Mikrouzņēmumu

nodokļa režīma potenciālie

strukturālie riski2015.gads

MU nodokļa režīms tika ieviestskā krīzes risinājums

• Likuma mērķis (no anotācijas): Likumprojekts paredz noteikt

mikrouzņēmuma statusu un mikrouzņēmumu nodokļa noteikšanas un

maksāšanas kārtību, lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus bez darba

palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību

• Likumprojektā sākotnēji tika paredzēta 20% nodokļa likme, kas Saeimā virzot

likumprojektu tika samazināta līdz 9%

• Saeimā, izskatot likumprojektu komisijās, likumdevējam radās pamatotas

šaubas par likuma atbilstību Satversmei strādājošo sociālā nodrošinājuma

kontekstā.

MK ir uzdots katru gadu veikt MU nodokļa režīma izvērtējumu

• LM sagatavotais 2014.gadā MK apstiprinātais MU režīma izvērtējums

norāda uz būtiskiem strukturāliem riskiem

2

• MU 4 gadu laikā kļuvis par vērā ņemamu uzņēmējdarbības formu

• Pieaug to nozaru skaits, kur MU apgrozījums pārsniedz 20%, tādējādi

kropļojot konkurenci un liekot pārējiem tirgus dalībniekiem meklēt

pielāgošanās risinājumus

• Bieži vien MU tiek dibināts ar nolūku optimizēt nodokļus un jaunas

darba vietas nerada

• Grūti atrast pierādījumus tam, ka MU režīms dotu būtisku impulsu

tautsaimniecības attīstībai vai izlīdzinātu reģionālās atšķirības

• Strauji pieaug sociāli nenodrošinātu strādājošo skaits

• Zemais MU strādājošo sociālo iemaksu līmenis rada būtiskas

potenciālās nākotnes izmaksas Speciālajā un Pamatbudžetā

(iekšējais nākotnes parāds)

• MU nodokļu režīms rada būtiskus zaudējumus valsts budžetam

3

MU nodokļa režīma uzturēšanas radītie strukturālie riski

• 12.11.2014. MU skaits sasniedzis jau 40 617

• No pēdējos gados jaunreģistrēto SIA skaita MU veido vairāk kā trešdaļu

MU kļuvis par uzņēmējdarbības formu

4

Avots: VID dati

01.01.11. 01.01.12. 01.01.13. 01.01.14.

Kopējais nodokļu maksātāju skaits 234 445 255 336 276 086 297 952

Kopējais MUN maksātāju skaits (reģistrētie-izslēgtie) 7 199 17 830 25 191 33 395

MUN maksātāju skaits % 3,1% 7,0% 9,1% 11,2%

Kopējais MUN maksātāju skaits (reģistrētie-

izslēgtie)

Pieaug risks, ka MU šajās sfērās izkonkurēs uzņēmumus, kas darbojas standarta nodokļu režīmā

Avots: Dati no UGP par 2012.gadu

MU rada pieaugošu konkurences risku

5

• Absolūti lielākā daļa – 91% no kopējā MU īpašnieku skaita

(kas atbilst likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) vienlaikus ir dalībnieki

arī citās saimnieciskās darbības formās

(pēc būtības dibināti ar mērķi nodalīt funkcijas)

• Līdz 2014.gadam NM statusu mainījuši 9 975, jeb gandrīz ceturtā daļa

6

Avots: VID dati

MU pēc būtības ir uzņēmējdarbības

formas transformēšana

* ar attiecīgā gada 1.janvāri

2011 2012 2013 2014

4535 1949 1796 1695

Esošo NM skaits, kuri mainīja statusu, kļūstot

par MUN maksātājiem attiecīgajā gadā*

MU tiek dibināti ar nolūku

optimizēt izmaksas

Avots: FM aprēķini

* bez apgādībā esošām personām

MU tiek radīta īpaši labvēlīga vide darbaspēka izdevumu minimizēšanai, kas

savukārt kropļo konkurenci un nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos uzņēmumus,

kuri nodokļus maksā vispārpieņemtā kārtībā

Vidējais gada

apgrozījums €

Darbinieku

skaits

Darbinieka

vidējā alga

mēnesī €

Darbaspēka

nodokļi

mēnesī kopā

€*

Darbaspēka

izmaksas

vienam

darbiniekam

mēnesī €

Mikrouzņēmums 14 967,00 2 432,00 53,32 485,32

Uzņēmums

(parastā kārtība) - - 432,00 320,22 752,22

Izmaiņas 501% 55%

7

MU būtiski nepalielina kopējo nodarbinātību

Avots: VID un CSP dati uz 2014.gada sākumu

MU darbinieku skaits pieaug daudz straujāk nekā nodarbināto skaits kopumā

20.463

27.124

32.9

38.603

44.824

49.495

54.51657.858

62.063

67.711

72.26 73.412

-10%

-5%

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

0

10

20

30

40

50

60

70

80

I II III IV I II III IV I II III IV

2011 2012 2013

% p

ret

iep

riek

šejo

per

iod

u

Tūks

t.

MU darbinieku skaits, tūkst. MU darbinieku skaits, % pret iepriekšējo periodu

Tautsaimniecībā nodarbināto skaits, % pret iepriekšējo periodu

8

Lielākā daļa no darba vietām MU

netiek radītas no jauna

Avots: VSAA dati

Tāpat daļa no ilgstoši nenodarbinātām personām iepriekš tāpat bijušas

nodarbinātas kā saimnieciskās darbības veicēji, kuri nav sasnieguši slieksni, lai

veiktu VSAOI9

MUN režīms neveicina uzņēmumu attīstību

Drīzāk MUN režīma noteiktie ierobežojumi kavē uzņēmumu attīstību un

to iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā

10

Avots: FM dati

MU nemazina reģionālās atšķirības

Lielākā daļa jeb 69% no MU ir koncentrēti Rīgā, kur salīdzinoši ar citiem

Latvijas reģioniem ir daudz labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbībai

11

Avots: VID dati

Kurzemes 3 457 9%

Latgales 2 308 6%

Rīgas 28 219 69%

Vidzemes 3 268 8%

Zemgales 3 321 8%

Nav norādīts 44 0%

KOPĀ 40 617 100%

RegionsMUN maksātāju skaits uz

2014.gada 12.novembriĪpatsvars

MU darbinieku vidējais nopelnītās pensijas apmērs ar iemaksu objektu 113 euro

(vid. 2010-13) sastādīs 45,2 euro

(40% iemaksu objekta aizvietojums 1.pensiju līmenī)

Lai nodrošinātu iedzīvotāju garantēto minimālo vecuma pensijas apmēru, tas tiks

darīts uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina

Avots: Labklājības ministrijas aprēķini

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam

MU darbinieki kļūst par sociāli neaizsargātiem strādājošajiem

12

Darba stāžs, gadi

Vecuma pensijas

garantētais apmērs,

€/mēn.

Nepieciešamais

vecuma pensijas

kapitāls, €

MU darbinieka

vidējais iemaksu

objekts, €/mēn.

Vecuma pensijas

kapitāls (20%),

€/mēn.

Lai sakrātu

minimālajai

pensijai

nepieciešamo

kapitālu, gadi

10-20 70 15 635 112 22 58

21-30 83 18 479 112 22 69

31-40 96 21 323 112 22 79

41+ 109 24 165 112 22 90

MU darbinieki nespēj nodrošināt sev valsts minimālo pensiju 70 euro apmērā

• 2014.gada 3.ceturkšņos jau 93,5 tūkst.

• Turpinoties pašreizējām pieauguma tendencēm MU darbinieku īpatsvars varētu

pārsniegt 20%, tādējādi tiktu apdraudēta sociālā budžeta ilgtspēja

Būtiski pieaug sociāli nenodrošinātu

strādājošo īpatsvars

Ņemot vērā, ka garantētais vecuma pensijas apmērs nākotnē pieaugs, tas radīs

būtiskus papildus izdevumus sociālajam budžetam nākotnē, kā arī tiks sagrauts

vienlīdzības princips attiecībā uz sociālajām iemaksām

13

Avots: CSP un FM dati uz 05.01.2015

2011 2012 2013

Sabiedriskajā sektorā (CSP dati) 285,6 284,3 285,7

Privātajā sektorā (CSP dati) 519,9 554,8 579,4

KOPĀ 805,5 839,1 865,1

MU darbinieku kopējais skaits (MUN deklarācijās) 42,6 66,2 85,8

MU darbinieki % no privātā sektora 8,2% 11,9% 14,8%

Nodarbināto skaits (tūkst.)

Būtiski pieaug ievērojamu nesegtu sociālo

izmaksu risks

14

• MU darbinieku sociālo iemaksu minimālais apjoms liek izdarīt pieņēmumu par

potenciāli lielu nesegto sociālo izmaksu pieaugumu nākotnē, kuras, visticamāk, būs

jāsedz no pamatbudžeta

• Minētās summas nākotnē var būtiski pieaugt, ja saglabāsies šī brīža MU darbinieku

skaita pieauguma tendence

• MUN maksātāju skaits 2013.gadā sasniedzis 11,2%

• darbinieku skaits 14,9% no privātajā sektorā nodarbinātajiem

• to ienākums ir praktiski pietuvinājies vidējam neto ienākumam valstī – 95,2%

• samaksātā IIN, UIN un VSAOI daļa veido tikai 1,1% no kopējiem šo nodokļu

ieņēmumiem

* NM - IU, IK, SIA, ZZvS, SDV (reģistrēts VID)

** parasti NM - privātajā sektorā nodarbinātie pēc CSP datiem; MU - dati no MUN deklarācijām uz 05.01.2015

MU nodokļu režīms rada nopietnuszaudējumus budžetam

Pēc VID aprēķiniem, pieņemot, ja esošais (2014.gada 3.ceturksnī) MUN maksātājs

būtu maksājis IIN un VSAOI parastajā režīmā, teorētiski nodokļu zaudējumi gadā

varētu veidot 152 milj. EUR

15

Avots: FM dati

2013.gads Parasts NM* MUN maksātājs MUN %

Skaits 297952 33395 11,2%

Darbinieku skaits tūkst.** 579 86 14,9%

Darbinieku ienākums euro /mēn. 516 491 95,2%

Maksātie nodokļi (IIN, UIN, VSAOI) milj.euro 3872 41 1,1%

Pašreizējais MUN režīma dizains rada nopietnus draudus

valsts sociālā budžeta ilgtspējai, vairumā gadījumu tas

uzskatāms tikai un vienīgi par nodokļu optimizācijas

risinājumu, kā arī būtiski kropļo konkurenci starp

uzņēmumiem

16

Satversmes 91.pants noteic, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos.

Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos

apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir

objektīvs un saprātīgs pamats.”

(Satversmes tiesas 2013.gada 19.decembra spriedums lietā Nr.2013-09-01. Secinājumu daļa, 7.punkts)

• Likumprojekts paredz, ka turpmākos 3 gadus visi mikrouzņēmumu nodokļa

maksātāji var turpināt maksāt nodokli 9% apmērā, un šāds modelis (salīdzinot ar

šobrīd likumā spēkā esošo, ka nodoklis tiek celts šajā periodā) radīs negatīvu

flskālo ietekmi, kura nav ņemta vērā ne apstiprinot 2015.gada budžeta paketi, ne

vidēja termiņa budžeta ietvaru.

• Likumprojekts nenovērš Mikrouzņēmumu nodokļa likuma īstenošanas gaitā

konstatētās problēmas saistībā ar sociālajiem, konkurences, nodokļu plānošanas

riskiem, kā arī ar neatbilstības Satversmei risku.

• Pašreizējā likumprojekta redakcija gan tehniski, gan redakcionāli ir nepilnīga.

Piemēram, paredzētie likuma grozījumi neatrunā tehniskos aspektus

mikrouzņēmumu nodokļa ieskaitīšanai budžetā.

Likumprojekts «Grozījumi

Mikrouzņēmumu nodokļu likumā»

(Nr.118/Lp12) – FM atzinums Saeimai

17

• MUN režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžeta ieņēmumu

aspekta

• Augsts nodokļu plānošanas risks (atvieglojums tiek izmantots neatbilstoši likuma

mērķim, nepamatoti samazinot nodokļu ieņēmumus)

• Likumprojektam negatīva ietekme uz budžetu

Iespējamie risinājumi

• Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieviešana ar

2016.gadu (priekšlikums vēl detalizēti jāizstrādā un jāizdiskutē)

• Nosacījums, ka mikrouzņēmumu darbinieks, atkarībā no sociālās apdrošināšanas

problēmas risinājuma pozitīvā efekta, ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa

maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu

• Pārejas periodā saglabāt vienu 9% likmi, ja tiek kompensēts nodokļu ieņēmumu

samazinājums

MK viedoklis– kompromisa piedāvājums

(projekts)

18

Paldies!