NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SASTĀVA PAZĪMES DARBA

AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANĀ ANDREJS BOKA

Rīga, 2016. gads

2

Satura rādītājs

Ievads 3

1. Tiesību normas analīze 4

1.1. Krimināllikuma 146. pants 4

1.2. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes 5

2. Tiesu prakse un judikatūras 10

3. Citu valstu pieredze 12

Kopsavilkums 15

Izmantotās literatūras un avotu saraksts 17

3

IEVADS

Darba aizsardzības pārkāpumi, ko rezultātā smagi cieš vai zaudē dzīvību cilvēki, pēc vispārēji pieejamās informācijas un pēc pieejamās LR tiesu

prakses netiek vai ļoti retos gadījumos tiek sodīti Krimināllikumā paredzētajā kārtībā. Uz šo faktu netieši norāda pieejamo tiesu prakses skaits, it īpaši,

ja to salīdzina ar nelaimes gadījumu skaitu, kas, piemērām, jau šogad ir sasniedzis daudzumu: 24 letālie un 53 smagie nelaimes gadījumi1. Protams ne

visiem nelaimes gadījumiem pamatā ir pārkāpumi vai darba aizsardzības prasību neievērošanā, bet skaits ir pietiekošs, lai aizdomātos par atbildības

jautājumiem, proti, par atbildības trūkumu. Kāpēc kriminālatbildība netiek piemērota? Šādu jautājumu uzdod valstij cietušie vai viņi tuvinieki, kuri

nespēj atrast savai loģikai pieņemamo paskaidrojumu2. Kāds šādiem lēmumiem ir juridiskais pamats, kāda ir ārzemju prakse? Šādus jautājumus,

savukārt uzdod sev šī darba autors.

Darbam ir šādi mērķi: noteikt, kādi normatīvo aktu noteikumi izslēdz kriminālatbildību par darba aizsardzības pārkāpumiem un kādos gadījumos tā

varētu iestāties; izpētīt ārzemju pieredzi un risinājumus, lai saprastu, vai šāda situācija ir nacionāla vai transnacionāla, un sniegt savus ieteikumus gan

darbiniekiem, gan uzņēmējiem, ka arī ja šādi priekšlikumi tiks atrasti, arī normatīvo aktu izmaiņām.

Lai sasniegtu šos mērķus, autors nosaka šādus uzdevumus:

pirmkārt, veikt Krimināllikuma 146. panta analīzi, lai izprastu noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes;

otrkārt, izpētīt esošu LR tiesu praksi un nostiprinātas judikatūras;

1 [b.a.]. Nelaimes gadījumu darbā statistika uz 30.05.2016. Pieejams: http://www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ [aplūkots 2016.gada 02.jūnijā]

2 Bumbērs Ģ. Neesmu apsēsts ar sazvērestības idejām, tomēr... Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/345245-neesmu_apsests_ar_sazverestibas_idejam_tomer [aplūkots 2016.gada 25.maijā].

4

treškārt, atlasīt un apkopot vismaz trīs valstu tiesvedības un normatīvo aktu pieredzi darba aizsardzības pārkāpumu kriminālatbildībā.

Autoram neizdevās atrast Latvijas pētījumus vai darbu piemērus ar līdzīgiem mērķiem un uzdevumiem. Pretēji, ārvalstu tiesu praksē šis jautājums tiek

izskatīts plašāk. Tieši vadoties pēc ārzemju pieredzes3 tikai sabiedrībai šokējošie negadījumi liek aizdomāties par uzņēmumu un to vadības

kriminālatbildību darbinieku veselības un dzīvības aizsardzības jomā. Latvijas praksē šāds gadījums arī ir noticis - “Zolitūdes traģēdijā”, kurā starp

dzīvību zaudējušiem bija arī darbinieku statusā esošie4. Varbūt šis negadījums liks pārdomāt, vai grozīt esošos normatīvos aktus, līdzīgi kā to darīja

Austrālijā vai Kanādā. Pagaidām, pēc vairāk nekā diviem gadiem no negadījuma, krimināllikumā nekas nav mainīts. Kāpēc? Uz šo jautājumu arī

mēģinās atbildēt autors šajā darbā. Autors arī sniegs priekšlikumus, kuru mērķis būtu mainīt situāciju, kad kriminālatbildība ir faktiski izslēgta no

atbildības sarakstā, kāda draud pārkāpējiem darba aizsardzības jomā.

1. TIESĪBU NORMAS ANALĪZE

1.1. KRIMINĀLLIKUMA 146. PANTS

Tiesību norma “Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana” tika iekļauta Krimināllikumā no tā pieņemšanas 1998. gadā 17. jūnijā. Divas reizes

norma tika grozīta 2004. gadā 12. februārī un 2012. gadā 13. decembrī. Attiecīgi tiesību norma bija papildināta ar jaunu papildus sankcijas veidu

“piespiedu darbu”5 un tika mīkstināts iespējamais sods, kā arī, tika izņemta sankcija par aizliegumu zināmās nodarbošanās uz laiku līdz 5 gadiem6.

3 [b.a.]. Why was Bill C-45 (Section 217.1 in the Criminal Code) created? Pieejams: http://www.ccohs.ca/oshanswers/legisl/billc45.html [aplūkots 2016.gada 25.maijā].

4 Pildava S. Zolitūdes lietā vēl viens kriminālprocess. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/jaunumi?doc=28794 [aplūkots 2016.gada 25.maijā].

5 Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/85051-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

6 Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/253698-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

5

Latvijas kriminālkodeksā, kas bija spēkā pirms Krimināllikuma, darba aizsardzības pārkāpumu kriminālatbildība tika paredzēta tikai

amatpersonai, to regulēja 134. pants. Šāds formulējums nebija aktuāls un nebija atbilstošs 90. gados veidotajai un strauji attīstījušai tirgus

ekonomikai.

Spēkā esošā Krimināllikuma 146. panta virsraksts un šis tiesību normas dispozīcijas pirmais teikums viennozīmīgi norāda uz to, ka 146. pants ir

blanketa norma. Neskatoties uz to, ka šādu terminu neparedz un nelieto LR likumi, to izmanto akadēmiskajiem nolūkiem un to lieto tiesas savos

lēmumos7 un judikatūrās8, t.sk. apstiprinot, ka šī norma ir blanketa.

“Krimināllikuma 146. panta dispozīcija ir blanketa norma, tajā paredzēta atbildība par darba aizsardzību vai tehnisko drošību

reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.”

Tiesību norma ir “blanketa norma, jo attiecīgie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, ietverti citā normatīvā aktā”, tieši

šādu formulējumi izmanto savā lēmumā Augstāka tiesā.

Darba aizsardzības noteikumus nosaka vairāki normatīvie akti, bet galvenokārt Darba aizsardzības likums un virkne MK noteikumu. Šie

normatīvie akti nosāka darba devēju un darbinieku pienākumus, atbildību, izskaidro kārtību un paņēmienus un sniedz daudz citu informāciju, kas ir

saistoša darba aizsardzības tiesību institūtam.

1.2. NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SASTĀVA PAZĪMES

7 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 19.marta LĒMUMS Lietā SKK –100/2013. Pieejams: http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2013/skk-100-13.doc [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

8 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010. gada 14. jūnija LĒMUMS Lietā SKK – 265/2010. Pieejams: http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2010/skk%20265.doc [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

6

Krimināllikuma atbildība varētu iestāties, tikai, ja ir konstatēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, jāpastāv visas noziedzīgā nodarījuma pazīmes.

Jābūt noziedzīga nodarījuma objektam, objektīvajai pusei, subjektam un subjektīvajai pusei.

Krimināllikuma 146. pants ir Krimināllikuma četrpadsmitās nodaļas pants, nodaļa satur noziedzīgo nodarījumus, kas vērsti pret pamattiesībām

un pamatvērtībām. Tāpēc šīs normas noziedzīga nodarījuma objekts ir visai plašas intereses. Tiek aizskartas valstiskas, jo valsts sagaida stabilās darba

attiecības, bez nepieciešamības ieguldīt finanšu līdzekļus izdevumu segšanai, kas rodas darbiniekiem, ciešot no neatbilstošiem darba apstākļiem.

Sabiedrības intereses tiek aizskartas ar nestabilitāti un nespēju paļauties uz darba devēju sniegtajām garantijām. Ģimenes, savukārt, nevarēs atļauties

ilgtermiņa plānot savu saimniecību, dzīvesveidu un attīstību, vecāki nevarēs droši paredzēt bērnu apgādi, ja darbinieka, kā ģimenes un kā viena no

vecāka veselība un dzīvība tiek pakļauta briesmām.

Indivīda intereses ir saglabāt darbspēju līdz pensijas vecumam, kā arī saglabāt konkurētspējīgu darbspēju, t.i., veselību. Par indivīdu šajā

gadījumu varētu būt jebkurš, kuram faktiski vai formāli var konstatēt darba attiecības. Autors nepiekrīt viedokļiem, kas orientējas tikai un vienīgi uz

indivīdu, kā darbinieku darba tiesības izpratne9, jo darba attiecības var konstatēt arī civiltiesiskās attiecībās, piemēram, situācijās, kad rakstiskais

darba līguma nav noslēgts. Tāpat, autors neuzskata, ka pie noziedzīga nodarījuma objekta ir jāpieskaita drošie darba apstākli10, apstākļi un to

pārkāpšanā ir jāpieskaita objektīvajai pusei, par kuru tiek rakstīts zemāk.

Jāpiebilst, ka darba aizsardzības tiesību institūts ar savu nosaukumu “darba aizsardzība” īsti neatbilst savai būtībai, tas burtiski norāda uz

“darbu” kā aizskarto interešu objektu, bet tieši otrādi, darbs apdraud indivīdam.

9 Иногамовa-Хегай Л.В. Российское уголовное право. Особенная часть. Москва: Проспект, 2007. с. 133 - 134

10 Лебедев В.М. Особенная часть уголовного кодекса Российской федерации. Комментарии. Судебная практика. Статистика. Москва: Городец, 2009. c. 188

7

Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir definējama samērā skaidri, t.i., darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvu

aktu pārkāpšana.11 Bet, tā kā, objektīvajā pusē ietvertas arī kaitīgas sekas, kā to nosāka Krimināllikuma 146. pants “ja šis nodarījums izraisījis miesas

bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu”, tad obligāti jāpastāv cēloņsakarība starp prettiesisko darbību vai

bezdarbību un krimināltiesību normā paredzētājām sekām12.

Citām objektīvās puse pazīmēm, piemēram, vietai, laikam, rīkiem un līdzekļiem ir arī svarīga loma noziedzīga nodarījuma sastāvā noteikšanā,

jo darba attiecības vai civiltiesiskās attiecības, kuras norāda uz darba tiesiskām attiecībām ir tiešā saiknē ar pazīmēm, kas atbild uz jautājumiem: kur,

cikos un kādos apstākļos notika negadījums.

Noziedzīga nodarījuma subjekts Krimināllikuma 146. panta dispozīcijā ir konkretizēts, sašaurināts tādejādi norādot uz papildus pazīmes

nepieciešamību, šādu subjektu sauc par speciālo subjektu13. Taču, dēļ tā, ka augstākminētā norma ir banketa, arī subjekta identifikācija prasa atsauci

uz citiem normatīviem aktiem, un ne tikai uz darba aizsardzība tiesību institūtu regulējošām normām.

Krimināllikuma 146. pants norāda uz to, ka par subjektu varētu būt: “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas vadītājs” vai

“cita persona, kas atbildīga par šo noteikumu ievērošanu”.14

11 Hamkova D., Liholaja V. Krimināltiesības (Sevišķa daļa). Lekciju materiāli kursam. Pieejams: http://home.lu.lv/~lilze/PLK/bakalauri_2/kriminaltiesibas_seviska_dala/KT_SEV_Dala_2009_pavasaris_.pdf [aplūkots 2016.gada 25. maijā]

12 Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīga daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 114. lpp.

13 Turpat, 148. lpp.

14 Krimināllikums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=88966 [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

8

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas vadītāju identificēšanu nosāka, piemēram, Komerclikums, Valsts pārvaldes

iekārtas likums un citi likumi, kas reglamentē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas darbību.

Citas personas, kas varētu būt atbildīgas par Krimināllikuma 146. panta minēto noteikumu neievērošanu, ir darba aizsardzības normatīvo

aktos noteiktas. Tie ir, piemēram, darba aizsardzības speciālists, kompetents speciālists, darba aizsardzības koordinators, arodārsts vai norīkota par

darba aizsardzību atbildīgā persona.15

Speciālo subjektu loks ir ierobežots, bet nav tik šaurs, kā to parasti mēdz attēlot, norādot, ka par subjektu varētu būt tikai vadītājs un darba

aizsardzības speciālists vai tikai un vienīgi darba aizsardzības speciālists.

Jāpiezīmē, ka darba aizsardzības likumā, kā atbildīgais tiek norādīts darba devējs. Darba aizsardzības likuma 1. pantā skaidrots, ka darba

devējs ir “fiziskā persona, juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina vismaz vienu nodarbināto”. Lielākoties, darba devējs

būs juridiska persona. Bet Darba aizsardzības likuma 27. pantā skaidrots, ka atbildība darba aizsardzības jomā ir arī nodarbinātiem, kompetentām

institūcijām, kompetentajiem speciālistiem, kā arī pārraudzības institūcijām vai izpildinstitūcijām un citām pilnvarotām personām.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi nosaka personas psihiskā darbība, kura izpaužas vainas formā, motīvos un mērķos. Noziedzīgais

nodarījums, kas kvalificējams zem Krimināllikuma 146. panta var būt pieļaujams ar netiešu nodomu vai aiz neuzmanības16. Nodarījums, kas būtu

darīts ar tiešu nodomu, būtu jākvalificē citos pantos paredzētājos gadījumos.

15 Darba aizsardzības likums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020 [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

16 Иногамовa-Хегай Л.В. Российское уголовное право. Особенная часть. Москва: Проспект, 2007, с. 135

9

Cita pieeja prasa noziedzīgo nodarījumu subjektīvās puses vērtumā atdalīt attieksmi pret noteikumu pārkāpšanu no attieksmes pret sekām17.

Autors uzskata, ka šāds sadalījums, dod iespēju izvairīties no atbildības vai mazināt to. Neatkarīgi no sekām, pārkāpjot noteikumus, darot

prettiesiskas darbības, a priori tiek apdraudētas kādas intereses.

Subjektīvās puses pazīmes ir vaina, motīvs, mērķis18. Autors uzskata, ka vainas formu primāri nosaka mērķis, ar kuru noziedzīgs nodarījums ir

paveikts. Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanas mērķi varētu būt: finanšu līdzekļi ekonomija; laika trūkuma segšana; nevelēšanas veikt vairāk

par nepieciešamo (piem., veltīt laiku drošības pasākumiem) un velme ieņem labāk atalgoto amatu, vai darboties labāk atalgotajā profesijā.

Ne tikai mērķis raksturo subjektīvo pusi, ir arī motīvs, tas, kas pamudina veikt noziedzīgu nodarījumu. Motīvi, attiecībā uz darba aizsardzības

pārkāpumiem varētu būt šādi: mantkārība, karjerisms, slinkums, nolaidība.

Neskatoties uz to, ka gan akadēmiskā literatūrā, komentējot Krimināllikuma 146. pantu un to analogus, ārzemju normatīvajos aktos, gan tiesu

prakse norāda uz iespējamām vainas formām izslēdzot, tiešu nodomu, autors izvirza hipotēzi, un vēlas nepiekrist tam. Tam, ka tiešs nodoms

pieļaujams, kvalificējot Krimināllikuma 146. panta pirmās vai otrās daļas noziedzīgo nodarījumu. Taču ievērojot Krimināllikuma 9. panta otras daļas

priekšnoteikumi, proti, pastāvot velmei, lai kaitīgas sekas iestātos, neļaus kvalificēt šādus noziedzīgus nodarījumus pēc Krimināllikuma 146. panta un

autora hipotēzi nav apstiprinājusies.

Savukārt, Krimināllikuma 9. panta trešās daļas priekšnoteikumi noziedzīga nodarījuma atzīšanai par izdarītu ar netiešu nodomu apstiprinās,

kad pastāv tādi mērķi, kā finanšu līdzekļu ekonomija un kad vadības motīvs ir mantkārībā vai karjerisms, kas izpaužas lētāko aizsardzības iegāde,

17 Hamkova D., Liholaja V. Krimināltiesības (Sevišķa daļa). Lekciju materiāli kursam. Pieejams: http://home.lu.lv/~lilze/PLK/bakalauri_2/kriminaltiesibas_seviska_dala/KT_SEV_Dala_2009_pavasaris_.pdf [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

18 Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīga daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 154. lpp.

10

veselības pārbaužu neveikšanā, apmācību neorganizēšana, ka arī patieso darba vides risku neapzināšanā. Kā rezultātā darbinieki iegūst arodslimībās

vai cieš nelaimes gadījumiņos, pat ar letālo iznākumu.

Darba aizsardzības prasību pārkāpšana, kad mērķis ir nevelēšanas veikt savus pienākumus, vai vēlme veikt to, kam neesi apmācīts, vai kam trūkst

profesionalitātē, kopā ar motīviem, tādiem kā karjerisms, slinkums, nolaidība veido šāda vainas formas, kā ar netiešu nodomu vai aiz neuzmanības –

aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai aiz noziedzīgas nevērības.

2. TIESU PRAKSE UN JUDIKATŪRAS

LR tiesu prakse, kas ir pieejama anonimizētos tiesu nolēmumos (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/lv/nolemumi) nav plaša. No 1999. gada atbilstoši

146. panta otrajai daļai (līdz 01.04.2013. Krimināllikuma redakcijai) ir atrodamas tikai četras lietas (11221160610, 11360012508, 11200020710 un

11180000308) un sākot ar 01.04.2013. – neviena.

Lietā Nr. 11221160610 tiesa nesaskata Krimināllikuma 146. panta otrās daļā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes – objektīvo un

subjektīvo pusi. Elektromontieris, saņemot uzdevumu no apsūdzētā, veicot darbus augstumā, zaudēja dzīvību no gūtajām traumām nokrītot kopā ar

stabu, uz kura veica elektromontāžas darbus. Tiesa neuzskata, ka ir pārkāpti kādi normatīvi akti un ka pastāv cēloņsakarība starp kaitīgam seka un

apsūdzētā darbību vai bezdarbību. Tiesa nesaskata arī apsūdzētā vainu notikumā. Autoraprāt, šajā tiesas spriedumā, nav pietiekoši argumentēti

izskaidrots, no apsūdzības puses, ka apsūdzētais varētu būt noziedzīga nodarījuma subjekts nebūšot darba aizsardzības speciālists vai darba devējs,

paplašinot piederību speciālajam subjektam, atsaucoties uz Darba aizsardzības likuma 27. pantu. Apsūdzībā arī nav norādīts uz to, kādi bija mērķi un

motīvi, lai organizētu darbu absolūti nedroši un ar paredzamo dzīvībai draudējušo iznākumu.

11

Lieta Nr. 11360012508, ko izskatīja apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesa 2014. gadā, savā lēmumā nesniedz vērtīgu informāciju šī darba mērķu

ietvaros. Lieta paredz apsūdzību pēc Krimināllikuma 146. panta otrās daļas pamatojoties uz apsūdzamas personas pārkāpumiem - tehniskas

dokumentācijas izsniegšanas neveicot tehniski apskati, kura izraisīja darbinieka nāvi, jo trūkumi būtu atklāti, ja tehniskā pārbaude notiktu.

Vēl viena lieta, kas ir publiski pieejama, ir lieta Nr. 11200020710. Pieejams lēmums, kas topa apelācijas kartībā, un kurā rezultātā apsūdzētājs tika

attaisnots. Tiesa sava lēmumā norāda uz cēloņsakarības trūkumu, pēc tiesas rīcībā esošiem pierādījumiem apsūdzētājs nav noziedzīga nodarījuma

subjekts, jo ar Krimināllikuma 146. pantu noteikto, cēloņsakarība prasa, lai subjekts būtu ar cietušo darba attiecībās. Apsūdzība tika balstīta uz

pārkāpumiem, bet aizsardzība pierādīja, ka cietušajam nebija pamata uzskatīt sevi par darba attiecībās iesaistītām.

Lietas Nr. 11180000308 ietvaros tiek izskatīts traģisks notikums bērnu dārzā. Tehniskajās telpās, lietojot gludināšanas iekārtu, smagus miesas

bojājumus saņēma divas sievietes, viena darbiniece un otra nepiederoša persona, kura atnāca ciemos.

Izskatot lietu, tiesa atklāja apsūdzības nespēju pieradīt, ka apsūdzamā ir noziedzīga nodarījuma subjekts, proti, ka esot darba aizsardzības speciāliste,

un kā rezultātā tika atzīta par atbildības nenesošo.

Šī lieta norāda uz būtiskiem trūkumiem, gan apsūdzībā, gan speciālajos likumos, kuri pieļauj plašus atbildības robus, kad iekārta, ar kuru strādā

darbinieks, netiek kontrolēta un kļūst ekspluatācijas laikā par bīstamo lietotājam. Kā rezultātā apsūdzība pret darba aizsardzības speciālistu, kā

speciālo subjektu, kļūst neiespējama. Paliek jautājums, kāpēc pirmstiesas izmeklēšana neatklāja organizācijas vadītāja atbildību, un kāpēc apsūdzība

netika izvirzīta tam. Varbūt par pamatu tam ir ļoti šaura noziedzīga nodarījuma subjekta izpratne, orientējoties tikai un vienīgi uz plaši pazīstamam

darba aizsardzības organizēšanas paņēmieniem, kad atbildība tiek novirzīta vienai formāli atbildīgai personai.

Saistībā ar Krimināllikuma 146. pantu Augstākā tiesas Krimināllietu departaments savā mājaslapā (http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-

nolemumu-arhivs/) nopublicēja divus lēmumus, kuriem piešķīra judikatūras statusu, tie ir lēmumi lietās nr. SKK-182/2012 un SKK-265/2010. Abās

judikatūrās Augstākā tiesa norāda uz nepieciešamību atrast cēloņsakarību starp vainīgā rīcību un kaitējuma nodarīšanu.

12

SKK-265/2010 lēmumā, tiesa nesaskatīja noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi, jo visi dokumenti bija kārtībā, dokumenti, kas pierādīja, ka darba

devējs izpilda normatīvo aktu minimālas prasības, darbinieks ir instruēts un viņam ir izsniegti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi. Citi

darba aizsardzības prasību pārkāpumi tiesas procesā nefigurē, tāpēc pieradot pienākumu, izpildi no darba devēja puses, objektīvā puse, t.i.,

prettiesiskā darbība vai bezdarbība arī netika noteikta, un kā rezultāta arī zuda noziedzīga nodarījuma sastāvs.

SKK-182/2012 lēmums ir ļoti līdzīgs iepriekšminētam, būtībā, tie ir divi gadījumi, kad zemākas instances tiesa atzīst pār vainīgiem uzņēmuma

vadītājus, pamatojoties un vadoties pēc Valsts darba inspekcijas secinājumiem un nelaimes gadījuma izmeklējuma rezultātiem. Taču, augstākas

instances tiesa prasa konkrēto normatīvo aktu pārkāpumu piemērus, pretēji tam, ka to redz un konstatē inspekcija, piemēram, “trūkumi darba

vadībā, nepietiekoša kontrole, ar 16.2.punktu konstatēti nepiemēroti individuālās aizsardzības līdzekļi vai to trūkums”.

Šie divi piemēri norāda uz to, cik tiesu vara, atšķirīgi no izpildvaras, redz darba devēju atbildības izpausmi attiecībā uz nodarbināto drošību un

aizsardzību. Rodas iespaids, ka izpildvara pat nav paredzējusi savos speciālajos normatīvajos aktos krimināltiesību kā tādu. Plaša vispārīgo principu un

tiesību normu tiesisko sastāva nenoteikto pazīmju19 pielietošana darba aizsardzības tiesību institūtā, burtiski, padara šīs jomas normatīvo aktu par

grūti pielietojamo krimināltiesiskas atbildības noteikšanai.

3. CITU VALSTU PIEREDZE

Līdzīgi Latvijas pieredzei, citu valsts pieredze arī rada uz grūtībām, piemērot esošo krimināltiesisko atbildību darba aizsardzības pārkāpumos.

19 Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [b.i.], 2004., 49. lpp.

13

Tikai 2003. gadā Austrālijā esošais krimināllikums (Crimes Act 1900) tika papildināts ar “Industriālās slepkavības” līkumu (Crimes (Industrial

Manslaughter) Act 2003), jo bez šī papildinājuma pat acīmredzami vadības pārkāpumi netika kvalificēti kā kriminālpārkāpumi20.

2004. gadā Kanādā tika pieņemts likums (Bill C-45) pēc kura, apsūdzētājs darba aizsardzības prasību kriminālpārkāpumā varētu būt sodīts pat ar mūžu

ieslodzījumu un uzņēmums ar nelimitēto naudas sodu21. Līdzīgi, ka Austrālijā, Kanādas krimināllikuma papildinājums topa pēc šokējošā negadījuma

26 šahtas darbinieku nāves 1992. gadā.

Vai šiem likumiem sanāca sasniegt sagaidāmus rezultātus, to var vērtēt divejādi. Bet jāņem vērā arī to, ka, pirmkārt, līkumi izpilda preventīvas

funkcijas, brīdinot par iespējamo atbildību, otrkārt, jaunie likumi nosedz atbildības robu problēmas. Kanādas pieredze rāda šādus rezultātus, desmit

gadu laikā, tikai desmit lietās notika apsūdzība kriminālpārkāpumos saistītos ar darba aizsardzības prasību neievērošanu un letālo negadījumu skaits

nav mainījies iepriekšminēto 10 gadu garumā.

Cita pieredze ir redzama mūsu austrumu kaimiņvalstij - Krievijas Federācijai. Šī valsts kriminālkodeksa22 143. pants “Darba aizsardzības prasību

pārkāpšana” (Нарушение требований охраны труда), pēc satura un struktūras ir līdzīgs Krimināllikuma 146. pantam. Tam ir zināmas atšķirības,

t.sk. nosākot subjektu, bet šis atšķirības netraucē salīdzināt valsts tiesu prakses.

20 Harpur P. Occupational Health and Safety Issues and the Boardroom: Criminal Penalties

for Directors for Company's Lack of Safety. Bond University,2008, p. 3-4 Pieejams: http://epublications.bond.edu.au/cgi/viewcontent.cgi?article=1009&context=cgej [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

21 Keith N. After 10 years, Bill C-45 yields few prosecutions. http://www.cos-mag.com/legal/legal-columns/3900-after-10-years-bill-c-45-yields-few-prosecutions.html [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

22 Уголовный кодекс Российской Федерации от 13.06.1996 N 63-ФЗ (ред. от 01.05.2016) Pieejams: http://www.pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&link_id=1&nd=102041891 [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

14

Rīcībā esošos tiesu nolēmumos ir saredzama tendence, kad krimināllietas pārtrauc pēc pušu vienošanas23 vai tiek izskatītas īpašā kartībā, kad

apsūdzētais uzņem vainu24. Tas, protams, var norādīt ne tikai uz iestrādāto tiesas praksi, bet arī uz apsūdzamo vāju pozīciju un nespēju nodrošināt

sev atbilstošo juridisku palīdzību. Starp pieejamiem tiesu nolēmumiem ir arī tie, kas norāda uz padziļināto analīzi, kas balstās uz rūpīgo izmeklēšanu

un pirmstiesu sagatavošanas, kas rezultējās apsūdzētā vainas noteikšanā25.

Noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanai, kā to rāda pēdējie autoram pieejami tiesu nolēmumi, Krievijas Federācijas tiesas pieej daudz vienkāršoti,

nekā lietās, kas izskatīja Latvijas Republikas tiesa. Noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanai, piemēram, nav šķēršļu, definējot cēloņsakarību. Ir

jāpiebilst, ka arī darba aizsardzības dokumentēšanas līmenis Krievijas uzņēmumos, spriežot pēc nolēmumiem, ir krietni zemāks, bet normatīvo aktu

saraksts ir plašāks un stingrāks. Tā kā Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 143. pants, tapāt kā Krimināllikuma 146. pants, ir blanketa norma, tieši

darba aizsardzības normatīvo aktu plašums un imperatīvu normu esamība, autoraprāt, nodrošina Krievijas Federācijas tiesām iespēju pieņemt

notiesājošo spriedumu, tur, kur Latvijas tiesas pasludinātu attaisnojošo spriedumu.

23 Уголовное дело. Первая инстанция. Постановление № 10-5/2016. Pieejams: https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=14ce3ad697aeaa14b51070d98b795425&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

24 Уголовное дело. Первая инстанция. Определение № 10-36/2011 Pieejams: https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=2b19a6a8b5b1e8db443b0d7c8652c712&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

25 Уголовное дело. Первая инстанция. Приговор № 1-8/2016 (1-357/2015) Pieejams: https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=50f0713757a8ddc5f720bad0ac8a4385&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

15

Uz iepriekš secināto netieši arī norāda Krievijas Federācijas Augstākas tiesas Plēnuma lēmums26, kas izskaidro tiesvedības praksi, attiecībā uz

vairākiem darba veidiem, t.sk. uz celtniecības darbiem. Šis lēmums izskaidro atbildības noteikšanu, pievērš uzmanību cēloņsakarībai un arī prasa

novērtēt paša cietuša lomu negadījumā.

KOPSAVILKUMS

Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:

1. Krimināllikuma norma, kas nosaka atbildību par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu (146. pants), ir blanketa norma, šo faktu apliecina

nostiprinātā judikatūra un tiesu prakse.

2. Īpašu sarežģītību izraisa objektīvo un subjektīvo pušu noteikšanas, objektīvās puses pamatpazīme, bez kuras nevar būt noziedzīga nodarījuma,

ir cēloņsakarība starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un sekām.

26 Постановление Пленума Верховного Суда Российской Федерации № 1 от 23 апреля 1991 г. Pieejams: http://www.vsrf.ru/vscourt_detale.php?id=883 [aplūkots 2016.gada 26.maijā]

16

3. Daļa no darba aizsardzības pārkāpumiem, kā prettiesiskā darbība izpaužas nepietiekošā kontrolē vai neatbilstošā organizēšanā, kas pēc tiesu

uzskatiem nav pietiekoši, lai konstatētu noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

4. Identificējot subjektīvo pusi, tiesa saskata problēmu, pierādot, ka subjekts ir vainojams noziedzīga nodarījumā, jo bieži vien, apsūdzētais

veido, piedalās, vai uzrauga vidi, kurā notiek negadījums, tātad, darbojas pastarpināti.

5. Krimināllikuma 146. panta subjekts ir speciālais (īpašais) subjekts, kas ir noteicams speciālajos ar darba aizsardzību saistošos normatīvajos

aktos. Speciālo subjektu noskaidrošana ir atkarīga no tiesvedībā iesaistīto pušu specifiskām zināšanām.

6. Ārzemju prakse rada, ka risinājumi tiek meklēti gan likumu konkretizācijā, gan esošo likumu plašāka traktēšanā. Risinājumu mērķis ir reālās

kriminālatbildības ieviešana tiesvedību praksē.

Autors, ievērojot izpētes dziļuma un laika ierobežojumus, piedāvā šādus priekšlikumus darba aprakstītās situācijas un atklāto problēmu

risināšanai:

1. Grozīt Krimināllikuma 146. pantu, tā lai aizstātu blanketu dispozīciju ar parastu tiesību normas dispozīciju, ar mērķi mazināt iespēju izmantot

darba aizsardzības tiesību institūta īpatnības un vispārīgumu noziedzīga nodarījuma nenoteikšanā.

2. Precizēt Krimināllikuma 146. panta norādīto speciālā subjekta uzskaitījumu, attiecinot uz to ne tikai atbildīgus, bet arī personās, kuram būtu

jānes atbildība. Izslēdzot iespēju izvairīties no atbildības formālo dokumentu neesamības dēļ. Tādejādi spert soli tuvāk uzņēmuma vadības

parezumējamai atbildībai.

17

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS

Literatūra

1. Bumbērs Ģ. Neesmu apsēsts ar sazvērestības idejām, tomēr... Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/345245-

neesmu_apsests_ar_sazverestibas_idejam_tomer

2. Hamkova D., Liholaja V. Krimināltiesības (Sevišķa daļa). Lekciju materiāli kursam. Pieejams:

http://home.lu.lv/~lilze/PLK/bakalauri_2/kriminaltiesibas_seviska_dala/KT_SEV_Dala_2009_pavasaris_.pdf

3. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīga daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 114. lpp.

4. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [b.i.], 2004., 49. lpp.

5. [b.a.]. Nelaimes gadījumu darbā statistika uz 30.05.2016. Pieejams: http://www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ [aplūkots 2016.gada 02.jūnijā]

6. Pildava S. Zolitūdes lietā vēl viens kriminālprocess. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/jaunumi?doc=28794

7. Harpur P. Occupational Health and Safety Issues and the Boardroom: Criminal Penalties for Directors for Company's Lack of Safety. Bond

University,2008, p. 3-4 Pieejams: http://epublications.bond.edu.au/cgi/viewcontent.cgi?article=1009&context=cgej

8. Keith N. After 10 years, Bill C-45 yields few prosecutions. http://www.cos-mag.com/legal/legal-columns/3900-after-10-years-bill-c-45-yields-

few-prosecutions.html

9. [b.a.]. Why was Bill C-45 (Section 217.1 in the Criminal Code) created? Pieejams: http://www.ccohs.ca/oshanswers/legisl/billc45.html

10. Иногамовa-Хегай Л.В. Российское уголовное право. Особенная часть. Москва: Проспект, 2007. с. 133 – 134

11. Лебедев В.М. Особенная часть уголовного кодекса Российской федерации. Комментарии. Судебная практика. Статистика. Москва:

Городец, 2009. c. 188

Normatīvie akti

12. Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/85051-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

13. Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/ta/id/253698-grozijumi-kriminallikuma [aplūkots 2016.gada 25.maijā]

14. Krimināllikums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=88966

18

15. Darba aizsardzības likums: LR likums. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=26020

16. Уголовный кодекс Российской Федерации от 13.06.1996 N 63-ФЗ (ред. от 01.05.2016) Pieejams:

http://www.pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&link_id=1&nd=102041891

17. Постановление Пленума Верховного Суда Российской Федерации № 1 от 23 апреля 1991 г. Pieejams:

http://www.vsrf.ru/vscourt_detale.php?id=883

Juridiskās prakses materiāli

18. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013. gada 19.marta LĒMUMS Lietā SKK –100/2013. Pieejams:

http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2013/skk-100-13.doc

19. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010. gada 14. jūnija LĒMUMS Lietā SKK – 265/2010. Pieejams:

http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department2/2010/skk%20265.doc

20. Уголовное дело. Первая инстанция. Постановление № 10-5/2016. Pieejams:

https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=14ce3ad697aeaa14b51070d98b795425&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE

%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p

21. Уголовное дело. Первая инстанция. Определение № 10-36/2011 Pieejams:

https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=2b19a6a8b5b1e8db443b0d7c8652c712&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE

%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p

22. Уголовное дело. Первая инстанция. Приговор № 1-8/2016 (1-357/2015) Pieejams:

https://bsr.sudrf.ru/bigs/showDocument.html?id=50f0713757a8ddc5f720bad0ac8a4385&shard=%D0%A3%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BE

%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5%20%D0%B4%D0%B5%D0%BB%D0%B0&fieldName=court_document_documentext1_tag&from=p