Embed Size (px)
Citation preview
Privātās dzīves aizsardzības aspekti žurnālistikā
Agnese Bobovičamg.iur., Sertificēta informācijas privātuma profesionāle Eiropas datu aizsardzības tiesībās (CIPP/E),Fizisko personu datu aizsardzības speciāliste
Fizisko personu datu aizsardzības likums
1.pants. Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi ..5. Pants(1) Šā likuma 7.,8.,9.,11., un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem
1. pants. Preses brīvībaLatvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un
organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.
Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.Nav atļauta nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija.
2. pants. Prese un citi masu informācijas līdzekļiSaskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk tekstā — masu informācijas līdzekļi)
ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli.
Šā likuma noteikumi neattiecas uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.
Augstākās tiesas 17.10.2012.spriedums SKC-637/2012
Virsraksts: Interneta portalu jedziens likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” izpratneTeze: Likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 2.panta noteiktais masu informacijas lidzeklu uzskaitijums nav izsmelošs, tadel, veicot tiesibu talakveidošanu, mineta tiesibu norma attiecinama ari uz tiem masu informacijas lidzekliem, kas darbojas interneta vide un veic ša likuma 4.panta noteiktas darbibas.
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem
4. Masu informācijas līdzekļu darbībaMasu infromācijas līdzekļi vāc, sagatavo un izplata informāciju saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
Nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā.
Nodrošinot preses brīvības principa īstenošanu iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kur saimnieciskā darbība saistīta ar periodisko izdevumu pavairošanu, aizliegts politisku iemeslu dēļ atteikties pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumu.
Augstākās tiesas 17.10.2012.spriedums SKC-637/2012
….Civillietu tiesu palata, konstatejot likuma nepilnibu un ieverojot visparzinamo pedeja desmitgade notikušo straujo interneta un elektronisko tehnologiju attistibu un izplatibu, atzinusi, ka minetaja tiesibu norma noteiktais masu informacijas lidzeklu uzskaitijums nav izsmelošs, tadel ta attiecinama ari uz tiem masu informacijas lidzekliem, kas darbojas interneta vide un veic likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 4.panta noteiktas darbibas. Senats pievienojas apelacijas instances tiesas viedoklim, ka konkretaja gadijuma ir nepieciešams veikt tiesibu talakveidošanu, paredzot minetas tiesibu normas attiecinašanu ari uz interneta portaliem. Turklat ar 2011.gada 22.septembra grozijumiem likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 2.panta noteikts, ka interneta vietni var registret ka masu informacijas lidzekli. Minetais apstiprina iepriekš pausto, ka likumdeveja griba nav izslegt no masu informacijas lidzeklu loka interneta portalus.Nepelna ieveribu[..]kasacijas sudzibas arguments, ka apelacijas instances tiesai, iztulkojot likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 2.pantu, bija japiemero Administrativa procesa likuma 11.pants, jo taja noteiktais likuma atrunas princips administrativaja procesa nav attiecinams uz civiltiesiska strida izškiršanu. Savukart norade kasacijas sudziba, ka portals[..] atbilstoši likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 9. pantam nav registrets Uznemuma registra masu informacijas lidzeklu registra, nemaina ta statusu, jo lemums izdarit Uznemumu registra ierakstu tikai publiski konstate jau pastavošo tiesisko statusu, nevis to rada.
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem
23. pants. ŽurnālistsPar žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs.
Administratīvā rajona tiesa 07.03.2013.spriedums Lietā Nr.142177211 1-136-13/6 (spēkā esošs)
[10] Atbilstoši FPDAL 21.panta pirmajai dalai, visas valsts un pašvaldibu institucijas, fiziskas un juridiskas personas, kas veic vai velas uzsakt personas datu apstradi, registre to šaja likuma noteiktaja kartiba.
Sudzibas iesniedzeja norada, ka personu dati tika publiceti zurnalistiskiem merkiem saskana ar likumu „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem”.
No minetajam tiesibu normam tiesa secina, ka pec vispariga principa personam, kas veic vai velas uzsakt personas datu apstradi, to jaregistre šaja likuma noteiktaja kartiba Datu valsts inspekcija. Tacu no ši vispariga principa ir paredzeti iznemumi, tostarp ari tads, ka personas datu apstrade zurnalistiskiem merkiem saskana ar likumu „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” nav jaregistre Datu valsts inspekcija.
Tiesa konstate, ka likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 2.panta, kura ir noradits, kas tieši ir uzskatams par presi un citiem masu informacijas lidzekliem ši likuma izpratne, sudzibas iesniedzejas administrativa parkapuma konstatešanas un Lemuma pienemšanas laika nebija mineta interneta vietne. Tiesibu norma, ka interneta vietni var registret ka masu informacijas lidzekli, mineta likuma 2.panta tika ieklauta ar 2011.gada 22.septembra likuma grozijumiem, kas stajas speka 2011.gada 20.oktobri.
Tiesas ieskata no minetas tiesibu normas secinams, ka interneta vietne klust par masu informacijas lidzekli, ja ta par tadu ir registreta.
Administratīvā rajona tiesa 07.03.2013.spriedums Lietā Nr.142177211 1-136-13/6 (spēkā esošs)
Nemot vera apstakli, ka saskana ar likuma „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” 9.panta pirmo dalu masu informacijas lidzekli ir jaregistre Latvijas Republikas Uznemumu registra (mineta registracija garante masu informacijas lidzekliem virkni tiesibu, bet uzliek ari pienakumus, tai skaita saskana ar likuma 7.pantu ieverot aizliegumu publicet noteikta satura informaciju), bet attieciba uz interneta vietnem, kas velas veikt personas datu apstradi zurnalistiskiem merkiem, šada kartiba ir paredzeta tikai no 2011.gada 20.oktobra, Tiesas ieskata interneta vietnem lidz minetajam datumam nebija pamata uzskatit, ka to darbiba norit saskana ar likumu „Par presi un citiem masu informacijas lidzekliem” un ka uz tam attiecas iznemums par personas datu apstradi zurnalistiskiem merkiem, kas atbrivo no pienakuma registret personas datu apstradi Datu valsts inspekcija.
20.10.2011._________________________________X_________________________
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem
7. pants. Nepublicējamā informācijaAizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.
Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi.
Aizliegts publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.
Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem
7. pants. Nepublicējamā informācija….Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.
Aizliegts publicēt ziņas par personu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas.
Aizliegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.
Aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana.
Aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību.
Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja tādējādi tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.
spriedumi
1) ECT Lieta SATAKUNNAN MARKKINAPORSSI OY un SATAMEDIA OY v. FINLAND (pieteikums 913/13) 21.06.2015.;
2) ECT Princeses Karolinas lieta (s);
3) Kristibu lieta; pirts (ES Fondu) lieta.
Stāsts “iz dzīves”….Tad nacis 1940.gads. Visi jau gatavojušies Janiem. Vecaistevs jau bija ielicis alu rugt, jo vinš visa apkartne bija
izslavets ka labakais alus bruvetajs. Pusdienas laika iesleguši radio un dzirdejuši Ulmana uzrunu tautai: «Dargie
tautieši! Sarkanais klikis ir parkapis musu svetas robezas. Jus palieciet savas vietas, es palikšu sava.»
Tai gada tikušas palielinatas nodevas. Neviena maja nav drikstejuši turet Ulmanlaika simboliku, par karogu pat runas
nav varejis but. Mate sakusi iet skola…
.…gada ….. [..]kļavā uzvilkts sarkanbalti sarkanais karogs. To uzvilkuši [..] mežabrāļi no [..], bet kāpšļus, ar ko kokā kāpa, [..] iesvieda [..] pienmājā, lai vainu uzgrūstu .[.]. Tā arī notika. [..] arestēja, un viņš dabūja atsēdēt 2 gadus pilnīgi ne par ko. 90. gados, kad atguva neatkarību, [..] teica, ka tagad varot mierīgi gulēt. …
…[..] un vel divi krievu zaldati klauvejuši pie durvim. [..] teicis: «Jums ir stunda laika, lai sagatavotos celam uz
Sibiriju.» Mamma panemusi beidzamo maizes kukuliti, jo mikla bijusi iejaukta un nakamaja diena bija taisijusies
maizi cept. [..] izravis maizes kukuli mammai no rokam un teicis: «Priekš kam tev maize, škipeli un zagi panem,
blindaza meza bus jataisa!» Bijuši sipoli un darzeni, bet [..] kategoriski aizliedzis lidzi kaut ko nemt. Uz lielcela
mašina jau sedejusi [..] gimene. Tad sekojis celš uz pagastmaju…..
