Gunita Krilova

Latvijas augstskolu komunikācija sociālajos medijos:

Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes piemēri.

Augstskolu cīņa par studentiem• Augstskolās uzņemto studentu skaits ik gadu samazinās, kam pamatā par

iemesliem ir:• Dzimstības samazinājums 90. gadu vidū• Jauniešu emigrācija

• Augstskolu konkurence• Latvijā pastāv 58 akreditētas augstākās izglītības iestādes• Citviet pieaug piedāvāto izglītības programmu skaits angļu valodā, kuras kļūst

par konkurentēm vietējām programmām• Interneta un sociālo mediju lietotāju īpatsvars saglabājas augsts un mēreni

pieaug

Pētnieciskie jautājumi• Kāda ir sociālo mediju loma Latvijas augstskolu

komunikācijā un kā komunikācijas tajos atšķiras dažādās universitātēs?

• Kādi ir iespējamie šķēršļi, ar kurām universitātes saskaras, veidojot komunikāciju sociālajos medijos?

• Kādas ir universitāšu sekotāju vēlmes attiecībā uz augstskolu komunikāciju?

• Vai universitāšu komunikācija apmierina to sekotāju vēlmes un kuras augstskolas komunikāciju sekotāji vērtē visaugstāk?

Pētījuma lauks

Trīs studentu ziņā Latvijas lielāko augstskolu – Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) – komunikācija sociālajos medijos Twitter, Facebook un draugiem.lv.

Pētījuma metodoloģija• Satura analīze

• LU, RTU, RSU• 1. janvāris – 31. marts, 2015• Facebook, draugiem.lv, Twitter saturs – kopā 2503 ierakstu• LU, RTU, RSU

• Strukturētās intervijas • LU – sabiedrisko attiecību departamenta redaktori (Gundega Preisa, Uldis Gedra, Andis

Janovs)• RTU – komunikācijas nodaļas vadītāja un nodaļas speciālisti (Dita Arāja, Ēriks Badamšins,

Elīna Sprūde – Nesenberga)• RSU – komunikācijas departamenta direktors (Edijs Šauers)

• Anketēšana augstskolu sociālo mediju sekotāju viedokļa noskaidrošanai – 178 anketas, no kurām derīgas 153

Universitāšu sociālo mediju komunikācijas loma. Satura analīzes dati

• Sociālo mediju komunikācija visās augstskolās ir ar vairākiem mērķiem – pamatā informēšana, tomēr neizpaliek tēla uzturēšana, attiecību stiprināšana, izklaidēšana, izglītošana, informēšana laikā, pārdošana. Visām universitātēm diversificētas auditorijas.

• Universitātēs komunikācijas veids un to lomas atšķiras: • LU – pamatā nodot informāciju savām dažādām auditorijām• RTU – lielāku īpatsvaru ieņem tēla uzturēšana, izklaide (draugiem.lv)

informēšana laikā (Twitter)• RSU – attiecību stiprināšana ieņem lielāku īpatsvaru kā citās augstskolās

Draugiem.lv, LU %

Facebook, LU %

Twitter LU, %

Draugiem.lv RTU, %

Facebook, RTU %

Twitter, RTU, %

Draugiem.lv RSU, %

Facebook, RSU %

Twitter, RSU, %

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Universitāšu sociālo mediju lietojuma mērķi pēc satura analīzes

Informēšana Pārdošana Attiecību stiprināšana Tēla uzturēšanaIzglītošana Laikā informēt Izklaide

Facebook Draugiem.lv Twitter0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

9602

183266365045 3342 35146947

65550

3270

LU RTU

Augstskolu sociālo mediju kontu sekotāju skaits

PiemērsLU draugiem.lv – informācijas nodošana

Piemērs.RTU Twitter – tēla stiprināšana

PiemērsRSU Facebook –

attiecību stiprināšana

Šķēršļi, komunikācijas veidošanai sociālajos medijosInterviju dati

• Šķēršļi, izaicinājumi un problēmas, augstskolām veidojot komunikāciju sociālajos medijos:• LU – vienotās teorijas trūkums, diversificēta

auditorija• RTU – laika trūkums • RSU – budžeta ierobežojums izvērstu kampaņu

veidošanai

Ko domā auditorija - 153 respondenti:

Skolēns 12Students LU 49Students RTU 39Students RSU 48Absolvents LU 21Absolvents RTU 13Absolvents RSU 15Pasniedzējs/ darbinieks LU 5Pasniedzējs/ darbinieks RTU 9Pasniedzējs/ darbinieks RSU 4Cits variants 8

Augstskolu sociālo mediju sekotāju vēlmes attiecībā uz to veidoto komunikāciju

• Sekotāji no universitātēm sociālajos medijos sagaida:• Universitātes jaunumus (8,4 punkti no 10)• Nozares jaunumus (7,9 punkti no 10)• Pasākumu ziņas – ielūgumus (7,6 punkti no 10 )• Ekspertu viedoklis (7,4 punkti no 10)• Ziņas par studiju programmām (7,1 punkti no 10)• Izklaidējošs raksturs (6,3 punkti no 10)

Sociālo mediju lietotāju vērtējums augstskolu komunikācijai sociālajos medijos (153

respondentu)10 -

ļoti labi9 8 7 6 5 4 3 2 1 -

ļoti vājiNesekoju

Vidējais vērtējums

Twitter 5 10 23 13 10 8 6 2 1 0 75 7.00Facebook 4 7 21 12 8 12 5 6 1 0 77 6.60Draugiem.lv 1 1 3 8 5 3 4 0 2 0 126 6.10

Twitter 5 7 17 12 8 5 3 2 0 0 94 7.20Facebook 4 10 19 14 4 6 3 2 0 0 91 7.30Draugiem.lv 1 1 7 8 1 0 1 1 1 0 132 7.00

Twitter 6 7 21 17 4 3 1 0 1 0 93 7.60Facebook 7 17 23 13 5 3 1 1 0 0 83 7.90Draugiem.lv 3 1 9 2 2 1 0 0 0 0 135 7.90

LU

RSU

RTU

Info

rmat

īva

Lietd

erīga

Atsauc

īga un

izpa

līdzīg

a

Lieto

tāju

iesais

toša

Inte

resa

nta

Garlai

cīga

Pārāk

aktīv

a

Pārāk

pasīv

a0

10203040506070

Kāda Jums šķiet universitāšu komunikācija sociālajos medijos?

LU, % RTU, % RSU, %

Uzlabojusi Nav mainījusi Pasliktinājusi0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Kā augstskolu komunikācija sociālajos medijos ir mainījusi Jūsu viedokli par to?

LU, % RTU, % RSU, %

Auditoriju iesaiste universitāšu sociālo mediju komunikācijā

LU RTU RSU"Like" uz vienu ierakstu 3.91 16.14 14.34"Like" uz vienu sekotāju 0.03 0.13 0.21"Retweet" uz vienu ierakstu 1.47 1.64 1.97"Retweet" uz vienu sekotāju 0.10 0.05 0.09"Patīk" uz vienu ierakstu 0.14 0.81 0.90"Patīk" uz vienu sekotāju 0.03 0.03 0.01

Spilgtākie komentāri«LU konti atvieglo studentiem dzīvi dažreiz, jo tiek publicēts daudz interesentu un lietderīgu lietu par vieslekcijām, pasākumiem, izmaiņām utt.»«RTU - kvalitatīvi un interesanti; RSU – vislabāk; LU - pārāk akadēmiski, iemidzinoši un spamo par katru sīkumi, vajag retāk un apkopotākā veidā.»«RSU dažreiz dalās ar neinteresantu informāciju, tikai lai liktu ieraksta autoram justies labāk.»«RTU vajadzētu vairāk publikāciju par kādiem sasniegumiem- izgudrojumiem, pētījumiem, interesanti palasīt.»«LU kontā galvenokārt ir linki no ziņu portāla.»«RSU ir interesanta tendence favoritot negatīvus komentārus par augstskolā notiekošos.»«Kopš absolvēšanas vairs nav tik aktuāli sekot informācijai augstskolā.»

Galvenie secinājumi• Komunikācijas stratēģijas esamība palīdz labāk veidot organizācijas

komunikāciju sociālajos medijos• Uz attiecībām vērsts, viegls saturs sociālajos medijos gūst lielāku

auditorijas atzinību kā akadēmisks un zinātniski noformēts saturs• Augstskolu diversificētās auditorijas un pārstāvēto jomu plašais klāsts

apgrūtina ziņojuma piemērošanu tā mērķauditorijai, kas norāda uz to, ka daudznozaru augstskolu sociālo mediju kontiem ir jāpiešķir vairāk tēla un attiecību uzturēšanas loma kā informācijas nodošanas funkcija.

• Nepieciešams sekot līdzi savām auditorijām, jo tām raksturīga klejošana

Ieteikumi visām universitātēm

• Iesaistīt savus studentus satura veidošanā, piemēram:• Interaktīvi - pasākumu laikā izveidot mirkļbirku un aicināt ievietot

ziņojumus par atziņām, foto no pasākuma (piemēram, #esmuLUbakalaurs)

• Piedāvājot prakses vietu studentiem komunikācijas nodaļā

• Skolēnu sasniegšanai izmantot Instagram• Palielināt izglītojoša satura īpatsvaru, kas būtu interesants

plašākai publikai, ne tikai ar augstskolu saistītām personām

Ieteikumi• LU:

• pielāgot saturu katram sociālajam tīklam• izmantot Twitter kā ziņu kanālu aktualitātēm no pasākumiem• izmantot neformālāku valodu (izvairīties no uzrunas: «cien. vidusskolēn!»)• Izmantot vairāk vizuālu materiālu

• RTU• veidot aktīvāku Facebook komunikāciju (ierakstu biežumu palielināt)

• RSU • Pielāgot draugiem.lv saturu tās auditorijai – skolēniem un iesaistīt lielo sekotāju skaitu

Nākotnes pētījuma perspektīva

• Pētīt privāto augstskolu komunikāciju sociālajos medijos, piemēram “Turība”, kas reitingos ieņem zemāku vietu par pētāmajām augstskolām, auditoriju iesaistē pēc Ietekmīgāko zīmolu topā saņem augstāku vietu

• Augstskolu struktūrvienību kontu komunikācijas izpēte

• Profesionālā sociālā tīkla LinkedIn nozīme komunikācijā un attiecību uzturēšanā ar augstskolu absolventiem.

Paldies par uzmanību!