1

KREDĪTĥĒMĒJU NOSKAĥOJUMS UN MĀJSAIMNIEC ĪBU FINANSES

2010.gada 8.jūnijs

Edmunds Rudz ītis, SEB bankas soci ālekonomikas eksperts

2

Mājok Ĝu kred ītu skaits un apjoms maz āksMājsaimniec ībām izsniegto m ājok Ĝu kred ītu skaits un kop ējais apjoms (t ūkst. Ls)

146000

148000

150000

152000

154000

156000

158000

160000

31.12.200731.03.2008 30.06.200830.09.200831.12.2008 31.03.200930.06.200930.09.2009 31.12.200931.03.2010

Dati: FKTK

4500000

4600000

4700000

4800000

4900000

5000000

5100000

MājokĜu kredītu skaits MājokĜu kredīti (tūkst. Ls)

3

Kred ītsaist ību īpatsvars pieaugMājsaimniec ību kred ītu apjoms attiec ībā pret iekšzemes kopproduktu (%)

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010P

4

Tikai nedaudz atpaliekam no ES vid ējārādītāja

Mājsaimniec ību kred ītu apjoms pret IKP (%) Eiropas Savien ības valst īs 2009.gad ā

0

20

40

60

80

100

120

140

Slovēn

ijaSlovā

kija

Čehi

jaBeĜă

ijaUng

ārija

Lietuv

aItā

lijaPoli

jaG

rieėij

aLa

tvija

Austri

jaFr

ancij

aIg

aunij

aSom

ijaVā

cija

vidēj

i ES v

alstīs

Nīde

rland

eLi

elbritān

ijaZv

iedrija

Spānij

aPor

tugā

le

Īrija

Dāni

ja

5

Pērn straujš darba vietu skaita kritums; būtisks bezdarba pieaugums

AizĦemto darba vietu skaits sadal ījumā pa reăioniem

0

100000

200000

300000

400000

500000

600000

700000

800000

Rīgas reăions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

2006 2007 2008 2009

-19%

-19%-19%-20% -16%

Dati: CSP

6

Darba samaksa samazin ās2009.gada beigās reăionos algas par gandrīz 20% zemākas nekā 2008.gada nogalē, Rīgā - par 10% (vidēji valstī par 12%)Darba samaksas kritums turpināsies arī 2010.gadā, procentuāli mazāk nekā pērn.

Bruto darba samaksa (latos) sadal ījumā pa reăioniem

0

100

200

300

400

500

600

Rīgas reăions Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

2008.gada 4.cet. 2009.gada 4.cet.

-10%

-19%-19%-15%

-20%

Dati: CSP

7

Kred ītu maks ājumi maz āki

Mājsaimniec ībām izsniegto kred ītu procentu likmes (eiro val ūtā)

2

4

6

8

10

01.2

004

04.2

004

07.2

004

10.2

004

01.2

005

04.2

005

07.2

005

10.2

005

01.2

006

04.2

006

07.2

006

10.2

006

01.2

007

04.2

007

07.2

007

10.2

007

01.2

008

04.2

008

07.2

008

10.2

008

01.2

009

04.2

009

07.2

009

10.2

009

01.2

010

04.2

010

Dati: Latvijas Banka

Vidējā efektīvā gada izmaksu procentu likme jaunizsniegtajiem mājokĜu kredītiem

Vidējā procentu likme esošajiem kredītiem mājokĜa iegādei ar termiĦu virs 5 gadiem

Kredītu procentu likmes kredītiem eiro zemākajā līmenī, sarukušas arī latu kredītu likmes

8

Ienākumu kritums licis savilkt jostas

Vai Jūs izjūtat spriedzi, atmaks ājot kred ītu mājoklim?

0.0%

5.0%

10.0%

15.0%

20.0%

25.0%

30.0%

35.0%

40.0%

45.0%

50.0%

2008.08. 2008.12. 2009.04. 2009.07 2009.12 2010.05

Dati: SEB; MindScan; E-spy

Nē, mani ienākumi ir stabili un pietiekami lieli

Nē, šobrīd neizjūtu, bet par nākotni neesmu pārliecināts

Jā, kredīta maksājuma dēĜ esmu spiests atteikties no dažām ierastajām lietām

Jā, man nepietiek līdzekĜu ikmēneša kredīta maksājumam

9

Latvijas m ājsaimniec ību bruto ietaup ījumu likme (household saving rate) (%)

-5.00

-4.00

-3.00

-2.00

-1.00

0.00

1.00

2.00

3.00

4.00

5.00

6.00

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

Dati: Eurostat

Pārmērīgas t ērēšanas paraugstunda

10

Uzkrājumu veidošan ā būtiski atpaliekamno Eiropas valst īm

Mājsaimniec ību bruto ietaup ījumu likme* 2008.gad ā (%) Eiropas Savien ības valst īs

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

Latvi

jaLie

lbritānija

Igau

nija

Dānij

aSom

ijaUng

ārija

Polija

ĪrijaČe

hija

vidēji

ES va

lstīs

Nīde

rlande

Zviedrija

Itālija

Franc

ijaSlovē

nijaBeĜă

ijaAus

trija

Vācij

a

Dati: Eurostat* - ienākumu daĜa, kas netiek izmantota galapatēriĦā

11

Optimisms bija nepamatoti liels

Kas, Jūsupr āt, ir galvenais iemesls nesp ējai atmaks āt kred ītu?

0.0%

10.0%

20.0%

30.0%

40.0%

50.0%

60.0%

2008.08. 2008.12. 2009.04. 2009.07 2009.12 2010.05

Dati: SEB; MindScan; E-spy

Vispārējais cenu pieaugums (inflācija)

Pieaugošā kredītu maksājuma summa

PaĦemts pārāk liels kredīts cerībā uz labāku nākotni

Cits iemesls

12

Vairākums neizv ēlētos “strausa politiku”

Kā Jūs risin ātu savas finanšu probl ēmas, ja t ādas rastos?

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

2008.08. 2008.12. 2009.04. 2009.07. 2009.12. 2010.05.

Dati: SEB; MindScan; E-spy

Dotos uz konsultāciju ar bankas pārstāvi

Lūgtu finansiālu palīdzību radiem vai draugiem

Nogaidītu, kamēr viss atrisinātos pats no sevis

Cits

13

Neliels piepras ījums p ēc kred ītiem, jo nedroš ība par n ākotni; nenoteikt ība sāk pakāpeniski mazin āties

Vai Jūs būtu gatavs šobr īd Ħemt kred ītu?

0.0%

5.0%

10.0%

15.0%

20.0%

25.0%

30.0%

35.0%

40.0%

45.0%

2008.08. 2008.12. 2009.04. 2009.07 2009.12 2010.05

Dati: SEB; MindScan; E-spy

Jā, to domāju arī darītJā, bet nav tādas nepieciešamībasNē, gaidīšu, lai tirgus nostabilizējasNē, man jau patreizējais kredīts sagādā problēmasCits variants

14

Stabiliz ācija nekustam ā īpašuma cen ās; noska Ħojums optimistisk āks

SEB Mājok Ĝu cenu indikators

1.5

5.0

-19.1

-24.1

-29.1

-32.3

-34.1

-51.7

-55.5

-51.9

-18.8

-11.3

-8.2

-60 -40 -20 0 20 40 60

05.2009

06.2009

07.2009

08.2009

09.2009

10.2009

11.2009

12.2009

01.2010

02.2010

03.2010

04.2010

05.2010

Dati: SKDS; SEB

15

Paldies par uzman ību!