1939. gadā izdotās latviešu konversācijas vārdnīcā vārdam “sausnējs” ir 3 skaidrojumi kalsnējs, pasauss vīrišķais kaņepju augs nokaltuši žagari un krūmi

pēc nostāstiem zināms, ka Ziemeļu kara laikā Sausnējas apkārtnē plosījusies mēra epidēmija. Karā un slimībās iedzīvotāji izmiruši. Krievijas cariene tukšajā apvidū ievedusi igauņus no Sāremā salas.

Ir versija, ka Ērgļu novada latviešu valodas dialekts (nepareizi lieto šauro un plato “e”) radies igauņu valodas ietekmē.

Otrā Pasaules kara laikā fronte vairākas nedēļas turējās Sausnējas apkaimē. Lielākā daļa ēku tika sagrautas.Sausnējas centra kopskats ap 1910. gadu.

Sausnējas sešgadīgā pamatskola (1910.-1929.) un pareizticīgo baznīca, abas sagrautas kara darbības laikā 1944. gada rudenī.

Sausnējas pils, nodedzināta 1905. gadā

Sausnējas pils, kurā no 1919.- 1928. gadam dzīvo bijušie muižas kalpi un jaunsaimnieki ar visām ģimenēm. Foto 1922. gads.

Sausnējas pils. 1929.-1944. gads darbojās Sausnējas sešgadīgā pamatskola.

Sausnējas pareizticīgo baznīca, darbojās no 1842.- 1944. gadam. Foto 1938.

Sausnējas pagasts pašreizējā platībā un teritorijā ir izveidojies 1975. gadā apvienojoties Liepkalnes un Sausnējas ciemiem. Pagasta centrs izveidojās Sidrabiņos , bijušajā Ozolmuižā, kas atrodas apvienotās teritorijas ģeogrāfiskajā vidus-punktā.

Ar 09.09.2006. gadu Sausnējas pagasts, Jumurdas pagasts un Ērgļu pagasts apvienojās Ērgļu novadā.

Iežogotā platībā mitinās savvaļas zirgi un govis

Nākotnē būs bio - enerģijas ražotne.

Sausnējas pagastā ir15 z/s no tām 4 bioloģiskās1 viesu māja “Upes-sausītes”1 bitenieks Leiboms Pēterisbio- enerģijas ražotne tapšanas stadijā3 saimniecības iznomā brīvās pagasta zemes, rapša un graudaugu audzēšanai.

Sausnējas pamatskola, kas nosaukta Jāņa Zālīša vārdā. Skolā radis mājvietu arī bērnudārzs. (69 skolnieki, 1. kl. 6 bērni, 14 pedagogi un 8 tehniskie darbinieki, bērnudārzā 22 bērni)

Šajā namā mājvietu atradušas trīs iestādes. Ērgļu novada Sausnējas pagasta pārvalde, Liepkalnes bibliotēka un Sausnējas pasta nodaļa.

Savukārt šajā namā ir Sausnējas bibliotēka un Sausnējas feldšerpunkts

Liepkalnes tautas namā remonts.

Tajā darbojas- sieviešu vokālais ansamblis “Pīlādzītis”

Līnijdeju grupa A. Sarmones vadībā.

Dramatiskais kolektīvs V. Leles vadībā

Rakstnieka Valda muzejs “Līdumi”. Šeit var aplūkot rakstnieka Valda piemiņas istabu, gan iepazīt Sausnējas pagasta vēsturi.

Notiek remontdarbi, būs jauns jumts priecājas muzeja vadītāja I. Kronīte.

Pagasta teritorijā notiek sporta čempionātu posmi. Liepkalnes pusē tas ir skijorings. Savukārt Sausnējas pusē brauc 4x4 bezceļu braucēji.

Sociālās aprūpes centrs “Kastaņas”

Ģimenes atbalsta centrs “Zīļuks”.

Teritorija ir ar sarežģītu reljefu-tam raksturīgi vidēji un lieli pauguri ar purvainām ieplakām.

Pa pagasta teritoriju tek upes- Ogre, Veseta, Pērse, Sumulda, Šukumupe, Aronīte .Ezeri- Bļodonis, Zosins, Ilzins, Stirnezers.

Kalni- Pilātu k. (223m), Ziestu k. (216,5m), Lausku k. (213,6m), Viesturkalns (213,4m), Kaķu k. (210,6m).

“Lausku” mājas vienas no vecākajām pagastā.

Pilskalni- Baltavas, Priekšēnu, Skudru.

Senkapi- Jākaiņu, Vecpriekšēnu, Ķesteru, Piķu purva.

Sausnējas un Sidrabiņu parki.

Kapsētas- Sausnējas, Liepkalnes un Runakalna

Liepkalnes luterāņu baznīca uzcelta 1868. gadā, 1959. gadā draudze beidz pastāvēt, baznīca tika izpostīta.

Strūves meridiāna Ziestu kalna punkts. 19. gadsimta sākumā tika veikti ģeodēziski mērījumi, no Melnās jūras līdz pat Ziemeļu ledus okeānam, lai noteiktu precīzus planētas izmērus un formu.

“Līdumos” dzimis rakstnieks Valdis (Voldemārs Zālītis 1865.- 1934.)

“Vīdotos” dzimis LR pirmais apsardzības ministrs Jānis Zālītis (1874.- 1919.)

“Zemturos” dzimis aktieris Gunārs Placēns (1927.)

No “Priekšēnu” mājām nākusi žurnāliste, žurnāla “Ievas stāsti” redaktore un grāmatu autore Līga Blaua

Debitējusi izdodot romānu Linda Šmite, kas uzaugusi Liepkalnes pusē.