2013. gada zirņu selekcijas materiāla izvērtēšana ... · 2013. gada zirņu selekcijas...

2013. gada zirņu selekcijas materiāla

izvērtēšana bioloģisko

lauksaimniecības kultūraugu

audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

DARBA MĒRĶIS:

Veikt zirņu selekcijas materiāla izvērtēšanu,

lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem

piemērotas bioloģisko lauksaimniecības

kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju

ieviešanai.

METODES UN MATERIĀLI

Zirņu selekcijas materiāla izvērtēšanas apjomi 2013.gadā Valsts Priekuļu laukauga selekcijas institūta Bioloģiskajā

augsekā D2.

Audzētavas nosaukums Līniju skaits

Konkursa šķirņu salīdzinājums: 19

Kontroles šķirņu salīdzinājums: 10

Kopā: 29

Zirņu izmēģinājuma audzēšanas apstākļu raksturojums Valsts Priekuļu laukauga

selekcijas institūta Bioloģiskajā augsekā D2, 2013. g.

Raksturojošais rādītājs Apraksts

Lauka nosaukums Bioloģiskā augseka D2

Priekšaugs Kartupeļi

Augsnes tips Pv

Augsnes mehāniskais sastāvs sM

pH KCl 6.0

Organiskās vielas saturs, % 2.1

P2O5 saturs augsnē mg kg-1 205

K2O saturs augsnē mg kg-1 150

Augsnes apstrāde Aršana, šļūkšana

Sēja 7.05.2013

Izsējas norma dīgtspējīgi graudi uz 1 m2220

Ražas novākšana 13.08.2013

Agrometeoroloģiskie apstākļi• Zirņu sēja Priekuļu bioloģiskajā laukā tika veikta maija I. dekādē - 6. maijā ,

kad gaisa vidējā temperatūra Priekuļos bija par 3.6 ºC virs normas un nokrišņu nebija.

• Bet tā kā aprīļa vidējais nokrišņu daudzums Priekuļos bija 134 % no normas, augsnes mitrums bija pietiekošs labvēlīgai zirņu dīgstu attīstībai.

• Pirmie dīgsti parādījās desmitajā dienā pēc sējas. To turpmākā attīstība norisinājās ļoti strauji, jo maija II un III dekādē bija liels nokrišņu daudzums, attiecīgi 281 un 208 % no normas un augsta vidējā gaisa temperatūra 16.3 un 15.2 ºC.

• Zirņu ziedēšanas fāze iestājās jūnija II dekādē no 10. līdz 23. jūnijam, kad vidējā gaisa temperatūra bija 15.2 ºC un nokrišņu daudzums 34 % no normas.

• Jūlija mēnesī zirņiem norisinās pākšu veidošanās, meteoroloģiskie apstākļi Priekuļos bija labvēlīgi zirņu pākšu un zirņu sēklu veidošanai – vidējā gaisa temperatūras bija 17.7 ºC, bet nokrišņu daudzums 29 % no normas.

• Zirņu novākšana tika uzsākta un nobeigta augusta pirmajā dekādē, kad vidējā gaisa temperatūra Priekuļos bija 19.8 ºC un nokrišņu daudzums – 36 % no normas. Zirņu sēklu mitrums novākšanas laikā bija tuvu pie tā, kādam jābūt standartmitrumam pākšaugu sēklās – 14 %. Kuļot zirņus šādos sausuma apstākļos, radās ražas zudumi, un zirņi tika šķelti.

Selekcijas materiālam tika:

• fenoloģiskās attīstības fāzes;

• izturība pret dažādu biotisko faktoru ietekmi (slimības, kaitēkļi, nezāļu ietekme u.c.);

• noturība pret veldrēšanos;

• raža;

• sēklu paraugiem 1000 sēklu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām;

• sēklu tilpummasu noteica 0.5 l četros atkārtojumos;

• proteīna noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 124.

RezultātiKontroles škirņu salīdzinājums:

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

Sēklu raža, t ha-1 (konv.)

Sēklu raža, t ha-1 (bio.)

Saīsinājumi:L – lapainsR – ar reducētām lapāmDz – dzeltenas krāsas zirņiBr – brūnas krāsas zirņiZ – zaļas krāsas zirņi

Kontroles škirņu salīdzinājums:

780

790

800

810

820

830

840

Tilpummasa (konv.)

Tilpummasa (bio.)

Kontroles škirņu salīdzinājums:

0

50

100

150

200

250

300

350

1000 sēklu masa, g (konv.)

1001 sēklu masa, g (bio.)

Kontroles škirņu salīdzinājums:

0

5

10

15

20

25

30

Kopproteīns, % (sausnā)(konv.)

Kopproteīns, % (sausnā) (bio.)

Konkursa šķirņu salīdzinājums:

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

4.5

Sēklu raža, t ha-1 (konv.)

Sēklu raža, t ha-1 (bio.)

Konkursa škirņu salīdzinājums:

0

50

100

150

200

250

300

350

400

1000 sēklu masa, g (konv.)

1000 sēklu masa, g (bio.)

Konkursa šķirņu salīdzinājums:

700

720

740

760

780

800

820

840

Tilpummasa (konv.)

Tilpummasa (bio.)

Konkursa šķirņu salīdzinājums:

0

5

10

15

20

25

30

Kopproteīns, % (sausnā) (konv.)

Kopproteīns, % (sausnā) (bio.)

Standarta škirņu salīdzinajums:

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

4.5

5

Sēklu raža, t ha-1 (konv.)

Sēklu raža, t ha-1 (bio.)

Standarta škirņu salīdzinajums:

0

50

100

150

200

250

300

350

400

1000 sēklu masa, g (konv.)

1000 sēklu masa, g (bio.)

Standarta škirņu salīdzinajums:

0

50

100

150

200

250

300

350

400

1000 sēklu masa, g (konv.)

1000 sēklu masa, g (bio.)

Standarta škirņu salīdzinajums:

760

770

780

790

800

810

820

830

840

850

860

Tilpummasa (konv.)

Tilpummasa (bio.)

Standarta šķirņu salīdzinajums:

0

5

10

15

20

25

30

Kopproteīns, % (sausnā)(konv.)

Kopproteīns, % (sausnā) (bio.)

Secinājumi

2013. gadā zirņu selekcijas materiāla izvērtēšana veikta plānotajos apjomos. No izvērtētā materiāla tika atlasīti hibrīdi, kuru pazīmes vislabāk piemērotas bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas sistēmai Latvijas apstākļos.