Projekts „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas SavienībaIeguldījums Tavā nākotnē!

Tālākizglītības kurss

Saskarsmes psiholoģija radošo nozaru pedagogiem

Lektore:Mg. psych. Diāna Putniņa

Emocionālā inteliģence

Emocionālā inteliģence ir spēja izjust, izprast un efektīvi pielietot emociju spēku kā enerģijas, informācijas, uzticēšanās un kreativitātes avotu.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Līdzko jūs atpazīstat emocijas un spējat identificēt to avotu, jūs esat atbrīvojuši ceļu vienai no visspēcīgākajām cilvēka inteliģencēm.

Jums paveras lieliska iespēja attīstīt savu unikālo potenciālu, iet ceļu, kam jūsu darba un personīgajā dzīvē ir vislielākā jēga, padziļināt attiecības ar līdzcilvēkiem, stiprināt savu līdera talantu.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

EQ galvenās jomas

Savu emociju apzināšanās Emociju apvaldīšana Pašmotivācija Svešu emociju atpazīšana Savstarpējo attiecību nodibināšana un

uzturēšana

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Testi, ar kuriem tiek mērīts EQ (Emotional Quotient), ir samērā komplicēti. Piemēram, BarOn EQ-i testā, kurā ir 133 jautājumi, aplūkotas 15 kompetences, kas ietilpst emocionālajā inteliģencē:

pašpārliecība, neatkarība, empātija, sociālā atbildība, elastīgums, tolerance pret stresu, impulsa kontrole, optimisms u.c.

Mācību procesā iegūtai inteliģencei ir maz kopīga ar emocionālo inteliģenci.

Mācību procesā iegūtā inteliģence nedod prasmi tikt galā ar tām neveiksmēm vai veiksmēm, ko nes dzīves nepastāvība.

Iegūtie dati liecina, ka EQ ir tik pat liela un pat lielāk nozīme nekā IQ ( IK).

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Emocionālo inteliģenci veidojošo īpašību kopums

Spēja motivēt sevi darbībai Neatkāpties grūtību priekšā Spēja apvaldīt nepacietību Negaidīt tūlītējus panākumus Spēja nepadoties garastāvokļa svārstībām Nepieļaut, ka raižu dēļ tiek ‘’zaudēta galva’’ Spēja just līdzi citiem Neatteikties no cerības

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Emocionālā saskarsme Emocionālās saskarsmes iemaņas nav iedzimtas, bet

gan iemantotas dzīves laikā un nosaka, cik labi mēs pratīsim izmantot pārējās spējas, to skaitā intelektu.

Emocionālā saskarsme ir tāda pati zināšanu joma kā matemātika vai lasītprasme, kuru var apgūt labākā vai sliktākā līmenī.

Cik labi kāds šo jomu apguvis, nosaka izpratni par to, kāpēc vienam veicas, bet otrs ar līdzvērtīgu intelektu nonāk strupceļā.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Cilvēki ar attīstītām emocionālās saskarsmes iemaņām: biežāk jūtas apmierināti ar sevi un savu dzīvi, ir izkopuši domāšanas veidu, kas ļauj darboties

efektīvāk.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

EQ iemaņas:

prasme izteikt aizrādījumus konstruktīvas kritikas veidā,

prasme radīt tādu atmosfēru, kurā raksturu un spēju dažādība tiek uzskatīta par vērtību, nevis par domstarpību cēloni,

prasme strādāt komandā.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Emocionālās saskarsmes iemaņu trūkums var izraisīt:

ražošanas apjoma samazināšanos, kļūmes un negadījumus, darbinieku aizplūšanu uz citiem uzņēmumiem,

kur valda labvēlīgāki apstākļi, firmu bankrotu.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Māksla izteikt kritikuPrasmīga kritika ir vērsta uz cilvēka konkrēto veikumu nevis uz rakstura trūkumu: esiet konkrēts savos aizrādījumos, iesakiet savu risinājumu, kritizējiet aci pret aci, esiet iejūtīgs.

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.

Kolektīvais IK Svarīgākā kolektīvās inteliģences sastāvdaļa ir nevis

IK akadēmiskajā izpratnē, bet gan emocionālā inteliģence

Neviens kolektīvs nevar būt ‘’gudrāks’’, nekā pieļauj šis individuālo talantu kopums, tomēr tas var kļūt mazāk spējīgs, ja tā iekšējās struktūras dēļ darbiniekiem nav iespējams dalīties savās spējās ar citiem

D. Goulmens. Tava emocionālā inteliģence. – Rīga,2001.