Upload
maija-liepa
View
1.063
Download
3
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Citation preview
Diferenciālvienādojumi
Vienādojumus, kas satur nezināmo funkciju y = y(x), sauc par funkcionālvienādojumiem.
Par diferenciālvienādojumu sauc tādu funkcionālvienādojumu, kas satur nezināmās funkcijas atvasinājumus vai diferenciāļus. xf
dx
dy
CxFy
PIRMĀS KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS Pirmās kārtas diferenciālvienādojuma
vispārīgais veids ir
Tā normālforma ir
0,, yyxF
yxfyjebyxfdx
dy,,
OTRĀS KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS Otrās kārtas diferenciālvienādojuma
vispārīgais veids ir
Tā normālforma ir
0,,, yyyxF
yyxfy ,,
N-TĀS KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS Diferenciālvienādojuma ietilpstošā
nezināmās funkcijas augstākā atvasinājuma kārtu sauc par diferenciālvienādojuma kārtu. N-tās kārtas diferenciālvienādojuma vispārīgais veids ir
Tā normālforma ir
0,...,,,, nyyyyxF
1,...,,,, nn yyyyxfy
VIENKĀRŠĀKIE 1.KĀRTAS VIENĀDOJUMI
PIRMĀS KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS Pirmās kārtas diferenciālvienādojuma
vispārīgais veids ir
x – argumentsy – meklējamā funkcijay’ – meklējamās funkcijas atvasinājums
Tā normālforma ir
0,, yyxF
yxfyjebyxfdx
dy,,
Diferenciālvienādojumu var pārveidot diferenciālā formā
0,, dyyxQdxyxP
y
xy ydyxdx
Cyx 22
y
x
dx
dy
Pirmās kārtas diferenciālvienādojuma atrisinājums – jebkura funkcija y = (x), kuru līdz ar tās atvasinājumu ievietojot dotajā vienādojumā, iegūst identitāti.
Diferenciālvienādojuma atrisināšana – diferenciālvienādojuma integrēšana.
KOŠĪ TEORĒMA Ja vienādojuma y’ = f(x, y) labās puses
funkcija f(x, y) un tās parciālais atrisinājums f’y(x, y) ir nepārtrauktas funkcijas kādā Oxy plaknes apgabalā D, tad, lai kāds būtu šī apgabala punkts (x0; y0), eksistē viens vienīgs atrisinājums y = (x), kas apmierina nosacījumu y0 = (x0).
Sākuma nosacījums y(x0) = y0. y = (x,C) – diferenciālvienādojuma
vispārīgais atrisinājums apgabalā D.
Definīcija
Uzdevumu
00 )(
),(
xtx
xtfdt
dx
sauc par Košī jeb sākuma vērtību problēmu.
Katras Košī problēmas atrisinājumu ar noteiktu konstantes C vērtību sauc par vienādojuma partikulāro atrisinājumu
Visu vienādojuma partikulāro atrisinājumu saimi sauc par šī vienādojuma vispārīgo atrisinājumu.
00 )(
),(
yxy
yxfdx
dy
?)(
0 ,ln)( 1
)( 2
)( 1
2
xyyy
tCxxyx
y
Cxxyxy
Cxxyy
Piemēri
DefinīcijaLīniju, kuras punktos y’=c, sauc par vienādojuma izoklīnu.
Vienādojuma (1.2) izoklīnas var atrast no vienādojuma
f(x, y)=c
f(x, y)=k
Izoklīnas ir taisnes
Integrāllīnijas ir koncentriskas līnijas
y
xy ydyxdx
Cyx 22
y
x
dx
dy
ky
x
LINEĀRU DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMU
ATRISINĀŠANA
DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI AR ATDALĀMIEM MAINĪGAJIEM
yfxfdx
dy21
dxxfyf
dy1
2
Cdxxfyf
dy1
2
01
1 2
x
yy
x
y
dx
dy
1
1 2
x
dx
y
dy
11 2
Cxy 12sin
Cxy 12arcsin
HOMOGĒNIE DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI Pirmās kārtas diferenciālvienādojumu
y’=f(x,y) sauc par homogēnu attiecībā pret mainīgajiem, ja šo vienādojumu var pārveidot
y’ = (y/x)
2
33
3
2
xy
yxy
3
2
3
3
3
3
3
2
xxy
xy
xx
y
2
3
3
21
xy
xy
y
xzyzx
y
ar funkciju
Substitūcija
xzz
dx
dzxz
dx
dy
2
3
3
21
xxz
xxz
dx
dzxz
2
3
3
21
z
z
dx
dzxz
zz
z
dx
xdz
2
3
3
21
2
33
3
321
z
zz
dx
xdz
2
3
3
51
z
z
dx
xdz
dzz
z
dx
x 1
3
512
3
3
2
51
3
z
dzz
x
dx
Cz
dzzx
3
2
51
3ln dzzzd 23 1551
C
z
zdx
3
3
51
51
15
1ln
Czx 351ln15
1ln
Cx
yx
3
51ln15
1ln
xzyzx
y
ar funkciju
Substitūcija
xzz
dx
dzxz
dx
dy
02 22 yxyxy
02 2222 zxxzxzzx
012 2 zzxzz
0122 22 zzxzz
0122 zxzz
0122 zxzz
12 2 zzxz
12 2 z
dx
xzdz
x
dx
z
zdz
1
22
x
dx
z
zd
1
12
2
Cxz lnln1ln 2
x
Cz 12
x
C
x
y
12
12
12
yx
yxy
qbyqy
paxpx
122
122
qbpa
qbpa
da
db
012
012
qp
qp
3
13
1
q
p
3
1
3
13
1
3
1
byy
axx
122
122
qbpa
qbpa
da
db
131
2231
131
31
22
ba
ba
da
db
3
13
1
q
p
ba
ba
da
db
2
2
LINEĀRAIS PIRMĀS KĀRTAS VIENĀDOJUMS Pirmās kārtas diferenciālvienādojumu
sauc par lineāru diferenciālvienādojumu, ja nezināmo funkciju y un tās atvasinājumu y’ šis vienādojums satur tikai pirmajā pakāpē 0 xcyxbyxa
0
xa
xc
xa
yxb
xa
yxa
xfyxpy
Ja f(x) = 0, tad pirmās kārtas lineāru diferenciālvienādojumu sauc par lineāru homogēnu vienādojumu.
0 yxpy
yxpdx
dy
dxxpy
dy Cdxxpy lnln
dxxpCey
BERNULLI VIENĀDOJUMS
xfyxpy vuvuy
vuy
xfuvxpvuvu xfvuuxpuv
0 uxpu dxxp
eu
xfvu
u
xfv
Cdxexfv
dxxp
Cdxexfeuvy
dxxpdxxp
dxxp
eu
xexxyy 1
0 xuu
2ln
2xu 2
2x
eu
xx
exv
2
2
1
x
xdedv
xx
2
22
2
Cevx
x
2
2
222
222 xxx
xx
CeeCeevuy
BERNULLI DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS
Sauc par Bernulli diferenciālvienādojumu, ja p(x) un f(x) ir nepārtrauktas argumenta x funkcijas, bet n ir jebkurš reāls skaitlis, izņemot 0 vai 1.
nyxfyxpy
n
n
nn y
yxf
y
yxp
y
y
xfyxpyy nn 1
xfyxpyy nn 1 zy n 1
yynz n 1
n
zyy n
1
xfzxpn
z
1 xfyxpy
EKSAKTIE DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI Vienādojumu
dU(x, y) = 0 (P(x, y)dx + Q(x, y)dy = 0)
sauc par eksaktu jeb totālu diferenciālvienādojumu ar nosacījumu, ka jābūt spēkā
x
Q
y
P
0923154 2222 dyxyxdxyxxy
2222 923154 xyxQyxxyP
22 9494 yxx
Qyx
y
P
yxyxyxydxyxxyU 33222 3523154
Qy
U
22332 92352 xyxyxyxyx y
2222 9292 xyxyxyx
0y Cy
CxyxyxU 332 352
2. KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI
OTRĀS KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS Otrās kārtas diferenciālvienādojuma
vispārīgais veids ir
Tā normālforma ir
0,,, yyyxF
yyxfy ,,
N-TĀS KĀRTAS DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMS Diferenciālvienādojuma ietilpstošā
nezināmās funkcijas augstākā atvasinājuma kārtu sauc par diferenciālvienādojuma kārtu. N-tās kārtas diferenciālvienādojuma vispārīgais veids ir
Tā normālforma ir
0,...,,,, nyyyyxF
1,...,,,, nn yyyyxfy
EKSISTENCES UN UNITĀTES TEORĒMA Ja diferenciālvienādojuma
y’’ = f(x, y, y’)labās puses funkcija f(x, y, y’) un tās
parciālie atvasinājumi
ir nepārtrauktas funkcijas kādā apgabalā , kas satur punktu (x0; y0; y’0), tad eksistē viens vienīgs diferenciālvienādojuma atrisinājums, kas apmierina
y
f
y
f
0000
yyyyxxxx
xy 2sin4
12cos2 Cxy
212sin CxCxy
DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMA KĀRTA PAZEMINĀŠANA Ja diferenciālvienādojums nesatur
nezināmo funkciju y un tās atvasinājumus līdz (k – 1)-mās kārtas atvasinājumam
F(x, y(k), y(k + 1), …, y(n)) = 0, Tad šī vienādojuma kārtu var pazemināt
par k vienībām, izmantojot substitūciju Y(k) = z F(x, z, z’, … z(n-k)) = 0
x
yy
zy
zy
x
zz
x
z
dx
dz
x
dx
z
dz
1lnlnln Cxz
xCy 1
22
11 CxCxdxCy
323
122
1 CxCxCdxCxCy
OTRĀS KĀRTAS LINEĀRI HOMOGĒNI DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI
Raksturīgā vienādojuma uzrakstīšana Raksturīgā vienādojuma saku atrašana Atkarībā no atrastajām saknēm dotā
diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma uzrakstīšana
Diferenciālvienādojums
ay’’ + by’ +cy = 0
Raksturīgais vienādojums
a2 + b +c = 0
Raksturīgā vienādojuma saknes
1 2 1 = 2 = 1, 2 = i
Atrisinājuma fundamentālsistēma
e1x, e2x ex, xex ex cos xex sin x
Vispārīgais atrisinājums
y = C1e1x + C2e2x
y = ex (C1 + C2x)
y = ex (cos x + sin x)
0134 yyy
01342
i322,1
xCxCey x 3sin3cos 212
OTRĀS KĀRTAS LINEĀRI NEHOMOGĒNI DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI Lineāra nehomogēna otrās kārtas
diferenciālvienādojuma
vispārīgais atrisinājums ir
kur ir atbilstošā homogēnā
diferenciālvienādojuma
atrisinājums un ir dotā nehomogēnā diferenciālvienādojuma partikulārais atrisinājums.
)()(')('' 01 xfyxayxay
*hom yyy
2211hom yCyCy
0)(')('' 01 yxayxay
Uzrakstīt atbilstošo homogēno vienādojumu un atrod tā vispārīgo risinājumu.
Atkarībā no labās puses funkcijas f(x) un raksturīgā vienādojuma saknēm uzraksta nehomogēnā vienādojuma partikulāro atrisinājumu ar nenoteiktiem koeficientiem.
Aprēķina nenoteiktos koeficientus tā, lai šis atrisinājums apmierinātu doto diferenciālvienādojumu.
Uzraksta dotā vienādojuma vispārīgo atrisinājumu kā homogēnā vienādojuma vispārīgā atrisinājuma un nehomogēnā vienādojuma partikulārā atrisinājuma summu.
f(x) 1,2 y*
Pn(x) 1,2 01 = 0, 2 0
Qn(x)xQn(x)
Aex 1,2 1 = , 2 1,2 =
Mex
Mxex
Mx2ex
A cos x + B sinx
1,2 i1,2 = i
M cos x + Nsinxx(M cos x + Nsinx)
332 yyy
Homogēnais vienādojums un tā saknes
0322 13 21
xx eCeCY 23
1
0*0*3* yyy
1
33
A
A12
31 xx eCeCy
43 2 xyy
Homogēnais vienādojums un tā saknes
02 10 21
xeCCY 21
CxBxAxy
xCBxAxy
23
2
*
* CBxAxy 23* 2
BAxy 26*
432326 22 xCBxAxBAx
42
026
33
CB
BA
A
2
3
1
C
B
A
xxxeCCY x 23 2321
xeyyy 2244
Homogēnais vienādojums un tā saknes
0442 22,1
xexCCY 221
xeMxy 22* xx eMxMxey 222 22*
xxxx eMxMxeMxeMey 22222 4442*
xxxx
xxxx
eeMxeMxMxe
eMxMxeMxeMe222222
22222
222
4442
xx eMe 22 22
1M
xx exexCCY 22221
Click icon to add picture