#1:  Nestās*et  –  parādiet  

 Ļaujiet  mums  iztēlo*es  galveno  varoni,  situāciju,  emociju  kāpinājumu  un  kritumu,  norises  vietu.    

 Radio  =  visvizuālākais  medijs.    

#  2:  Radiet  tēlu  /  varoni    

 Radiet  tēlu  /  varoni,  ar  ko  konkrētajai  auditorijai  

viegli  iden*ficē*es.      

Gatavojie*es  =  uzziniet  iepriekš  visu  par  savu  auditoriju.    

#3:  Uzdodiet  toni    

 Uzdodiet  toni  un  ļaujiet  auditorijai  iztēlo*es  

stāsta  kontekstu.      

Pasakiet,  kur  tas  no*ek  un  kad.    

#4:  Radiet  noskaņu  

 Radiet  noskaņu.  Īsākos  stāstos  izmantojiet  vienu  

noskaņu.  Šausmu  stāstā  ir  viena  noskaņa,  informaPvā  stāstā  –  pavisam  cita.      

 Domājiet,  kā  vēla*es,  lai  auditorija  jūtas.    

#5:  Izveidojiet  plānu  

 Izveidojiet  stāsta  plānu,  kam  ir  ievads,  

iz*rzājums  un  nobeigums.  Pat  ja  gribat  lauzt  ierastos  standartus,  tas  ir  nepieciešams,  jo  

auditorijai  svarīgi,  lai  būtu  pabeigPbas  sajūta.      

Tāpat  kā  sacerējumā  –  ievads,  iz*rzājums,  nobeigums.    

#6:  Uzvediniet  auditoriju        

 Norādes,  mājieni  vai  pavedieni  var  piesaisPt  auditorijas  interesi  un  noturēt  uzmanību.      

 Iesais*et  savu  auditoriju  līdzdarbo*es  ar  šādiem  

paņēmieniem.    

#7:  Veidojiet  reālis*skus  dialogus    

 Cilvēki  nekavējo*es  zaudē  koncentrēšanos,  ja  kaut  kas  izklausās  nedabisks,  nepiemērots  vai  

jocīgs.      

Dialogus  vēlams  izlasīt  skaļā  balsī,  lai  sajustu,  kā  *e  izklausās.    

#8:  Apelējiet  pie  maņām    

 Mūzika,  a_ēli,  skaņas  var  palīdzēt  jūsu  stāstam  kļūt  dzīvākam  un  vieglāk  uztveramam.  Tie  var  palīdzēt  auditorijai  izdzīvot  stāstu  un  padarīt  to  

izklaidējošāku.    

Miau.  

#9:  Veidojiet  stāstā  konfliktu    

 Kāds  ir  stāsta  konflikts?  Kas  ir  pret  ko?  Kas  pie  tā  

noved?  Kā  konflikts  *ks  atrisināts?      

#10:  Lietojiet  arhe*pus      

 Tādi  naraPvi  kā  varoņstāsts,  ceļojuma  stāsts,  

stāsts  “no  sirds”  aizkus*na  cilvēkus.  Izmantojiet  kādu  no  ierastajiem  un  pazīstamajiem  

naraPviem  savos  stāstos!    

#11:  Kāds  ir  skata  punkts?      

 Izmantojiet  kāda  skatupunktu  savā  stāstā.  Vai  stāsts  iegūtu  lielāku  atsaucību,  ja  tas  *ktu  

stāsPts  no  bērna  viedokļa?      

#12:  Lietojiet  āķus      

 Lietojiet  āķus  stāstu  sākumā,  uz  kuriem  

auditorijai  ātri  “uzķer*es”.      

#13:  Intriģējošs  nobeigums    

 Izmantojiet  intriģējošu  nobeigumu  sērijveida  

stās*em.      

TV  seriālos  šī  metode  *ek  bieži  ļo*  veiksmīgi  izmantota.  Lieciet  auditorijai  gribēt  vēl!    

#14:  Izvēlie*es  vienotu  tematu    

 Katram  stāstam  nepieciešams  savs  temats.  Ja  tas  ir  skaidrs,  stāsta  struktūra  ir  stabilāka.    

#15:  Padariet  stāstu  interakPvu    

 Kā  iespējams  iesaisPt  auditoriju?  Vienkārši  vai  

izmantojot  tehnoloģiju?    

Dzirdēt,  redzēt,  pamēģināt.      

#16:  Vizualizējiet  stāstu    

 Mēs  gribam  stāstu  ne  vien  dzirdēt,  bet  arī  

redzēt.  To  var  panākt  ar  krāšņiem  apraks*em  vārdos,  video  vai  a_ēlos.      

#17:  Izmantojiet  dinamisku  varoni    

 Stāsta  varonis  mainās  līdz  ar  stāstu.  Mums  paPk  

redzēt  labojušos  grēciniekus  vai  neveiksminiekus,  kam  beidzot  paveicas.    

#18:  Izmantojiet  sta*sku  varoni    

 Šis  stāsta  varonis  nemaina  savus  uzskatus  konflikta  vai  citu  apstākļu  ietekmē.  Tas  var  

palīdzēt  stāsta  pasniegšanā.    

#19:  Izviliniet  emocijas      

 Mēs  vēlamies  no  stāsta  *kt  aizkus*nā*.  Kādas  emocijas  jūsu  stāsts  atklāj  un  vēlas  izcelt?      

#20:  Radiet  kulmināciju    

 Tas  ir  stāsta  pagrieziena  punkts.  Kurā  brīdī  ir  

jūsu  stāsta  kulminācija?    

#21:  Sniedziet  risinājumu      

 Auditorijai  stāsta  beigās  jājūtas  apmierinātai.  Pat  

gadījumā,  ja  stāstam  gaidāms  turpinājums.  Konfliktam  stāsta  beigās  jābūt  atrisinātam.