Zirgkopības nozare Latvijā
Rīga
07.11.2015
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
• Zirgkopība ir sena lauksaimniecības nozare, kas plaši bija attīstīta
Latvijas brīvvalsts pirmskara periodā, kad vienlīdz liela nozīme bija
zirgu izmantošanai gan lauku saimniecību darbos, gan valsts
militārajām vajadzībām.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
• Zirgkopības nozarei ir liels potenciāls ilgtspējības veicināšanai:
– kā apdzīvotību un nodarbinātību sekmējošs faktors, palīdz uzturēt sociālo vidi
un infrastruktūru,
– veicina tradicionālā lauku dzīvesveida saglabāšanos;
– ar zirgiem saistītās aktivitātes dod iespējas iedzīvotājiem aktīvi atpūsties un
uzturēt veselīgu dzīvesveidu;
– kontakti ar zirgiem un ponijiem tiek izmantoti sociālajā rehabilitācijā un
izglītojošos pasākumos;
– nozare ir videi draudzīga - zirgi tiek atzīti par vislabākajiem teritoriju
noganītājiem un dabiskās ainavas uzturētājiem.
Tādejādi zirgkopības nozares attīstība būtiski veicina valsts ilgtspējīgas attīstības
stratēģijās noteikto mērķu īstenošanu.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Nozari regulējošās institūcijas Zemkopības ministrija koordinē:
• vienotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas stratēģiju;
• finansējuma piesaisti ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītajam
ciltsdarbam;
• ģenētisko resursu saglabāšanu.
Lauksaimniecības datu centrs:
• uztur, kārto un uzrauga vienoto lauksaimniecības dzīvnieku, to
īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru, piešķir ID Nr. Un
izgatavo zirgu pases.
• veic ciltsdarbā iesaistīto personu un organizāciju sertifikāciju, uztur to
reģistru.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Pārtikas un veterinārais dienests:
• uzrauga un kontrolē dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba normatīvo aktu izpildi.
Šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas:
• izstrādā, apstiprina un īsteno lauksaimniecības dzīvnieku sugām un šķirnēm
paredzētas ciltsdarba programmas, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas
programmas;
• kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu
• izsniedz izcelsmes sertifikātu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem.
• izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku
audzēšanu
• organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību
lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs
• pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā
Latvijā un ārvalstīs;
• saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārraudzību kārto un uztur lauksaimniecības
dzīvnieku pārraudzības informācijas datubāzi.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Eiropas Savienība
Zemkopības ministrija
PVD
LŠZAA LZB
LDC
LLU
FEI
IzM
Latvijas jātnieku
federācija
Šķirnes zirgu
audzēšanas
saimniecības
Individuālie
zirgu audzētāji Individuālie
sportisti
Jātnieku sporta
klubi
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Zirgu skaita izmaiņas Latvijā 2005-2015 (LDC)
15250 14701
14040 13442 13115
12593 12039
11476 10920 10667
9853
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
14000
16000
18000
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Novietnes ar zirgiem 2015 (LDC)
3710
128 95 55 9 2 0 0 0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
1-5 zirgi 6-10zirgi
11-20zirgi
21-50zirgi
51-100zirgi
101-200zirgi
201-500zirgi
>500zirgi
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Zirgu skaits pa novadiem (virs 100 zirgiem) - LDC
703
527
435
250 239 234 231 227 226 223 220 217 196 191 185
157 154 145 133 130 129 127 127 125 124 123 122 116 112 110 107 107 107
0
100
200
300
400
500
600
700
800
Dau
gavp
ils n
ovad
s
Rēz
ekne
s no
vads
Krā
slav
as n
ovad
s
Bur
tnie
ku n
ovad
s
Koc
ēnu
nova
ds
Ozo
lnie
ku n
ovad
s
Rie
biņu
nov
ads
Tal
su n
ovad
s
Mār
upes
nov
ads
Rīg
a
Gul
bene
s no
vads
Tuk
uma
nova
ds
Vec
umni
eku
nova
ds
Jelg
avas
nov
ads
Kul
dīga
s no
vads
Dag
das
nova
ds
Sm
ilten
es n
ovad
s
Bab
ītes
nova
ds
Lim
bažu
nov
ads
Agl
onas
nov
ads
Sig
ulda
s no
vads
Alū
ksne
s no
vads
Ilūks
tes
nova
ds
Liel
vārd
es n
ovad
s
Rop
ažu
nova
ds
Mad
onas
nov
ads
Ven
tspi
ls n
ovad
s
Zilu
pes
nova
ds
Bal
done
s no
vads
Gro
biņa
s no
vads
Bal
vu n
ovad
s
Car
nika
vas
nova
ds
Ķek
avas
nov
ads
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Zirgu skaits pa šķirnēm 2015
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
LS HN HL OL KW TR XX
5236
54 49 83 63 76 21
Latvijas šķirnes kumeļu skaits 2005 – 2015 (LDC)
611
725
669 709
570
438 445 445 393
361
262
0
100
200
300
400
500
600
700
800
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Eksportēto zirgu skaits 2005. – 2015.gads
460 472
320
456 523
734
525
1135
785
977
479
280 318
227 307
376 381 382
279 291 311
194
0
200
400
600
800
1000
1200
kopā
LS
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Latvijas siltasiņu zirgu šķirne • Latvijas zirgu šķirne tapa zemnieku saimniecībās, saprātīgi izmantojot
importētos zirgus, Oktē un Svētciemā iegūtos, kā arī izmantojot vietējos
vaisliniekus. Šķirni apstiprināja 1937.gadā ar nosaukumu „Latvijas siltasinis”
• Latvijas zirgu skaistais eksterjers un lieliskā attīstība ļāva tiem gūt izcilus
novērtējumus Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādēs,
kurās kopš 1954.gada godalgoti ar diplomiem, rekordistu un čempionu
nosaukumiem. Tādu panākumu nebija nevienai citai šķirnei.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Iepludinot šķirnē Eiropas jājamzirgu līnijas, Latvijas zirgu šķirne sadalījās 2
tipos:
Latvijas braucamais tips – spēcīgs un elegants, lieliski piemērots
darbam aizjūgā, bet tikpat labi izmantojams kā lielisks jājamzirgs.
Latvijas sporta tipa zirgs – sausākas konstitūcijas, garākiem
kakliem, augstāku skaustu, garāku, slīpāku lāpstiņu, garākiem
vēzīšiem. Tie līdzinās modernajām Eiropas jājamzirgu šķirnēm, to
izcelsmēs vērojami pasaulē atzīti vaislas ērzeļi.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Latvijas šķirnes zirgu veiksmes stāsti
Rusty 049, dzimis Burtnieku zirgaudzētavā kā Rotors (no Rēbuss un Akra).
Ieguvis gan sudraba, gan bronzas medaļu olimpiskajās spēlēs (2000. un 2004. g.)
individuālajā vērtējumā, gan divreiz zelta medaļu komandu vērtējumā, divreiz uzvaru
un vienu otro vietu pasaules čempionātā.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Lielbritānijā CDI3* sacensībās Hikstedā un Francijā startē Marakov – dzimis „3
Vītolu staļļos” kā Remarks (no Rufs un Mazepa no Mitjutlands)
Athlete Rank Points
FEI World Individual Dressage Ranking EILBERG, Michael George 58 1792
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
2012. gadā CDI3* Zhashkov sešgadīgo zirgu konkurencē uzvarēja Burtnieku zirgaudzētavā
dzimušais Arlekino (no Aromāts un Glukoze no Gudvils), ar rezultātu 72,20%, apsteidzot 2011.
gadā PSI izsolē par 1,1 mlj. eiro iegādāto HN šķirnes ērzeli Der Designer, kas palika otrajā vietā
ar rezultātu 71,60%.
Athlete Rank Points
FEI World Individual Dressage Ranking KARASIOVA, Hanna 195 1429
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Andis Vārna 2015. gadā kvalificējās un startēja Pasaules kausa izcīņas
finālsacensībās šķēršļu pārvarēšanā Lasvegasā, ASV ar Latvijā dzimušu Latvijas
šķirnes zirgu KS Coradina, kura dzimusi saimniecībā „Zviedru Birzes zirgi”
(no Corlensky G un Cairasine no Cardento).
Athlete Rank Points
Combination in Jumping VARNA, Andis 255 440
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Latvijas zirgi WBFSH/ROLEX reitingā
Konkūrs 42. vieta no 56 – Latvian Horse Breeding Association (LBHA) 250 punkti
855.vieta KS CORADINA /CORLENSKY G/205 punkti
2891.vieta CORINTE /CATTIO/ 35 punkti
4461.vieta GIRS /GUIDO H188/ 5 punkti
4461.vieta LENNOX 270 /LE CHAMP 3 HL255/ 5 punkti
Iejāde 28.vieta no 40 – Latvian Horse Breeding Association (LBHA) 1572 punkti
220.vieta ARLEKINO /AROMATS DE210010899/1362 punkti
639.vieta REDFORD 2 /HOMERS/210 punkti
Trīscīņa 49.vieta no 58 – Latvian Horse Breeding Association (LBHA) 11 punkti
2225.vieta KOZA NOSTRA /CALDERON/ 10 punkti
5062.vieta CADMIUM /CALLIANO/ 1 punkts
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Ciltsdarbs Latvijas zirgu šķirnē
Ciltsdarbu zirgkopībā Latvijā koordinē un vada divas šķirnes zirgu audzētāju
organizācijas – Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija (LŠZAA) un Latvijas
zirgaudzētāju biedrība (LZB).
Organizāciju darbības pamats ir Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programma,
kas aptver visus pasākumus, lai nodrošinātu šķirnes dzīvnieku reģistrāciju,
kvalitatīvu audzēšanu un novērtēšanu, veiktu izlasi, atlasi, kā arī Valsts
ciltsgrāmatas kārtošanu.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Audzēšanas mērķi
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa audzēšanas mērķis
Saglabāt un izkopt zirgus ar vēsturiski veidotām īpašībām - stipru
konstitūciju, eksterjeru atbilstošu Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa
prasībām, labdabīgu un nosvērtu raksturu, korektu, plašu un
enerģisku gaitu, izturīgus, elegantus un universāli izmantojamus.
Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa audzēšanas mērķis
Audzēt modernā sporta tipa zirgu, kas ir piemērots klasiskajiem sporta
veidiem (konkūrs, iejāde, trīscīņa), saglabājot Latvijas šķirnes zirgiem
raksturīgās īpašības - labdabību, nosvērtību, stipru konstitūciju ar
korektām, plašām un enerģiskām gaitām.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Vaislas ērzeļu skaits 2015 (165)
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
0
20
40
60
80
100
120
TR DH HL HN KW LS OL OX RZ SA WB WE XX
4 3
14
5 4
108
7 4 1 1 2 8
4
Atzītie vaislinieki Latvijas šķirnes ērzeļu izcelsmēs
• Latvijas šķirnē pamatā tiek izmantotas sevi pierādījušas un samērā
“vecmodīgas” ērzeļu līnijas:
– Latvijā nonāk veci ērzeļi, kas savās izcelsmes valstīs atzīti pirms 15 gadiem.
– Zirgaudzētāju nesekošana līdzi “modei” (konservatīvi), zināšanu trūkums par
mūsdienu zirgaudzēšanu Rietumeiropā.
Viens no risinājumiem – mākslīgā sēklošana ar aktuālo ērzeļu
bioprodukta izmantošanu – «audzēšana bez robežām» Eiropas un
ciltsdarba programmas ietvaros.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Populārākās līnijas Cor de la Bryere
Ir bijis tiešais dēls Calando IV (nav atstājis
būtiskus dēlus)
Pārstāvēts visvairāk caur Cantus (šobrīd
vaislā viņa dēli Calvados 87 un ABC Clerus)
un Calido I.
Calido I (1991) ir zināms Latvijas fenomens,
jo viņa dēli, kas importēti Latvijā, ir no Calido
pirmajiem gadiem vaislā, Vācijā šis ērzelis
kļuva populārs vēlāk. Cattio (1998), Calliano
(1997), R.Adermie 58 (1998) izmantoti ļoti
plaši lielās zirgaudzētavās, sava nozīme arī
Colins, Calderon, Ciparis.
Otra ievērības cienīga līnija – caur Contender
(Colibri, Coleo)
Trešā – caur Corrado I (Corall, Kopernik)
Ladykiller XX
90.gados ļoti nozīmīga līnija caur Lagos dēliem Lear un Lagosu.
Caur Lord – Lobby B un Louis J
Landgraf, kas ir nozīmīgākais Ladykiller dēls pasaules līmenī. Pamatā pārstāvēts caur
Leonid – Legato, Bleisbergs Liwius, Lacapo, un Landadel – Landgold, LandLover.
Caur Liostro – Levantos I. Lancer Boy – iekšaudzēts uz Landgraf. Latizio caur Lancer
II.
Alme Z – Accord II Tiešais dēls Ako
Caur Acorado – Aromāts, Antonio
Caur citu atzaru nācis Alamo
Acobat III
Ievests jauns ērzelis Acordplus (Acord II dēls, dzimis 1995.g.)
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Ramiro Z • Līnija zaudējusi savu nozīmi gan pasaulē, gan Latvijā, bet joprojām ir aktuāla mātes
pusē.
– Radiants, Rufs – pretrunīgi vērtēti, bet daudz izmantoti.
Capitol I • Milzīga un arvien pieaugoša nozīme pasaulē, Latvijā – epizodiski, ir brīva niša.
• Centuryo
• Caur Calato – Calano II
• Caur Carano – Stolpegardens Castello
• Nav Cassini pēcnācēju...
• Varbūt visspilgtāk līnijai raksturīgās īpašības izpaužas Acobat III, kam Capitol I ir
mātes tēvs
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Pārstāvēti arī tādi atzīti vaislinieki kā:
• Argentinus (Amadeus, Avellynus)
• Furioso II (caur Voltaire - Guido, tagad caur For Pleasure - Friscati)
• Pilot – Pedro
• Alme Z franču jājamzirgu zars – Quidam de Revel -> Audi Quattro
• Ietekme mātes pusē no Vaļerik, Duo, Ludolfa
Iejādes līnijas • Donnerbube II (no Donnerhall) – pilnīga klasika, Daramis no De Niro - Donnerhall
• Zināma Rubinstein ietekme caur Rektoru, pārējie līnijas ērzeļi ir jauni un/vai reti
izmantoti (Lord Rubinstein, Rikardo, Rainy Day Blues).
• Tikpat kā nekas nav pieejams no Weltmeyer, Florestan. Pamatā zirgaudzētāji
iejādes zirgus audzē no konkūra izcelsmes ērzeļiem (Aromāts, Levantos).
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Vērtēto pēcnācēju skaits vaisliniekiem 2010 – 2015 (10< )
Vaislinieks Vērtēto pēcnācēju
skaits
Levantos I (DE321210111690) HL 60
Serrano (LV042640450024) HL 49
Aromāts (DE210010899) HL 44
Centuryo (LV012460450269) HL 44
Corall (DE210317698) HL 40
Calliano (LV040422350007) HL 36
Calano II (LV022319650020) HL 34
Gaultjērs (LV048950250027) LS 31
Passi (LV012460450136) LS 29
Bleisbergs Liwius (DK9901720) DH 27
Donnerbube II (LV012460450174) HN 27
Avellynus (DE333330748892) OL 26
Carpaccio II (DE210246799) HL 25
Furioso (LV048644250002) LS 25
Coleo (DE321210109393) HL 24
Kadilak (LV028048150098) LS 23
Louis J (LV012460450175) HL 23
Salana - Radiants (LV040422350006) DH 23
Pedro (LV012460450226) WE 22
Acobat III (LV038059250127) HL 20
Surprise (DK9901329) DH 20
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
LŠZAA aktivitātes: • Zirgu vērtēšana – jaunzirgiem 2-3 gadu vecumā eksterjers un darbaspējas
(plānots izstrādāt un sākt testēt lineāro vērtēšanu), kumeļiem 4-6 mēnešu
vecumā – izcelsme, gaitas, uzbūve, kopējais iespaids.
• Ciltsdarba programmu izstrāde un administrēšana – Latvijas siltasiņu zirgu
šķirne, Latvijā audzēto rikšotāju šķirnes, Latvijas sporta ponija šķirnes
izveidošanai.
• Publiskā datubāze www.lwhorse.lv – kopš 2012.gada. 2015.gada beigās
tiek integrēta www.lszaa.lv
• DNS analīzes vaislas sastāva zirgiem izcelsmes datubāzes veidošanai –
kopš 2013.gada.
• Vaislas ērzeļu sertificēšana – 5 cilvēku komisija, kopīga no abām
organizācijām, 1 dienas testā vērtē eksterjeru un darbaspējas, izcelsmi un
tipu.
• Ciltsdarba saimniecību izvērtēšana un administrēšana.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Noslēgums • Latvijā strauji samazinājies zirgu skaits.
• Tranzīta valsts – eksportē daudz vairāk nekā audzē.
• Tirgus būtiski samazinājies – ir kustība «lētajā» Skandināvijas valstu
pircēju segmentā, samazinājusies tirdzniecība ar Krieviju. Iekšējā
tirgu notiek pastiprināta maiņa ar zirgiem.
• Audzēšana samazinājusies, taču ir izveidojies plašāks redzējums –
esam atvērti importa biomateriālam kvalitātes uzlabošanai.
Negatīvais – liela daļa audzētāju izvēlās tuvāko ērzeli nevis labāko.
Katrs vēlās sev mājās ērzeli – valsts vājās ekonomikas sekas.
• Infrastruktūra ir vāja (treniņpunkti, laukumi, ceļi). Atbalsts – LEADER
projekti, kur tiek uzlaboti apstākļi, iegādāts inventārs.
• Nepieciešamība pēc spēcīga ražotāju (audzētāju) kooperatīva.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Paldies par uzmanību!
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.