Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Meža

likumā

PamatojumsĪstenot deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību saistībā ar :

• valsts sniegto pakalpojumu procedūras vienkāršošanu, samazinot administratīvo slogu un pakalpojuma izmaksas, vienlaikus paaugstinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. (2.5.apakšpunkts)

• meža apsaimniekošanu, veicinot tādu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti Latvijas saistību izpildei klimata pārmaiņu samazināšanai. (16.16.apakšpunkts)

Veiktie pasākumi un vispārīgie secinājumi

1. 2009.gadā piecās darba grupās uzsāka saņemto priekšlikumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu, izvērtēšanu.

2. 2010. gadā darbs pie likumprojekta izstrādes turpinājās paplašinātās darba grupās, iesaistot vides un dabas aizsardzības interešu grupu (nodibinājums „Pasaules Dabas fonds”, nodibinājums „Latvijas Dabas fonds”, Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Entomoloģijas biedrība), pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus.

3. Izvērtēšanas gaitā tika konstatēts, ka likumā noteiktā procedūra un administratīvais slogs rada papildu izmaksas un laika patēriņu gan pakalpojuma saņēmējam (meža īpašnieki), gan pakalpojuma sniedzējam (Valsts meža dienests) un ne vienmēr ir pamatots un samērīgs. 

Veiktie pasākumi un vispārīgie secinājumi

4. Likuma normas dažviet ir pretrunīgas, kas negatīvi ietekmē iespēju nodrošināt meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu

5. 2010. gada 18. oktobrī likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” tika skatīts un atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

6. 2011. gada 12. aprīlī likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” , vienotā paketē ar likumprojektiem ”Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, “”Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” un “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīja Ministru kabineta sēdē.

Galvenās grozījumu jomas• Meža likuma objekts• Apliecinājumu izsniegšana • Koku ciršana• Meža atjaunošana• Meža zemes transformācija• Meža inventarizācija• Dabas aizsardzība• Sociālā funkcija• Virkne tehnisku grozījumu

Meža likuma objekts

Pamata problēma:Mežs de jure netabilst mežam de facto, līdz ar

to zeme netiek apsaimniekota atbilstoši stāvoklim dabā.

Ar likumprojektu precizēts likuma objekts• zeme, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā kā mežs;• cita zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un

lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu.

Kā arī noteikti izņēmumi – uz ko neattiecas Meža likums, bet kur var augt koki

Apliecinājumu izsniegšana Galvenā problēma:Meža likumā noteikto apliecinājumu (administratīvais akts) izsniegšana dublējas ar citos normatīvajos aktos noteikto atļauju (administratīvais akts) izsniegšanu17.06.2010. “Grozījums Meža likumā’’ nosaka, ka: apliecinājums nav nepieciešams meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tā ietekmē mežu un minerālmēslu un pesticīdu lietošanai;apliecinājuma derīguma termiņu, bet ne ilgāku par trim gadiem nosaka Ministru kabinets.

Priekšlikums atteikties no apliecinājuma arī uzņēmumu (mežsaimniecības) ceļu būvei

Meža īpašnieka pienākumu īstenošana apgrūtināta ar papildus

birokrātisko procedūru

Likumprojekts precizē gadījumus, kad koku ciršanai nav nepieciešams apliecinājums:• apliecinājums nav nepieciešams tādu koku

ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem,

• kopšanas cirtē jaunaudzēs, • sauso un vēja gāzto koku ciršanai, ja

mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu

Koku ciršanaPrecizētas ciršu veidu definīcijas.1. Doti jaunu ciršu veidu skaidrojumi:

ainavu cirte; atmežošanas cirte.

2. Precizēta slimību inficētu, kaitēkļu invadētu vai citu iemeslu dēļ bojātu koku ciršanas kārtība: nodalīta sanitārā cirte no kopšanas cirtes,

pamatojoties uz cirtes izpildes mērķi; galvenās cirte definēta, pamatojoties uz

mežaudzes galvenās cirtes vecumu un caurmēru.

3. Iestrādāts priekšlikums samazināt galvenās cirtes vecumu apšu mežaudzēm no 41 gada uz 31 gadu.

Koku ciršana (2)

Saistībā ar cirsmu plānošanu un atjaunošanu:

Ministru kabinetam tiek deleģēta kailcirtes cirsmu piesliešanās nosacījumu noteikšana.

Likumprojektā noteikts, ka kailcirte ir aizliegta, ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos kailcirtei piegulošajās teritorijās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un nav sasniegusi normatīvajos aktos noteikto vecumu. Kailcirte ir atļauta, ja šajā punktā minētās piegulošās mežaudzes un kailcirtes platība kopā nepārsniedz attiecīgi normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

Ministru kabinetam deleģēts noteikt plānotajai kailcirtei piegulošās 1,0 hektāra un lielākas atjaunotās mežaudzes vecumu, kad atļauts cirst plānoto kailcirti.

Meža atjaunošanaLikumā noteiktie meža atjaunošanas un saistošajos normatīvajos aktos noteiktie atjaunotās mežaudzes kopšanas kritēriji nav efektīvi

• Likumprojektā ir precizēti meža atjaunošanas nosacījumi

• Lai varētu nodrošināt produktīvu mežaudžu izveidošanu likumprojekts paredz deleģēt MK noteikt atjaunotās un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņu, kā arī kārtību, kādā atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptu

Meža zemes transformācija

Saskaņā ar Meža likuma 41.pantu meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" normām meža zemi var transformēt, ja tas nepieciešams būvju būvniecībai (ēkas, karjeri, infrastruktūras objekti, ūdenskrātuves, kapsētas, meža stādāmā materiāla kokaudzētavas, sporta un kultūras objekti, teritorijas labiekārtošana), derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

Meža zemes transformācija (2)

Valsts meža dienests, pieņemot lēmumu par transformācijas atļaujas (administratīvā akta) izsniegšanu, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pamatojas uz attiecīgās vietējās pašvaldības atzinumu par darbības atbilstību teritorijas plānojumam, savukārt šī atzinuma tiesiskuma izvērtēšana nav Valsts meža dienesta kompetencē.

Ar likumprojektu tiek būtiski samazināts administratīvais slogs un birokrātisko procedūru apjoms, atsakoties no meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanas un ieviešot jaunu, mazāk birokrātisku un loģisku sistēmu meža kā zemes lietojuma veida maiņai.

Meža zemes transformācija (3)

• Likumprojekts ievieš jaunu starptautiski atzītu terminu – atmežošana.

• Atmežošana ir personas darbības dēļ izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā

• Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvju būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības

• Persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus

Meža zemes transformācija (4)

Ieņēmumus paredzēts izmantot mežsaimniecības atbalsta programmas finansēšanai. Tādā veidā tiek nodibināta atgriezeniskā saikne starp atmežošanu un jaunu meža resursu radīšanu, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Kompensācijas nosacījumi netieks piemēroti meža infrastruktūras objektu būvniecībai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

Meža inventarizācija

Problēma:

Sabiedrībai ir noteikts nepamatoti liels administratīvais slogs un birokrātiskās procedūras apjoms, likumā, nosakot meža īpašniekiem kā obligātu prasību par saviem līdzekļiem veikt atkārtotu meža inventarizāciju (reizi 10 gados)

Meža inventarizācija (2)

Likumprojektā paredzēts:• atteikties no obligātas atkārtotas meža

inventarizācijas ik pēc 10 gadiem, tā būtiski samazinot finansiālo un administratīvo slogu;

• saglabāt prasību veikt pirmreizēju meža inventarizāciju, kā arī Ministru kabineta noteiktos gadījumos veikt atkārtotu meža inventarizāciju;

• Ministru kabinetam deleģēt meža inventarizācijas satura un kārtības, meža inventarizācijas datu aktualizēšanas kārtības noteikšanu, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija

Dabas aizsardzība• Likumprojektā paredzēts novērst dabas

aizsardzības jomā regulēto pasākumu dublēšanos ar citiem likumiem (Aizsargjoslu likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu un likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”)

• Likumprojekts nosaka, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi

Sociālā funkcijaLai efektīvāk varētu īstenot Meža politikā noteikto meža sociālo funkciju, likumprojekts paredz papildus parkiem noteikt jaunu meža teritoriju – mežaparks• Mežaparka izveidošanas mērķis ir nodrošināt

sabiedrības ikdienas atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus mežā, un to apsaimnieko tādā apjomā, lai saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.

• Parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka un mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību

Paldies par uzmanību