Artūrs Visockis

Lauksaimniecības zemes izmantošana pārtikas ražošanā globālā skatījumā

Vispirms lai izprastu to cik daudz mēs izmantojam lauksaimniecības zemes pāŗtikas ražošanā nepieciešams izprast cik tad īsti mums ir šīs zemes

Sauszeme

Planēta 100%

Lauksaimniecība 35%

Meži un krūmāji 25%

Nevar izmantot 34%

15miljardi/h

Pļavas un ganības 24%

Aramzeme 10%

Patstāvīgie sējumi 1%

Kopējā sauszemes platība sastāda 15miljrd.h.No kopējās sauszemes teritorijas tikai 35% iespējams izmantot lauksaimniecībā, un gandrīz tikpat liela zemes platība ir neizmantojama un aptuveni 1% ir daļēji izmantojams. Tad nu aplūkosim kurās valstīs ir vis vairāk lauksaimniecības zemes

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars no valsts kopējās teritorijas

Kā redzams tad ne visās lielākajās valstīs ir augsts lauksaimniecības zemes īpatsvars, vis bagātākās ar lauksaimniecības zemi ir tieši Eiropas valstis taču no lielajām valstīm vis mazākās lauksaimniecības zemes īpatsvars ir Kanādā. Taču gadiem ejot šīs lauksaimniecības zemes īpatsvars ar katru mirkli samazinās – lauku saimniecības ar vien attālinās no lielpilsētām lai būtu pieejama zeme apbūvei

Lauksaimniecības zemes daudzums uz vienu personu

Kā redzams attēlā tad līdz 2050 gadam pasaulē uz vienu iedzīvotāju būs 1,8ha lauksaimniecības zemes tas ir par 0,4ha mazāk nekā tas ir šobrīd savāda situācija starp attīstītajām un attīstības valstīm. Attīstības valstīs saglabāsies liels lauksaimniecības zemes īpatsvars. Lai arī cik liels zemes daudzums būtu uz vienu iedzīvotāju ļoti svarīgi ir šīs zemes pielietojums, šobrīd ir novērojama tendence ka lielos apjomos tiek iepirktas lielākas un mazākas lauksaimniecības zemes vienības un tās apvienojot lielos apstrādes laukos, kas vairumā gadījumu pieder lielajiem lauksaimniekiem. Apskatīsim cik tad īsti ir palikušas mazās lauku saimniecības

Cilvēku populācija

Tad nu ja šobrīd uz pasuales dzīvo vairāk kā 7miljrd. Iedzīvotāju tad vidējā prognoze uz 2050 gadu ir 9,3miljrd.iedz un ar katru nākamo miljonu samazināsies arī lauksaimniecības zemes daudzums uz vienu personu. Lauksaimnieki paliks arvien mazāki, tad nu apskatīsim cik pašreiz ir mazo lauksaimnieku.

Mazās lauksaimniecības

Āzija+

Klusā

ok.p

iekras

teĶīn

aIn

dija

Āfrika

Latīņam

ērika+

Karību sa

las

Z.Am

ērika

Eiropa

PASAULE0

102030405060708090

10082

99.891 88

79 75

87 91

18

70

38

1318 24

1522

Mazās lauku saimniecības % no kopējā skaita valstīZemes daudzums % no kopējās lauksaimniecības zemes

Pro

cent

i

Kā redzams tad vis lielākasi mazo lauku saimniecību apjoms ir tieši Ķīnā kur tās zemniekiem pieder arī vis lielākais lauksaimniecības zemes daudzums. Eiropā kopumā 13%no zemniekiem pieder 85% lauksaimniecības zemes, šis ir ļoti būtisks rādītājs. Iedomāsimies, ka latvijas lielās lauksaimniecības zemes pilnībā pāŗņem lielie bieži vien arī sauktie industriālie lauksaimnieki

Mazie un lielie lauksaimnieki

Šeit var redzēt latvijas parastāko lauksaimnieku kurš strādā bieži vien ar padomju laiku tehniku un ir iekopis laukus aptuveni desmit hektāru platībā un blakus viņam ierodas lielais lauksaimnieks ar modernākajām tehnikas vienībām un lielu kapitālu. Vieglas naudas tīkotāji ātri vien pārdos savas lauksaimniecības zemes kādam kurš sola augstu samaksu, ko latvijas vidējais zemnieks nekad nespētu atļauties. Vai jūs aptuveni ziniet cik maksā piem. Šāda tehnika kas ir redzama attēlā , tad nu salīdzinājumam

Pasaules dārgākie sporta auto

• Top 3 Ferrari Top 1 Spider

Kas saražo vairāk

~20%~80%

kā iepriekš jau teicu tad eiropā 13% zemnieku pieder 85% zemes kas skaitās Lielie lauksaimnieki. Būtiski ir tas cik tad viņi daudz spēj mums sniegt, Tad nu tieši mazās zemnieku saimniecības saražo aptuveni 80% no kopējās pasaulē nepieciešamās pārtikas. Iespējams ka tas skaidrojams ar lielo biodegvielas un biogāzes ražošanas uzplaukumu

Pārtikas patēriņš mūsdienās un nākotnēgr

auda

ugi

sakņ

augi

cuku

rs

olas

gaļa

pien

s

grau

daug

i

sakņ

augi

cuku

rs

olas

gaļa

pien

s

grau

daug

i

sakņ

augi

cuku

rs

olas

gaļa

pien

s

Pasaule Attīstītās valstis Attīstības valstis

0

50

100

150

200

250

2005 gads2050 gads

Dau

dzum

s kg

vie

nai p

erso

nai

gadā

Tad nu tā šeit mēs varam apskatīties cik daudz mēs īsti patērējam un patērēsim nākotnē. Attīstības valstīs būs vērojams kopējais pārtikas pieaugums par +59kg gadā/pers savukārt attīstītās valstis +21kg gadā/pers. Patērētais pārtikas apjoms pieaugs ne tikai cilvēku pieauguma rezultātā bet lielākas ēstgribas rezultātā +400kcal dienā Apskatot kopējo pasaules statistiku tad vis lielākais pieaugums būs pēc gaļas produkcijas un piena, tātad lopkopības nozarei būs jāpaaugstina sava produktivitāte, taču vai tas ir saprātīgi?

Vis vairāk ražotā lauksaimniecības produkcija pasaulē 2012.gadā

• 1st Cukurniedres 1,8miljardi.t.• 2nd Kukurūza 885milj.t.• 3rd Rīsi 722milj.t.• 4th Graudaugi 701milj.t.• 5th Piens 614milj.t.• 6th Kartupeļi 373milj.t. • 11th cūkgaļa 108milj.t.• 14th putnu gaļa 90milj.t.• 19th liellopu gaļa 63milj.t.

Pārtika kā atkritumi

• 35% no visas pārtikas• 1 Eiropas iedzīvotājs 105kg/gadā• 1 Āfrikas iedzīvotājs 9kg/gadā

Secinājumi

1. Mazās zemnieku saimniecības ražo lielāku pārtikas apjomu salīdzinājumā ar lielajām saimniecībām;

2. Lai samazinātu pārtikas trūkumu nākotnē nepieciešams mainīt uztura paradumus tagadnē;

3. Līdz 2100.gadam pārtikas ražošanas apjomus jāpalielina vismaz par 70% salīdzinājumā ar pašreizējā patēriņa tendencēm;

4. Sauszemes platība nebūs pietiekoša lai nodrošinātu visu cilvēci ar nepieciešamo pārtiku.

Paldies par uzmanībuJelgava 1014