Zemdens pavas un to loma Baltijas jras ekosistmmarmoni.balticseaportal.net/wp/wp-content/uploads/2014/...Baltijas jras zemdens pavas • Augstkie densaugi – j ras augst kie ziedaugi;

ZemZem��dens pdens p��avas un to loma Baltijas javas un to loma Baltijas j��ras ras ekosistekosist��mm��

Solvita StrSolvita Str��eeLatvijas Hidroekolo�ijas instit�ts

J�ras Monitoringa noda�a

Daugavgr�vas 8, R�ga, LV 1007e-pasts: [email protected]

Baltijas jBaltijas j��ras zemras zem��dens pdens p��avasavas

• Augst�kie �densaugi – j�ras augst�kie ziedaugi; tiem ir �stam augam rakstur�gie org�ni (saknes, stubl�js, lapas, ziedi); aug m�kstos sedimentos.

• Makroa��es jeb makrof��ta��es – zem�kie augi, kuriem nav augst�kajiem augiem rakstur�go org�nu (sak�u viet� - rizo�di, stumbra un lapu viet� –talls); aug uz cieta substr�ta.

2)1)

AugstAugst��kie kie ��densaugi un densaugi un harofharof��titi

Chara spp.

Zannichellia palustris

Potamogeton pectinatus

Ruppia maritima

� m dzi�um� uz irdenas grunts atseviš�os RL iel��os:

MakrofMakrof��tata��eses

Za�a�� es: Cladophora glomerata, C. rupestris, Enteromorpha spp.


Br�na�� es: Fucus vesiculosus, Pylaiella littoralis, Sphacelariaarctica, Ectocarpus siliculosus, Elachista fucicola

(foto: Metsähallitus).


S�rta�� es: Furcellaria lumbricalis, Polysiphonia fucoides, P. fibrillosa, P. stricta, Ceramium tenuicorne, C. virgatum

��

��

SS��rtarta��es es Furcellaria lumbricalisFurcellaria lumbricalis pp��rklrkl��jumu jumu ietekmietekm��jojoššie faktoriie faktori

Furcellaria aud�u sekl�k�s robe�as paaugstin�šan�s:

Lietuvas piekraste - 3-8 m (Bu�as et al., 2009)

Nida-P�rkone - 7-12 m (LIFE, 2008)

Akmensrags - 11-14 m Irbes š. s�k�i - ---

��

��

��

��

��

Vislab�kais Furcellaria p�rkl�jums uz liel�kiem akmeiem (>100 mm)

BrBr��nana�� eses Fucus vesiculosusFucus vesiculosus un sun s��rtarta�� es es Fucellaria Fucellaria lumbricalislumbricalis noznoz��me biotopu veidome biotopu veidoššanan��

Fucus: ~10 sugas

Furcellaria: ~18

� ��

� ��

� ��

��

� ��

1) Fucus, Furcellaria un augst�kie �densaugi tiek uzskat�ti par v�rt�gaj�m sug�m, kas veido vesel�gas sabiedr�bas;

2) Eitrofik�cijas spiediena rezult�t� samazin�s �dens caursp�d�ba, palielin�s organisko vielu un nogulumu daudzums k� rezult�t� samazin�s daudzgad�go makrof�tu sugu skaits, izplat�bas dzi�ums un apjoms;

3) Palielinoties biog�nu koncentr�cij�m �den�, pieaug viengad�go pavediena�� u biomasa un sugu skaits.

FitobentossFitobentoss kk�� biolobiolo��iskisk��s daudzveids daudzveid��bas un bas un ��dens dens kvalitkvalit��tes indikatorstes indikators

MakrofMakrof��tata��m ir svarm ir svar��ga loma: ga loma:

• dens kvalit�tes uzlabošan� absorb�jot bar�bas vielas• Substr�ta stabiliz�cij�• Dz�votu kompleksu veidošan�• K� ar� praktiska noz�me, t� piem�ram, agara ražošan�

Paldies par uzmanPaldies par uzman��bu!bu!

Documents

Zemdens pavas un to loma Baltijas jras ekosistmmarmoni.balticseaportal.net/wp/wp-content/uploads/2014/...Baltijas jras zemdens pavas • Augstkie densaugi – j ras augst kie ziedaugi;