Daudz laimes, Latvija!18.novembris – Latvijas valsts dzimšanas diena

Novembris (1918)Auro kā pastaros novembra vējš, Bijušo godību smiedamies plēš.Drausmīgās aukās ozoli lūst.Viesuļiem griežoties, stiprumi grūst.Stiprākās pilis pastari grauj,Krāsotos vapeņus lapām līdz rauj.Latvijas novembris rotaļot grib,Sarkanbalts karogs viesuļos zib. Tauta kad aprimst kā šalkojošs sils,Klusa un balta tad paceļas pils.Brīvība baltā kā roze zied,Negaisos gūtu to sargājiet! (J.Akuraters) 

1918.gada 18.novembris.

Šajā dienā pašreizējā Nacionālā teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika.

Ilgvars Butulis. Valsts pirmā : Vilis Rīdzenieks. Latvijas Valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī = First of the State : Vilis Rīdzenieks. The proclamation of the Latvian State. 18 November 1918. - Rīga : Neputns, 2008.

Grāmata veltīta Viļa Rīdzenieka slavenajam (un vienīgajam) Latvijas valsts proklamēšanas akta fotoattēlam. Latvijas Universitātes profesora Ilgvara Butuļa koncentrētais un informatīvi izsmeļošais ievads sniedz ieskatu vēsturiskajā un politiskajā situācijā uz liktenīgo 1918. gada 18. novembri un paša svinīgā notikuma norisē.

Uz zaļā Latvijas lauka Mēs dzeram no jauna trauka.Mums viss vēl ir jauns un spožs,Jauns karogs, jauna gaita, Jauns karaspēks uzvarošs. (K. Skalbe)

Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī. - Rīga : Madris, 1998.

Grāmatā ievietotas brošūru "Latvijas valsts pasludināšana" un "Latvijas Pagaidu valdības mērķi" faksimilizdevums, blakus ievietoti šie darbi mūsdienu transkripcijā. Notikumu aculiecinieks, žurnālists Georgs Haralds Jēgers (1880-1946) radīja rakstu krājumu, kas ir pirmā grāmata, kas stāsta par Latvijas valsts dibināšanu.

1918. gada 18. novembris  bija vēsa un apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagadējā Nacionālā teātra) priekšsēdētāja biedrs G. Zemgals (J. Čakste tobrīd nebija Rīgā) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās.

J. Seskis. Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē : atmiņas un apcer. (1914.-1921.) : [dēla Viktora piemiņai]. - Atkārt. 1937. g. izd. - Rīga : Balta, 1991.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata." Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”

Gailīte, Zane. Mūsu Baumaņu Kārlis. - Rīga : Zvaigzne, 2015.

Grāmata ir veltījums Latvijas Republikas himnas autora dzīvei un darbībai viņa 180 gadu jubilejā. Grāmatā spilgti un tēlaini sniegta arī plašāka laikmeta panorāma un raksturoti komponista līdzgaitnieki, vide un notikumi, ļaužu saskarsme un kaislības, tikumi un netikumi.

Uldis Ģērmanis. Ceļā uz Latviju : raksti par mūsu vēsturi. - Rīga : Memento Latvija, 1993.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Treijs, Rihards. Zigfrīds Meierovics. - Rīga : Jumava, 2007.

Monogrāfija vēsta par Latvijas valstsvīra, pirmā Latvijas ārlietu ministra, Lāčplēša Kara Ordeņa kavaliera Zigfrīda Annas Meierovica (1887-1925) dzīvi un darbu. Autors grāmatā apkopojis plašu informācijas un izziņas klāstu, kas balstīts nopietnā vēstures, arhīvu, preses un citu materiālu izpētē.

Latvijas pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste : [ilustrēts piemiņas rakstu krājums] / Čakste, Jānis. - Saīsināts izd. - Rīga : Avots, 1993.

Igors Vārpa. Ceļš uz Latvijas valsti, 1914-1922. - Rīga : Jumava. SIA "J.L.V.", 2012.

I. Vārpa grāmatā pievēršas vēstures posmam no 1914. līdz 1922. gadam, kad Latvijas vēsturē tiek ierakstītas varonīgākās kaujas par Latviju - cīņas Mazās Juglas krastos, Ziemassvētku un Ķekavas kaujas, Nāves salas aizstāvēšana, pret Bermontu vērstās kauju operācijas, līdz ceļš uz Latvijas valsti un sapnis par Latviju vainagojas ar tās atzīšanu "de facto" un "de iure".

Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja, jo nebija ne noteiktas teritoriālās robežas, ne savas armijas, ne finansiālo līdzekļu. Bija izpostīta zeme, sagrauta rūpniecība, iedzīvotāji izklīduši. Latvijas teritorijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks. Joprojām liela ietekme bija lieliniekiem, kuri cerēja atjaunot padomju varu.

Pumpuriņš, Tālis. Sarkanbaltsarkanās - Latvijas karoga krāsas : pētījumi, atmiņas un dokumenti par Latvijas Valsts karoga tapšanas vēsturi. - Cēsis : Cēsu vēstures un mākslas muzejs, 2000.

Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš ir viens no zinošākajiem Latvijas karoga pētniekiem - par šo tēmu aizstāvēta doktora disertācija un pētījums apkopots grāmatā. Autors uzsver - tāds ceļš, kādu ir nācies iziet Latvijas sarkanbaltsarkanajam, nav daudzu nāciju vai valstu karogiem, tāpēc, lai arī kādas nebūtu citu valstu vēsturnieku diskusijas, tas ir mūsu karogs.

Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij. 

Gelderiņš, Egīls. Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības zīmes un to nēsāšanas noteikumi, 1918-1940. - Rīga : Latvijas Kara muzejs, 2007.

Autors grāmatā aplūko Latvijas armijas karavīru formas tērpu izveidošanu un attīstību starpkaru posmā. Šis ir uz dokumentāliem avotiem balstīts pētījums par latviešu karavīra ietērpa veidošanas tradīcijām no valsts dibināšanas un bruņoto spēku izveidošanās līdz padomju okupācijas sākumam. Izdevums iepazīstina ar Latvijas armijas karavīru dienesta pakāpēm, atšķirības zīmēm, to nēsāšanas noteikumiem.

Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Voldemārs Bastjānis. Demokratiskā Latvija : vērojumi un vērtējumi. - Stokholma : Izdevis Dr. Emīls Ogriņš, 1966.

’’Jo katras brīvas tautas pamats ir nacionālā kultūra. Pazaudēt garīgu neatkarību nozīmē pazaudēt visu.’’ (Kārlis Skalbe)

Skalbe, Kārlis. Mazās piezīmes : [stāsti un tēlojumi]. - Rīga : Zinātne, 1990.

Grāmatā ietverti Latvijas tapšanas un tās patstāvības gadu tēlojumi. Tajā izpaužas autora dziļā līdzjūtība tautas liktenim, viņa lielā ticība neatkarības idejai. "Mazās piezīmes" radušās, rakstniekam atsaucoties uz būtiskām tautas dzīves un politikas norisēm.

Mana dzimtene maza kā svēteļa ligzdaUn grūti bij tajā pat iestatīt abas kājasBet tā tomēr ir sirdsBet tās tomēr ir mājas Mana dzimtene maza kā kniepadataBet tas ir sākums kurā es atgriezties varuPārvērties vējāPa garu vakara Saules staru. (K. Skujenieks)

Latvijai : patriotiskā lirika. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1996.

Mana Latvija : patriotiskā dzeja . - Rīga : Jumava, 2004.

Mana Latvija, dadzītis mazs, Ieķēries pasaules svārkos; Rieksts, ko visstiprākais zobsPūlas, bet nespēj pārkost; Tālu saredzams kuģa masts, Vētras piepūsta bura; Mana Latvija, gaismas stars,Zibens elkonī turas…(A. Skalbe) 

Spēka vārdi Latvijai.- Rīga : Jumava. SIA "J.L.V", 2008.

Autors Jānis grāmatā savācis un apkopojis spilgtus un nozīmīgus citātus no Latvijas valstsvīru runām.

Latvijā es dzīvoju,Latvijā es elpoju, Latvijā es cerēju Jaunu, skaistu Latviju. (K. Skalbe)

Latvijai : dzejoļu krājums. - Rīga : [B. izd.], 1990.

Krājums tapis Atmodas laikā – 1990. gadā – un veltīts tautas mīlētajam aktierim Ēvaldam Valteram 96. dzimšanas dienā.

Es brīnos par debesīm Latvijā,Cik dzidri tās staro un siltiUn ietver tik dīvainā atspulgāIr dzimtenes pelēko smilti! Par vēju pat brīnos es Latvijā,Cik kokus tas noliek spēj mīksti! – Un, ja tu to redzi un izjūti tā, Vai zemi šo nemīlēt drīksti?(A. Bārda)

Latvijai : patriotiskās lirikas krājums. - 2. izd. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2008.

Izdevumā ievietoti latviešu dzejnieku dzejoļi, kas veltīti Latvijai.

Pasaules malā -man nav žēl – lai aug, lai aug arītur ieviņai deviņi zari!Un tomēr,kad birst ābelei balti ziedi,liec lāpstu zemē tepat, stādi iekšā tepat,kur zirgu piesiet,dzimtu kur piesiet, kur piesietdzimteni.(Imants Ziedonis) 

Mana Tēvuzeme : dzeja. - Rīga : Madris, 1999.

Ir maza Latvija, ij tad, kad viena, Priekš divām Latvijām mums zemes trūkst.Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām, Tā mums ir viena māte Latvija. (Rainis)

Breikšs, Leonīds. Mūsu svētais mantojums. - Rīga : Signe, 1998.

Svētavots : latvisko atziņu krājums. - Rīga : Pētergailis, 1993.

Mūsu dziesmas ir vairogi seni, mēs tās par pagalvjiem liksim.Daudzu paaudžu likteņu pilni mēs elposim kā pakalni Daugavas krastos.Mums acis būs vaļā, un nekas nespēs mūs pārsteigt un Daugavas gultni aizbērt ar mūsu miesām un kauliem.Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts, kuri šais krastos augšup kāpa, lai lejā varētu Daugava plūst. Mūsu dziesmas ir vairogi seni, ja mēs tās par pagalvjiem liksim – ne sapnī, ne mūžos neaizmigsim. (V. Ļūdēns)

Latvijas 100 skaistākās vietas. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2013.

Grāmata palīdzēs atklāt Latvijas daudzveidību un saskatīt tās unikālo un kolorīto raksturu. Izdevums piedāvā aizraujošu ceļojumu pa mūsu zemes skaistākajām, interesantākajām un iedvesmas bagātākajām vietām.

Kuldīgā gadu gaitā 18.novembris ir dažādi sagaidīts.

Foto: http://www.old.kuldiga.lv/?cat=531

Vētrājs, Aivars. Kuldīga, Rātslaukums, 1988. gada 18. novembris : [par sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu Kuldīgā : sakarā ar Latvijas republikas nodibināšanas 70.gadadienu] / Aivars Vētrājs ; aut. foto // Padomju Dzimtene. - Nr.141 (1988, 26.nov.), 3.lpp. : fotogr.

Vanags, Uldis. 18. novembris un mēs : [par Latvijas valsts dibināšanu] / Uldis Vanags // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), [1.]lpp.

Republikas proklamēšanas dienā : [par Latvijas valsts dibināšanas dienai veltītiem pasākumiem Kuldīgā]. - (Informācija) // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), 3.lpp. : fotogr.

 

18.novembris pilsētā : [par 18.novembra svētku norisi Kuldīgā] / Aivara Vētrāja foto // Kurzemnieks. - Nr.138 (1990, 20.nov.), [1.]lpp. : fotogr.

Spuleniece, Inguna. Pa deviņiem tiltiem un tiltiņiem : [par Latvijas republikas proklamēšanas 90.gadadienai velt. akcijas "Gaismas tilti" norisi Kuldīgā] / Inguna Spuleniece ; tekstā stāsta LTV režisore Ilze Strenga ; Modra Rubeņa foto // Kurzemnieks. - Nr.98 (2008, 26.aug.), [1.]lpp. : fotogr.

Tagad Kuldīgai ir izveidojusies sava tradīcija Latvijas dzimšanas dienas atzīmēšanā – Gaismas ceļš. Piemiņas un piederības apliecinājums.

Lipsnis, Juris. Gaismas ceļš - stabila tradīcija : [par LR proklamēšanas gadadienai veltīto Gaismas ceļu Kuldīgā] / Juris Lipsnis ; tekstā stāsta Kuldīgas novada Sporta skolas direktora vietnieks Tālis Orlovs, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra direktore Ruta Orlova ; Dzintara Lejas foto // Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.133 (2013, 20.nov.), [1.]lpp. : fotogr.

Tūkstošiem svecīšu un simtiem roku Latvijas dzimšanas dienas pievakarē sagādā svētku noskaņu Kuldīgā. No viena pilsētas laukuma uz otru veidojas Gaismas ceļš un latvju rakstu zīmes.

Dambergs, Eduards. Patriotisma svētki - Latvijas 96.proklamēšanas gadadiena : [par LR proklamēšanas gadadienas svinībām Kuldīgā] / Eduards Dambergs ; Ievas Benefeldes foto // Kuldīgas Novada Vēstis. - Nr.126 (2014, 21.nov.), 5.lpp. : fotogr.

Nāk rudens apgleznot Latviju. Bet nepūlies, necenties tā. Mums viņa ir visskaistākā Tik un tā. (M. Zālīte) 

Mēs katrs ar nesaraujamiem pavedieniem esam ieausti mūsu Latvijas vēstures rakstā.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija! 

“Turi Latviju ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”

(J. Jaunsudrabiņš)