11
Jūlijs 2020 # 197 Z iņnesis Plastmasas huligānu piedzīvojumi turpinās! Grāmatplauktu stāsti. Grāmatu kluba “Totāls vāks” vadītāja Kristīne Pīkenena Īpašie piedāvājumi Pircēja kartes īpašniekiem Intervija ar rakstnieci Moniku Zīli Turpinās akcija “Rozes bingo” Foto: Kristīne Zarakovska

Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

  • Upload
    others

  • View
    2

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

Jūlijs 2020

# 197

Ziņnesis

Plastmasas huligānu piedzīvojumi turpinās!

Grāmatplauktu stāsti. Grāmatu kluba “Totāls vāks” vadītāja Kristīne Pīkenena

Īpašie piedāvājumi Pircēja kartes īpašniekiem

Intervija ar rakstnieci Moniku Zīli

Turpinās akcija “Rozes bingo”

Foto: Kristīne Zarakovska

Page 2: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

3

Vasaras vidus saistās ar klusumu un siltu, patīkamu nogurumu. No tveices, no lē mumu pieņemšanas. Tomēr atteikties no lēmuma pieņemšanas par to, kādu grā matu es vēlos lasīt vasaras saulē (vai ēnā), man galīgi negribētos. Man patīk tā sajūta, ka roka pastiepjas pēc tās konkrētās grāmatas. Visbiežāk to pat nevar izskaidrot. Ja nu vienīgi  – pēc grāmatas izlasīšanas. Grāmata atbild, kāpēc gribējusi, lai to izlasi tieši tagad. Notiek saslēgšanās. Dažreiz tas ir viens teikums, kura dēļ bija vērts izlasīt simts vai vairāk lappušu. Citreiz tas ir viens vai divi vārdi. Nodaļa. Tāda ir tā grāmatu lasīšanas maģija. Tu nekad nezini... Vai arī “pienāk laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr laiks, ko pavadām lasot, ir vērtīgs laiks. Mēs izdarām secinājumus, elpinām savu valodu. Man ļoti patīk, kā Grāmatplauktu stāstos saka mūsu jūlija viešņa Kristīne Pīkenena, – ka “katra izlasītā grāmata ir ceļa stabs, galvenais iet uz priekšu”. Tā var nebūt izcila grāmata,

bet kas zina – kur tā mūs aizvedīs? Pie jauniem draugiem? Jaunām grāmatām? Sajūtām? Galvenais, ka ved. Vēl viens skaists citāts no sarunas ar Kristīni ir par klusumu. Kad jautāju, ko lasīšana dod tādu, ko nekas cits nedod, viņa saka tā: “Tas ir tik dīvains process, kad tu sēdi klusumā, ilgi skaties, šķietami, vienā punktā, bet tavā galvā griežas veselas pasaules.” Lai ved un lai griežas!Inga Pizāne, dzejniece un “Jānis Roze” sociālo tīklu satura veidotāja

€ 6,50

€ 4,90

13. – 19. jūlijs

27. jūlijs – 2. augusts

6. – 12. jūlijs

20. – 26. jūlijs

€ 16,30 € 14,45

€ 45,50€ 9,50

€ 6,50

€ 15,95

NEDĒĻAS PIEDĀVĀJUMS

30% LIELAATLAIDE

VISĀM IZDEVNIECĪBASPROMETEJSGRĀMATĀM

NO 1. LĪDZ 31. JŪLIJAM

Page 3: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

4 5

Dienas GrāmataPauls BankovskisPASAULES VĒSTURERomānsGrāmatas mākslinieks Jānis Esītis“Šajā romānā aprakstītajā nākotnē valoda ir daļēji aizmirsta, ļaudis neprot lāgā pareizi runāt un meklē citu valodu vārdus, lai izteiktu savu domu, viņi te karo, te seko māņti­cībai un pesteļiem, te noliedz to, te tic, te netic Dievam, zina no galvas Bībeles pantus, bet atceras tos nepareizi un domā, ka zeme ir plakana. Pauls Bankovskis savā romānā ir uzbūris nākotni, kura ir ļoti līdzīga pagātnei, teiksim 19. gadsimtam. Varoņi runā bērnišķīgā un naivā latviešu valodā, tādā, kā Vecajam Stenderam, un visas sev nepazīs­

tamās parādības mēģina aprakstīt, tās detalizēti izskaidrojot. Nākotnes pasaule ar viensētām, dabai pietuvi nātu dzīvi un tradicionālām vērtībām. Tā ir tradicionāla nākotne. Lasot “Pasaules vēsturi” un redzot šodienas pasaulē notiekošo, man šķita, ka nākotne kā atgriešanās pagātnē nemaz tik neticama nav.” (Gustavs Strenga, vēsturnieks)

AutorizdevumsZane NutsES IZGLUDINĀJU VIŅA KREKLUSIeva ir vienkārša, jauna sieviete, kuras dzīve rit pēc viņas pašas noteikumiem. Jau agri viņa ir izvēlējusies tādas dzīves vērtības, kas sniedz mieru, harmoniju un saticību. Ja neņem vērā neveiksmīgo dzīves romantisko dzīves pusi, Ieva ir laimīga. Tomēr viss mainīsies, kad viņa negaidīti sastaps vīrieti, kurš apgriezīs viņas dzīvi kājām gaisā. Vīrieti, kura vērtības un principi ir diametrāli pretēji. Ievas dzīvē ieplūdīs jaunas, intensīvas sajūtas, kurās būs jāmācās nepazaudēt sevi.Šis ir latviešu autores Zanes Nuts debijas romāns, kas sākotnēji tika rakstīts bloga formātā. Nodaļu pa nodaļai, saņemot uzmundrinošas vēstules no lasītājiem, interneta stāsts ir kļuvis par romānu cietos vākos. Plašāku informāciju par autori iespējams atrast mājaslapā www.zanenuts.com.

KontinentsMaikls KonelijsNOZIEGUMU HRONISTSNo angļu valodas tulkojusi Marta MežuleKad pie žurnālista Džeka Makīvoja ierodas policisti un paziņo, ka savā dzīvoklī brutāli nogalināta kāda sieviete, viņš saprot divas lietas. Pirmkārt, viņš ir aizdomās turamais. Otrkārt, viņam jāuzraksta par šo noziegumu.Džeks uzsāk izmeklēšanu un atklāj šokējošu saistību starp vairākām neatrisinātām lietām. Slepkava savus upurus izvēlas pēc ģenētiskajiem datiem, kas publicēti nelegālā interneta vietnē. Tiek nogalinātas sievietes ar noslieci uz dažādām atkarībām. Pētot tumšās interneta dzīles, Džeks cenšas sadzīt pēdas vainīgajam. Tikmēr ļaundaris negrasās apstāties – viņš jau ir izvēlējies nākamo mērķi.

Zvaigzne ABCSūzena Kolinsa BALĀDE PAR DZIEDĀTĀJPUTNIEM UN ČŪSKĀMNo angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga Sūzena Kolinsa ir amerikāņu rakstniece, kura starptautiski pazīstama ar cikla “Bada spēles” grāmatām. Tās ir tulkotas 51 valodā un pārdotas vairākos miljonos eksemplāru, pēc to motīviem ir uzņemtas arī kinofilmas.Jaunā romāna darbība risinās daudzus gadus pirms “Bada spēļu” notikumiem un tā gal­venais varonis ir astoņpadsmit gadus vecais Koriolāns Snovs un meitene no paša mazā­kā – Divpadsmitā – apgabala. Abu likteņi ir saistīti, un katrs Koriolāna lēmums var nest izdošanos vai neveiksmi, triumfu vai postu. Arēnā norit cīņa uz dzīvību un nāvi, bet ārpus tās Koriolānā sāk mosties jūtas pret savu pārstāvi un kļūst arvien grū tāk līdzsvarot

svaru kausus, kam vienā pusē likta pakļaušanās noteikumiem, bet otrā – vēlēšanās izdzīvot par katru cenu.Pēc šī romāna izlasīšanas gribēsies vēlreiz pārlasīt “Bada spēles”!

KontinentsToms VudsMIESASSARGS. NĀVES SPĒLENo angļu valodas tulkojis Jāzeps SpringovičsAlgotu slepkavu Viktoru uzmeklē krievu mafijas boss – viņa sens draugs, lai lūgtu palīdzēt atrast pazudušo pameitu. Viktors piekrīt. Viņš iesaistās bīstamā izaicinājumā, kas nes līdzi gan elpu aizraujošu pakaļdzīšanos, gan neskaitāmus upurus. Drīz vien atklājas, ka tā ir šausminoša kaķa un peles spēle, kurā uzvarētājs var būt tikai viens...Toms Vuds ir profesionāls rakstnieks, kura satriecošo daiļradi lasītāji jau ir iepazinuši ar romāniem “Ienaidnieks” un “Hameleons”. Viņa pirmais romāns “Mednieks” uzreiz kļuva par pasaules bestselleru un iepazīstināja lasītājus ar drosmīgo un bezbailīgo Viktoru – vienpati, slepkavu, varoni ar nekļūdīgu loģisko domāšanu un apbrīnojamu spēju nekad nepadoties.

Zvaigzne ABCDžoanna K. RoulingaHARIJS POTERS UN UGUNS BIĶERISNo angļu valodas tulkojuši Ingus Josts un Ieva KolmaneCeturtā grāmata par Harija Potera piedzīvojumiem ir klāt! Cūkkārpas raganības un burvestību arodskolā notiks Trejburvju turnīrs. Tajā drīkst pieteikties tikai burvji, kas sasnieguši septiņpadsmit gadu vecumu, taču Harijs tik un tā sapņo, ka viņš varētu šai sacensībā uzvarēt. Ieradušies arī labākie audzēkņi no Durmštrangas un Bosbatonas burvju skolām. Visu Svēto dienas priekšvakarā, kad Uguns biķeris izvēlas skolu pārstāvjus, kas piedalīsies turnīrā, Harijs pārsteigts atklāj, ka maģiskais kauss izvēlējies arī viņu. Viņam būs jātiek galā ar patiešām bīstamiem uzdevumiem, pūķiem un tumšajiem burvjiem,

bet ar savu labāko draugu Rona un Hermiones palīdzību viņš, iespējams, šajos pārbaudījumos izdzīvos.

Page 4: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

6 7

Iznākot jaunajai grāmatai, uzdevām tās autorei Agnesei dažus jautājumus:

Kas Tevi iedvesmoja uzrakstīt “Plastmasas huligānu” pirmo un otro daļu?Visticamāk, ka iedvesma nāk no maniem pārdzīvojumiem par dabas piesārņojumu un par to, cik maz mēs zinām un darām, lai to novērstu. Sākot no parastas nomestas čipšu pakas mežā līdz ūdens iemītnieku vai bišu bojāejai lauksaimniecības piesārņojuma dēļ. Bērni uzdod neērtus jautājums un prasa paskaidrojumus, un tā top mani stāsti. Lai izskaidrotu sev, saviem bērniem, citiem bērniem, varbūt arī kādam pieaugušajam. Es ceru, ka nākamā paaudze būs daudz atbildīgāka un neignorēs mūsu rīcību, kas jauši vai nejauši, bet stipri nodara pāri dabai.

“Plastmasas huligāni” ir Latvijas mēroga dižpārdoklis, pēc kura tapis teātra uzvedums un tiks veidota animā cijas filma. Kāda, Tavuprāt, ir šīs grāmatas panākumu atslēga?Savā ziņā tā ir veiksmīgu apstākļu sakritība. Šis stāsts pie manis atnāca pats – tiešām kā šļūcošs maisiņš pāri Brasas tiltam, un līdzi nāca mani personiskie pārdzīvojumi par mūsu bezrūpīgā patēriņa dzīvesveida sekām un ļoti dedzīga vēlme par to izstāstīt bērniem.

Kādēļ no visiem Rīgas rajoniem izvēlēts tieši Čiekurkalns?Man patīk Čiekurkalns. Tā ir pilsēta un reizē lauki ar kolorītiem iedzīvotājiem, romantiskām ielām un spraigiem notikumiem. Tur var notikt jebkas.

Viens no grāmatas galvenajiem varoņiem brāļiem ir adoptēts bērns. Kādēļ bija svarīgi šo tēmu iekļaut stāstā?Tādēļ, ka tāda ir dzīve. Ir tik daudz dažādu neizstāstītu stāstu, sajūtu un pārdzīvojumu. Un man šķiet, ka runāt par adopcijas tēmu nekad nav par daudz. Mani pašu aizkustina un aizrauj šo ģimeņu stāsti. Tie ir tik dažādi – gan smagi, gan priekpilni, un tajos ir daudz cilvēcisko attiecību īstuma.

Brāļu tēvam Sergejam ir krievu saknes. Latvijā jauktas ģimenes ir pavisam normāla parādība, tomēr bērnu literatūrā par to netiek bieži runāts. Es pati nāku no jauktas ģimenes un dzīvoju jauktā sabiedrībā. Un šis jautājums tiek bieži apspriests mūsu ģimenē. Dažbrīd šķiet, ka dzīvojam divās paralēlās pasaulēs, kas maz satiekas viena ar otru, tāpēc varētu vēlēties vairāk savstarpējās izpratnes un cieņas.

Grāmatā bērni pieaugušos māca dzīvot videi draudzīgāk. Ko vēl pieaugušie varētu apgūt no bērniem?Patiesumu un spontānu rīcību. Bērniem nav atrunu, viņiem piemīt iztei kta dedzība un vēlme mainīt lietas. Pasaules ekosistēmai vajag šādu attieksmi.

Ko mēs katras varam darīt, lai dzīvotu kaut mazliet “zaļāk”?Tam noteikti jāsākas ar domāšanas maiņu. Jāsaprot, ka daudz kas no tā, kas ir ierasts, nodara nopietnu kaitējumu dabai, un tad, saskaņā ar katra iespējām, ir jāmēģina mainīt savas ģimenes ieradumus, sava uzņēmuma rīcība, savas valsts politika.

Kas ir trīs galvenie zaļā dzīvesveida ieradumi, kurus esi iekļāvusi savā ikdienā?Pirmkārt, cenšos iegādāties bioloģiskos un vietējos pārtikas produktus, jo tam ir vistiešākā ietekme uz Latvijas dabu un cilvēkiem, uz ekosistēmu. Otrkārt, samazināt impulsīvo patēriņu – divreiz padomāt, vai tas tiešām ir vajadzīgs. Šim ieradumam ir pozitīva ietekme ne vien uz dabu, bet arī uz maku. Un treškārt. Es nevaru paveikt lielas lietas, bet varu paņemt maisu un mežā savākt citu atstātos atkritumus. Tiem nav jābūt lieliem soļiem. Pavisam maziem, bet ļoti vērtīgiem, apziņu mainošiem.

Vai plastmasas huligānu piedzīvojumi turpināsies? Kādas ir Tavas nākotnes radošās ieceres?Es ļoti gaidu, kad iznāks “Plastmasas huligānu” otrā daļa, un tad, redzot, kāda būs lasītāju atsaucība un atsauksmes, domāšu par nākamo grāmatu. Noteikti varu teikt, ka otro grāmatu mani iedvesmoja uzrakstīt visi tie lasītāji, kurus es satiku skolās, bibliotēkās un kuri dalījās savās sajūtās un pārdomās. Galvā raisās neskaitāmas idejas, taču, kuras no tām nonāks līdz lasītājiem, to redzēsim.

Interviju sagatavoja Kaspars Zalāns.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Agnese VanagaPLASTMASAS HULIGĀNI: DRAUGS PAZUDISMāksliniece Līva OzolaVai vēl atceraties abus Čiekurkalna puikas – brāļus Klāvu un Intaru, kas sadraudzējās ar plastmasas maisiņu Dusmukuli un kopā mēģināja glābt pasauli no piesārņojuma? Grāmata “Plastmasas huligāni” iznāca pagā­ju šajā gadā un guva milzīgu lasītāju atsaucību. Tā vairākus mēnešus noturējās grāmatnīcas “Jānis Roze” pirktāko grāmatu saraksta augšgalā, un Bērnu un jauniešu žūrija vecuma grupā 11+ piešķīra tai godpilno 2.  vietu. Pēc tās motīviem teātra apvienības PERFOrācija paspārnē ir ta pusi izrāde–darbnīca, kas apceļo Latviju, un filmu studijā “Avārijas brigāde” tiek uzņemta arī animācijas filma. Un nu visiem bērniem par iepriecinājumu plastmasas huligānu piedzī vo­jumi turpinās! Vienu dienu Klāvs un Intars atklāj, ka viņu draugs Dusmu­kule ir pazudis. Vai viņu ir aizpūtis vējš, vai tētis tajā ielicis sviestmaizi, paņēmis līdzi uz darbu un pēc tam izmetis atkritumos, bet varbūt tam ir kāds sakars ar Čiekur kalna nešpetno puišeļu – kaucekļu – bandu, ar kuru

viņiem pirms dažām dienām bija saķeršanās? Brāļi izvērš vērienīgu meklēšanas operāciju, kuras laikā piedzīvo neparastas lietas un veic negaidītus atklājumus. Vai Dusmukule atradīsies?

“Darbs pie “Plastmasas huligānu” turpinājuma bija kā atkalre dzēšanās ar sen nesatiktiem draugiem. Otrā grāmata ir maz liet krāsaināka, mazliet piepildītāka, bet ar tiem pašiem delverīgajiem un tajā pašā laikā apzinīgajiem puišeļiem, kurus jau labi iepazinuši pirmās daļas lasītāji. Īsts detektīvstāsts!” (Līva Ozola, grāmatas māksliniece)

“Ieraudzīt parastas lietas neparastā veidā un par tām pastāstīt tā, ka nevienam, pat dusmupūķim, nav garlaicīgi – tā ir liela lieta. Ja vēl lasot var arī kādu domu izdomāt un kaut ko iemācīties – pavisam labi.” (Māris Olte, vides pētnieks, piecu bērnu tētis)

“Vienā elpas vilcienā! Tik brīnišķīgi atkal atgriezties jau iemīļotajā “Plastmasas huligānu” ģimenē. Katrs tēls tik daudz pastāsta, un katrā varam saskatīt un sajust daļiņu sevis vai savas ģimenes. Tik krāšņi un vērtīgi Agnese stāstā ievijusi negaidītus pavērsienus, aizraujošus dialogus, brīžiem pat kārtīga trillera cienīgas ainas. Un arī šis stāsts ir ar lielu pievienoto vērtību. Stāsts, kas ne tikai vēsta par mīlestību pret dabu un problēmām tajā, bet arī aizrauj ģimenes dialogu dēļ.” (Kristīne Garklāva, TV žurnāliste un raidījumu vadītāja, divu puišu mamma, Pasaules dabas fonda vēstnese Latvijā)

Agnese Vanaga ir trīs bērnu mamma un zaļā dzīvesveida entuziaste. Studējusi finanšu vadību un filoloģiju LU, vairākus gadus strādājusi par žurnālisti. Ir bilžu grāmatas “Mazo latvju pirmie vārdi” un mīklu spēles “Minam?” autore. Grāmata “Plastmasas huligāni” (2019) bija viņas debija rakstniecībā.

Līva Ozola (1991) ir jaunā māksliniece, ilustratore, kas šobrīd studē LMA Grafikas apakšnozares maģistrantūrā. Papildus studijām veido ilustrācijas bērnu grāmatām, žurnāliem un piedalās izstādēs. Par grāmatas “Eju meklēt!” (“Liels un mazs”) ilustrācijām 2018. gadā saņēmusi vienu no trim Grand Jury balvām Pekinas starptautiskās grāmatu meses Ananas Illustration exhibition konkursā, bet 2019. gadā grāmata nominēta Jāņa Baltvilka balvai kategorijā “Jaunaudze”.

Foto: Kristīne Zarakovska

Page 5: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

8 9

Delfīne de VigānaLOJALITĀTES No franču valodas tulkojusi Inta Šmite Lotes Vilmas Vītiņas vāka dizains “Jāņa Rozes apgāds” rosina latviešu lasītājus iepazīt vienu no spilgtākajām personībām pēdējo gadu franču mūsdienu prozā – rakstnieci Delfīni de Vigānu (1966). Viņa savu kolēģu vidū izceļas ar ārkārtīgu izteiksmes intensitāti un to, ka nevairās no skaudrām, skarbām, bet ļoti būtiskām tēmām. Kā saka britu žurnāliste Sāra Hjūza, šos darbus “lasītājs aprij vienā elpas vilcienā, emociju piesātināts un viegli apreibis”. De Vigāna ilgāku laiku strādājusi sociālo pētījumu sfērā un pir­mos četrus romānus sarakstījusi paralēli šim darbam. Nu jau vai ­rā kus gadus – kopš daļēji autobiogrāfisko romānu “Nekas neaptur nakti” un “Stāsta pamatā ir patiesi notikumi” lielajiem panāku­miem – viņa pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Savos darbos viņa meistarīgi sapludina faktus ar fikciju, pievēršas šokējošiem pri­vātās dzīves aspektiem, ar ķirurga precizitāti un hipnotizējošu stāstnieces prasmi ievelk lasītāju sižetā, savērpjot veselu pārdomu un emociju virpuli.

Romāns “Lojalitāes” ir kompakts, iespaidīgs vēstījums par pamestiem zēniem, paviršiem vecākiem un tīšiem un netīšiem grēkiem, kas atstāj dziļus nospiedumus ģimenē. Autores nodoms bijis radīt “vienā piegājienā izlasāmu stāstu… it kā sekojot laika atpakaļskaitīšanai” un viņa pati to raksturo kā “grāmatu par klusēšanu un par to, uz ko gatavi bērni, lai pasargātu vecākus.”

Grāmatas uzmanības centrā ir divu pusaugu zēnu draudzība. Teo un Matiss katrs savā ziņā jūtas izmisuši. “Teo ir vientuļš savrupnieks, taču attiecībās ar Matisu uzreiz rodas pieķeršanās un uzticēšanās, un abi noslēdz tādu kā paktu,” skaidro Delfīne de Vigāna, kuras nolūks bijis reālistiski parādīt agrīnā pusaudžu vecuma draudzību. “Savukārt vecāki šajā romānā ir tik ļoti pārņemti ar pašu ciešanām, konfliktiem un neveiksmēm, ka aizmirst par saviem bērniem. Pavadot laiku ar tēvu, Teo nonāk ar viņu mainītās lomās. Bet viņa mātes naids pret bijušo vīru ir tik akls, ka viņa nespēj ar viņu sarunāties. Ģimenēs, kur vecāku atbildība par bērniem ir sadalīta, mēdz būt biedējoši veidi, kā viņi meklē izeju no tajās valdošā strupceļa. Viss, kas saistīts ar Teo vientulību – viņa nespēja runāt, sirdi plosošie pārdzīvojumi, kad viņš dzird, kā māte apsūdz un aprunā tēvu, grūtības pamīšus dzīvot divās dažādās pasaulēs, iespējams, ir arī manas bērnības atspulgs,” atzīst rakstniece.

Kā radās romāna ideja? Sapratu, ka es pati daudz domāju par lojalitāti. Vai esmu lojāla? Vai tas būtu lojāli, ja es rīkotos šādi? Mani vecāki izšķīrās, kad es vēl biju ļoti jauna, taču šī šķiršanās man sāpīgi smeldz vēl šodien. Visticamāk, tieši tās dēļ lojalitātei piešķiru tik lielu nozīmi. Man gribējās to aprakstīt no visdažādākajiem aspektiem, gan šauri personīgā, gan plašākā tvērumā. Romānā mēs iepazīstam četrus personāžus, kuriem nākas domāt par lojalitāti un izdarīt neatliekamas izvēles, ar kurām kavēties nedrīkst.

Nodaļu nosaukumi norāda, kurš no personāžiem katrā no tām ir uzmanības centrā, tomēr dažās vēstījums ir pirmajā personā, citās – trešajā. Ko ar šo paņēmienu vēlējāties panākt? Es gribēju, lai Elēna un Sesila, divas ļoti atšķirīgas sievietes, runā un tiek sadzirdētas. Viņas mums stāsta savus stāstus un pakāpeniski atklāj savus noslēpumus. Teo un Matisam ir 13 gadu, un man gribējās par viņiem pateikt

arī tādas lietas, ko viņi paši vēl nespētu noformulēt. Viņi ir pārāk jauni, lai saprastu, kas ar viņiem notiek, tāpēc izvēlējos šo trešās personas naratīvu.

Kaut gan Teo ir viņa tumšais noslēpums, viņš šķietami spēj pasargāt savu tēvu daudz labāk, nekā tēvs dēlu, turklāt īsteno savu biedējošo plānu ar pieauguša cilvēka cienīgu apņēmību. Cik izveidojusies ir mūsu personība 13 gadu vecumā? Ticu, ka bērni pret vecākiem izjūt nepagurstošu lojalitāti. Un tiem, kas vēlas viņiem palīdzēt, tāpēc ir daudz grūtāk darīt savu darbu. Bērnam nav viegli nodot savus vecākus, ziņot par viņiem, pat ja viņam draud briesmas. Bērniem nepatīk nostāties kāda pusē. Trīspadsmit gadu ir vecums, kad mums ir noslēpumi, mēs daudz ko noklusējam, un varam apslēpt visbriesmīgākās lietas.

Elēna ir tā nobažījusies par Teo, ka pārkāpj savas pilnvaras un riskē pat zaudēt darbu, un viskritiskākajā brīdī viens no zēniem tomēr galu galā meklē viņas palīdzību. Vai Elēnai līdzīgi skolotāji ir pietiekami sagatavoti ārpusskolas audzināšanas darbam?Atšķirīgās lojalitātes šo stāstu padara par glābšanas stāstu. Elēna sniedz šim bērnam roku. Viņa negrasās padoties. Viņa iemieso pieaugušā skatījumu, šo “citu personu”, kas var mainīt tavu dzīvi. Viņa rīkojas intuitīvi, riskē ar savu darba vietu, lai paliktu lojāla sev un tam, ko sev solījusi. Viņa vienlaikus rīkojas pareizi un kļūdās. Francijā skolotāji šai ziņā nav pārāk labi apmācīti vai trenēti. Lielākoties viņi cenšas tik galā uz savu roku. Spēju iztēloties, ka tas ir ļoti grūti. Pēc romāna iznākšanas es saņēmu vēstules no vairākiem skolotājiem, kuri dalījās savā pieredzē.

Sesila vīra datorā atklāj kaut ko šausminošu. Vai digitālajā laikmetā Sesilai līdzīgo, kuri saprot, ka nekad nav īsti pazinuši savus dzīvesbiedrus, kļūst vairāk, jeb nezināšana vienkārši mainījusi formātu? Tā ir. Sesila atklāj, ka viņas vīrs nav tas vīrietis, par ko viņa viņu uzskatījusi. Viņa iepazīst viņa tumšo pusi. Viņa saka (jo ir to lasījusi grāmatās un žurnālos), ka attiecībās partneris vienmēr paliek svešinieks. Interneta un sociālo tīklu anonimitāte ļauj cilvēku tumšajai pusei izpausties. Un ļau nums viņos neapšaubāmi aug, bet visapkaunojošākās lietas mūsdienās var padarīt publiskas.

Par slavu jums jāpateicas diezgan atklātiem autobiogrāfiskiem dar biem. Kā to publicēšana ietekmējusi jūsu dzīvi un rakstīto? Grāmatu panākumi mani pārsteidza. Francijā tas bija gluži kā paisuma vilnis. Cilvēki man nebeidza jautāt: “Vai tā ir taisnība? Vai tiešām tas viss ir taisnība?” Reakcija bija ļoti intensīva. Rakstot par māti, es baidījos aizvainot viņas brāļus un māsas, taču galu galā viņi pilnībā pieņēma grāmatu un to, ko es daru. Visnežēlīgāk reaģēja tie, kas tekstā pieminēti vien garāmejot. Nākamo romānu daļēji uzrakstīju, lai atbrīvotos no šīs pieredzes. Tas guva panākumus visā pasaulē, to salīdzināja ar trilleri “Neatrodamā”, Romans Polanskis to filmēja. Mēs visi rakstām, lai mūs lasītu, un panākumi lielākoties ir veiksmīgs gadījums. Bērnībā man šķita neiedomājami, ka varētu pelnīt iztiku, rakstot grāmatas, tagad man ir paveicies – manas grāmatas pērk un tās cildina kritika. Vienu konkrētu iemeslu tam nenosaukšu, taču neslēpšu, ka visām tām ir kopīga tēma – pārspīlēta varas izmantošana un neredzama, klusa nežēlība. Mani interesē šī viltīgā cietsirdība, kas neatstāj acīmredzamas pēdas.

Grāmatas tulkojuma autortiesību iegādi atbalstījis Francijas institūts.

Materiāla veidošanā izmantotas intervijas inews.co.uk un bigissuenorth.com

Page 6: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

GRĀMATU JAUNUMI

10 11

ĀRZEMJU GRĀMATU JAUNUMI

PEPPA PIGPIRMIE VĀRDI. MANA PIRMĀ GRĀMATIŅAIepazīsti pasauli kopā ar cūciņu Pepu! Šī ērti satveramā un pāršķiramā cietlapu grāma­tiņa palīdzēs bērnam apgūt pirmos vārdus, kas nosauc dažādus ikdienā sastopamus priekšmetus, dzīvniekus un ēdienus. Košie attēli ļaus viegli raisīties sarunām par lap­pusēs atainotajām tēmām un iemācīties vēl vairāk vārdu!

LODZIŅU GRĀMATA. MŪŪLaiks pētīt un izzināt! Šī košā cietlapu grāmatiņa jautrā un interaktīvā veidā iepazīstinās ar dažādiem dzīvniekiem – gan vislielākajiem lauku sētas iemītniekiem, gan mazām radībiņām, kas slēpjas dārzā. Paver biezos dubultatlokus, un tu ieraudzīsi pārsteigumu! Spēlējoties un darbojoties bērns papildinās vārdu krājumu un attīstīs sīko motoriku.

MINECRAFT UZLĪMJU GRĀMATA. ELLE UN PASAULES GALSTulkojusi Diāna AlksneŠī uzlīmju grāmata iedrošinās ikvienu spēles cienītāju spert kāju “Minecraft” pasaules bīstamākajos apvidos Ellē un Pasaules galā! Veicot grāmatā iekļautos uzdevumus, spē­lētāji uzzinās, kādus priekšmetus vajadzētu ņemt līdzi šajā nervus kutinošajā piedzī­vojumā, kā tikt galā ar šausminošiem briesmoņiem, ko tur nāksies sastapt, un kur meklēt cietokšņus, pilsētas un dažādus noderīgus labumus.

DISNEYDZĪVNIEKU STĀSTITulkojums: Edvīns Raups, Dace Andžāne, Kristaps Baķis, Jana Bērziņa, Eva JansoneŠajā biezajā stāstu krājumā tevi gaida tikšanās ar jauniem un seniem draugiem – Disney studijas animācijas filmu varoņiem. Gatavo brokastis kopā ar žurkulēnu Remiju, iepa­zīs ties ar pelēna Timotija vecākiem, palīdzi kaķēnam Figaro atgriezties mājās un pie­dzīvo vēl daudz citu aizraujošu notikumu kopā ar jaukajiem dzīvnieciņiem.

Bloomsbury PublishingRutger BregmanHUMANKIND: A NEW HISTORY OF HUMAN NATUREIn this major book, internationally bestselling author Rutger Bregman takes some of the world's most famous studies and events and reframes them, providing a new perspective on the last 200,000 years of human history. From the real­life Lord of the Flies to the Blitz, a Siberian fox farm to an infamous New York murder, Stanley Milgram's Yale shock machine to the Stanford prison experiment, Bregman shows how believing in human kindness and altruism can be a new way to think ­ and act as the foundation for achieving true change in our society.

Farrar, Straus & Giroux Inc.Kobe BryantMAMBA MENTALITY In the wake of his retirement from professional basketball, an NBA great nicknamed "The Black Mamba” had decided to share his vast knowledge and understanding of the game to take readers on an unprecedented journey to the core of his legendary “Mamba mentality.”The book from the basketball superstar Kobe Bryant—a lavish, deep dive inside the mind of one of the most revered athletes of all time.

Pan MacmillanMarie KondoJOY AT WORK: ORGANIZING YOUR PROFESSIONAL LIFEMarie Kondo's first book, The Life­Changing Magic of Tidying, sparked a new genre of publishing and became an international bestseller. Now, for the first time, you will be guided through the process of tidying up your work life. Whether you are unexpectedly working at home or if you have a dedicated work space or office, if you properly simplify and organize your work life once, you'll never have to do it again.

Ebury PressAlexander NormanDALAI LAMA. THE BIOGRAPHY A revelatory life story of one of today's most radical, charismatic, and beloved world leaders. The Dalai Lama's message of peace and compassion resonates with people of all faiths and none. Yet, for all his worldwide fame, he remains personally elusive. Now, Alexander Norman, acclaimed Oxford­trained scholar of the history of Tibet, delivers the definitive biography­unique, multi­layered, and at times even shocking.

Page 7: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

INTERVIJAINTERVIJA

12 13

ĪSTS VASARAS ROMĀNS

Pavadīt vasaru pie radinieces nomaļā Latgales sētā dodas pazīsta­ma rakstniece un publiciste Raina Rudene. Taču arī “Kozukolna” saim niece Olimpija nepavisam nav parasta Latgales sīkzemniece. Abas, to negribot, vietējo prātos šajā vasarā sacels īstu vētru. Tikmēr Rīgā televīzijas šova zvaigzne Seleste cenšas izprast vīra, ar politiskām ambīcijām apveltītā Vigo Brīmaņa, nolūkus... Izdevniecībā “Latvijas Mediji” atkārtoti klajā nācis MONIKAS ZĪLES romāns “Vientuļo spīganu dārzs”. Ar rakstnieci sarunājās laikraksta “Latvijas Avīze” kultūras žurnāliste Linda Kusiņa­Šulce.

Kurš ir jums pašai mīļākais šī romāna varonis?Ja nu tā jāsaka, tad tas ir “Kozukolns”, kurā notiek lielākā daļa darbības. “Kozukolns” ir pilnīgi reāla vieta – neliels uzkalns 10­15 minūšu brauciena attālumā no Rēzeknes centra. Kādreiz tajā bija mežsarga māja, un šo māju pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad mežsargu skaits tika samazināts, nopirka mans brālēns. Vieta dzīvē ir tieši tāda, kā aprakstu, izņemot kaimiņus – brālēna tuvākie kaimiņi ir pāris krietnos gados, un viņi ļoti labi satiek, tāpat mazliet tālāki kaimiņi ir jauki cilvēki. Bet pārējais – mežs ap māju, kad naktī šķiet, ka koki nāk tuvāk, pļava meža pakājē, avots un pirtiņa, un visa noskaņa, kas ir ap to vietu, patiešām tāda arī ir. Uz turieni aizbraucot, vienmēr domāju: ir īpašas vietas, kurās kāds cilvēks ieguldījis savu darbu, tādēļ tās iegūst, kā mēs reizēm sakām, dvēseli.

Ja piemin vēl citus varoņus, kas nav cilvēki, tad romānā ir arī ļoti simpātisks suns...Jā, bet, ja runājam par cilvēciskām būtnēm, sunim ir saimnieks, Vitālijs Turks. Šis romāns pirmoreiz iznāca pirms sešiem gadiem, tad 90. gadi un ļaudis, kas bija tā laikmeta dzirnavās skrotēti, bija mums tuvāk, un arī šis vīrietis ir tāds. Reizēm dzirdēts, ka 90. gados visi uzņēmēji bija bandīti. Nu nē taču! Bet cilvēkiem vajadzēja par sevi pastāvēt, un, kaut arī Vitālijs ir jauns vīrietis ar labu izglītību, pienākuma cilvēks, kurš mīl un gādā par māsu, bandīta slava viņam no tiem gadiem nāk līdzi.Es teiktu, “Vientuļo spīganu dārzs” ir vasaras grāmata. Esmu kaut kur lasījusi, ka ikvienam gadalaikam atbilst savs mākslas žanrs. Ziema ir gravīra, pavasaris – akvarelis, vasara – eļļas glezna un rudens – visu žanru apvienojums. Eļļas glezna ir izteiksmīga, tajā ir daudz krāsu, kontrasti, gaismas, ēnas, ir sulīgums – tas viss romānā tiešām ir, arī kārtīgs vasaras negaiss.

Rūpīgāk ielasoties, “Vientuļo spīganu dārzs” sanācis gluži vai tāds kā septiņu nāves grēku katalogs. Kurš no tiem jums pašai šķiet visnejaukākais un kādēļ?Uz tiem nāves grēkiem var skatīties visādi, man ļoti patīk kaut kur redzēta anekdote, droši vien vīrieša stāstīta – izlasot par septiņiem nāves grēkiem, šķita, ka tie ir manā atvaļinājumā plānotie piedzīvojumi (smejas). Bet, nopietni runājot, mēs ar tiem satiekamies ik uz soļa. Protams, ne visās situācijās pamanām, tikai kad tie salasās visi kopā, rodas spriedze. Katrā cilvēkā iekšā ir gan cūka, gan lakstīgala, un ir arī apstākļi, kuros mūs noliek dzīve, tad nu svarīgi, kura puse ņem virsroku. Tikumības postulāts ir, ka viss jānopelna ar smagu darbu, bet redzams, ka daudzi, kuri smagi strādājuši, nemaz vienmēr nav tik laimīgi, jo viņi sava darba augļus relatīvi maz tērējuši sev pašiem. Īpaši sievietēm tas ir ļoti bīstami, tā “nomirt” bērnā vai vīrietī. Dzīve diemžēl ir tāda – nekas nevienam nav apsolīts, nekādi līgumi piedzimstot nav noslēgti, un gaidīt, ka tad, ja pret visiem būsi labs, dzīve tev to atmaksās, – tā diemžēl nenotiek. Es domāju, šajā jūrā, kurā mēs visi ar saviem navigācijas līdzekļiem peldam, vislabāk veicas tiem, kuriem līdzi nāk saprātīgs egoisms.

Foto: Dainis Bušm

anis

Viens no romāna motīviem ir arī nodevība, kas savukārt nav minēta starp nāves grēkiem. No kurienes cilvēkā nāk nodevības sēklas, kas tām palīdz sazelt?Nodevība ir tāds ļoti ietilpīgs jēdziens, – tur ietilpst gan meli, gan augstprātība. Tā nodevība, ko piedzīvojusi Raina un kas viņai bija ārkārtīgi smags trieciens, ir pavisam dokumentāls gadījums. Es pazīstu sievieti, kurai 90. gadu sākumā pazuda vīrs, ļoti veiksmīgs biznesmenis. Viņa ar mazu bērnu palika uz ielas, un naudas pietika vienām pusdienām. Vīra bizness bija bijis parāds uz parāda, un, kad vienu kārti tajā namiņā izrāva laukā, viss sabruka. Tomēr vistrakākā man šķiet sieviešu skaudība. Vīrietis drīzāk sagaidīs savu skaudības objektu kādā vārtrūmē un iesitīs pa galvu, bet sievietēm piemīt nosliece dzelt slepeni.

Un turpat pretī mīlestība, par kuru skaidrs tikai tas, ka nekas daudz nav skaidrs. Vai jums ir formula, kas palīdz saprast: ir mīlestība vai nav?Ir divas lietas, kuras bieži piesaucam, bet neviens nezina, kā tas izskatās – mīlestība un dvēsele. Laimi vēl iespējams vizualizēt – tas ir augstākais veiksmes punkts, harmoniska kopskaņa. Bet kas tad ir mīlestība? Ja mēs to jautātu to 18, 30 un 50 gadus veciem cilvēkiem, atbildes pamatīgi atšķirtos. Atkal jāatgriežas mūsdienās, pie tā, ko pierādījuši šie pašizolācijas mēneši, kuros divkārt pieaugusi savstarpējā vardarbība visdažādākajās formās  – mīl nevis tie, kuri nespēj būt viens bez otra, bet gan tie, kuri spēj izturēt kopā būšanu. Mīlestības periodus un to, kā saprast, kurš ir tas īstais, skaidro gan zinātnieki un nezinātnieki. Romānā varbūt nav sevišķi tipiski, ka gan Olimpija, gan Raina ir visai pašpietiekamas, viņas negaida, ka ieradīsies vīrietis, kurš atrisinās dzīves grūtības. Tā ir tā lielākā problēma – daudzas sievietes gaida, ka satiks vīrieti, kurš visu atrisinās. Jebkuram vīrietim, lai cik viņš būtu bagāts un veiksmīgs, tāpat ir savas problēmas, savi tarakāni, kuri jānokomandē.

Un visbeidzot man kā diezgan neorganizētam cilvēkam interesanta šķita stingrā dienaskārtība, pie kuras – bez jebkādas ārējas vajadzības – pieturas Olimpija.Uz Olimpiju, protams, var skatīties visādi. Viņas māsīca, Rainas māte, Olimpiju sauc par mūžīgu mīļāko, jo viņas attiecības ar Kārli, kurš ir precēts, ar pārtraukumiem ilgst gadu desmitu garumā. Kad darba mūžs beidzies, viņa apņēmusies savu laiku pavadīt Kozukolnā, un tad tikai tas, ka ir mērķis, ar kuru katru laika nogriezni piepildīt, palīdz nekrist izmisumā, rada jēgu, vērtību tam laikam, ko tu dzīvo. Jā, Olimpijai ir stingri izstrādāts dienas režīms – tas ir tāds dzīves pārvaldīšanas modelis, šāds strukturēts ritms nav nekas jauns. Pagājušā un aizpagājušā gadsimta angļu literatūrā redzams, ka ne tikai aristokrāti, arī salīdzinoši nabadzīgi cilvēki dzīvo ļoti strukturēti – noteiktās stundās dara to vai kaut ko citu.Kad šo grāmatu rakstīju, nejauši iepazinos ar britu rakstnieka Entonija Trollopa daiļradi. Viņš bija ļoti populārs 20. gadsimta sākumā, un kādā sarunā teicis, ka labam romānam jābūt kā bērnu ballītei – ir svinību gaidas, ir cienasts, tad asaras, jo kāds apvainojies, ir ķildas, plūkšanās, un pašā beigās – deserts. Man šķiet, ka šajā romānā tas viss ir, tā nu atļaujos domāt, ka esmu sekojusi Entonija Trollopa ieteikumam (pasmaida).

Intervija tapusi sadarbībā ar izdevniecību “Latvijas Mediji”.

Page 8: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

GRĀMATPLAUKTU STĀSTIGRĀMATPLAUKTU STĀSTI

14 15

kad grāmatu nozvejoju Iecavas maiņas “Grāmatu namiņā”, Klāras Klukstes un Rozālijas Rukšķes piedzīvojumus bērnībā klausījos Latvijas Radio teātrī. Grāmatu klubam būtu jālasa kaut kas no patiesos notikumos balstītiem krimiķiem, bet vēl neko neesmu sākusi. Nespēju iedomāties, par kādu noziegumu gribētu lasīt, šķiet pretdabiski tiekties pēc kaut kā šausminoša.

Kā notiek lasāmvielas izvēle? Kas to ietekmē (atsauksmes, ieteikumi, mediji)?Mani vada noskaņojums, gadalaiks, aktualitātes literatūrā, jo sanāk lasīt arī darbam, jābūt informētai par jau­numiem. Bieži izvēlē palīdz Grāmatu klubs, jo, zinot citu domas pa izlasīto, varu piemērot tās uz sevi.

Kā aizsākās grāmatu kluba ideja? Un kā tas ir mainījies laika gaitā?“Totāls Vāks’’ ir idejiskais turpinājums kādreizējam Blaumaņu ielas veikala grāmatu klubam. Biju tā kluba dalīb­niece, ļoti patika pats process – līdzīgi domājošu lasītāju tikšanās. Kad tiku pie darba organizēšanas Barona ielas grāmatnīcā, vēlējos šādu kopienu veidot mūsu veikalā. Nu jau vairāk nekā 5 gadus tiekamies reizi mēnesī. Pat pandēmija mūs netraucēja, jo tikāmies virtuāli. Pirmos gadus dalībnieku raibums mainījās, bet nu jau ir kristalizējies kodols – no pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem esam kļuvuši par draugiem.

Pastāsti, kā noris jūsu tikšanās un kādi ir noteikumi?Sanākam kopā otrdienas vakarā, sēžamies aplītī, malkojam tēju, graužam cepumiņus un gudri runājam par grāmatām (smejas)! Iepriekš esam izvēlējušies tēmu, par ko lasīt. Katrs stāsta par saviem tā mēneša lasīšanas piedzīvojumiem. Patiesībā jau diez cik gudras tās runas neizklausās, bet tās ir ļoti patiesas, un ļoti dažādas, jo mēs esam dažādi lasītāji. Bet sajūsma un vilšanās ir universālas emocijas, kuras nevar noslēpt. Vienīgais noteikums  – nekādu spoileru jeb kacekļu! Mēs nekad nelasām vienu grāmatu vienlaicīgi, bet ir daži nosaukumi, kurus laika gaitā izlasa visi.

Kā grāmatu klubs ir mainījis/ietekmējis Tavus lasīšanas ieradumus?Esmu pirkusi sen lasītas, iemīļotas grāmatas tikai, lai kādam iedotu grāmatu klubā izlasīt. Sevi pieķeru pie domas, ka šī vai tā grāmata noteikti patiks kādam no kluba biedriem. Esmu kļuvusi atvērtāka latviešu literatūrai vai grāmatām, kas tulkotas latviski, jo pirms grāmatu kluba pārsvarā lasīju angliski.

Vai ir grāmatas, kuras Tu neparko nelasi/nelasītu?Ļoti reti izvēlos kriminālromānus un detektīvstāstus. Negribu izniekot savu laiku uz nežēlībām, vardarbību un cietsirdīgu izklaidi. Romantis­kajiem romāniem gan miega stundu nav žēl, ja nu vienīgi, ja tie nav pietiekami erotiski (smejas).

Vai žanram ir nozīme?Žanrs ir vienošanās starp autoru un lasītāju. Tas ir kā veikalā pirkt pārtiku. Tu pērc maizi, jo zini, ka tas ir graudu produkts, ūdens, ieraugs, sāls, var būt kāds pārsteiguma moments, o – sēkliņas! Bet vienalga zini, tu pērc maizi. Lasītājam tas palīdz izvēlēties lasāmvielu. Man patīk labi žanra izpildījumi – vēsturiskie romāni, romantiskie, populārzinātniskā. Apbrīnoju, kad autoram izdodas iekāpt vairākos dārziņos, piemēram, M. Velsa ar Slepkabota sēriju – izcila zinātniskā fantastika, kas ir humora pilna, sociāli atbildīga, izklaidējoša.

Vai mēdz pārlasīt grāmatas?Vienmēr solos, ka vajadzētu pārlasīt savas mīļākās grāmatas, bet, zinot, cik daudz nelasītu grāmatu ir mājās, reti izdodas. Pārlasīt iemīļotos stāstus – tas ir kā peldēt siltā upē pirms negaisa, tevi apņem patīkams piena siltums, bet kaut kur pamalē uzplaiksnī pērkons, zināms apdraudējums, bet arī pietiekami uzmundrinošs. Tu it kā peldi tajā pašā upē, bet katru reizi ar jaunām sajūtām.

Kādos apstākļos Tu lasi? Vai ir īpaši rituāli/dienas laiks utt.? Kā atrast laiku lasīšanai?Gandrīz divus gadus manu dzīvi regulē mazs cilvēciņš, un atrast laiku lasīšanai ir bijis izaicinoši, bet ne neiespējami. Lasu bērna diendusas laikā, daudz izdevās izlasīt, barojot ar krūti. Lasu pirms miega, arī transportā. Nekādu rituālu, galvenā ir pati lasīšana. Ja ļoti vēlas, laiku var atrast, tikai jāsakārto prioritātes. Lai vairāk izlasītu, iesaku izrakstīties no sociālajiem medijiem telefonos un datoros. Ar vīru bieži lasām kopā, lasām viens otram priekšā, tad pārspriežam.

GRĀMATU KLUBA “TOTĀLS VĀKS” VADĪTĀJA KRISTĪNE PĪKENENA

Kristīne Pīkenena strādā grāmatnīcā JĀNIS ROZE par Barona ielas veikala vadītāju un jau 5 gadus vada turpat notiekošo grāmatu klubu “Totāls vāks”. Ko tādā dara un kā tas ietekmējis viņas lasīšanas paradumus? Kā lasīšana var aizvest līdz laulībai un kādām grāmatām Kristīnei miega stundu nav žēl it nemaz? Par to (un ne tikai) – šī aizraujošā, dzīves gaišā un siltā saruna.Pastāsti, kā aizsākās Tavas attiecības ar grāmatām? Vai kāds lasīja priekšā?Mājās vienmēr ir bijis ļoti daudz grāmatu. Nevarētu teikt, ka visas tika aktīvi lasītas, bet tika pirkts viss iespējamais, un grāmata kā objekts vienmēr ir bijis cienīts. Man lasīt iemācīja krusttēvs Aldis – no 90­tajos tik populārās Egmont pasaku sērijas ar Disney multfilmu ilustrācijām. “Sniegbaltīti un septiņus ruķīšus’’ saņēmu 7. dzimšanas dienā un tajā

pašā vakarā grāmatu izlasīju. Daudz lasīju sākumskolā. Paldies skolotājai Judītei, kura bija izgudrojusi fantastisku lasīšanas veicināšanas programmu. Katram skolēnam bija sazīmēta Latvijas karte ar tobrīd esošiem 26 rajonu centriem. No pilsētas uz pilsētu varēja tikt, izlasot 40 lpp. Vienā gadā reiz šādai Latvijai “apbraucu” apkārt 4 reizes.

Kuras no bērnībā lasītajām grāmatām ir visspilgtāk palikušas atmiņā?Vismīļākās bija jau minētās Egmont Disneja klasikas grāmatas: “Pelnrušķīte”, “Vaukundze un Klaidonis”, un, jāteic, ka lielāku uzmanību bērnībā pievērsu ilustrācijām, nevis pašam stāstam. Ļoti patika Tūves Jānsones Trollīšu Muminu grāmatas, R. Kiplinga “Blēņu stāsti maziem bērniem”, Ābecīte ar Margaritas Stārastes bildēm. Daudz atceros arī tās grāmatas, kas nepatika – bija viens Sinbada pasakas izdevums ar šausminošām ilustrācijām – jūras nezvēri, laupītāji ar asiem kindžāliem, zivis ar tūkstoš zobiem utt.

Vai ir kādas dzīves īpašās grāmatas, kuras visspēcīgāk ietekmējušas personību? Kā?Divas banālas grāmatu sērijas ir stipri ietekmējušas manu dzīvi. S. Meijeres “Krēsla” mani mudināja aktīvāk lasīt angļu valodā, kaldināja veikalnieka prasmes – veidoju dizainu un pārdevu piespraudes ar grāmatas varoņiem, citātiem. Arī vienu no savām tuvākājām draudzenēm ieguvu caur apsēstību uz “Krēslu”. No šīm grāmatām sen esmu izaugusi un nekaunos par šādu aizraušanos, katra izlasītā grāmata ir ceļa stabs, galvenais iet uz priekšu. Otra ir D. Gabaldones “Svešzemnieces” sērija. Romantisks, vēsturisks, piedzīvojumiem bagāts mīlasstāsts ar ceļošanu laikā. Skan taču banāli, vai ne? Bet man vienmēr svarīgs ir bijis izpildījums. No šīm grāmatām esmu ņēmusi svarīgus dzīves orientierus – godīgums, darba mīlestība, cilvēkmīlestība, pašvērtība, cieņa, uzticība. Un Skotijas nepieradinātā daba!

Vai ir bijuši nelasīšanas periodi dzīvē?Ironiski, bet man vienmē grūti klājās ar skolas obligāto literatūru, īpaši pamatskolas laikā, kad vasarās vienmēr atradās aizraujošākas nodarbes par “Staburaga bērniem” vai “Mērnieku laikiem”.

Ko Tu lasi šobrīd?Lasu Eves Hietamies otro grāmatu par somu vientuļo tēti “Tētis diviem”, ārkārtīgi gaišas un smieklīgas grāmatas, tāds ironisks skats uz vecāku ikdienu. Puikam priekšā lasu O. Bouinas “Klāru Kluksti”, ļoti priecājos, ▶

Page 9: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

17

GRĀMATPLAUKTU STĀSTI

16

Apraksti sevi kā lasītāju.Esmu visēdājs. Man ir daži iecienītie autori – Džulians Bārnss, Barbara Kingsolvera (žēl, ka nekas nav tulkots latviski), Gunars Janovskis, Tūve Jānsone. Viss pārējais ir dažādu žanru un valodu kokteilis. Man ļoti patīk grāmatas par grāmatām, īpaši skotu grāmatpārdevēja Šona Baitela me muāri “Diary of a Bookseller”. Esmu haotisks lasītājs – vienmēr lasu vai rākas grāmatas vienlaicīgi, lai vieglāk pieskaņotos noskaņojumam. Lasī šanu uztveru kā nopietnu nodarbošanos, kas sniedz nebeidzamu prieku.

Cik svarīgi Tev ir paturēt grāmatas savā plauktā? Kā tās tur nokļūst?Grāmatas paliek pie manis uz mūžu, ja tās plānoju izlasīt vai lasīt atkārtoti. Neatceros, kurš slavens cilvēks to teica pirmais, bet nopirktās grāmatas ir lasītāja nebeidzamais lasāmsaraksts. Esmu mazliet piebremzējusi ar iegādāšanās tempiem, kļuvusi kritiskāka, jo apzinos, ka gadā varu izlasīt ap 80 grāmatu, un man jau ir 33 gadi, matemātiski ir tikai zināms skaits grāmatu, cik cilvēks var izlasīt.

Vai vari aprakstīt, Tavuprāt, labu (lasīšanas vērtu) grāmatu? Laba grāmata bagātina lasītāja vārdu krājumu, veicina ideju dažādību, rosina uz domu apmaiņu, sniedz emocionālo piepildījumu. Un piekrītu arī “Bērnu žūrijas” kritērijiem – laba grāmata tevi vai nu sasmīdinās, vai saraudinās.

Tālākā vieta, kur lasīšana Tevi ir aizvedusi?Laulība (smejas). Savu, tad vēl topošo vīru satiku Ķelnē pirms 5  gadiem, Starp tau tiskajā Jauno Grāmatnieku kongresā. Vīram bija grāmatu veikals Somijā, es strādāju grāmatnīcā Rīgā. Kad bija pienācis laiks saprecināt mūsu grāmatu plauktus, secināju, ka mūsu gaume pārklājas – mums abiem plauktā bija Muntes “Stāsts par Sanmikelu”, Makkola Smita “Dāmu Detektīvaģentūra Nr.  1”, un, protams, Trollīši Mumini. Bet tā kā profesionāli Antti no grāmatām ir attālinājies, sanāk, ka somu literatūru es izlasu vairāk, jo ļoti daudz tiek tulkots latviski.

Ko lasīšana dod tādu, ko nekas cits nespēj dot?Laiku ar savām domām. Tas ir tik dīvains process, kad tu sēdi klusumā, ilgi skaties, šķietami, vienā punktā, bet tavā galvā griežas veselas pasaules.

Sagatavoja: Inga Pizāne

Akcija notiek visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE. 1. jūnijs – 31. jūlijs

20% atlaidi!

Iepērcies grāmatnīcāsJĀNIS ROZE, sakrāj zīmodziņus un saņem

Page 10: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr

18

ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI PIRCĒJA KARTES ĪPAŠNIEKIEM!

Vairāk informācijas meklē www.jr.lv

Piedāvājums spēkā, uzrādot Pircēja karti, no 1. līdz 31. jūlijam visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE.

Rakstāmlietas LAMY*

*Neattiecas uz kodoliņiem, konverteriem, spalvām, tinti un tintes kapsulām.

-25%

SAŅEM ATLAIDES ARĪ PIE MŪSU SADARBĪBAS PARTNERIEM

-10%-10% -5%

-15%-20% -10%

Grāmata

€ 10,24 € 13,65

-25%

Audiogrāmata bērniem CD

€ 5,85 € 9,75

-40%

Page 11: Ziņnesis · 2020. 6. 26. · laiks, un cilvēks visu uzzina,” kā teic Alberts Bels savā grāmatā “Bezmiegs”, ko lasu šobrīd. Reizēm saslēgšanās var nenotikt, tomēr