIA ,,Alojas veselības un aprūpes centrs’’, kurš uzsāka savu darbību 15.04.2004. gadā. Šis uzņēmums nodrošina pakalpojumus ne tikai Alojas pašvaldības teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem, bet arī pacientiem no citiem rajoniem. Uzņēmums darbojas uz statūtu pamata.

Teritorijā darbojas bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrs “ Zīles” Brīvzemnieku pagastā.

Sociālo pakalpojumu centri pieejami tikai divās pašvaldībās, kas nenodrošina iedzīvotāju vajadzības. Pozitīvi ir tas, ka katrā pašvaldībā darbojas sociālais darbinieks. Staiceles dienas aprūpes centrs ir vienīgais, kas veic veco ļaužu mājas aprūpi. Pakalpojumi nepieciešami visā partnerības teritorijā, tādēļ viena no stratēģijas veicamajām rīcībām ir pakalpojumu pieejamībai, kvalitātes un sasniedzamības paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegāde.

Svarīgs faktors iedzīvotāju sociālās labsajūtas vairošanā un sociālo grupu integrācijā ir aktīva kultūras un sporta dzīve teritorijā. Atsevišķās partnerības teritorijās tā ir aktīva, jo ir izveidota laba sporta bāze un atjaunoti kultūras nami (Alojā un Staicelē) un visu vecumu vietējie iedzīvotāji var tos izmantot, organizējot saviesīgus pasākumus. Lauku pašvaldībās ir uzsākta šo objektu atjaunošana, lai nodrošinātu vismaz minimālām prasībām atbilstošas vietas pieejamību saviem iedzīvotajiem un radītu iespējas pavadīt brīvo laiku veselīgāk un kulturālāk. Taču diemžēl ierobežoto finanšu dēļ daudzi objekti nav labiekārtoti. Līdzīga situācija ir arī saistībā ar mazu bērnu uzturēšanās vietām- spēļu laukumiem, kuru izveidei ir nepieciešami salīdzinoši mazi izdevumi, īpaši, ja to veidošanā un ierīkošanā iesaistās vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji. Lauku teritorijās bērniem vecumā līdz pusaudžu gadiem nav iespējas

document.docx

18

pavadīt laiku ārpus skolas un ārpus ģimenes interesanti, pilnvērtīgi un droši. Nepieciešams tuvināt sporta un kultūras aktivitātes iedzīvotāju dzīves vietām.

Partnerības teritorijā pastāv risināmi jautājumi kultūras darbībā, piemēram: iedzīvotāju mazā interese par kultūras pasūkumiem; neaktīvi jaunieši, estrādes trūkums, jo tikai vienā pašvaldībā ir brīvdabas estrāde, nav orķestra, apsargu trūkums kultūras pasākumu laikā, samazinās jauniešu skaits pašvaldībās. Jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas ir viens no jautājumiem, kuri būtu risināmi. Tāpat arī būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību pasākumu saturam un mērķauditorijām, lai pasākumi būtu interesanti, savdabīgi un apmeklēti, tādējādi veicinot iedzīvotāju interesi par kultūras dzīvi.

Lauku teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem gandrīz nemaz nav saņemami sadzīves pakalpojumi, piemēram, veļas mazgāšana, friziera, šuvēja pakalpojumu un citi. Tādēļ stratēģijas viena no galvenajām rīcībām ir pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.

1.2.4.2. nevalstiskās organizācijas un to darbība.

Nevalstiskās organizācijas darbības mērķis ir rosināt iedzīvotājus iesaistīties pagastu un rajona sabiedriskajos procesos, kopīgu problēmu risināšanā, savu ideju un vajadzību realizēšanā gan sociālā, gan ekonomiskā jomā, veicināt sabiedrības integrāciju, nodrošināt vientuļu un nespējīgu iedzīvotāju aprūpi, veicināt iecietību pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, organizēt apmācības un īstenot kultūras pasākumus, nozīmīgus atpūtas un izklaides pasākumus, pētīt un apkopot tradīcijas, sniegt konsultācijas un apmācības.

Īģes lauku partnerības teritorijā ietilpstošās nevalstiskās organizācijas:

Alojas pilsētā ar lauku teritoriju:

Alojā pašreiz darbojas nedaudz NVO, turklāt 3 ir nodibinājušās tikai šogad.

Ar lielāku pieredzi darbojas biedrība „Alojas novada attīstība”, kura ir realizējusi vairākus projektus- gan savas biedrības telpu iekārtošanā Dienas centrā, gan iedzīvotāju aktivizēšanā.

2008.gada pavasarī nodibinājusies biedrība „ Alojas radošais klubs „Liepale”. „Liepales” mērķis ir celt lauku sabiedrības pašapziņu un radošo iniciatīvu, atbalstot un stiprinot sabiedrisko aktivitāti, mazinot sociālo spriedzi.

2008. gadā darbību sākusi pensionāru biedrība „Alojas seniori”. Pensionāru biedrības uzdevumi ir pensionāru problēmu apzināšana un to risināšana, sociālās atstumtības mazināšana, kā arī saturīga brīvā laika pasākumu organizēšana un kontaktu veidošana ar citām NVO.

Biedrība „Alojas mednieku klubs”. apvienot individuālos medniekus kopīgai medību organizēšanai, biotehnisko pasākumu veikšanai, medību saimniecības labiekārtošanai, kultūras, sporta un atpūtas vajadzību apmierināšanai. Mednieku klubs ir Īģes lauku partnerības dibinātājs.

document.docx

19

Braslavas pagastā:

Biedrība „Vilzene” ar mērķi rosināt izglītības, kultūras un veselīga dzīvesveida attīstību sabiedrībā, veicināt iedzīvotāju līdzatbildību un sociālās aktivitātes sabiedrībā, veicināt un realizēt mūžizglītību.

Lauku sievieš klubs “Loreta” ar mērķi apvienot sievietes, lai veicinātu ģimeņu fizisko un garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu pašizglītošanos, organizētu biedru vispusīgu atpūtu.

Brīzemnieku pagastā:

Lauku sieviešu klubs “ Naktsvijoles “ aktīvi darbojas no 1996.gada. Kopš 2005.gada 1.jūnija darbojas pirmā lauku sieviešu mikrokredīta grupa Limbažu rajonā. Mērķis ir celt lauku sieviešu pašapziņu, mazināt sociālo spriedzi, atbalstīt un stiprināt sieviešu sabiedrisko aktivitāti.

Pensionāru apvienība Ozolmuižā “ Vecie Ozoli”. Dibināts lai vecākās paaudzes iedzīvotāju būtu noderīgi, apvienojot spēkus kādas labas ierosmes īstenošanai, rūpētos par savu un citu veselību un kādam pasniegtu palīdzīgu roku.

Mednieku klubs “Brīvzemnieki”, veidots, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku, aktīvi atpūstos un risinātu ar medniecību saistītus jautājumus pašvalībā.

Staiceles pilsētā ar lauku teritoriju:

Staicelas radošo sieviešu klubs “Stazele” ar mērķi izglītoties, radoši darboties sava novada attīstībā, ieguldīt savas zināšanas vietējās sabiedrības problēmu risināšanā. Celt lauku sieviešu pašapziņu, mazināt sociālo spriedzi, atbalstīt un stiprināt sieviešu sabiedrisko aktivitāti.

Lauku sieviešu klubiņš „Saulgriezes” Dibināts kā lauku sieviešu interešu aizstāvis, kā problēmu risinātājs un vienkārši – lai padarītu lauku sievietes dzīvi un ikdienu daudzveidīgāku un interesantāku.

Makšķernieku biedrība „Ūdensroze” Galvenās aktivitātes: Sadarbībā ar Ainažu makšķernieku biedrību „Lielsalaca” makšķerēšanas licenču iegāde un realizācija Salacas posmā Salaca III Staiceles pašvaldības teritorijā. Dalība ikgadējo makšķerēšanas sacensību „Staiceles Vimba” organizēšanā. Upes krastu sakopšana. Zivju resursu aizsardzības pasākumi.

Pensionāru biedrība „Staiceles seniori” Galvenās aktivitātes – pensionāru problēmu un vajadzību apzināšana, risināšana. Pasākumu organizēšana pensionāriem.

Jauniešu Biedrība „Pivālind” reģistrēta 2007. gada 24. maijā. Biedrības mērķi : Bērnu un jaunatnes kultūrizglītības sekmēšana. Pilsoniskas sabiedrības attīstības sekmēšana. Unikālās kultūrvēsturiskās vides sakopšana.

Nevalstiskās organizācijas ir nedaudz un tās pārsvarā ir aktivizējušās pašvaldību centros, apvienojušies paši aktīvākie teritorijas iedzīvotāji. Iespējams, ka ar savu pozitīvo piemēru, aktivitātēm un visiem redzamiem rezultātiem apvienībās iekļausies arī līdz šim neaktīvās teritorijās. Partnerības uzdevums ir veidot šo nevalstisko organizāciju kopīgu darbību,

document.docx

20

organizēt vienotus pasākumus, stimulēt aktīvos iedzīvotājus strādāt un iesaistīt darbībā mazāk aktīvos un sociāli izolētos iedzīvotājus, nodrošināt uzņēmēju iesaistīšanos organizāciju darbībā un radīt kopīgus sadarbības projektus, kas palīdz teritorijas attīstībai un veicina iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

1.3.vietējās attīstības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums;

Ņemot vērā iepriekš apskatīto sociālo un ekonomisko situāciju partnerības teritorijā un izanalizējot statistikas un pašvaldības iesniegtos datus, kā arī apkopojot iedzīvotāju vēlmes, tika izveidota Īģes lauku partnerības SVID (stipro un vājo pušu, iespēju un draudu) analīze, izvērtējums.

Stiprās puses

-Aktīvi iedzīvotāji, kas spējīgi īstenot kopīgus mērķus.

-Labs ceļu tīkls.

-Bagātas kultūras un sporta tradīcijas.

-Staicele un Aloja tūrisma attīstības centri.

-Tūrisma maršrutu izveide iesaistot vietējos amatniekus.

-Attīstītas lauku saimniecības.

-Aktīvi pašdarbnieki un sportisti.

-VIA Baltika ceļa tuvums.

-Nepiesārņota, tīra daba.

-Vietējā kurināmā potenciāla : koksnes, kūdras pietiekamība.

-Ērti sasniedzams rajona centrs.

- Aktīvs sektors, kas ieinteresēts ezeru, upju un ūdeņu resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Vājās puses

-Pašvaldībās ir stipri nolietojusies infrastruktūra.

-Zems iedzīvotāju pašnovērtējums.

-Nesakopta kultūrvide.

-Pietrūkst labiekārtotu vietu, telpu brīvā laika pavadīšanai, apmācību rīkošanai.

-Iedzīvotāju, jauniešu aizplūšana no laukiem.

-Slikts ceļu stāvoklis, norāžu zīmju trūkums.

-Zems darba devēju un pašvaldību ieguldījums cilvēkresursu attīstībā.

- Vāji attīstīts pakalpojumu sektors.

-Sociālo pakalpojumu pieejas vietu trūkums.

-Maz darbavietu.

-Ūdens resursu nepietiekama apsaimniekošana.

-Kultūras mantojuma nepietiekama apzināšana un tālāk nodošana.

-Nepietiekoša invalīdu integrācija sabiedrībā.

-Trūkst interneta pieejamības

-Neefektīva ūdens resursu apsaimniekošana.

Iespējas

-Dažām partnerības pašvaldībām ir starptautiski kontakti ārzemēs, kurus izmantojot un paplašinot lielāku labumu varētu gūt visa partnerības teritorija.

Draudi

-Tālāka iedzīvotāju novecošanās.

-Ceļu stāvokļa pasliktināšanās.

-Nepārdomātā teritoriālā reforma.

document.docx

21

-Uzņēmējdarbības dažādošana.

-Tūrisma infrastruktūras attīstība.

-Es fondu finansējuma piesaiste uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībai.

-Vietējo iedzīvotāju iesaistīšana savas teritorijas problēmu risināšanā, iniciatīvai nākot no apakšas.

-Ir radošā inteliģence un spējīgi vadītāji, kas var aktivizēt iedzīvotājus.

-Iedzīvotāju aktivitātes zudums, izjūtot atbalsta un informācijas trūkumu.

-Sezonālo darbavietu lielais skaits (piem. Zivju pārstrādes uzņēmumos).

-Ekonomiskā krīze valstī.

-Zema ražošanas efektivitāte.

-Valdības politikas nestabilitāte.

-Veselības aprūpes kadru nepietiekamība.

-Sociālās atstumtības pieauguma risks.

-Valsts institūciju un pašvaldību sadarbības trūkums.

-Ierobežota informācijas pieejamība laukos (interneta trūkums).

- Nesakārtotība ūdenstilpņu apsaimniekošanas jomā.

1.4.vietējās rīcības grupas līdzdalība teritorijas attīstībā:

1.4.1. vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamības apraksts (nepieciešamības pamatojums, ieguldījums teritorijas attīstībā, ja stratēģija tiks īstenota);

Īģes lauku partnerības stratēģija ir partnerības izstrādāts stratēģisks plāns, kas balstās uz sociālekonomiskās situācijas un teritorijas vajadzību analīzi. Tas ir saskaņots ar citiem teritorijai saistošiem plānošanas dokumentiem, ietver tās attīstības vīziju, prioritātes, mērķus, paredzētos pasākumus un rīcības. Prioritātes atbilst Eiropas kopienas politiku ilgtermiņa prioritātēm, tajā skaitā informāciju sabiedrība, ilgtspējīga attīstība, nodarbinātība, vienlīdzīgas iespējas un teritoriālā izlīdzināšana.

Stratēģijas izstrādē tika izmantota pieeja no apakšas uz augšu, kas nosaka aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu, lai noteiktu vietējā līmeņa problēmas un vajadzības, kā arī vietējās teritorijas attīstības prioritātes, kuras ir aktuālas konkrētās lauku teritorijas iedzīvotājiem.

document.docx

22

Īģes lauku partnerības vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamība balstās uz :

Sabiedrības izglītošanas un informētības veicināšanu.

Iedzīvotāju informētības nodrošināšana un izglītošana ir pamats sabiedrībai, kas vēlas attīstīties. Lauku teritoriju sociāli ekonomiskā attīstība krasi atpaliek no pilsētas attīstības. Mazinās dzīves kvalitāte laukos. Darbaspējīgie iedzīvotāji meklē atalgotāku darbu pilsētās, arī jaunieši darba meklējumos dodas uz pilsētu, kas ietekmē teritorijas konkurētspēju. Dzīves kvalitāte laukos neuzlabojas, bet pasliktinās vēl vairāk. Lauku teritorijā ir zema pakalpojumu pieejamība, nekvalitatīva infrastruktūra. Tādēļ nepieciešams veicināt iedzīvotāju līdzdalību dzīves līmeņa uzlabošanā, teritoritorijas attīstībā un to spēj nodrošināt aktīvs, izglītots un informēts, par norisēm un attīstības iespējām teritorijā, lauku iedzīvotājs.

Pakalpojumu pieejamības un dažādošanas nodrošināšanu, uzlabošanu.

Pilnvērtīgas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir saņemt atbilstošus pakalpojumus, atbilstoši dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Īpaši tie nepieciešami sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām- invalīdiem, pensionāriem, bāreņiem, nepilnām un daudzbērnu ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Dažkārt pakalpojums ir nodrošināts, bet iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem nesasniedzams. Nepieciešams rast finansējumu pakalpojumu pieejamības, dažādošanas un uzlabošanas nodrošināšanai. Pakalpojumu sfēras attīstība uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti laukos un attīsta uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās.

Pakalpojumu pieejamību, īpaši valsts piedāvātos, nav iespējas saņemt iedzīvotāju dzīves vietās, jo trūkst informācijas un norādes zīmes, gan uz mājām, gan ievērojamām vietām, dabas objektiem.

Iedzīvotāju dzīves kavalitātes uzlabošanu

Daudzās pašvaldībās pietrūkst vai ir nekvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas. Trūkst brīvdabas estrādes, saieta vietas, sporta laukumi, aktīvas atpūtas vietas.Bērniem un jauniešiem trūkst interešu pulciņu vietas, vietas kur attīstīt savas prasmes, zināšanas. Nepieciešams radīt vidi aktīvai atpūtai un sporta pasākumiem, aktivizēt iedzīvotājus piedalīties un organizēt sporta aktivitātes, radīt un pilnveidot iespējas aktīvai atpūtai laukos.

Partnerības teritorija ir bagāta ar kultūrvēsturisko mantojumu, ko iespējams izmantot tūrisma attīstībā. Kvalitatīva kultūrvide, saglabāts, kvalitatīvs un pieejams kultūras mantojums ir viens no teritorijas attīstības nosacījumiem. Nepieciešams aktivizēt iedzīvotājus kultūrvēsturiskā mantojuma objektu sakārtošanā, saglabāšanā un popularizēšanā.

Uzņēmējdarbības veicināšanu

Uzņēmējdarbības veicināšanas pamatā ir vides radīšana uzņēmējdarbības uzsākšanai, atbalsts no pašvaldību puses, sadarbības veicināšana.Bieži vien trūkst sadarbība starp uzņēmējiem, lai pārdotu produkciju, iekarotu tirgu, tādējādi varētu samazināt produkcujas pašizmaksu. Uzsākot jaunu, netradicionālu uzņēmējdarbības veidu nepieciešamas zināšanas, pieredzes apmaiņa, kas iedrošinātu uzsākt darboties.

Ja netiks risinātas visas šīs problēmas, turpināsies teritorijas aktīvo iedzīvotāju, īpaši jauniešu, aizplūšana no partnerības teritorijas, tādējādi traucējot teritorijas sociāli ekonomiskai attīstībai. Lai mazinātu radušās problēmas un veicinātu teritorijas attīstību nepieciešams ieviest Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 4.ass pasākumus LEADER pieejas

document.docx

23

īstenošanā, kas vērsti uz sociāli ekonomisko atbalstu un nodarbinātību un veido saiknes starp dažādām lauku attīstības darbībām.

Stratēģijas īstenošanai ir jānodrošina, ka tiek mazinātas ekonomiskās un sociālās atšķirības partnerības teritorijā iekšēji, projektu pretendentiem tiek dotas vienlīdzīgas iespējas saņemt atbalstu saviem projektiem neatkarīgi no projektu īstenotāju dzimuma, sociālo grupu un vecuma atšķirībām.

1.4.2. vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības vīzija;

Īģes lauku partnerības stratēģijas izstrādes procesā izanalizējot pašreizējo situāciju un nosakot prioritātes turpmāk, tika formulēta teritorijas attīstības vīzija:

Iedzīvotāji veido intelektuālu, aktīvu sabiedrību, bet kvalitatīva infrastruktūra nodrošina pakalpojumu pieejamību visas partnerības iedzīvotājiem.

Īģes lauku partnerības attīstības stratēģijas īstenošanas mērķis ir veicināt procesus, kuri uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves vides un dzīves kvalitātes pieaugumu visā teritorijā un kuri veicina teritorijas apmeklētāju, tūristu pieaugumu, tādējādi nodrošinot teritorijas atpazīstamību.

1.4.3. vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības galvenās prioritātes (pamatotas ar stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējumu) un rīcība un tās raksturojums (pamatojums, mērķis, piedāvātie risinājumi).

Vietējās rīcības grupas teritorijas attīstības galvenās prioritātes noteiktas balstoties uz situācijas (SVID) analīzi un ” Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gads” galvenajām nostādnēm. Tāpat šīs stratēģijas izvirzītā proritāte palīdz sasniegt trešo galveno mērķi, kas norādīts “Rīcības Programmā Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam”

Partnerības vietējās teritorijas attīstības prioritātes ir:

1) Cilvēkresursu kvalitātes un attīstības uzlabošana,

2) Augstas kvalitātes dzīves vides izveidošana un saglabāšana,

3) Konkurētspējīgas tautsaimniecības veicināšana .

document.docx

24

PRIORITĀTE 1. - Cilvēkresursu kvalitātes un attīstības uzlabošana

Prioritātes mērķis ir veicināt teritorijas iedzīvotāju izglītošanos, informēšanu par aktuāliem jautājumiem visā teritorijā, uzlabojot dzīves kvalitāti un sociāli mazaktīvu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanu.

Pasākums 1.1. Izglītot un informēt sabiedrību teritorijas attīstībai.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar izglītības pakalpojumiem, kas ceļ cilvēku pašapziņu un motivāciju attīstīties.

Pamatojums: Iedzīvotāju motivēšana iegūt zināšanas ir galvenais aktīvai, mērķtiecīgai sabiedrībai, kas savukārt ir par pamatu teritorijas attīstībai. Laukos liela daļa iedzīvotāju ir palikuši bez darba, nevar atrast darbu, īpaši jaunieši ( darba vietu trūkuma dēļ, transporta trūkums, motivācijas trūkums), viņi iztiek no bērnu naudām, vecāku pensijām, kas ir pazemojoši, rada viņos depresiju, ieslīgšanu atkarībās, nevēlēšanos un nespēju iesaistīties sabiedrībā. Tādēļ, lai uzlabotu lauku dzīves kvalitāti ir nepieciešama aktīva lauku cilvēka līdzdalība, kas ir ieinteresēts dzīves līmeņa uzlabošanai. Nerisinot šo problēmu lauki var palikt neapdzīvoti.

Pasākums 1.2. Sociālo pakalpojumu izveide, uzlabošana un saglabāšana.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem, kam tie nepieciešami, veicināt sociālās atstumtības mazināšanu un riska grupu integrēšanu sabiedrībā.

Pamatojums: Lauku iedzīvotāju grupām, bāreņiem, krīzes ģimenēm, bezdarbniekiem, personām, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ jāpievērš īpaša uzmanība, nodrošinot dzīves kvalitātes nepazemināšanos. Šī iedzīvotāju grupa prasa lielāku motivāciju, līdzcilvēku atbalstu, lai iesaistītos sabiedriskajos procesos. Sociālo pakalpojumu nepieciešamība ir novērst vai mazināt invaliditātes, darba nespējas, atkarības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personu dzīvē. Sociālo pakalpojumu centri pārsvarā atrodas pagastu centros, bet iedzīvotājiem, kuri dzīvo attālākajās vietās šie centri ir nepieejami, tādēļ nepieciešams tuvināt šo pakalpojumu mērķa grupām.

Pasākums 1.3.Sadzīves pakalpojumu izveide un pieejamības nodrošināšana

Pasākuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamākos sadzīves pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, rosināt iedzīvotājus uz ekonomiskām aktivitātēm.

Pamatojums: Pakalpojumi uzlabo lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti laukos, attīsta uzņēmējdarbību. Kvalitatīvi un sasniedzami pakalpojumi atvieglo iedzīvotāju ikdienu, jo

document.docx

25

patreizējos apstākļos daudzi iedzīvotāji laukos dzīvo zem iztikas minimuma un viņiem nav pieejami pakalpojumi pilsētās, pašvaldību centros.

PRIORITĀTE - 2. Augstas kvalitātes dzīves vides izveidošana un saglabāšana.

Prioritātes mērķis ir veicināt kultūras pakalpojumu pieejamību, sporta un atpūtas infrastruktūras attīstību, kas ir pamatā ekonomiskajai un sociālai aktivitātei lauku teritorijā. Sekmēt vietējo iedzīvotāju līdzdalību teritorijas dzīves kvalitātes uzlabošanā, apvienojoties kopienās. Kopienu sadarbība veicina iedzīvotāju aktivitāti, rada jaunas idejas teritorijas attīstībā, līdz ar to aktivizējas kultūras un sporta aktivitātes

Pasākums 2.1. Attīstīt infrastruktūru ilgtspējīgai iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Pasākuma mērķis ir popularizēt kultūras vērtības dzīves kvalitātes uzlabošanā, veicināt kvalitatīvu kultūras pasākumu īstenošanu, kā arī sekmēt mazākumtautības nacionālās identitātes saglabāšanu. Sekmēt sporta un brīvā laika, atpūtas pavadīšanas iespējas, rosināt iedzīvotājus piekopt aktīvu dzīvesveidu, nodrošinot sporta un atpūtas infrastruktūras attīstību un pieejamību.

Pamatojums: Kultūras dzīves notikumi ir viens no dzīves telpu ietekmējošiem, piesaistošiem faktoriem. Nepietiekama kultūras dzīves nodrošināšana, personīgās izaugsmes iespēju nenodrošināšana dažkārt ir par iemeslu lauku teritoriju iedzīvotāju, īpaši jauniešu migrāciju uz pilsētām. Kultūra ir iedzīvotāju labklājības virzītājspēks, sevis bagātināšanas un pilnveidošanas instruments. Aktīva iesaistīšanās kultūras dzīvē veicina iedzīvotājos patriotisma jūtas, pret vietu kur dzīvo, pret pagastu. Kultūras nami atrodas pagastu centros, kur ir apgrūtinoša nokļūšana no tālākajām pagasta teritorijā, tādēļ, lai iedzīvotāji varētu aktīvi darboties jāizveido, iespēju robežās, tuvāk dzīvesvietām vietējo iniciatīvas grupu pulcēšanās vietas, brīvā laika pavadīšanas centri.

Dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnosacījums ir aktīvs dzīvesveids, tas ir sporta un aktīvas atpūtas piekopšana. Šiem mērķiem dažkārt pietrūkst valsts un pašvaldības finansējums, tādēļ ļoti aktuāli ir izmantot LEADER pieeju.

Pasākums 2.2. Dabas un kultūrvēstures resursu sakopšana, saglabāšana un pieejamības veicināšana.

Pasākuma mērķis ir apzināt, kopt un saglabāt teritorijā esošos dabas un kultūrvēstures resursus. Veicināt iedzīvotāju dalību kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un kopšanā, informācijas sniegšanā.

document.docx

26

Pamatojums: Partnerības teritorijā atrodas daudz dabas un kultūrvēstures objektu, taču nav noteikts kas tos apsaimnieko, bieži vien objektu sakopšana ir stihiska, nepārdomāta un rada neatgriezeniskas sekas. Tādēļ nepieciešams finansējums, kas ļautu šo objektu sakārtošanu, saglabāšanu un uzturēšanu. Dabas un kultūrvēstures objekti ir partnerības teritorijas bagātība, kas rada teritoriju acij tīkamu, tūristiem un viesiem interesantu. Lai informētu tūristus, viesus un dažkārt arī pašus teritorijas iedzīvotājus par objektu atrašanās vietu, izcelsmi un nozīmi, nepieciešams sagatavot informatīvus materiālus, bukletus. Dabā par objektu atrašanās vietas norādi nepieciešams informēt, lai nerastos pārpratumi. Aktuāli būtu uzstādīt informācijas vai norādes zīmes. Norādes zīmes nepieciešamas arī pagastu iedzīvotājiem, kas atvieglotu dažādu dienestu (medicīnas, glābšanas u.c) darbu nepieciešamības gadījumā.

Kultūrvēstures resursi ir arī pagastu, apdzīvotās vietas vēsture, līdzcilvēku atmiņu stāstījumi, ko vajadzētu saglabāt nākošajām paaudzēm. Nepieciešams atbalstīt iedzīvotāju vēlmi pagasta vēstures izpētē un materiālu apkopošanā, informēt un izglītot sabiedrību.

PRIORITĀTE – 3. Konkurētspējīgas tautsaimniecības veicināšana.

Pasākuma mērķis ir nodrošināt dzīvošanai kvalitatīvu un uzņēmējdarbībai veicinošu vidi, tādējādi paaugstinot partnerības teritorijas ekonomisko attīstību.

Pasākums: 3.1. Uzņēmējdarbības aktivitātes paaugstināšana.

Pasākuma mērķis ir sekmēt iedzīvotāju aktivitāti uzņēmējdarbības attīstībā, veidojot jaunas darba vietas, sekmējot partnerības teritorijas attīstību.

Pamatojums: Partnerības teritorijā tautsaimniecības attīstība ir apmierinoša. Pārsvarā iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību, kā ienākuma gūšanas veidu. Taču arī lauksaimniecībā iestājusies krīze, notiek noslāņošanās ir mazās un lielās saimniecības. Nepieciešams uzsākt jaunas netradicionālas uzņēmējdarbības veidus. Bieži vien teritorijas iedzīvotājiem ir nepieciešamās iemaņas jaunu produktu veidošanā, ir resursu pieejamība, bet trūkst motivācijas, nepieciešama iedrošināšana, trūkst pieredzes darbības uzsākšanai.

Pasākums 3.2. Tūrisma pakalpojumu attīstība.

Mērķis ir veicināt tūrisma pakalpojumu veidošanu, attīstību un sadarbību.

Pamatojums: Partnerības teritorijā ir vērtīgi dabas objekti, purvi ar ievērojamu bioloģisko daudzveidību, ezeri un upes, kas varētu nodrošināt aktīvās atpūtas cienītājus, ūdenstūristus. Tūrisma attīstības tendences liecina, ka arvien vairāk tūristu vēlas ne tikai aplūkot kādu objektu, bet arī aktīvi iesaistīties pasākumos un aktivitātēs, varētu izmanto teritorijas pasākumu tradīcijas, tūristu līdzdalību dažādās amatniecības nodarbēs. Šeit nepieciešama iedzīvotāju sadarbība un tā ir iespēja iedzīvotājiem gūt papildus ienākumus, izveidot jaunas darba vietas, kas ir dzīves kvalitātes uzlabošanas pamatā.

document.docx

27

Rīcību apraksti, kas tiks īstenoti no Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 4. ass 413. pasākuma ” Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijās”:

1. Uzdevums- Pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un sasniedzamības nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem.

1.1. Rīcība- Pakalpojumu pieejamībai, kvalitātes un sasniedzamības paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegāde.

Rīcības mērķis: Uzlabot dzīves kvalitāti partnerības teritorijas iedzīvotājiem, nodrošinot daudzveidīgu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, iespējami tuvu dzīves vietai.

Rīcības pamatojums: Pakalpojumi uzlabo lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti laukos, attīsta uzņēmējdarbību. Kvalitatīvi un sasniedzami sociālie pakalpojumi atvieglo iedzīvotāju ikdienu, īpaši sociālā riska grupām, kam apgrūtināta pārvietošanās, problemātiski nokļūt līdz pilsētai, pašvaldību centram. Patreizējos apstākļos daudzi iedzīvotāji laukos dzīvo zem iztikas minimuma un viņiem nav tie pieejami, tādēļ nepieciešams tuvināt šos pakalpojumus mērķa grupām. Laukos aktuāla ir arī sadzīves pakalpojumu vajadzība ( friziera, šuvēja, veļas mazgātuves, masiera, kosmetaloga u.c. pakalpojumi) un to sasniedzamības nodrošināšana ir pamats dzīves kvalitātes uzlabošanai. Sakarā ar to, ka vairumā gadījumu atsevišķās apdzīvotajās vietās pakalpojuma sniedzējam ir nerentabli veidot savu pakalpojumu sniegšanas punktu, jo infrastruktūras nodrošināšana prasa investīcijas, ko nav iespējams konkrētajā vietā atpelnīt nelielā klientu skaita dēļ, šādu pakalpojumu pieejamību ir iespējams nodrošināt tikai ar šīs stratēģijas atbalstu.

Paredzamie risinājumi: Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas partnerības teritorijas atsevišķās apdzīvotās vietās paredz nodrošināt jaunu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī ievērojami uzlabo jau esošo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, bet neietver sevī uzņēmējdarbības veikšanu. Piemēram, rekonstruētas telpas, iegādāts inventārs un aprīkojums un tad šīs telpas iznomā frizierim, masierim vai citam pakalpojuma sniedzējam. Sociālo pakalpojumu jomā nepieciešams attīstīt sociālo aprūpi, mājas aprūpi. Tiks atbalstīti arī citi risinājumi.

2. Uzdevums- Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana vietējiem iedzīvotājiem.

2.1. Rīcība- Sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtas, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana.

Rīcības mērķis: Uzlabot dzīves kvalitāti partnerības teritorijas iedzīvotājiem, nodrošinot daudzveidīgu un kvalitatīvu sabiedrisko aktivitāšu pieejamību, iespējami tuvu dzīves vietai.

Rīcības pamatojums: Nepietiekamas sabiedrisko aktivitāšu iespējas vietējiem iedzīvotājiem pieejamā attālumā, kavē dzīves kvalitātes uzlabošanos Tas liedz partnerības iedzīvotājiem pilnvērtīgi attīstīt savas intereses, apmierināt vajadzību pēc kultūras un sabiedriskajām

document.docx

28

aktivitātēm, pašapliecināties. Svarīga šis rīcības mērķauditorija ir jaunieši, kuriem ir svarīgi satikties dažādās līdzīgu interešu auditorijās un virzīt savu enerģiju pozitīvā, pašizglītojošā virzienā atbilstoši savām spējām un interesēm. Dzīves kvalitātes uzturēšanā svarīga loma sabiedrisko aktivitāšu pieejamībai ir cilvēkiem pēc pensionēšanās un pensijas vecumā, kad ir vairāk brīva laika un nepieciešams to piepildīt ar interesēm atbilstošu nodarbošanos. Tāpat svarīgs teritorijas attīstības priekšnoteikums ir, lai partnerībā dzīvojošiem bērniem un jauniešiem būtu pietiekamas un interesēm atbilstošas sabiedrisko aktivitāšu un sevis apliecināšanas vietas.

Paredzamie risinājumi: Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas partnerības teritorijā paredz nodrošināt sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošanu, inventāra un aprīkojuma iegādi. Piemēram, iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas vietu izveide (saieta namu, brīvdabas estrāžu, vietējo iniciatīvas grupu pulcēšanās vietu, brīvā laika pavadīšanas centru, sporta laukumu), labiekārtošana, iekārtu un aprīkojuma iegāde. Interešu izglītības nodrošināšana ar nepieciešamo aprīkojumu, informācijas tehnoloģijām un programmu nodrošinājumu. Tiks atbalstīti arī citi risinājumi sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai.

3.Uzdevums- Informācijas un norādes zīmju uzstādīšana.

3.1.Rīcība- Pakalpojuma pieejamības nodrošināšana uzstādot informācijas un norādes zīmes.

Rīcības mērķis: Uzlabot dzīves kvalitāti partnerības teritorijas iedzīvotājiem nodrošinot pieejamību, uzstādot informācijas un norādes zīmes.

Rīcības pamatojums: . Dabas un kultūrvēstures objekti ir partnerības teritorijas bagātība, kas rada teritoriju acij tīkamu, tūristiem un viesiem interesantu. Dabā par objektu atrašanās vietu nepieciešams informēt, lai nerastos pārpratumi. Aktuāli būtu uzstādīt informācijas vai norādes zīmes. Norādes zīmes nepieciešamas arī pagastu iedzīvotājiem norādei uz dzīvesvietu, kas atvieglotu dažādu dienestu (medicīnas, glābšanas u.c) darbu nepieciešamības gadījumā.

Paredzamie risinājumi: Rīcības ietvaros tiks atbastīti projekti, kas paredz izgatavot un uzstādīt informācijas un norādes zīmes uz dabas un kultūrvēstures objektiem, iedzīvotāju dzīvesvietām. Tiks atbalstīti arī citi risinājumi.

“Rīcības Programmā Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam” tiks plānotas rīcības 4 prioritārā virzienā „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” tiek plānotas aktivitātes – Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība.

1.4.4. Vietējās attīstības stratēģijas atbilstība Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem.

Vietējā Attīstības stratēģijā noteiktās prioritātes un veicamās rīcības atbilst Rīgas reģiona attīstības programmai 2005.-2011.gadam noteiktajam mērķim:

1.Mērķis – Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

document.docx

29

1.2. Rīcības virziens - Veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

1.2.2. Uzdevums – Sekmēt sporta un atpūtas infrastruktūras pieejamību.

1.2.3. Uzdevums- Sekmēt sociālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu un pieejamību.

1.2.5. Uzdevums- Sekmēt kultūras un kultūizglītības infrastruktūras attīstību un pasākuma pieejamību.

1.4. Rīcības virziens - Nodarbinātībai labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana.

1.4.2. Uzdevums - Sekmēt mūžizglītības kvalitātes un pieejamības paaugstināšanu.

1.6. Rīcības virziens - Pilsoniskas sabiedrības veidošana.

1.6.2.Uzdevums - Sekmēt nevalstisko organizāciju darbību reģionā.

3.Mērķis- Konkurētspējīga tautsaimniecība, daudzveidīga un aktīva uzņēmējdarbība

3.3 .Rīcības virziens-Uzņēmējdarbības aktivitātes paaugstināšana

3.3.1. Uzdevums -Sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, sevišķi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem

3.4. Rīcības virziens - Tūrisma attīstība

3.4.1. Uzdevumi - Sekmēt tūrisma infrastruktūras uzlabošanu

4.Mērķis - Augstas kvalitātes dzīves vide

4.3. Rīcības virziens - Daudzveidīgu lauku teritoriju attīstība

4.3.2. Uzdevums - Sekmēt daudzveidīgas lauku uzņēmējdarbības, apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstību.

document.docx

30

Apstiprināts: Biedrības „”Īģes lauku partnerība” valdes sēdē 2011.gada 20. jūnijs

2. Rīcības plāns2.1. Vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāns Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas"

ietvaros 2009.–2013.gadam

Nr. p.k. Rīcība

Atbalsta apjoms (% pret kopējo atbalstu)

Atbalsta apjoms (Ls)*

Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākums **

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (Ls)

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas, norādot skaitu un termiņus

1. Pakalpojumu pieejamībai, kvalitātes un sasniedzamības paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegāde

30% 30189,37 LAP: 413.pasākuma 1.aktivitāte: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem.

10 000 Ls

Biedrībām, nodibinājumiem – 90 %

Vietējām pašvaldībām- 90%

Citām juridiskām un fiziskām personām 60%

1 kārta-2010.gada 1. pusgads

2.kārta-2011.gada 2.pusgads

document.docx

31

2. Sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtas, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana

50% 50315.62 LAP: 413.pasākuma 2.aktivitāte: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.

10 000 Ls

Biedrībām, nodibinājumiem – 90 %


Citām juridiskām un fiziskām personām 60%

1.kārta- 2010.gada

2.pusgads

2.kārta- 2011.gada 2.pusgads

3. Pakalpojuma pieejamības nodrošināšana uzstādot informācijas un norādes zīmes.

20% 20126,25 LAP: 413.pasākuma 2.aktivitāte: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.

14000 Ls Biedrībām, nodibinājumiem – 90 %


Citām juridiskām un fiziskām personām- 60%

2009.gada 2 pusgads

Piezīmes.

* Aizpilda pēc vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu

** Norāda attiecīgo Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam 4.ass pasākumu un tā aktivitāti. Ja aktivitāte ir saistīta ar citas ass pasākumu, tad norāda arī attiecīgās ass un pasākuma nosaukumu

document.docx

32

3. To rīcību nošķiršanas apraksts, kurām atbalsts pieejams citu Eiropas Savienības fondu ietvaros (attiecas, ja atbalsts tiek piešķirts vai tiek pieprasīts gan Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros, gan Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros, gan citu Eiropas Savienības fondu ietvaros).

Šajā stratēģijā iekļautās rīcības ir savstarpēji papildinošas, bet nepārklājas ar citām Eiropas Savienības fondu ietvaros atbalstītām rīcībām. Rīcību savstarpēja papildināšanās nozīmē, ka stratēģijā minētās rīcības iekļaujas vienotā atbalsta kontekstā, noklājot kādu konkrētu segmentu no attīstībai nepieciešamajām vajadzībām. Stratēģijas ietvaros ir iekļautas rīcības no divām programmām, kas paredz atbalstu lauku attīstībai – “Lauku attītības programma 2007.-2013.gadam” un “Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam”. Tāpat kā šajos plānošanas dokumentos, arī stratēģijas izstrādes procesā ir sekots, lai tajā iekļautās rīcības, kas ir savstarpēji papildinošas, nepārklātos nedz savā starpā, nedz arī ar citām papildinošajām rīcībām, kas var saņemt atbalstu no Eiropas Savienības fondiem. Tas nozīmē, ka viens atbalsta saņēmējs nevar saņemt vienai, pēc būtības vairākām rīcībām atbilstošai aktivitātei, atbalstu no vairākiem fondiem. Stratēģijā iekļautās rīcību savstarpējā papildinātība un nošķirtība ir dota sekojošā tabulā.

Attiecībā uz stratēģijā iekļauto rīcību savstarpēju nepārklāšanos ir noteikti sekojoši nošķirtības kritēriji: rīcība, pasākuma aktivitāte, atbilstošais pasākums un nošķirtība:

Rīcības nosaukums Atbilstošais LAP pasākums, aktivitāte

Atbilstošais LAP 1. vai 3. ass pasākums, aktivitāte

Nošķirtība

1.Pakalpojumu pieejamībai, kvalitātes un sasniedzamības paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegāde

LAP 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā” 1.aktivitāte Inventāra, aprīkojuma un maza apjoma infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai

Neattiecinām Rīcība nepārklājas ar LAP 1. vai 3.ass pasākumu un tā ir nošķirta no EZF Rīcības plāna

2.Sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtas, tehnikas,

LAP 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes

Neattiecināms Rīcība nepārklājas ar LAP 1. vai 3.ass pasākumu un tā ir nošķirta no EZF Rīcības plāna

document.docx

33

aprīkojuma, iformācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana

veicināšana vietējo attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā”2. aktivitāteInventāra, aprīkojuma un maza apjoma infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai.

3.Pakalpojuma pieejamības nodrošināšana uzstādot informācijas un norādes zīmes.

LAP 413. pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā”1.aktivitāte Inventāra, aprīkojuma un maza apjoma infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai

Neattiecināms Rīcība nepārklājas ar LAP 1. vai 3.ass pasākumu un tā ir nošķirta no EZF Rīcības plāna

4. Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas procedūras

4.1. Projektu konkursa izsludināšana un vērtēšana:

4.1.1. projektu konkursa izsludināšanas kārtība;

Projektu konkursus šīs stratēģijas Rīcības plānā noteiktajās rīcībās atbilstoši katari rīcībai norādītajam laikam izsludina Īģes lauku partnerība. Pēc saskaņošanas ar Lauku atbalsta dienestu, konkurss tiek izsludināts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un Limbažu rajona laikrakstā “Auseklis”. Sludinājumā tiek norādīts Rīcības nosaukums, projektu pieteikumu pieņemšanas uzsākšanas un beigu datums, projektu pieņemšanas vieta un laiki, atbildīgā kontaktpersona un kontakttelefons, vieta, kur var iepazīties ar vietējās attīstības stratēģiju, kā arī citi normatīvajos aktos noteiktā un izsludinātāja pievienotā informācija. Projektu pieņemšana katrā kārtā ilgst vienu mēnesi. Projekta pieteikumi tiek iesniegti, aizpildot MK noteiktās projektu pieteikumu veidlapas. Pieņemot projektu, tiek pārbaudīta tā komplektācija un noformējums atbilstoši noteikumiem par dokumentu noformēšanu. Projekta pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par projekta nodošanu. Pēc projektu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām tiek noteikts projektu pieteikumu vērtēšanas laiks un vieta

document.docx

34

4.1.2. projekta atbilstības kritēriji vietējai attīstības stratēģijai par katru rīcības plānā iekļauto rīcību;

Īģes lauku partnerībā tiek izvērtēta iesniegto projektu pieteikumu atbilstība vietējās attīstības stratēģijai. Atbilstībai ir noteikti triju līmeņu kritēriji. Pirmais līmenis - Formālie vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem tiek salīdzināta projekta formālā atbilstība stratēģijas noteiktajai rīcībai. Šie kritēriji ir vienādi visām stratēģijā paredzētajām rīcībām un ir sekojoši:

Projekta formālie kritēriji

1. Vai atbalsta pretendents ir atbilstošs attiecīgajā aktivitātē paredzētajam atbalsta saņēmēju lokam? Jā nē A1, B1

2. Vai paredzētās aktivitātes ir atbilstošas attiecīgajai stratēģijas rīcībai C1, , 2.1 mērķis C2,2.2 pamatojums C32.3 aktivitātes C42.4 laiks C52.5 vieta C63 Vai paredzētais finansējuma apjoms ir atbilstošs C10

Šie kritēriji tiek vērtēti ar Jā vai Nē. Ja kāds no šiem kritērijiem ir neatbilstošs, projekts tiek atzīts par stratēģijai neatbilstošu, saņem negatīvu atzinumu un tālāk netiek vērtēts. Šie kritēriji ir doti stratēģijas pielikumā un attiecas uz visiem projektu pieteikumiem visās rīcībās.

Otrais līmenis – Projekta nozīmība vietējās teritorijas attīstības kontekstā. Pēc šiem kritērijiem tiek noteikta projekta pieteikuma nozīmība visas partnerības stratēģijas īstenošanas kontekstā. Šie kritēriji tiek vērtēti divu punktu sistēmā saskaņā ar pielikumā pievienotajiem projektu vērtēšanas vispārīgajiem kritērijiem.

Projekta nozīmība vietējās teritorijas attīstības kontekstā

1. Cik lielā mērā projektā ir pamatota plānotā rīcība un nepieciešamība veikt pārmaiņas C3Projektā dota detalizēta darbības teritorijas analīze, kas pamato plānoto rīcību un nepieciešamību veikt pārmaiņas 2

Projektā dota daļēja analīze, ir rīcības pamatojums 1Projektā nav dota analīze vai dotā analīze ir nepilnīga vai neatbilstoša 0

2 Cik lielā mērā projekta izstrādē ir iesaistīti lauku iedzīvotāji un projekta īstenošana tiek virzīta uz iedzīvotāju (t.sk. mērķa grupu) vajadzību sasniegšanu ir notikušas konsultācijas ar attiecīgās projekta darbības teritorijas iedzīvotājiem par projektā izvirzītajām prioritātēm, mērķiem, uzdevumiem, aktivitātēm

C3

Ir iesaistīti iedzīvotāji, notikušas konsultācijas 2Projekta īstenošana tiek virzīta uz iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, bet konsultācijas nav notikušas 1

Projektā nav atspoguļota iedzīvotāju vajadzību apmierināšana vai atspoguļota nepilnīgi 0-0,53. Vai projekta iesniegumā projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas un atspogulo,

ka tiks nodrošināta kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu (risku un to novēršanas iespēju apraksts)

XC4;C7;C7;C8

Aktivitātes skaidras un atbilstošas stratēģijas prioritātei, pasākumam rīcībai, pieteikumā ir norādīti riski un to novēršanas paņēmieni 2

Aktivitātes ir atbilstošas prioritātei, pasākumam un rīcībai un daļēji parāda rezultātu sasniegšanu 1

Aktivitātes daļēji atbilst prioritātei, pasākumam, rīcībai, un nepietiekoši parāda kvalitatīvu īstenošanu 0

4 Vai projekts ir nozīmīgs partnerības teritorijas iedzīvotāju vajadzību risināšanai X C3., C8 Projekts ir nozīmīgs partnerības teritorijas iedzīvotāju problēmu risināšanai 2

document.docx

35

Projekts tikai daļēji risina kādas partnerības teritorijas iedzīvotāju daļas vajadzības 1Projekts pamatā nav vērsts partnerības teritorijas iedzīvotāju vajadzību risināšanu 0

5 Vai projektā paredzētās aktivitātes ir noteiktas atbilstoši reāli iespējamam laika grafikam X C4

Projektā noteiktās aktivitātes atbilst laika grafikam 2Projektā noteiktās aktivitātēs ir nelielas neatbilstības laika grafikā, bet ir saglabāta loģiskā aktivitāšu kārtība 1

Projektā ir ievērojamas laika grafika neatbilstības, nav loģiskas pēctecības aktivitāšu aprakstā 0

6 Cik lielā mērā projektā ietverti objektīvi pārbaudāmi rezultātu rādītāji X C8C9Ietvertie rādītāji pilnībā ļauj novērtēt visus rezultātus 2Ir ietverti objektīvi rādītāji , kas attiecināmi uz daļu no rezultātiem 1Rezultātu un ietekmes rādītāji nav ietverti vai ir neatbilstoši 0

7 Cik atbilstoša ir attiecība starp projekta rezultātiem un izmaksām X C10, C9, C8

Izmaksu attiecība ir atbilstoša un pilnīgi pamatota 2Izmaksu attiecība ir daļēji pamatota 1Izmaksu attiecība ir nosacīta, tai trūkst pamatojuma 0

8 Vai projektā plānotā naudas plūsma sagatavota atbilstoši projekta pieteicēja finanšu pārskatiem un plānotajām projekta aktivitātēm 5 X C3;C10F1

Naudas plūsma pārliecina par projekta īstenotāja finansiālo spēju īstenot projektu un ir sagatavota atbilstoši finansu pārskatiem un aktivitātēm 2

Naudas plūsma pamatā atbilst plānotajām aktivitātēm 1Naudas plūsma neatbilst plānotajām aktivitātēm 0

9 Vai projektam tiek nodrošināta ilgtspēja C3; C8Ir atspoguļots mehānisms, kas nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju 2Projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšana tiek atspoguļota daļēji 1Projekta rezultātu ilgtspēja netiek nodrošināta vai nodrošināta nepietiekami 0

10 Vai projekta iesnieguma dokumentācijas un projekta ieviešanas gatavība ir pietiekama un atbilstoša X

Viss pieteikums kopumā

Iesniegti visi dokumenti, pieteikums aizpildīts pilnīgi un pārliecinoši 2Pieteikums aizpildīts pārliecinoši, trūkst kāds no pavaddokumentiem / pieteikums aizpildīts nepārliecinoši, ir visi dokumenti 1,5

Pieteikums aizpildīts nepārliecinoši, trūkst atsevišķu pavaddokumentu 1Atsevišķi pieteikuma punkti neaizpildīti vai aizpildīti stipri nepilnīgi, trūkst pavaddokumentu 0

11 Vai plānotās aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai ir pietiekamas un atbilstošas C17

Plānotās aktivitātes pietiekamas un atbilstošas 2Plānotās aktivitātes ir atbilstošas un daļēji pietiekamas 1,5Plānotās aktivitātes ir atbilstošas, bet nepietiekamas 1Aktivitātes nav plānotas vai ir neatbilstošas 0Maksimālais kopējais punktu skaits 22

Trešais līmenis - specifiskie kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta projektu pieteikumu nozīmība konkrētās rīcības ietvaros. 1. rīcībai:

kritērijs vērtējums

Sadaļa informacijai

1 Projekta aktualitāteProjekts paredz veidot jaunu pakalpojumu, kas līdz tā ieviešanai nav bijis pieejams projekta īstenošanas vietā vietējiem iedzīvotājiem

2

Projekts uzlabo jau esoša piedāvājuma kvalitāti 1Projekts piedāvā izveidot piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem jau ir pieejams

0

2 Projekta novitāteProjekts paredz izveidot pilnīgi inovatīvu piedāvājumu, kāds netiek 2

document.docx

36

piedāvāts nekur partnerības teritorijāProjekts paredz izveidot piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem pieejams 20-50 km attālumā

1

Projekta piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem sasniedzams tuvāk par 20 km

0

2.rīcībai:kritērijs vērtējum

sSadaļa informacijai

1 Projekta aktualitāteProjekts paredz veidot jaunu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanas vietu tur, kur līdz tam tādas nav bijis

2

Projekts uzlabo jau esošas sabiedrisko aktivitāšu infrastruktūru un materiālo bāzi un dažādo sabiedrisko aktivitāšu piedāvājumu

1

Projekts piedāvā izveidot sabiedrisko aktivitāšu piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem jau ir pieejams

0

2 Projekta novitāteProjekts paredz izveidot pilnīgi inovatīvu piedāvājumu, kāds netiek piedāvāts nekur partnerības teritorijā

2

Projekts paredz izveidot piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem pieejams 10-40 km attālumā

1

Projekta piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem sasniedzams tuvāk par 10 km

0

3.rīcībai:kritērijs vērtējum

sSadaļa informacijai

1 Projekta aktualitāteProjekts paredz pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu uzstādot informācijas un norādes zīmes, kas līdz tā ieviešanai nav bijis pieejams projekta īstenošanas vietā vietējiem iedzīvotājiem

2

Projekts uzlabo un papildina jau esošo pakalpojuma kvalitāti 1Projekts piedāvā izveidot piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem jau ir pieejams

0

2 Projekta novitāteProjekts paredz izveidot pilnīgi inovatīvu piedāvājumu, kāds netiek piedāvāts nekur partnerības teritorijā

2

Projekts paredz izveidot piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem daļēji pieejams

1

Projekta piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem jau sasniedzams 0

4.1.3. projektu vērtēšanas kārtība vietējā rīcības grupā, t.sk., interešu konflikta novēršana;

Projektu pieteikumu vērtēšanas kārtība ir noteikta biedrības valdes apstiprinātajos noteikumos par projektu vērtēšanas komisijām. Katru pieteikumu vērtē četri projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas locekļi. Pirms katra projekta pieteikuma vērtēšanas komisijas loceklis aizpilda interešu konflikta novērtēšanas deklarāciju (skat. Pielikumā), apstiprinot, ka viņš nav ieinteresēts šī projekta vērtējumā. Tie projektu vērtēšanas komisijas locekļi, kas ir ieinteresēti kāda projekta vērtējumos, attiecīgā projekta vērtēšanā nepiedalās. Projekta vērtēšana tiek veikta, visiem komisijas locekļiem vienlaicīgi strādājot iepriekš noteiktajā vietā un laikā. Katrs vērtētājs aizpilda individuālo projekta vērtētāja lapu. Projekta pieteikumam

document.docx

37

piešķirtie vērtētāju punkti tiek saskaitīti un veido projektam piešķirto punktu summu. Projekta vērtēšanas komisija sagatavo atzinuma par projektu pieteikuma vērtējumu. Galīgo lēmumu par projekta vērtējumu un atbilstību pieņem biedrības valde, ievērojot normatīvajos aktos noteikto pārstāvniecību. Projekta pieteikums var saņemta pozitīvu atzinumu par atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 75% no maksimālā rīcības ietvaros piešķiramā punktu skaita.

4.1.4. atzinuma veidlapa par projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai.

Atzinums par iesniegtā projekta iesnieguma atbilstību/neatbilstību tiek sagatavots pēc sekojoša parauga:

Datums

Biedrības „Īģes lauku partnerība”

ATZINUMS

Par projekta atbilstību Īģes lauku partnerības stratēģijai 2009 -2013.gadam

.

................(Projekta iesniedzēja nosaukums) iesniegtais projekta iesniegums ...... (projekta iesnieguma nosaukums) ir iesniegts atklāta projektu konkursa ietvaros Īģes lauku partnerības attīstības stratēģijas 2009 -2013.gadam rīcības................ (rīcības nosaukums) ietvaros un atbilst/neatbilst Īģes lauku partnerības attīstības stratēģijas 2009 -2013.gadam noteiktajām prasībām un saņem pozitīvu/ negatīvu atzinumu.

Projekta iesniegums pēc rīcībā noteiktajiem projekta vērtēšanas kritērijiem iegūst ___ punktus.

VRG valdes priekšsēdētājs vai cita paraksttiesīgā persona [paraksttiesīgās VRG personas vārds, uzvārds]

_______________

(paraksts)

document.docx

38

4.2. vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un novērtēšana:

4.2.1. vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra, t.sk. kvantitatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai;

Stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra paredz sekojošu kvantitatīvu rādītāju izpildi rīcībām.

1.Rīcība-Pakalpojumu pieejamībai, kvalitātes un sasniedzamības paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegāde 1. Uzlabota pakalpojumu kvalitāte objektos Vismaz 32. Izveidotas darba vietas Vismaz 22.Rīcība- Sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtas, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana.

1. Izveidoti brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras objekti Vismaz 22. Labiekārtoti brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras objekti Vismaz 33.Rīcība- Pakalpojuma pieejamības nodrošināšana uzstādot informācijas un norādes zīmes.

1.Izgatavotas un uzstādītas informācijas, norādes zīmes pagasta teritorijā Vismaz 1

4.2.2. vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas novērtēšanas procedūra, t.sk. rezultatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai.

Stratēģijas īstenošanas uzraudzības procedūra paredz sekojošu rezultatīvo rādītāju izpildi rīcībām.

1.Rīcība: Pakalpojumu pieejamībai, kvalitātes un sasniedzamības paaugstināšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģijas un programmu nodrošinājuma iegāde1. Pieaudzis apmeklētāju skaits labiekārtotajos objektos2.Pieaudzis pakalpojumu sniedzēju skaits, kas uzlabojuši iekārtas, aprīkojumu 2.Rīcība: Sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtas, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana.1. Dažādotas vietējo iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas 2. Pieaudzis labuma guvēju skaits projekta īstenošanas rezultātā 3. Uzlabojusies sadarbība starp NVO un pašvaldībām3.Rīcība: Pakalpojuma pieejamības nodrošināšana uzstādot informācijas un norādes zīmes.1. Labuma guvēju skaits projekta īstenošanas rezultātā

document.docx

39

Pielikums Nr. 1.

Valdes locekļu saraksts un pārstāvētās jomas

Biedrības „Īģes lauku partnerība” valde:

Valdes priekšsēdētājs Almants Štelcs, z.s. „Jaunminkiņi”--------------------lauksaimnieks

valdes locekle Dace Vilne, pārstāv Alojas --------------------------------------pašvaldību

valdes locekle Digna Čuikova, pārstāv Staiceles------------------------------- pašvaldību

valdes loceklis Bronislavs Lapkovskis, pārstāv Braslavas-------------------- pašvaldību

valdes locekle Maija Martinova, pārstāv Brīvzemnieku -----------------------pašvaldību

valdes loceklis Māris Možvillo, NVO „Alojas novada attīstība” -------------uzņēmējs

valdes loceklis Armands Neļķe, z.s. „Mīlēni”---------------------------------- zivsaimniecību

valdes locekle Anita Strokša, pārstāv NVO „Stazele|”-------------------------lauku sievietes

valdes locekle Evija Fiļipova, pārstāv NVO „Vilzene”----------------------- jauniešus

valdes locekle Ziedīte Jirgensone, NVO „Naktsvijoles”-----------------------lauku sievietes

valdes loceklis Ludis Dārziņš, pārstāv -------------------------------------------zivsaimniecību

valdes loceklis Māris Kreišmanis, pārstāv---------------------------------------zivsaimniecību

document.docx

40

Pielikums Nr. 2

Limbažu rajona Biedrības “Īģes lauku partnerība” darbības teritorijas karte

document.docx

41

Pielikums Nr.3 Pašvaldību teritoriju raksturojumi.

Braslavas pagasts atrodas Limbažu rajona ZA daļā. Pagasta teritorija robežojas ar Alojas pilsētas lauku teritoriju, Brīvzemnieku pagastu un Valmieras rajonu.Pagastā ir trīs apdzīvotas vietas - Vilzēni, Urga un Braslava, kuru centri ir bijušās muižas.Pagasta teritoriju šķērso autoceļš Ainaži - Matīši, Dikļi - Mazsalaca.Pagasts ir bagāts ar mežiem un ūdens resursiem, labām medību vietām.Pagastā ir attīstīta mežizstrāde un kokapstrāde, lauksaimniecības produktu ražošana, pārstrāde un tirdzniecība.Pagasta teritorijā atrodas Braslavas, Urgas un Vilzēnmuižas parki. Daļēji saglabājušās Vilzēnmuižas un Braslavas muižas ēkas, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Braslavas pagasta teritorija pilnībā iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā (www.biosfera.lv), bet Vilzēnmuižā pie "Apsīšu" mājām ir stārķu kolonija.Uzņēmējdarbības pamatā ir lauksaimniecība un mežizstrāde, kā arī kokapstrāde. Lauksaimniecības pamatā ir piena lopkopība. Lielākās zemnieku saimniecības piena lopkopībā un šķirnes ganāmpulka izkopšanā ir „Apsītes”, „Dzintari”, „Šinkas” un „Zvaigznes”. Braslavā top atpūtas bāze „Ķirumi”.

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Lauksainiecība

D.Kreišmaņa z/s „Apsītes”- piena lopkopībā un šķirnes ganāmpulka izkopšana. Tālr. 640 33554.

A.Perdijaka z/s „Dzintari”- piena lopkopībā un šķirnes ganāmpulka izkopšana. Tālr. 640 33647

A.Everses z/s „Šinkas” - piena lopkopībā un šķirnes ganāmpulka izkopšana. Tālr. 640 33647.

U.Meldera z/s „Zvaigznes” - piena lopkopībā un šķirnes ganāmpulka izkopšana. Tālr. 640 33641.

Kokapstrāde

SIA „Būvkoks” –kokapstrāde un mežizstrāde. Tālr. 640 33837.

Tūrisms

Viesu māja „Urgas dzirnavas”. Tālr. 40 33810.

Cita uzņēmējdarbība

SIA „DK Apsītes” – lauksaimniecības tehnikas remonts un rezerves daļu tirdzniecība. Tālr. 640 33537.

document.docx

42

http://www.biosfera.lv/

Rajona ZA daļā, mežiem, purviem un ūdeņiem bagātā apvidū atrodas Brīvzemnieku pagasts.

Pagastā samērā veiksmīgi ir izveidots ceļu tīkls. Visas pagasta apdzīvotās vietas ar pagasta un rajonu centru savieno ceļi ar asfaltbetona segumu. Tāds pats ceļa segums ir līdz ceļam VIA Baltica - 40 km, Valmierai - 50 km. Ceļš ar daļēju asfaltbetona segumu savieno pagasta centru ar Salacgrīvas ostu 40 km. Lielākie centri - Ozolmuiža, Puikule, Buiva.

Pagastā ir attīstīta mežizstrāde un kokapstrāde, tradicionālā lauksaimniecība (graudkopība, kartupeļu audzēšana, piena- gaļas lopkopība), kūdras ( frēzkūdras un gabalkūdras) ieguve, lielogu dzērveņu audzēšana.

Brīvzemnieku pagastā atrodas grāfu Mellinu Ozolmuižas pils (celta 18.gs.b., piebūve-1889.gadā), kuru aptver 19.gs. veidots parks un daļēji saglabājusies muižas apbūve. Pils ir viena no pirmajām Latvijas muižu pilīm, kuras arhitektūrā izpaudies agrīnā klasicisma stils. Tajā apskatāma 1792.gadā dekorēta zāle, kā arī divas telpas ar saglabājušos 1890.gadā veidotu interjera dekoratīvo apdari, 18. un 19.gs. krāsnis. Ozolmuižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un arī tajā esošie mākslas objekti atrodas valsts aizsardzībā. Patreiz pilī atrodas Ozolmuižas pamatskola, bet parka teritorijā- sociālisma periodā uzbūvētās Ozolu lauksaimniecības skolas ēkas.

Otra nozīmīga muižas apbūve ir Klotu Puikules pils un citas muižas ēkas - kalpu māja, klētis, zirgu stallis. Pils celta 19.gs. pēdējā trešdaļā ar neogotikas stila iezīmēm. Taja saglabājusies podiņu krāsns, jūgendstila kamīns, kolonnu zāle un durvis. Muižā kopš 1938.gada atrodas Puikules pamatskola, kalpu mājā tagad - Puikules tautas nams.

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Lauksaimniecība

M.Andersona z/s "Veldzes" -graudu sēklkopība, cietes kartupeļu audzēšana. Kopējā lauksaimniecībai izmantojamā zemes platība 83,3ha.

Dz.Grasberga z/s "Liepiņas" - piena lopkopība.Kopējā lauksaimniecībai izmantojamā zemes platība 30,5 ha.

I.Ulmja z/s "Žūriņi" - piena lopkopība, pārtikas un cietes kartupeļu audzēšana. Kopējā lauksaimniecībai izmantojamā zemes platība 52,9 ha.

L.Mauriņas z/s "Planči" - piena un gaļas lopkopība, cietes kartupeļu audzēšana. Kopējā lauksaimniecībai izmantojamā zemes platība 72,0 ha.

Ieguves rūpniecība

"Zilākalna kūdra" Ltd -Lielākie ražošanas apjomi Brīvzemnieku pagasta ražošanas iecirkņos "Tēvgāršas" un "Rāķi". Sabiedrība iegūst sūnu gabalkūdru un frēzkūdru, kuru eksportē ar autotransportu un no 2002.gada arī caur Salacgrīvas ostu brīvi bērtu kuģos. Frēzkūdras sadalīšanās pakāpe gaišajai kūdrai līdz 15%, bet melnā kūdra ar sadalīšanās pakāpi ap 35%. Visus kūdras veidus izmanto substrātu gatavošanā gan hobijam, gan profesionāļiem.

Alojas pilsēta un tās lauku teritorija atrodas Limbažu rajona ZA un robežojas ar Valmieras rajona Skaņkalnes pagastu , robežojas ar 4 Limbažu rajona pagastiem - Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles un Salacgrīvas pagastiem un Staiceles pilsētu ar lauku teritoriju. Attālums līdz Limbažiem ir 32 km. Teritoriju šķērso valsts autoceļš Ainažu – Aloja – Valmiera.

Alojas apvidus ir līdzens un nav īpaši bagāts ar ūdens resursiem. Lauku teritorijai cauri plūst nelielas upītes Īģe un Jogla. Aloja var lepoties ar unikālu dabas objektu – Ungurpils dzirnavu

document.docx

43

ezeru ar vairākām peldošām salām.

Alojas pilsētā ir 4 parki – Alojas pilsētas parks pilsētas centrā, Marijas parks, Alojas Ausekļa vidusskolas parks, Ungurpils parks pie Ungurpils ezera, kas kopā ar dzirnavu ezeru ir valsts nozīmes aizsargājamā teritorija.

Alojas pašvaldībā ir trīs izglītības iestādes: Alojas Ausekļa vidusskola, Alojas pilsētas pirmskolas izglītības iestāde "Auseklītis" un Alojas mūzikas un mākslas skola. Pašvaldības finansējums izglītībai ik gadu ir viduvēji 52 %. Laika posmā no 2005. - 2007. gadam Alojas Ausekļa vsk. iesaistījusies vairākos projektos. Viens no ilgalicīgākajiem - sadarbības projekts ar Mosbahas skolu ( 1998. - 2007.g.) un Dallau skolu ( no 2007. gada) Vācijā.

2007. gada 1. jūnijā kā sociālās palīdžibas dienesta struktūrvienība darbu sāka Alojas pilsētas pašvaldības Dienas centrs. Centra galvenais uzdevums ir veidot sadarbību starp mērķa grupām, bērniem un jauniešiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Alojas teritorijā atrodas 8 arheoloģiskie un 9 arhitektūras pieminekļi, Alojas evaņģēliski luteriskā baznīca un Alojas pareizticīgo baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Tūrisma objekti

1. Piemiņas akmens izcilajiem alojiešiem, autori - Zigrīda un Juris Rapas.

2. Evanģēliski luteriksā baznīca ( Baznīcas ielā 2). 1768. g koka baznīcā iespēris zibens un tā pārvērtusies gruvešu kaudzē. Mazāk cietusi un atjaunotajā baznīcas celtnē saglabāta tikai no laukakmeņiem būvētā altāra daļa. Baznīcas atjaunošana sākusies 1774. gadā. Būvju formās manāmas baroka stila iezīmes.

3. Kristus piedzimšanas pareizticīgo darudzes dievnams ( Baznīcas ielā)

4. Dzejnieka Ausekļa ( 1850 - 1879) kapvieta ar melna granīta kapa pieminekli ( uzstādīts 1898.g ) Alojas pilsētas kapos.

5. Ungurpils dzirnavezers ar peldošām salām, kurš radies pirms vairākiem gs., aizšķērsojot Joglas upes senleju ar zemes valni un uzceļot dzirnavas. Ungurpils ezera garums 1.75.km, platums ap 0.3 km, lielākais dziļums 3.2 m. Peldošo salu rašānās skaidrojama ar kūdras masīvu pacelšanos no appludinātās upes ielejas. Lielākā daļa salu pieaugušas krastiem.

Tradicionālie svētki

1. Pilsētas svētki - otrajā jūlija sestdienā,

2. Virsdiriģentu svētki, veltīti novadniekam, dziesmu svētku virsdiriģentam Indriķim Zīlem- notiek reizi 5 gados,

3. Svētki Gaismu sauca - veltīti novadnieka, dzejniekam Auseklim, notiek reizi 5 gados.

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Aktīvākās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, kokapstrāde, tirdzniecība. Alojā lepojas ar vietējiem privātajiem uzņēmējiem - IU "Santīms", SIA "Avotiņš LC", SIA "Madara 93", kooperatīvā sabiedrība "Alojas degviela", IU "Mieriņš", SIA "Serviss AT". Kopumā pašvaldības teritorijā ir reģistrēta 91 zemnieku saimniecība, 9 individuālie uzņēmumi, 29 SIA.

Lauksaimniecības produktu pārstrāde

Latvijas - Zviedrijas kopuzņēmums SIA "Aloja-Starkelsen" (www.luckeby.lv) dibināts 1991.gadā kā pirmais privātais uzņēmums ar ārzemju kapitāla piesaisti pārtikas rūpniecībā Latvijā. Pašlaik lielākais un modernākais kartupeļu cietes ražošanas uzņēmums Baltijas

document.docx

44

valstīs. Uzņēmumam ir ISSO 14001 sertifikāts, kas tiek izsniegts pamatojoties uz produkcijas kvalitāti un stabilu vietu ražošanas tirgū Eiropā. Sadarbojas ar vairāk nekā 200 saimniecībām Ziemeļvidzemē, no kurām iepērk kartupeļus pārstrādei cietē. Ir meitas uzņēmums SIA "Aloja-Agro". 78 strādājošie. Netto apgrozījums 2000.gadā - 2,7milj. Ls.

Lauksaimniecība

Lielākā zemnieku saimniecība "Tēraudiņi" Alojas apkārtnē pieder Valdim Možvillo. Kopējā zemes platība 1215ha, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība- 1117ha. Nodarbojas ar graudaugu, griķu, kartupeļu audzēšanu.

Modra Minalto zemnieku saimniecība "Līcīši" kopējā zemes platība 300ha, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība- 280ha. Nodarbojas ar graudaugu un kartupeļu audzēšanu. Sniedz graudu kaltes "Stābeģi" pakalpojumus. 1998.gada konkursa "Sējējs" laureāts.

Normunda Minalto zemnieku saimniecība "Sunīši". Kopējā zemes platība 260ha, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība- 250ha. Nodarbojas ar graudaugu un kartupeļu audzēšanu.

Alda Neimaņa zemnieku saimniecība "Dālderi". Sējumu platība ir 500 ha, tajā skaitā rudzi 152 ha, mieži 80 ha, auzas 153 ha, rapsis 97 ha. Saimniecības galvenā nodarbošanās ir augkopība un lopkopība. Saimniecība sniedz pakalpojumus lopbarības sagatavošanā - ir rulonu prese ar ietinēju, kuru izmanto daudzi nelielie Alojas un citu pagastu zemnieki. 2006. gadā tika uzcelta jaunā graudu kalte.

Z/S "Pauķi" dibināta 1992. gadā kā mantotā saimniecība ar 112 ha.Saimniecības īpašniece Ina Stankaniča. Saimniecība apsaimnieko 227 ha. Saimniecība ir lielākā lopkopības nozarē Alojas pašvaldībā. Galvenā nozare ir piena lopkopība. Saimniecība gadā saražo 540 tonnas augstvērtīga piena.

Netradicionālā lauksaimniecība

Imanta Urpena z/s "Ošlejas" , kura nodarbojas ar šitake un citu sēņu audzēšanu. Mežā no lapu koku bluķīšiem izveidota iespaidīga sēņu audzētava.

Z/S "Mīlēni" ar jauno saimnieku Armandu Neļķi iemēģina spēkus zivju dīķu ierīkošanā, dīķī tiek audzētas foreles.

Saimniecība "Lielkalni" kā bioloģiskā saimniecība sākusi darboties 2006. gadā ar nelielu zemes platību - 2.6 ha. Saimnieki ir Dainis un Aija Paukšēni. Saimniecība ir netradicionāla, jo nelielajā platībā izveidots jauns ārstniecības augu un krūmu dārzs, kas savu ražu vēl tikai nesīs nākotnē. Dārzā ir iestādīti vairāk kā 2000 dažādu stādu - smiltsērkšķi, korintes, irbenes, plūškoki u.c. augu tējām un drogām. Saimnieku turpmākie plāni saistās ar augu kaltēšanas iekārtas iegādi, fasēšanu un pārējo ar realizāciju saistīto pasākumu sagatavošanu.

Z/S "Jurģi" - Jurijs Kotovs un viņa tēvs Viktors Kotovs izvējušies par savējo aitkopību. Saimniecībā kopsaiktā ir 116 aitas, zemes kopplatība ir 29 ha, no tās liela daļa ir pļavas, kuras piemērotas aitu ganīšanai.

Saimniecībā "Cilpas" ir pilnībā atjaunota lauku sēta viesu uzņemšanai, atsevišķš namiņš viesiem ar istabām nakšņošanai, skaists kamīna namiņš Joglas upes krastā. Saimniecībai ir arī konditorejas iztrādājumu ražotnes Valmierā, kuras produkcija ir nopērkama Alojas veikalos.

Kokapstrāde

Kokapstrādes uzņēmums SIA “Balts” izgatavo garumā audzētu būvkonstrukciju koksni (KVH) no egles izejmateriāla. Uzņēmums ir vienīgais Latvijā, kura būvkonstrukciju koksni ir

document.docx

45

sertificējuši divi neatkarīgi Vācijas koksnes pārbaudes institūti - Otto -Grāfa institūts Štutgartē (Otto -Graf FMPA, Stuttgart) un būvniecības materiālu pārbaudes institūts Braunšveigā (MPA BS, Braunschweig). Atbilstoši Vācijas standartam koksnes ķīļzobu savienojumus izgatavo ar Vācijā un Itālijā ražotām iekārtām. 2000. gadā uzņēmums ieguvis Vācijas tautsaimniecības prēmiju. SIA “Balts” ražo:

· Garumā audzētas koka pārseguma un jumta konstrukcijas· Koka māju detaļas· Koka sporta zāļu grīdas u.c.

Staiceles pilsēta un tās lauku teritorija atrodas Limbažu rajona ZA un robežojas ar Igaunijas Republiku.Attālums no pilsētas centra līdz Rīgai 130 km, Valmierai 62km, Limbažiem 45km un Ainažiem 30km. Lauku teritorijā atrodas apdzīvotās vietas - Vīķi un Rozēni. Teritorija ir bagāta ar mežiem, purviem un ūdens resursiem, daudzveidīgu augu valsti (pasaulē reti sastopamām putnu sugu ligzdošanas vietām), 30 km garumā to šķērso gleznainā Salacas upe.

Ražošanas attīstības potenciāls teritorijā galvenokārt ir saistīts ar Staiceles papīrfabrikas pārorientāciju. Patreiz tās darbība saistīta ar papīra iepakojuma maisiņu ražošanu. Ir attīstīta arī mežizstrāde un kokapstrāde.Staiceles nākotnes plāni saistīti ar tūrisma attīstību. Pati daba parūpējusies, lai varētu rast brīnišķīgu atpūtu Salacas ūdeņu tuvumā, apkārtnes mežos, silos un purvos. Patreiz to ir iespējams izbaudīt ATPUTAS PANSIJĀ “Mačkalni”. Sporta cienītājus aicina mūsdienīgi izbūvētā sporta kompleksa bāze, kur ir ierīkots pat minigolfa laukums.Lībiešu muzejs “Pivälind” iepazīstina ar lībiešu kultūras mantojumu Salacas novadā un Staiceles vēsturi.

2004.gada vasarā Staicele kļuvusi par Vidzemes jaunatnes futbola centru. Staiceles internātpamatskolas ar futbola novirzienu jaunuzceltā internāta labiekārtotie 2 un 4vietīgi numuriņi vienlaikus var uzņmet līdz 160 audzēkņu.

Populāri tūristu vidū ir nobraucieni ar gumijas laivām pa Salacas upi, sākot no pat Burtnieku ezera, līdz pat Salacgrīvai.

Populārs ir arī lībiešu muzejs "Pivalind", kurš iepazīstina ar lībiešu kultūras mantojumu Salacas novadā un Staiceles vēsturi.

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Mežistrāde, transporta pakalpojumi:

SIA ‘’Marko K’’ Staicele, ‘’Rēciemi’’ tālr. 64035124

Kokapstrāde, guļbūves:

SIA ‘’Radi AVM ‘’, Staicele, ‘’Rēciemi’’ tālr. 64070075

SIA ‘’Salacas būve’’, Staicele, Lielā iela-38, tālr. 64035109

SIA ‘’Intarnams IK’’ , Staicele, Salacas iela-22, tālr. 64035406, mob.tālr.29188759

Lauksaimniecība:

Māra Lazdiņa Z/s ‘’Lauciņi’’, kartupeļu audzēšana, tālr. 64033268

Aigara Krujas Z/s ‘’ Āpškalni’’, kartupeļu audzēšana, tālr. 64033334

document.docx

46

Veltas Andersones Z/s ‘’ Kalnrīgaļi’’, kartupeļu audzēšana, tālr. 64035286

Jāņa Brežinska Z/s ‘’Jāņasēta’’ piena lopkopība, tālr. 64033217

Ziedoņa un Sandras Viršu Z/s”Ābeļziedi”, stādu un dārzeņu audzēšana, Salacas iela- 12, Staicele, tālr.26190395, 26463622

Jāņa Lapsiņa z/s „Krākavas”, vistkopība un zosu audzēšana, „Rotas”, Staicele, tālr. 64035296, mob.26554026

Almanta Štelca z/s”Jaunmiņķini”, biškopība, kartupeļu audzēšana, tālr. 64035227, mob. 29170349

Iepakojuma ražošana:

SIA ‘’Staiceles papīra fabrika’’- dažāda izmēra un sortimenta papīra somu un maisu ražošana ( parfimērijas, apavu, apģērbu veikaliem, kā arī kokogļu, lauksaimniecības uzņēmumiem, vairumtirdzniecības uzņēmumiem u.c.). Staicele, Lielā iela- 38, tālr. 64035468, fax. 4035111 Birojs- Rīgā, Brīvības iela 55/2 307. kab. Tālr./ fax. 7013281

Tūrisms:

Tūrisma informācijas centrs (http://www. Staicele.lv), Staicele Lielā iela-13, tālr. 64035371

Atpūtas pansija ‘’Mačkalni’’ (http://www.celotajs.lv). Piedāvā lauku māju, pirti Salacas krastā, iespējama laivu noma, tālr. 4033281 vai 29189396

Viesu nams ‘’Rozēni’’ piedāvā atpūtu 11 labiekārtotos numuros, zāle semināriem un banketiem, telšu vietas, lauku pirts, sauna, rings dubļu cīņām, sporta laukums, tālr. 4033233 vai 29338118 (http://www.hotelbrize.lv)

Tirdzniecība:

SIA ‘’Madara’’ veikals ‘’miniTop’’, Lielā iela-6, Staicele tālr. 64035275

SIA ‘’Vidovska serviss’’ veikals ‘’Miks’’, Lielā iela-6a, Staicele, tālr. 64035308.

I.U. ‘’Mežabiržas’’ Lielā iela- 36, Staicele, 29187425

Z.s „Ziediņi” veikals ‘’Lejasbode’’ Lielā iela-32, Staicele, tālr. 4035352

SIA ‘’Ciprese IS’’ veikals, Lielā iela-9, Staicele tālr. 64035241

SIA „Ābeles” Vītola tirgotava, veikals, Lielā ielas „Birz- 21, Staicele, tālr. 64035378

Z/s” Birznieki” Veikals ‘’Rozēni’’ tālr. 64030951 Staiceles p.l.t.

Z/s „Birznieki” veikals „Vīķi” tālr. 64033375

Autoserviss, autoveikals

SIA „TB ROBS auto”, autoserviss, ”Rēciems”, Staicele, tālr. 64024015, 64035219;

Veikals „Signāls” Auto-Velo-Moto, Dzirnavu iela-4, Staicele, tālr.29441117, piedāvā rezerves daļas, kvadraciklus, velosipēdus , auto aksesuārus , u. c.

document.docx

47

http://www.hotelbrize.lv/

http://www.celotajs.lv/

document.docx

48

document.docx

49

Documents

StaicelesNovads.lv · Web viewStratēģijas izstrādes procesā iesaistījās liela daļa partnerības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji. Pašvaldībās pašvaldību lauku attīstības