Maijs 2019

# 183

Lepojamies!

“Jāņa Rozes apgāds” izdevis grāmatu bērniem “Sāra un Sprogainis”

Ziņnesis

Īpašie piedāvājumi Pircēja kartes īpašniekiem

Atvērta jauna grāmatnīca JĀNIS ROZE t/c AKROPOLE Grāmatplauktu stāsti.

Māksliniece Gita Treice

3

Satiekot mūsu maija Grāmatplauktu stāstu varoni Gitu Treici, viņa ieminējās par putniem – par putnu skaisto, neparasto priekšrocību – pacelties spārnos un aizlidot. Maijs ar savām gaišajām debesīm patiešām vedina biežāk palūkoties augšup un padomāt par spārniem. Kas ir cilvēka spārni? Jūtas? Iztēle? Varbūt grāmatas? Grāmata atvērtā veidā nudien izskatās pēc spārniem. Vai ne tā? Turklāt tā patiešām dod iespēju lidot. Lidot domās un iztēlē un paplašināt savu būtību, padarot to brīvāku un mazliet trakāku. Un, šaubu nav, pavasarim trakums itin labi piestāv. Tāpat kā garas un apcerīgas pastaigas un sarunas.Saruna ne vienmēr veidojas uzreiz un mirklī, taču tai ir jādod iespēja, pacietība un

laiks, kas šajā nepacietības un ātruma laikmetā diemžēl ne vienmēr atrodas. Tieši tāpēc sarunu ļoti novērtēju. Arvien vairāk. Kā iespēju uzzināt, bagātināties un ļauties otram cilvēkam. Saruna ir arī spogulis, un mēs katrs pēc šādiem spoguļiem ilgojamies. Pēc spoguļiem, kuros skatīties ilgi un dziļi. Pacietība atmaksājas.Grāmata savukārt ir brīnišķīgs veids, kā sarunāties ar sevi un savu pieredzi. Jebkurā gadalaikā. Tā ir bagātība, mierinājums un pacietības treniņš. Arī spogulis.Lai skaists lasīšanas mēnesis! Maijā (no 6. līdz 19. datumam) grāmatnīcās JĀNIS ROZE būs 33% atlaide Egmont grāmatām, bet no 6. līdz 31. datumam – 20% atlaide Latvijas Mediju grāmatām un žurnāliem, kā arī pirkumam virs EUR 3 dāvanā – maija žurnāls “Planētas noslēpumi”.Inga Pizāne, dzejniece un “Jānis Roze” mājaslapas un sociālo tīklu satura veidotāja

€ 4,70

€ 5,00

13. – 19. maijs

27. maijs – 2. jūnijs

6. – 12. maijs

20. – 26. maijs

€ 11,25 € 14,95

€ 19,85€ 12,65

€ 6,50

€ 9,95

NEDĒĻAS PIEDĀVĀJUMS

Grāmata, kuru sarakstīsi TuKā? Grāmatā 6 minūtes 365 dienas atrodami uzdevumi, kurus varēsi pildīt gada garumā, kas mudinās just un domāt, ielūkoties pašam sevī un apkārtējos cilvēkos, veidot savus vērtību, vēlmju un vēlamo pārmaiņu sarakstus,  turklāt darīt to visu nevis raiti klikšķinot datora taustiņus, bet paņemot pildspalvu un rakstot ar roku. Un zīmējot. Katrai dienai viena lappuse. Katrā lappusē viens radošs uzdevums, kura izpildīšana aizņems nieka (bet ārkārtīgi svarīgas!) 6 minūtes. Šajā zibenīgi veiklajā tehnoloģiju laikmetā, kad dziļākās mūsu dzīves pārdomas nereti nav garākas par ierakstu  feisbukā  vai komentāru pie  instagram  bildes, šī grāmata uzdāvina to, ko atļauties vajadzētu ikvienam – īstu, netraucētu un vitāli svarīgu iespēju pabūt pašam ar sevi. Sev.

• 400 lappuses• Cietie vāki• Divu krāsu vāki (identisks saturs) – rozā un balts ar tautisko jostu• Grāmatu veidojusi viena no LV labākajām grafiskajām dizainerēm, 

tāpēc tā izskatās... forša• Izmērs 21,5 x 16 cm. Svars 800 g. Ikdienā staipīt līdzi varētu būt pagrūti, 

jo grāmata liela un smaga (lasi – vērtīga), toties naktsskapītis tai ir gluži kā radīts• Made in Latvia

Lai sāktu kādu no grāmatām, nav jāgaida ne dzimšanas diena, ne iedvesmas mūza un pat ne 1. janvāris. Noliec telefonu,  paņem pildspalvu vai zīmuli un  vienkārši raksti. Mēs apsolām, ka  internets nekur nepazudīs. Ik dienas, uzdāvinot sev 6 minūtes apzinātības, Tu brīžiem nevarēsi vien nobrīnīties par tām atklāsmēm, radošajām iespējām, sirds plašumiem un prāta lidojumiem, kas Tevī mīt. Priekā! 

TIRĀŽA!

AT

KĀRTOTA

Foto

: Ģir

ts R

aģel

is

GRĀMATU JAUNUMI

5

MansardsRita Grāvere CARPE DIEM! SATVER DIENU! Bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīves stāstsMūsu valsts izveides liecinieka un līdzdalībnieka, kaislīga bezkompromisa cīnītāja par Latvijas valsts jaunās paaudzes veselību un dzīvību, bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa (1892–1979) dzīves rīts ausa vēl 19. gadsimta 90. gados, kad viņš mācījās un studēja cariskās Krievijas laikā, izbaudīja Pirmā pasaules kara baiso ikdienu, viņa mūža diena iemiesoja vai visu mūsu valsts jauncelsmi. Ārsta dienu piepildīja gādība un rūpes par tās pašu neaizsargātāko iedzīvotāju daļu – bērniem. Desmit gadus viņš bija Rīgas James Armitstead bērnu slimnīcas galvenais ārsts, uzņēmās un līdz pat viņu nāvei pildīja lielo

dzejnieku Raiņa un Aspazijas veselības sarga lomu. Jēkabs Nīmanis stāvēja klāt valsts bāreņu apgādes sistēmas izveidei, tādējādi ietekmējot tā laika valsts veselības sistēmas un likumdošanas veidošanos. 1935. gadā J. Nīmanis atklāja savu privātklīniku bērniem, kurai diemžēl bija visai īss mūžs, sekojošās laikmeta maiņās tā tika nacionalizēta. Pēc otrās padomju okupācijas pats ārsts devās garās “austrumu akadēmijas studijās”. Padomju vara neatzina ārsta doktora diplomu un anulēja viņa ievēlētās bērnu slimību katedras vadītāja tiesības. Taču leģendārā bērnu ārsta slava nekur nezuda. Taisnība akadēmiķim Jānim Stradiņam, ka par Nīmani sabiedriskās aprindās līdz šim runāts nepiedodami maz.

Dienas GrāmataGundega RepšeSKIČU BURTNĪCA. SIMTSGrāmatas māksliniece Katrīna VasiļevskaRakstnieces dienasgrāmata dod atsvaidzinošu skatu uz aizvadīto simtgades gadu – kādi īsti esam, ja paraudzīties dziļumā. “Līdzās Latvijas simtgades fanfarām un bagātīgajām svētku reportāžām gribējās saska­tīt jubilejas gadu caur viena indivīda pieredzi. Ieraudzīt (vai neieraudzīt) valsti sevī. Žanrs – dokumentāla esejistika.” (Gundega Repše)Grāmata tapusi un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Dienas GrāmataVitālijs JudinsTORŅI UN VĪNS. (NE)RĪDZINIEKA STĀSTIGrāmatas māksliniece Katrīna VasiļevskaŠis personiskais, krāšņi ilustrētais stāstījums nav arhitektūras rokasgrāmata un varbūt tikai daļēji ir labu vīnu karte. Torņi un vīns šai grāmatā pirmkārt ir simboli un sabiedrotie. “Vitālija Judina grāmata par Rīgas torņiem un vīniem ir kā svaiga gaisa malks. Izbaudiet šo lielisko tekstu, iemalkojiet labu vīnu un pieņemiet savu pieredzi un vēsturi nevis kā nastu, bet kā piedzīvojumu. Un paceliet acis uz augšu!” (Nora Ikstena)Grāmata izdota arī angļu (TOWERS AND WINE) un krievu valodā (ВИНО И БАШНИ).

košas rotaļlietas

plašs grāmatu

sortiments

daudzveidīgas kancelejas

preces

Tiekamies t/c AKROPOLE Rīgā, Maskavas ielā 257B!

JAUNĀ GRĀMATNĪCAT/C AKROPOLE IR ATVĒRTA!

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

6 7

OtisMāra AuzaMĀRAS PASAKASJaunajā ilustrētajā latviešu pasaku grāmatā “Māras pasakas” Jūs uzzināsiet, kas ir Putnu māte, kur dzīvo Vēja māte, kādus darbus dara Uguns māte, kā izskatās Miglas māte un vēl daudz, daudz citu interesantu lietu par latviešu Dabas mātēm. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta un piemērota lasīšanai gan lieliem, gan maziem!Pašas autores vārdiem runājot: “Kad Tu būsi izlasījis Māras pasakas, Tu labāk ieraudzīsi, cik skaists ir putnu balsīm pieskandinātais zaļais mežs, un Tu arī ieklausīsies sīkās upītes burbuļošanā un zināsi, ka šī upīte steidzas uz jūru, kur to sagaida Jūras māte.Kad Tu redzēsi uzarta lauka silto pavasara zemi, Tu zināsi, ka par to rūpējas Zemes māte, lai

vasarā tur viļņotu zeltains rudzu lauks. Un, kad Tu būsi izvēlējies dzīvē iet pa to labo ceļu, ne pa akmeņaino, tad zini, ka arī Laimes māte Tev bijusi blakus!”Grāmata ir labs ceļvedis bērniem latviešu folkloras pasaulē un palīdz iepazīt latviešu mitoloģijas daudzveidību un tās krāšņumu!

KontinentsSamanta DauningaMANA JAUKĀ SIEVANo angļu valodas tulkojusi Ingūna JundzeMūsu mīlasstāsts ir vienkāršs. Es apprecējos ar lielisku sievieti. Mums piedzima bērni. Mēs atklājām viens otram savus lielākos sapņus un tumšākos noslēpumus... Un tad mums kļuva garlaicīgi.Mēs izskatāmies pēc normāla pāra. Mēs varētu būt tavi kaimiņi, tavu bērnu draugu vecāki, tavi paziņas, ar kuriem ik pa laikam doties vakariņās.Mums visiem ir kāds noslēpums, kā noturēt laulībā kaislības dzirksti. Mūsu noslēpums ir slepkavība.“Mana jaukā sieva” ir psiholoģiski niansēts un satricinošs stāsts par kādas ģimenes

drāmu, kura pietuvinājumā katram no mums šķiet biedējoši pazīstama.“Trilleris, ar kuru jāpavada kopā visu nakti.” (Entertainment Weekly)“Ja šogad tu grasies lasīt tikai vienu grāmatu, izlasi romānu “Mana jaukā sieva”.” (Betches)

KontinentsKolīna HūvereVERITIJANo angļu valodas tulkojusi Liene AkmensLouena Ešlija atrodas uz finansiālā sabrukuma robežas, kad viņai tiek izteikts ļoti vilinošs darba piedāvājums. Slavenās rakstnieces Veritijas Krofordas vīrs Džeremijs nolīgst Ešliju, lai pabeigtu ļoti veiksmīgo romānu sēriju, ko pati autore nav varējusi izdarīt, jo pēc autokatastrofas vairs nespēj kustēties un runāt. Meklējot materiālus romānam, Ešlija ierodas greznajā Krofordu lauku mājā. Tur viņa atrod nepabeigto Veritijas autobiogrāfiju, kurā atklāti satricinoši noslēpumi… “Romantiskais trilleris – traģisks, savāds un spīdošs!” (Mel Reader Reviews)“Šādu trakulīgu trilleri es gaidīju jau gadiem ilgi!” (Tarryn Fisher)

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

8 9

VĀĢI 3. TRASES IZAICINĀJUMSSALIEC ATTĒLUS!Tulkojis Edvīns RaupsDodies aizraujošā piedzīvojumā kopā ar Zibeni Makvīnu, Džeksonu Vētru un Krusu Ramiresu! Kopā ar māmiņu vai tēti lasi grāmatu, izpēti ilustrācijas, izjauc un atkal saliec trīs attēlus īpašajos lodziņos. Tas ir pavisam viegli, turklāt trenē pirkstu motoriku!

SPIDERMAN1000 UZLĪMJUTulkojusi Eva JansoneŠī grāmata piedāvā aizraujošus atjautības uzdevumus un krāsu darbus, labirintus un mīklas, kā arī 1000 uzlīmju, kas noderēs gan darbiņu veikšanai, gan jautrai izklaidei kopā ar Zirnekļcilvēku, viņa draugiem un arī pretiniekiem. Sameklē savus rakstāmrīkus, un lai piedzīvojumi sākas!

PEPPA PIGDŽORDŽA PIRMĀ DIENA BĒRNUDĀRZĀTulkojusi Linda KalnaPepa un Džordžs brauc uz bērnudārzu. Džordžs turp dodas pirmo reizi, un Pepa nav pārliecināta, vai vēlas viņu savā grupiņā. Bet vai cūciņa pārdomās, redzot, kā draugi priecājas par tikšanos ar mazo brālīti? Uzzini to šajā sirsnīgajā stāstā! Šajā sērijā arī grāmata “Pepas smilšu rotaļas”.

KAS PATĪK KAĶĒNAM? Tulkojusi Linda KalnaKā kaķēns padzeras? Kā izklaidējas? Un kā draudzējas? Uzzini, kas kaķēniem rada vislielāko prieku! Šajā jaukajā grāmatiņā atradīsi daudz sirsnīgu zīmējumu un aizraujošu taustes elementu.

Jans BirksSĀRA UN SPROGAINISPonijs uz četrām ķepāmNo vācu valodas tulkojusi Inga Karlsberga Gaiša un humorpilna bilžu grāmatiņa pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem par sapņu piepildīšanos un lielas draudzības sākumu. Sāra ar mammu nesen ir pārvākušās, taču jaunā pagalma bērni negrib ar viņu spēlēties. Nekas cits neatliek, kā sēdēt dzīvoklī un sapņot. Sāras kvēlākais sapnis ir tikt pie zirga, bet vai viņš ietilps mājas liftā? Varbūt labāk ņemt par draugu poniju? Sāra izlēmīgi dodas uz tuvējo krāmu bodīti, kur pērk un pārdod visu. Ko meitene tur iegādājas un kas notiek tālāk, lasiet jaunajā grāmatā!

Vācu mākslinieks un daudzu bērnu grāmatu autors Jans Birks dzimis 1963. gadā Minhenē, kur ar savu sievu un diviem dēliem dzīvo joprojām. Ilgus gadus strādājis par radošo direktoru un ilustratoru dažādās reklāmas aģentūrās, veidojis animācijas filmas un jau vairāk nekā divdesmit gadu ilustrē un raksta bērnu grāmatas.

LEPOJAMIES!Jau vairāk nekā piecdesmit gadu Bologna Ragazzi Award ir viena no Boloņas Bērnu grāmatu gadatirgus galvenajām vērtībām, kas sniedz pasaules iz de­vējiem unikālu globālas atpazīstamības iespēju. Tā ir viena no iekāroja­mākajām balvām bērnu grāmatu izdošanas jomā. Pievēršot galveno vērību visā pasaulē izdotām ilustrētajām un bilžu grāmatām, šī balva tiek piešķirta par iesniegtā projekta grafisko izpildījumu un saturisko vērtību, inovāciju, harmoniju un spēju iesaistīt jaunos lasītājus dialogā ar grāmatu. Gadu gaitā iegūtais prestižs un uzmanība, kādu balva spēj piesaistīt godalgotajām grāmatām, ir gan atzinība par lielisku redakcijas kopdarbu, gan lieliska iespēja piedāvāt šo grāmatu izdevējiem citās valstīs. 2019. gada balvai tika pieteiktas 1558 grāmatas no 43 pasaules valstīm. Balvas tika piešķirtas piecās kategorijās. Viena no tām – New Horizons

(Jauni apvāršņi) par izcili inovatīviem darbiem – piešķirta grāmatai “Attēlu vēsture bērniem”, kas jau izdota arī latviešu valodā. Žūrijas vērtējumā teikts: “Mākslinieka Deivida Hoknija un mākslas kritiķa Mārtina Geiforda saruna piedāvā bērniem unikālu ceļojumu attēlu vēsturē un mākslinieku radošajā procesā. Grāmata parāda jaunu veidu, kā iepazīstināt bērnus ar vizuālo kultūru. Ilustratore Rouza Bleika paveikusi neiespējamo, sasaistot vienā veselumā dažādu mākslas formu, vizuālo valodu un meistaru darbus, sākot ar Lasko alu zīmējumiem un beidzot ar Deivida Hoknija aipadā veidotajiem attēliem. Viņas nelielās, līksmās, humoristiskās vinjetes ir dzirkstošs papildinājums vēstījumam. Šajā darbā ilustrācijas tik tiešām ir būtisks faktors, lai uzjundītu bērnos interesi par vizuālo kultūru. Šis projekts ir absolūti novatorisks gan kā grāmata, gan kā dialogs, tā apgāž daudzus aizspriedumus un pieņēmumus, kas nereti kavē autentisku, jēgpilnu saskari ar mākslu. Tā gādīgi pavada lasītāju radošā darba un mākslas izpratnes ceļā. Grāmata ir īsta dāvana visu vecumu lasītājiem.”

Foto: © Jan Birck

Rouza Bleika paraksta grāmatas

GRĀMATU BLOGERI IZVĒLAS GRĀMATU BLOGERI IZVĒLAS

10 11

INTERVIJAINTERVIJA

12 13

iedresēja disciplīnu, atbildību un pats svarīgākais – cieņu pret savu valodu, savukārt Armands Puče, pie kura “Sporta Avīzē” nonācu jau 1997. gadā – vilkmi meklēt jebkurai tēmai un situācijai neordināru pieeju, censties būt pārliecinātam, tiešam, nebaidīties no sava viedokļa un nemeklēt vieglākos ceļus un kompromisus.

Pastāsti vairāk par to, kā tev gāja ar Dukuriem! Tu esi paveicis lielu darbu. Cik stundas tas prasīja?

Stundas neesmu skaitījis, taču noteikti to bija daudz un visos iespējamos diennakts posmos... Par stundām lielākais paldies Dainim, Marinai, Martinam un Tomasam – pirmkārt, tas ir bijis viņu laiks un viņu spējas atcerēties notikumus un to detaļas, kas pelna neviltotu apbrīnu. Goda vārds, ja man pašam tagad būtu jāpacenšas restaurēt, kas ar mani notika pirms desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem – es padotos pirmajās trijās minūtēs... Viņi to spēja, un patiesībā tas ir viņu stāsts – mana loma ir bijusi tikai to fiksēt.

Kāds ir Dukuru panākumu noslēpums?

Grāmatas tapšanas process man bija nedaudz kā solis pāri ierastajam slieksnim – mazliet tuvāk, personiskāk. Biju iecerējis, ka šis būs stāsts par personībām, par to izaugsmi un vēsturi. Un tieši tas arī ir bijis Dukuru panākumu stūrakmens  – raksturs, attieksme, personība. Tieši to dēļ bija vērts stāstīt šo stāstu. Medaļas un kausi, lai arī Dukuru gadījumā unikāli, nāk un iet, bet cilvēciskās īpašības paliek, un tās nozīmē daudz vairāk. Un tieši tas ir īstais paraugs.

Vai bija kāds fakts no Dukuru dzīvesstāsta, kuru atklājot, tev pašam bija liels pārsteigums?

Martins patiesībā ir bijis diezgan dulls čalis! Ko pēc vienmēr korektā un izsvērti atturīgā publiskā tēla tā uzreiz nepateiksi. Riktīgs huligāns, kas jau no bērnudārza laikiem pratis terorizēt visus, kas vēlas viņu ielikt grožos, un ar savu slepus iegādāto “moskviču” 15 gadu vecumā pa apvedceļiem braucis uz Rīgu paballēties. Bez gaismām.

Domājams, ka tavā profesionālajā pieredzē ir gadījušies visādi kuriozi, ķerot rokā sportistus intervijām.

Kas sākumā šķiet kuriozi, to gadu gaitā saproti – tas bija pavisam normāli. Piemēram, kaut kad ļoti sen vēl Sporta pils ģērbtuvē ir nācies intervēt Artūru Irbi, kurš, kā ierasts, savai sagatavotībai nevēlējās nozagt ne mirkli, un visu sarunas laiku, minūtes 40, aktīvi atspiedās, cilāja svarus, staipījās un visādi citādi elsa un pūta. Taču neatteica! Sportistu un žurnālistu attiecības vispār ir tāda divvirzienu iela – reizēm daudz ko vari gribēt, taču, ja pretējā adresē valda klusums un vienaldzība – nav variantu. Tāpēc cieņa visiem tiem sporta vides cilvēkiem, kas saprot, ka neba savu kaprīžu dēļ viņus tincinām, bet gan tādēļ, lai cilvēki uzzinātu ko vairāk un interesantāk. To līdzjutēju vārdā, kurus viņi paši tik labprāt redz atbalstām no tribīnēm vai pie ekrāniem.

Interviju sagatavoja Jūlija Dibovska.

Maija sākumā Latvija satiksies ar brāļiem Dukuriem vēl vienu reizi, šoreiz paliekošā formātā – grāmatā. Šo­gad aprit desmit gadu, kopš sākām iepazīt Dukurus tik varenus, cik viņi spēj būt.

Ingmārs Jurisons ir sporta žurnālists ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, paš laik vada ikmēneša žurnālu “Sporta Avīze”. Otro pavasari pasniedz sporta žur nālistikas kursu Rīgas Stradiņa Uni versitātes 2. kursa studentiem. Šis gads Ingmāram ir zīmīgs – ne tikai apaļa jubileja, bet tapusi arī viņa grā mata “Dukuri. Ledus karaļi dzīvē”. Slavenie, leģendārie, veiksmīgie, strā dīgie un godalgotie Dukuri atklājuši daudzus savas dzimtas un panākumu noslēpumus. Aiz skeletonistu medaļām un centieniem Ingmārs lasītājam paver plašu un aizraujošu detaļu pilnu skatu uz to, kā ir būvēta sacensību pasaule un pats cilvēks  – tēvs, dēls un vīrs, kā arī latviešu sportists ar ambīcijām un spējām. Aiz stāsta stāv tā radītājs, šoreiz jautājumi Dukuru varoņeposa autoram Ingmāram Jurisonam.

Vai tu kādreiz varēji iedomāties, ka sarakstīsi grāmatu? Ko žurnālistam nozīmē grāmatas formāts?

Tas noteikti nebija tas, par ko es būtu sapņojis pirms gadiem 20 vai pat desmit. Taču pie tā nonāc dabiskā ceļā – kad pieredzes, informācijas un sajūtu bagāža sasniedz zināmu svaru, kam ar ikdienas žurnālistiku sākt pietrūkt piepildījuma. Šī nav gluži pirmā grāmata, kuras tapšanā piedalos, taču pirmā reize, kad biju vienīgais autors. Pēdējo dažu gadu laikā sporta literatūras pasaulē dzīve sākusi pulsēt krietni straujāk, Latvijas sportā netrūkst notikumu un lielu personību, kas pelnījušas palikt vēsturē. Un, vērojot šo rakstniecības “pavasari”, jau kādu laiku prātoju, ka labprāt izmēģinātu spēkus šajā lauciņā. Lai saprastu, vai spēju un vai man tas ir interesanti.

Ar ko sporta žurnālists varētu atšķirties no jebkura cita žurnālista un kā tu to paskaidro saviem studentiem?

Sporta žurnālistika – tā ir profesija pēc aicinājuma. Protams, tajā ir daudz kas no sapņa – dinamika, pasaule bez robežām, emocijas, labākās sēdvietas lielākajos sporta notikumos, taču ne mazāk arī no murga – vēli vakari, darbs nedēļas nogalēs, kad citi dodas atpūtā, pārsātināts notikumu kalendārs, izaicinājumi komunikācijā un lielākoties ļoti zinošs un informēts patērētājs, kas momentā pamanīs un sodīs jebkuru haltūru... Tam jābūt dzīvesveidam. Par ko daudzi maksā ar atpūtu, ģimeni un citām dzīvē ļoti būtiskām lietām. Turklāt to tā pa īstam saproti un apzinies tikai ar laiku.

Līdzās Dukuru dinastijai varam runāt arī par Jurisonu dinastiju. Tavs tēvs Egīls Jurisons ir pazīstams sporta žurnālists, sarakstījis pat vairākas grāmatas. Ko tu esi no viņa iemācījies?

Dinastija varbūt būs par skaļu teikts, taču, jā – zināmas ģimenes tradīcijas nolasās. Noteikti viņa dēļ savulaik atradu taciņu uz sportu, bet pēc tam – arī uz sporta žurnālistiku. Starp citu, mans pirmais īpatnējais garadarbs par F1 tolaik vēl “Lauku Avīzes” sporta lappusē tika nopublicēts tieši tēva dzimšanas dienā – 1994. gada 2. decembrī... Lai gan mācīties gadu gaitā noteikti esmu mēģinājis no visiem spicākajiem Latvijas sporta žurnālistikas meistariem, kurus ir bijusi bauda lasīt, uzskatu, ka vissvarīgākos pamatus man ielika divi: tēvs pirmajos gados ļoti rūpīgi

Foto: Lita Krone/ Leta

GRĀMATPLAUKTU STĀSTIGRĀMATPLAUKTU STĀSTI

14 15

skaistākajām grāmatām Leipcigā (2013). Šis neparastais stāsts viņu ārkārtīgi iedvesmojis: “Viena iedvesma turpinās nākošajā.”Par savu mākslinieces ikdienu Gita saka, ka diemžēl katru dienu gleznot nesanāk, jo ir arī citi darbi: “Man ir jāsakoncentrē laiks, lai gleznošanas dienā nekādu citu lietu nebūtu. Vislabprātāk es tādās dienās klusēju, jo runāšana paņem enerģiju: pēc tam tu esi tukšs un kādu brīdi neko nevari izdarīt. Klusēšana palīdz atnākt atpakaļ pie sevis. Burtiski.”Piesēžot pie kafijas tasēm, Gita atsauc atmiņā bērnības ainas. Vispirms pastāsta, ka viņai ļoti paticis lasīt mammas grāmatas par aktieriem, kā arī to, ka viņi dzīvojuši blakus Dailes teātrim un bieži gājuši uz izrādēm. Ilze jautā, vai mamma bērnībā viņai lasījusi priekšā, uz ko Gita teic, ka visvairāk viņai lasījis vectētiņš.Par vienu no dzīves īpašajām grāmatām Gita nosauc Bulgakova darbu “Meistars un Margarita”: “Sakarā ar izstādi – pagājušogad iznāca būt arī Maskavā. Devos pa Bulgakova vietām – izrādās, ka tur ir tas namiņš, soliņš, dīķis, kur visi tie notikumi ir notikuši.” Tikpat spēcīgi iespaidi Gitai ir arī par ekranizējumu, kas veidots 7 sērijās: “Tāds mākslas koncentrāts un aktieri!” “Kas bija galvā Bulgakovam, lai radītu tādu stāstu?” viņa retoriski jautā.“Vai žanram ir nozīme?” jautāju.“Kā? Protams,” atbild Gita, piebilstot, ka jau no bērnības viņai ļoti patīkot Šerloks Holmss, kas ir ļoti talantīgi uzrakstīts. Arī filma, protams.”­ Vai ir vēl kādas tuvas grāmatas vai autori?­ Esmu veidojusi dizainu vai ilustrējusi kopumā ap 100 grāmatām. Visas tās

esmu vispirms izlasījusi, tā, ka profesijas specifikas dēļ man iznāk visu lasīt manuskriptos datorā vai izdrukātā veidā, pirms stāsts nokļuvis grāmatas veidolā. Kuriozi, bet varētu teikt, ka nevienu pašas veidoto tieši grāmatu līdz ar to neesmu lasījusi. Kad vasarā pārceļamies uz jūras māju (starp Kolku un Ventspili), paņemam Ventspils bibliotēkā kaudzi ar grāmatām, ko lasīt pie jūras. Tur ir visādi darbi – gan vieglie, gan smagie. Kafka ir viens no tiem, kas man ļoti patīk ar saviem sarežģītajiem, unikālajiem teikumiem un vienkāršajām situācijām, kuras tiek novestas līdz absurdam. Man patīk pasmaidīt. Vēl es atceros, ka man savulaik ļoti patika “Rebeka”.­ Dafne di Morjē?­ Jā. Tur bija tāds noslēpums. Hičkoks no tā stāsta izveidoja filmu. Bet tik un tā grāmata šoreiz likās spēcīgāka.­ Man tieši šī grāmata ir tuvākajos lasīšanas plānos. ­ “Rebekai” vajag pieķerties!­ Kāpēc ir vērts lasīt grāmatas?­ Kā? Tur var izdzīvoties. Tu vari būt visā, ko lasi!­ Ko zaudē cilvēks, kurš nelasa?

­ Viņš nenojauš, ko zaudē. Es domāju, ka ir daudz lielāki lasītāji nekā es. Palasīt iznāk, gulēt ejot, bet tad jau arī visbiežāk miegs izkonkurē grāmatu.

­ Vai ir tā, ka dažreiz gribas ilustrēt to, ko nevajag?

­ To, ko nepiedāvā? Jā. Es dažreiz domāju, ka varētu ilustrēt Lafontēna vai Ezopa fabulas, piemēram. Gribētos, lai ir saturs apvienojumā ar pašvērtīgām ilustrācijām. Man patīk veidot darbus, kuros īsti uzreiz nevar saprast, kā tie uztaisīti – līdzīgi kā literāriem darbiem, kuriem apakšā ir noslēpums un daudzslāņainība.

Sagatavoja: Inga Pizāne

Ciemos pie mākslinieCes GItAS trEIcES

Gitu Treici satiekam viņas darbnīcā, kas “noklāta” un bagātināta ar mākslinieces nesen tapušajiem darbiem – gleznām, kuros atainoti suņi, kas meklē saimniekus. Saku Gitai, ka “suņiem ir skumjas, taču cerīgas acis”. Gita stāsta, ka pazudušo/atrasto un mājas meklējošo dzīvnieku attēli un dzīvesstāsti pārāk bieži rada emocionālo spiedzi, tāpēc šie darbi tapuši spontāni un ātri. “Kad es tieku līdz iespējai gleznot, strādāju ļoti ātri,” viņa teic.Nepabeigtās suņu gleznas, kas vietu atradušas tostarp grāmatu plauktos, ik pa laikam notver manu skatienu, tāpat kā plauktos iemājojušās grāmatas, dažas no kurām sarunas gaitā ceļam gaismā. Sarunas iesākumā Gita pastāsta par sakritību, kas novedusi viņu pie grāmatu ilustrēšanas un gleznošanas: “Es akadēmijā veidoju bakalaura darbu – tie bija lieli gleznojumi, un to kompozicionālais pamatprincips

esot bijis atvērta grāmata. Man bija vesela sērija ar atvērtām grāmatām, uz ko profesors Dembo esot teicis, ka man dzīvē būtu jāglezno. Tai laikā es mācījos grafiskā dizaina nodaļā. Tad arī es sāku nopietnāk pievērsties glezniecībai un maģistra grādu ieguvu jau glezniecības katedrā. Glezniecība ir mans vislielākais iedvesmas avots.”Pirmā grāmata, ko Gita ilustrējusi, iznāca 1996. gadā, un tā bijusi Laimas Līvenas “Mārča dzejoļi”, bet viņu pašu bērnībā ļoti ietekmējušas pasakas un īpaši Andersena “Īkstīte” – Gitu ārkārtīgi fascinējusi doma par lidošanu: “Iedomājies, vienu brīdi putni ir uz zemes kopā ar mums, bet pēkšņi viņi var pacelties gaisā ­ aizlidot, tā ir tāda priekšrocība! Lidošana man vienmēr likusies kā tāds brīnums! Grāmatas dod fantāzijas lidojumu. Un ne tikai grāmatas.” Kāda sakritība, tieši šogad Gita kā ilustratore izvirzīta prestižajai vispasaules Andersena balvai (2020. g.).Gita bieži grāmatas klausās, piemēram, viņu aizrauj krievu rakstnieka D. Bikova audio stāstījumi par visas pasaules literatūru: “Tik zinoša un fascinējoša personība – viņā stundām var klausīties,” Gita pauž savu sajūsmu, kā arī piebilst, ka viņai jau bērnībā ļoti paticis paralēli radošām nodarbēm klausīties literāros raidījumus vai radio lugas: “Esi kā faktiski izlasījis grāmatu, darot paralēli vēl ko citu!” Tā arī var saudzēt savu laiku un savu galveno instrumentu – acis.Lielu daļa grāmatplaukta ieņem mākslas grāmatas: Gita stāsta, ka mēdzot ieiet Alfas grāmatnīcā “Jānis Roze”, kur ir stūris ar ārzemju mākslas grāmatām. No sev tuvām un mīļām mākslas grāmatām Gita no plaukta izceļ Pikaso, Tapies un Dubufē. Kopīgi tās pašķirstām, un Gita parāda mīļākos autoru darbus, kā arī pastāsta par izstādēm, ko apmeklējusi, piemēram, pagājušā gada Pikaso izstādi Londonā – par viņa sievietēm, pēc kuras viņa nopirkusi grāmatu un lidmašīnā lasījusi: “Pikaso ir enerģijas spridzeklis. Tik jaudīgs un ražīgs ­ cilvēks, kurš realizē gluži vai katru savu ideju.”­ Un jūs? ­ Kad strādāju pie personālizstādes, es uz pāris mēnešiem biju aizbraukusi gleznot uz jūras māju vientulībā. Citādi nav iespējams atslēgties no ikdienas. Varbūt to var atļauties vīrietis, kuram tā ir galvenā dzīves lieta un kurš var atļauties atslēgt domas no pienākumiem.No pašas ilustrētajiem darbiem Gita rāda savu pēdējo ilustrēto dzejoļu grāmatu “Brūveri brūvē”, kur, viņasprāt, ir ārkārtīgi daudz rotaļīgu un asprātīgu vietu: “Dzejoļi ir uzrakstīti tik talantīgi, ka radošais gars ietekmēja arī manu darbošanos.” Par grāmatas “Brūveri brūvē” oriģinālilustrācijām un Jāņa Rozes apgāda "Latviešu brīnumu pasakām" Gita pagājušajā gadā saņēma Jāņa Baltvilka balvu. Darbnīcā apskatām smalko, plēsto zīdpapīra ilustrāciju oriģinālus un salīdzinām tās ar grāmatā iedrukātajām. Gita šobrīd atlasa ilustrācijas sūtīšanai uz izstādi Bratislavā.Vēl viens ļoti mīļš pašas ilustrētais darbs viņai ir “Kafka un ceļojošā lelle”. Grāmata tika nominēta starp Pasaules

NOTIKUMSNOTIKUMS

16 17

Marta sākumā “Latvijas Grāmatu izstādes 2019” kultūras programmas ietvaros Latvijā viesojās vairāki ārzemju rakstnieki, arī trīs Eiropas Savienības Literatūras balvas laureāti: čehu rakstniece Bianka Bellova, igauņu rakstnieks Pāvo Matsins un lietuviešu rakstniece Undine Radzevičūte. Trīs pavisam atšķirīgi autori, kuru daiļradei, īpaši jau ar Eiropas Savienības Literatūras balvu godalgotajiem darbiem tomēr ir kāda kopīga iezīme – to tematika aizsniedzas pāri konkrētas teritorijas robežām un labi saprotama visdažādāko valstu iedzīvotājiem, īpaši cilvēkiem no Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kam nesenā pagātnē ir bijusi diezgan līdzīga kultūrvēsturiskā situācija.

Bianka Bellova stāsta, ka romānā “Ezers” (EUPL balvu saņēmusi 2017. gadā) gal­venais varonis ir pats ezers, kas palēnām izžūst, tāpēc nenovēršami un radikāli mainās ap to dzīvojošo ļaužu dzīve un pa radumi. Paralēli risinās stāsts par ma zu puisēnu, kurš meklē savu māti. Nojaušama arī svešas bruņotas varas klātbūtne. Rakstniece uzskata, ka paš­reiz pasaulē aktuālās tēmas – vides pie­sārņojums, mūsu attieksme pret dabas saglabāšanu, cilvēku attiecības ar varu – ir ļoti pateicīga viela radošam procesam. La gan Bianka Bellova dzīvo Čehijā, vi­ņas dzīslās rit arī bulgāru asinis, savu­kārt viņas vīrs ir no Anglijas. Šo dažādo kultūru mijiedarbība, arī bērnības un līdzcilvēku pieredzes nospiedumi literatūrā ir viens no būtiskākajiem viņas iedvesmas avotiem. Tā kā romāna “Ezers” norises vieta un laiks ir samērā nekonkrēti, dažādu valstu lasītājiem ir viegli identificēties ar tā sa­turu, atrast tieši tās nianses, kas rezonē ar pašu piedzīvoto vai pārdomām. Iespējams, tieši tā arī ir romāna panākumu atslēga.

Arī Pāvo Matsina (uz grāmatas vāka viņš sevi nodēvējis par Pašu Matsinovu) romāna “Gogoļa disko” (EUPL balvu saņēmis 2015.  gadā) darbības laiks nav īsti skaidri noteikts  – šķiet, tā ir po­ten ci āla tuvā nākotne, lai gan lielākā daļa personāžu līdz ar nosaukumā pie­minēto Gogoli augšāmcēlušies un izvil­kuši saules gaismā tuvākas un tālākas pagātnes atliekas. Toties vieta gan no­saukta pilnīgi konkrēti – kādreizējās neatkarīgās Igaunijas pilsētiņa Vīlande, kas atkal pievienota cariskajai Krievijai, igauņus no turienes praktiski izstumjot un igauņu literatūru ievietojot iedzīvotāju ķemertiņos. Grāmatas atvēršanas svētki Ķīpsalas Rakstnieka viesistabā bija īstā

izdevība iztaujāt autoru par visām literārajām ēverģēlībām, ko viņš ietilpinājis šajā apjoma ziņā nelielajā, taču

tekstuāli ārkārtīgi blīvajā romānā. Sarunu ar Pāvo Matsinu sprigani un ar dāsnu humora piešprici latviešu ausīm pieejamu darīja romāna tulkotāja Maima Grīnberga. Rakstnieks pie “Gogoļa disko” latviešu izdevuma lasītājiem bija ieradies, bruņojies ar tematiskām piespraudēm un miniatūrām degvīna pudelītēm, ko varēja iegūt, piedaloties romānam veltītajā viktorīnā. Apmeklētājiem bija arī iespēja iegūt fotoportretu ar grāmatas vāku. Pasākuma apmeklētāji atzina, ka pēc atraktīvās sarunas noteikti būs daudz vieglāk atšifrēt daudzos tekstā ieslēptos simbolus un mājienus, kā arī izbaudīt šīs ironiskās prozas draiskās piruetes.

Undine Radzevičūte, kas Eiropas Savienī­bas Literatūras balvu saņēma 2015.  gadā par romānu “Zivis un pūķi”, kopš tā iz­nāk šanas jau paguvusi sarakstīt romānu “Asinis zilas, debesis pelēkas” (2017), kas tikko iznācis Jāņa Rozes apgādā. Tāpēc, Ķīpsalas izstādes kultūras prog rammā tiekoties ar autori un abu romānu tul­kotāju Daci Meieri, lasītāji varēja rakst­nieci iztaujāt par vēstures lomu viņas daiļradē jau vairāku darbu kontekstā. Undine Radzevičūte pēc izglītības ir mākslas vēsturniece, tāpēc vēsture viņai tiešām šķiet būtisks avots, kas sniedz iespējas izzināt mūsdienu cilvēku. “Zivis un pūķi” stāsta par 18. gadsimtu, kad Ķīna bija noslēgusi robežas praktiski visiem ārzemju ieceļotājiem, uzturot tirdzniecības sakarus vien ar Holandes Austrumindijas kompāniju, un šajā svešiniekiem ne pārāk draudzīgajā vietā ierodas misionārs – kristīgās kultūras vēstnesis. Savukārt “Asinis zilas, debesis pelēkas” vēsta par 15. gadsimtu Livonijā, ordeņa politiku un sadursmēm ar citām varām, kas tiecas valdīt šajā teritorijā. Autore aicināja mēģināt palūkoties uz romāna varoņiem no viņu laikmeta skatpunkta, iztēloties, kā domātu un rīkotos mēs, ja dzīvotu pirms pieciem gadsimtiem ar tolaik pieejamo informāciju, izglītību. Rakstīšanas procesā viņai nācies arī daudz domāt par ģenētiskajiem kodiem, ko saņemam mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Romānā ir aprakstīta dzimta, no kuras cēlušies arī pašas autores senči no mātes puses, lai gan pavisam precīzi radniecību ar konkrētu fon Borhu atzaru viņai tā arī nav izdevies izzināt. Toties 15. gadsimta Livonijas aina tagad apziņā iezīmējusies daudz skaidrāk, arī tālaika ļaužu izpratne par morāli, godu, pienākumu, sūtību.

Tikšanās ar Eiropas Savienības Literatūras balvas laureātiem deva Latvijas lasītājiem iespēju iepazīt spilgtus vidējās paaudzes literātus no Čehijas, Igaunijas un Lietuvas.

Latvijas Grāmatu izstādes kultūras programmas rīkotāji un grāmatu izdevēji pateicas sadarbības partneriem: Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fondam, starptautiskajam projektam “ALDUS – ceļš uz vienotu Eiropas grāmatu gadatirgu tīklu” un Eiropas Savienības Literatūras balvas koordinācijas birojam Briselē.

Bianka BellovaDace Meiere un Undine Radzevičūte

Maima Grīnberga un Pāvo Matsins

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

18 19