1. Pavrtjuma veidoans k viensno eTwinning mcans rezulttiem LU profesore Rudte Andersone

2. e Twinninge Twinning ir Eiropas skolu sadarbbas programmainterneta vid. Ts mris ir izgltojoa sadarbba starpEiropas skolm, pirmskolas, intereu un arodizgltbasiestdm, izmantojot projektu k mcbu metodi.Iesaistoties eTwinning, skolotji var pilnveidot savaspedagoisks, informcijas un komunikciju tehnoloiju(IKT) un svevalodu prasmes, k ar dalties pieredzar Eiropas valstu skolotjiem.Brni un jauniei tiek iesaistti caur eTwinning projektupao vidi - TwinSpace. 3. Viens no moduiemMatemtiskie tautas ststi: kur ir jsu mkais?Vecuma grupa: 5 - 9 gadiSekojo s aktivitte auj jauniem skolniem iepaztsavus partnerus jaun eTwinning projekta skum. Armatemtisko tautas ststu paldzbu jaunie skolni tiekiepazstinti ar pedagoisko priekmetu, kas ietvers viueTwinning projektu jautr un viegl veid, kombinjotdaudzus priekmetus, ne tikai matemtiku. K leduslauanas aktivitte, skolni iemcsies sazinties unjusties brvi ar saviem citu valstu jaunajiem draugiem. 4. Viens no moduiemIeanas sistmas treVecuma grupa: 13 - 15 gadiViegls veids k iepazstint vienam otru arkultru, k ar iekaut priekmetu projekt (ajgadjum eometriju), skolni no katras skolasorganiz ieanas tri pa savu pilstu, uzemotattlus un mrjumus, kas pc tam tiek apspriestiar partneriem tiesaist. 5. Pavrtjums Pavrtjums ir cilvka attieksme pret savm spjm, darbbas rezulttiem, savm persongajm pabmR.Hahele 6. PavrtjumsPavrtjums ir- sevis, savu pabu, savas darbbas, rcbas, savanozmguma vrtjums,- atzinums par sevi, sava darba, sevis padartvrtbu, nozmgumu;- paanalzes rezultts.Pavrtjum mdz izmantot testus, pakontrolesjautjumus u.c.Pavrtjum veidojas atgriezenisk saite, kas aujkorit mcbu procesu. Pedagoijas terminu skaidrojo vrdnca vrdnca 7. PavrtjumsPavrtjums ir ES koncepcijaspamatkomponents, kas raksturo gan cilvkaapmierintbu ar sevi kopum, gan ar ar savmspjm, pabm un sekmm dadosdarbbas veidos.Pozitvas pavrtjums tiek uzskatts pargalveno pamatu veiksmgm mcbm,darbam, saskarsmei, attstbai.Psiholoijas vrdnca 8. Pavrtjuma veidoans saisttaar paapzias attstbu Uzkrjas priekstati par sevi Tiek uzzints par sevi vairk Summans proces notiek interiorizcijas process Rodas sevis, savu patnbu un oriinalittes apzinans Veidojas spriestspja par sevi un savas personbas pavrtjums .Vigotskis 9. J.A.StudentsPavrtbas apzia ir prliecba, ka mumsir sava vieta un nozme pasaul un kamsos gu iespjamba savu nkanu undzvi attaisnot. 10. PavrtjumsPaapzia Personba 11. Pavrtjuma mriizvrtt sasniegto unnoteiktnepiecieamosuzlabojumus;izvirzt attstbaspriorittes. 12. Pavrtjuma uzdevumiapzint stiprs puses un nepiecieamosuzlabojumus;noskaidrot closeku sakarbas iegtajiemrezulttiem; noteikt tlks attstbas virzienus;motivt un iesaistt pavrtanas procesvisas ieinterests puses (skolnus,skolotjus, veckus u.c.). 13. Pavrtjuma jautjumiKds ir individulais guvums un izaugsme,sasniedzot mcbu mri?Kdi personbas sasniegumi izpauas mcbudarba un socilaj jom?Kda pieredze - zinanas, prasmes - tiekiegtas?K iegto pieredzi var izmantot jaun situcij?K skolns pats var novrtt savussasniegumus?Kas vl btu jdara, lai uzlabotu sniegumu? 14. Pavrtjuma veidi Adekvts:auj cilvkam izturties pret sevi kritiski, pareizi novrtt savus spkus Neadekvts:- paaugstints- sevis prvrtana;- pazemints sevis piencga nenovrtana 15. Paaugstints (neadekvti augsts)pavrtjums ir, ja izvlas darbbas, kas nav pa spkam; prdzvo, ja nesaem apkrtjo atsaucbu; smagi prdzvo neveiksmes. 16. Zems (neadekvti zems)pavrtjums ir, jair bailes no negatvaskritikas, to asi uztver;ir noraidoa attieksme pretcilvkiem;prdzvo katru neveiksmi;negatvi novrt sevi;ir pazeminta aktivitte,painiciatva. 17. Pietiekami augsts jeb adekvts pavrtjums ir, jacilvks darbojas pc saviemprincipiem;apzins savu vrtbu;kritiku uzem miergi, to izanaliz;apkrtjo vrtjumam nav btiskasnozmes;prot regult saskarsmi ar citiemcilvkiem;interpret citu cilvku darbbu unpamatoti pieem lmumus. 18. Pavrtjuma veidoans 1.solisSkolotjsSkolnsKritriji 19. Pavrtjuma veidoans 2.solisSkolnsSkolnsKritriji 20. Pavrtjuma veidoans 3.solisKritriji Prnese uz seviPavrtjums ES 21. Galvens problmas, veicotpavrtjumuAttiecbas starp diviem aspektiem: objektvo realittiun subjekta pabm un izpausmm;Attiecbas starp kds es vlos bt un kds esesmu;Citu cilvku izzinana un sevis saldzinana arcitiem. Tas atkargs no t, ko ir piedzvojis, k toizvrtjis un k izmainjis savu attieksmi;Sasniegumi dads darbbas joms. Jo preczkapzins savas spjas, jo preczkus mrus sevizvirza. 22. Faktori, kas var veicint skolnu neadekvtu pavrtjumu Prslodze mcbu darb; Programma par grtu, jpiedzvo neveiksmes, kas satricina pavrtbu; Vienaudu grup skum zvaigzne (pamatskol), vlk (vidusskol) zvaigzne nobl rezultt zaudta ticba saviem spkiem, pavrtbai.A. Brahs 23. Neadekvti zemu pavrtjumu var maint ilgstoas uzvedbas izmaias; ilgstoi pozitvi sasniegumi. .Adlers 24. Panovrtjumspedagoiskais ldzeklis adekvtapavrtjuma veidoans veicinanai 25. Panovrtjumsk vrtjoa darbba ir mcbu procesanepiecieama sastvdaa, jo veicinamotivciju mcties;k refleksija veicina to mruapzinanos, ko izvirza skolns, laikonstattu esoo stvokli, pilnveidotumcans procesu un veiktu korekcijas. 26. Skolna panovrtjuma pazmes1) Attieksme pret jautjumiem t ir motivcija redzt savu iepriekjo zinanu saistbu ar jauno materilu un jaun aktva, kritiska izvrtana;2) Mcans integrcija jauno integr ar iepriek apgt materila pieredzi; jauns zinanas var konflikt ar vecajm, tpc panovrtana var paldzt sakrtot jaun un vec materila integrciju; 27. Skolna panovrtjuma pazmes3) Jga un btiskums skolnu centieni integrt jaunoinformciju paldz izskaidrot ts nozmi un jgu,veicot panovrtanu, skolni saprot, k isjaunais materils ir saistts ar viu pasauli, skintegrt teoriju un praksi, veidojas motivcijapielietot idejas sav dzv;4) Autoritte un persong viedoka svargums skolnu darbu vrt ar skolotji, vienaudi unvecki, btiska loma ir novrttju autoritteiskolnu acs; skolns ieklaussies sev nozmgucilvku viedokl; 28. Skolna panovrtjuma pazmes5) Pavadba, painiciatva apgt tlk un dzik jo lielka prliecba par savu mcanos, jo aktvka mcans pavadba, skolns plno tlko mcanos, to kontrol un novrt;6) Mcans k sadarbba skolni apzins to, ka spj kontrolt un vadt savu mcanos, sk aktvk apzinties savu saistbu ar apkrtjo pasauli. E. Kusnic, M.Finley 29. Panovrtjuma veidoans veicinana1) Kritriju noteikana.2) Panovrtanas veikana: prasme kritrijus pielietot.3) Panovrtjums.4) Secinjumi, k paldzt skolniem attstt turpmkos rcbas plnus, pamatojoties uz panovrtjumu. D.Hahe 30. Pedagoiskie nosacjumipanovrtanas prasmes veidoans veicinanai Nepiecieambas apzinans un darbbas motivcija jeb skaidra uzdevuma saemana. Darbbas motivcija un veicams darbbas secguma apguve. Praktisko darbbu izpilde. Pakontrole, lai noskaidrotu apguves pakpi. Korijoa darbba. Iegts prasmes izmantoana tipisks situcijs. Iegts prasmes izmantoana nestandarta situcijs. Iegts prasmes papildinana, padziinana un pielietoana ikdienas praktiskaj darbb. R.Hahele 31. Pedagoiskie ldzeki panovrtanasprasmes veidoans veicinanaiKonkrtu panovrtanas kritriju izstrde katraikonkrtai darbbaiNepiecieam psiholoisk noskaojuma radana,ievirzot skolnus savu mcbu rezulttu analzeiSitucijas radana, kad skolniem ir zinminovrtanas kritriji un vii patstvgi saldzina tosar panovrtanas kritrijiemSecinjumu izdarana par savas darbbasefektivittiSkolnu persongs darbbas programmas izveideturpmkam mcbu etapam, emot vr iegtosrezulttus 32. Pedagoiskie ldzeki panovrtanasprasmes veidoans veicinanaiPanovrtanas btiskkais uzdevums irskolnam veikt paregulciju, pavadbu,parefleksiju un pakontroliDominjos panovrtjuma funkcijas:- konstatjo veikt sava darba pakontroli,saldzint savu veikumu ar izvirzto mri;- mobilizjo noskaidrot, kas vl jmcs,analizt savu darbu;- projektjo- izvirza turpmkai darbbai mri,uzdevumus, plno darbbu secbu. 33. eTwining dai ieteikumiPc projektaApspriediet ar saviem skolniem projekta pozitvos unnegatvos aspektus. Apspriediet viu pirms cerbas unk ts ir piepildjus.Ietveriet ieguldjumus no skolnu vrtjumiem.Ieguldiet pc iespjas vairk darba das projektaaktivitts, lai realiztu tlkas aktivittes ar skolniem.Iedroiniet skolnu dalbu apmcbu kursos, seminrosutt, kuros vii paskaidro savu iegto pieredzi.Iedroiniet skolnus pielietot un izplatt projektarezulttus.Organizjiet atvrto durvju dienas ar skolnu veckiemun lieciet, lai skolni prezent projektu.Novrtjiet projekta ieguldjumu skolnu iegtaj mcbupieredz un prdomjiet k nkotn uzlabot o pieredzi. 34. Panovrtjuma metodesAtskaite par pareizjo un agrko praksi;Atskaite par pareizjo praksi un izmaiuapjomu un virzienu;Atskaite tikai par konstattajmizmaim. 35. Panovrtjuma pamiens jautjumi pc projekta darbaAr kdm problmm saskries?Kdus risinjumus atradi?Iedomjies, ja btu vairk laika projektam,ko Tu dartu?M.Alena, B.Rosvela 36. Panovrtjuma pamiensKdas ir Tavas mcans Kdas ir Tavas mcansstiprs puses? vjs puses?Laba atzme, tra izpratne,Slinkums, motivcijas trkums,loisk domana, asociatv neprasmes plnot laiku, nespjadomana, piezmju veidoana,koncentrties, lna izpratneskoncentrans spjas, interese, veidoans, grti iegaumt,laika plnoana, laba motivcija neprasme veidot piezmes utt.utt.Vai skolotja vrtjums atbilstK Tu plno uzlabot mcansTavam relajam zinanu un vjs puses?prasmju lmenim? 37. Pavrtjuma jautjumi attstbas plna izveidei Ko es gribu sasniegt? (izvirza mri) K es to izdaru? (plno konkrtus uzdevumus) Kas man vajadzgs, lai es to izdartu? (paredz nepiecieamos resursus) Kad es to izdaru? (plno laiku) K es uzzinu, ka esmu sasniedzi plnoto? ( zina vrtanas kritrijus) 38. PavrtjumsRelais kds es esmu?Reflektvais cita vrtjumsIdelais kds es gribtu btIespjamais kds tiem, labi gribot,vartu bt 39. Pavrtjumsir ar personbasuzvedbas motvs. 40. T.D.Stenlijs. Miljonra prts.Attstt spjas novrtt seviIemcties pareizi novrtt cilvkusIemcties domt citdi nek prjie 41. Paldies par uzmanbu!