2
1 Skvērs ar «Lāčplēsi» — Jomas iela 32 Te ir senākais Jomas ielas sākums. 1877. gadā pretī skvēram atradās pirmā aptieka, ko atvēra Dubultu aptiekārs Kilpe, un citas ēkas. 1920.—30. gados te tika iekārtoti apstādījumi. 1953. gadā skvērā tika novietota Leonīda Kristovska veidota skulp- tūra «Lāčplēsis» jeb «Lāčauša cīņa ar pūķi». Tā veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji skulptūra atradās baseinā un kalpoja kā strūklaka. Skulptūrai vairākkārt atjau- nots zobens, bet pilnībā tā restaurēta 2003. gada vasarā, kad veikta arī skvēra rekonstrukcija. 2 Viesnīca «Majori» — Jomas iela 29 Uzcelta 1925. gadā, arhitekts Arturs Medlingers (1880—1961), būvuzņēmējs Jēkabs Paeglis. Ēka ir tradicionāla historisma būve, kurā jūtami gan neoklasi- cisma, gan neobaroka motīvi. Tā ir divstāvu mūra ēka ar mansarda izbūvi un torņiem. Respektablais apjoms ar kvartāla stūri akcentējo- šu paviljonu, saimniecības ēku un akmens mūra sētu veido pilsēt- būvnieciski nozīmīgu ansambli. Sākotnēji ēkā bija ierīkots aptuveni simts istabu, četras zāles, terases un labiekārtots parks ar strūklakām. 1979.—80. gadā viesnīca tika daļēji pārbūvēta, 1997. gadā — uzsākta plaša rekonstrukcija, zaudē- ta akmens sēta pret Jomas ielu. 3 Restorāns «Orients-Sultāns» — Jomas iela 33 Te atradās 20. gs. sākumā celta Annai Strazdiņai piederoša vasarnīca, kurā bija ierīkots veikals. 1914. gada ziemā tā nodega. Nodegušās va- sarnīcas vietā uzcēla vienstāvu tirgotavu. 1930. gados te atradās alus fabrikas «Iļģuciems» galvenās noliktavas, pēc tam alus bārs «Sencis». 1996. gadā ēka rekonstruēta, iekārtojot restorānu, uz fasādes atklāts senais nosaukums «Sultāns» — krievu valodā, bet tas aizkrāsots. 4 Tirgotava, «Drogas» — Jomas iela 36 Tirgotava celta 19./20. gadsimtu mijā, tai veidota simetriska galve- nās fasādes kompozīcija ar neoklasicisma detaļām — kolonnām, dekoratīvām vāzēm. 20. gs. sākumā te atradās V.Skribanovica dāmu preču un rokdarbu veikals. 1995. gadā pēc rekonstrukcijas ēkā atra- dās sporta preču veikals, no 2002. gada — veikals «Drogas». 5 Horna dārzs — Jomas iela 35-41 Pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas ielā. 1870. gadā te vēl atradās kāpu meža teritorija. Ze- mesgabala pirmais nomnieks bija Horns, tādēļ šis vārds nonācis līdz mūsu dienām. 19. gs beigās te bija uzbūvēta viesnīca, restorāns, kine- matogrāfs, koncertzāle un brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk kā 2000 klausītāju. 1913. gada 28. augusta ugunsgrēkā nodega visas ēkas Horna dārzā. 1920.—30. gados tika ierīkoti pilsētas apstādī- jumi, uzcelta jauna brīvdabas estrāde, sastādīta liepu aleja gar Jomas ielu. 1970. gadā te uzcelts kinoteātris, tagadējais Majoru kultūras nams. 1991. gadā Jomas ielas malā atklāts piemineklis «Krauklītis» Rainim un Aspazijai (autori Zigrīda Fernava — Rapa un Juris Tiščenko — Rapa) sa- karā ar viņu uzstāšanos sarīkojumā Horna dārzā 1905. gadā. 6 Sporta preču veikala ēka — Jomas iela 40 Tirgotava uzcelta īsā laika posmā pēc lielā ugunsgrēka Horna dārzā 1913. gadā. Ēkas apjomi veidoti koka konstrukcijās un apdarē. 7 Veikalu tīkla «Fēnikss» ēka — Jomas iela 44 Tirgotava uzcelta 1913. gadā. Ēkas mūra apjoms ar divstāvu akcentu centrālajā daļā, kas veido pāreju uz ielas perimetrālo trīsstāvu apbū- vi. Veikalu ēku apsaimnieko a/s «Fenikss», kas pēdējo 10 gadu laikā vairakkārt mainījusi veikaliņu saturu un iekārtojumu. Ēkas pagalmā atrodas ledus pagrabs. 8 «Jokers», Krājbanka — Jomas iela 37 Ēka daļēji saglabājusies no Horna viesnīcas 1870. gadā. 1896. gadā tās zālē ierīkoja pirmo kinematogrāfu Rīgas jūr- malā. 1930. gadā ēkā izbūvēja apjomu pret Tirgoņu ielu un iekārtoja kafejnīcu «Mascotte» (franču val. — talismans), kas izcēlās ar pusloka izliekumu, kolonnām un efektīgu uzrakstu, kā arī Art Deco stilā veidotu interjeru (arhitekti Alfrēds Karrs un Kurts Betge). 1930. gadu otrajā pusē kafejnīca ie- guva «Korso» nosaukumu, bet Tirgoņu ielas fasādē parādījās Otto Švarca restorāna vārds. Īpaši efektīgi bija milzīgie logi visas sienas augstumā, tos varēja pacelt un izmantot kā durvis. Pēc Otrā pasaules kara zālē bija iekārtota ēdnīca, bet no Jomas ielas — ieeja restorānā «Septiņas māsiņas». Tajā vakaros savā jaunībā spēlējis Raimonds Pauls. 1990. gados te atjaunoja restorānu «Korso», bet no 2000. gada ēkā atrodas banka un spēļu zāle. 9 «Vakera» nams — Jomas iela 46 No 1870. gadā te atradās maiznieka Štegera sēta, kuru laucinieki iz- mantoja par tirgus vietu. Te esošais Korovina veikals bija pirmais, kas ieguva tirgošanās atļauju, tādēļ arī ielai Tirgoņu vārds. Līdz 1913. gada te atradās Leopoldam Vakeram piederošas divas div- stāvu vasarnīcas, 2 šķūņi un ledus pagrabs. Tur bija izvietota Vakera maiznīca, no kuras 1913. gadā izcēlās ugunsgrēks. 1914. gadā tika uz- celts 3-stāvu mūra nams ar veikalu telpām 1.stāvā un viesnīcas telpām 2. un 3.stāvā. 1930. gadā te atradusies O.Gebauera «Majoru viesnīca», restorāns un Rīgas Jūrmalas pilsētas banka. 1952. gadā 1.stāvā iekārto- tas zivju veikala telpas ar mākslinieka O.Stankēviča gleznojumiem un interjera dekoratīvo apdari, kas vēlāk papildināta ar baseinu. 1999.gadā interjers aizsegts, ierīkojot spēļu zāli. 10 Veikalu ēka — Jomas iela 48 Līdz 1913. gadam te atradās vasarnīca ar dažādām tirgotavām. 3-stāvu mūra ēka uzcelta 1914. gadā. 1.stāvā izvietoti veikali, 2. un 3.stāvā — dzīvokļi. Grāmatu veikals ēkā atrodas no pēckara gadiem, veikals «Pingvīns» izbūvēts 1991. gadā, nomainot oriģinālos vitrīnu logus. 11 Kafejnīca «Kazbeks» un veikalu ēkas — Jomas iela 39 un 41 Šajā vietā (vecā adrese Jomas iela 17/19) līdz 1913. gada uguns- grēkam atradās brāļu Kārļa un Indriķa Grīnvaldu četras divstāvu vasarnīcas un dažādi veikali. Divstāvu koka tirgotavu ēkas ar dzīvokļiem 2.stāvā uzceltas 1914. gadā. Jomas ielā 41 ilgstoši atradās aptieka. 12 Biroju un veikalu ēka — Jomas iela 50 Līdz 1913. gadma šajā vietā atradās Karlines Klason vasarnīca ar vei- kaliem. Trīsstāvu mūra nams uzcelts 1914. gadā. 2001. gadā veikta ēkas rekonstrukcija, atjaunotas oriģinālās balkonu margas, pirmajā stāvā izvietojušies biroji un veikali. 13 Izstāžu zāle — Jomas iela 43 Zemesgabalā ar atkāpi no ielas atrodas visvecākā saglabātā ēka Jomas ielā. Tā celta 1863. gadā ne- oklasicisma arhitektūras stilistikā. Galvenās fasādes ieeju un A un R verandas akcentē frontoni. Ēkas plānojums pakārtots centrālajai zālei. 1920. gados šeit dzīvoja Pareizticīgo baznīcas priesteris Arhierejs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā ierīkoja Rīgas vēstures muzeja filiāli, kas vē- lāk kļuva par Jūrmalas muzeja izstāžu zāli. Tagad ēka ir privātīpašumā. 14 Kafejnīca «Joma» — Jomas iela 54 Līdz 1913. gadam zemesgabalā atradās Natālijas Horn mantinieku divas vasarnīcas ar tirgotavām. 1969. gadā uzcēla jaunu kafejnīcu «Joma» (arhitekts I. Strautmanis). Ēkai ir ekspresīvs, izteiksmīgs apjoms ar modernai arhitektūrai atbilstošu interjeru un plašiem stiklojumiem otrā stāva kafejnīcas zālē. Dzīvās mūzikas klātbūtne vakaros to vērta par 1970. gadu jaunatnes iemīļotu izklaides vietu. Ēkai ir uzsākta rekonstrukcija. 15 «Tilo» ūdensdziedniecība — Jomas iela 56 Šajā zemesgabalā 20. gs. sākumā atradusies Tilo ūdensdziedinātava. Saglabājusies vasarnīcas ēka, kurā 1960. — 80. gados atradās Jūr- malas ceļojumu un ekskursiju birojs. Tagad privātīpašums, ēka tiek izmantota dažādu veikaliņu ievietošanai. 16 Viesnīca «Hotel Jūrmala Spa» — Jomas iela 47/49 1930.gadā te atradās N. Zēberga delikatešu un vīna tirgotava. Sākot- nēji viesnīca tika atvērta 1974. gada 30. aprīlī. Ēka bija paredzēta 360 cilvēkiem 260 numuros. Līdzās esošās restorāna telpas ar 150 vietām iekārtoja interjera māksliniece Austra Mošenkova. 2005. gada pava- sarī durvis vēra jauna Spa viesnīca. 17 Kafejnīca «Veranda» un optikas veikals — Jomas iela 58 19./20.gadsimtu mijā celta divstāvu ēka ar tirgotavu 1.stāvā un dzī- vokli ar balkonu 2.stāvā. Balkona restaurācijā izmantota oriģināla detaļa — pūķis. 18 Pansija, restorāns «Senators» — Jomas iela 55 20. gs. sākumā būvēta divstāvu pansijas tipa ēka ar bagātīgu kok- griezuma dekoru, novietota ar gala fasādi pret Jomas ielu. Ēkā daļēji saglabāts vēsturiskais interjers ar kāpnēm un krāsni — kamīnu. Kopš 2002. gada te ierīkots restorāns «Senators», veikta zemesgabala ap- būve ar vasaras — pagaidu tipa celtnēm. Dziļumā iekārtots bērnu atpūtas laukums. 19 Alus krodziņš, Promenāde — Jomas iela 64 a 20. gs. sākumā te atradusies pirmā telefona stacija. Kafejnīcas «Pro- menāde» ēka uzcelta 1960. ga- dos un ilgstoši bija pazīstama kā kulinārijas veikals. 1990. gados vasarnīcas ēkā iekārtots «Senču» alus krodziņš ar bērnu rotaļu laukumu. 20 Kino ēka — Jomas iela 66 Ēka būvēta Latvijas brīvvalsts laikā tieši kino «Eden» izmantošanai, īpašnieks bija A. Šalkovskis. 1930. gadā atzīts par vismodernāko kino Rīgas Jūrmalā. Pēc Otrā pasaules kara kino tika pārdēvēts «Dzintar- krasta» vārdā, bet pēc 1970. gada, kad uzcēla jauno kinoteātri Jomas ielā 35, te atradās sadzīves pakalpojumu darbinieku klubs. 1990. ga- dos ēkā izvietojās saloni, frizētavas un tml. 21 Kioskiņš, kafejnīca — Jomas iela 63 Zemesgabalā daļēji saglabājusies vasarnīcu tipa apbūve, kura tagad tiek izmantota veikaliņu iekārtošanai. Īpašs ir ielas malā novietotais suvenīru kioskiņš, veidots nacionālā romantisma stilistikā, oriģinā- lais niedru seguma jumts nomainīts. Tirgotavas ēkas galā uz pašas J.Pliekšāna ielas stūra 1973. gadā uzbūvēta «slieteņa» tipa kafejnīca «Četri brāļi», nosaukums it kā parodē Rīgas vēsturisko ēku — «Trīs brāļus». 2006. gadā tās vietā uzcelta ēka, kur atrodas kafejnīca «Pla- nēta sushi». 22 Pansiju ēka — Jomas iela 78 Divdaļīga pansijas tipa ēka ar stūra torņa akcentu celta 20. gs. sā- kumā. Jomas ielas apbūvē 1.stāvs izmantots tirgotavām, 2.stāvs — dzīvojamām telpām. Aizmugurē uz J.Pliekšāna ielas piebūvēts liels divstāvu dzīvojamais apjoms ar verandām. Ēka kapitāli remontēta 2001. gadā un 2008.gadā. Te iekārtota spēļu zāle. 23 Biroju ēka — Jomas iela 65/67 Uzbūvēta 1968. gadā (arhitekti J. Goldenbergs, L. Gintere, inž. Z.Cālītis) vēsturiskās koka apbūves vietā, ko veidoja 2—3 neliela apjoma koka vasarnīcas. Tā ir kompakta betona un stikla ēka, kas novietota, respektējot vēs- turiskās Jomas ielas apbūves struktūru, bet pārsniedzot mērogu. Monolīto apjomu mīkstina stikloto plakņu vizuālais vieglums. 2007. gadā ēka tika rekonstruēta un tās pirmajā stāvā ir izvietota kafejnīca «Double coffee», bet 2. un 3. stāvā banka. 24 Restorāns «Orients» — Jomas iela 86 1986. gadā pēc arhitekta Ģ. Ādmiņa projekta uzcelta Jomas ielai neraksturīga, dzelteno ķieģeļu restorāna ēka, kas ar galveno fasādi iesniedzas gan Jomas ielā, gan blakus zemesgabalā. 25 Restorāns — Jomas iela 88 Līdz 2000. gadam zemesgabalā bija saglabājusies vēsturiskā vasar- nīca. Pēc ugunsgrēka vasarnīcu nojauca un arhitekts G.Sakne pro- jektēja jaunu sabiedrisku ēku. 2002. gadā uzbūvētā viesnīca «Alve», kas veidota kā samērīgs stūra apjoms ar plašiem stiklojumiem. 26 Fon Kleista pansija, viesnīca «Villa Joma» — Jomas iela 90 20. gs. sākumā celta pansiju tipa ēka, piederējusi fon Kleistam. Padomju laikā tā iekļāvās atpū- tas nama «Majori» sastāvā, bet 2001. gadā pēc arhitekta Uģa Šēnberga projekta veikta ēkas rekonstrukcija, tajā iekārtota viesnīca «Villa Joma». 27 Veikalu ēka — Jomas iela 85 Vienstāvīga tirgotavas ēka Jomas ielā 85 būvēta funkcionālisma sti- listikā 1928. gadā. Vairākkārt pārbūvētā veikalu ēka tagadējā izskatā kopš 1928. gada. 28 Veikalu — pansiju ēkas — Jomas iela 92 20. gs. sākumā būvētas divas kvartālu aizņemošas pansiju tipa ēkas ar tirgotavām pirmajā stāvā. Ēkas simetriski ar stūra tornīšiem iezīmē novietni uz šķērsielām. Starp tām atrodas iespējami vecākā ēka šajā zemesgabalā. 29 Pareizticīgo baznīca, izstāžu zāles, globuss — Jomas ielas galā uz Turaidas (Robežu) ielas Līdz 1967. gadam Jomas ielas noslēdzošā dominante bija pareizti- cīgo baznīca, kuru nojauca. Baznīcas priekšmeti tika pārvietoti uz pareizticīgo baznīcu Dubultos. Tās vietā tika projektētas un uzceltas izstāžu zāles. Krietni necilāka dominante ir nesimetriski novietotais metālkaluma objekts «Globuss», kuru 2003. gadā restaurēja par Aiz- kraukles bankas ziedotiem līdzekļiem. 30 Restorāns «Lido» — Turaidas iela 8 1930.gadā, pārbūvējot kādreizējo Volfšmita vasarnīcu, tika radīts izcils izklaides objekts, pazīstams vēl līdz 20.gs 90. gadiem. Pēc īpa- šuma denacionalizācijas tika iegūti vērtīgi fotomateriāli, bet zaudēts bijušais restorāns. Restorāna pārbūvi projektēja arhitekts Sergejs Antonovs, bet inter- jeru — Ļevs Vitlins. Bāra telpas noformēja tolaik mākslas akadēmijas students, topošais gleznotājs Ārijs Skride. Katra iekštelpa bija iekār- tota atšķirīgās toņkārtās. 31 Restorāns «Jūra» — Dzintaru prospekts 2 20.gs. 30.gados tā bija populāra kafejnīca — restorāns piederēja Kārlim Baumanim. Ēka bija veidota funkcionālisma stilistikā, kas balstās uz ģeo- metriski skaidriem, kubiskiem apjomiem. Dominēja horizon- tālās logu, dzegu un balustru līnijas. 21.gs. rekonstrukcijas laikā ēka ieguvusi lielākus apmērus, tā veidota mūra konstrukcijās un apdarē. Vēsturiskie interjeri filmēti un redzami latviešu mākslas filmā «Kārkli pelēkie zied». 32 Viesnīca «Pegasa pils» — Jūras iela 60 Padomju laikā divās vēsturis- kās pansiju tipa ēkās atradās Fabriciusa sanatorija. Pēc de- nacionalizācijas uz neilgu laiku izveidojās sanatorija «Edinbur- ga», bet pēc tam ilgus gadus objekts netika apsaimniekots. 2003. gadā tika uzsākta ēku atjaunošana, un 2005. gadā atvērta viesnīca «Pegasa pils». 2006. gadā rekonstruēja ēku Jūras un Kau- dzīšu ielas stūrī. 33 Dzintaru koncertzāle — Turaidas iela 1 Ar 1897. gadu šajā vietā notika pirmie koncerti. 1909.gadā kā- pās pie Edinburgas kūrmājas uz- būvēja greznu paviljonu, kas bija izmeklētas un elegantas publi- kas tikšanās vieta, kur koncertēja Varšavas Filharmonijas orķestris. Kūrmāja nodega 1935.gadā. 1936.gadā kūrmājas vietā tika uzbūvēta tagadējā koncertzāles slēg- tā zāle. To projektēja arhitekti Aleksandrs Birzenieks (1893.—1980.) un jūrmalnieks Viktors Mellenbergs (1905.—2001.), bet interjerā atrodas jūrmalnieka lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa (1883.—1942.) trīs gleznojumi «Lielupe», «Jūra» un «Latvija», kas restaurēti 21.gs. sākumā. Koncertzāle ir koka trīsdaļu garenjomu celtne ar stilizētu, pagarinātu kolonnu portiku pret Turaidas ielu un nacionālā romantisma motīviem fasāžu un iekštelpu apdarē. Austru- mu galā saglabājās vasaras estrāde. 1960.gadā vasaras koncertestrādes vietā tika uzbūvēta pašlaik tik populārā vasaras koncertzāle (arhitekti M. Ģelzis, A. Vecsīlis un konstruktors A. Bite) ar metāla konstrukciju pārsegumu vairāk kā 2000 skatītājiem. Metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošināja teicamu akustiku. Speciālisti joprojām atzīst šīs būves unikalitāti. 2001. gadā pie slēgtās zāles tika atklāta piemiņas plāk- sne, kurā minēta 1986.gadā notikusī Čatokvas konference, kurā pir- mo reizi atzina Latvijas okupāciju. Vasaras koncertzālē tika ierīkota infrasarkano staru lampu apsilde. 2006. gadā tika izveidots jauns teritorijas labiekārtojums. 34 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 61 1910.gadā celta divstāvu koka celtne neorenesanses arhitektū- ras stilistikā. Ēku raksturo simet- riska fasāžu kompozīcija, terase un atklāta lodžija, kā arī bagātīgs kokgriezuma dekors. Ēka bijusi 1920.gados pazīstama cigarešu un tabakas rūpnieka Eduarda Jaunzema īpašums. Padomju laikā arī šajā zemesgabalā atradās Fabriciusa sanatorija. Kādreizējās strūklakas ar skulptūru vietā tika novietots Fabriciusa piemineklis. Vēsturiski zemesgabals robežojās ar pludmali, un kāpas galā uzceltā lapene arī uzskatāma par zemesgabala apbūves sastāv- daļu. Tā veidota 1930. gados kā mūra paviljons — rotonda uz augsta akmens virspamata. 35 Pansiju ēka — Jūras iela 57 Tā ir liela apjoma pansiju tipa ēka, ko veido vairāki apjomi — senākā daļa zemesgabala dziļumā ar daļēji saglabājušos ailotu kokgriezuma dekoru — saulīti un austrumu pusē piebūvētu divstāvu apjomu ar stūra torni. Pēc Otrā pasaules kara ēkas bija iekļautas Vissavienības pansionāta «Majori», vēlāk Fabriciusa sanatorijas sastāvā. Vēstu- riskajai ēkai tika uzbūvēts vienstāvu apjoms ēdnīcas vajadzībām. Ēkas restaurācijas rezultātā tiks nojaukts neatbilstošais vienstāvu apjoms. 36 Viesnīca «Eiropa» — Jūras iela 56 Centrālā viesnīcas ēka ir celta 20. gs. sākumā, kura ir vēsturiskā pansiju tipa ēka. Tā ir liela apjo- ma divstāvu ēka ar jumta izbūvi un verandām. Ēku raksturo bagā- tīgs kokgriezuma dekors — logu apdarēs, dēļu galos, dzegās, silu- etgriezuma dēlīši verandu paneļos. Zemesgabalā atrodas vēl viena vēsturiskā ēka. Latvijas brīvvalsts laikā te atradās pansija «Imperial», bet pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja Vissavienības Kūrortu pa- dome. Pēc denacionalizācijas ēkas tika pārdotas, un jaunie īpašnieki rekonstrukcijas rezultātā ēkas uzcēla no jauna. Kopš ēku rekonstruk- cijas pabeigšanas 2004. gadā tajās atrodas viesnīca «Eiropa». 37 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 54 Tā ir liela apjoma pansiju tipa ēka, ko raksturo Jūras un Viktorijas ielu stūri iezīmējoša torņveida izbūve. Ēka bagātīgi dekorēta ar kokgrie- zuma detaļām logu apdares, dēļu gali, kronšteini, stūru nosegdēļi, aplikatīvie dekori u.c. 20.gs. 90. gados ēku nodeva Polijas vēstniecības Latvijā rīcībā. Ēka nav remontēta, zemesgabalu ieskauj pagaidu nožogojums. 38 Zemesgabals — Jūras iela 53 Ēka celta 1897.gadā un tur atradās Dommeršterna pansija. 1930.ga- dos tā bija ieguvusi jaunu īpašnieku un arī nosaukumus — «K. Līnis» (agrāk «Splendid») pansija, kas reklamēja «krievu un franču ķēķi un skatu uz jūru». Arī adrese tajā laikā bija ar Nr. 57. Ir ziņas, ka tajā dzīvo- jis Latvijas porcelāna rūpnieks Kuzņecovs. Zemesgabalā saglabājusies ēka dziļumā, kas iespējams ir būvēta pēc latviešu arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā ir vienstāvu koka konstrukciju būve ar drempeļstāvu. Ēka veidota nacionālā roman- tisma stilistikā, kas bija raksturīga A. Vanaga būvēm un minēta viņa projektēto būvju sarakstā ar šķērsielas — Viktorijas ielas adresi. 39 Dzīvojamā ēka — Jāņa Pliekšāna iela 1 Tā ir 19./20.gadsimtu mijā celta vienstāvu koka konstrukciju celtne ar mezonīnu. Vēsturiski abu stāvu verandas bija bez stiklojumiem. Ēkai atjaunots vēsturiskais koka skaidu jumta segums un vienstāvu veranda austrumu pusē. Ēka ar galveno fasādi novietota pret Jūras ielu un akcentē Jūras un Jāņa Pliekšāna ielu stūri. 40 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 50 Zemesgabalos starp Konkordijas un Jāņa Pliekšāna ielām vēsturiskā apbūve atradās līdz 20. gs. beigām, bet tika pieļauta tās nojaukšana. Jaunās arhitektūras autors ir arhitekts Vladimirs Neilands, neoklasi- cisma stila popularizētājs. Īpašnieki ēku nodēvējuši par villu «Aspa- zija». Jūrmalā arī vēsturiskās ēkas bieži ieguva vārdus, bet Jūras ielā tādi gadījumi nav konstatēti. 41 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 48 Zemesgabalos starp Konkordijas un Jāņa Pliekšāna ielām vēsturiskā apbūve atradās līdz 20. gs. beigām, bet tika pieļauta tās nojaukšana. Zemesgabalā Jūras ielā 48 uzceltas divas ēkas pēc arhitekta Uģa Šēnberga projekta — asimetriskas, ar atbilstošu plānojumu. 42 Dzīvojamā apbūve — Jūras iela 47 Tā ir 20. gs. sākumā veidota plaša zemesgabala apbūve ar dažāda rakstura un funkcijas būvēm. Dzīvojamā ēka ir vienstāvu koka kons- trukciju celtne ar jumta izbūvēm neorenesanses arhitektūras stilisti- kā. Padomju laikā aizbūvēta galvenās fasādes divstāvu veranda, kas bijusi īpaši grezna. Stallis atrodas zemesgabala centrālajā daļā. Tā ir divstāvu koka kons- trukciju celtne ar pildrežģa konstrukcijām 2. stāva līmenī. 1990. ga- dos ēka rekonstruēta par dzīvojamo ēku. Kāpas virsotnē atrodas slēgta lapene ar bagātīgu kokgriezuma de- koru, bet paviljons — vienstāvu koka konstrukciju celtne neoklasi- cisma arhitektūras stilistikā — daļēji veido pludmales apbūvi. Pavil- jons atjaunots 1990. gados. 43 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 38 Dzīvojamā ēka — pansija ir 20. gs. sākumā celta masīva apjoma divstāvu koka celtne ar stūra tor- ni. Ēku raksturo galvenās fasādes asimetriska apjomu kompozīci- ja, verandas ar plašiem stikloju- miem un daudzveidīgs kokgrie- zuma dekors. Ēka veido Jūras un Teātra ielu stūra akcentu. Kopš 2003.gada ēkai tiek veikti fasāžu restaurācijas un rekonstrukci- jas darbi, kā arī veidots jauns teritorijas labiekārtojums. 44 Zemesgabals — Jūras iela 43/45 Zemesgabals ar Nr. 43/45 starp Pilsoņu un Teātra ielām un pludmali aizņem veselu kvartālu. Zemesgabala kāpu daļā 1930. gados atradās Maskovska vasarnīca, bet pludmales daļā — populārā Kronberga virpuļgrīda, kas nodega 1933.gadā. Vēsturiskā apbūve tika nojaukta pakāpeniski līdz 1980. gadu sāku- mam, kad apvienotajā zemesgabalā projektēja modernu pansio- nātu, kas tautā ieguva nosaukumu «Astoņi luksi». No vēsturiskās apbūves saglabājusies tikai viena ēka zemesgabala dziļumā pie Teātra ielas. 45 Pansiju ēka — Jūras iela 34 Ēka celta 20.gadsimta sākumā. Tā ir divstāvu koka konstrukciju celtne. Jūrmalas koka apbūvei raksturīga ēka ar nozīmīgu fasāžu kompozīciju un kokgriezuma dekoru — dzegām, stūru apšuvumu dēļiem, logu dekoratīvajām apdarēm, diagonālrežģu kārtojumu. Ēka veido Jūras un Pilsoņu ielas stūra apbūvi. 2005. gadā uzsākti restaurācijas — rekonstrukcijas darbi. 46 Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka — Jūras iela 32 Zemesgabalā atradās dažādu laiku apbūve — 20. gs. sākuma un padomju laika. Pēc Otrā pasaules kara, ēkas apvienojot, tajās bija ierīkota sabiedriska iestāde — klubs un lasītava. 1977. gadā tajā notikusi Šauļu lietišķās mākslas izstāde. Pēc ēku nojaukšanas 2005. gadā pēc arhitekta Jāņa Alkšņa projekta tika uzcelta sešu dzīvokļu dzīvojamā ēka, kas 2006. gadā tika atzīta par gada labāko būvi Latvijā. 47 Rāceņa peldu iestāde — Pilsoņu iela 1 Ēka būvēta 20.gs. sākumā, paplašināta 1914.gadā. Ēka ir divstāvu koka konstrukciju celtne ar torni. Tā veido pilsēt- būvniecisku akcentu pludmales apbūvē. Ēku raksturo augsts cokols pludmales pusē un kok- griezuma detaļas. Ēkā 1914.gadā pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā tika piedāvātas dažādas vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā — silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas. Padomju laikos šeit bija kūrortpoliklīnika. 2003. gadā ēka tika res- taurēta un atguvusi savu sākotnējo izskatu. 48 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 39 Ēka celta ap 1910. gadu. Divstāvu koka ēka ar apmetumu fasādēs izceļas pārējās koka apbūves vidū ar galvenās fasādes kompo- zīciju un rotondas puslokā vei- dotu kolonnu portiku ar balkonu otrā stāva līmenī. Padomju laikā ēka iekļāvās sanatorijas «Draudzība» sastāvā. Ēkai bija saglabāts oriģinālais apjoms ar senāko daļu iekšpagalmā, logi un ārdurvis ar īpašām žalūzijām. Interjeri bija pārbūvēti padomju laikā, saglabāta tikai gaišzaļu podiņu jūgendstila krāsns. Tikai 2004.gadā tika uzsākta ēkas atjaunošana, kuras rezultātā tika restaurēta oriģinālā podiņu krāsns, un ievietota vēl otra krāsns — kamīns, kas izmantojams arī funkcionāli. Interjerā izmantots arī vēsturiskais puselipsveida loga motīvs, kura oriģināls redzams virs ārdurvīm. Tiks atjaunotas A. Trofimova projektētās amforveida vā- zes priekštelpas ailās. 49 Viesu nams — Jūras iela 30 Zemesgabalā atrodas divas vēsturiskās ēkas, celtas 20. gs. sākumā. Padomju laikā tajās saimniekoja sanatorija. Ēka lit. 2 ir vienstāvu koka celtne ar jumta izbūvi. To raksturo galvenās fasādes simetriska kompozīcija un kokgriezuma dekora elementi. Otra ēka veido ielu stūra akcentu. To raksturo tornis ar kupolu. Abas ēkas pēc remonta 21.gs. veido viesu nama kompleksu ar kopēju labiekārtojumu. 50 Dzīvojamo ēku apbūve — Jūras iela 28 Zemesgabali apbūvēti pēc 1905.gada. Zemesgabalu īpašnieks Bēr- tulis Upītis būvniecībai izmantojis pa Lielupi atpludinātus kokus. Vēsturiskā ēka Jūras ielā 26 nodega 1999.gadā. Ēka lit. 1 ir vienstāvu koka celtne ar drempeļstāvu, to raksturo vaļējā lodžija un kokgriezu- ma dekors galvenajā fasādē. Ēka rekonstruēta ap 1990. gadu. 51 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 33 Ēka celta 1900.gadā. Tā ir vienstāvu koka celtne ar neogotikas arhitektūras detaļām — logailu veidojumiem un kokgriezuma de- koriem. 2000.gadā tika pabeigta ēkas restaurācija un jaunas piebūves vei- došana. Pēc vēsturiskām fotogrāfijām tika atjaunots metāla žogs. Teritorija labiekārtota kopā ar ēku Jūras ielā 31. 52 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 31 Ēka būvēta 19.gs. 3. ceturksnī, tā pēc rakstura ir tuvāka Pierīgas muižiņām nekā Jūrmalas va- sarnīcām. Lai gan ēka ir neliela apjoma, tā rada monumentālu iespaidu ar 1.stāva un mezonīna izbūves kolonādēm, aiz kurām ēnā vīd logi un durvis, un rada mazu grieķu tempļa vīziju. 2000.gadā ēka tika restaurēta, saglabājot sākotnējo pamatapjomu, detaļas un pārplānoja pielāgojot administratīvas ēkas funkcijai. Restaurācijas gaitā ēkai saglabātas daudz oriģinālo detaļu, sākot ar planku apšuvumu un beidzot ar iekšējām kāpnēm, grīdām, durvīm un to metāla furnitūru. Pēc atjaunošanas 2002. gadā ēkā atrodas birojs. 53 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 29 Ēka celta 20.gs. sākumā neogotikas sti- listikā. Divstāvu koka konstrukciju celtne veidota asimetriskā apjomu kompozīcijā ar stūra torni un kokgriezuma dekoru. To raksturo dzeguļi jumta parapetā un logu noformējumā, arkveida dekori ieejas tera- sē un mazajos lodziņos tornī, kā arī āboliņ- lapas motīvs. 1948.gadā ēka tika nacionalizēta un to iz- mantoja sanatorijas vajadzībām. Tikai 2002. gadā tika uzsākta ēkas atjaunošana. Daļēji demontējot, tika atjau- notas konstrukcijas un fasāžu apdare, bet saglabātās detaļas — res- taurētas. Tika atjaunota interjera dekoratīvā apdare un zaļo glazēto podiņu krāsns — kamīns. 54 Majoru Jūras paviljons un skulptūra «Bruņurupucis» — Tirgoņu iela 1 Celts 1909. gadā historisma stilā peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts A.Medlingers. Divstāvu koka konstrukcijas ēka ar stūra torni, plašām stiklotām virsmām un kok- griezuma detaļām. Interjera galvenā sa- stāvdaļa bija lielā zāle ar virpuļojošo deju grīdu. 1980. gados zāli papildināja ar vitrā- žām un lustrām. Uz paviljona terases ir pa- bijis Zviedrijas karalis Gustavs V 1929. gada vasarā. 2005. gadā ēka tika atjaunota. Skulptūra «Bruņurupucis» šajā vietā tika novietota 1995. gadā, tā simbolizē mūža ilgumu. Tās autors ir tēlnieks Jānis Bārda. Fotogrā- fija pie bruņurupuča ir tradicionālais suvenīrs no Jūrmalas, kas ir arī šī maršruta kontroles bilde, kas jāpievieno gala pieteikumam. 55 Viesnīca «Baltic Beach hotel» — Jūras iela 19-21-23 Zemesgabali kvartālā starp Jū- ras, Vanagu, Tirgoņu ielām un pludmali bija sadalīti un apbū- vēti līdz 1877.gadam. Pavisam bija izveidoti 8 gruntsgabali. Kvartāla vidū, perpendikulāri pludmalei atradās Mazā Omni- busa (vēlāk Omnibusa) iela. No vēsturiskās apbūves kvartālā saglabājušās tikai divas ēkas. Viena atrodas bijušajā zemesgabalā Jūras ielā 23 — Latvijas brīvvalsts laikā tā bija rūpnieka Štrausa dzīvojamā ēka — vasarnīca. Tā ir vienstāvu koka ēka ar apmetumu fasādēs un mezonīna izbūvi. Ēkas galvenās fasādes mezonīnā it kā vidējās logailas vietā atrodas reljefs stuka veidojums ar sižetisku tēmu — divām vāverītēm un ziedu virteni. Ēkā bija saglabājies mākslas piemineklis — spogulis, kas tagad pārvietots un atrodas Jūrmalas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas telpās Edinburgas prospektā 75. Pie Vanagu ielas fragmentāri saglabājies arī vēsturiskais nožogo- jums, kas kādreiz bijis zemesgabalam Jūras ielā 19. Bijušajā zemes- gabalā Jūras ielā 19 dziļumā kāpu reljefā pie Vanagu ielas sagla- bājusies neliela apjoma vēsturiskās apbūves ēka. Pārējā apbūve vai nu gājusi bojā ilgākā laika periodā pēc Otrā pasaules kara vai nojaukta 20.gs. 70.gadu sākumā pirms sanatorijas «Rīgas jūrmala» korpusu būvniecības uzsākšanas. Kopš privatizācijas 2001.gadā padomju laika sanatorijas ēkas rekonstruētas par viesnīcu «Baltic Beach Hotel». 56 Viesu nams — Jūras iela 14 Ēka veidota neoklasicisma stilā, celta 1924. gadā. Tā ir repre- zentabla divstāvu koka celtne. Kompakto būvapjomu raksturo galvenās fasādes simetrija. Ēkas fasāžu apdarē izmantoti klasiskā ordera elementi. Spēcīgo fronto- nu balsta samērā masīva kolonāde, ko vizuāli atvieglo plašie stikloju- mi. Stila vienotība detaļās — kvadrātiskais logu dalījums, metālkalu- mi un rusta zīmējums apmetumā rada atturīgu eleganci. No senās greznības ēkā saglabājusies dekoratīvā koka panelējuma apdare vestibilā un kāpņu telpā, koka kāpnes, durvju vērtnes, par- kets un dekoratīvi griesti, kā arī kamīns un krāsns. Padomju laikā ēkā atradusies milicijas nodaļa, tā bija iekļauta sa- natorijas «Rīgas Jūrmala» sastāvā, bet 1990. gados pārgāja Latvijas Saeimas kancelejas valdījumā. 2006.gadā pabeigti ēkas rekonstruk- cijas darbi. 57 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 13 Ēka bijusi Latvijas pirmās re- publikas laikā pazīstamās sa- biedriskās darbinieces un žur- nāla «Atpūta» izdevējas Emīlijas Benjamiņas privātīpašums. Ēka celta 1939. gadā pēc arhitekta Ļeva Vitlina (1885−?) projekta, kurš noskatīts Itālijā. Ēkas telpiskā kompozīcija veidota racionā- lisma arhitektūras iespaidā, fasāžu apdarē izmantojot historisma stila elementus. Dominē lakoniskais būvapjomu kārtojums, pla- šās, stiklotās virsmas un horizontālo līniju akcenti. Monumentālās divstāvu ēkas apjoms pakļauts kāpas reljefam un veido vairākus lī- meņus interjerā. Neskatoties uz to, iekštelpu plānojums pārsteidz ar funkcionālu skaidrību un harmoniju. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis Otrais pasaules karš: tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa aizsardzības noteikumu prasība. Ēkā atrodas mākslas vērtības, kuru lielākā daļa darinātas 19. gs. beigās − 20. gs. sākumā. Sēta gar Jūras ielu ir greznākais Jūrma- las metāla žogs, kas darināts pēc arhitekta Sergeja Antonova (1884−1956) metiem. 58 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 8 Celta 1913. gadā. Tā ir divstāvu koka ēka, kuras siluetā dominē mansarda jumts un stūra tornis. Apjomā visai prāvā celtne ir pietiekami kompakta. Pēc Otrā pasaules kara ēku ap- saimniekoja sanatorija «Majori». Jūras un Undīnes ielu pusē saglabājusies vēsturiskā metāla sēta ar ķieģeļu mūra stabiem un sētas vārtiņi ar vārtu torni — 20. gs. sāku- mā izplatītu, bet šobrīd jau unikālu izbūvi gruntsgabala ieejas akcen- tam. Savukārt, dārzā novietota skulptūra «Zēns uz zivs», kas kādreiz bijusi baseina sastāvdaļa. 59 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 6 Celta 1913. gadā. Tā ir divstāvu koka ēka ar ļoti izteiksmīgu, 20. gs. sākumam raksturīgu asimetrisku apjomu kompozīciju. Graciozs tornītis uzsver līniju vertikālismu. Jumtgalēs novietots bagāts ailoto kokgriezumu dekors. 2006.gadā uzsākti ēkas remontdarbi. 60 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 4 Dzīvojamā ēka ir divstāvu koka apmesta celtne. Ēku raksturo asimet- riska apjomu kompozīcija un poligonāla izbūve galvenajā fasādē. Tā ir stilistiski viendabīga, laikmetu raksturojoša būve. Zemesgabalu norobežo metāla sēta. 61 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 3 Dzīvojamā ēka ir divstāvu koka celtne neogotikas arhitektūras stilistikā, būvēta 1897.gadā. Ēku raksturo asimetriska apjomu kompozīcija, stūra torņveida iz- būve, veranda galvenajā fasādē. Ēkas fasāžu apdarē izmantots bagātīgs kokgriezumu dekors. 1995.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi, ieguldot Pasaules pieminekļu fonda (WMF), ziedotāju un Jūrmalas pilsētas domes līdzekļus, un paredzot iekārtot Kultūrvides centru. Ēkai restaurētas fasādes un detaļas, izgatavoti jauni vitrāžu logi, ārdurvis, kronšteini, bet darbi nav pabeigti. 62 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 2 Ēkai ir divstāvu apjoms ar belvedēru jumta stāvā. Ēka atspoguļo in- teresi par klasiskās arhitektūras mantojumu, kas atjaunojās 20. gs. sākumā. Tā ir detaļās bagātākā un konstrukcijās monumentālākā ne- oklasicisma koka būve Jūrmalā. Glezniecisko asimetriju izteiksmīgi papildināja terases un pamatstāva kolonnu pergolas. Ēkas interjerā atrodas kamīns un durvju vērtnes. Jauna metāla sēta un pagalma puses piebūve atdarina ēkas stilistiku. Vēsturiskajās fasādēs novietotas tēlnieka Edvīna Krūmiņa atjaunotās «galviņas». 63 Atpūtas nams — Jūras iela 1 Pēc teritorijas apbūvēšanas 19.gs. 2.pusē zemesgabalā atradās divas vasarnīcas un lapene. 1937.gadā te tika uzcelts un svinīgi atklāts strādnieku atpūtas nams — divstāvu koka apmesta celtne ar gariem koridoriem stā- vu plānojumā un atsevišķām istabām. Bija saglabājies vēsturis- kais labiekārtojums ar strūklaku un sievietes skulptūru ar krūku pie Jūras ielas pret galveno ieeju ēkā. Pēc Otrā pasaules kara ēku iekļāva padomju armijas sanatorijas sastāvā, kas apsaimniekoja bijušo Marienbādi. 21.gs. ēkas labiekārtojums zaudēts. Ēka ilgstoši netiek izmantota. 43 45 46 47 49 50 54 55 58 59 60 61 63 57 44 48 53 4 6 7 1 2 3 5 8 9 10 12 13 14 15 16 11 17 18 19 20 21 22 24 23 25 26 28 29 27 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 41 42 40 51 52 62 56 «Baltijas ceļojumu maratons 2008» Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs Lienes iela 5, Jūrmala, LV-2015 Jūrmalas Tūrisma informācijas punkts Autotilts Priedainē, pie caurlaižu punkta Darba laiks: Darbdienās: 9.00–19.00 Sestdienās: 10.00–17.00 Svētdienās: 10.00–15.00 Tālr.: (+371) 67 147 900 Fakss: (+371) 67 147 901 E-pasts: [email protected] www.jurmala.lv Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome. Materiāls tapis sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu Kultūrtūrisma maršruts «Majori – pilsētas sirds!» arhitektūras piemineklis mākslas piemineklis Maršruts kājāmgājējiem ar 63 apskates objektiem. Ilgums: līdz 2 stundām. Garums: 3 km.

Латвия. Юрмала. Маршрут культурного туризма

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Латвия. Юрмала. Маршрут культурного туризма

1 Skvērs ar «Lāčplēsi» — Jomas iela 32Te ir senākais Jomas ielas sākums. 1877. gadā pretī skvēram atradās pirmā aptieka, ko atvēra Dubultu aptiekārs Kilpe, un citas ēkas. 1920.—30. gados te tika iekārtoti apstādījumi.1953. gadā skvērā tika novietota Leonīda Kristovska veidota skulp-tūra «Lāčplēsis» jeb «Lāčauša cīņa ar pūķi». Tā veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji skulptūra atradās baseinā un kalpoja kā strūklaka. Skulptūrai vairākkārt atjau-nots zobens, bet pilnībā tā restaurēta 2003. gada vasarā, kad veikta arī skvēra rekonstrukcija.

2 Viesnīca «Majori» — Jomas iela 29Uzcelta 1925. gadā, arhitekts Arturs Medlingers (1880—1961), būvuzņēmējs Jēkabs Paeglis.Ēka ir tradicionāla historisma būve, kurā jūtami gan neoklasi-cisma, gan neobaroka motīvi. Tā ir divstāvu mūra ēka ar mansarda

izbūvi un torņiem. Respektablais apjoms ar kvartāla stūri akcentējo-šu paviljonu, saimniecības ēku un akmens mūra sētu veido pilsēt-būvnieciski nozīmīgu ansambli.Sākotnēji ēkā bija ierīkots aptuveni simts istabu, četras zāles, terases un labiekārtots parks ar strūklakām. 1979.—80. gadā viesnīca tika daļēji pārbūvēta, 1997. gadā — uzsākta plaša rekonstrukcija, zaudē-ta akmens sēta pret Jomas ielu.

3 Restorāns «Orients-Sultāns» — Jomas iela 33Te atradās 20. gs. sākumā celta Annai Strazdiņai piederoša vasarnīca, kurā bija ierīkots veikals. 1914. gada ziemā tā nodega. Nodegušās va-sarnīcas vietā uzcēla vienstāvu tirgotavu. 1930. gados te atradās alus fabrikas «Iļģuciems» galvenās noliktavas, pēc tam alus bārs «Sencis». 1996. gadā ēka rekonstruēta, iekārtojot restorānu, uz fasādes atklāts senais nosaukums «Sultāns» — krievu valodā, bet tas aizkrāsots.

4 Tirgotava, «Drogas» — Jomas iela 36Tirgotava celta 19./20. gadsimtu mijā, tai veidota simetriska galve-nās fasādes kompozīcija ar neoklasicisma detaļām — kolonnām, dekoratīvām vāzēm. 20. gs. sākumā te atradās V.Skribanovica dāmu preču un rokdarbu veikals. 1995. gadā pēc rekonstrukcijas ēkā atra-dās sporta preču veikals, no 2002. gada — veikals «Drogas».

5 Horna dārzs — Jomas iela 35-41Pirmais apbūvētais zemesgabals Jomas ielā. 1870. gadā te vēl atradās kāpu meža teritorija. Ze-mesgabala pirmais nomnieks bija Horns, tādēļ šis vārds nonācis līdz mūsu dienām. 19. gs beigās te bija uzbūvēta viesnīca, restorāns, kine-

matogrāfs, koncertzāle un brīvdabas koncertdārzs, kas varēja uzņemt vairāk kā 2000 klausītāju. 1913. gada 28. augusta ugunsgrēkā nodega visas ēkas Horna dārzā. 1920.—30. gados tika ierīkoti pilsētas apstādī-jumi, uzcelta jauna brīvdabas estrāde, sastādīta liepu aleja gar Jomas ielu. 1970. gadā te uzcelts kinoteātris, tagadējais Majoru kultūras nams. 1991. gadā Jomas ielas malā atklāts piemineklis «Krauklītis» Rainim un Aspazijai (autori Zigrīda Fernava — Rapa un Juris Tiščenko — Rapa) sa-karā ar viņu uzstāšanos sarīkojumā Horna dārzā 1905. gadā.

6 Sporta preču veikala ēka — Jomas iela 40Tirgotava uzcelta īsā laika posmā pēc lielā ugunsgrēka Horna dārzā 1913. gadā. Ēkas apjomi veidoti koka konstrukcijās un apdarē.

7 Veikalu tīkla «Fēnikss» ēka — Jomas iela 44Tirgotava uzcelta 1913. gadā. Ēkas mūra apjoms ar divstāvu akcentu centrālajā daļā, kas veido pāreju uz ielas perimetrālo trīsstāvu apbū-vi. Veikalu ēku apsaimnieko a/s «Fenikss», kas pēdējo 10 gadu laikā vairakkārt mainījusi veikaliņu saturu un iekārtojumu. Ēkas pagalmā atrodas ledus pagrabs.

8 «Jokers», Krājbanka — Jomas iela 37Ēka daļēji saglabājusies no Horna viesnīcas 1870. gadā. 1896. gadā tās zālē ierīkoja pirmo kinematogrāfu Rīgas jūr-malā. 1930. gadā ēkā izbūvēja apjomu pret Tirgoņu ielu un iekārtoja kafejnīcu «Mascotte»

(franču val. — talismans), kas izcēlās ar pusloka izliekumu, kolonnām un efektīgu uzrakstu, kā arī Art Deco stilā veidotu interjeru (arhitekti Alfrēds Karrs un Kurts Betge). 1930. gadu otrajā pusē kafejnīca ie-guva «Korso» nosaukumu, bet Tirgoņu ielas fasādē parādījās Otto Švarca restorāna vārds. Īpaši efektīgi bija milzīgie logi visas sienas augstumā, tos varēja pacelt un izmantot kā durvis. Pēc Otrā pasaules kara zālē bija iekārtota ēdnīca, bet no Jomas ielas — ieeja restorānā «Septiņas māsiņas». Tajā vakaros savā jaunībā spēlējis Raimonds Pauls. 1990. gados te atjaunoja restorānu «Korso», bet no 2000. gada ēkā atrodas banka un spēļu zāle.

9 «Vakera» nams — Jomas iela 46No 1870. gadā te atradās maiznieka Štegera sēta, kuru laucinieki iz-mantoja par tirgus vietu. Te esošais Korovina veikals bija pirmais, kas ieguva tirgošanās atļauju, tādēļ arī ielai Tirgoņu vārds.Līdz 1913. gada te atradās Leopoldam Vakeram piederošas divas div-stāvu vasarnīcas, 2 šķūņi un ledus pagrabs. Tur bija izvietota Vakera maiznīca, no kuras 1913. gadā izcēlās ugunsgrēks. 1914. gadā tika uz-celts 3-stāvu mūra nams ar veikalu telpām 1.stāvā un viesnīcas telpām 2. un 3.stāvā. 1930. gadā te atradusies O.Gebauera «Majoru viesnīca», restorāns un Rīgas Jūrmalas pilsētas banka. 1952. gadā 1.stāvā iekārto-tas zivju veikala telpas ar mākslinieka O.Stankēviča gleznojumiem un interjera dekoratīvo apdari, kas vēlāk papildināta ar baseinu. 1999.gadā interjers aizsegts, ierīkojot spēļu zāli.

10 Veikalu ēka — Jomas iela 48Līdz 1913. gadam te atradās vasarnīca ar dažādām tirgotavām. 3-stāvu mūra ēka uzcelta 1914. gadā. 1.stāvā izvietoti veikali, 2. un 3.stāvā — dzīvokļi. Grāmatu veikals ēkā atrodas no pēckara gadiem, veikals «Pingvīns» izbūvēts 1991. gadā, nomainot oriģinālos vitrīnu logus.

11 Kafejnīca «Kazbeks» un veikalu ēkas — Jomas iela 39 un 41

Šajā vietā (vecā adrese Jomas iela 17/19) līdz 1913. gada uguns-grēkam atradās brāļu Kārļa un Indriķa Grīnvaldu četras divstāvu vasarnīcas un dažādi veikali. Divstāvu koka tirgotavu ēkas ar dzīvokļiem 2.stāvā uzceltas

1914. gadā. Jomas ielā 41 ilgstoši atradās aptieka.

12 Biroju un veikalu ēka — Jomas iela 50Līdz 1913. gadma šajā vietā atradās Karlines Klason vasarnīca ar vei-kaliem. Trīsstāvu mūra nams uzcelts 1914. gadā. 2001. gadā veikta ēkas rekonstrukcija, atjaunotas oriģinālās balkonu margas, pirmajā stāvā izvietojušies biroji un veikali.

13 Izstāžu zāle — Jomas iela 43Zemesgabalā ar atkāpi no ielas atrodas visvecākā saglabātā ēka Jomas ielā. Tā celta 1863. gadā ne-oklasicisma arhitektūras stilistikā. Galvenās fasādes ieeju un A un R verandas akcentē frontoni. Ēkas plānojums pakārtots centrālajai

zālei. 1920. gados šeit dzīvoja Pareizticīgo baznīcas priesteris Arhierejs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā ierīkoja Rīgas vēstures muzeja filiāli, kas vē-lāk kļuva par Jūrmalas muzeja izstāžu zāli. Tagad ēka ir privātīpašumā.

14 Kafejnīca «Joma» — Jomas iela 54Līdz 1913. gadam zemesgabalā atradās Natālijas Horn mantinieku divas vasarnīcas ar tirgotavām. 1969. gadā uzcēla jaunu kafejnīcu «Joma» (arhitekts I. Strautmanis). Ēkai ir ekspresīvs, izteiksmīgs apjoms ar modernai arhitektūrai atbilstošu interjeru un plašiem stiklojumiem otrā stāva kafejnīcas zālē. Dzīvās mūzikas klātbūtne vakaros to vērta par 1970. gadu jaunatnes iemīļotu izklaides vietu. Ēkai ir uzsākta rekonstrukcija.

15 «Tilo» ūdensdziedniecība — Jomas iela 56Šajā zemesgabalā 20. gs. sākumā atradusies Tilo ūdensdziedinātava. Saglabājusies vasarnīcas ēka, kurā 1960. — 80. gados atradās Jūr-malas ceļojumu un ekskursiju birojs. Tagad privātīpašums, ēka tiek izmantota dažādu veikaliņu ievietošanai.

16 Viesnīca «Hotel Jūrmala Spa» — Jomas iela 47/491930.gadā te atradās N. Zēberga delikatešu un vīna tirgotava. Sākot-nēji viesnīca tika atvērta 1974. gada 30. aprīlī. Ēka bija paredzēta 360 cilvēkiem 260 numuros. Līdzās esošās restorāna telpas ar 150 vietām iekārtoja interjera māksliniece Austra Mošenkova. 2005. gada pava-sarī durvis vēra jauna Spa viesnīca.

17 Kafejnīca «Veranda» un optikas veikals — Jomas iela 5819./20.gadsimtu mijā celta divstāvu ēka ar tirgotavu 1.stāvā un dzī-vokli ar balkonu 2.stāvā. Balkona restaurācijā izmantota oriģināla detaļa — pūķis.

18 Pansija, restorāns «Senators» — Jomas iela 5520. gs. sākumā būvēta divstāvu pansijas tipa ēka ar bagātīgu kok-griezuma dekoru, novietota ar gala fasādi pret Jomas ielu. Ēkā daļēji saglabāts vēsturiskais interjers ar kāpnēm un krāsni — kamīnu. Kopš 2002. gada te ierīkots restorāns «Senators», veikta zemesgabala ap-būve ar vasaras — pagaidu tipa celtnēm. Dziļumā iekārtots bērnu atpūtas laukums.

19 Alus krodziņš, Promenāde — Jomas iela 64 a 20. gs. sākumā te atradusies pirmā telefona stacija. Kafejnīcas «Pro-

menāde» ēka uzcelta 1960. ga-dos un ilgstoši bija pazīstama kā kulinārijas veikals. 1990. gados vasarnīcas ēkā iekārtots «Senču» alus krodziņš ar bērnu rotaļu laukumu.

20 Kino ēka — Jomas iela 66Ēka būvēta Latvijas brīvvalsts laikā tieši kino «Eden» izmantošanai, īpašnieks bija A. Šalkovskis. 1930. gadā atzīts par vismodernāko kino Rīgas Jūrmalā. Pēc Otrā pasaules kara kino tika pārdēvēts «Dzintar-krasta» vārdā, bet pēc 1970. gada, kad uzcēla jauno kinoteātri Jomas ielā 35, te atradās sadzīves pakalpojumu darbinieku klubs. 1990. ga-dos ēkā izvietojās saloni, frizētavas un tml.

21 Kioskiņš, kafejnīca — Jomas iela 63Zemesgabalā daļēji saglabājusies vasarnīcu tipa apbūve, kura tagad tiek izmantota veikaliņu iekārtošanai. Īpašs ir ielas malā novietotais suvenīru kioskiņš, veidots nacionālā romantisma stilistikā, oriģinā-lais niedru seguma jumts nomainīts. Tirgotavas ēkas galā uz pašas J.Pliekšāna ielas stūra 1973. gadā uzbūvēta «slieteņa» tipa kafejnīca «Četri brāļi», nosaukums it kā parodē Rīgas vēsturisko ēku — «Trīs brāļus». 2006. gadā tās vietā uzcelta ēka, kur atrodas kafejnīca «Pla-nēta sushi».

22 Pansiju ēka — Jomas iela 78Divdaļīga pansijas tipa ēka ar stūra torņa akcentu celta 20. gs. sā-kumā. Jomas ielas apbūvē 1.stāvs izmantots tirgotavām, 2.stāvs — dzīvojamām telpām. Aizmugurē uz J.Pliekšāna ielas piebūvēts liels divstāvu dzīvojamais apjoms ar verandām. Ēka kapitāli remontēta 2001. gadā un 2008.gadā. Te iekārtota spēļu zāle.

23 Biroju ēka — Jomas iela 65/67Uzbūvēta 1968. gadā (arhitekti J. Goldenbergs, L. Gintere, inž. Z.Cālītis) vēsturiskās koka apbūves vietā, ko veidoja 2—3 neliela apjoma koka vasarnīcas.Tā ir kompakta betona un stikla ēka, kas novietota, respektējot vēs-turiskās Jomas ielas apbūves struktūru, bet pārsniedzot mērogu. Monolīto apjomu mīkstina stikloto plakņu vizuālais vieglums.2007. gadā ēka tika rekonstruēta un tās pirmajā stāvā ir izvietota kafejnīca «Double coffee», bet 2. un 3. stāvā banka.

24 Restorāns «Orients» — Jomas iela 861986. gadā pēc arhitekta Ģ. Ādmiņa projekta uzcelta Jomas ielai neraksturīga, dzelteno ķieģeļu restorāna ēka, kas ar galveno fasādi iesniedzas gan Jomas ielā, gan blakus zemesgabalā.

25 Restorāns — Jomas iela 88Līdz 2000. gadam zemesgabalā bija saglabājusies vēsturiskā vasar-nīca. Pēc ugunsgrēka vasarnīcu nojauca un arhitekts G.Sakne pro-jektēja jaunu sabiedrisku ēku. 2002. gadā uzbūvētā viesnīca «Alve», kas veidota kā samērīgs stūra apjoms ar plašiem stiklojumiem.

26 Fon Kleista pansija, viesnīca «Villa Joma» — Jomas iela 90

20. gs. sākumā celta pansiju tipa ēka, piederējusi fon Kleistam. Padomju laikā tā iekļāvās atpū-tas nama «Majori» sastāvā, bet 2001. gadā pēc arhitekta Uģa Šēnberga projekta veikta ēkas rekonstrukcija, tajā iekārtota

viesnīca «Villa Joma».

27 Veikalu ēka — Jomas iela 85Vienstāvīga tirgotavas ēka Jomas ielā 85 būvēta funkcionālisma sti-listikā 1928. gadā. Vairākkārt pārbūvētā veikalu ēka tagadējā izskatā kopš 1928. gada.

28 Veikalu — pansiju ēkas — Jomas iela 9220. gs. sākumā būvētas divas kvartālu aizņemošas pansiju tipa ēkas ar tirgotavām pirmajā stāvā. Ēkas simetriski ar stūra tornīšiem iezīmē novietni uz šķērsielām. Starp tām atrodas iespējami vecākā ēka šajā zemesgabalā.

29 Pareizticīgo baznīca, izstāžu zāles, globuss — Jomas ielas galā uz Turaidas (Robežu) ielas

Līdz 1967. gadam Jomas ielas noslēdzošā dominante bija pareizti-cīgo baznīca, kuru nojauca. Baznīcas priekšmeti tika pārvietoti uz pareizticīgo baznīcu Dubultos. Tās vietā tika projektētas un uzceltas izstāžu zāles. Krietni necilāka dominante ir nesimetriski novietotais metālkaluma objekts «Globuss», kuru 2003. gadā restaurēja par Aiz-kraukles bankas ziedotiem līdzekļiem.

30 Restorāns «Lido» — Turaidas iela 81930.gadā, pārbūvējot kādreizējo Volfšmita vasarnīcu, tika radīts izcils izklaides objekts, pazīstams vēl līdz 20.gs 90. gadiem. Pēc īpa-šuma denacionalizācijas tika iegūti vērtīgi fotomateriāli, bet zaudēts bijušais restorāns.Restorāna pārbūvi projektēja arhitekts Sergejs Antonovs, bet inter-jeru — Ļevs Vitlins. Bāra telpas noformēja tolaik mākslas akadēmijas students, topošais gleznotājs Ārijs Skride. Katra iekštelpa bija iekār-tota atšķirīgās toņkārtās.

31 Restorāns «Jūra» — Dzintaru prospekts 220.gs. 30.gados tā bija populāra kafejnīca — restorāns piederēja Kārlim Baumanim.Ēka bija veidota funkcionālisma stilistikā, kas balstās uz ģeo-metriski skaidriem, kubiskiem apjomiem. Dominēja horizon-

tālās logu, dzegu un balustru līnijas. 21.gs. rekonstrukcijas laikā ēka ieguvusi lielākus apmērus, tā veidota mūra konstrukcijās un apdarē. Vēsturiskie interjeri filmēti un redzami latviešu mākslas filmā «Kārkli pelēkie zied».

32 Viesnīca «Pegasa pils» — Jūras iela 60Padomju laikā divās vēsturis-kās pansiju tipa ēkās atradās Fabriciusa sanatorija. Pēc de-nacionalizācijas uz neilgu laiku izveidojās sanatorija «Edinbur-ga», bet pēc tam ilgus gadus objekts netika apsaimniekots.

2003. gadā tika uzsākta ēku atjaunošana, un 2005. gadā atvērta viesnīca «Pegasa pils». 2006. gadā rekonstruēja ēku Jūras un Kau-dzīšu ielas stūrī.

33 Dzintaru koncertzāle — Turaidas iela 1Ar 1897. gadu šajā vietā notika pirmie koncerti. 1909.gadā kā-pās pie Edinburgas kūrmājas uz-būvēja greznu paviljonu, kas bija izmeklētas un elegantas publi-kas tikšanās vieta, kur koncertēja Varšavas Filharmonijas orķestris.

Kūrmāja nodega 1935.gadā.1936.gadā kūrmājas vietā tika uzbūvēta tagadējā koncertzāles slēg-tā zāle. To projektēja arhitekti Aleksandrs Birzenieks (1893.—1980.) un jūrmalnieks Viktors Mellenbergs (1905.—2001.), bet interjerā atrodas jūrmalnieka lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa (1883.—1942.) trīs gleznojumi «Lielupe», «Jūra» un «Latvija», kas restaurēti 21.gs. sākumā. Koncertzāle ir koka trīsdaļu garenjomu celtne ar stilizētu, pagarinātu kolonnu portiku pret Turaidas ielu un nacionālā romantisma motīviem fasāžu un iekštelpu apdarē. Austru-mu galā saglabājās vasaras estrāde.1960.gadā vasaras koncertestrādes vietā tika uzbūvēta pašlaik tik populārā vasaras koncertzāle (arhitekti M. Ģelzis, A. Vecsīlis un konstruktors A. Bite) ar metāla konstrukciju pārsegumu vairāk kā 2000 skatītājiem. Metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošināja teicamu akustiku. Speciālisti joprojām atzīst šīs būves unikalitāti. 2001. gadā pie slēgtās zāles tika atklāta piemiņas plāk-sne, kurā minēta 1986.gadā notikusī Čatokvas konference, kurā pir-mo reizi atzina Latvijas okupāciju. Vasaras koncertzālē tika ierīkota infrasarkano staru lampu apsilde. 2006. gadā tika izveidots jauns teritorijas labiekārtojums.

34 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 611910.gadā celta divstāvu koka celtne neorenesanses arhitektū-ras stilistikā. Ēku raksturo simet-riska fasāžu kompozīcija, terase un atklāta lodžija, kā arī bagātīgs kokgriezuma dekors.Ēka bijusi 1920.gados pazīstama

cigarešu un tabakas rūpnieka Eduarda Jaunzema īpašums.Padomju laikā arī šajā zemesgabalā atradās Fabriciusa sanatorija. Kādreizējās strūklakas ar skulptūru vietā tika novietots Fabriciusa piemineklis. Vēsturiski zemesgabals robežojās ar pludmali, un kāpas galā uzceltā lapene arī uzskatāma par zemesgabala apbūves sastāv-daļu. Tā veidota 1930. gados kā mūra paviljons — rotonda uz augsta akmens virspamata.

35 Pansiju ēka — Jūras iela 57Tā ir liela apjoma pansiju tipa ēka, ko veido vairāki apjomi — senākā daļa zemesgabala dziļumā ar daļēji saglabājušos ailotu kokgriezuma dekoru — saulīti un austrumu pusē piebūvētu divstāvu apjomu ar stūra torni. Pēc Otrā pasaules kara ēkas bija iekļautas Vissavienības pansionāta «Majori», vēlāk Fabriciusa sanatorijas sastāvā. Vēstu-riskajai ēkai tika uzbūvēts vienstāvu apjoms ēdnīcas vajadzībām. Ēkas restaurācijas rezultātā tiks nojaukts neatbilstošais vienstāvu apjoms.

36 Viesnīca «Eiropa» — Jūras iela 56Centrālā viesnīcas ēka ir celta 20. gs. sākumā, kura ir vēsturiskā pansiju tipa ēka. Tā ir liela apjo-ma divstāvu ēka ar jumta izbūvi un verandām. Ēku raksturo bagā-tīgs kokgriezuma dekors — logu apdarēs, dēļu galos, dzegās, silu-

etgriezuma dēlīši verandu paneļos. Zemesgabalā atrodas vēl viena

vēsturiskā ēka. Latvijas brīvvalsts laikā te atradās pansija «Imperial», bet pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja Vissavienības Kūrortu pa-dome. Pēc denacionalizācijas ēkas tika pārdotas, un jaunie īpašnieki rekonstrukcijas rezultātā ēkas uzcēla no jauna. Kopš ēku rekonstruk-cijas pabeigšanas 2004. gadā tajās atrodas viesnīca «Eiropa».

37 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 54Tā ir liela apjoma pansiju tipa ēka, ko raksturo Jūras un Viktorijas ielu stūri iezīmējoša torņveida izbūve. Ēka bagātīgi dekorēta ar kokgrie-zuma detaļām logu apdares, dēļu gali, kronšteini, stūru nosegdēļi, aplikatīvie dekori u.c.20.gs. 90. gados ēku nodeva Polijas vēstniecības Latvijā rīcībā. Ēka nav remontēta, zemesgabalu ieskauj pagaidu nožogojums.

38 Zemesgabals — Jūras iela 53Ēka celta 1897.gadā un tur atradās Dommeršterna pansija. 1930.ga-dos tā bija ieguvusi jaunu īpašnieku un arī nosaukumus — «K. Līnis» (agrāk «Splendid») pansija, kas reklamēja «krievu un franču ķēķi un skatu uz jūru». Arī adrese tajā laikā bija ar Nr. 57. Ir ziņas, ka tajā dzīvo-jis Latvijas porcelāna rūpnieks Kuzņecovs.Zemesgabalā saglabājusies ēka dziļumā, kas iespējams ir būvēta pēc latviešu arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā ir vienstāvu koka konstrukciju būve ar drempeļstāvu. Ēka veidota nacionālā roman-tisma stilistikā, kas bija raksturīga A. Vanaga būvēm un minēta viņa projektēto būvju sarakstā ar šķērsielas — Viktorijas ielas adresi.

39 Dzīvojamā ēka — Jāņa Pliekšāna iela 1Tā ir 19./20.gadsimtu mijā celta vienstāvu koka konstrukciju celtne ar mezonīnu. Vēsturiski abu stāvu verandas bija bez stiklojumiem. Ēkai atjaunots vēsturiskais koka skaidu jumta segums un vienstāvu veranda austrumu pusē. Ēka ar galveno fasādi novietota pret Jūras ielu un akcentē Jūras un Jāņa Pliekšāna ielu stūri.

40 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 50Zemesgabalos starp Konkordijas un Jāņa Pliekšāna ielām vēsturiskā apbūve atradās līdz 20. gs. beigām, bet tika pieļauta tās nojaukšana. Jaunās arhitektūras autors ir arhitekts Vladimirs Neilands, neoklasi-cisma stila popularizētājs. Īpašnieki ēku nodēvējuši par villu «Aspa-zija». Jūrmalā arī vēsturiskās ēkas bieži ieguva vārdus, bet Jūras ielā tādi gadījumi nav konstatēti.

41 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 48Zemesgabalos starp Konkordijas un Jāņa Pliekšāna ielām vēsturiskā apbūve atradās līdz 20. gs. beigām, bet tika pieļauta tās nojaukšana. Zemesgabalā Jūras ielā 48 uzceltas divas ēkas pēc arhitekta Uģa Šēnberga projekta — asimetriskas, ar atbilstošu plānojumu.

42 Dzīvojamā apbūve — Jūras iela 47Tā ir 20. gs. sākumā veidota plaša zemesgabala apbūve ar dažāda rakstura un funkcijas būvēm. Dzīvojamā ēka ir vienstāvu koka kons-trukciju celtne ar jumta izbūvēm neorenesanses arhitektūras stilisti-kā. Padomju laikā aizbūvēta galvenās fasādes divstāvu veranda, kas bijusi īpaši grezna.Stallis atrodas zemesgabala centrālajā daļā. Tā ir divstāvu koka kons-trukciju celtne ar pildrežģa konstrukcijām 2. stāva līmenī. 1990. ga-dos ēka rekonstruēta par dzīvojamo ēku.Kāpas virsotnē atrodas slēgta lapene ar bagātīgu kokgriezuma de-koru, bet paviljons — vienstāvu koka konstrukciju celtne neoklasi-cisma arhitektūras stilistikā — daļēji veido pludmales apbūvi. Pavil-jons atjaunots 1990. gados.

43 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 38Dzīvojamā ēka — pansija ir 20. gs. sākumā celta masīva apjoma divstāvu koka celtne ar stūra tor-ni. Ēku raksturo galvenās fasādes asimetriska apjomu kompozīci-ja, verandas ar plašiem stikloju-miem un daudzveidīgs kokgrie-

zuma dekors. Ēka veido Jūras un Teātra ielu stūra akcentu.Kopš 2003.gada ēkai tiek veikti fasāžu restaurācijas un rekonstrukci-jas darbi, kā arī veidots jauns teritorijas labiekārtojums.

44 Zemesgabals — Jūras iela 43/45Zemesgabals ar Nr. 43/45 starp Pilsoņu un Teātra ielām un pludmali aizņem veselu kvartālu. Zemesgabala kāpu daļā 1930. gados atradās Maskovska vasarnīca, bet pludmales daļā — populārā Kronberga virpuļgrīda, kas nodega 1933.gadā.Vēsturiskā apbūve tika nojaukta pakāpeniski līdz 1980. gadu sāku-mam, kad apvienotajā zemesgabalā projektēja modernu pansio-nātu, kas tautā ieguva nosaukumu «Astoņi luksi». No vēsturiskās apbūves saglabājusies tikai viena ēka zemesgabala dziļumā pie Teātra ielas.

45 Pansiju ēka — Jūras iela 34Ēka celta 20.gadsimta sākumā. Tā ir divstāvu koka konstrukciju celtne. Jūrmalas koka apbūvei raksturīga ēka ar nozīmīgu fasāžu kompozīciju un kokgriezuma dekoru — dzegām, stūru apšuvumu dēļiem, logu dekoratīvajām apdarēm, diagonālrežģu kārtojumu. Ēka veido Jūras un Pilsoņu ielas stūra apbūvi.2005. gadā uzsākti restaurācijas — rekonstrukcijas darbi.

46 Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka — Jūras iela 32Zemesgabalā atradās dažādu laiku apbūve — 20. gs. sākuma un padomju laika. Pēc Otrā pasaules kara, ēkas apvienojot, tajās bija ierīkota sabiedriska iestāde — klubs un lasītava. 1977. gadā tajā notikusi Šauļu

lietišķās mākslas izstāde.Pēc ēku nojaukšanas 2005. gadā pēc arhitekta Jāņa Alkšņa projekta tika uzcelta sešu dzīvokļu dzīvojamā ēka, kas 2006. gadā tika atzīta par gada labāko būvi Latvijā.

47 Rāceņa peldu iestāde — Pilsoņu iela 1Ēka būvēta 20.gs. sākumā, paplašināta 1914.gadā. Ēka ir divstāvu koka konstrukciju celtne ar torni. Tā veido pilsēt-būvniecisku akcentu pludmales apbūvē. Ēku raksturo augsts cokols pludmales pusē un kok-

griezuma detaļas. Ēkā 1914.gadā pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā tika piedāvātas dažādas vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā — silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas. Padomju laikos šeit bija kūrortpoliklīnika. 2003. gadā ēka tika res-taurēta un atguvusi savu sākotnējo izskatu.

48 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 39Ēka celta ap 1910. gadu. Divstāvu koka ēka ar apmetumu fasādēs izceļas pārējās koka apbūves vidū ar galvenās fasādes kompo-zīciju un rotondas puslokā vei-dotu kolonnu portiku ar balkonu otrā stāva līmenī.

Padomju laikā ēka iekļāvās sanatorijas «Draudzība» sastāvā. Ēkai bija saglabāts oriģinālais apjoms ar senāko daļu iekšpagalmā, logi un ārdurvis ar īpašām žalūzijām. Interjeri bija pārbūvēti padomju laikā, saglabāta tikai gaišzaļu podiņu jūgendstila krāsns.Tikai 2004.gadā tika uzsākta ēkas atjaunošana, kuras rezultātā tika restaurēta oriģinālā podiņu krāsns, un ievietota vēl otra krāsns — kamīns, kas izmantojams arī funkcionāli. Interjerā izmantots arī vēsturiskais puselipsveida loga motīvs, kura oriģināls redzams virs ārdurvīm. Tiks atjaunotas A. Trofimova projektētās amforveida vā-zes priekštelpas ailās.

49 Viesu nams — Jūras iela 30Zemesgabalā atrodas divas vēsturiskās ēkas, celtas 20. gs. sākumā. Padomju laikā tajās saimniekoja sanatorija. Ēka lit. 2 ir vienstāvu koka celtne ar jumta izbūvi. To raksturo galvenās fasādes simetriska kompozīcija un kokgriezuma dekora elementi.Otra ēka veido ielu stūra akcentu. To raksturo tornis ar kupolu. Abas ēkas pēc remonta 21.gs. veido viesu nama kompleksu ar kopēju labiekārtojumu.

50 Dzīvojamo ēku apbūve — Jūras iela 28Zemesgabali apbūvēti pēc 1905.gada. Zemesgabalu īpašnieks Bēr-tulis Upītis būvniecībai izmantojis pa Lielupi atpludinātus kokus.Vēsturiskā ēka Jūras ielā 26 nodega 1999.gadā. Ēka lit. 1 ir vienstāvu koka celtne ar drempeļstāvu, to raksturo vaļējā lodžija un kokgriezu-ma dekors galvenajā fasādē. Ēka rekonstruēta ap 1990. gadu.

51 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 33Ēka celta 1900.gadā. Tā ir vienstāvu koka celtne ar neogotikas arhitektūras detaļām — logailu veidojumiem un kokgriezuma de-koriem.2000.gadā tika pabeigta ēkas restaurācija un jaunas piebūves vei-došana. Pēc vēsturiskām fotogrāfijām tika atjaunots metāla žogs. Teritorija labiekārtota kopā ar ēku Jūras ielā 31.

52 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 31Ēka būvēta 19.gs. 3. ceturksnī, tā pēc rakstura ir tuvāka Pierīgas muižiņām nekā Jūrmalas va-sarnīcām. Lai gan ēka ir neliela apjoma, tā rada monumentālu iespaidu ar 1.stāva un mezonīna izbūves kolonādēm, aiz kurām

ēnā vīd logi un durvis, un rada mazu grieķu tempļa vīziju.2000.gadā ēka tika restaurēta, saglabājot sākotnējo pamatapjomu, detaļas un pārplānoja pielāgojot administratīvas ēkas funkcijai. Restaurācijas gaitā ēkai saglabātas daudz oriģinālo detaļu, sākot ar planku apšuvumu un beidzot ar iekšējām kāpnēm, grīdām, durvīm un to metāla furnitūru. Pēc atjaunošanas 2002. gadā ēkā atrodas birojs.

53 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 29Ēka celta 20.gs. sākumā neogotikas sti-listikā. Divstāvu koka konstrukciju celtne veidota asimetriskā apjomu kompozīcijā ar stūra torni un kokgriezuma dekoru. To raksturo dzeguļi jumta parapetā un logu noformējumā, arkveida dekori ieejas tera-sē un mazajos lodziņos tornī, kā arī āboliņ-lapas motīvs.1948.gadā ēka tika nacionalizēta un to iz-mantoja sanatorijas vajadzībām. Tikai 2002.

gadā tika uzsākta ēkas atjaunošana. Daļēji demontējot, tika atjau-notas konstrukcijas un fasāžu apdare, bet saglabātās detaļas — res-taurētas. Tika atjaunota interjera dekoratīvā apdare un zaļo glazēto podiņu krāsns — kamīns.

54 Majoru Jūras paviljons un skulptūra « Bruņurupucis» — Tirgoņu iela 1

Celts 1909. gadā historisma stilā peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts A.Medlingers. Divstāvu koka konstrukcijas ēka ar stūra torni, plašām stiklotām virsmām un kok-griezuma detaļām. Interjera galvenā sa-stāvdaļa bija lielā zāle ar virpuļojošo deju grīdu. 1980. gados zāli papildināja ar vitrā-žām un lustrām. Uz paviljona terases ir pa-bijis Zviedrijas karalis Gustavs V 1929. gada

vasarā. 2005. gadā ēka tika atjaunota.Skulptūra «Bruņurupucis» šajā vietā tika novietota 1995. gadā, tā simbolizē mūža ilgumu. Tās autors ir tēlnieks Jānis Bārda. Fotogrā-fija pie bruņurupuča ir tradicionālais suvenīrs no Jūrmalas, kas ir arī šī maršruta kontroles bilde, kas jāpievieno gala pieteikumam.

55 Viesnīca «Baltic Beach hotel» — Jūras iela 19-21-23Zemesgabali kvartālā starp Jū-ras, Vanagu, Tirgoņu ielām un pludmali bija sadalīti un apbū-vēti līdz 1877.gadam. Pavisam bija izveidoti 8 gruntsgabali. Kvartāla vidū, perpendikulāri pludmalei atradās Mazā Omni-

busa (vēlāk Omnibusa) iela.No vēsturiskās apbūves kvartālā saglabājušās tikai divas ēkas. Viena atrodas bijušajā zemesgabalā Jūras ielā 23 — Latvijas brīvvalsts laikā tā bija rūpnieka Štrausa dzīvojamā ēka — vasarnīca. Tā ir vienstāvu koka ēka ar apmetumu fasādēs un mezonīna izbūvi. Ēkas galvenās fasādes mezonīnā it kā vidējās logailas vietā atrodas reljefs stuka veidojums ar sižetisku tēmu — divām vāverītēm un ziedu virteni. Ēkā bija saglabājies mākslas piemineklis — spogulis, kas tagad pārvietots un atrodas Jūrmalas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas telpās Edinburgas prospektā 75.Pie Vanagu ielas fragmentāri saglabājies arī vēsturiskais nožogo-jums, kas kādreiz bijis zemesgabalam Jūras ielā 19. Bijušajā zemes-gabalā Jūras ielā 19 dziļumā kāpu reljefā pie Vanagu ielas sagla-bājusies neliela apjoma vēsturiskās apbūves ēka. Pārējā apbūve vai nu gājusi bojā ilgākā laika periodā pēc Otrā pasaules kara vai nojaukta 20.gs. 70.gadu sākumā pirms sanatorijas «Rīgas jūrmala»

korpusu būvniecības uzsākšanas. Kopš privatizācijas 2001.gadā padomju laika sanatorijas ēkas rekonstruētas par viesnīcu «Baltic Beach Hotel».

56 Viesu nams — Jūras iela 14Ēka veidota neoklasicisma stilā, celta 1924. gadā. Tā ir repre-zentabla divstāvu koka celtne. Kompakto būvapjomu raksturo galvenās fasādes simetrija. Ēkas fasāžu apdarē izmantoti klasiskā ordera elementi. Spēcīgo fronto-

nu balsta samērā masīva kolonāde, ko vizuāli atvieglo plašie stikloju-mi. Stila vienotība detaļās — kvadrātiskais logu dalījums, metālkalu-mi un rusta zīmējums apmetumā rada atturīgu eleganci.No senās greznības ēkā saglabājusies dekoratīvā koka panelējuma apdare vestibilā un kāpņu telpā, koka kāpnes, durvju vērtnes, par-kets un dekoratīvi griesti, kā arī kamīns un krāsns.Padomju laikā ēkā atradusies milicijas nodaļa, tā bija iekļauta sa-natorijas «Rīgas Jūrmala» sastāvā, bet 1990. gados pārgāja Latvijas Saeimas kancelejas valdījumā. 2006.gadā pabeigti ēkas rekonstruk-cijas darbi.

57 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 13Ēka bijusi Latvijas pirmās re-publikas laikā pazīstamās sa-biedriskās darbinieces un žur-nāla «Atpūta» izdevējas Emīlijas Benjamiņas privātīpašums. Ēka celta 1939. gadā pēc arhitekta Ļeva Vitlina (1885−?) projekta,

kurš noskatīts Itālijā. Ēkas telpiskā kompozīcija veidota racionā-lisma arhitektūras iespaidā, fasāžu apdarē izmantojot historisma stila elementus. Dominē lakoniskais būvapjomu kārtojums, pla-šās, stiklotās virsmas un horizontālo līniju akcenti. Monumentālās divstāvu ēkas apjoms pakļauts kāpas reljefam un veido vairākus lī-meņus interjerā. Neskatoties uz to, iekštelpu plānojums pārsteidz ar funkcionālu skaidrību un harmoniju. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis Otrais pasaules karš: tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa aizsardzības noteikumu prasība.Ēkā atrodas mākslas vērtības, kuru lielākā daļa darinātas 19. gs. beigās − 20. gs. sākumā. Sēta gar Jūras ielu ir greznākais Jūrma-las metāla žogs, kas darināts pēc arhitekta Sergeja Antonova (1884−1956) metiem.

58 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 8Celta 1913. gadā. Tā ir divstāvu koka ēka, kuras siluetā dominē mansarda jumts un stūra tornis. Apjomā visai prāvā celtne ir pietiekami kompakta.Pēc Otrā pasaules kara ēku ap-saimniekoja sanatorija «Majori».

Jūras un Undīnes ielu pusē saglabājusies vēsturiskā metāla sēta ar ķieģeļu mūra stabiem un sētas vārtiņi ar vārtu torni — 20. gs. sāku-mā izplatītu, bet šobrīd jau unikālu izbūvi gruntsgabala ieejas akcen-tam. Savukārt, dārzā novietota skulptūra «Zēns uz zivs», kas kādreiz bijusi baseina sastāvdaļa.

59 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 6Celta 1913. gadā. Tā ir divstāvu koka ēka ar ļoti izteiksmīgu, 20. gs. sākumam raksturīgu asimetrisku apjomu kompozīciju. Graciozs tornītis uzsver līniju vertikālismu. Jumtgalēs novietots bagāts ailoto kokgriezumu dekors. 2006.gadā uzsākti ēkas remontdarbi.

60 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 4Dzīvojamā ēka ir divstāvu koka apmesta celtne. Ēku raksturo asimet-riska apjomu kompozīcija un poligonāla izbūve galvenajā fasādē. Tā ir stilistiski viendabīga, laikmetu raksturojoša būve. Zemesgabalu norobežo metāla sēta.

61 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 3Dzīvojamā ēka ir divstāvu koka celtne neogotikas arhitektūras stilistikā, būvēta 1897.gadā. Ēku raksturo asimetriska apjomu kompozīcija, stūra torņveida iz-būve, veranda galvenajā fasādē. Ēkas fasāžu apdarē izmantots

bagātīgs kokgriezumu dekors.1995.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi, ieguldot Pasaules pieminekļu fonda (WMF), ziedotāju un Jūrmalas pilsētas domes līdzekļus, un paredzot iekārtot Kultūrvides centru. Ēkai restaurētas fasādes un detaļas, izgatavoti jauni vitrāžu logi, ārdurvis, kronšteini, bet darbi nav pabeigti.

62 Dzīvojamā ēka — Jūras iela 2Ēkai ir divstāvu apjoms ar belvedēru jumta stāvā. Ēka atspoguļo in-teresi par klasiskās arhitektūras mantojumu, kas atjaunojās 20. gs. sākumā. Tā ir detaļās bagātākā un konstrukcijās monumentālākā ne-oklasicisma koka būve Jūrmalā. Glezniecisko asimetriju izteiksmīgi papildināja terases un pamatstāva kolonnu pergolas. Ēkas interjerā atrodas kamīns un durvju vērtnes.Jauna metāla sēta un pagalma puses piebūve atdarina ēkas stilistiku. Vēsturiskajās fasādēs novietotas tēlnieka Edvīna Krūmiņa atjaunotās «galviņas».

63 Atpūtas nams — Jūras iela 1Pēc teritorijas apbūvēšanas 19.gs. 2.pusē zemesgabalā atradās divas vasarnīcas un lapene.1937.gadā te tika uzcelts un svinīgi atklāts strādnieku atpūtas nams — divstāvu koka apmesta celtne ar gariem koridoriem stā-vu plānojumā un atsevišķām istabām. Bija saglabājies vēsturis-kais labiekārtojums ar strūklaku un sievietes skulptūru ar krūku pie Jūras ielas pret galveno ieeju ēkā. Pēc Otrā pasaules kara ēku iekļāva padomju armijas sanatorijas sastāvā, kas apsaimniekoja bijušo Marienbādi. 21.gs. ēkas labiekārtojums zaudēts. Ēka ilgstoši netiek izmantota.

434546

47

4950

54

55

58596061

63

57

44

4853

46 7

1

2 35

8

9 1012

131415

1611 17

1819 20

21 22 2423

2526 28

2927

30 31

32

333435

3637

38

3941

4240

5152

62

56

«Baltijas ceļojumu maratons 2008»

Jūrmalas Tūrisma informācijas centrsLienes iela 5, Jūrmala, LV-2015Jūrmalas Tūrisma informācijas punktsAutotilts Priedainē, pie caurlaižu punkta

Darba laiks:Darbdienās: 9.00–19.00Sestdienās: 10.00–17.00Svētdienās: 10.00–15.00

Tālr.: (+371) 67 147 900Fakss: (+371) 67 147 901E-pasts: [email protected]

Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome. Materiāls tapis sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļu

Kultūrtūrisma maršruts«Majori – pilsētas sirds!»

arhitektūras piemineklis mākslas piemineklis

Maršruts kājāmgājējiem ar 63 apskates objektiem. Ilgums: līdz 2 stundām. Garums: 3 km.

Page 2: Латвия. Юрмала. Маршрут культурного туризма

434546

47

4950

54

55

58596061

63

57

44

4853

46 7

1

2 35

8

9 1012

131415

1611 17

1819 20

21 22 2423

2526 28

2927

30 31

32

333435

3637

38

3941

4240

5152

62

56

«Балтийский марафон путешествий 2008»

Маршрут культурного туризма «Майори – сердце города!»

1 Сквер с «Лачплесисом» — улица Йомас, 32Это древнейшее историческое начало улицы Йомас. В 1877 году напротив сквера находилась первая аптека, которую открыл апте-карь Килпэ. В 20—30-х годах 20-го века был образован сквер, где в 1953 году была установлена скульптура Леонида Кристовского «Лачплесис» или «Битва с драконом», сделанная из камня и бетона, с металлическим мечём и флагом.Первоначально скульптура находилась в бассейне и служила фонта-ном. У скульптуры многократно восстанавливался меч, но полностью она реставрировалась летом 2003 года, когда проходила реконструк-ция сквера.

2 Гостиница «Майори» — улица Йомас, 29Построена в 1925 году архитек-тором Артуром Медлингером (1880—1961), подрядчик — Екаб Паэглис.В этом здании в стиле националь-ного историзма можно увидеть отображение нескольких стилей,

таких как неоклассицизм и необарокко. Это двухэтажное здание с мансардами и башенками. Вместе с павильоном, хозяйственным зда-нием и стенами каменного дворика, гостиница представляет собой значимый ансамбль градостроения.Первоначально в здании было сделано приблизительно 100 ком-нат, четыре зала, террасы и благоустроенный парк с фонтанами. В 1930-е годы там проводились концерты джазовой группы «Five o’clock tee dancing».В 1979—80-е годы гостиница была частично перестроена, а в 1997 году началась капитальная реконструкция.

3 Ресторан «Ориент-Султан» — улица Йомас, 33Здесь находилась построенная в начале 20-го века дача Анны Страз-дыни, где позже располагался магазин. Зимой 1914 года она сгорела. На месте сгоревшей гостиницы было построено 1-этажное торговое здание. В 30-х годах здесь располагались главные склады пивной фа-брики «Iļģuciems», позже — пивной бар «Sencis». В 1996 году во время реконструкции здания под ресторан, на фасаде здания было найдено первоначальное название «Султан» на русском языке, которое было позже закрашено.

4 Магазин «Дрогас» — улица Йомас, 36Здание было построено в конце 19-го, начале 20-го века. Здание от-личается своей симметричной композицией главного фасада с дета-лями неоклассицизма: колоннами и декоративными вазами. В на ча ле 20-го века здесь разместился магазин дамских товаров и рукоделия В.Скрибановича. В 1995 году, после реконструкции здесь находился магазин спортивных товаров, а с 2002 года — магазин «Drogas».

5 Сад Горна — ул. Йомас, 35-41Первый застроенный уча-сток земли на улице Йомас. В 1870 году здесь ещё находилась территория кладбища. Первый владелец данного земельного участка был Горн. Поэтому его имя сохранилось до наших дней.

В конце 19-го века здесь были построены ресторан, кинематограф, концертный зал, а также открытый концертный зал, который мог вме-стить в себя более 2000 слушателей. В 1905 году в этом концертном зале прошёл первый латвийский музыкальный концерт под руковод-ством Юра Юрьяна. Там впервые прозвучал сочинённый К. Баума-нисом будущий гимн Латвии. 28 августа в пожаре 1913 года сгорели все здания в саду Горна и его окрестности. В 1920—30-х годах были сделаны зелёные насаждения, построена новая эстрада и посажена липовая аллея вдоль улицы Йомас. В 1970 году здесь был построен кинотеатр — теперешний Дом Культуры Майори. В 1991 году был открыт памятник «Krauklītis», посвященный выступлению Райниса и Аспазии в саду Горна в 1905 году (авторы — Зигрида Фернава-Рапа и Юрис Тишченко-Рапа).

6 Здание магазина спортивных товаров — ул. Йомас, 40

Здание магазина построено сразу же после пожара в саду Горна в 1913 году. У здания деревянная конструкция и отделка.

7 Здание торговой сети «Феникс» — ул. Йомас, 44Построено в 1913 году. Стена здания отличается своим акцентом вцентральной части, которая переходит в отдельную периметраль-ную трёхэтажную постройку. В течении 10 лет «Феникс» многократ-но менял дизайн магазинчика. Во дворе здания находится ледовыйпогреб.

8 «Jokers», «Krājbanka» — ул. Йомас, 37Здание частично сохранилось от гостиницы Горна в 1970 году. В 1896 году в её зале провели первый кинематографический показ Рижского взморья. В 1930 году здесь располагалось кафе «Mascotte» (с французско-

го — «талисман»), которое отличалось своим эффектным внешним видом — полукруглой формой с множеством колонн и интерьером в стиле арт-деко. Во второй половине 1930 года, кафе получило назва-ние «Корсо». Особенно эффектно выглядели огромные окна во всю высоту стены, их запросто можно было использовать вместо дверей. После Второй мировой войны здесь располагалась столовая, а со стороны улицы Йомас — вход в ресторан «Семь сестер».Там по вечерам в своей молодость играл сам Раймонд Паулс. В 1990 году восстановили ресторан «Корсо» , а с 2000 года здесь рас-полагается банк и игровой зал.

9 Дом «Вакера» — ул. Йомас, 46С 1870 года здесь располагался двор булочника Штегера, который использовали как место для рынка. Магазин Коровина стал первым, который сумел получить разрешение на торговлю, поэтому и улица получила название Торговой.До 1913 года здесь находились принадлежавшие Леопольду Вакеру две двухэтажные дачи, два сарая и ледовый погреб. Там была по-строена булочная Вакера, с которой в 1913 году и начался пожар. В 1914 году было построено 3х-этажное здание с магазинчиками на первом этаже и гостиничными номерами на 2-м и 3-м этажах. В 1930 году здесь находилась «Гостиница Майори» О.Гебауера, ресторан и Рижско—Юрмальский городской банк. В 1952 году на первом этаже был открыт рыбный магазин, украшенный работами О.Штанкевича и предметами декора. Позже в нём появился даже бас-сейн. С 1999 года здесь располагается игровой зал.

10 Здание магазина — ул. Йомас, 48До 1913 года здесь располагалась дача и несколько магазинчиков. 3х-этажное здание было построено в 1914 году. На первом этаже рас-полагались магазины, а на 2-м и 3-м — квартиры. Книжный магазин находится в здании с послевоенных лет, а магазин «Пингвин» был построен в 1991 году.

11 11. Кафе «Казбек» и здания магазинов — ул. Йомас, 39 и 41

В этом месте до пожара 1913 года располагались четыре 2х-этажные дачи и несколько ма-газинчиков братьев Гринвальдов. Двухэтажные деревянные здания магазинов были построены в 1914 году. На Йомас 41 долгое время находилась аптека.

12 Здание магазинов и бюро — ул. Йомас, 50До 1913 года здесь находилась дача Карлины Класон с магазинами. Трёхэтажное здание построено в 1914 году. Его реконструкция про-ведена в 2001г. Были так же возобновлены оригинальные балконные перила. На первом этаже появились магазинчики и бюро.

13 Выстовочный зал — ул. Йомас, 43Здесь находится самое старое зда-ние улицы Йомас. Оно построено в 1863 году в стиле неоклассициз-ма. Вход с главного фасада и «А», «Р» веранды украшают фронтоны. В 1920 году здесь жил архиерей православной церкви. После Вто-

рой мировой войны в здании основали филиал Рижского историческо-го музея, который впоследствии стал выставочным залом Юрмальского музея. Сейчас здание является частной собственностью.

14 Кафе «Joma» — ул. Йомас, 54До 1913 года здесь располагались две дачи Наталии Горн. В 1969 году было построено новое кафе «Йома» (архитектор И.Страутманис). Зда-нию свойственен экспрессивный, выразительный стиль с интерье-ром, соответствующим модернистскому направлению, со стеклян-ными стенами второго этажа кофейного зала. В 1970 году кафе было признано излюбленным местом отдыха молодёжи. В зданииначата реконструкция.

15 «Tilo» гидротерапия — ул. Йомас, 56В начале 20-го века здесь находилась «Тило гидротерапия». Со-хранилось здание дачи, в котором в 1960—80х годах находилось Юрмальское экскурсионное бюро. Теперь здание является частной собственностью.

16 Гостиница «Hotel Jūrmala Spa» — ул. Йомас, 47/49В 1930 году здесь располагался магазинчик деликатесов и вина Н.Зеберга. Первоначально гостиница была открыта в 1974 году. Зда-ние вмещало 260 номеров — 360 человек. Ресторанные помещения, предусмотренные на 150 человек, обустраивала дизайнер интерьера Аустра Мошенкова. Весной 2005 года двери открыла новая Спа — гостиница.

17 Кафе «Веранда» и магазин оптики — ул. Йомас, 58В 19—20 веке было построено двухэтажное здание с магазином на 1-ом этаже и квартирами на 2-ом. При реставрации балкона была ис-пользована его оригинальная часть — дракон.

18 Пансион, ресторан «Сенатор» — ул. Йомас, 55В начале 20-го века было построено в начале 20 века и отличается своим неповторимым декором — резьбой по дереву. В здании ча-стично сохранён исторический интерьер с лестницей и камином. С 2002 года здесь располагается ресторан «Сенатор». В глубине здания можно найти детскую площадку.

19 Пивной ресторан, «Променад» — ул. Йомас, 64 aВ начале 20-го века здесь рас-полагалась первая телефонная станция. Здание кафетерия «Променад» было построено в 1960 году и долгое время было известно как кулинарный мага-зин. В 1990 году в здании дачи

появился пивной ресторан «Senču» с детской площадкой.

20 Здание кинотеатра — ул. Йомас, 66Здание построено во времена независимой Латвии специально для кинотеатра «Эден». Хозяин здания — А.Шалковскис. В 1930 году кино-театр был признан самым модным в Рижской Юрмале. После Второй Мировой войны кинотеатр был переименован в «Дзинтаркраста», а после 1970 года, когда построили новый кинотеатр на ул. Йомас 35, здесь находился клуб работников сферы услуг. В 90-х годах здесь появились салоны, парикмахерские и т.д.

21 Киоск, кафе — ул. Йомас, 63Частично сохранился дачный тип здания, в котором сейчас распола-гаются магазинчики.Особенно выделяется сувенирный киоск с национальной стилисти- кой. В самом конце улицы Я. Плиекшана — на углу, в 1973 году было построено кафе «Четыре брата» — своего рода пародия на рижское здание «Три брата». В 2006 году на этом месте было построено зда-ние где сейчас находится кафе «Planēta Sushi».

22 Здание пансиона — ул. Йомас, 78Здание пансиона с угловой башенкой было построено в начале 20-го века. Ранее 1-й этаж использовался для торговли, 2-й — для жилых помещений. Позже к пансиону было пристроено двухэтажное здание, выходящее на улицу Я. Плиекшана. Здание подверглось капитальному ремонту в 2001 и 2008 годах. Здесь находится игровой зал.

23 Здание бюро — ул. Йомас, 65-67Построено в 1968 году (архитектор Я. Голденберг, Л. Гинтере, инже-нер З. Цалитис). Ранее постройку составляли 2—3 небольших дере-вянных летних домика.Сейчас это здание из бетона и стекла, которое при своём эксцентрич-ном виде не нарушает исторический облик улицы Йомас. В 2007 году здание было реконструировано и сейчас на первом этаже располага-ется кафе «Double coffee», а на 2-м и 3-м этажах — банк.

24 Ресторан «Ориент» — ул. Йомас, 86В 1986 году, по проекту архитектора Г. Админя, было построено не-свойственное улице Йомас здание ресторана из жёлтого кирпича.

25 Ресторан — ул. Йомас, 88До 2000 года здесь находилась историческая дача. Но после пожара дачу снесли и архитектор Г.Сакне спроектировал новое здание. В 2002 году здесь была построена гостиница «Алве».

26 Пансион Фон Клейста, гостиница «Villa Joma» — ул. Йомас, 90

В начале 20-го века построенное здание пансиона принадлежало Фон Клейсту. В Советское время там располагался дом отдыха «Майори», но в 2001 году, по про-екту архитектора У. Шенберга была проведена реконструкция

здания. Сейчас там располагается гостиница «Villa Joma».

27 Здания магазинов — ул. Йомас, 85Одноэтажное здание на улице Йомас 85 построено в стилистике функционализма в 1928 году.

28 Здание магазинов и пансиона — ул. Йомас, 92Здания пансиона, с магазинами на 1-ом этаже, построены в начале 20-го века. Здания симметрично своими угловыми башенками под-чёркивают пересечения улиц.

29 Православная церковь, выставочные залы, глобус — конец улицы Йомас и выход на ул. Турайдес (Робежу)

До 1967 года завершением улицы Йомас была православная церковь, которую впоследствии снесли. У церкви также находилось кладбище, где располагались могилы солдата и медсестры. Все церковные вещи были перевезены в православную церковь в Дубулты. На её месте были спроектированы и построены выставочные залы. На общем фоне выделяется несимметрично расположенная модель глобуса, выполненная методом чеканки по металлу. Она была отреставриро-вана в 2003 году на пожертвования «Айзкрауклес банка».

30 Ресторан «Лидо» — ул. Турайдас, 8В 1930 году, переделывая дачу Волшмита, был создан уникальный развлекательный объект, известный ещё до 90-х годов 20 века. По-сле денационализации имущества были найдены ценные фотомате-риалы, но потерян бывший ресторан. Проектировал новый ресторан Сергей Антонов, а его дизайном занимался Лев Витлин. Помещение бара оформлял студент Художественной академии, художник Арийс Скридэ.

31 Ресторан «Jūra» («Море» ) — пр. Дзинтару, 2В 30-е годы 20-го века это кафе, принадлежавшее К. Бауману, было очень популярно.Здание было построено в стиле функционализма, который опи-рался на геометрически чёткие, кубические фигуры. Во всём

доминировали горизонтальные линии. Во время реконструкции здание увеличило свои размеры. Исторические интерьеры того вре-мени можно увидеть в латвийском художественном фильме «Kārkli pelēkie zied».

32 Гостиница «Pegasa pils» — ул. Юрас, 60В советское время два истори-ческих пансиона находились в санатории Фабрициуса. После денационализации на короткое время образовался санаторий «Эдинбург», но после этого на долгие годы объект был забро-

шен. Только в 2003 году началось обновление здания. И в 2005 году была открыта гостиница «Pegasa pils» («Замок Пегаса»).

33 Концертный зал Дзинтари — ул. Турайдаc, 1В 1897 году здесь проходили пер-вые концерты. В 1909 году был по-строен павильон, в котором встре-чалась элегантная и изысканная публика, дабы посмотреть картин-ную галерею и послушать оркестр Варшавской Филармонии.

В 1936 году на месте курзала был построен сегодняшний «закры-тый зал». Его проектировали архитекторы Александр Бирзниек (1893—1980) и Виктор Мелленберг (1905—2001); в интерьере можно встретить произведения мастера декоративного художественного искусства Анша Цируля (1883—1942) «Лиелупе», «Море», «Латвия», которые были реставрированы в начале 21 века. Концертный зал упирается в улицу Турайдас своим деревянным, стилизованным под старину, портиком с колоннами.Также можно встретить мотивы романтизма в фасаде и во внутрен-ней части здания. С другого конца находилась летняя эстрада.В 1960 году на месте летней эстрады был построен летний концерт-ный зал, рассчитанный на 2000 зрителей. (Архитекторы М. Делзис, А. Вецсилис). Соединение металлических конструкций с деревянной обшивкой обеспечивает безупречную акустику. Специалисты до сих пор признают уникальность этого сооружения. В 2001 году у крытого зала была установлена мемориальная доска в память о конференции Чатоквы, на которой в первый раз была признана оккупация Латвии. В летнем концертном зале был установлен обогрев инфракрасными лампами. В 2006 году были проведены работы по благоустройству территории.

34 Жилой дом — ул. Юрас, 61В 1910 году было построено двухэтажное здание в стиле неоренессанса. Здание характе-ризует симметричная компози-ция фасадов, терраса и открытая лоджия, также шикарная резка по дереву, отобразившаяся в де-

коре. В 1920-е годы здание было собственностью знаменитого произ-водителя сигарет и табака Эдуарда Яунзема.В советские времена эта территория также принадлежала санаторию Фабрициуса. На месте фонтанов был установлен памятник Фабрици-усу. Исторически территория здания граничила с пляжем. В 1930 году на краю дюн была построена беседка.

35 Здание пансиона — ул. Юрас, 57Здание пансиона включает в себя частично сохранившуюся резьбу по дереву (солнышко), а так же угловую башню. После Второй миро-вой войны, здания были включены в состав пансиона «Майори», поз-же в состав санатория Фабрициуса. К историческому зданию была добавлена пристройка, которая выполняла роль столовой.

36 Гостиница «Европа» — ул. Юрас, 56Центральное здание гостиницы было построено в начале 20-го века как здание пансионного типа. Здание характеризует роскошный декор — резка по дереву, который отображается и в предметах интерьера. Во вре-

мя независимой Латвийской Республики здесь находился пансион «Империал», а после Второй мировой войны его использовал Все-союзный Курортный совет. После денационализации здания были проданы, и новые хозяева в результате реконструкции полностью перестроили здания. После окончания реконструкции — с 2004 года здесь находится гостиница «Европа».

37 Жилое здание — ул. Юрас, 54Здание пансионного типа характеризует башневидная постройка на углу улиц Юрас и Викторияс. Здание украшено резкой по дереву. В 90-х годах 20-го века здание сдали Польскому посольству.

38 Земельный участок — ул. Юрас, 53Здание построено в 1897 году и там находился пансион Доммерштер-на. В 1930 году у здания появился новый хозяин и изменилось его на-звание со «Сплендид» на « К. Линис».Имеются сведения, что там проживал известный производитель фарфора Кузнецов.Возможно, что деревянная постройка, находящаяся в глубине участ-ка, построена по проекту латвийского архитектора А. Ванага. Здание построено в стиле национального романтизма, который был свой-ственен творениям А. Ванага.

39 Жилое здание — ул. Плиекшана, 1Одноэтажная деревянная постройка 19—20 века с мезонином. Исто-рически веранды на всех этажах не были застеклены . Здание своим главным фасадом расположено напротив улицы Юрас и акцентирует угол между двумя улицами — Юрас и Я. Плиекшана.

40 Жилое здание — ул. Юрас, 50Старая постройка находилась на территории между улицами Конкордии и Я. Плиекшана до конца 20 века, но всё же произошло вмешательство нового времени. Автор нового архитектурного про-екта — Владимир Нейланд, популяризатор стиля неоклассицизм. Хозяева дали зданию имя — «Аспазия» — первый дом на улице Юрас, получивший имя.

41 Жилое здание — ул. Юрас, 48Старая постройка находилась на территории между улицами Кон-кордии и Я. Плиекшана аж до конца 20 века. Автором двух новых построек стал архитектор У. Шенберг, придавший своему творению ассимметричные черты.

42 Жилая застройка — ул.Юрас, 47Это застройка начала 20-го века с разным характером и функция-ми зданий. Жилой дом — одноэтажное деревянное здание в стиле неоренессанса.Конюшня находилась в центральной части участка. Это двухэтажная деревянная постройка с дополнительными пристройками на 1-ом этаже.На вершине дюн находилась крытая беседка с богатым декором. Павильон — одноэтажная деревянная постройка в стиле неоклас-сицизма — частично образует застройку пляжа. Павильон обновлён в 1990 году.

43 Жилое здание — ул. Юрас, 38Этот дом является пансионом начала 20-го века, первоначально по-строенным как массивное двухэтажное здание с угловой башней. Здание характеризует ассиметричная композиция главного фасада, застеклённая веранда и декор-резка по дереву. Является акценти-рующим на углу улиц Юрас и Театра. С 2003 года ведутся реставрация фасадов и восстановительные работы.

44 Земельный участок — ул. Юрас, 43/45Этот земельный участок занимает целый квартал. На дюнной части участка в 1930 году располагался Московский летний домик, а на пляже — популярный крутящийся пол Кронберга, сгоревший в 1933 году.Снос исторических зданий шёл постепенно до 1980 года, когда на объединённой территории начали строительство нового пансиона, получившего название «Восемь люксов». Из исторической застройки до наших дней сохранилось лишь одно здание.

45 Здание пансиона — ул. Юрас, 34Здание построено в начале 20 века. Это двухэтажная деревянная по-стройка, которая выделяется прекрасной фасадной композицией и роскошным декором. Здание образует угол между улицами Юрас и Пилсоню. С 2005 года ведутся реставрационные работы.

46 Многоквартирный жилой дом — ул. Юрас, 32Застройка этого участка про-исходила и в начале 20 века, и в советское время. После Второй мировой войны здания объединили, устроив там клуб и читальный зал. В 1977 году там проходила выставка прикладно-

го искусства (Šauļu lietišķās mākslas izstāde).В 2005 году по проекту архитектора Я. Алкшня было построено жи-лое здание с шестью квартирами, которое в 2006 году в Латвии было признано лучшей постройкой года.

47 Купальня Раценe — ул. Пилсоню, 1Здание построено в начале 20 века и расширино в 1914 году. Это двухэтажная деревянная постройка с башней. Она играет важную роль в застройке пляжа. Здание характеризуют детали, украшенные резкой по дереву. В

1914 году в здании впервые в этой части Юрмалы каждый день пред-лагались разные ванны, как зимой так и летом, — ванны с тёплой морской водой, экстрактами угольной кислоты и хвои. В советские времена здесь находилась поликлиника. В 2003 году здание рекон-струировали и придали ему его первоначальный облик.

48 Жилое здание — ул. Юрас, 39Здание построено в 1910 году. Это двухэтажное деревянное здание. С помощью штукатурки на фасадах смогли добиться контраста и выделения главного фасада, ротонды и полукруглого портика с колоннами и балконом

на уровне 2-го этажа.В советское время здание принадлежало санаторию «Draudzība» («Дружба »). Тогда был полностью переделан интерьер, но был сохра-нён оригинальный вид здания.Только в 2004 году началось восстановление здания, в результате которого был реставрирован оригинальный камин. Также идёт ак-тивное восстановление интерьера.

49 Гостевой дом — ул. Юрас, 30На земельном участке находятся два исторических здания построй-ки начала 20-го века.В советское время — хозяйство санатория. Здание лит.2 — одноэ-тажное деревянное строение с интересной декоративной резьбой и симметричной композицией главного фасада. Второе здание с купольной башенкой придает акцент углу улицы. Оба здания после ремонта в этом веке образуют комплекс гостиного двора с общим обустройством.

50 Жилая застройка — ул. Юрас, 28Земельные участки застроены после 1905 года. Владелец участков Бертулис Упитис для строительства использовал сплавленные по Лиелупе деревья.Историческое здание под номером 26 сгорело в 1999 году. Здание лит.1 — одноэтажное строение с резным главным фасадом и откры-той лоджией. Реконструировано в 90-х.

51 Жилое здание — ул. Юрас, 33Здание построено в 1900 году. Это одноэтажное деревянное строе-ние с неоготическими архитектурными деталями и резным декором.В 2000 году закончена реставрация и новая пристройка. По истори-ческим фотографиям восстановлен металлический забор. Террито-рия обустроена совместно со зданием на Юрас 31.

52 Жилое здание — ул. Юрас, 31Здание построено в 3-й четвер-ти 19-го века и более похоже на пририжские поместья.Несмотря на небольшой объ-ем, создается монументальное настроение за счет колоннады на первом этаже, образующей

визию малого греческого храма. Пристройки образованы в 80-х гг., а застекление колоннады в конце 19 в.В 2000 году здание реставрировано с перепланировкой для адми-нистративных целей. В ходе реставрации сохранено много ориги-нальных деталей. После обновления в 2002 году здесь расположены офисы.

53 Жилое здание — ул. Юрас, 29Здание построено в начале 20-го века в стилистике неоготики. Двухэтажное строе-ние из деревянных конструкций сделано в асимметричной объемной композиции с угловой башней и декором из резного дере-ва. Его выделяют зубцы на парапете крыши и в оформлении окон, арочные декоры на террасе у входа и в маленьких окошках на башне, а также мотив трилистника.В 1948 году здание было национализиро-

вано и использовано для нужд санатория. Только в 2002 году было начато восстановление дома. После частичного демонтажа были восстановлены конструкции и отделка фасада, а сохраненные дета-ли — реставрированы. Была восстановлена декоративная отделка интерьера и печь — камин, выложенный зелеными глазирован-ными изразцами.

54 Морской павильон Майори и скульптура «Черепаха» — ул.Тиргоню, 1

Построен в 1909 году в стиле историзма для отдыха и развлечения курортников, архитектор А.Медлингер. Двухэтажное здание из деревянных конструкций с угло-вой башней, широкими застекленными поверхностями и деталями из резного де-рева. Главной составной частью интерьера был большой зал с полом для танцев. В 1980-х годах зал был дополнен витражами и люстрами. На террасе павильона летом

1929 года побывал король Швеции Густав V. В 2005 году здание было восстановлено.Скульптура «Черепаха» на это место была помещена в 1995 году, она символизирует долговечность. Автор — скульптор Янис Барда. Фото-графия у черепахи — традиционный сувенир из Юрмалы, а также контрольная фотография этого маршрута, которая прикладывается к заключительному заявлению.

55 Гостиница «Baltic Beach hotel» — ул.Юрас, 19-21-23Земельные участки в квартале между улицами Юрас, Ванагу, Тирго-ню и пляжем были поделены и застроены до 1877 года. Всего было создано 8 земельных участков. Посреди квартала, перпендикулярно пляжу расположена улица Маза Омнибуса (позже Омнибуса).Из исторической застройки в квартале сохранились только два здания. Одно находится на бывшем земельном участке на ул.Юрас, 23 — во время свободного Латвийского государства оно было жи-лым зданием — дачей промышленника Штрауса. Это одноэтажное деревянное здание с оштукатуренным фасадом и мезонином. В ме-зонине главного фасада здания вместо оконного проема посередине находится рельеф из стукко с сюжетной темой — двумя белочками и цветочной гирляндой. В здании сохранился памятник искусства — зеркало, которое сейчас перемещено и находится в помещениях отдела культурно-исторического наследия Юрмальской думы на проспекте Эдинбургас, 75.У улицы Ванагу фрагментарно сохранилась также историческая изгородь, которая раньше принадлежала земельному участку на ул.Юрас, 19.На бывшем земельном участке на ул.Юрас, 19 в глубине в рельефе дюн сохранилось небольшое здание исторической постройки.Прочая застройка или же была разрушена в период после Второй мировой войны или же снесена в начале 70-х годов 20-го века перед

началом строительства корпусов санатория «Rīgas jūrmala». После приватизации в 2001 году здания санатория были реконструированы в гостиницу «Baltic Beach Hotel».

56 Гостевой дом— ул.Юрас, 14Здание сделано в стиле неоклас-сицизма, построено в 1924 году. Это репрезентабельное двухэ-тажное деревянное строение. Компактный объем строения характеризует симметрия глав-ного фасада. В отделке фасадов

здания использованы элементы классического направления. Силь-ный фронтон поддерживает сравнительно массивная колоннада, которую более легкой визуально делает широкое застекление. Един-ство стиля в деталях — квадратное деление окон, кованые детали и рисунок на штукатурке создают сдержанную элегантность.От старинной роскоши в здании сохранилась отделка декоративны-ми деревянными панелями в вестибюле и на лестничных площадках, деревянная лестница, дверные створки, паркет и декоративные по-толки, а также камин и печь.В советское время в здании находилось отделение милиции, оно было включено в состав санатория «Rīgas Jūrmala», а в 1990 годах перешло в правление канцелярии латвийского Сейма. В 2006 году были завершены работы по реконструкции здания.

57 Жилое здание — ул.Юрас, 13Здание было частной собственностью известной во времена пер-вой латвийской республики общественной деятельницы и издателя журнала «Atpūta» Эмилии Беньямин. Здание построено в 1939 году по проекту архитектора Лева Витлина (1885−?), который был увиден в Италии. Пространственная композиция здания создана под влия-нием архитектуры рационализма, в отделке фасадов использованы элементы стиля историзма. Доминирует лаконичное наслоение стро-ительных объемов, широкие, застекленные поверхности и акценты горизонтальных линий. Монументальный объем двухэтажного зда-ния подчинен рельефу дюн и создает несколько уровней в интерье-ре. Несмотря на это, планировка внутренних помещений поражает функциональной ясностью и гармонией. Элегантность здания уси-ливает натуральная обшивка из каменных плит, на которой оставила свой след Вторая мировая война: нестираемые площади более тем-ного цвета как требование правил противовоздушной обороны.В здании находятся художественные ценности, большая часть кото-рых изготовлена в конце 19-го века — начале 20-го века. Вдоль ули-цы Юрас расположен самый роскошный в Юрмале металлический забор, который сделан по наброскам архитектора Сергея Антонова (1884−1956).

58 Жилое здание — ул.Юрас, 8Построено в 1913 году. Это двухэтажное деревянное здание, в си-луэте которого доминируют мансардная крыша и угловая башня. Довольно объемное здание достаточно компактно.После Второй мировой войны зданием заведовал санаторий «Майо-ри». В стороне улиц Юрас и Ундинес сохранился исторический металлический забор с кирпичными столбами и ворота с башней − распространенным в начале 20-го века, но сейчас уже уникальным строением для акцента входа. В свою очередь, в саду размещена скульптура «Мальчик и рыба», которая когда-то была частью бас-сейна.

59 Жилое здание — ул.Юрас, 6Построено в 1913 году. Это двухэтажное деревянное здание с очень выразительной, характерной для начала 20-го века асимметричной объемной композицией. Грациозная башенка подчеркивает вер-тикальность линий. На крыше размещен богатый декор из резного дерева. В 2006 году начаты работы по ремонту здания.

60 Жилое здание — ул.Юрас, 4Жилое здание — это двухэтажное обшитое деревом строение. Зда-ние характеризует асимметричная объемная композиция и многоу-гольное строение в главном фасаде. Это стилистически однообраз-ное, характеризующее эпоху строение. Земельный участок огражден металлическим забором.

61 Жилое здание — ул.Юрас, 3Жилое здание — двухэтажное деревянное строение в стили-стике неоготики, построено в 1897 году. Здание характеризует асимметричная композиция объемов, угловое башнеобраз-ное строение, веранда в главном

фасаде. В отделке фасадов здания использован богатый декор из резного дерева.В 1995 году в здании были начаты работы по консервации, с привле-чением средств Всемирного фонда памятников (WMF), пожертвова-телей и Юрмальской городской думы, и предусмотрено оборудовать центр культурной среды. У здания отреставрированы фасады и дета-ли, изготовлены новые витражные окна, наружные двери, кронштей-ны, но работы ещё продолжаются.

62 Жилое здание — ул.Юрас, 2Двухэтажное здание с бельведером на мансардном этаже. Здание отображает интерес к наследию классической архитектуры, который возобновляется в начале 20-го века. Это наиболее богатое деталями и наиболее монументальное строение неоклассицизма в Юрмале. Роскошную асимметрию выразительно дополняют террасы и перго-лы колонн основного этажа. В интерьере здания находится камин и створки дверей.Новый металлический забор и пристройка со стороны двора имити-руют стилистику здания. На исторических фасадах размещены вос-становленные скульптором Эдвином Круминьшем «головки».

63 Дом отдыха — ул.Юрас, 1После застройки территории во 2-й половине 19-го века на земель-ном участке находятся две дачи и беседка.В 1937 году здесь был построен и торжественно открыт дом отдыха рабочих — двухэтажное отделанное деревом здание с длинными ко-ридорами в планировке этажей и отдельными комнатами. Сохрани-лись исторический фонтан и скульптура женщины с кувшином у ули-цы Юрас напротив главного входа в здание. После Второй мировой войны здание было включено в состав санатория советской армии, который управлял бывшим Мариенбадом. В 21-м веке благоустрой-ство здания было утеряно. И здание долгое время не используется.

Памятник архитектуры Памятник искусства

Юрмальский Туристический информационный центрЛиенес улица 5, Юрмала, LV-2015Юрмальский Туристический информационный пунктАвтомост в Приедайне, у пропускного пункта

Время работы:Рабочие дни: 9.00–19.00Суббота: 10.00–17.00Воскресенье: 10.00–15.00

Тел: (+371) 67 147 900Факс: (+371) 67 147 901Е-почта: [email protected]

Издатель: Юрмальская городская дума. Материал подготовлен в сотрудничестве с отделом Культурно-исторического наследия Юрмальской городской думы

Пешеходный маршрут с 63 обьектами. Продолжительность маршрута: до 2ч. Длина: 3км