Latvijas Republikas
Valsts ieņēmumu dienests
Metodiskais materiāls
Par pievienotās vērtības nodokļa
piemērošanu preču piegādēm iekšzemē,
preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā,
īpašajiem pievienotās vērtības nodokļa
piemērošanas režīmiem, preču importam
un jaunu transportlīdzekļu iegādei Eiropas
Savienības teritorijā
Saturs
1.Vispārīgā informācija ................................................................................. 3
2. Preču piegāde iekšzemē ............................................................................. 5
3. Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ............................................. 8
4. Īpašie nodokļa piemērošanas režīmi ...................................................... 14
4.1. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumiem ar lietotām mantām,
mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām ............................... 14
4.2. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādēm un ar to
saistītiem pakalpojumiem ............................................................................ 155
4.3. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādei un ar to
saistītiem pakalpojumiem .............................................................................. 17
4.4. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms lauksaimniekiem ........................... 19
4.5. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem ....... 211
5. Preču imports ........................................................................................... 27
6. Jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā ............ 31
3
1.Vispārīgā informācija
1. Šajā materiālā sniegta metodiska palīdzība pievienotās vērtības
nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanā:
preču piegādei iekšzemē;
preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk – ES);
īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam darījumos ar lietotām
mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;
īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam kokmateriālu piegādēm
un ar to saistītiem pakalpojumiem;
īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam metāllūžņu piegādei un ar
to saistītiem pakalpojumiem;
īpašajam nodokļa piemērošanas režīmam lauksaimniekiem;
preču importam;
jaunu transportlīdzekļu iegādei ES teritorijā.
2. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums)
nosacījumiem ar PVN apliek šādus saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē
veiktos darījumus:
1) preču piegādi (tai skaitā preču piegādi ES teritorijā un preču
eksportu) par atlīdzību;
2) pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību;
3) preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību.
3. Saimnieciskā darbība minētā likuma izpratnē ir jebkura
sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju,
tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība).
4. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu
nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu.
Par preču piegādi uzskata arī darījumus ar:
1) nekustamo īpašumu vai tā daļu,
2) elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un
dzesēšanas enerģiju.
5. Par preču piegādi par atlīdzību uzskata reģistrēta nodokļa maksātāja
saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošanu bez atlīdzības
savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu
izmantošanu citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības
vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām
bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.
6. Par preču piegādi ES teritorijā par atlīdzību uzskata arī kustamas
lietas — iekšzemes nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo
aktīvu daļas — nosūtīšanu vai transportēšanu no iekšzemes uz galamērķi citā
dalībvalstī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai šajā dalībvalstī, ja šo
4
pārvietošanu veic pats iekšzemes nodokļa maksātājs vai cita persona viņa
vārdā.
7. Preču piegādes darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība
par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
8. Preču piegādes darījumā starp saistītām personām likuma „Par
nodokļiem un nodevām” izpratnē ar nodokli apliekamā vērtība ir preču
piegādes tirgus vērtība, ja darījuma vērtība ir:
1) mazāka par tirgus vērtību un preču saņēmējam nav tiesību atskaitīt
priekšnodokli pilnā apmērā;
2) mazāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam nav tiesību
atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā, un preču piegāde ir atbrīvota no
nodokļa saskaņā ar likuma 52.panta pirmo daļu;
3) lielāka par tirgus vērtību un preču piegādātājam vai pakalpojumu
sniedzējam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā.
9. Preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču
piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs ja
likuma 131.pantā pantā nav noteikts citādi.
10. Reģistrēts nodokļa maksātājs izraksta nodokļa rēķinu par veikto
darījumu ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā no darījuma brīža vai avansa
maksājuma saņemšanas brīža, ja likuma 131.pantā pantā nav noteikts citādi.
11. Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata saimnieciskās darbības
vajadzībām paredzēto preču izmantošanu paraugu vai mazas vērtības dāvanu
veidā.
12. Mazas vērtības dāvana ir prece, kuru nodod bez atlīdzības un kuras
vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 14,23
EUR.
13. Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata uzņēmuma pāreju
(mantas kopības vai tās daļas pāreju, kas izpaužas kā aktīvu un saistību
nodošana) cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, ja,
nododot aktīvus un saistības par atlīdzību vai bez tās vai ieguldot
kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai personālsabiedrības ieguldījumā
(kapitālā), uzņēmuma ieguvējs kļūst par atdevēja tiesību un saistību
pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un tiek turpināta saimnieciskā darbība,
kas nav saistīta ar uzņēmuma izpārdošanu vai komercsabiedrības
likvidēšanu.
14. Ja šī metodiskā materiāla 13.punktā minētās uzņēmuma pārejas
rezultātā uzņēmuma ieguvējs nekļūst par atdevēja tiesību un saistību
pārņēmēju Komerclikuma izpratnē un saimnieciskā darbība netiek turpināta,
aktīvu un saistību nodošana uzskatāma par atsevišķu preču piegādi vai
pakalpojumu sniegšanu (iegūtās tiesības un citi nemateriālie aktīvi), kas
apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.
15. Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja likumā nav noteikts
citādi.
5
16. Lai noteiktu, kā PVN piemērojams preču piegādei, ir jānosaka
preču piegādes vieta.
2. Preču piegāde iekšzemē
1. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu
nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu.
2. Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta (arī preču
piegādei ES teritorijā) ir vieta, kur preces atrodas brīdī, kad sākas preču
nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.
3. Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta ir vieta,
kur preces atrodas to piegādes brīdī.
4. Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču
saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā
persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai
uzstāda.
5. Preču piegādē ir svarīgi noteikt, kurā brīdī tiek nodotas īpašuma
tiesības uz preci, un šo brīdi jāuzskata par preču piegādes darījuma brīdi, kā
arī šis brīdis ir vienāds gan pārdevējam gan pircējam:
1) ja preces līdz pircējam transportē pārdevējs (vai transporta
uzņēmums pārdevēja uzdevumā), tad īpašuma tiesības uz preci pāries tikai
tad, kad pircējs saņems preci no pārdevēja vai pārvadātāja.
2) ja preču transportēšanu nodrošina pircējs, tad piegādes brīdis būs
brīdis, kad prece nodota pārvadājumam.
3) PVN deklarācijā darījums ir uzrādams tajā taksācijas periodā, kad
veikta piegāde (ir nodotas īpašumtiesības) un izrakstīts nodokļa rēķins
(rēķins izrakstāms 15 dienu laikā no darījuma brīža).
6. Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes:
1) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar
Pasta likumu;
2) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;
3) preču piegādes bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, ko
veic sabiedriskā labuma organizācijas.
7. Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja reģistrēts nodokļa maksātājs
par attiecīgajām precēm nav atskaitījis priekšnodokli un preces tika
iegādātas vai izmantotas likuma 52.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli
neapliekamo darījumu nodrošināšanai) vai valsts pārvaldes uzdevumu
veikšanai.
1.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”, kuras saimnieciskā
darbība ir mēbeļu ražošana, 2013.gada augustā Latvijā reģistrētam nodokļa
maksātājam SIA „B” piegādāja 50 krēslus. Nodokļa rēķins par
6
piegādātajiem krēsliem izrakstīts 2013.gada 15.augustā. Izrakstītajā
nodokļa rēķinā SIA „A” šai preču piegādei piemēro PVN standartlikmi.
Minētais darījums jāuzrāda augusta PVN deklarācijā 40., 41.rindā,
aprēķinātais nodoklis 52.rindā, kā arī informācija par darījumu jāuzrāda
deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.
2.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” veic preču piegādi
iekšzemē citas ES dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam „B”.
Savukārt citas ES dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs „B” dod
uzdevumu šo preču pārdevējam no pārdevēja noliktavas preces transportēt
uz trešo valsti trešās valsts nodokļa maksātājam „C”.
Preču izvešanas muitas deklarācijā kā eksportētājs tiek norādīts citas
ES dalībvalsts reģistrētais nodokļa maksātājs „B”.
Pārdotām precēm par preču pārvadājumu ir noformēta viena
transporta pavadzīme (CMR), no Latvijas pārdevēja noliktavas uz trešo
valsti.
SIA „A” dokumentāri var pamatot, ka tās pārdotā prece citas ES
dalībvalstī reģistrētam nodokļa maksātājam „B” ir izvesta no ES teritorijas
uz trešo valsti (noformēta eksporta deklarācija).
SIA „A” ir tiesības preču piegādei piemērot PVN 0% likmi, uzrādot
darījuma vērtību PVN deklarācijas 48.1rindā.
3.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” noslēdz līgumu ar
Krievijā reģistrētu uzņēmumu „C” par mēbeļu piegādi.
Saskaņā ar līgumu, SIA „A” mēbeles no Latvijas pa dzelzceļu
jānosūta Lietuvas uzņēmumam „B” (Lietuvas PVN maksātājam).
Samaksu par nosūtītām mēbelēm SIA „A” saņem no Krievijas
uzņēmuma „C” (preču pircēja), bet mēbeles nosūta Lietuvas uzņēmumam.
SIA „A” izraksta nodokļa rēķinu Krievijas uzņēmumam „C”, kura
uzdevumā mēbeles tiks nosūtītas uz Lietuvu.
Mēbeļu piegādes vieta Latvija un darījumam tiek piemērota nodokļa
standartlikme par mēbeļu piegādi iekšzemē.
Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” PVN deklarācijas 40., 41.rindā,
aprēķinātais nodoklis 52.rindā, kā arī informācija par darījumu jāuzrāda
deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.
4.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” noslēdz konsignācijas
līgumu, kur ir atrunāti visi nosacījumi ar Latvijā reģistrētu nodokļa
maksātāju SIA „B” par preču piegādi uz realizāciju. Preču piegāde notiek
2013.gada augustā. SIA „A” PVN taksācijas periods ir viens mēnesis.
7
Preču piegādei uz realizāciju PVN jāpiemēro likumā vispārēji
noteiktajā kārtībā.
Nodokļa rēķins par preču piegādi ir jāizraksta piecpadsmit dienu
laikā par visām nodotajām precēm neatkarīgi no tā, cik preču attiecīgajā
taksācijas periodā SIA „B” realizēs.
SIA „A” PVN ir jāaprēķina par to taksācijas periodu, kad ir veikta
preču piegāde (augusta mēnesī) un nodoklis jāiemaksā valsts budžetā 20
dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, t.i., līdz 20.septembrim.
Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” augusta PVN deklarācijas 40.,
41.(42.)rindā, aprēķinātais nodoklis 52.(53.)rindā, kā arī informācija par
darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.
5.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” daļu iegādāto preču,
kas bija paredzētas ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, nodod bez
atlīdzības (ziedo) labdarības nolūkos sabiedriskai organizācijai.
Par precēm, kas tiek ziedotas, to iegādes brīdī bija atskaitīts
priekšnodoklis, jo tās bija paredzētas izmantot apliekamu darījumu
nodrošināšanai.
Nododot šīs preces labdarības nolūkos, SIA „A” likuma izpratnē veiks
apliekamo darījumu, preču piegādi par atlīdzību (metodiskā materiāla otrās
nodaļas trešais punkts).
SIA „A” par minēto preču piegādi ir jāaprēķina PVN, piemērojot
darījumam PVN standartlikmi (samazināto likmi). Iepriekš atskaitītā
priekšnodokļa korekcija nav jāveic.
Minētais darījums jāuzrāda PVN deklarācijas 40., 41(42).rindā,
aprēķinātais nodoklis 52(53.)rindā, kā arī informācija par darījumu
jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.
8. Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai
norunu saistītas grupas vai to pārstāvji līdz tam taksācijas periodam sekojošā
mēneša 15.datumam, kad ir pārsniegts 50 000 EUR slieksnis, iesniedz VID
iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā.
6.piemērs
Fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēja), nereģistrēta VID
PVN maksātāju reģistrā, veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu vērtība
iepriekšējo 12 mēnešu laikā 2014.gada 31.janvārī sastāda 60 000 EUR.
Fiziskai personai līdz 2014.gada 15.februārim jāreģistrējas VID PVN
maksātāju reģistrā, iesniedzot iesniegumu VID reģistrācijai VID PVN
maksātāju reģistrā un aprēķinātais PVN no pārsnieguma summas jāiemaksā
valsts budžetā līdz 2014.gada 20.februārim.
8
Aprēķinātais PVN no pārsnieguma summas 10 000 EUR ir 1 735,54
EUR (10 000 : 1.21 x 0,21) (nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā).
Aprēķināto PVN fiziskā persona (saimnieciskās darbības veicēja) iemaksā
budžetā un VID iesniedz aprēķinu par PVN samaksu.
7.piemērs
Biedrība „Pakāpieni”, nereģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, veic
darbību, kurai nav saimnieciskās darbības un peļņas gūšanas raksturs, kā
arī saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ietvaros 2014.gada
janvārī piegādā pamatlīdzekli par 65 000 EUR.
Biedrība šādu preču piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.
Turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt ar nodokli apliekamus
darījumus.
Biedrība „Pakāpieni” aprēķina nodokli no pārsnieguma summas
15 000 EUR (15 000 : 1,21 x 0,21) un aprēķināto nodokli 2 603,31 EUR
(nodokļa summa ir iekļaujama darījuma vērtībā) iemaksā valsts budžetā līdz
2014.gada 20.februārim un VID iesniedz aprēķinu par PVN samaksu.
8.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” nodod bez atlīdzības
uzņēmuma datoru savam darbiniekam.
Datora atlikusi vērtība 200 EUR. Par minētā datora iegādi SIA „A”
atskaitīts priekšnodoklis.
Minētais darījums uzskatāms par preču piegādi par atlīdzību.
PVN = 200 EUR x 21% = 42 EUR
SIA „A” darījuma vērtība 200 EUR ir jāuzrāda PVN deklarācija 40.,
41.rindā, aprēķinātais nodoklis 42 EUR jāuzrāda 52.rindā, kā arī
informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata
III daļā.
9. Tirgus vērtība ir atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas
attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas
konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms
par saistītu personu likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.
3. Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā
1. Preču iegāde ES teritorijā ir tiesību iegūšana rīkoties ar lietu kā
īpašniekam, ja šīs lietas nosūtīšanu vai transportēšanu no vienas dalībvalsts
uz citu dalībvalsti veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā
persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā.
2. Ja preču iegādi ES teritorijā veic nereģistrēts nodokļa maksātājs, tas
nodokli neaprēķina. Šī kārtība ir piemērojama līdz brīdim, kad nereģistrētā
9
nodokļa maksātāja preču iegādes kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā
kalendāra gadā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 EUR.
3. Ja preču iegādi ES teritorijā veic juridiska persona, kas nav nodokļa
maksātājs, un šīs preces paredzētas šīs juridiskās personas darbībām vai
darījumiem, kuros tā iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu
pildīšanā, tad par preču iegādi ES teritorijā tā PVN neaprēķina.
Šī kārtība ir piemērojama līdz brīdim, kad juridiskās personas, kas nav
nodokļa maksātājas, preču iegādes ES teritorijā kopējā vērtība bez nodokļa
kārtējā kalendāra gadā nav sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 EUR.
1.piemērs
Latvijā reģistrēta publiska persona (nav nodokļa maksātāja), kura
saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tai deleģētus valsts
pārvaldes uzdevumus, no Vācijā reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājas
datorus 9 000 EUR vērtībā. Iegādātos datorus publiskā persona izmantos
tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai. Kalendārajā gadā
citas preču iegādes ES teritorijā netiek veiktas.
Tā kā publiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, iegādātos datorus
izmantos tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai un to
vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 10 000 EUR, PVN par šo preču iegādi
tā neaprēķina.
4. Par preču iegādi ES teritorijā neuzskata preču nosūtīšanu Latvijā uz
laiku līdz 24 mēnešiem (piemēram, šo preču izstādīšanai, pārstrādāšanai, u.c.
darbībām). Šī norma nav piemērojama, ja persona ievedusi iekšzemē preces
šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24
mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, no
kuras šīs preces tika ievestas.
5.Veicot šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 3.punktā minēto preču
pārvietošanu, reģistrēts nodokļa maksātājs nodrošina detalizētu šādu preču
grāmatvedības uzskaiti, lai nodokļu administrācija varētu izsekot šo preču
kustībai.
6. Par preču iegādi ES teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu
muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā ES dalībvalstī uzsākta
eksporta procedūra.
7. Ja veikta preču iegāde ES teritorijā, preču iegādes vieta ir tā
dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas preču nosūtīšana vai
transportēšana preču saņēmējam.
8. Preču iegāde ES teritorijā vieta ir iekšzeme, ja reģistrēts nodokļa
maksātājs, veicot preču iegādi ES teritorijā, ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu
VID PVN maksātāja reģistrācijas numuru, ja vien reģistrēts nodokļa
maksātājs, kurš ir veicis šo iegādi, nepierāda, ka nodoklis ir piemērots tajā
dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.
10
9. Šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 8.punktu nepiemēro un uzskata, ka
nodoklis ir piemērots saskaņā ar šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 7.punktu
tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja:
1) reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis preču iegādi ES teritorijā no
citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja ar nolūku piegādāt šīs preces
galasaņēmējam tās dalībvalsts teritorijā, kas saskaņā ar šī metodiskā
materiāla trešās nodaļas septīto punktu ir uzskatāma par vietu, kur veikta šo
preču iegāde ES teritorijā;
2) preču galasaņēmējs ir šī metodiskā materiāla 3.nodaļas 7.punktā
minētās dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs un ir atbildīgs par nodokļa
samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs;
3) reģistrēts nodokļa maksātājs šī metodiskā materiāla 3.nodaļas
7.punktā minēto preču piegādi ir norādījis ar īpašu atzīmi pārskatā par preču
piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā.
10. Preču iegādes ES teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir
atlīdzība par iegādātajām precēm vai, ja preču iegāde ES teritorijā veikta
preču iegādei par atlīdzību pielīdzināmiem darījumiem, attiecīgo preču vai
līdzīgu preču iegādes vērtība, vai, ja nav iegādes vērtības, preču ražošanas
pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.
11. Nodokli par preču iegādi ES teritorijā norāda tā taksācijas perioda
PVN deklarācijā, kad faktiski ir veikta preču iegāde ES teritorijā, bet ne
vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas un saskaņā ar likuma prasībām jābūt
izrakstītam nodokļa rēķinam.
12. Ar nodokli neapliek tādu preču iegādi ES teritorijā, kuru piegādei
iekšzemē būtu piemērojams atbrīvojums saskaņā ar likuma 52.pantu.
2.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājas preces
Igaunijā no Igaunijas reģistrēta nodokļa maksātāja un izved tās uz Latviju.
Preču iegādes ES teritorijā vieta ir Latvija.
Iegādāto preču vērtība SIA „A” jānorāda PVN deklarācijas -
50.rindā, aprēķinātais nodoklis 55.(56.)rindā, priekšnodoklis 64.rindā, kā
arī informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1
pārskata II daļā.
Ja iegādātās preces paredzēts izmantot ar PVN neapliekamiem
darījumiem, tad aprēķinātais nodoklis papildus uzrādāms arī deklarācijas
66.rindā.
3.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” ir noslēdzis līgumu ar
Lietuvā reģistrētu nodokļa maksātāju uzņēmumu „B” par preču iegādi.
Līgumā ir paredzēts, ka preces tiks piegādātas tieši no Igaunijā reģistrēta
11
nodokļu maksātāja „C”, par ko jau iepriekš Lietuvas uzņēmums „B” ir
vienojies ar Igaunijas uzņēmumu „C”.
Šajā gadījumā Latvijas uzņēmums „A” piedalās darījumā kā preču
galasaņēmējs un par preču iegādi ES teritorijā no Lietuvas uzņēmuma „B”
aprēķina PVN un darījuma vērtību uzrāda PVN deklarācijas 50.rindā,
aprēķināto nodokli 55.(56.) un 64.rindā, kā arī informācija par darījumu
jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļā.
Ja iegādātās preces paredzēts izmantot ar PVN neapliekamiem
darījumiem, tad aprēķinātais nodoklis papildus uzrādāms arī deklarācijas
66.rindā.
13. Preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču
saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā
persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai
uzstāda.
14. Darījuma brīdis preču iegādei ar montāžu ir brīdis, kad pabeigta
iekārtas montāža vai uzstādīšana vai veikts avansa maksājums.
4.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” iegādājas ražošanas
iekārtu no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja uzņēmuma „B”. Līgumā ir
paredzēts, ka Vācijas uzņēmums „B” šo iekārtu arī uzstādīs Latvijas
teritorijā.
SIA „A” uz Vācijas uzņēmuma „B” izrakstītā nodokļa rēķina pamata
aprēķina PVN. Darījuma vērtību SIA „A” uzrāda PVN deklarācijas
50.rindā, aprēķināto nodokli deklarācijas 55.(56.) un 64.rindā, kā arī
informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I
daļā.
Ja iegādātās preces paredzēts izmantot ar PVN neapliekamiem
darījumiem, tad aprēķinātais PVN papildus uzrādāms arī deklarācijas
66.rindā.
5.piemērs Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs SIA „A” veicis preču iegādi ES
teritorijā no Polijas reģistrēta nodokļa maksātāja „B” nolūkā piegādāt šīs
preces galasaņēmējam Lietuvā reģistrētam nodokļa maksātājam „C”. Par
šādu darījuma veikšanas kārtību ir vienojušās visas trīs darījumā iesaistītās
puses.
Darījumā ir iesaistītas trīs dažādu ES (Polijas, Latvijas un Lietuvas)
personas un katra ir reģistrēts nodokļa maksātājs savā dalībvalstī.
Preces tiek transportētas no nodokļa maksātāja „B” dalībvalsts
Polijas uz Lietuvu galasaņēmējam „C”. Preču iegādes ES teritorijā vieta ir
Lietuva.
12
SIA „A” kā starpniekam savā PVN deklarācijā nav jāuzrāda preču
iegāde ES teritorijā no Polijā reģistrēta nodokļa maksātāja „B”.
SIA „A” PVN deklarācijas 48.2rindā uzrāda preču piegādi uz Lietuvu
tur reģistrētam nodokļa maksātājam „C”, kā arī informācija par darījumu
jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 2 pārskatā šo darījumu atzīmējot ar
kodu „S”.
6.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” nopirka preces Polijā.
Polijas pārdevējs uzņēmums „B”, kas ir Polijas reģistrēts nodokļa
maksātājs, pēc Latvijas SIA „A” lūguma nosūta šīs preces Latvijas klientam
uz Vāciju. Preču galasaņēmējs Vācijā nav PVN maksātājs. SIA „A” nav
reģistrēta Vācijā kā nodokļa maksātājs.
SIA „A” maksā PVN par preču iegādi ES teritorijā Latvijā, jo tā bija
uzrādījusi Polijas pārdevējam uzņēmumam „B” Latvijas PVN maksātāja
numuru.
Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” PVN deklarācijas 50.rindā,
aprēķinātais nodoklis 55.(56.) rindā, priekšnodoklis 64.rindā, kā arī
informācija par darījumu jāuzrāda deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II
daļā.
Tā kā preču piegāde veikta citas dalībvalsts nereģistrētam nodokļa
maksātājam, tad SIA „A” nav tiesības veikt priekšnodokļa atskaitīšanu. Līdz
ar to papildus ir aizpildāma arī PVN deklarācijas 66.rinda.
Preču piegāde PVN deklarācijā nav uzrādāma.
Bez tam SIA „A” ir jāvēršas Vācijas nodokļu administrācijā, lai
noskaidrotu, vai preču piegādes veikšanai Vācijas klientam tai nebūtu
jāreģistrējas Vācijā kā PVN maksātājam.
7.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” preces iepērk Vācijā no
reģistrēta nodokļa maksātāja uzņēmuma „B” un Vācijā veic šo preču
piegādi Vācijā reģistrētam nodokļa maksātājam uzņēmumam „C”, neievedot
preces Latvijā.
SIA „A” neveic preču iegādi ES teritorijā. Veicot piegādi
uzņēmumam „C”, preču piegādes vieta ir Vācija un šai preču piegādei PVN
piemērojams atbilstoši Vācijas likumdošanai PVN jomā.
SIA „A”, iepērkot preces Vācijā, ir jāinformē darījuma partneris
uzņēmums „B” (preču piegādātājs), ka preces netiks izvestas no Vācijas, t.i.,
netiks veikta preču piegāde ES teritorijā.
8.piemērs
Fiskālais pārstāvis veic preču iegādi ES teritorijā. Preces tiek
iegādātās ar nolūku tās eksportēt un tiek novietotas muitas noliktavā.
13
Preču iegādei ES teritorijā piemēro PVN 0 % likmi saskaņā ar likuma
44.pantu un uzrāda to PVN 6 pārskata I daļā.
15. Juridisko personu, kas nav nodokļa maksātājs, uzskata par nodokļa
maksātāju, ja tā veic preču iegādi ES teritorijā.
16. Nereģistrētam nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas VID, ja
iegādāto preču ES teritorijā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā
sasniedz vai pārsniedz 10 000 EUR. Reģistrācijas iesniegums ir jāiesniedz
līdz tā taksācijas perioda pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko
taksācijas periodam, kurā ir sasniegts minētais slieksnis.
17. Iepriekš minēto normu ir tiesības nepiemērot, ja pēc vienas preču
iegādes ES teritorijā, ar kuru sasniegts vai pārsniegts reģistrācijas slieksnis
— 10 000 EUR —, nākamajā kalendāra gadā nav paredzēts veikt citas preču
iegādes ES teritorijā, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 10 000 EUR. Šajā
gadījumā jāiemaksā nodoklis valsts budžetā 20 dienu laikā no tā kalendāra
mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.
18. Preču iegādes ES teritorijā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība
par iegādātajām precēm. Ja nodokli iemaksā budžetā pēc likumā noteiktā
reģistrācijas sliekšņa – 10 000 euro sasniegšanas, tad ar nodokli ir apliekama
preču vērtība bez nodokļa, kas pārsniedz minēto slieksni. Aprēķinātā nodokļa
summa ir iekļaujama darījuma vērtībā.
19. Preču iegādes summa EUR 10 000 slieksnis veidojas no visām
saņemto preču iegādes ES summām, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādes
un akcīzes preču iegādes summas.
9.piemērs
Biedrība „Apeirons”, nereģistrēts nodokļa maksātājs, veic darbību,
kurai nav saimnieciskās darbības un peļņas gūšanas raksturs, kā arī
saimniecisko darbību. Biedrība „Apeirons” darbībai, kas netiek veikta
saimnieciskās darbības ietvaros, no Somijā reģistrēta nodokļa maksātāja
uzņēmuma „B” 2014.gada janvārī iegādājas futbola inventāru (vērtība
13 000 EUR + Somijas PVN 2 400 EUR). Nākamajā kalendāra gadā nav
paredzēts veikt citas preču iegādes ES teritorijā, kuru kopējā vērtība
pārsniegtu 10 000 EUR.
Biedrība „Apeirons” par veikto futbola inventāra iegādi no Somijas
uzņēmuma „B” ir jāaprēķina un jāiemaksā Latvijas valsts budžetā PVN
520,66 EUR no pārsnieguma summas 3 000 EUR (3 000 : 1,21 x 0,21),
iesniedzot PVN aprēķinu.
Biedrībai „Apeirons” ir tiesības samaksāt aprēķināto PVN līdz
20.februārim un nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.
14
10.piemērs
Nereģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” 2014.gada janvārī saņem
preces no Vācijā reģistrēta nodokļa maksātāja (vērtība 8 000 EUR + Vācijas
PVN 950 EUR). 2014.gada februārī šī persona saņem preces no Nīderlandes
reģistrēta nodokļa maksātāja ( vērtība 7 500 EUR + Nīderlandes PVN 1 575
EUR) .
Ņemot vērā to, ka minētā persona augustā, saņemot preces no
Nīderlandes reģistrēta nodokļa maksātāja, pārsniedz 10 000 EUR robežu, tā
30 dienu laikā reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un par veikto ar
nodokli apliekamo preču iegādes kopējās vērtības pārsnieguma summu 5
500 EUR, aprēķina PVN, iekļaujot PVN darījuma vērtībā (5 500 EUR
(pārsnieguma summa) : 1,21 X 0,21 = 954,54 EUR (aprēķinātais nodoklis)).
4. Īpašie nodokļa piemērošanas režīmi
4.1. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumiem ar lietotām
mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām
1. Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu
tirgotājs (turpmāk — tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot īpašo nodokļa
piemērošanas režīmu vai vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību darījumos
ar Ministru kabineta noteiktajām precēm, kuras uzskata par lietotām mantām,
mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām.
2. Par lietotām mantām ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kas ir
lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem
vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai
senlietas.
3. Tirgotājam ir jābūt reģistrētam nodokļa maksātājam, kura
saimnieciskā darbība ir lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu
un senlietu pirkšana vai importēšana, lai tās pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas
rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu
vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību.
4. Piemērojot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek
starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par
pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju
priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par
aprēķinātā nodokļa vērtību.
5. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai
saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu
tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī
papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas,
transporta un apdrošināšanas izmaksas).
15
6. Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai
samaksās pārdevējam vai mākslas darba autoram, vai autortiesību
pārņēmējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas,
nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus
(piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un
apdrošināšanas izmaksas).
1.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājās lietotu
motociklu no fiziskās personas Lietuvā par 2 000 EUR. Motociklam ir atrasts
klients – fiziska persona un noslēgts pārdošanas līgums par 2 200 EUR.
SIA „A” ir izvēlējusies piemērot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.
Motocikla pārdošanas ar PVN apliekamā vērtība ir (2 200 EUR –
2 000 EUR) : 1,21= 165,29 EUR
Aprēķinātais PVN ir 165,29 EUR x 21% = 34,71 EUR.
2.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” savu apliekamu
darījumu nodrošināšanai, par kuru PVN ir tiesības atskaitīt 100 % apmērā,
Vācijā iegādājās lietotu automašīnu no Vācijas reģistrēta nodokļa
maksātāja, kurš tās piegādei ir piemērojis vispārīgo PVN piemērošanas
kārtību. Lietotas automašīnas transportēšanu no Vācijas uz Latviju
nodrošināja trešā persona. Nodokļa maksātājs „A” veica ar nodokli
apliekamu darījumu par atlīdzību, t.i., preču iegādi ES teritorijā.
SIA „A” ir pienākums aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā nodokli,
piemērojot šim darījumam standartlikmi.
Lietotas automašīnas iegādes ES teritorijā vērtību SIA „A” jāuzrāda
attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas 50.rindā, aprēķināto nodokli
55.rindā, priekšnodokli 64.rindā, kā arī informācija par darījumu jāuzrāda
deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļā.
Tātad, pārdodot šo automašīnu, PVN ir piemērojams tikai vispārīgajā
kārtībā.
4.2. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādēm un ar to
saistītiem pakalpojumiem
1. Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu piemēro šādu kokmateriālu
piegādei: nocirsti un atzaroti, sagarumoti vai nesagarumoti, mizoti vai
nemizoti, garenvirzienā sašķelti vai nesašķelti apaļkoki, kuri sastāv no viena
elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu
metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem, un ar minēto
kokmateriālu saistītiem pakalpojumiem:
16
1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tai skaitā
ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemē un cirsmu
parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana,
nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana);
2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tai skaitā
zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana,
žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana);
3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana;
4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tai skaitā
kokmateriālu antiseptēšana);
5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana
un glabāšana;
6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un
starpniecības pakalpojumi.
2. Nodokli par minēto kokmateriālu piegādi un ar to saistītiem
pakalpojumiem, kas veikti iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu
saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti
nodokļa maksātāji.
1.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” piegādā kokmateriālus
Latvijā reģistrētam nodokļa maksātājam SIA „B” vērtībā par 10 000 EUR.
Saņemtie kokmateriāli paredzēti preču saņēmēja apliekamo darījumu
nodrošināšanai.
SIA „A” (preču piegādātājs):
izraksta preču saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda piegādāto
preču vērtību bez PVN 10 000 EUR;
iekļauj savā PVN deklarācijā 40. un 41.1rindā, norādot kopējo
vērtību taksācijas periodā veiktajām kokmateriālu piegādēm 10 000 EUR, kā
arī deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā, atsevišķi norādot katru
nodokļa rēķinu, tai skaitā arī gadījumā, kad nodokļa rēķinā norādītā
darījuma vērtība bez nodokļa nepārsniedz 10 000 EUR.
Aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili, PVN
summu tajā neuzrāda.
SIA „B” (preču saņēmējs):
samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto preču vērtību
10 000 EUR;
aprēķina atbilstošu PVN summu no PVN rēķinā norādītās darījuma
vērtības, piemērojot PVN. Aprēķinātais PVN ir 2100 EUR (t.i., 10 000 EUR
x 21%);
iekļauj aprēķināto PVN summu savā PVN deklarācijā 52.rindā un
62.rindā.
17
Informācija par darījumu jāuzrāda arī deklarācijas pielikuma PVN 1
pārskata I daļā.
PVN 1 pārskata I daļā atsevišķi ir jānorāda katrs nodokļa rēķins, uz
kura pamata maksā PVN par precēm, kuriem piemēro īpašo nodokļa
piemērošanas režīmu, arī gadījumā, kad nodokļa rēķinā norādītā darījuma
vērtība bez nodokļa nepārsniedz 10 000 EUR.
PVN 1 pārskata I daļā ir jānorāda darījuma veida kods „R1”.
2.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” sniedz kokmateriālu
transportēšanas pakalpojumus Latvijas reģistrētam nodokļu maksātajam
„B”, nodrošinot kokmateriālu transportēšanu no Latvijas uz Poliju (citu ES
dalībvalsti). SIA „A” sniegtie pakalpojumi ir apliekami, piemērojot PVN
standartlikmi, nepiemērojot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.
Minētais darījums jāuzrāda SIA „A” PVN deklarācijas 41.rindā,
aprēķinātais nodoklis 52.rindā, kā arī informācija par darījumu jāuzrāda
deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļā.
4.3. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādei un ar to
saistītiem pakalpojumiem
1. Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu metāllūžņu piegādei un ar to
saistītiem pakalpojumiem piemēro šādu metāllūžņu piegādei:
melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi,
kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā,
lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē;
metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas
paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ;
dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi
vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki;
elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;
baterijas un akumulatori.
2. Nodokli šī metodiskā materiāla 4.3.nodaļas 1.punktā minēto
metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu
saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa
maksātāji;
metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu
iepirkšanai Latvijas Republikā vai, ja šādas licences nav, ir atļauja A vai
B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai atkritumu savākšanas,
pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja.
18
3. Metāllūžņu piegādātāji, reģistrēti nodokļa maksātāji, kas iekšzemē
pārdod nolietotus un atkārtoti neizmantojamus autokatalizatorus, lietotus
svina akumulatorus, baterijas, lietotas metāla konstrukcijas, lietotas metāla
mucas, lietotus elektromotorus (izgatavotus no metāla) u.c. metālu
izstrādājumus, kas nav izmantojami paredzētajam mērķim lūzumu,
griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ, kā arī dažādu veidu nolietotus un
atkārtoti neizmantojamus transportlīdzekļus, vai to daļas un iekšzemē sniedz
ar to piegādi saistītus pakalpojumus otram reģistrētam nodokļa maksātājam,
kuram ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas
Republikā, piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.
4. Metāllūžņu piegādātājs vai ar metāllūžņu piegādi saistīta
pakalpojuma sniedzējs izraksta metāllūžņu saņēmējam vai pakalpojuma
saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez
nodokļa.
5. Metāllūžņu saņēmējs vai ar metāllūžņu piegādi saistīta pakalpojuma
saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam
nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību.
1.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” piegādā automašīnu
vērtībā 1 000 EUR sadalīšanai citam Latvijas reģistrētam nodokļa
maksātājam SIA „B”, kuram ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu
iepirkšanai Latvijas Republikā.
SIA „A” ir tiesības piemērot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu
metāllūžņu piegādei saskaņā ar likuma 143.pantā noteikto, jo:
metāllūžņu piegādātājs (SIA „A”) un metāllūžņu saņēmējs
(SIA”B”) ir reģistrēti nodokļa maksātāji;
metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu
iepirkšanai Latvijas Republikā;
automašīna ir nolietota un nav atkārtoti izmantojama.
SIA „A” (preču piegādātājs):
izraksta preču saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda piegādāto
preču vērtību bez PVN 1 000 EUR;
darījuma vērtību 1 000 EUR norāda PVN deklarācijas 40 un
41.1rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III
daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili,
PVN summu tajā neuzrāda.
SIA „B” (preču saņēmējs):
samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto preču vērtību
1 000 EUR;
19
no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā
(t.i., 1 000 EUR x 21%=210 EUR);
uzrāda aprēķināto PVN summu 210 EUR PVN deklarācijas
52.rindā un 62.rindā, kā arī informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN
1 pārskata I daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili,
norāda darījuma veida kodu „R2”.
2.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”, pārdod nolietotas un
atkārtoti neizmantojamas autodaļas, kas nav uzskatāmas par metāllūžņiem,
t.i., pilnīgi vai daļēji nav izgatavotas no metāla (piemēram, keramikas
autokatalizatori, kas nesatur metālu), sadalei citam Latvijas reģistrētam
nodokļa maksātājam SIA „B”, kuram ir licence metālu atgriezumu un
metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.
Šādam darījumam īpašo 143.pantā noteikto nodokļa piemērošanas
režīmu nepiemēro un PVN par minēto darījumu (preču piegādi) ir
maksājams likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā.
4.4. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms lauksaimniekiem
1. Lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar
lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas
(turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav reģistrēts
nodokļa maksātājs un uz kuru attiecas likumā noteiktais nodokļa
piemērošanas režīms.
2. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir reģistrēts nodokļa
maksātājs, kurš veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas
pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības
produkciju.
3. Lauksaimnieks saņem kompensāciju, nododot lauksaimniecības
produkcijas pārstrādātājam paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības
produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem
(dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).
4. Kompensācija par PVN, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties
preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas
pārstrādātājam nodošanai paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanas
nodrošināšanai, ir 14 % apmērā no piegādātās lauksaimniecības produkcijas
vērtības.
5. Kompensāciju izmaksā arī šādi reģistrēti nodokļa maksātāji, ja tie
ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šī metodiskā materiāla
4.4.nodaļas 8., 9. un 11.punktā noteiktos nosacījumus:
atbilstīgas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības;
20
Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka paša ražotu
neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.
6. Kompensāciju saņem arī atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvā sabiedrība, ja tā:
nav reģistrēts nodokļa maksātājs;
saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.
7. Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz
konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka
lauksaimnieks nav reģistrēts nodokļa maksātājs un ka tam ir tiesības saņemt
kompensāciju saskaņā ar likuma 135.pantu.
8. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz pēctaksācijas gada
1.februārim iesniedz VID pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā
lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
9. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa
deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo
nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.
10. Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no
lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas),
kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta
analoga produkcija no reģistrēta nodokļa maksātāja, tas zaudē šī metodiskā
materiāla 4.4.nodaļas 9.punktā noteiktās tiesības.
11. Kompensāciju saskaņā ar likuma 135.pantu nav tiesību saņemt, ja:
lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai
pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus
vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri
nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;
lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina
no lauksaimnieka iepirktās produkcijas pārstrādi, bet izmanto to
tirdzniecībai.
1.piemērs
Kooperatīvā sabiedrība „Klēts”, reģistrēts nodokļa maksātājs, iepērk
no zemnieku saimniecības „Lapiņas” (ir apliecinājums, ka zemnieku
saimniecība „Lapiņas” nav reģistrēts nodokļa maksātājs) graudus un veic to
pirmapstrādi (kaltēšanu), kas atbilst lauksaimniecības produkcijas
pārstrādes uzņēmuma statusam.
Kooperatīvā sabiedrība „Klēts” (preču saņēmējs):
izmaksā zemnieku saimniecībai „Lapiņas” kompensāciju 14 %
apmērā no piegādātās produkcijas vērtības;
izmaksāto kompensācijas summu norāda PVN deklarācijas 65.rindā
un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā;
21
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili
uzrāda darījuma veida kodu „K”, ja kopējā vērtība bez nodokļa ir 1 430
EUR vai vairāk.
2.piemērs
Pašnodarbināta persona nodod medu tirdzniecības uzņēmumam SIA
„A”, reģistrētam nodokļa maksātājam tālākai realizācijai
mazumtirdzniecībā galapatērētājam.
Šādam darījumam īpašo 135.pantā noteikto nodokļa režīmu
nepiemēro, jo neizpildās likuma noteiktie nosacījumi. Līdz ar to
pašnodarbināta persona nav tiesīga saņemt kompensāciju 14% apmērā par
minēto darījumu.
3.piemērs
Kooperatīvā sabiedrība „Klēts”, reģistrēts nodokļa maksātājs, iepērk
no zemnieku saimniecības „Lapiņas” (ir apliecinājums, ka zemnieku
saimniecības „Lapiņas” nav reģistrēts nodokļa maksātājs) graudus un veic
to pirmapstrādi (piemēram, kaltēšanu), kas atbilst lauksaimniecības
produkcijas pārstrādes uzņēmuma statusam.
2013.gada augustā zemnieku saimniecības „Lapiņas” piegādātās
lauksaimniecības produkcijas vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz
50 000 EUR.
Zemnieku saimniecība „Lapiņas” reģistrējas VID PVN maksātāju
reģistrā un turpmāk savām graudu piegādēm piemēro PVN vispārējā
kārtībā.
Zemnieku saimniecība „Lapiņas” (preču piegādātājs):
paziņo preču saņēmējam kooperatīvajai sabiedrībai „Klēts”, ka ir
reģistrējusies VID PVN maksātāju reģistrā;
preču piegādēm piemēro PVN standartlikmi.
Kooperatīvā sabiedrība „Klēts” (preču saņēmējs):
no brīža, kad zemnieku saimniecība „Lapiņas” tiek reģistrēta VID
PVN maksātāju reģistrā, pārtrauc izmaksāt kompensāciju 14 % apmērā no
piegādātās produkcijas vērtības;
nodokļa rēķinā noradīto PVN summu uzrāda kā priekšnodokli PVN
deklarācijas 62.rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1
pārskata I daļā.
4.5. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem
1. Īpašo PVN piemērošanas režīmu, saskaņā ar likuma 142.pantā
noteikto, ir jāpiemēro būvniecības pakalpojumiem, ja:
22
tiek veikti būvdarbi saistībā ar jaunas būves (ēkas, inženierbūves)
būvēšanu vai esošās būves vai tās daļas renovāciju, rekonstrukciju,
restaurāciju (arī vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju),
konservāciju vai nojaukšanu būvniecības nozari regulējošo normatīvo aktu
izpratnē, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertajai visu veidu
projektēšanai;
būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu
saņēmējs ir reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā;
būvniecības pakalpojumi sniegti iekšzemē.
2. Būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas,
inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai,
vienkāršotai renovācijai, rekonstrukcijai, vienkāršotai rekonstrukcijai,
restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai, kā arī būvniecības pakalpojumu
līgumā ietvertā visu veidu projektēšana.
3. Īpašo PVN režīmu piemēro būvniecības pakalpojumiem, kuri
iekļauti noslēgtajos līgumos par būvniecības pakalpojumiem, tai skaitā:
būvlaukuma sagatavošanai;
būvobjekta pagaidu būvju būvēšanai un to nojaukšanai;
būves nulles cikla izbūvei;
būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju (tai skaitā
iebūvējamo konstrukciju) būvēšanai;
konstrukciju uzstādīšanai ar piegādi vai bez tās (tai skaitā stikloto
konstrukciju, logu un durvju ielikšanai, liftu uzstādīšanai);
iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa (tai skaitā ventilācijas
sistēma, apkures sistēma), uzstādīšanai un montāžai;
būves ārējā apdarei (tai skaitā fasādes apdarei un siltināšanai);
būves iekšējai apdarei (tai skaitā sienu un griestu apdarei,
siltināšanai, grīdas ieklāšanai, tapešu līmēšanai, virsmu krāsošanai vai
lakošanai);
inženierkomunikāciju izbūvei (tai skaitā ar būvi vai tās daļu
funkcionāli saistīto inženiertīklu pievada un būves iekšējo inženiertīklu
izbūvei);
būves vai tās daļas konservācijai;
būves vai tās daļas nojaukšanai;
būvlaukuma sakopšanai un labiekārtošanai pēc būvdarbu
pabeigšanas pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā.
4. Nodokli par šī metodiskā materiāla 4.5.nodaļas 2. un 3.punktā
minētajiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā
maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu
sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļu
maksātājs.
23
5. Piemērojot likuma 142.pantā noteikto būvniecības pakalpojumu
sniedzējs izraksta pakalpojumu saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda sniegtā
pakalpojuma vērtību, bet nenorāda PVN likmi un aprēķināto PVN summu.
6. PVN īpašo piemērošanas režīmu piemēro arī pakalpojumiem, ko
apakšuzņēmēji sniedz ģenerāluzņēmējam, ievērojot šī metodiskā materiāla
4.5.nodaļā minētos nosacījumus.
7. Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta
VID PVN maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības
pakalpojumu sniedzēju līgumu par šī metodiskā materiāla 4.5.nodaļas
2.punktā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko
iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais
partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un
privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas
VID PVN maksātāju reģistrā.
8. Īpašo PVN piemērošanas režīmu, saskaņā ar likuma 142.pantā
noteikto būvniecības pakalpojumiem nepiemēro, ja pakalpojuma sniedzēja
rīcībā nav informācijas par to, vai sniegtie būvniecības pakalpojumi tiek
veikti jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās
daļas renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai
nojaukšanai;
9. Sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir
tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu, tai skaitā būvmateriālu,
konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu
normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzēto iekārtu iegādes un
uzstādīšanas vērtība, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko
iekārtu nomas vērtība.
1.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” ir noslēdzis līgumu ar
pasūtītāju Latvijas reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” par būvniecības
pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorija par 10 000 EUR. Būvdarbu
veikšanai (ēku pārbūvei) ir saņemta būvatļauja.
Minētie būvniecības pakalpojumi atbilst 142.pantā noteiktajiem
nosacījumiem un SIA „A” sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem piemēro,
īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.
SIA „A” (pakalpojuma sniedzējs):
izraksta pakalpojuma saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda sniegtā
pakalpojuma vērtību bez PVN 10 000 EUR;
darījuma vērtību 10 000 EUR norāda PVN deklarācijas 40 un
41.1rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III
daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili,
PVN summu tajā neuzrāda.
24
SIA „B” (pakalpojuma saņēmējs):
samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto pakalpojuma
vērtību 10 000 EUR;
no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā
(t.i., 10 000 x 21%=2 100 EUR);
uzrāda aprēķināto PVN summu 2 100 EUR PVN deklarācijas
52.rindā;
atskaitāmo priekšnodokli 2 100 EUR norāda PVN deklarācijas
62.rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I
daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili,
norāda darījuma veida kodu „R3”.
2.piemērs.
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” veic būvlaukuma
sakopšanas un labiekārtošanas darbus pēc būvdarbu pabeigšanas un objekta
nodošanas ekspluatācijā.
Atsevišķi būvlaukuma sakopšanas un labiekārtošanas darbi, kuri nav
iekļauti būvniecības līgumā un tā pielikumos (būvdarbu tāmēs) par būvdarbu
veikšanu, nav uzskatāmi par būvdarbiem būvniecības nozari regulējošo
normatīvo aktu izpratnē un tiem ir piemērojama vispārīgā PVN
piemērošanas kārtība.
3.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” (pasūtītājs) ir noslēdzis
līgumu ar Latvijas reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” (ģenerāluzņēmēju)
par būvniecības pakalpojumiem. Būvdarbu veikšanai ir saņemta būvatļauja.
Projektēšanas pakalpojumi tiek iekļauti būvniecības līgumā un tā pielikumos
(būvdarbu tāmēs) par būvdarbu veikšanu. Ģenerāluzņēmējs SIA „B” ir
noslēdzis līgumu ar SIA „C” (apakšuzņēmēju) par projektēšanas
pakalpojumiem.
Apakšuzņēmēja SIA „C” sniegtie projektēšanas pakalpojumi minētajā
gadījumā pēc ekonomiskās būtības ir vērtējami kā atsevišķs pakalpojums,
kuram ir piemērojama vispārējā PVN piemērošanas kārtība, jo tas neatbilst
likuma 142.pantā noteiktajam.
SIA „C” (apakšuzņēmējs):
veiktajiem projektēšanas pakalpojumiem piemēro vispārīgo PVN
piemērošanas kārtību;
izraksta ģenerāluzņēmējam PVN rēķinu par sniegto pakalpojumu,
kuram piemēro PVN standartlikmi 21% apmērā;
25
darījuma vērtību norāda PVN deklarācijas 40. un 41.rindā, PVN –
52.rindā un informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III
daļā.
SIA „B” (ģenerāluzņēmējs):
izraksta pakalpojuma saņēmējam SIA „A” PVN rēķinu, kurā norāda
sniegtā pakalpojuma vērtību ( t.s. saņemtos no SIA „C” projektēšanas
pakalpojumus) bez PVN;
darījuma vērtību norāda PVN deklarācijas 40. un 41.1rindā un
informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili,
PVN summu tajā neuzrāda.
SIA „A” (pasūtītājs):
samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto būvniecības
pakalpojuma vērtību;
no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā;
uzrāda aprēķināto PVN summu PVN deklarācijas 52.rindā;
atskaitāmo priekšnodokli norāda PVN deklarācijas 62.rindā un
informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili
norāda darījuma veida kodu „R3”.
4.piemērs
Ģenerāluzņēmējs ir noslēdzis līgumu ar pasūtītāju (privātpersonu –
nav PVN maksātājs) par būvniecības pakalpojumiem. Būvdarbu veikšanai ir
saņemta būvatļauja. Ģenerāluzņēmējs ir noslēdzis līgumus ar
apakšuzņēmējiem par konkrētiem būvniecības pakalpojumiem un tie ir
iekļauti ģenerāluzņēmēja būvniecības līgumā un tā pielikumos.
Būvniecības pakalpojumiem, ko apakšuzņēmēji sniedz
ģenerāluzņēmējam saskaņā ar noslēgtiem līgumiem, piemērojams īpašs PVN
režīms un PVN rēķins tiek izrakstīts bez nodokļa saskaņā ar likuma
142.panta sesto daļu.
5.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” (pasūtītājs) ir noslēdzis
līgumu ar Latvijā reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” (ģenerāluzņēmēju)
par būvniecības pakalpojumiem. Ir noformēta apliecinājuma karte par
vienkāršotas renovācijas darbu veikšanu un būvobjekts nav nodots
ekspluatācijā. Ģenerāluzņēmējs SIA „B” ir noslēdzis līgumu ar SIA „C” par
virtuves mēbeļu piegādi un uzstādīšanu. SIA „C” pamatdarbības veids ir
tirdzniecība ar mēbelēm un to uzstādīšana.
SIA”C” veiktā virtuves mēbeļu piegāde ir uzskatāma par preču
piegādi, kurai ir piemērojama PVN 21% likme.
26
6.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” ir noslēdzis līgumu ar
pasūtītāju Latvijā reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” par biroja telpu
kosmētisko remontu (griestu un sienu krāsošanu).
Ja pasūtītājs (SIA „B”) ir noslēdzis līgumu par telpu kosmētisko
remontu, kurš nav uzskatāms par renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju,
vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju būvniecības nozari
regulējošo normatīvo aktu izpratnē, tad šiem pakalpojumiem piemērojama
vispārīgā PVN piemērošanas kārtība.
7.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” ir noslēdzis līgumu ar
pasūtītāju Latvijas reģistrētu nodokļa maksātāju SIA „B” par elektroietaišu
apsekošanu, profilaktiskajām pārbaudēm un bojājumu novēršanu.
Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu nepiemēro inženierkomunikāciju
vai inženiertīklu uzturēšanai, pārbaudei un tehniskai apkopei, līdz ar to
piemērā minētajiem pakalpojumiem piemēro likumā noteiktajā vispārīgajā
kārtībā.
8.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „Namsaimnieks”
(daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs), īstenojot ES fondu līdzfinansēto
projektu „Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”,
dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis līgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas siltināšanas pakalpojumiem ar būvuzņēmēju SIA „C” (reģistrēts
nodokļa maksātājs).
SIA „Namsaimnieks” ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku,
kuri nav reģistrēti nodokļa maksātāji, pilnvarotā persona.
Būvuzņēmējs SIA „C” sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN
piemēro likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā, piemērojot PVN 21 % likmi.
Saņemot no būvniecības pakalpojumu sniedzēja nodokļa rēķinu par
sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem, SIA „Namsaimnieks” nav tiesību
tajā norādīto PVN summu atskaitīt kā priekšnodokli.
SIA „Namsaimnieks” renovācijas pakalpojuma izmaksas sadala uz
visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, atbilstoši līguma
nosacījumiem.
9.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „Namsaimnieks”
(daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs) īstenojot ES fondu līdzfinansēto
projektu „Daudzdzīvokļu mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”
savā vārdā ir noslēdzis līgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
27
siltināšanas pakalpojumiem ar būvuzņēmēju SIA „C” (Latvijā reģistrēts
nodokļa maksātājs).
SIA „Namsaimnieks” atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir uzskatāms
par renovācijas pakalpojumu saņēmēju un tālāko renovācijas pakalpojumu
sniedzēju daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem.
Veiktie mājas siltināšanas darbi ir saistīti ar ēkas renovāciju.
Tā kā SIA „Namsaimnieks” līgumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājas siltināšanas pakalpojumiem ar būvuzņēmēju SIA „C” ir noslēdzis
savā vārdā, tad sniegtajiem mājas siltināšanas pakalpojumiem būvuzņēmējs
„C” piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Par PVN nomaksu budžetā
atbildīgs ir SIA „Namsaimnieks”.
SIA „C” (pakalpojuma sniedzējs):
izraksta pakalpojuma saņēmējam PVN rēķinu, kurā norāda sniegtā
pakalpojuma vērtību bez PVN;
darījuma vērtību norāda PVN deklarācijas 40 un 41.1rindā un
informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata III daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata III daļas 5.aili,
PVN summu tajā neuzrāda.
SIA „Namsaimnieks” (pakalpojuma saņēmējs):
samaksā preču piegādātājam PVN rēķinā norādīto pakalpojuma
vērtību;
no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā;
uzrāda aprēķināto PVN summu deklarācijas 52.rindā;
atskaitāmo priekšnodokli norāda PVN deklarācijas 62.rindā un
informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā;
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļas 3.aili,
norāda darījuma veida kodu „R3”.
SIA „Namsaimnieks” daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem,
kas nav reģistrēti nodokļa maksātāji, savā vārdā izraksta PVN rēķinus par
sniegtajiem renovācijas pakalpojumiem piemērojot PVN 21 % likmi.
5. Preču imports
1. Preču imports ir preču ievešana ES teritorijā no trešajām valstīm vai
trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvam apgrozījumam.
2. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta
(noslēgta) muitas procedūra – preču izlaišana brīvam apgrozījumam.
3. Ja preces, kas ievestas ES teritorijā, tiek izlaistas brīvam
apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 41.pantu,
preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam
apgrozījumam.
28
4. Nodokļa 0 % likmi piemēro preču importam, ja reģistrēts nodokļa
maksātājs, kas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā,
šīs preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importa nemainīgā veidā piegādā
uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš ir citas dalībvalsts reģistrēts
nodokļa maksātājs.
5. Nodokļa 0 % likmi piemēro preču importam, ja fiskālais pārstāvis,
kas pārstāv trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētu nodokļa maksātāju vai
citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, šīs preces 30 kalendāra dienu
laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu dalībvalsti preču saņēmējam, kurš
ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs.
6. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar šā metodiskā materiāla 4.
un 5.punkta minēto piemēro nodokļa 0 % likmi, tā rīcībā jābūt dokumentiem,
kas apliecina, ka importētās preces ir vai tiks nosūtītas uz citu dalībvalsti.
7. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj
pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo
pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču
transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz
pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas
vērtībā, preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā
dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī, normatīvajos aktos
noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti
par preču importu, izņemot PVN.
8. Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē preču piegādes
galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā
iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas
vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi.
9. Ar nodokli apliekamā preču vērtība ir pārstrādes vai apstrādes
pakalpojuma vērtība, ja nodokļa maksātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem
muitas jomā no iekšzemes ir izvedis jebkuru kustamu lietu, lai par samaksu
pārstrādātu vai apstrādātu to trešajā valstī vai trešajā teritorijā, un pēc tam
atkal ieved iekšzemē.
10. Nodokli par preču importu norāda nodokļa deklarācijā un iemaksā
valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja likumā nav
noteikts citādi.
11. Ar nodokli apliekamajā preču vērtībā neiekļauj dabas resursu
nodokli un vieglo automobiļu un motociklu nodokli.
12. Ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas
nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK)
Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas
nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču
sūtījumus.
13. Ar nodokli neapliek preču sūtījumus, kas minēti Padomes
2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido
29
Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija),
23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 EUR. Ar nodokli neapliek preču
importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 22 EUR.
14. Ar nodokli neapliek tādu preču importu, ko iekšzemē ieved
personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās
teritorijas (turpmāk — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā
nolūkā, t.i., neveic regulāri un ieved tikai tādas preces, kas paredzētas
ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai. Preču veidam
un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā
nolūkā.
15. Par personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas
iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām
pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta
kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.
16. Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli,
ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:
1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:
300 EUR, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,
430 EUR, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;
2) ceļotājiem, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas
veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 285 EUR;
3) šī metodiskā materiāla 5.nodaļas 14.punkta 1.apakšpunktā minētajā
preču kopējā vērtībā neiekļauj:
tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved
atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;
ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību;
šā panta piecpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;
vienas preces vērtība nav dalāma.
17. Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus
un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likuma „Par
akcīzes nodokli” nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.
1.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” veic tehnoloģiskās
iekārtas iegādi Krievijā un to pirms ieviešanas Latvijā pārdod citam Latvijas
reģistrētam nodokļa maksātājam SIA „B”, kurš šo iekārtu importē uz
Latviju.
Ja preces nenosūta vai netransportē, preču piegādes vieta, kur preces
atrodas to piegādes brīdī. Līdz ar to preču piegādes vieta ir Krievija.
Tādējādi piemēra aprakstītājā situācijā SIA „A” preču piegādei nodokli
nepiemēro, jo darījuma vieta nav iekšzeme.
30
Savukārt par nodokļa nomaksu par minētās iekārtas importu ir
atbildīgs preču importētājs, Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „B”.
2.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājas kūdru
Baltkrievijā un piegādā to Vācijas nodokļa maksātājam, neievedot preces
Latvijā,
Ja preces nosūta vai transportē, preču piegādes vieta ir vieta, kur
preces atrodas brīdī, kad sākas preču nosūtīšana vai transportēšana preču
saņēmējam. Līdz ar to kūdras piegādes vieta likuma izpratnē ir Baltkrievija.
Tādējādi piemērā aprakstītajā situācijā preču piegādei nodoklis
Latvijā nav piemērojams, jo darījuma vieta nav iekšzeme.
3.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”, Nīderlandes reģistrēta
nodokļa maksātāja pārstāvis, ieved no Krievijas preces Latvijā un tālāk
nosūta tās šim Nīderlandes nodokļa maksātājam.
SIA „A”, noformējot muitas procedūru izlaišanai brīvam
apgrozījumam, uzrāda preču saņēmēja - Nīderlandes nodokļa maksātāja
reģistrācijas numuru un preču importam piemēro PVN 0 % likmi.
Piegādājot importētās preces preču saņēmējam Nīderlandē, reģistrēts
nodokļa maksātājs SIA „A” likuma izpratnē veic preču piegādi ES teritorijā
un darījumam piemēro PVN 0% likmi.
SIA „A” preču piegādi uzrāda PVN deklarācijas 45.rindā un
informāciju par veikto darījumu uzrāda PVN deklarācijas pielikumā PVN 2
pārskata un ailē K* norāda kodu „C”.
4.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” importē no Krievijas
tehnoloģisko iekārtu ar nolūku to pēc tam pārdot. Ievedot iekšzemē
tehnoloģisko iekārtu no Krievijas likuma izpratnē SIA „A” veic preču
importu, kas ir ar PVN apliekams darījums. Veicot preču importu SIA „A”
piemēro īpašo nodokļa režīmu.
Aprēķinātais nodoklis par importētajām precēm, piemērojot īpašo
nodokļa režīmu, reģistrētam nodokļa maksātājam SIA „A” ir jānorāda
taksācijas perioda PVN deklarācijas 52.rindā, kurā preces izlaistas brīvam
apgrozījumam. Vienlaikus, ja preces tiek izmantotas apliekamiem
darījumiem, reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķināto nodokli atskaita kā
priekšnodokli, norādot deklarācijas 61.rindā un informāciju par darījumu
uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā.
31
5.piemērs
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” importē no Krievijas
preces. Preču importa procedūru muitā kārto brokeris.
Latvijas reģistrēts nodokļa maksātajs SIA „A” muitas brokera
samaksāto PVN summu norāda PVN deklarācijas 61.rindā un informāciju
par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata I daļā. Aizpildot PVN
deklaracijas pielikuma PVN 1 pārskata I daļu, kā darījuma partneri norāda
muitas brokeri.
6. Jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā
1. Jauns transportlīdzeklis ir:
a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis
ar motora tilpumu lielāku par 48 kubikcentimetriem vai ar jaudu
lielāku par 7,2 kilovatiem;
paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai;
lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000
kilometriem.
b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis
garāks par 7,5 metriem;
paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai;
lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100
stundām.
c) gaisakuģis
pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem;
paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai;
kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40
stundām.
2. Transportlīdzeklis uzskatāms par jaunu likuma izpratnē, ja ir
izpildījies vismaz viens no augstāk minētajiem nosacījumiem atbilstoši
attiecīgā transportlīdzekļa veidam.
3. Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā
transportlīdzeklis tiek reģistrēts.
4. Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir iekšzeme, ja reģistrēts
nodokļa maksātājs vai nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav
nodokļa maksātājs iegādājas jaunu transportlīdzekli un reģistrē to
atbilstošajos Latvijas Republikā noteiktajos reģistros.
5. Jauna transportlīdzekļa piegādei jebkurai citas dalībvalsts personai
ir piemērojama PVN 0 % likme.
6. 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par
kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 138.panta 2.punkta „a”
apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu jaunu
32
transportlīdzekļu piegādes, kurus pārdevējs vai cita persona pārdevēja vai
pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz gala mērķi ārpus to attiecīgās
teritorijas, bet Kopienā, ja piegādes veic tādiem nodokļu maksātājiem vai
tādām juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču
iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā 3.panta 1.punktu neuzliek PVN, vai
jebkurai citai personai, kas nav nodokļa maksātāja.
7. Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa
maksātājs, nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi jebkurai citas
dalībvalsts personai izraksta ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas
seko pēc mēneša, kurā notika darījums.
8. Ja nereģistrēts nodokļa maksātājs iegādājas jaunu transportlīdzekli
no citas dalībvalsts jebkuras personas, tad tā aprēķina un samaksā PVN
budžetā un informē VID, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa
iegādi un nodokļa samaksu.
9. Par jauna transportlīdzekļa iegādi ES teritorijā neuzskata jauna
transportlīdzekļa pārvietošanu, kuru fiziskā persona veic, mainot dzīvesvietu.
10. Nereģistrētam nodokļa maksātājam vai personai, kura nav nodokļa
maksātājs, piegādājot jaunu transportlīdzekli jebkurai citas dalībvalsts
personai, ir tiesības pieprasīt atmaksāt no valsts budžeta nodokļa summu
21% apmērā, kas samaksāta par jauna transportlīdzekļa iegādi, tai skaitā par
tā iegādi ES teritorijā, vai par jauna transportlīdzekļa importu.
11. Lai pēc jauna transportlīdzekļa piegādes citas dalībvalsts personai
saņemtu no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu, kas samaksāta par
jauna transportlīdzekļa iegādi, nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona,
kura nav nodokļa maksātājs, iesniedz VID:
iesniegumu PVN atmaksāšanai par jauna transportlīdzekļa iegādi;
nodokļa rēķinu, kas izrakstīts par jauna transportlīdzekļa piegādi
citas dalībvalsts personai;
no reģistrēta nodokļa maksātāja saņemto nodokļa rēķinu par jauna
transportlīdzekļa iegādi iekšzemē un dokumentu, kas apliecina samaksu par
jauna transportlīdzekļa iegādi iekšzemē;
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu dokumenta kopiju,
kas saņemta no citas dalībvalsts personas, kurai piegādāts iesniegumā
minētais jaunais transportlīdzeklis, un kas apliecina, ka nodoklis par šā
transportlīdzekļa iegādi ir samaksāts attiecīgajā dalībvalstī, un ir norādīta
samaksātā nodokļa summa.
1.piemērs
Fiziska persona, kas nav nodokļa maksātājs, 2014.gada janvārī Vācijā
iegādājās jaunu transportlīdzekli likuma izpratnē un to reģistrēja Latvijā,
Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Fiziska persona:
no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21 % apmērā;
33
aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā;
iesniedz VID „Paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa
samaksu” (Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17
„Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un
atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un
administrēšanai” 5.pielikums).
2.piemērs
Nereģistrēts nodokļa maksātājs Latvijā no Vācijas ir ievedis jaunu
ceha iekrāvēju, kas nav paredzēts personu vai preču pārvadāšanai pa
koplietošanas ceļiem. Ceha iekrāvēja vērtība 9 000 EUR. Kārtējā kalendāra
gadā nav paredzēts veikt citas preču iegādes ES teritorijā.
Ceha iekrāvēja iegādei Latvijas nereģistrēts nodokļa maksātājs PVN
neaprēķina, jo tas nav paredzēts personu vai preču pārvadāšanai pa
koplietošanas ceļiem un līdz ar to likuma izpratnē nav uzskatāms par jaunu
transportlīdzekli.
3.piemērs
Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādājās jaunu vieglo
pasažieru automašīnu Vācijā no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja „B”.
Reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A” iegādāto vieglo pasažieru
automašīnu izmantos tikai savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai
un ievēros likuma 100.panta ceturtās daļas nosacījumus.
Reģistrēts nodokļa maksātājs SIA „A”:
uzrāda rēķinā noradīto darījuma summu PVN deklarācijas
50.rindā;
no rēķinā norādītās darījuma vērtības aprēķina PVN 21% apmērā;
uzrāda aprēķināto PVN summu PVN deklarācijas 55.rindā;
atskaitāmo priekšnodokli norāda PVN deklarācijas 64.rindā un
informāciju par darījumu uzrāda pielikuma PVN 1 pārskata II daļā.
aizpildot deklarācijas pielikuma PVN 1 pārskata II daļas 3.aili,
norāda darījuma veida kodu „G”.
04.02.2014.
Sagatavoja:
Valsts ieņēmumu dienesta
Nodokļu pārvaldes
Netiešo nodokļu metodikas daļa