10.lekcija. Vadžrajānas budisms Tibetā un
Mongolijā.
Himalaju budisms
Tibeta, kā budisma izplatības pēdējais ietekmīgais reģions
Lamaisms
lama - guru
Indijas tantriskās mahajānas tradīcija
Indiešu budisma tradīcijas turpinājums Tibetā
Indijas mahajānas monasticisms Tantriskais misticisms un rituāls
Šamanisms, bon reliģija
Songtsens Gampo (mir. 650)
Dharmas valdnieks čogjal
Trisongs Detsens (742-797) Ralpačans (vald. 815-838)
Princeses Veņčena un Brikūtī Džokangs un Ramoče tempļi
Trisongs Detsens (742-797)
Samje klosteris (780) Šāntarakšita Kamalašīla
Padmasambhava (775)
Budistu tekstu tulkošana Klasiskā tibetiešu valoda (9.gs.)
Duņhuana
Mogao
Indiešu un ķīniešu budisma sāncensība
Ziemeļu čaņ skola
Samje debates (792-794)
Kamalašīla Hešans Mohejeņs
Njingma-pa tradīcijs
“Vecā stila” skola
Guru Rinpoče – Padmasambhava
Tantriskā prakse un maģija
Atijoga: augstākā mācība
Dzogčen doktrīna un prakse: “Lielā pilnība”
Rigpa (snsk. vidjā “zināšanas”) – pilnīgā
apziņa
Rigpa – pilnīgā apziņa: neapzināta, bet klātesoša ikvienā jutekliskajā pieredzē.
Spontanitāte, klātbūtne, spīdums,
skaidrība, atbrīvotība, bez piepūles u.c.
Nepiejama loģiskai analīzei. Mūžīgi tīrs stāvoklis, brīvs no subjekta
un objekta duālisma, bezgalīgs un pilnīgs
Dzogčen un čaņ līdzības
Lindži – dievišķās zināšanas Čaņ apgaisme – bodhi
Tathagātagarbha Budas daba – fosjin
Sākotnējā seja – beņlai mjeņmu
Njingmapa un seksuālā joga
Sēkla – bodičittas simbols
Sēklas aizturēšana un virzīšana pa muguras kanālu uz galvu
“Dārgumu” terma literatūra (10.gs.) Garīgi un fiziski teksti, ko noslēpuši
karaliskās dinastijas svētie
Langdarma (vald. 838-841) Hueičanas perioda budisma vajāšana
(843-845)
Tibetiešu impērijas fragmentācija
Jaunu tekstu tulkošanas tradīcija sarma
Atiša Dīpamkarašridžņāna (982-1054) Bengāles tantrisms (mūsd. Bangladeša)
“Lielais tulkotājs ” Ričens Dzanpo (958-1055)
Guge karaļvalsts (R-Tibeta)
Tolinga klosteris
Pradžņapāramitā literatūras tulkošana
“Bodhipathapradīpa” “Apgaismes ceļa lampa”
Ietekmē tekstu tipa lam rim “ceļa
posmi” izveidošanos
Kadampa skolas priekšteči
Bengāles Tārā dievietes kults
Mahajānas monasticisma un tantriskās prakses sintēze
Tantras un Mahajānas monasticisma evolūcija
Marpa Čokji Lodro (1012-1097)
Kagjupa skolas dibinātājs “Mutvārdu līnija” “Budas vārdu līnija”
Mahāsidhas
Tilopa (988-1069) Nāropa (1016-1100)
Mahāmudrā tantriskā tradīcija: ikdienas un apgaismotā prāta identiksums
Milarepa
(1028/40-1111/23)
Gampopa Sonams Rinčens
(1079-1153)
Kadampa tradīcija
Kagju skolas apakšvirzieni:
Karma/Drikun/Drukpa
Reinkārnēto lamu tradīcija Tulku – nirmānakāja
Trīs budas ķermeņi - trikāja Trīs personas: ķermeņa, runas un apziņas
manifestācijas Politiskā un garīgā vara tulku tradīcijā
1. Karmapa Djusums Khenpa (1110-1193) 16. Karmapa
Randžungs Rigpe Dordže (1924-1981)
17.Karmapas Urgjens Trinlejs Dordže Trinlejs Thae Dordže
Sakjapa skola (13., 14.gs.) Sakja Trizin “Sakja troņa īpašnieks” Pakpa (1235-89) – Hubilaja skolotājs
Mongoļu varas noriets Tai Situ Džančubs Gjalcens (1302- 1364)
Pagmodrupa (līdz 1435.g.) dinastijas aizsācējs
Butons Rinčens Drubs (1290-1364)
Budistu tekstu kataloģizācija Tibetiešu budistu kanona sistematizētājs Budisma vēsture Indijā un Tibetā (1332)
Tibetiešu budistu tekstu kanons
Kangjurs (sūtras un tantras) “Budas vārdu tulkojums”
Tengjurs (traktāti-šāstras)
Gandžurs un Dandžurs (kr.val. no
mong.val. )
Klosteru ordeņi kā sociālās un politiskās institūcijas
Tibetiešu budisma reforma
Conkapa (1357-1419)
Ganden klosteris (1409) Gelug skola
Jaunā Kadampa tradīcija
Ganden
Sera
Drepung
Vīzijas un atklāsmes (Nāgardžuna un bodhistva Mandžušrī)
Atiša (11.gs.)
“Lamrim čenmo” Madhjamakas un jogačāras sintēze
Prasangika-madhjamaka Čandrakīrti, Budapālita
Vinajas kodeksa reforma (1403)
Monlam čenmo “Lielās lūgšanas” festivāls (1408, Džokangs, Lhasa)
Genduns Drups/Kundun Drups
(1391-1474) Čenrezi/Avalokitešvaras emanācija
Dalai Lama
Sonams Gjatso (1543-1588) Dalai Lama III
Altan Hans
Gjatso – okeāns
Dalai Lama IV – Jontens Gjatso
Altan Hana mazmazdēls
Reliģiskā un sekulārā vara
Dalai Lama V ( vald. no 1642) Ngavangs Losangs Gjatso
(1617-1682)
Guši Hans (mir. 1654) Hošud mongoļi
Nodrošina gelugpa skolas dominanci
Pančen lama
Dalailamas V skolotājs:
Lobsangs Čokji Gjaltsens
Tašilumpo (dib. 1447) klostera lama
Tašilunpo
Mandžūru Cjin dinastija
(1644-1911) Kansji impetarors (vald. 1661-1722)
Džungāru hanāts (1717)
Valdības izveidošana Lasā (1721)
19.gs.-20.gs. sākums
“Lielā spēle” Janghasbenda ekspedīcija (1904)
Tibetas okupācija (1950)
Tibetas valdība izsūtījumā (1959)
Mongoļu cilšu konsolidācija
Čingizhans (1162-1227)
Ogodejs (1186-1241)
Godan Hans (1206-1251) Sakja Pandita (1182–1251)
Munke Hans (1209-1259) Karma Pakši (1204-1283)
Hubilajs (vald. 1260–1294)
Drogons Čogjals Pagpa (1235-1280) Hevadžra tantras iesvētība un Mahākālas
aizsardzība “Valsts skolotājs” guoši
R-mongoļu tumedu/tumen cilts
Altan Hans (1543–1582) Karakorum
Tikšanās ar Sonam Gjatso Kokonorā (mūsd. Cjinhai prov.; Tibetas
vēsturiskais Amdo reģ.) Altan Hans – Hubilaja iemiesojums
Čingizhana pēctecis Abdai Hans no Halha cilts
Tikšanās ar Sonam Gjatso (1556-57)
Abdai Hana mazdēls
Dznabadzars (1635-1723) Bogdo-gegens I
Tāranathas (1575–1634) reinkarnācija Džonang skolas iekļaušana gelugpa
Mandžūru dinastija Cjin (1644-1912)
Imperators Cjeņluns (vald. 1736–1795)
Impēriskās varas kontrole pār
nozīmīgākajām tibetiešu un mongoļu tulku līnijām