BIBLIOTĒKA UN BIBLIOTEKĀRA TĒLS

BIBLIOTĒKA

Bibliotēka ir kā informācijas, zināšanu, kultūrvides, sociālās komunikācijas centrs.

Bibliotēka-reālu vai virtuālu grāmatu, kā arī citu informācijas resursu kopums.

Bibliotēka ir grāmatu, dokumentu, laikrakstu, audio vizuālu materiālu krājums ko uztur un organizē, lai cilvēks varētu tos lasīt uz vietas bibliotēkā vai arī ņemt uz mājām abonementā(1.).

Bibliotēka-izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kura veic šajā likumā noteiktas funkcijas un ir reģistrēta šajā likumā noteiktā kārtībā(2).

Krājumu veidošana un uzturēšana ir galvenais bibliotēku darba uzdevums.

Bibliotēkas loma-cilvēces kultūras vērtību nesējas loma

BIBLIOTĒKU SKAITS. BIBLIOTĒKU FINANSĒJUMS. Bibliotēku skaitu pašvaldību administratīvajā teritorijā

nosaka pagasta padome, pilsētas dome vai novada dome(3).

Bibliotēku darbībai nepieciešamo finansējumu nosaka Ministru kabinets.

Valsts un pašvaldības finansē to īpašumā esošās bibliotēkas, nodrošinot līdzekļus.

Valsts un pašvaldību bibliotēkas var saņemt papildu finansu līdzekļus:a) ziedojumu un dāvinājumu veidā,b) sniedzot maksas pakalpojumus uzrādītajā bibliotēkas nolikumā.

Reģiona galvenās bibliotēkas finanses veidoa) dibinātāja finansu līdzekļib) valsts finansējums mērķdotāciju veidā ( http://www.likumi.lv )

BIBLIOTĒKU SISTĒMAS SEKTORI

Organizatoriskā struktūra-trīs sektori: Valsts Pašvaldību Privātais

VALSTS SEKTORS

Ministriju vadīto nozaru sastāvā esošas bibliotēkas nodrošina vispārnacionālos un attiecīgu tautsaimniecību nozaru darbībai un attīstībai nepieciešamos informācijas pakalpojumus.

PAŠVALDĪBU SEKTORS

Pašvaldību bibliotēkas nodrošina informatīvos pakalpojumus administratīvo teritoriju iedzīvotājiem

PRIVĀTAIS SEKTORS

Privātās bibliotēkas sniedz informatīvo atbalstu dažādiem privātās uzņēmējdarbības veidiem

BIBLIOTĒKU SISTĒMAS LĪMEŅI

Nacionālais-visas valsts bibliotēkas reģionālais-ietilpst reģionu galvenās

bibliotēkas, kas vēsturiski veidojušās rajonu centru pilsētās un republiku pilsētās( pieder reģionu augstskolu bibliotēkas)

Lokālais(4).

BIBLIOTĒKU LIKUMS Bibliotēku nozares juridisko pamatu veido speciālie

likumi-Bibliotēku likums, likums par Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kuri attiecas uz bibliotēku darbību (likums Par pašvaldībām, likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību)

Bibliotēku likums nosaka:1.Nodrošināt bibliotēku lietotājiem bezmaksas

pieeju datortehnikai, informācijas tehnoloģijām, internetam un elektroniskās informācijas resursiem.

2.Likums nenosaka, ka bez maksas ir jānodrošina kopēšanas un drukāšanas pakalpojumi.

3. Obligātu akreditāciju valsts un pašvaldību bibliotēkām. Privāto bibliotēku akreditācija ir brīvprātīga.

4.Pakalpojumu izmantošanu un kārtību bibliotēkā nosaka bibliotēkas iekšējās kārtības noteikumi.

BIBLIOTĒKU FUNKCIJAS UN UZDEVUMI informācijas pieejamība un sniegšana digitāli praktiska un garīga rakstura pakalpojumu

sniegšana sadarbošanās ar radniecīgām profesionālajām

institūcijām-citām bibliotēkām, arhīviem, muzejiem, galerijām

apkopot, sistematizēt, saglabāt, uzturēt izziņas materiālus

izveidot izziņas materiālu meklēšanas sistēmu diferencēti (dažādi) piegādāt jau apstrādātu izziņas

materiālu sabiedrībai, dažādām lasītāju grupām attīstīt lasītāju, informācijas meklētāju izziņas

spējas

Bibliotēku darbs - informācijas organizēšana, lai to padarītu pieejamu cilvēkiem (5).

BIBLIOTĒKAS TĒLS

Iestāde, kurā strādā izglītots, plaša profila informācijas meklējumiem un ieguvei apmācīts speciālists, kurš piedevām prot apmācīt tehnoloģiju pasaulē orientēties arī lietotāju (Latvijas bibliotekāru valde)

Bibliotekārs ir bibliotēkas tēla veidotājs 20.gs.beigu posmā un 21.gs. sākumā

bibliotekāra tēls ir strauji mainījies

BIBLIOTĒKU VĒSTURE PASAULĒ

Senākā bibliotēka-Aleksandrijas bibliotēka Nivejas cara Ašurbanipala māla grāmatu

kolekcija-(7.gs.p.m.ē.) Saūda Arābijas karaļa Fahada Nacionālā

bibliotēka(1990.g.).(http://www.lnb.lv)

BIBLIOTĒKU VĒSTURE LATVIJĀ

Rīgas pilsētas bibliotēka-(1524.g.) Ēdoles bibliotēka-(1848.g.) Misiņa bibliotēka-(1885.g.) Rīgas centrālā bibliotēka(1906.g) LNB(1919.g)(Latvijas bibliotēku portāls, http://www.lnb.lv)

BIBLIOTĒKU STATISTIKA

Latvijas valstī kopumā ir 2035 bibliotēkas Latvijas bibliotēkās kopumā tiek

nodarbināti 4562 darbinieki, no tiem 3961 ir bibliotekāri

Gada laikā bibliotēkas uz vienu lasītāju iepērk grāmatas par summu 25Ls (neskaitot vispārizglītojošo skolu bibliotēkas)

No kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita vairāk nekā 45% ir reģistrējušies kā aktīvi bibliotēku lietotāji

BIBLIOTEKĀRSa) persona, kuras pārziņā ir

bibliotēkab) persona, kas ir apmācīta

bibliotēku darbā un strādā bibliotēkā(6).

c) Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai. Bibliotekāra profesija apvieno sevī bibliotēkzinātni, filosofiju, filoloģiju, psiholoģiju, socioloģiju, menedžmentu, mārketingu, informācijas zinātnes,u.c.

Bibliotekārs- starpnieks starp informācijas pasūtītāju un informācijas piegādātāju

Šodienas bibliotekārs ir aktīvs, komunikabls cilvēks, kas orientējas tradicionālo un elektronisko dokumentu klāstā, labi pārzin lasītāja informacionālās vajadzības un piedāvā iespējas to apmierināšanai.

BIBLIOTEKĀRA TĒLS

Bibliotekāra tēlu veido: Profesionalitāte Personīgās īpašības

STEREOTIPS!

Kluss, neievērojams, uztver lasītaju kā grāmatu ienaidnieku. Parasti attēlo kā cilvēku bez stila, pelēcīgu, visbiežāk – gados vecas sievietes.

BIBLIOTEKĀRA PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS KODEKSS Kodeksa mērķis ir apliecināt bibliotekāra profesijas

ideālus, principus un pamatnostādnes demokrātiskas un cilvēktiesību ievērošanā balstītas sabiedrības attīstībā. Ar šo kodeksu Latvijas bibliotekārs izsaka gatavību nodrošināt katras personības tiesību respektēšanu, intelektuālās brīvības aizsargāšanu, informācijas brīvības nodrošināšanu personības un sabiedrības pozitīvai attīstībai. Ētikas kodekss ietver visiem bibliotekāra profesijas pārstāvjiem ieteicamos standartus. Kodeksu iespējams izmantot ētiska rakstura problēmu apspriešanai un konkrētu risinājumu meklējumiem Latvijas bibliotekārajā sabiedrībā.

BIBLIOTEKĀRA PROFESIJA

Līdz 19.gs. beigām, kad izkristalizējās atsevišķa bibliotekāra profesija, Eiropā bija ierasta tradīcija bibliotēku vadītāju amatā iecelt slavenus zinātniekus un literārus

Filosofi Imanuels Kants, Deivids Hjūms, Johans Gotfrīds Herders u.c.

Dzejnieks un zinātnieks Johans Volfgangs Gēte

Literatūrvēsturnieks Gotholds Efraims Lesings

20.gs rakstnieks-Horhe Luiss Borhess ,,Bābeles bibliotēka,,(1941.g.)-grāmata, kuru mūsdienās varētu interpretēt kā pasaules attēlojumu pēc informācijas sprādziena un internetizācijas.

BIBLIOTĒKU ATTĪSTĪBA Bibliotēku attīstības institūts(2002.g.)

BAI galvenie darbības virzieni:1. Bērnu un jauniešu literatūras attīstības

un lasīšanas veicināšana, konsultatīvā palīdzība un tālāk izglītības programmas bērnu un skolu bibliotēkām

2. Informācijas pakalpojumi, reģionālie, nacionālie un starptautiskie pasākumi bērniem un jauniešiem, kā arī bērnu un skolu bibliotēku darbiniekiem(http:www.lnb.lv)

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS AVOTU SARAKSTS:

(1).Stīvensone, Džaneta. Bibliotēku un informācijas pārvaldība: angļu –latviešu un latviešu angļu terminu skaidrojošā vārdnīca. Tulk. no angļu valodas Sporāne, Baiba. Rīga : Zvaigzne ABC, 2001,224lpp.

(2).http://www.likumi.lv(3).Turlais, Jānis. Pašvaldību publiskās

bibliotēkas rajonos un novados reģionālās reformas un administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Bibliotēku pasaule, Nr.41,2008,2.lpp. ISSN 1407-6799.

(4).Turlais, Jānis. Bibliotēku sistēmas reģionālais līmenis: akreditācija. Bibliotēku pasaule, Nr. 32,2005, 3.lpp. ISSN 1407-6799.

(5).(1).(6).(1).

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Kristīne Zandberga