Ugāles pasts vēsturiskajās liecībās: avīzēs, grāmatās, fotogrāfijās

UGĀLES PASTS VĒSTURISKAJĀS LIECĪBĀS: AVĪZĒS, GRĀMATĀS, FOTOGRĀFIJĀS

Ekspozīcija skatāma Ugāles bibliotēkāno 27.janvāra Līdz 15.martam

Pats vārds pasts esot cēlies no zirgu maiņas piestātnes poste (itāļu valodā.)

Pirmie pastnieki bija ziņneši - kuršu ķoniņí. Hercogs Jēkabs izmantojis pasta ceļu Rīga - Klaipēda. Kurzemes guberņas laikā nozīmīgs pasta ceļš vedis

no Kuldīgas uz Ventspili. Pastu un ceļiniekus toreiz veda šķūtnieki... Krogu stadulās vajadzēja turēt divus pasta zirgus. Bet mūsu pusē zirgu pasta kantoris ir bijis Piltenē.

Marija Eidmane (viņa ir dzimusi 1876. gadā) savas atmiņas par Ugāli sāk ar bērnības redzējumu caur mežkunga muižas Dītrihšteinas logiem, kad vienreiz nedēļā braucis tā saucamais Diligence Passajier uz Tukumu no Ventspils. *

Ugāles pasts Cariskās Krievijas laikā

1892. gada adrešu grāmatā minēts, ka tuvākais pasta kantoris ir Piltenē un par ziņneša pakalpojumu no Ugāles muižas ir jāmaksā divi rubļi un 80 kapeikas, bet no Pastorāta - pilni trīs rubļi.

Avīzes tolaik abonēja retais... Stāsta, ka Ugālē senāk (neskaitot vācu sabiedrbu) to darījis tikai skolotājs Pēteris Sķute.

Sākoties dzelzceļa ērai, zirgi kļūst lieki un sūtījumus stacijās nogādā vilcienu pasta vagoni. Visa veida sūtījumi tagad iet caur Ugāli. Uz tā laika pastkartēm adresē minēta Ugāles stacija (krievu valodā).*

1912. gada adrešu grāmata: Vēstules var sūtīt katru dienu Telegrāfs ir Ventspilī Telefona centrāle - Popē Zirgu pasts – Ventspilī Ugāles stacijā darbojusies pasta un telegrāfa

nodaļa zem stacijas priekšnieka vadībasH. Dorbe raksta savā darbā Vaicāju Jaunībai, kā 1914. gadā pagasta rakstvedis Šenkovskis rīta agrumā stacijā ieguvis avīzi un izlasījis liktenīgo vēsti...*

Dorbe, HerbertsVaicāju jaunībai

Ugāles pasts Latvijas brīvvalsts laikā

1921. gada februārī Libertālos atvēra pasta kantori L.Junkaras foto 2008.

Lībertāli (Lībertala nams). Stalto ķieģeļu māju ap 1902.gadu ir uzcēlis tirgotājs Jozefs Vulfa d. Lībertāls**** S. Pisalcelmas foto, 2002.

S. Pisalcelmas foto, 2002.

Fricis Pētersons atceras, kā pastā izskatījies - Es vēstuls paņēm, kad man pienāc. No priekšnam, ka iet iekšā. Iegāj tur un šis izlik uz lodziņ ārā. Tāds lodziņš, viš bi durīs - tas logs izzāģēts un ārpus stāvej plaukts. To viš nolaid' nost. Kas nāc, ta viš izdev paks, vēstuls. - Tur bijušas arī abonentu kastītes.*

Reizēm Šteinhards cienājis ar konfektēm vai šokolādi M. Eidmane nākusi uz Lībertāliem pēc pasta no Māteríem.*

V. Zelmenis atceras, ka pagasta rakstvedis H. Šenkovskis ar divriteni braucis uz pastu un vedis uz pagastmāju. Tad pasts izplatīts tālāk, dažs ienācis pagastmājā un pa ceļam aiznesis pastu arī kaimiņam, bet citiem vēstules nogādājis pagasta ziņnesis. Kādu laiku par to strādājis V.Zelmeņa tēvs. Nesot cirkulāru Usmas virzienā, viņš esot paņēmis līdzi arī vēstules.*

Pirmais pastmeistars Kārlis Šteinhardsstrādāja līdz 50-to gadu vidum

Pastmeistars Kārlis Šteinhards - Šteinhardu daudzi ugālnieki vēl atceras. Latvietis, bet uzskatīts arī par pusvācieti. Bijis sabiedrisks Šteinhards ir bijis patiešām akmensciets un stiprs (kā liecina viņa uzvārds) ierēdnis pie trim varām – jo viņš nostrādā arī vācu laikus un vēl pirmos padomju varas gadus. *

Dienesta dzīvoklis pastā - divi logi uz Grīnieku pusi ar ieiešana dzīvoklī no parādes durvīm. Viņš dzīvoja apakšējā stāvā un tur viņam bija virtuve un trīs istabas.*

1969.gadā Padomju Ventā (29.janv.) A. Paugurs rakstījis par Piltenes pansionātu Landzes mācītājmuižā un minējis gaišūsainu tēvoci, kurš pēc trim mēnešiem svinēs 92.dzimšanas dienu. (viņš redzams arī attēlā pie raksta.) - Taču Kārlis Šteinhards pansionātā ir cienījams vīrs, možs un kustīgs. Viņu pazīst gan kā saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju, gan kā bibliotekāru. (..) Bet citiem, kam ar lasīšanu pagrūti, Kārlis Šteinhards lasa priekšā. Tad seko pārrunas. –*

Viš jau bi kompānijs cilvēks, cik es a vīņ bījs kope, anekdots stāstij' labprāt. Nu, izdarīgs, vārdu sakot.- vērtē Andrejs Rasa.*

Tā viņš taisni staigāja. Viņam bij šitāds gars ūss. Es gāju skolā un viņš ar savu melno taksi gāja staigāt katru rītu, gāj pa tām parāds durīm ārā un gāj staigāt. Viņš bija precīzs cilvēks, karu rītu viņš gāja pa Pūzs ceļu prom tur līdz Vecmatīšiem a sav sunīt prom un atpakaļ un tad viņš aizgāja strādāt kantorī. Un uz otru pusi ar’, es kādreiz nācu tur no Engurēm augšā, es nāc tur gar upmal un ta uz zāģētav ārā – uz skol. Es viņ tur atkal kādreiz satiek.- /H.Rasa/*

Mīliņ tant, viņ jau teic’, ka viņš jau ļot sēv ir uzturējs, lai būtu. Lai ilgāk dzīvotu. - /D. Babra/ *

Šteinhardam esot bijusi milzīga bibliotēka, un grāmatās autogrāfi *

Pasta nodaļa darbojas no plkst. 9 rītā līdz 3 pēcpusdienā, bet vilcieni pienāk un atiet uz abām pusēm taisni tanī laikā, kad pasta nodaļa ir slēgta un tādēļ vairs ne vienam nav iespējams korespondenci saņemt. (..) It sevišķi vasarās, kā arī pavasaros steidzīgu lauku un siena darbu laikā, darba dienās neviens šo nodaļu neapmeklēs. Arī no pagastiem pastniekiem būtu izdevīgāki saņemt pastu vilcienu laikā, kad viens otris vai aizbrauc jeb pārbrauc. Kālab būtu taisni visu, kā valsts tā iedzīvotāju interesēs šo nodaļu tagadējā veidā - reorganizēt, pievienojot visas operācijas pie stacijas zem stacijas priekšnieka vadības, kuram saprotams varētu arī maksāt zināmu atlīdzību, kas vienmēr būs mazāks par tagadējiem izdevumiem (..) i stacija i pasta nodaļa, abas ir satiksmes resora iestādes. Ventas Balss Nr.15 (1921. 8. apr.)

Vietējam pasta ierēdnim nezin kāpēc iepatikušām Padomju Krievijas pastmarkas un tā pie katras izdevības noplēš no Krievijas atsūtītajām vēstulēm , kā ierakstītām, tā arī neierakstītām, markas. Šim ierēdnim gan derētu ievērot, ka caur to viņam var iznākt nepatikšanas. Cietušais.

Nupat centrālā zemes ierīcības komiteja piešķīrusi Ugāles viesnīcas telpas ar blakus telpām Pasta un Telegrāfa departamentam. Savā laikā šīs telpas gribējām piešķirt tautas namam, jo viesnīcas māja līdz ar plašo stadulu, izdarot nelielas pārbūves, šim mērķim tiešām bij piemērota. Bet tagad par to domāt vairs nevar, un tā mēs ugālieši arī uz priekšu paliksim bez lielām izrīcības telpām. Pasta nodaļai viesnīcas telpas arī nepiemērotas, pārāk lielas. Tai būtu pietikušas nodedzinātā veikala ēkas, ja tās atjaunotu, tas nemaz daudz vairāk neizmaksātu, kā pārbūvējot viesnīcu. Pasta kantoris darbojas ļoti teicami. No agra rīta līdz vēlam vakaram var pastu saņemt un nodot. Par to jāpateicas pastmeistara Šteinharda kungam, kurš lielā mērā nāk iedzīvotājiem pretim.

Ugāles muižai piederošā viesnīca, celta 1903.gadā, laimīgi pārdzīvojusi 1. pasaules karu. Foto no pastkartes ar 1913.gada zīmogu

Pasta–Telegrāfa dzīve Nr.6 (1931. 1. jūn.)

Ugāles pasta ēka 20.gs. 30.gadosFoto no R. Sarkangalves albuma

Par iekšējo izskatu paskaidro Marta Lutere: Šteinhards viens sēdējis plašā zālē un tur bijis telefons... Jādomā, ka viņš pats arī iekārtojis sarunas. *

Ta tur bi tād skapiņ, bi nummur un tur iemet. Ta gāj pakaļ. Pa augšu emet iekš un tie duriņ, tur atslēdz un izņem ārā. Pa labai rokai, telefons tur vēlāk bij. Nebija nevien’ pastniek. /Margarita Gumska/*

Trūkst precīzu ziņu, kad tieši Ugālē uzstādīta pirmā rokas centrāle - iespējams, ka kāds neliels telefonu centrāles komutators ir bijis jau Libertālos, bet jaunajā pasta ēkā 30.gadu otrajā pusē tas bijis. Stacijā bijis .... otrs... Pirmais komutators bijis mazs šaurs griežams Vefiņš ar 80 numuriem.

Letas kiosks bijis Ugāles stacijas uzgaidāmajā telpā, tajā avīzes tirgojusi Emīlija Štāle - Dainiņ mamm.

Uz valsts svētkiem pasta fasādi rotāja ar garām mētru vītnēm, kuras darināt nācās pašu spēkiem. Un tas bija liels darbs.* Foto no R. Sarkangalves albuma

Voldemārs Sarkangalvis- Ugāles pirmais pastnieksSarkangalviš ( 1904. – 1988.) – Ugāles pastā nostrādājis 47 gadus, (1930.g.10.jūl. - 1977.g. 1.janv.)

Foto no R. Sarkangalves albuma

Anna Sarkangalve

Ugāles pastā strādāno1935.g.-1959.g.Sāk strādāt par pastnieka aizvietotāju. Viņa ir dziedājusi Ugāles korī. Pēc kara strādājusi priekšzīmīgi kā otrā pastniece ar mazāku rajonu nekā vīrs. *


Ugāles pasts pēc kara

Pasta priekšnieki

pēc Kārļa Šteinharda (1953.g. viņš vēl esot strādājis)

Jānis CinkussMārtiņš Čanders (īsu laiku)Arnolds Blaune (pēc tam strādā Piltenē)Jevgēņija Kraukle (Ženija Krauklīte)

Pēc padomju gada, vāciešiem ienākot, pie pasta ticis uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. – Vo, šite uz šo kārt’, ka mūs atbrīvoj no Staļin. Hitlers tač atkal mūs atbrīvoj. Mūs jau tekoš tikai atbrīvoj. - /Harijs Rasa/ *

Kara pēdējā gadā Pastā vācieši iekārto komandantūru. — (..) vācieši piedauzij pie durim un pateic, ka stundas laikā mums

no lielās istabs (.) i jāizvācas tai virtuve. Ka to rekvize vācu karaspēks kara vajadzībām un tad mēs dzivojām virtuvē.— /R. Sarkangalve/*

Pasta zālē bijuši savilkti kabeļi, bet pagrabu izbetonēja bumbu patversmes vajadzībām un arī tas bijis aprīkots ar sakariem. *

Tur jau vāclaikā centrāl i bijus iekšā tai pagrabā, komutators bijs iekšā.—/Harijs Rasa/*

Stadulā vāciešiem bijuši zirgi, bet divas elektrostacijas ražojušas strāvu. Pašās kara beigās vācieši likuši izvākties pavisam, it kā pat domāts pastu uzspridzināt, bet tas nav noticis. / R. Sarkangalve/*

Pēc kapitulācijas viss tirgus laukums bijis piedzīts ar kara tehniku. Bet pasta skvēriņā pie staba sācis dārdēt skaļrunis. Stadulā kādu laiku bijušas Zagotzerno noliktavas. Zemniekiem bija jāved nodot graudus. ****

– Viņš skanēja, līdz divpadsmitiem naktī. Radiomezgls mums bij jālaiž vaļā sešos no rīta un divpadsmitos naktī beidzās. /H. Rasa/ **

D. Babra atceras, ka varējusi «Iesalniekos» dārzā ravēt un klausīties, ko runā pa radio. **

Kad ienāca krievs, ta pirmais mītiņš notika tur pie pasta. Tur visus cilvēkus mūs sadzina. Visi tur sauc – Lai dzīvo Staļins! - Un vecais tas Sarkangalvs ar stāv – Lai dzīvo zirgs un zvirbulis, tad dvorņikam būs darbs! / Marta Lutere/**

Telefonistes: Emīlija Spade,Lilija Leimane,(Tūlīt pēc kara viņas vēl strādāja)***

Emīlija Krūmiņa

foto no Māras (Krūmiņas) Atvares albuma

Brīvā Venta (1949. 25.janv.)

Brīvā Venta (1949. 24.febr.)

Pastā bija 55 vai pat 60 slēdzamie skapīši. Ka gāja iekšā – pa labi bija skapiņ. Kabīne bija pa kreisi. Mazs galdiņš, kur rakstij telegramms vel. Un pārs soļ un bij durvis uz zāli. **

K. Šteinhards ar Ventspils revidenti Foto no R. Sarkangalves albuma

Pasta priekšnieka Kārļa Šteinharda jubilejas svinības Foto no R. Sarkangalves albuma

Voldemārs Sarkangalvis1930. sāka strādāt, beidza 1977.g.,

50-tie, iznēsājot pastu, pie Doktorāta


Anna Sarkangalve

(strādāja no 1935.-1959. g)

50-tie gadi Foto no R. Sarkangalves albuma

Anna Sarkangalve Foto no R. Sarkangalves albuma

Anna Sarkangalve


A. Sarkangalve gaida vilcienu, lai saņemtu pastuFoto no R. Sarkangalves albuma- 50 tie

Ta jau mums bij sešos jāiet uz vilcienu. Es četros cēlos augšā – slauc gov, nāc no Parkiem caur mež, es nāk – viens liel mežcūk man iet pa priekš. Man mat sāk celties stāv, es domā, kas tas pa mell kunkul var būt uz to ceļ – te tak nekāds nebij, kad es nāc mājā. - Ku ta viš tur varej gadīties? Ak šausms! - Es domā, kaut tā cūk paiet sāns, man tas vilciens - jaiet, es nevar past nokavēt! –Lilija Venškevica**(70-tie?)Pasts nāca, veda ar vilcienu un tad ar ratiņiem vajadzēja braukt pretī vakarā un no rīta. Tā rītos no Ventspils nāca tas vilciens un vakarā atkal savukārt vajadzēja to Rīgas pastu, avīzes, kas tur nāca. - /Ruta Sarkangalve/*

Un bija pasta apmaiņa ar vilcienu no rītiem un vakaros un tad te bija septiņos ar kapeikām vilciens un cikos man no Kaln skol bij jānāk, lai es varētu tikt uz vilcienu apmaiņu. Nedo Dievs, nokavēt! Minūt laiks ir, kamēr vilciens stāv, pa to laiku ir jāiedod savs dokuments, jāsaņem viss pasts. Nu ja viš tur ir tikai maišels un pārs paks – ta nekas, bet tajā laikā jau vēl sūtīj kīnofilms metāl tādās četrkantīgās kārbās. Un sūtīj tiem vājredzīgiem lents – romāns, ko liek uz magnetafōn. Tikpat lielās kastēs gandrīz. Nāca ar pasta vagonu un tad citreiz vilciens jau iet un met vēl tas pavadons no vagon ārā uz peron. Tad dažreiz bij jāiet trīs reiz pakaļ. Ta labi, ja stacijs dežurants pavaktej, ja viens pats aiziet uz to apmaiņ. Citreiz tur pie 30 – 40 liets bij jāsaņem un visa centrālā prese – Pravda un Izvestij. Un ta vēl vienu brīdi mums bija visa jūrmala klāt – tur šitie te Lielirbe, Mazirbe, Oviši. Un tur karspēk daļs, tur speciālā viņu Za rodinu un Krasnaja zvezda – tie vel. Tas viss nāca ar vilcienu. Un tad, kamēr to visu atvelk un sašķiro, tad cikos es gāju mājās uz Kalnskolu? Un gar kapiem jāiet un brīžiem bail un ziemā... Un gāja un nebija grūti. Un, savukārt, mums bija liels – 22 cilvēku kolektīvs, bet visi bijām draudzīgi.- /Alise Lagzdiņa/ **(60-tie?)

Pasta darbinieki ap 55-o gadu1.rindā-Picalcelma M., Krūmiņa E., Sarkangalvis V.,2.rinda Zīverte Aina, Čandere Zelma,3.rinda Sarkangalve Anna, Lece Marija, ?, Kraule Eiženija,4. Rinda ?,?,?, Čanders Mārtiņš Foto no R. Sarkangalves albuma

50-tie: Lece Marija, Sarkangalve A., Kraukle J., Boitmane Marija, Cinkuss Jānis (Pasta priekšnieks), Burve Lilija (arī priekšniece) , Sarkangalvis V. Foto no R. Sarkangalves albuma

Daina Babre(Štāle) Pasta operatore stāsta par to laiku – Es 59-tā sāku Kad Sarkangalv Anniņš gāj projam pensijā, Krauklīte teica – Vajag, nāc un strādā. - Un ta mēs ar Sarkangalvīt divi vien vien’ laik bijām. Divi rajoni bija. Viņam bija pirmais.**

Foto no D. Babres albuma,1964. g. 4.jūl.

Varētu būt 1957.gads Gaļina Mališeva (Hmeļņicka) tehnikumā apgūst sakaru darbinieka profesiju. Pēc tehnikuma dažus gadus strādā Ugāles pastā Foto no A. Hmeļņicka albuma

Patērētāju biedrības darbinieki sestdienas talkā uzkopj teritoriju. Fonā redzama pasta ēka Foto no A. Hmeļņicka albuma.

Pasta darbinieki uzkopj pasta iekšpagalmu Foto no R. Sarkangalves albuma

Vidū (ar ūsām) Pasta priekšnieks Kārlis Šteinhards Foto no R. Sarkangalves albuma

Talka- pasta iekšpagalma uzkopšana Foto no R. Sarkangalves albuma

Un tad taču bija divas izdarībs – tas bij sestdiens talks – nu tas bij vien lustig padarīšan. Un, otrkārt, tie saucamie Oktobra svētki – tās bija vienīgās divas brīvdienas blakām – tad obligāt mums bij svētki! Vismaz reizi gadā mums bij kārtīgs baļļuks. Ar visiem tiem poniņpuikām kopā un ta Hariš spēlej ar akardeōn un Kraukļ Edmunds ar bajānu un visāds izdarībs. Un tad taču mums tāda Milda Freiberga neilgi strādāja un dzīvoja Mētrās – viņa taču mums tos vienus svētkus noorganizēja. Mums bija tādi priekšnesumi – mēs dziedājām un dancojām un ko tik mēs tur nedarījām. Man vel bij, no Pašinsk Grišs salm cepur dabuj – es bij puik, kas pļauj sien un Elvīriš mazais – tas Štern Elvīriš – tas grāb tur. - Uz zaļu pļaviņu sienu pļautii gāju. - Un tad – dziedaj, bij ansambls… Un, protams, pēc tam klāti galdi un viss. Mēs pēc tam ar Strazdiņ Rasms satikās, viņ teic – bet nekur tik jautr nav gājs kā kādreiz pastā.

Kad bij tās talks, negāj kurnēdami uzpost to apkārtni, bet tas tač bij tād pacilātīb, gāj un sapos un tiešām viss bij forš. Un pēc tam bij sviestmaizs un viss, kas nākas./Alise Lagzdiņa/**

Ugāles pasts 60-tajos Foto no R. Sarkangalves albuma

Pasta priekšniece

Austra Celbe

Nu es sāk atcerēties – bij jau kād piec rajon vien laik.Uz Puzes ezeru veda tas vecais Priež - a motocikl viš brauc un vecā Zīverten – Emma Zīverte veda uz Ameļciemu toreiz – ar zirgu viņ vel brauc šurp un vēd. Tas bij vien tād laik. Aina Luce (Zīverte) strādāja pie mums kantorī. Un tad atkal nebrauca tos rajonus, jo sāka braukt tas pavadons, kas brauc no Ventspils, pastmašīna sāka vest. Tur vairs pastnieks nebrauca. Pats nāca no Rīgas. Rīgas mašīna nāca, mums pastu veda no rīta agri jau – ap septiņiem. **

Pasta telpās atradās arī krājkase. – Mēs bijām, pie vienas letes visi sēdēja. Krājkases darbinieks pa labi. Masīva lete, riktīg liel brūn let bij! Tur strādāja Skaidrīte Grunte, Ausma Kalniņa, pat no Ventspils braukuši darbinieki– /A. Lagzdiņa/ **

Telefonistes:Daina BabrePastā sāk strādāt 1959.g., Māra Krūmiņastrādā no1960.-1964.

– Atnāc zvans un te ir tād maz taka tād plakstiņ – tād vāciņ. Ta ka zvan, tas atkrīt vaļā un tad tu redz, kas tev zvan. Ta paņem to auklu, iespraud zem to nummur – tur ir tas caurums. Te ir tās atslēgs – ta to atslēg nospiež uz sav pus. Tās auklas te ir tā pa divām. Un es otru ielieku vajadzīgajā ligzdā. Atsevišķa ligzda sarunas vietai – kabīnei. Ta tur ielik. Mēs viņus par štepseļiem saucām. - /Māra Krūmiņa/***

1963. gads Austra Zīle, Aina Luce

Padomju Karogs(1963. 7.nov.)

Telefonistes: Indriksone Irēna, Zīle Austra, Grundmane Valija, Krūmiņa Emīlija

60-tie: 2.r.: Kraule E., Boitmane M, Sarkangalve A., ?, Blauks, ?1.r.: Krūmiņa E, Grundmane V., Pētersone I., Zīle A., Sarkangalvis V.. Foto no R. Sarkangalves albuma

Padomju Venta 1963.

Pirms 1964. g.

Apm. 1965.g. Ceble Austra, Luce Aina, Boitmane Marija, Babre Daina, Rasa Harijs, Zīle Austra, Krūmiņa Emīlija, Picalcelma Melita Foto no D. Babres albuma

1964.-65 Foto no A. Lagzdiņas albuma

Pad. Venta (1969. 22. marts)

Ugāles pasts 70-tajos Foto no R. Sarkangalves albuma

Pasta priekšnieki

Marija Boitmane(no70-to sāk.- 1976.g. Jūn.)

Alise Lagzdiņa (no 1976.g. jūn.-1989.g. jūn.)

Alise Lagzdiņa (no 1976.g. jūn.-1989.g. jūn.)

Pasta kolektīvs 1972.-73. Foto no R. Sarkangalves albuma

1972.-73.2.rinda-Strazdiņa Rasma, Indriksone Irēna, KronbergaPastnieki: Simsone Milda, Sarkangalvis Voldemārs, Vītola Milda


1972.-73. Komorova (Barčevska) Maija, Krūmiņa Emīlija, Boitmane Marija (Dzimusi Puzenieku muižā), Šterna (Dubenlāže) Elvīra, Lagzdiņa Alise, Picalcelma Melita Foto no R. Sarkangalves albuma

1972.-73. Boitmane Marija, Komorova (Barčevska) Maija, Lagzdiņa Alise, Picalcelma Melita Foto no R. Sarkangalves albuma

1972.-73. 1.no kr. - Picalcelma (Šveicare) Melita, Indriksone Irēna, Boitmane Marija, Krūmiņa Emīlija 2.rinda no kr. - Šveicere Janīna, Lagzdiņa Alise, Kronberga, Zīle Austra, Strazdiņa Rasma Foto no R. Sarkangalves albuma

Alise Lagzdiņapastā no 1962.gada (kad priekšniece ir Austra Celbe)no 1976.g.jūn.- 1989.g.jūn. ir pasta priekšniece Foto no A. Lagzdiņas albuma

1978.

Foto no A. Lagzdiņas albuma


Ugāles pasts 80-tajos Foto no Alises Lagzdiņas albuma

Martas Zubovičas foto, no Ugāles bibl. albūma

Padomju Venta Nr. 78 (1983.21. maijs)

Padomju Venta (1983. 24.maijs)

1983.



Martas Zubovičas foto, no Ugāles bibl. albūma

1983 Foto no A. Lagzdiņas albuma

Padomju Venta (1984. 3. marts)


90-tie, Boitmanes Marijas (vidū) dzimšanas diena,

pa kreisi - Maija Komorova, pa labi - Alise Lagzdiņa Foto no L. Maļavkinas albuma

90-tie Astra Šēniņa, Marija Boitmane, Lilija Maļavkina, Melita

Picalcelma, Lolita Lodiņa, Astra Lagzdiņa, Lilija Venškevica Foto no L. Maļavkinas albuma

Leģendārie pasta darbinieki

Voldemārs Sarkangalvis(1904. – 1988.)

1930. sāka strādāt, beidza 1977.g., nostrādājis 47.gadu

50-tie, iznēsājot pastu, pie Doktorāta

Viņam bijusi ierēdņa alga 90 lati un par katru bērnu piemaksāti 15 lati, zina teikt meita Ruta. *

Sarkangalvju ģimene sākumā dzīvojusi pasta otrajā stāvā. *

M. Krūmiņa novērojusi, ka Sarkangalvis, kad ienāk pastā, sakārto, visu pārgroza uz galda pa savai modei. **

Vecais pastnieks nekad neesot izmantojis velosipēdu vai citu transportu. Tikai ar kājām vien... **

Voldemārs Sarkangalvis pastnieka formas tērpā


50-tie, sākumskopā ar ģimeniFoto no R. Sarkangalves albuma

Brīvā Venta Nr.71 (1958. 5.maijs)

60-tie, Sarkangalvis Voldemārs Foto no R. Sarkangalves albuma

Padomju Venta (1964. 18.janv.)

1964.gada janv. Sarkangalvim V. 60 gadu jubileja,Ugāles sakaru nodaļas priekšniece Ženija Kraukle Foto no R. Sarkangalves albuma

1964. gada janv. Sarkangalvim V. 60 gadu jubileja, Ventspils sakaru mezglu priekšnieks Fomičevs


1964.gada janv. Sarkangalvim V. 60 gadu jubileja, ar ģimeni, 1.no kr. Ruta Sarkangalve, Voldemārs, Anna, znots, Alvils Foto no R. Sarkangalves albuma

1964.gada janv. Sarkangalvim V. 60 gadu jubileja, mazdēls Alvils Foto no R. Sarkangalves albuma

Viņš mums visiem rakstīja kartiņas. Ak mūžs, ak mūžs! Dzimšansdiens, vārddiens - obligāt! Obligāt. Visiem mums un kur ta pa rajon ar mums bij, kam viņš rakstij vēl. Viņam dikti patika šitā lieta. Un ta viņam attiecīgi bija, ko teikt tās rindkops, kāds nu viņš katram bij rakstījs. Uu kāds viņam tas raksts bij, ak kungs - ar trijiem el un ar cik tur zē - tāds viņam bija tas raksts, tā bij viņ rakstīšan. Es zinu, ka Vītol Mild vienmēr teica - tur viņš rakstija ar cik tiem tē un ar cik tiem el. Tur jau vienmēr smējās – Vittolllio... Interesants sevī, ļoti interesants vecīts. - /D, Babra/**

Bet viņš nepalaida garām nevien vārddien, ne dzimšans dien - rakstij tās kartiņs un ja ne, ta bi uzrakstijs uz avīž mal. Bet tas viņa rokraksts jau bija diktam tāds, pat nesalasāms, dikt bij jāpierod pie tā viņa rakstītā./A. Lagzdiņa/**

Padomju Venta 1974.

Saņemot ordeni ap 1974.g


Emīlija KrūmiņaKrūmiņtante, Mīliņš (1911. – 1985.) ir revolucionāra Korta Šēniņa vienpadsmitais bērns – pastarīte... Kad kaut cik paaugusies, māsa Anna aicinājusi uz Rīgu. Un Emīlija strādājusi mājkalpotājas darbu. – Un ta viņ tur strādajus. Arī pie tiem Benjāmiņiem - /Māra Krūmiņa/Ar Jāni Krūmiņu Emīlija apprecējusies 1938.gadā un pēc gada piedzimusi viņu meita Māra, dzīvoja Akmeņkalnos. Tēvs aizgāja Sarkanajā armijā un mammai mier dzīv nebij vairāk. Mamms tramdij un trenkāj mūžīg uz tām policijām. Mēs, pēdējais etaps bij, no Ventspils vēl varējām tikt prom. Tas bija 1945.gada beigās, kad mēs atbraucām mājās no Vācijas. Bija tādi laiki brīžam, ka mamma teica tā – Ja es būt zinajus, ka Jānis ir kritis, es nebūt braukus mājās. - - /Māra Krūmiņa Bet Emīlijai tik palicis stabilais vīra darinātais pūra krēsls, kā pati to saukusi. – Tas ir krēsls, ko mans tēvs bij taisijs un tā, kamēr mamm strādaj, tas visu laiku mammai kalpoj. - /Māra Krūmiņa**

Brīvā Venta (1949. 25.janv.)

Brīvā Venta (1949. 24.febr.)

Emīlija Krūmiņa pie komutatora foto no Māras (Krūmiņas) Atvares albuma

Emīlija Krūmiņa un Jevgēņija Kraukle

foto no Māras (Krūmiņas) Atvares albuma

Vecākie pasta kadri, 70-tie, Krūmiņa

Emīlija, Sarkangalvis Voldemārs) foto no R.Sarkangalves albuma

Emīlija Krūmiņa pie komutatora ap 1980 foto no Māras (Krūmiņas) Atvares albuma

Padomju Venta (1982. 13. febr.)

Padomju Venta Nr.113 (1983. 20.jūl.)

Komutarors, jeb kas no tā palicisL. Junkaras foto 2008.g.

L. Junkaras foto 2008.g.

L. Junkaras foto 2008.g.

1985.gada 24.sept. izceļas ugunsgrēks vecās stadulas galā un no turienes liesmas ātri pa mazo lodziņu pārmetas uz pasta ēkas bēniņiem**

Tad jau bija jānodrošina diennakts dežūras. Telefonisti strādāja pa 12 stundām no astoņiem līdz astoņiem. Lai nodrošinātu, viņi, man liekas, vai nebija kādi astoņi. Ja kāds paliek slims un nav ko ielikt pie to komutator un tukšs palikt nevar un neviens negrib nākt uz to nakt – vienīgais glābiņš, kamēr es kād sazvan un sameklē, ta tas bij Mīliņtant! Un mēs vel to pulkreiz pārspried – tie ir Mīliņtants ta ka lāsts... Es atceros – to vienreiz es ieiet pie Mīliņtants un viņ nu sadomajus kautko cit darīt. Es teic – Nu, Mīliņtant, nu kaut uz brītiņ, kamēr es sameklēs! - - Vells lai parauj, tas pasts varēt nodegt vienreiz ziliem uguņiem! - Un cik ta nu ilgi pagāja, ka tas pasts nodega ar tiem ziliem uguņiem... Mīliņtants dzimšanš dienā tajā vakarā dega pasts. –/Alise Lagzdiņa/

(E. Krūmiņa tad jau ir mirusi)**

Martas Zubovičas foto, no Ugāles bibl. albuma

Mēs augšā nodēg pilnīg. Pasts bija prom. Lejā Lecīte vecā vēl dzīvoja vienīgā un tur Broņai bija tas veikals – tur pasta telpās un viņiem principā bij tikai tas izbīls, bet mums jau izdega viss un sadega absolūti viss. Un tur jau tie glābēji meta it kā tās mēbelītes ārā un no to augstum tur bija dēlīš, ko salasīt. Tur jau mēbel vairs nevien nebij. Un tajā pat laikā, ja kaut ks bij vēl, tad tur bij tādi, kas glāba un tādi, kas nes prom pa tumsu. Man toreiz bij tāds hobijs – es krāj ziepīts. Un man bija visa dižā skapja augša pilla un vel otrā kārtā jau – nu kolekcij tād... Tur gāj ūens pa gaisu un tumšs. Un arī tās drēbes, ko tur svieda ārā – nu saliets, un, kur tas šīfers sprāgdams trāpijs, tur ir caurums. Tas ir šaušalīgi atcerēties... - /Alise Lagzdiņa/**

S. Picalcelmas foto, 2002.

Kur vecais pasts, lejā ir vīna pagrabs bijis, to es zinu un tur, viens ir pakāries tajā mazajā telpā, kur mums stāvēja seifs - bet ne pasta laikā. Tas pagrabs bija kolosāls vispār, jo tur stūrī tecēja ūdens tā kā strautiņš un līdz ar to uzturēja pagrabā vajadzīgo mitrumu - kartupeļi nesavīta līdz nākamajai ražai. Ka iet iekšā - tikai tur tā velve, tas pagrieziens - šausmīgi daudz galvu sadauzīja, tādas ir manas atmiņas. / Alise Lagzdiņa/*

S. Picalcelmas foto, 2002.

A. Hmeļņicka foto, 12.sept. 2009.g.

A. Hmeļņicka foto, 12.sept. 2009.g.

L. Junkaras foto, 2008..

Ja Jums ir informācija ar kuru gribētu dalīties – rakstiet: [email protected],

zvaniet: 20253946 vai 63662669

Informācija prezentācijā no:

* Junkara Limdota, Tikai no tevis nav vēstules...PASTS// Ugāles ziņas** Junkara Limdota, VECAIS PASTS PASTS (2. daļa)// Ugāles ziņas*** Junkara Limdota, PASTS (3.DAĻA) KOMUTATORS //no nepublicētiem materiāliem. Foto no ugālnieku personīgajiem arhīviem.Avīžu raksti no LNB Laikrakstu bibliotēkaas http://www.periodika.lv

Inese Rumpa

mailto:[email protected]

http://www.periodika.lv/

http://www.periodika.lv/

Social Media

Ugāles pasts vēsturiskajās liecībās: avīzēs, grāmatās, fotogrāfijās