1

Hroniskas pārpūles izraisīta apakšstilba priekšējās muskuļu fasciālās telpas sindroms

Kaspars Deičmanis MF V

2

Parasti skar jaunus cilvēkusRiskam visbiežāk pakļauti skrējēji, basketbolisti,

futbolisti, slēpotājiVeidojas palielinoties spiedienam fasciālajā telpā.

Līdzīgi varianti iespējami arī citviet ķermenī, bet apakšstilba priekšējā daļā tas ir visbiežāk.

Hroniskas pārpūles izraisīta apakšstilba priekšējās muskuļu fasciālās telpas sindroms (HFTS)

Barnes M. Diagnosis and management of chronic compartment syndromes: a review of the literature. Br J Sports Med 1997; 31:21.www.uptodate.com

3

"Having compartment surgery changed my life. I was always in so much pain and unable to do the proper training that I needed. I had compartment surgery twice. I had it on both legs in 1999 on my lateral and anterior compartments and again in 2005 on my right posterior calf. Both times it was a huge success for me. As soon as the stitches came out and the wound healed, I was able to run pain free for the first time in years."

Runner's World. Runner's World Magazine. 2015

Kara Goucher

4

Precīza prevalence nav zināmaCilvēki ar HFTS reti meklē palīdzību, jo bieži vien

maina dzīvesstilu un aktivitātesSalīdzinoši sarežģīta, invazīva diagnostika

Epidemioloģija

Detmer DE. Diagnosis and management of chronic compartment syndrome of the leg. Semin Orthop 1988; 3:223.

5

Retrospektīvā pētījumā ASV armijā – 2006-2011 periodā 4100 gadījumi. Incidences biežums 0.49 gadījumi uz 1000 personu gadiem.

2x biežāk kareivjiem virs 40 gadiem nekā tiem, kas jaunāki par 20

Waterman BR, Liu J, Newcomb R, et al. Risk factors for chronic exertional compartment syndrome in a physically active military population. Am J Sports Med 2013; 41:2545.

6

Visbiežāk publikācijas apraksta gadījumus sportistos, sevišķi skrējējos

Nav novērota atšķirība biežumā starp dzimumiem

Pedowitz RA, Hargens AR, Mubarak SJ, Gershuni DH. Modified criteria for the objective diagnosis of chronic compartment syndrome of the leg. Am J Sports Med 1990; 18:35

7

Grūti definēt faktorus, kas veicinātu HFTS, jo bieži tiek nepareizi vai novēloti diagnosticēts

Riska faktori

8

Fiziska slodze izraisa palielinātu asins pieplūdiMuskuļi palielināsPaaugstinās spiediens fasciālajā telpāFascija nespēj izplestiesTiek nospiesti asinsvadi, veidojas išēmija un sāpes,

kad muskuļiem metaboliskās vajadzības netiek sniegtas

Muskuļu hipertrofija(?)Mikrotraumu rezultātā, fasciālajā telpā mainās

osmolaritāte (?)

Patofizioloģija

Shah SN, Miller BS, Kuhn JE. Chronic exertional compartment syndrome. Am J Orthop (Belle Mead NJ) 2004; 33:335.

9

10

11

12

Sāpes, ko raksturo kā krampjainas, spiedošasSākas slodzes laikā pēc vairākām minūtēmSāpes parasti pāriet 10-20 minūšu laikā pēc slodzesHFTS bieži vien novērojams bilaterāliRetāk novērojami arī neiroloģiski simptomi –

parestēzijas, nejūtīgums

Klīniskās izpausmes

Bong MR, Polatsch DB, Jazrawi LM, Rokito AS. Chronic exertional compartment syndrome: diagnosis and management. Bull Hosp Jt Dis 2005; 62:77.www.uptodate.com

13

Miera stāvoklī izmeklēšanas laikā parasti simptomus nevar novērot

Diagnozi apstiprināt var palīdzēt fiziskas slodzes veikšana

Pacientiem mēdz būt lieli ikru muskuļiPulsa izmaiņas parasti netiek novērotas

Diagnostika

14

Invazīva intramuskulāra spiediena mērīšanaNeinvazīvas metodes nav sevišķi noderīgasPotenciāli – P-kodolmagnētiskās rezonanses

spektroskopija, MIBI perfūzija, magnētiskā rezonanse, ultraskaņa

Diagnostika

Balduini FC, Shenton DW, O'Connor KH, Heppenstall RB. Chronic exertional compartment syndrome: correlation of compartment pressure and muscle ischemia utilizing 31P-NMR spectroscopy. Clin Sports Med 1993; 12:151.

15

16

Nav vienots viedoklis vai obligāti nepieciešams mērījums, lai uzstādītu diagnozi

Visbiežāk pielietotie kritēriji (pēc Pedowitz et al)Pirmsslodzes spiediens -  ≥15 mmHg1 minūti pēc - ≥30 mmHg5 minūtes pēc slodzes - ≥20 mmHg

Fasciālās telpas spiediena mērīšana

Roscoe D, Roberts AJ, Hulse D. Intramuscular compartment pressure measurement in chronic exertional compartment syndrome: new and improved diagnostic criteria. Am J Sports Med 2015;

17

TendinopātijaDziļo vēnu trombozeLumbāra radikulopātijaPerifēro nervu nospiedumsMiopātijaPeriostītsTibia stresa lūzumsKaula audzējs

Diferenciāldiagnoze

http://emedicine.medscape.com/article/88014-differential

18

Daudzas patoloģiju simptomātika var būt līdzīga, tādēļ precīzu diagnozi uzstāda ar invazīvu spiediena mērīšanu.

Izmeklē citas iespējas, kas varētu izsaukt slodzes izraisītos simptomus, kā arī veic konservatīvu terapiju pirms veic mērījumu.

Terapija

19

Skriešana uz mīkstākām virsmāmLietojot labākus skriešanai piemērotus apavusSamazinot treniņu slodzi vai veicot citus

vingrinājumusLedus uz skartās vietas pēc treniņa Pārtraucot treniņus, sāpes pilnībā pāriet, bet

daudziem sportistiem šāda iespēja neder

Konservatīva terapija

20

Tiek veikta fasciotomija vai fasciektomijaLabāki rezultāti priekšējai un laterālajai telpai nekā

aizmugurējaiRezultāti sliktāki mēdz būt sievietēm sportistēm

Ķirurģiska ārstēšana

21

Daļa autoru uzsver, ka fasciektomija ir ar labāku prognozi nekā fasciotomija.

109 pacienti ar fasciektomiju un 100 fasciotomiju

2% pret 11% pieredzēja sāpju atgriešanos

Turnipseed W, Detmer DE, Girdley F. Chronic compartment syndrome. An unusual cause for claudication. Ann Surg 1989; 210:557.

22

Ja netiek veikta operācija un pārtrauktas aktivitātes – prognoze slikta

Ķirurgiskā iejaukšanās palīdz 90% pacientu3-10% veic atkārtotu operāciju

Prognoze

Detmer DE, Sharpe K, Sufit RL, Girdley FM. Chronic compartment syndrome: diagnosis, management, and outcomes. Am J Sports Med 1985; 13:162.

23

24

40 gadus vecs vīrietis darbā ar presi guva labā apakšdelma saspieduma traumu

2 dienas novērošana, ekstremitātes pacelšanaNebija sāpes, atgriezās darbāNerva pārvadīšanas ātrums noteikts ar

elektromiogrāfu - 77 m/sek (kr.) un 62mm/sek (labajā rokā)

Klīniskais gadījums

25

6 mēnešus pēc traumas pacients atgriežas pie ārstaSūdzības 2 mēnešus par nejūtīgumu virs apakšdelma

radiālajā pusēNevar iztaisnot pirkstus pēc fiziskas slodzes

26

Nerva vadīšanas ātrumi (skartajā pusē) 67.5 m/s, pēc slodzes 53 m/s/

Lai gan lēns vadīšanas ātrums tiek uzskatīts zem 50m/s, tika novērota būtiska starpība pēc slodzes

Izmērīts fleksoru fasciālas telpas spiediens – 23mm/hg pirms un 40.5mm/hg pēc 30min slodzes

27

Tika nolemts veikt fasciotomiju (8 mēneši pēc traumas)

Pēc operācijas nerva vadīšanas ātrums – 66m/sek (nemainoties slodzes ietekmē)

Spiediens -11mm/hg pirms, bet pēc 15mm/hg pēc 30min slodzes

28

Pacients atgriezās darbā un atguva iepriekšējo aktivitāšu līmeni

Visticamāk, ka traumas rezultātā veidojās tūska, rētošanās un fibroze mīkstajos audos, kas rezultātā samazināja fasciālās telpas tilpumu

29

Paldies par uzmanību!