ZiņnesisSeptembris2016

Turpinām iepazīt Latvijas grāmatu blogerus – Santa Avišāne

# 151

Intervija ar eposa “Lāčplēsis” ilustrāciju autoru – mākslinieku Agri Liepiņu

Intervija ar islandiešu autori Oidiru Avu Olafsdotiru

Edvīna Raupa "Ugunsnedrošs pulss" jau grāmatnīcās!

Svinam dzeju!

Mākslinieks A

ndrejs Bovtovičs

Septembra īpašie piedāvājumi Pircēja karšu īpašniekiem

Ieskaties!

3Ziņnesis

“Ne jau aizejošais laiks liek man mainīties, bet gan tas, kā es šo laiku izmantoju.”(H. Vasmu)

Septembris ir atkalredzēšanās laiks. Pēc brīvlaikiem, pēc atvaļinājumiem, ceļo ju miem, pēc vasaras baudīšanas. Tā ir satikšanās ar skolas biedriem, kolēģiem un galu galā – arī pašiem ar sevi un jauniem mērķiem, ko sev uzstādām.Ejot ar asterēm rokās pretim rudenim, piezogas jautājums – ko tad īsti esmu paņēmusi līdzi no piedzīvotās vasaras... Un viena no pirmajām atbildēm, kas ienāk prātā, ir izlasītās grāmatas. Stāsti, romāni, dzejoļi. Rindas, kas bagātina

un maina. Domas, kas raisās un rosās starp rindām. Skumjas, aizverot grāmatu. Un prieks, atkal iepazīstot jaunus varoņus. Protams, tā ir arī saule, ko paņemu līdzi. Neatgriezeniskā saule, kas iesauļojusies uz ādas. Un satikšanās ar cilvēkiem. Skatieni, sarunas, kopā pavadītās dienas un vakari.Viss, ko mēs piedzīvojam, ir neatgriezenisks. Tas sastājas tuvāk un tālāk mūsu atmiņās, ko varam šķirstīt kā kādreiz lasītu grāmatu.Atnākot rudenim, es atšķiru prātā to lappusi, kad satraukusies gāju uz skolu, skolas somā nesot baltas, vēl nepierakstītas klades un burtnīcas, un tik ļoti vēlējos, lai šis ir veiksmīgākais un skaistākais mācību gads.To arī katram novēlu. To cerību, to iekšējo aizrautību, to balto burtnīcu, ko piepildīt ar rudens sauli, ar zināšanām, ar interesēm, ar piedzīvojumiem, ar iepazīšanās prieku un noteikti arī ar dzeju, jo tuvojas Dzejas dienas – skaistākais un rotaļīgākais no gadalaikiem.Priecīgu un elpu aizraujošas lasāmvielas bagātu rudeni vēlot, Inga Pizāne-Dilba, dzejniece un “Jānis Roze” literārā redaktore

Nedēļas piedāvājums

€ 4,50

12. – 18. septembris5. – 11. septembris€ 9,26 € 8,50

€ 6,00

19. – 25. septembris 26. septembris – 2. oktobris € 13,65

€ 4,35

€ 7,00 € 2,35

Grāmatu jaunumiGrāmatu jaunumi

4 5ZiņnesisZiņnesis

Dienas GrāmataSergejs LoikoLIDOSTAGalvenā grāmata par karu, kuram nevajadzēja būt, un par varoņiem, kuri gribēja dzīvot, taču miraNo krievu valodas tulkojusi Dace Sparāne-Freimane“Šī, bez šaubām, ir labākā grāmata par karu, ko man nācies lasīt. Autoram par

visiem simt desmit procentiem ir izdevies parādīt reālo karu ar “labo kaimiņu brāli”. Ar rakstnieka talantu vien tam nepietiktu. Lai šādi atainotu karu, ir nepieciešams ļoti labi to izprast. Vajadzēja būt tur kopā ar mums visas tās dienas. Lasu, un tirpas skrien pār kauliem, sirds dauzās un stingst, it kā es atkal būtu tur, Lidostā. Sajūti pat kara smaku un dzirdi šaušanu un sprādzienus,” atzīst viens no šī romāna reālajiem prototipiem, Doņeckas lidostas aizstāvēšanas kauju dalībnieks Serhijs Tanasovs. Loiko romāns līdzās raiti savītam spriedzes pilnam sižetam sniedz arī ļoti daudz vielas pārdomām – gan tiem, kas raizējas par nākotni un pasaulē notiekošo un cenšas analizēt procesus, lai prognozētu to virzību, gan tiem, kas uzskata, ka šis karš ir tikai ukraiņu problēma. Bet romāns, protams, ir ne tikai par Krievijas–Ukrainas karu un īpaši Doņeckas lidostas pēdējām piecām aizstāvēšanas dienām. Tas ir arī par mīlestību, nodevību, kaislību, meliem, naidu, niknumu, maigumu, drošsirdību, sāpēm un nāvi. Par mūsu šodienas, vakardienas un, nedod Dievs, rītdienas dzīvi.

Dienas GrāmataKurts FridrihsonsEs biju šEit viENs patsAlbumu “Kurts Fridrihsons. Es biju šeit viens pats” sastādījusi rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše, grāmatas mākslinieki Jānis Spalviņš un Jānis Esītis. Albumā iekļautie darbi sniedz plašu ieskatu mākslinieka Kurta Fridrihsona daiļradē – pirmo reizi tiek publicēti daudzi agrīnie eļļas darbi (1940.–1950. g., līdz izsūtījumam), kā arī izsūtījuma un dažādu vēlākās daiļrades periodu pasteļi, akvareļi, zīmējumi un jauktas tehnikas darbi. Albumu papildina īpaši šai grāmatai tapušas esejas par Kurtu Fridrihsonu – autores: Gundega Repše, Rūta Muižniece

un Ruta Čaupova. Albums tapis, pateicoties Filipa Kļaviņa personiskam atbalstam.

KontinentsLūsija VaithausaiNdīGā mīlaGaiša un laimīga dzīve ģimenes lokā ir neparasta vide slepkavībai. Kad Glāsu namā notiek traģēdija, ir jādomā, cik dziļas ir bijušas zemūdens straumes, lai saprastu – tas bija negadījums vai aukstasinīgi plānota slepkavība…“Velnišķīgi saistošs psiholoģisks trilleris ar pietiekoši daudziem sižeta pavērsieniem un pagriezieniem, lai žanra entuziasti aizrautos un iegrimtu grāmatā līdz vēlai naktij.” (Library Journal)

“Pirmklasīgs psiholoģisks trilleris par to, kā reiz pieņemtie lēmumi nosaka mūsu dzīvi uz mūžu.”(Kirkus Reviews)

Fabiola NonnaLūkass VeidenbahsJoelle Tourloniasastāsts par mOpsi Karlu, Kas pazuda uN laimīGi atGriEzās mājāsNo vācu valodas tulkojusi Inga Karlsberga

Dzīve bez mopša ir iespējama, taču bezjēdzīga – tā uzskata mopša Karla saimniece. Taču kādu dienu viņas mīlulis negaidīti pazūd. Kamēr viņa to izmisīgi meklē, mazais mopsis maldās pa pilsētu. Par laimi, viņš satiek Paulu...Grāmata ir par suņu draudzību, bailēm no nezināmā, uzdrīkstēšanos un kā jau pieklājas – ar laimīgām beigām.“Stāsts par mopsi Karlu, kas pazuda un laimīgi atgriezās mājās” ir viena no tām bilžu grāmatām, kuras gribas redzēt savā grāmatu plauktā, lai pārlasītu vēl un vēl.

Joelle Tourloniasa dzimusi 1985. gadā, studējusi vizuālo komunikāciju Bauhaus Universitātē Veimārā, specializējoties gleznošanā un grāmatu ilustrēšanā. Kopš 2009. gada ir neatkarīga māksliniece, dzīvo Diseldorfā un veido māksliniecisko noformējumu/ietērpu dažādu izdevniecību grāmatām. Pašlaik ir viena no pieprasītākajām un populārākajām vācu bērnu grāmatu māksliniecēm.šogad, kad Vācija bija viesu valsts Boloņas starptaustiskajā grāmatu gadatirgū, Joelles grāmata par mopsi Karlu, bija iekļauta nacionālajā labāko darbu ekspozīcijā.

Fabiola Nonna dzimusi 1989. gadā, studējusi Štutgartes Brīvo mākslu skolā un Nirtingenes Mākslas terapijas augstskolā. Dzīvo Štutgartē.

Lūkass Veidenbahs dzimis 1983. gadā, izmācījies par grāmattirgotāju, pēc tam Diseldorfā studējis mediju un kultūras zinātni. Viņš strādā kādā Frankfurtes izdevniecībā.

Sapņu spalvaLiza BresneresapNis Katrai NaKtijĶīniešu zēns vārdā Mazais Tangs neprot sapņot. Viņš dodas neparastā ceļojumā pa Ķīnu, lai atrastu savu sapni. Ceļā viņam jāiemācās slepenie vārdi, kas ir ķīniešu hierogli� jeb rakstzīmes. Šīs zīmes stāstā pamazām aizstāj latviešu vārdus…Poētiskā stāsta autore ir franču rakstniece un sinoloģe Liza Bresnere, kuras

daiļrade ir kā tilts starp Eiropu un Āziju. Viņas radītos tēlus jau iemīļojušas vairākas paaudzes Francijā.Ķīnas burvību palīdz atklāt ievērojamā franču mākslinieka Frederika Manso ilustrācijas un ķīniešu kaligrā�jas mākslinieka Duna Cjana gleznotās rakstzīmes.

drīzumā!

Grāmatu jaunumiGrāmatu jaunumi

6 7ZiņnesisZiņnesis

Vilis VītolspārdOmas par KriEvijuJāņa Rozes apgādā drīzumā iznāks grāmata “Pārdomas par Krieviju”, ko sarakstījis Vilis Vītols.Grāmatā atradīsiet aprakstītas pāris epizodes no Krievijas vēstures. Galvenokārt tādas, ko parasti cenšas aizmirst vai nepieminēt. Tālāk pārdomas par Krievijas šodienu, uz ko tā spējīga un ko tā nespēj. Pēdējā daļā ir mani minējumi par lielās valsts nākotni. Karš starp Krieviju un Rietumiem ir sācies, kaut daudzi nevēlas vienkāršo patiesību redzēt. Citi to nesaprot. Kon�iktu uzsāka Putins, vienalga, vai to sauc par hibrīdkaru, jaunu Auksto karu vai vienkārši

par iebrukumu Čečenijā, Gruzijā, Ukrainā. Grāmatas noslēgumā iekļautas dažas pārdomas par Rietumu demokrātiju iespējām šajā situācijā. Viss pasaulē mainās, un būtiski ir arī izmainījies veids, kā šodien karo. Nav milzīgo tanku un lidmašīnu masu, ne kodolbumbu, ir tikai nepārtraukta melu izgāšana, ko nemitīgi atkārto Krievijas televīzija, prese, interneta mediji, tās diplomāti un aģenti. Tiek spiegots, uzpirkts, ie�ltrēts, kukuļots, draudēts, nomelnots – viss ar nodomu vājināt un šķelt Rietumus. Un “zaļie vīriņi”, ja ar iepriekšējo nepietiek. Lielākā pasaules iedzīvotāju daļa nepazīst un nesaprot Krieviju. Cilvēki vai nu neko nezina par attālo valsti, ar kuru nekad nav saskārušies, vai arī dzīvo Russia Today un pārējo propagandas avotu uzburtajā fantāziju pasaulē. Apstādināt Krievijas agresiju nav Latvijas spēkos, bet mēs vismaz varam pildīt mūsu pienākumus pret NATO, sakārtot mūsu valsts iekšējo situāciju un nodot pārējām Rietumu demokrātijām mūsu pieredzi attiecībās ar Krieviju. Grāmata ir daļa no tādas kopīgās pieredzes.

Otto Ozols par autoruVilis Vītols ir nozīmīgs 20. gadsimta liecinieks, pieredzējis dažādas valstu iekārtas – dzimis Ulmaņa laikā Latvijā, piedzīvojis krievu un vācu laikus, kā bēgļu bērns vērojis Vācijas demokrātijas atdzimšanu no briesmīgā nulles punkta, Venecuēlā strādājis gan diktatūras, gan ilgstošas demokrātijas periodā. Arī par Latvijas atjaunošanas laiku pēc padomju okupācijas viņš var spriest kā aculiecinieks, jo bijis kopā ar savu valsti grūtos un labos brīžos. Viļa Vītola grāmatās savijas viņa bagātīgā pieredze un plašās zināšanas. Par šo grāmatu varu teikt pavisam vienkārši – skarbi, godīgi, precīzi. Un

satricinoši. Kādam to vajadzēja pateikt. Vilis Vītols to ir izdarījis.

Edvīns RaupsuGuNsNEdrOšs pulssEdvīna Raupa jaunākā grāmata “Ugunsnedrošs pulss” – grā-mata, kas tapusi lēnām vairāku gadu garumā, rūpīgi atliekot malā ikvienu dzejoli, kam piemīt kāda īpaša dzirksts, bet kas nespēja iekļauties iepriekšējos dzejas krājumos. Rūpīgi pārdo-mātā krājuma uzbūve ļauj nojaust, ka dzejnieks vēlējies parādīt kādas dvēseles dzīves līkločus, kuros netrūkst ne vairāk kār-tīgas piedzimšanas, ne vairākkārtīgas nomiršanas, grā ma tas noslēgumā sasniedzot to pašu punktu, ar ko viss sākās.

Piedāvājam nelielu interviju ar dzejnieku Edvīnu Raupu!Cik Jums bija gadu, kad tapa pirmais dzejolis?Pierakstīt burtnīcās un kladēs dzejoļus sāku 6.–7. klasē. Pār-kāpjot trīsdesmit gadu slieksni, lielu daļu no šīm kladēm

iznīcināju. Vēl ir viens skapītis ar kladēm, bet to gaida līdzīgs liktenis. Ir jau dažas rindas tik mīļas un tuvas, ka žēl izmest, bet – ja uzskati, ka tās nedrīkst publicēt, kāda jēga? Tikai putekļi krājas. Bet šodien ir datori. Ar tiem jābūt vēl uzmanīgākam, jo neredz putekļus.

Vai ir bijušas situācijas, kad jāceļas kaut nakts vidū, lai pierakstītu “atnākušās” rindas?Kā nu bez tā. Esmu arī skrējis laukā no kinoteātra un pat teātra izrādes, lai tikai pierakstītu kādu rindu. Jo labas lietas ilgi neatceros. Koncertos sēžu malā vai pēdējā rindā un mēdzu kaut ko rakstīt telefonā. Vai uz biļetes. Bet tagad esmu pacietīgāks. Mēdzu arī noskatīties līdz galam kādu izrādi.

Vai ir kāda tēma, par kuru noteikti nevajadzētu rakstīt dzeju?Nevaru iedomāties. Es neizvēlos tēmu, kad jāraksta dzejolis. Iespē-jams, ka tēmas veidojas no tā, ko esi sarakstījis. Vārdu sakot, tēmas dzejā var atrast, ja meklē. Taču tas nenozīmē, ka nav dzejnieku, kuri spēj rakstīt par konkrētām tēmām. Es to vienkārši nemāku.

Kuri no latviešu dzejniekiem ir kā iedvesmas avots Jūsu dzejai?Šobrīd tie ir jaunieši, kuriem ir ap astoņpadsmit. Tā ir paaudze, ar kuru es spēju saslēgties, dibinot apli. Proti, kaut kādas beigas nosacīti sastopas ar kaut kādu sākumu – un sākums ar beigām. Un, kā jau aplī, kurš ir kurš tā īsti nevar saprast. Vienkārši ir izveidojies skaists aplis jūras vidū.

Novēlējums cilvēkiem, kuri vēl nekad nav lasījuši/nelasa dzeju?Grūti atbildēt. Esmu dzirdējis, ka daži slaveni mākslinieki mēģina “atrunāt” savus bērnus no mākslinieka likteņa. Šķiet, ka es arī mēģinātu. Droši vien līdzīgi būtu arī ar to lasīšanu. Bet tā ir garāka saruna. Interviju sagatavoja Linda ZembergaGrāmatas atvēršanas svētki notiks 16. septembrī, plkst. 18.00, Aleksandra Čaka memoriālajā muzejā.

drīzumā!

Mākslinieks A

ndrejs Bovtovičs

9Ziņnesis8 Ziņnesis

“Egmont Publishing UK” pētījumā “Iespiestam tekstam ir nozīme” no -skaidrots, ka drukāto grāmatu lasī-šana ir emocionāls pārdzīvojums, kas, lasot kopā, ļauj bērniem ne vien baudīt vecāku uzmanību, apskā vie-nus un iedrošinājumu, bet arī sa gādā patīkamas �ziskas sajūtas, pie ska ro-ties taustāmam papīram.

Lūk, pētījuma secinājumi par to, ko drukāts materiāls sniedz bērniem un ģimenēm mūsdienās:

1. iespieddarbu lasīšana izraisa spēcīgākas emocijas un piesaisti nekā digitāla lasāmviela.

2. tieši digitālo izklaižu dominēšana ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki tik augstu vērtē iespiestas grāmatas un žurnālus – tie sniedz iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā bez ekrānu starpniecības.

3. drukāts teksts palīdz vecākiem un bērniem būt fiziski tuvākiem – tas veicina samīļošanos, dalīšanos, kopā būšanu pirms gulētiešanas, acu kontaktu un pilnvērtīgu, kopīgu laika pavadīšanu.

4. samīļošanās un oksitocīns pastiprina pozitīvo emocionālo pārdzīvojumu, ko rada lasīšana priekšā.

5. vecākiem, kas lasa priekšā bērniem, tā ir mīlestības izpausme.

6. bērniem priekšā lasīšana ir kas vairāk par sižeta uztveršanu. tā ir aizraujoša, stiprinoša, nomierinoša un satuvinoša nodarbe.

7. zemapziņā gan vecāki, gan bērni uz iespieddarbiem reaģē fiziskā, taustāmā līmenī.

8. drukāta teksta valdzinājuma pamatā daļēji ir pieskāriena spēks, kas bērnus mierina un rada drošības sajūtu.

9. E-grāmatas un grāmatu lietotnes ir noderīgas lasīšanai vienatnē, savukārt iespieddarbiem dodama priekšroka, lasot kopīgi.

10. digitālā pasaule var šķist modernāka, populārāka, taču tas nav galvenais. bērni grib gan tūlītēju (tiešsaistes) piekļuvi iemīļotiem autoriem, ilustratoriem, zīmoliem un personāžiem, gan taustāmus materiālus, ko iespējams paturēt sev.

Balstoties uz EGMONT pētījumu, sagatavoja: Inga Pizāne-Dilba

ieteikumi lasītājiem

10 iemesli, kāpēc izvēlēties drukātu grāmatu

EGmONt grāmatu jaunumi

pŪĶu auKlisLatviskojusi Eva JansoneŠī jaukā, humora pilnā un sirsnīgā grāmata vēstī par to, kā klājas mazajam Edvardam un viņa mammai, kad tēvocis abiem uz nedēļu atstāj pieskatīt… pūķi! Protams, notiek visādi kuriozi un likstas, un zēnam nākas rakstīt e-pasta vēstules, lai lūgtu padomu, kā rīkoties. Pārsteigumi un izmisums mijas ar komiskām situācijām un prieku, kad beidzot tiek atklāts, kas pūķim garšo.

mY littlE pONYKOmiKsu albums. draudzība ir brīNumsLatviskojusi Diāna AlksneLaipni lūdzam Ponijvilā, kur mājo Krēslas Dzirksts, Varavīksnes Zibsna, Dārgumiņa, Taurenīte, Rozīte, Ābolīte un citi iemīļoti poniji! Šķiet, ciemā ir atgadījies kas nelāgs, jo daži tā iedzīvotāji izturas ļoti, ļoti savādi. Ponijiem ir jāizdibina iemesls, kamēr vēl nav par vēlu. Arī mazajiem lasītājiem būs interesanti uzzināt, kas īsti noticis!

maNi pirmiE piECi Gadi atmiŅu uN FOtOGrāFiju KrājumsĢimenes pieaugums ir viens no brīnišķīgākajiem dzīves notikumiem, ko gribas ilgāk saglabāt atmiņā. Šī skaisti ilustrētā grāmata ļaus vēlāk atcerēties visus svarīgākos notikumus no bērniņa dzimšanas līdz pat piecu gadu vecumam. Pierakstot albumā būtiskākos mazuļa dzīves faktus un saglabājot

mīļākās fotogrā�jas, veidosies vērtīgs un sirsnīgs atmiņu krājums!

Es jau prOtu lasīt. piEdzīvOjumu stāstiLatviskojusi Eva JansoneŠī saistošā un neparastiem sižetiem bagātā piedzīvojumu stāstu grāmata ar skaistām ilustrācijām iepriecinās jūsu atvasi. Vienkāršā valoda ļaus bērnam nostiprināt un uzlabot lasītprasmi, bet atsevišķi izceltie vārdi paplašinās leksikas krājumu. Šajā sērijā arī grāmata PRINCEŠU PASAKAS.Lai aizraujoša lasīšana!

IntervijaIntervija

10 11ZiņnesisZiņnesis

Septembra beigās Latvijā gaidāma viešņa no Reikjavīkas, Oidira Ava Olafsdotira – islandiešu rakstniece, kuras darbi ieguvuši milzīgu popularitāti ne vien dzimtenē, bet arī Francijā, Vācijā, Nīderlandē, tulkoti angļu un spāņu valodā. Islandieši ar lepnumu uzskata viņu par vienu no savas literatūras starptautiskajiem “veiksmes stāstiem”, taču rakstniecība nebūt nav Oidiras pamatnodarbošanās. Viņa ir mākslas pētniece, studējusi Sorbonnas universi-tātē Parīzē, strādā par mākslas vēstures pasniedzēju Reikjavīkas universitātē, kur kādu laiku vadījusi arī mākslas muzeju, daudz uzstājas ar lekcijām par mākslas jautājumiem citviet pasaulē.

Mūsu lasītājiem līdz šim bijis pazīstams viņas visvairāk tulkotais romāns “Astoņu ziedlapu roze” (2007), kura latviešu izdevums ar ES programmas “Kultūra” atbalstu publicēts 2014. gadā, bet 2015. gadā iekļauts Latvijas Jauniešu žūrijas kolekcijā. Šim romānam Islandē piešķirta Menningarverðlaun balva, bet Francijā tas ieguvis balvu Prix Page des Libraires. Romāns “Rabarberu sarkanais” – rakstnieces debija literatūrā, ko viņa pavisam nesen rūpīgi pārstrādājusi, lai no jauna publicētu. Ar romāna jauno redakciju Dena Dimiņa spilgtajā, dzīvīgajā tulkojumā jau pašā tuvākajā laikā būs iespēja iepazīties arī latviešu lasītājiem. Tas ir stāsts par kādu meiteni, vārdā Augustīne, kas nav tāda kā visi citi bērni. It bieži viņa dodas pie jūras uz savu melno smilšu pludmali vai uz augstienē ierīkotu rabarberu dārzu, kura platās lapas slēpj kādu senu noslēpumu... Koši sarkans rabarberu ievārījums, kura recepti uzzinām no romāna lappusēm, uzjunda atmiņas par kādas vasaras īso deju, kurā griezušies putnu vērotāja un vaļu pētnieks. Māti zinātnieces gaitas ir aizvedušas tālu dienvidos, un viņas attiecības ar meitu ir tuvu-tāls vēstuļromāns. Augustīne dzīvo savā skaitļu, vārdu un dziesmu pasaulē, pavisam tiešā dabas tuvumā, līdzās augiem, putniem un vējiem, ar skatu uz Kalnu, kura aicinājums ir viņas mūža lielākais sapnis, ceļš uz mērķi un atbrīvošanos.

saruna ar Oidiru avu OlafsdotiruNo intervijas portugāļu izdevējam tulkojis Dens Dimiņš“Astoņu ziedlapu roze” kļuva par dižpārdokli Francijā, arī citur pasaulē grāmata saņēmusi balvas. Vai Jūs gaidījāt šādus panākumus?Nebūt ne! Sākumā grāmata Islandē galīgi negāja, to nepirka, lai arī kritikas atsauksmes bija labas. Biju laimīga vienalga, jo es allaž rakstu grāmatu tikai vienam iedomātam lasītājam. Ja izlasa vēl kāds, tas ir bonuss! Kritiķi teica, ka mans stils neatgādinot neko no iepriekš lasītā, un arī par to biju laimīga. Nebiju plānojusi, ka šo darbu varētu tulkot 24 valodās. Bet veiksme ir abstrakcija, katra jauna grāmata sākas ar apsēšanos pie baltas lapas. Un tu raksti no nulles...Ko Jūs varat teikt par šo grāmatu?Tas ir mīlestības stāsts, bet nekonvenciāls, jo vispirms ir bērns, kura vecāki sākumā ir divi svešinieki. Grāmata ir par to, kādas sarežģītas lomas mēs uzņemamies kā vecāki, brāļi, māsas, mīļākie. Es

jāņa rozes apgāda viesis

Foto

: Ant

on B

rink vēlējos norobežoties no stereotipiem par vikingu vīrišķību, runāt par juteklisko, par to, ko mūsos

modina bērni. Mans darbs ir sava veida Bildungroman. Cik tas ir pārliecinošs, lai spriež lasītāji!Kāpēc izvēlējāties Bībeles citātu romāna epigrāfam? Kāpēc tieši no 1. Mozus grāmatas?Tāpēc, ka tas runā par sēklu, gan cilvēkos, gan augos. Tā ir viena no tēmām.No kurienes nāk Jūsu vidējais vārds Ava? Tas ir par godu kādai viduslaiku svētajai, vai ne?Svētā Ava bija akla viduslaiku svētā, iespējams, no Francijas. Kā var redzēt manos darbos (gan “Astoņu ziedlapu rozē”, gan “Rabarberu sarkanajā”), mani vienmēr ir interesējuši no citiem atšķirīgi cilvēki, citādais, citādība. Šie cilvēki ir stipri savā vājumā. Darbā “Lietus novembrī” (latviski nav tulkots) viens no galvenajiem varoņiem ir četrgadīgs bērns, kas ir gandrīz akls un kurls. Arī “Rabarberu sarkanajā” galvenā varone ir pusaudze ar kroplām kājām. Un manā jaunākajā romānā “Izņēmums” mēs iepazīstam sievieti, kas ir pigmejs, garumā gandrīz kā rūķe. Man vēl ienāca prātā, ka, diendienā strādājot ar attēliem, gleznām un citiem vizuālās mākslas priekšmetiem, man piestāvētu aklas personas vārds, jo mākslas vēsturnieki tāpat daudz ko neredz. Esmu studējusi mākslas vēsturi, redzējusi neskaitāmus attēlus, redzu tos gara acīm, mana rakstniecība arī savā ziņā ir vizuāla, citiem vārdiem, poētiska. Jūs rakstāt arī dzeju un lugas. Vai jūtaties ērti šajos žanros?Islandē neviens rakstnieku neuztver nopietni, ja viņš nav publicējis dzejas grāmatu, tāpēc vienu uzrakstīju! Nesen atklāju sev dramaturģiju, mani aizrauj varoņa radīšanas norise, tas, kā es viņam lieku nest ideju, jēgu, �lozo�ju, kā tas viss parādās sarunas formā. Mana jaunākā luga “Gulbji nešķiras” nesen tika izrādīta uz Islandes Nacionālā teātra skatuves. Tajā liela nozīme ir dejai, es daudz strādāju ar uzveduma horeogrāfu.Ko Jūs vispār domājat par islandiešu literatūru un rakstniekiem? Viņi ir labi?Ir gan labi, gan ne tik labi, kā jau jebkurā citā valstī, man šķiet. Mums ir ilga rakstniecības tradīcija jau no 13. gadsimta, no sāgu laikiem, un tai ilgajā laikā mums ir bijuši (un aizvien ir) daži ļoti labi rakstnieki. Viņu oriģinalitāte slēpjas apstāklī, ka viņi ir trakoti atšķirīgi cits no cita! Kad domāju par labāko dzejā, interesanti, ka šobrīd no 10 labākajiem dzejniekiem astoņas ir sievietes. Astoņas ziedlapas dzejas rozē.

aicinām uz tikšanos ar Oidiru avu Olavsdotiru:28. septembrī plkst. 17:30 Rīgā, Birojnīcā 29. septembrī Lielvārdē un Daugavpilī 30. septembrī plānota lekcija Daugavpils universitātē.Plašāku un precīzāku informāciju meklējiet:www. norden.lv

JanaRozesApgads

Rakstnieces vizīti Latvijā organizē Ziemeļvalstu informācijas birojs sadarbībā ar izdevniecību “Jāņa Rozes apgāds” Materiālu sagatavoja Renāte Punka

Intervija

13Ziņnesis12 Ziņnesis

ārzemju grāmatu jaunumi ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI PIRCĒJA KARTES ĪPAŠNIEKIEM!

SAŅEM ATLAIDES ARĪ PIE MŪSU SADARBĪBAS PARTNERIEM

Vairāk informācijas meklē www.jr.lv

-15% -10%-20% -10%

-10% -5%-10%

Visām mugursomām

Visiem penāļiem-maciņiem

Piedāvājums spēkā, uzrādot Pircēja karti, no 1. līdz 30. septembrim visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE.

Meklējiet grāmatnīcās arī citus piedāvājumus!

Penguin BooksTanya BurrtaNYa baKEsIn Tanya Bakes, author shares her passion for baking along with all her favourite recipes. As well as cakes and bakes, readers will love Tanya's delicious and simple puddings, loaves and pastries.From everyday staple bakes to sweet treats for special occasions, Tanya's got

the perfect recipe, every time. So make yourself at home in the kitchen with Tanya and treat yourself, your friends and family to something delicious!

Usborne PublishingCarina AxelssonmOdEl uNdEr COvEr: drEssEd tO Kill�e last thing hot new model Axelle expects to �nd at a photo shoot is a top stylist dead on set. But as a high-heeled, runway-ready secret sleuth, she’s just the girl to solve the mystery of who poisoned Elisabetta.With gorgeous Sebastian by her side, Axelle plunges into a world of dirty rumours, sparkling jewels and high-speed chases to track a ruthless killer. Could this be Axelle’s most dangerous investigation yet?

HarperCollins PublishersKiera Cass thE CrOwN (the selection #5)Kiera Cass’s #1 New York Times bestselling Selection series has captured the hearts of readers from its very �rst page. Now the end of the journey is here. Prepare to be swept o your feet by �e Crown – the eagerly awaited, wonderfully romantic ��h and �nal book in the Selection series.In �e Heir, a new era dawned in the world of �e Selection. Twenty years have passed since America Singer and Prince Maxon fell in love, and their daughter

is the �rst princess to hold a Selection of her own.Eadlyn didn’t think she would �nd a real partner among the Selection’s thirty-�ve suitors, let alone true love. But sometimes the heart has a way of surprising you…and now Eadlyn must make a choice that feels more di�cult – and more important – than she ever expected.

Europa EditionsElena FerrantethE NEapOlitaN NOvEls�e Neapolitan novels by the Italian writer Elena Ferrante are a series of four books about the lifelong friendship between two women.Against the backdrop of a Naples that is as seductive as it is perilous and a world

undergoing epochal change, Elena Ferrante tells the story of a sixty-year friendship between the brilliant and bookish Elena and the �ery, rebellious Lila with unmatched honesty and brilliance.�e four books in this novel cycle constitute a long, remarkable story, one that Vogue described as “gutsy and compulsively readable,” which readers will return to again and again, and each return will bring with it new revelations.

uzrādot Pircēja karti, no 1. līdz 30. septembrim visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE.

Grāmata, CD un/vai DVD -20%

Grāmata-25%

JĀNIS ROZE skolēnu/studentu plānotājiem

Piedāvājums spēkā,

-20%

-30%

-20%

IntervijaIntervija

14 15ZiņnesisZiņnesis

Tūliņ, tūliņ, jau 22. septembrī, tautas eposa “Lāčplēsis” autoram Andrejam Pumpuram svinēsim pusapaļu 175 gadu jubileju, bet tieši Latvijas simtgadē apritēs 130 gadu, kopš iznācis viņa mūža darbs. Par godu abiem zīmīgajiem datumiem “Lauku Avīzes” izdevniecībā nāk klajā Andreja Pumpura muzeja sagatavots, Agra Liepiņa ilustrēts un lielvārdiešu atbalstīts eposa “Lāčplēsis” izdevums.Ar Agri Liepiņu sarunājās “Latvijas Avīzes” kultūras žurnāliste Linda Kusiņa.

Tāda agrīna dāvana Latvijas jubilejā sanākusi...Jā, doma par “Lāčplēša” izdevumu Pumpura muzeja speciālistiem radās jau pirms pāris gadiem – gluži vienkārši tādēļ, ka viņiem muzejā šo grāmatu ik pa brīdim grib nopirkt, bet nav. Sākumā muzejs gribēja izdot vienkārši eposa tekstu plānā burtnīciņā, bet tad, apsverot, ka “Lāčplēsis” ir viens no tiem latviešu literatūras darbiem, kas veicinājis un paredzējis nacionālas valsts rašanos, un tuvojas valsts simtgade, tika izlemts, ka tai par godu vajag sarūpēt skaistu izdevumu ar jaunām ilustrācijām. Daudz tika domāts par to, kas varētu rakstīt ievadu, – es ieteicu sameklēt un atgādināt lasītājiem paša Pumpura oriģinālo ievadu, jo kurš tad to ir lasījis? Līdzekļus grāmatas izdošanai lielā mērā ziedoja paši lielvārdieši, savukārt muzeja speciālisti un es atteicāmies no autoratlīdzības – ja reiz katram kaut kas jāziedo, valsts jubileju gaidot, tad šis ir mūsu veltījums.

Kā pats ar “Lāčplēsi” satikāties?Droši vien jau skolas laikā, bet, jāatzīstas, pilnīgi visu no pirmā līdz pēdējam teikumam tikai tagad, zīmējot ilustrācijas, arī izlasīju. Jāsaka gan: no literārā viedokļa “Lāčplēsi” neuzskatu par sevišķi izdevušos dzejojumu, pantmērs vietām iet klumburklumburiem. Tam ir pavisam citas vērtības – kā zinām, eposs parasti rodas, kad tauta savu garamantu apzināšanā attīstījusies līdz noteiktam līmenim, tas sakārto tēlus sistēmā, kā ikviens eposs, ir ideoloģisks – un no šī viedokļa arī mūžīgs. Bet manu teikto nevajag uztvert par vienīgo patiesību, ir dažādi ceļi, kā lasītāji sastop “Lāčplēsi”. Nupat noklausījos raidījumu, kurā aktrises Veltas Līnes vedekla stāstīja, ka Līne savam dēlam bērnībā “Lāčplēsi” lasījusi priekšā...

Skatījos “Lāčplēša” ilustrācijas, un prātoju: Spīdola ar Laimdotu tik līdzīgas kā māsas, tikai matu krāsa atšķiras, bet Lāčplēša tēlā tā kā Einārs Repše, tā kā vēl kāds politiķis samanāms...Nē, nē, tur no politiķiem nav ne miņas. Par “Lāčplēša” tēlu prototipiem kļuva Lielvārdes jaunieši. Tā meitene, no kuras zīmēju Spīdolu, tiešām ir šerpa un ugunīga, kamēr Laimdotas prototips – mierīga un apzinīga. Arī Lāčplēsis ir lielvārdietis. Viņus izvēlējos, jo viņi visi ir ļoti tipiski mūsdienu jaunieši. Redz, mēs, latvieši, ne reizi vien esam atradušies lielu pārgrozījumu un dažkārt pat iznīcības draudu priekšā, un arī šobrīd esam tādās krustcelēs, kad jānotiek būtiskam pagriezienam pašā tautā. Man

Nacionālais varonis ar lāča ausīm

Foto

: Dai

nis B

ušm

anis ir tāda sajūta, ka tuvākajos gados mums būs izšķirīgi: vai nu atradīsim sevī spēku pēc būtības un

mentalitātes piederēs Eiropas tautu saimei, vai kļūsim par krievu pasaules ideoloģijas vairotājiem.Taču tikpat svarīgi kā eposa tēli ir zīmes viņu tērpos. Te es varētu nolasīt veselu priekšlasījumu, bet baidos, ka tas šokētu mūsu folkloristus un dievturus, tādēļ labāk atturēšos. Visādā ziņā Spīdolu grāmatā raksturo zalkša zīme, kas ir gudrības, bet arī spēka un vitalitātes simbols, kamēr Laimdotu – Dieva kalns ar trejām saulēm, kam ir rāmāka, līdzsvarotāka enerģija.

Zīmju nozīmi esat ne tikai Lāčplēša sakarā uzsvēris, taču pašam klāt neredzu pat kaklasaiti ar nacionālajiem motīviem.Man ir bijuši gredzeni ar senajām zīmēm, dažādi citādi priekšmeti, taču šobrīd nav iekšējas vajadzības. Bet es ļoti atbalstu spēka zīmju lietošanu apģērbā – tās pašas šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, kas patlaban tik populāras kļuvušas, īpaši jauniešu vidū, tāpat aproces, rotas. Tautas tērps jau senāk bija veidots un rotāts tā, lai sargātu savu valkātāju no galvas līdz kājām – ne materiālajā pasaulē, bet garīgā nozīmē. Un mūsu zīmes, būdamas mūžīgas un pārlaicīgas, ir ļoti pateicīgas tam, lai tās valkātu pat pie vismodernākā apģērba. Turklāt tās kalpo arī kā pazīšanās, identitātes simbols: es esmu latvietis, es apzinos savu piederību.

Un kas tad ir Tumšā bruņinieka prototips? To taču nemeklējāt starp lielvārdiešiem...Es ļoti rūpīgi vairākas reizes pārlasīju “Lāčplēsi”, lai pārliecinātos, vai Pumpurs kaut kur ir pieminējis Tumšā bruņinieka tautību. Nē, nav. Bet varam iztēloties, ka Tumšais bruņinieks ir spēks, kas nevēlas latviešu tautas attīstību, un Pumpura laikā tie, protams, bija baltvācieši. Ne visi, protams, daļa veicināja latviešu attīstību un izaugsmi, bet vairāk tomēr bija tādu, kuri nevēlējās redzēt latviešus sev blakus kā līdzvērtīgu tautu. Un nav pārāk ilgi jādomā, kurš ir tas spēks, kurš šobrīd izteicies par Latviju kā neizdevušos valsti un ģeopolitisku kļūdu, kuru vajadzētu izlabot. Teiksim tā: Tumšais bruņinieks ir tāds neidenti�cēts ekskursants, “zaļais cilvēciņš” bez atšķirības zīmēm...

Man bērnībā, lasot, kā Lāčplēsis uzveic lāci, vienmēr šķita: kā tad tā, varbūt tas bija kāds viņa brālis vai brālēns... Nevajag censties pārāk tieši ievietot mitoloģiskus tēlus sadzīves situācijās, viņi tajās gluži vienkārši neiederas. Gluži tāpat šādus mitoloģiskus, ideoloģiskus darbus arī nevar ļoti burtiski ilustrēt, rūpīgi jāpiedomā. Vārdi ir daudz neitrālāki, tie pieļauj lielāku brīvību. Teiksim, pasakā par Ansīti un Grietiņu – kad lasām, kā ragana pārbauda, vai bērni ir gana nobaroti, iegriežot pirkstā, tas neizklausās tik traki, bet, ja to uzzīmētu, sanāk pilnīgs kanibālisms... Tāpat Lāčplēša lāča ausis: to uzrakstot un izlasot, mēs varam neko ļoti tieši neiztēloties, bet uzzīmējot sanāk īsts mutants.Lāčplēsi es uztveru kā totēmisku tēlu – lācis kā spēka simbols, kas aizstāv savu tautu. Tiesa – un te atkal folkloristi drīkst justies sašutuši, – man lācis drīzāk liekas somugru tautām, šajā gadījumā Daugavas lībiešiem, piederīgs tēls; baltiem raksturīgāks būtu zirgs, tātad ķēvesdēls Kurbads. Bet ko nu te šķēpus lauzt, – mēs, latvieši, kā nācija esam izveidojušies no četrām baltu un vienas somugru tautas, lai tad būtu arī nacionālais varonis ar lāča ausīm...Materiālu sagatavojusi izdevniecība “Lauku avīze”.

. . .LeColor spirālbloki, spirālklades un koledžbloki, gan rūtiņu, gan līniju ar dažādiem dizainiem visām gaumēmdizainiem visām gaumēm

ORIĢINĀLI SKOLAS PIEDERUMI jaunajam mācību gadam!

Jaunajā mācību gadā tev noderēs.... . .LeColor koledžbloki un spirālklades

. . .skolēnu un studentu plānotāji mācību gadam

JAUNUMS!

4-D vāki, kas atdzīvojas!

. . .LeColor

spirālklades un koledžbloki,

plānotāji mācību gadam

koledžbloki un spirālklades

TIKAI PIRCĒJA KARTES

ĪPAŠNIEKIEM!Septembrī LeColor

blociņiem, kladēm un blokiem, JĀNIS ROZE skolēnu un studentu plānotājiem

20% atlaide!

Ar 4-D vākiem pieejamas burtnīcas, mapes, aplikāciju papīrs, zīmēšanas albums un abpusējais kartons.Preces pieejamas grāmatnīcās JĀNIS ROZE: Rīgā – t/p Alfa, Galerija Centrs, t/c Mols, t/c Origo, t/k Spice, t/c Damme, t/c Maxima, Rimi “Stirnu”, K. Barona 5. Citur Latvijā – Daugavpilī, Valmierā, Ventspilī. Interneta grāmatnīcā www.jr.lv

Iedvesmojošas klades, kuras Tu vari atdzīvināt, lejupielādējot bezmaksas aplikāciju LivePhoto un atverot to. Noklikšķini uz pogas "Animate",

pagriez viedtālruņa kameru pret vāku un ieraugi dzīvnieku kustībā!

Vai nav maģiski?

CIETIE VĀKI

gan rūtiņu, gan līniju ar dažādiem

• ar krāsainām malām • ar sadalītājiem

un spirālklades un spirālklades

ar sadalītājiem

Iepazīstam Latvijas grāmatu blogerus!Iepazīstam Latvijas grāmatu blogerus!

18 19ZiņnesisZiņnesis

Pateicamies ikvienam par piedalīšanos loterijā "Iepērcies grāmatnīcā

JĀNIS ROZE virs 10 EUR un laimē ceļojumu uz Kaboverdes salām"

un sirsnīgi apsveicam uzvarētāju!

CEĻOJUMU UZ KABOVERDES SALĀM

2 PERSONĀM LAIMĒJA LAURA NIEDRA!

(čeka nr. 10523/257398)

APSVEICAM!Loterijas norises laiks: no 01.06.16 līdz 31.07.16.

8. Vai Tev ir iemīļoti autori, kurus Tu varētu lasīt vēl un vēl? Ja jā – kuri tie ir?Ērlens Lū, Maikls Kaningems, Mārgareta Atvuda, Dž. D. Selindžers, Vonnegūts un Ficdžeralds.

9. Grāmatu ir TIK DAUDZ! Kā Tu atrodi sev piemērotāko lasāmvielu?Man kā daudziem lasītmīļiem nav tāda mirkļa, kad man nav ko lasīt un es krītu panikā.. Vienmēr stāv grāmatas rindā. Man prieks, ka Latvijā ir tik daudz foršu blogu, kas raksta par grāmatām, un tur var pasmelties idejas un parunāt par saviem iespaidiem. Protams, palīdz arī Goodreads

un dažādi grāmatu topi. Bet bieži vien bibliotēkā vai grāmatnīcā es uzticos savai iekšējai sajūtai – reizēm uzrunā grāmatas vāks, reizēm fonts, reizēm nosaukums.

10. Lūdzu, iesaki vienu grāmatu, ko izlasīt septembrī!Iesaku Gundara Ignata romānu “Pārbaudes laiks”, kas 2014. gadā tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Labākais prozas darbs”. Grāmatā spilgtas pelēkās sadzīviskās ainiņas mijas ar absurdiem darba aprakstiem un dialogiem, ievelkot vienkārša darba cilvēka dzīvē. Sagatavoja: Inga Pizāne-Dilba

Kurts Vonnegūts

Mārgareta Atvuda

Dž. D. Selindžers

Loterijas uzvarētāja Laura Niedra (pa labi) un JĀNIS ROZE Reklāmas daļas vadītāja Ilze Veisbārde

“Grāmatas ir joga manam prātam,” – tā saka ceļotāja un grāmatu blogere Santa Avišāne, kurai uzdodam 10 jautā-jumus par lasīšanu pašā rudens sākumā.

Ieskaties: https://santasbiblioteka.wordpress.com

1. Pastāsti, lūdzu, par savu blogu! Cik sen Tu raksti un kā Tev radās ideja – rakstīt par izlasīto?Pirms tam par grāmatām un citām tēmām rakstīju kādam portālam, un tad man ienāca prātā, ka var taču izveidot savu blogu. Gribējās kaut ko savu, rakstīt un apkopot iespaidus par izlasītajām grāmatām. Tā ir pagājuši 5 gadi.

2. Uzspēlējam asociāciju spēli? Nosauc, lūdzu, 5-7 vārdus, kas Tev saistās ar lasīšanu?Vilciens, rokas, nakts, prieks, pazudis laiks. Sirdssāpes, kad tiek pāršķirta pēdējā lappuse.

3. Kā aizsākās Tavas attiecības ar lasīšanu? Vai esi bijusi aktīva lasītāja jau kopš bērnības, - varbūt lasītprieku raisīja kāda noteikta grāmata?Pirmajā klasē man negāja ar lasīšanu, mājās nācu ar neapmierinošām atzīmēm, līdz atklāju “Sprīdīša bibliotēku”. Otrajā klasē ātrlasīšanā biju otrajā vietā un vienmēr zināju, kurā datumā man jānes grāmatas atpakaļ uz bibliotēku. Lasīju visur un visu. Lasīju pa ceļam no bibliotēkas uz mājām, šķērsojot ielu pie sarkanās gaismas.

4. Vai Tev ir kādi īpaši lasīšanas rituāli – vietas, laiki, noskaņas?Lasu sabiedriskajā transportā, gaidot rindās, pirms miega. Lasot “telefonā”, es izlasu daudz vairāk, jo šobrīd grāmatas sver tikpat daudz cik telefons.

5. Jautājums Tev kā ceļotājai – vai Tu lasi arī ceļojumu literatūru/stāstus? Mazliet lasu blogus par ceļojumiem. Man tomēr vairāk patīk personīgi atklāt daudzas lietas par valstīm, uz kurām esmu izvēlējusies ceļot. No latviešiem man patīk Elvitas Rukas un Lato Lapsas rakstītais, kaut gan viņu ceļošanas stili ir tik atšķirīgi.

6. Ja Tu savā grāmatu plauktā varētu atstāt tikai 3 grāmatas, kuras tās būtu?Nežēlīgs jautājums. Simbolu vārdnīca, Viktora Igo “Nožē lo jamie” un Mārgaretas Mičelas “Vējiem līdzi”.

7. Kas ir Tavs pēdējā laika atklājums literatūrā?Tagad sāk iepatikties fantāzija, distopija, bet es mēdzu mainīt žanrus vai arī lasīt dažādus žanrus vienlaicīgi.

IntervijaIntervija

20 21ZiņnesisZiņnesis

IntervijaIntervija

22 23ZiņnesisZiņnesis