IEPAZ - i-base.infoi-base.info/wp-content/uploads/2014/06/kombineto_antiretrovirusu-ter-2009.pdf ·...

IEPAZ!"AN#S AR KOMBIN$TO ANTIRETROV!RUSU TERAPIJU Pa%i svar&g'kie jaut'jumi J(s un j(su 'rsts Re)&ma iev*ro%ana Z'+u rezistence Prepar'tu kombin'ciju izv*le 2. izdevums, papildin!ts un p!rstr!d!ts.

!" izdevuma sagatavo#an$ izmantoti materi$li no bro#%ras HIV i-Base (www.i-base.info) „Introduction to combination therapy”, kura ir iztulkota latvie#u valod$ un adapt&ta Latvijas las"t$ju vajadz"b$m, saska'$ ar ekonomiskaj$m, tiesiskaj$m, soci$laj$m, psiholo(iskaj$m un cit$m HIV epid&mijas un c"'as pret to "patn"-b$m Latvijas valst". Da)as teksta da*as piln"b$ at#+iras no ori(in$la un var neatspogu*ot s$kotn&j$ teksta au-tora idejas vai viedokli.

!aj$ publik$cij$ ietvert$s zi'as un materi$li ne vienm&r atspogu*o t$s sagatavot$ju organiz$ciju uzska-tus. Stingri iesak$m las"t$jiem r%p"gi p$rbaud"t jebkuru inform$ciju un nepielietot praks& specializ&to infor-m$ciju no #" avota bez iepriek#&jas konsult$cijas ar medic"nas speci$listu.

Ja izdevuma materi$los ir piemin&ti jebk$di z$*u prepar$ti, to lieto#anas veidi vai diagnostikas metodes, tas nenoz"m&, ka organiz$cijas t$s rekomend& vai dod t$m jebk$das priek#roc"bas.

Saturs

Ievads ................................................................................................................................................................................... 2 S$kotn&jie jaut$jumi: Kas? Kad? K$p&c? .................................................................................................................. 3 L"dzest"ba ARV terapijai: k$p&c tas ir tik svar"gi? ........................................................................... .................... 23 L"dzest"bas dienasgr$mata ........................................................................................................................................ 28 Z$*u rezistence ................................................................................................................................................................29 K$ piemekl&t prepar$tus un to kombin$cijas? ................................................................................................... 31 Prepar$ti un devas .........................................................................................................................................................35 Informat"vie resursi par HIV/AIDS ........................................................................................................................... 38 Aptaujas lapa .................................................................................................................................................................. 42 43

IEVADS

Pateicoties tam, ka rad!ti prepar"ti pret HIV, #! saslim#ana ir p"rg"jusi no n"v$jo#o infekciju grupas hro-nisko infekciju grup". Savlaic!gi uzs"kot "rst$#anu ar antiretrov!rusu prepar"tiem un sekojot visiem "rsta nor"d!jumiem, cilv$ki, kuriem ir HIV, var nodz!vot ilgu un pilnv$rt!gu dz!vi. HIV pozit!vu cilv$ku dz!ves kvali-t"te, pateicoties #iem z"%u prepar"tiem, gandr!z ne ar ko neat#&iras no HIV negat!vu cilv$ku dz!ves kvalit"tes.

Taj" pa#" laik" HIV infic$to pacientu "rst$#ana – tas ir %oti sare'(!ts process, kur# prasa nopietnu un atbil-d!gu pieeju. )! bro#*ra dom"ta, lai inform$tu HIV pozit!vus cilv$kus par to, kas ir HIV infic$to "rst$#ana, par priek#roc!b"m un tr*kumiem, par rekomend"cij"m z"%u lieto#anai un citiem "rst$#anas aspektiem.

Svar!gi %oti nopietni iztur$ties pret inform"cijas patiesumu par HIV infekciju un uztic$ties tikai dro#iem avotiem. Inform"cija, kura atrodama #in! bro#*r", apkopota 2008. gada j*nij" un pamatojas uz starptautis-kiem p$t!jumiem HIV/AIDS sf$r", pasaul$ un Latvij" izstr"d"t"m rekomend"cij"m "rst$#an" un ekspertu ar %oti noz!m!gu darba pieredzi dotaj" sf$r" padomiem.

M$s esam p"rliecin"ti, ka p$c #!s bro#*ras izlas!#anas, jums rad!sies daudz jaut"jumu par "rst$#anu. )os jaut"jumus jums nepiecie#ams apspriest ar kvalific$tu medic!nas speci"listu.

S!KOTN"JIE JAUT!JUMI: KAS? KAD? K!P"C? Vai tie!"m past"v HIV infekcijas "rst#!ana?

K! j"s jau zin!t, HIV infekcija – t! ir infekcijas slim#ba, kura att#st!s t!p$c, ka cilv$ka asin#s no-k%"st cilv$ka im"ndefic#ta v#russ – HIV. &is v#russ sp$j boj!t da'as organisma im"nsist$mas ("nas – CD4, kuras pal#dz c#n#ties ar infekcij!m. V#russ izmanto CD4 ("nas k! sava veida fabriku sevis pa(a masveida tira'$(anai simtos un t"ksto(os eksempl!ru, t!d! veid! nogalinot CD4 ("nas. Im"n("nu boj!eja noved pie im"nsist$mas l$nas nov!jin!(an!s, nesp$jas pretoties cilv$kam potenci!li b#sta-miem mikroorganismiem, kurus vesela im"nsist$ma sp$j veiksm#gi izn#cin!t. T!du st!vokli sauc par im"ndefic#tu. Im"ndefic#ts parasti att#st!s daudzu gadu garum!. P$c tam, kad im"nsist$ma ir nov!jin!ta l#dz noteiktam l#menim, organism! s!k att#st#ties t! saucam!s oport"nistisk!s (sekund!r!s) saslim(anas, kuras var k%"t par iemeslu cilv$ka darba nesp$jai, un var b"t let!ls izn!-kums. Att#stoties (#m slim#b!m, uz pazemin!tas imunit!tes fona, tiek noteikta diagnoze AIDS – ieg"t! im"ndefic#ta sindroms.

Diem'$l m"sdienu medic#na pagaid!m nesp$j piln#b! izn#cin!t v#rusu cilv$ka organism!. Ta)u eksist$ z!%u prepar!ti, kuri sp$j pretoties v#rusam un var aptur$t slim#bas att#st#bas gaitu. Lai (ie prepar!ti darbotos efekt#vi, tos savstarp$ji kombin$, t!p$c t!du terapiju ar# sauc par kombin$to. Kas ir kombin#t" terapija?

Par kombin$to terapiju pie*emts saukt triju un vair!k z!%u prepar!tu kombin!ciju HIV infekcijas !rst$(anai. Da'reiz to sauc ar# par tr#s vai )etru komponentu terapiju vai par augsti akt#vu antiret-rov#rusu (turpm!k tekst! – ARV) terapiju (HAART – no ang%u val.). Ar# pa(as z!les sauc par antiret-rov#rusu prepar!tiem. &#s z!les iedarbojas da'!d! veid! un da'!d!s v#rusa dz#ves cikla stadij!s. Pa(reiz pasaul$ !rst$(anai tiek izmantoti )etri galvenie prepar!tu tipi: atgriezenisk!s transkript!-zes nenukleoz#die inhibitori (ATNNI), atgriezenisk!s transkript!zes nukleoz#die inhibitori (ATNI), prote!zes inhibitori (PI) un sapl"(anas jeb f"zijas inhibitori. &obr#d pasaul$ notiek jauna tipa z!%u izp$te, kuras iedarbosies uz cit!m HIV ("nas att#st#bas stadij!m. Vai z"les tie!"m pal$dz?

P$c ARV prepar!tu lieto(anas s!kuma visur pasaul$ krasi samazin!j!s to gad#jumu skaits, kad HIV p!riet AIDS stadij!, k! ar# samazin!j!s mirst#ba HIV pozit#vo cilv$ku vid". +rst$(ana pal#dz

v!rie"iem un sieviet#m, pieaugu"ajiem un b#rniem. T$s efektivit$te nav atkar!ga no t$, k$d$ ce%$ ir notikusi infic#"an$s ar HIV – dzimumce%$, caur intravenozu injekciju, no m$tes – b#rnam vai asins p$rlie"anas ce%$.

Lietojot prepar$tus, HIV v!rusu kl$tb&tne j&su organism$ samazin$s l!dz niec!gi mazam skai-tam. Taj$ pa"$ laik$ j&su im&nsist#ma g&st iesp#ju atjaunoties un nostiprin$ties, bet oport&nistis-ko infekciju risks pamaz$m samazin$s l!dz nullei.

Uzs$kot $rst#"anu ar! pie %oti zemiem imunit$tes r$d!t$jiem, ir cer!bas imunit$ti celt l!dz pietie-kami labam l!menim, lai j&su organisms tiktu gal$ ar daudz$m saslim"an$m, kuras radu"$s im&n-defic!ta d#%.

Savlaic!gi uzs$kot HIV infic#to $rst#"anu un darot to pareizi, daudz ilg$k iesp#jams saglab$t vesel!bu un dz!vot tikpat pilnv#rt!gu dz!vi. K$da pacienta piez!mes: „Z!les, neap"aub!mi, iedarbo-jas. Es esmu dz#vs, bet, kad pirms 7 gadiem es s!ku t!s lietot, es nejutos labi. Es nevar$ju veikt savus darba pien!kumus... Pasaule ir skaista, ja tu vari kaut ko taj! dar#t. %odien es j&tu t!s kr!sas. Pirms te-rapijas uzs!k"anas t! bija tikai pel$ka siena. Es nekad neesmu saticis cilv$kus, kuriem terapija neb&tu pal#dz$jusi.” Vai visiem nepiecie!ama "rst#!ana?

Agr!k vai v"l!k !rst"#ana b$s vajadz%ga liel!kajai da&ai HIV pozit%vu cilv"ku. Kad tie#i – tas ir atkar%gs no virknes individu!lu faktoru. Da'!diem cilv"kiem HIV infekcija progres" at#(ir%g! temp!:

Apm#ram tre"$ da%a HIV pozit!vu cilv#ku 10 gadu laik$ p#c infic#"an$s j&tas labi ar! bez $rst#"anas. Apm#ram 60% cilv#kiem, dz!vojo"iem ar HIV, 4–5 gadus p#c infic#"an$s rodas vajadz!ba lietot z$les. 2–3% cilv#ku, dz!vojo"iem ar HIV, var saslimt un vi'iem z$les b&s vajadz!gas daudz $tr$k. 2–3% HIV pozit!vu cilv#ku var iztikt bez z$l#m aptuveni 15–20 gadus.

Vai tie"i jums person!gi ir vajadz!ga $rst#"ana? Zem$k ir inform$cija par to, kad tie"i ieteicams s$kt terapiju. Jebkur$ gad!jum$ "is jaut$jums j$apsprie( ar j&su $rst#jo"o $rstu. Visdr!z$k, l#muma pie'em"anai vajadz#s vair$kas viz!tes pie $rsta. Kad s"kt "rst#!anu?

T$ k$ HIV infekcijas att!st!bas simptomus gr&ti konstat#t patst$v!gi (HIV pak$peniski izn!cina im&nsist#mu, un ilgu laiku jums neb&s nek$du redzamu vai saj&tamu "! procesa izpausmju),

nepiecie!ams regul"ri veikt izmekl#!anu AIDS centr", lai nepalaistu gar"m to br$di, kad b%tu v#lams uzs"kt "rst#!anu.

Nepiecie!am$ba s"kt "rst#!anu ir atkar$ga no 3 galvenajiem faktoriem: im%n" statusa (CD4 !%nu skaits asin$s), v$rusu slodzes (v$rusu skaits asin$s) un vai jums ir k"das oport%nistiskas (pavado!as) slim$bas. P#d#jais faktors ir visnoz$m$g"kais – pavado!o slim$bu att$st$!an"s liel"kaj" da&" gad$jumu noz$m#, ka j"s"k "rst#!ana, neatkar$gi no pacienta im%n" statusa un v$rusu slodzes.

V$rusu slodzes noteik!anai eksist# $pa!as asins anal$zes. Parasti rezult"ti par"d"s k" v$rusa kopi-ju skaits 1 ml asi'u (kopijas/ml). CD4 !%nu skaits asin$s &auj nov#rt#t, cik stipra ir j%su im%nsist#ma. ($s anal$zes rezult"ti parasti izpau)as k" CD4 !%nu skaits mm*. +rsts, noz$m#jot terapiju, 'em v#r" absol%to CD4 !%nu skaitu asin$s.

K"da pacienta piez$mes: „Es !oti ilgi gaid"ju, pirms s#kt #rst$%anos. Es baid"jos un gaid"ju. Es nem$-&in#ju sevi pierun#t, ka nepiecie%ams to dar"t. L$mumu pie'$mu, kad mana #rste teica: „Ja tu ar" t#l#k s$di bez #rst$%an#s, es no'emu no sevis atbild"bu, jo baidos, ka vair#k nesp$%u tev pal"dz$t”. Tas mani satrauca un piespieda izrauties no vis#m nepamatotaj#m cer"b#m un %aub#m. Es novilku l"dz p$d$-jam, s#ku #rst$ties pie zemiem CD4 r#d"t#jiem. Bija 93 %(nas, tagad ir 670”.

Latvij", t"pat k" liel"kaj" da&" citu valstu, rekomend# s"kt "rst#!anu pirms CD4 !%nu daudzums asin$s ir nokrities zem 200 !%n"m/mm*. Saska'" ar Latvijas valsts HIV infekcijas "rst#!anas vadl$ni-j"m "rst#!anu uzs"k, ja CD4 !%nu skaits mm3 ir no 200 l$dz 350 un augsta v$rusu slodze (vair"k nek" 20 000 kopiju/ml).

Bez tam, j"'em v#r", ka CD4 !%nu skaits var "tri un sam#r" b%tiski main$ties visda)"d"ko fakto-ru ietekm# – stress, sm#,#!ana, alkohola lieto!ana, citas infekcijas, ekolo-ija u.tml. T"p#c "rst#!a-na, k" likums, netiek noz$m#ta tikai p#c vienas anal$zes rezult"tiem – "rstam j"redz j%su im%n" statusa dinamika vair"ku m#ne!u garum", saist$b" ar "r#jiem faktoriem, kuri ietekm# CD4 !%nu skaitu.

Kam#r CD4 !%nu skaits j%su asin$s p"rsniedz 300 !%nas/mm*, j%su im%nsist#ma v#l ir pietieko!i stipra. (%nu skaitam samazinoties zem 300, par"d"s t" saukto HIV asoci#to infekciju risks. Var no-tikt strauja organisma at%de'o!an"s un svara zudums. CD4 !%nu skaitam samazinoties l$dz 200 !%n"m/mm*, paaugstin"s risks saslimt ar pneimocistu pneimoniju, kura parasti (bez HIV infek-cijas) skar tikai b#rnus un cilv#kus ar pav"jin"tu imunit"ti. CD4 !%nu skaitam nosl$dot l$dz 100 !%n"m/mm* un v#l zem"k, pieaug nopietnu infekcijas slim$bu risks.

Zems CD4 !%nu skaita r"d$t"js neb%t nenoz$m#, ka j%s noteikti saslimsiet. Ta.u t"da iesp#ja pa-st"v. Daudzas z"les pret HIV asoci#taj"m slim$b"m ir toksiskas un t"s slikti panesamas sal$dzin"ju-m" ar antiretrov$rusu prepar"tiem.

Lai k! ar" j#s nesatrauktu fakts, ka j!s!k !rst$ties, HIV infekcija ir dz"v"bai b"stama saslim%ana. T!p$c nav v$rts ilgi atlikt !rst$%anos, lai neizr!d"tos, ka ir jau par v$lu. Ja CD4 ir zem 200 %#n!m/mm&, jebkur! br"d" var att"st"ties saslim%ana.

T!p$c ir 'oti svar"gi savlaic"gi apmekl$t !rstu un nodot visas anal"zes, ko noz"m$ !rsts. Atkar"b! no j#su imunit!tes st!vok'a pirms !rst$%anas uzs!k%anas ieteicams apmekl$t !rstu-infektologu-HIV/AIDS speci!listu reizi gad!, reizi pusgad! vai pat reizi 3 m$ne%os. Katra apmekl$juma laik! !rsts noz"m$s jums n!kam!s viz"tes laiku.

T! k! pie pazemin!tas imunit!tes oport#nistisk!s infekcijas var "boj!t" da(!dus org!nus, tad nepiecie%ams p!rbaud"ties ar" pie citiem speci!listiem – neirologa, LORa, oftalmologa, ginekologa un t!pat ar" veikt da(!das diagnostikas proced#ras – kr#%u kurvja rentgenu, ultrasonogr!fiju, kar-diogrammu un citas. Nos#t"jumus uz vis!m %"m p!rbaud$m jums iedos j#su !rsts.

)oti svar"gi ir iev$rot !rsta rekomend!cijas un neizlaist pl!not!s viz"tes – no t! ir atkar"ga j#su vesel"ba! Ja es v!l neesmu gatavs s"kt "rst!#anu?

HIV infic!to pacientu "rst!#ana ir sare$%&ts process. Tabletes jums b's j"dzer un tie#i jums vajadz!s r'p&gi iev!rot "rst!#anas re$&mu, t"p!c ar& jums pa#am ir j"izlemj par "rst!#an"s uzs"k#anu.

Izlemjot par !rst"#anas uzs!k#anu, p$c iesp$jas s"k!k iztauj!jiet !rstu, l"dz sa*emsiet izsme'o%as atbildes uz visiem jaut!ju-miem par !rst$%anas procesu, jums pied!v!taj!m prepar!tu sh$m!m, blakusefektiem, z!'u lieto%anas grafiku, di$tas un cit!m rekomend!cij!m. V$rt"gi ir sast!d"t sarakstu ar j#-su jaut!jumiem jau pirms !rsta apmekl$juma; ieg#stiet vajadz"go inform!ciju no visiem jums pieejamiem avotiem, tai skait! no interne-ta, draugiem, informat"vajiem bi'eteniem, telefoniskajiem inform!cijas – izzi*u dienes-tiem; izturieties pret inform!ciju r#p"gi, sekojiet, lai t! b#tu aktu!la un ieg#ta no dro%iem avo-tiem. Par visiem jaut!jumiem un %aub!m, kas radu%!s, konsult$jaties ar savu !rstu, atk!r-toti run!jiet ar savu !rstu un atsevi%+us jaut!jumus varat p!rrun!t ar soci!lo darbinieku vai l"dzv$rt"gu konsultantu.

Ja !rsts rekomend" s!kt !rst"#anu, bet j$s j$tat, ka neesat v"l gatavs:

oblig!ti noskaidrojiet katra jums pied!v!t! prepar!ta plusus un m"nusus un r#p"gi apdom!jiet tos;

ja iesp!jams, apspriedieties ar psihologu, soci"lo darbinieku, l#dzv!rt#gu konsultantu. Vis-bie$"k %ie speci"listi sastopami AIDS centros; parun"jiet ar draugiem, #pa%i, ja vi&u vid' ir cilv!ki ar antiretrov#rusu terapijas lieto%anas pieredzi; atv!liet laiku tam, lai uzman#gi izanaliz!tu visu inform"ciju. Darbojieties bez steigas, jums neviens neliek dar#t kaut ko, ko j's nesaprotat; ja diagnoze – HIV infekcija – jums ir uzst"d#ta nesen, tad, pirms s"kt "rst!%anos, jums ne-piecie%ams uzzin"t p!c iesp!jas vair"k par to, kas ir HIV, par dz#vi ar to, par probl!m"m, ar kur"m j's varat saskarties un par to, k" %#s probl!mas risin"t.

K!da pacienta piez"mes: „Es par 90% zin!ju, ka uzs!k#u terapiju. T!p$c es iev!cu visu inform!ciju par #iem prepar!tiem, s!kot ar „atvieglotiem” rakstiem un beidzot ar medic"niskiem. Starp citu, %oti laba anot!cija ir pievienota pa#iem prepar!tiem. Visa #" inform!cija %!va man uzzin!t, ko es varu sa-gaid"t, saprotot, ka tas var ar" nenotikt. Man nebija gr&ti uzs!kt”.

Pat ja j'taties labi, lab"k b's, ja j's jau tagad kaut ko uzzin"siet par "rst!%anu... Tas ir sevi%(i svar#gi, ja jums samazin"s CD4 %'nu skaits un pieaug v#rusu slodze asin#s. Cik ilgi z!les saglab! savu efektivit!ti?

Kombin!t" terapija, lietojot vismaz tr#s prepar"tus, tiek izmantota jau vair"k nek" 10 gadus. Liel"k" da)a z")u atsevi%(i ir p!t#tas v!l ilg"k. Jebkuras no lietotaj"m kombin"cij"m darb#bas il-gums pamat" atkar#gs no t", vai v#rusam j'su organism" izveidosies notur#ba (ko v!l sauc ar# par rezistenci) uz prepar"tiem, kurus j's lietojat, un ar# no individu"las prepar"ta panesam#bas. Notu-r#bas att#st#ba, savuk"rt, ir atkar#ga no t", vai ir izdevies sasniegt un notur!t v#rusu slodzi nenosak"-m" l#men#. *im nol'kam nepiecie%ams stingri iev!rot "rsta priek%rakstus, kuri attiecas uz prepar"tu lieto%anas re$#mu. Re$#ma iev!ro%anu sauc ar# par l#dzest#bu "rst!%an"s proces".

Ja pacients labi panes prepar"tu, tad, kam!r v#rusu slodze ir nenosak"ma, "rst!%ana skait"s efekt#va, rezistence neatt#st"s un vienu un to pa%u prepar"tu sh!mu var lietot gadiem. S#k"k jaut"-jumi par l#dzest#bu un rezistenci tiks apskat#ti t"l"k tekst".

K!da pacienta piez"mes: „Es lietoju vienu un to pa#u sh$mu 7 gadus. Man t! patika, t! str!d!ja un neizrais"ja nopietnus blakusefektus. Ja r&p"gi pielieto terapiju, t! var str!d!t %oti ilgi.” Vai v"rie#iem un sieviet$m ir vien!di ieteikumi?

Eksist! noteiktas at%(ir#bas HIV infekcijas att#st#b" v#rie%iem un sieviet!m. Viena no t"m ir t"da, ka pie vien"da CD4 %'nu skaita v#rusu slodze sieviet!m izr"d"s nedaudz zem"ka nek" v#rie%iem.

Taj! pa"! laik! da#i p$t%jumi ir pier!d%ju"i, ka pie vien!da CD4 "&nu skaita pavado"o slim%bu risks sieviet$m ir nedaudz augst!ks nek! v%rie"iem. Tas var$tu kalpot k! arguments par labu agr!kai !rst$"anas uzs!k"anai sieviet$m. Ta'u "%s rekomend!cijas iek(au"anai !rst$"anas vadl%nij!s v$l nav pietiekami daudz datu, kas pamatoti ar zin!tniskiem p$t%jumiem.

Da#i p$t%jumi pier!da, ka v%rusu slodzes l%menis sieviet$m main!s da#!d!s menstru!l! cikla sta-dij!s. Liel!kai ticam%bai anal%#u rezult!ti ir j!saista ar menstru!l! cikla f!z$m, kur!s ir nodotas anal%-zes. Tas (aus veikt nepiecie"am!s korekcijas ieg&tajos rezult!tos.

Ja r!d%t!ji antiretrov%rusu terapijas uzs!k"anai v%rie"iem un sieviet$m kopum! ir vien!di, tad prepar!tu izv$le terapijai sieviet$m var b&t ierobe#ota gr&tniec%bas d$(, kuras laik! da#i antiretro-v%rusu prepar!ti lieto"anai nav ieteicami. Ko var!tu teikt par "rst!#anos gr$tniec%bas laik"?

Daudzu p$t%jumu rezult!ti liecina par iesp$ju efekt%vi !rst$t HIV infekciju gr&tniec%bas laik! ar noteikumu, ka tiek piemekl$tas t!das z!les, kuras neatst!j b&tisku kait%gu iespaidu uz izn$s!jam! aug(a un gr&tnieces organismiem. Turkl!t kombin$t! terapija, pazeminot v%rusu slodzi, iev$rojami samazina ar% risku ar HIV infic$t gaid!mo b$rnu. T!p$c HIV pozit%v!m sieviet$m nepiecie"ams (oti savlaic%gi uzs!kt antiretrov%rusu terapiju. Jaun!kie p$t%jumi pier!da, ka sievietes, kuras uzs!ku"as !rst$"anos, ja CD4 ir 250 "&nas/mm) un vair!k, nedr%kst lietot nevirap%nu, jo vi*!m ir augst!ks ak-nu boj!juma risks. Tas pats attiecas ar% uz gr&tniec$m.

Sievietes, kuras pl!no vai gaida b$rnu nedr%kst lietot ar% efavirenzu – aug(a patalo+iju att%st%bas riska d$( – un kombin!ciju didanoz%ns + stavud%ns, kas paaugstina smagu blakusefektu att%st%bas risku gr&tniec$m.

Jaut!jums par HIV !rst$"anu gr&tniec%bas laik! ir detaliz$ti j!apsprie# ar savu !rst$jo"o !rstu. S%k!ku inform!ciju var atrast ar% instrukcij! „HIV, gr&tniec%ba un sievietes vesel%ba” interneta

adres$: http://positivenet.ru/files/pregnancy.pdf) K" "rst!t HIV infekciju b!rniem?

Kaut ar% kopum! !rst$"anas principi HIV pozit%vajiem pieaugu"ajiem un b$rniem ir sam$r! l%dz%-gi, tom$r eksist$ vair!kas svar%gas at",ir%bas. Piem$ram, im&nsist$ma un z!(u izmanto"anas pro-cess organism! nav vien!ds z%dai*iem, jaun!k! un pirmsskolas vecuma b$rniem, pusaud#iem un pieaugu"ajiem. -aj! sakar! galven! noz%me ir speci!listu – pediatru rekomend!cij!m.

Viena no galvenaj!m at",ir%b!m ir t!da, ka b$rnu asin%s ir daudz vair!k CD4 "&nu. Jaundzimu"a-jiem, piem$ram, to skaits var sasniegt 2000–3000 "&nas/mm). Tas noz%m$, ka pieaugu"ajiem

pie!emtie r"d#t"ji "rst$%anas uzs"k%anai, b$rniem neb&s piem$rojami. Lai noteiktu b$rniem CD4 %&nu skaitu asins daudzuma vien#b", $rt"k izmantot procentu"lo r"d#t"ju CD4 tipa %&n"m visos limfoc#tos – CD4%. HIV negat#viem cilv$kiem CD4% ir apm$ram 40%. Tabul" Nr. 1 redzami CD4 r"d#t"ji b$rniem sal#dzin"jum" ar CD4% r"d#t"jiem.

Ir v$l viena at%'ir#ba HIV infekcijas "rst$%an" pieaugu%ajiem un b$rniem – devas un prepar"tu formas. B$rniem parasti noz#m$ maz"kas prepar"tu devas nek" pieaugu%ajiem, un bie(i noz#m$ z"les s#rupa veid", jo t"da forma ir $rt"ka lieto%anai.

)o iemeslu d$* b$rnu "rst$%anai ir izstr"d"ti atsevi%'i ieteikumi. Ta+u tie tiek atjaunoti un papil-din"ti ret"k nek" rekomend"cijas pieaugu%o "rst$%anai. T"p$c ir svar#gi !emt v$r" izmai!as un ieteikumus HIV pozit#vo pieaugu%o un b$rnu "rst$%an" un apr&p$.

Ar v"rdu „l#dzest#ba” saprot "rst$%anas re(#ma iev$ro%anu un z"*u lieto%anu p$c stingriem "rsta priek%rakstiem. Tas j"!em v$r" visu vecuma kategoriju pacientiem. Z"*u rezistence var att#st#ties jebkur" vecum", ja v#rusu slodze "rst$%anas laik" nesamazin"s l#dz nenosak"mam l#menim. Nepie-cie%ams saprast, ka z"*u lieto%anas re(#ma iev$ro%ana b$rniem ir piln#b" atkar#ga no vec"kiem vai aizbild!iem, t"p$c, ja j&su b$rns ir HIV pozit#vs, izturieties pret vi!a "rst$%anu *oti nopietni, seko-jiet "rsta priek%rakstiem un uzdodiet vi!am visus j&s interes$jo%os jaut"jumus par "rst$%anas pro-cesu.

Tabula Nr. 1 CD4 un CD4% r"d#t"ji HIV infic$tiem da("da vecuma b$rniem

da("d"s im&ndefic#ta stadij"s

Papildu inform"ciju HIV pozit#vo b$rnu "rst$%anas jaut"jumos j&s varat sa!emt pie j&su "rst$jo%" "rsta vai pie speci"lista – b$rnu "rsta, kur% nov$ro un "rst$ j&su b$rnu.

Kategorijas 12 m!ne"i 1–5 gadi 6–12 gadi Kategorija 1 (norm"la imunit"te)

<1500 <25%

<1000 <25%

<500 <25%

Kategorija 2 (m$reni nov"jin"ta imu-nit"te)

750–1500 15–24%

500–1000 15–24%

200–500 15–24%

Kategorija 3 (smag" form" nov"jin"-ta imunit"te)

<750 <15%

<500 <15%

<200% <15%

Vai pieaugu!o "rst#!an" vecumam ir noz$me? Kombin!t" terapija veicina t" saukt" aizkr#ts dziedzera – svar$ga j#su organisma im#nsist!mas

komponenta – atjauno%anos. Agr"k liel"k" da&a medi'u uzskat$ja, ka %is dziedzeris p"rst"j funkci-on!t p!c dzimumbrieduma iest"%an"s. Ta(u nesen zin"tnieki konstat!ju%i, ka HIV pozit$viem cilv!-kiem, kuri lieto kombin!to terapiju, aizkr#ts dziedzeris var s"kt no jauna str"d"t ar$ p!c 30 gadu vecuma. )is fenomens v!l nav l$dz galam izp!t$ts. Ta(u, iesp!jams, ka no %$ atkl"juma var ieg#t praktisku labumu j#su vesel$bai, ja j#s uzs"kat "rst!%anu, kam!r v!l neesat sasniedzis 40 gadu ro-be*u.

Cilv!kam paliekot vec"kam, im#nsist!ma nov"jin"s un CD4 %#nu skaits dabiski samazin"s. P!c 50 gadu vecuma pieaug b$stamu, HIV ierosin"tu, slim$bu risks. T"p!c argumenti par labu agr$nas "rst!%anas uzs"k%anai tikai nostiprin"s.

Pagaid"m eso%aj"s rekomend"cij"s nav nek"du koment"ru par cilv!ka vecuma ietekmi uz "rst!%anas efektivit"ti t"s s"kum" (iz+emot gad$jumus, kad HIV infic!tajam ir sirds un asinsvadu saslim%anas). Vecums, prepar"ti pret HIV infekciju un sirds un asinsvadu slim$bas

Riska faktori sirds un asinsvadu slim$bu att$st$bai ir vecums (virs 45 un 55 gadiem, attiec$gi v$rie-%iem un sieviet!m), dzimums (v$rie%u), fizisk"s slodzes vai vingrojumu tr#kums, analo,iskas sa-slim%anas ,imenes anamn!z!, hipertonija, sm!'!%ana, p"rm!r$ga alkohola lieto%ana un cukura diab!ts. Pie sekund"rajiem sirds un asinsvadu saslim%anas riska faktoriem pieder paaugstin"ts ho-lester$na un/vai triglicer$du l$menis asin$s, ko var b#t veicin"jusi antiretrov$rusu prepar"tu lieto%ana.

Labums no "rst!%anas HIV pacientam jebkur" gad$jum" b#s liel"ks nek" "rst!%anu pavado%ais sirds un asinsvadu slim$bu risks. Ta(u, ja ir paaugstin"ta ak#tas sirds nepietiekam$bas iesp!ja, tad ARV kombin"cija ir j"piemekl! $pa%i r#p$gi, lai maksim"li samazin"tu papildu risku.

Jaun"kie p!t$jumi par sirds un asinsvadu saslim%anas risku ARV terapijas fon" ir par"d$ju%i, ka visb$stam"k"s no %$ redzes viedok&a ir "rst!%anas sh!mas, kur tiek lietoti prote"zes inhibitoru gru-pas prepar"ti, bet vislabv!l$g"k"s, savuk"rt, sh!mas, kas balst$tas uz nenukleoz$do prepar"tu (ATNNI) pamata.

T"pat k" visiem citiem, ar$ HIV pozit$viem cilv!kiem, vesel$gs dz$vesveids ir lab"kais ce&%, k" sa-mazin"t sirds un asinsvadu saslim%anas att$st$bu.

Agr!na "rst#$anas uzs"k$ana Da!i HIV pozit"vi cilv#ki, uzzinot par savu saslim$anu, grib#tu s%kt %rst#ties nekav#joties, neat-

kar"gi no CD4 $&nu r%d"t%jiem un v"rusu slodzes. Pa$reiz agr"na %rst#$ana pie prim%ras infic#$an%s notiek 'oti reti. Pamat% tikai kl"nisko p#t"jumu

ietvaros, kuri v#rsti uz to, lai noskaidrotu, cik m#r(tiec"ga ir agri noz"m#ta %rst#$ana un k%d%s situ-%cij%s t% b&tu vajadz"ga. %rst#$anas uzs"k$ana pie &oti zema CD4 $'nu skaita

Da!i cilv#ki par to, ka vi)iem ir HIV infekcija uzzina tikai tad, kad ir nok'uvu$i slimn"c%. T%d% ga-d"jum% %rst#$ana ir j%s%k nekav#joties, "pa$i ja CD4 $&nu skaits ir zem%ks nek% 100 $&nas/mm*.

Pie 'oti zema CD4 $&nu skaita asin"s, piem#ram, maz%k nek% 10 $&nas/mm*,ja regul%ri tiek lieto-tas z%les, var cer#t, ka %rst#$ana b&s sekm"ga: v"rusu slodze s%ks kristies, bet CD4 $&nu skaits palie-lin%sies l"dz l"menim, k%ds nepiecie$ams labai pa$saj&tai.

Ta+u $o faktu nedr"kst uzskat"t k% argumentu par labu v#lai %rst#$anas uzs%k$anai. K% nor%d"ts iepriek$, pie t%da zema im&n% statusa jebkur% mirkl" var par%d"ties dz"v"bai b"sta-

mas sekund%ras saslim$anas. T%s var b&t gr&ti diagnostic#jamas un var pras"t %rst#$anu ar prepa-r%tiem, kurus nedr"kst lietot kop% ar antiretrov"rusu terapiju. Ja ar" tiks noz"m#ta antiretrov"rusu terapija, efektu no t%s var gaid"t tikai p#c da!iem m#ne$iem, jo antiretrov"rusu prepar%ti neiedar-bojas uz sekund%r%s saslim$anas ierosin%t%ju (pneimokoku, kur$ ierosina pneimoniju, kriptokoku, kur$ ierosina kriptokoku mening"tu u.tml.). Tie tikai aptur HIV vairo$anos, bet vajag, lai atjaunotos CD4 limfoc"tu popul%cija, un tad organisms s%ks c"n"ties ar sekund%r%s slim"bas ierosin%t%ju. Tas viss prasa laiku, kura da!os gad"jumos var pietr&kt. Bez tam, augsti akt"vas ART uzs%k$ana pie 'oti zemiem CD4 $&nu r%d"t%jiem, var novest pie t%, ka atjaunot% imunit%te s%k c"n"ties ar organism% eso$aj%m infekcij%m, un var par%d"ties iekaisuma procesi, paaugstin%ta (erme)a temperat&ra un citi imunit%tes aktivit%tes r%d"t%ji. Tas, savuk%rt, var novest pie nopietniem sare!,"jumiem un da-!os gad"jumos pat let%la izn%kuma. Ta+u tas nenoz"m#, ka pie pirmajiem simptomiem %rst#$ana j%p%rtrauc. T%d% situ%cij% j%veic r&p"ga pacienta vesel"bas p%rbaude un nepiecie$am"bas gad"jum% j%noz"m# papildus prepar%ti.

Virkne p#t"jumu par%da ar" to, ka %rst#$anas uzs%k$ana pie liel%ka skaita CD4, 'auj izvair"ties no da!iem %rst#$anas blakusefektiem vai vismaz tos samazin%t. Un otr%di, pie 'oti maza skaita CD4 $ie blakusefekti var b&t smag%ki.

Par blakusefektiem Daudzus cilv!kus, kas uzs"ku#i HIV infekcijas "rst!#anu, satrauc z"$u blakusefektu par"d%#an"s.

Ta&u jau p!c da'"m ned!$"m p!c terapijas s"kuma z"$u lieto#ana k$(st par ierastu ikdienas nodar-bi, un satraukums atk"pjas.

Blakusefekti galvenok"rt nav $oti izteikti. Daudzos gad%jumos tos var samazin"t ar citu, lieto#anai vienk"r#"ku, prepar"tu pal%dz%bu. Eksist! neliels nopietnu blakusefektu att%st%bas risks. Pajaut"jiet "rstam par prepar"ta, kuru j(s

gatavojaties lietot, bie'"k sastopamajiem blakusefektiem. Pajaut"jiet, cik liela iesp!ja, ka tie par"-d%sies un vai daudzi t"d!$ p"rtrauku#i "rst!#anos (parasti t"du cilv!ku ir $oti maz). Pat neliela infor-m"cija pal%dz!s jums saprast, k"da ir situ"cija. Zarnu darb%bas trauc!jumi, vem#ana un noguruma saj(ta ir visizplat%t"kie blakusefekti. Ta&u tie neb(t nav visiem un, k" likums, p"riet vai samazin"s p!c da'"m ned!$"m kop# prepar"tu lieto#anas s"kuma.

)oti retos gad%jumos slikt" d(#a un nogurums var "rk"rt%gi trauc!t pacienta pa#saj(tai. T"p!c par visiem z"$u rad%tiem blakusefektiem un vesel%bas probl!m"m noteikti j"past"sta "rst!jo#am "rstam.

Ja noz%m!tie prepar"ti jums nepal%dz, pal(dziet "rst!jo#o p"rskat%t prepar"tu sarakstu un ie-sp!jams izv!l!ties jums atbilsto#"kos medikamentus. R(p%ga izmekl!#ana pirms "rst!#anas s"ku-ma pal%dz!s aizkav!t daudzu blakusefektu att%st%bu. Piem!ram, ja pacientam ir an!mija, vi*am nenoz%m! asinsradi nom"co#us prepar"tus, bet pie paaugstin"ta aknu fermentu daudzuma j"lieto prepar"ti, kuri vismaz"k ietekm! aknu funkcijas.

Pal(dziet savu "rstu jau pa#" "rst!#an"s s"kum" izrakst%t jums z"les pret sliktu d(#u un zarnu darb%bas trauc!jumiem, lai j(s var!tu tos lietot pirm"s nepiecie#am%bas gad%jum"! Lipodistrofija

Lipodistrofijai rakstur%gas tauku un cukura satura izmai*as asin%s un patolo+iskas izmai*as tau-ku #(n"s, kad ir trauc!ts zem"das tauku sl"*a izvietojums.

,ie blakusefekti uztrauc daudzus, kas gatavojas s"kt "rst!#anos. Ta&u smagas lipodistrofijas formas sastopamas tikai tiem, kuri ir lietoju#i daudz da'"dus prepa-

r"tus vai "rst!ju#ies ilgus gadus. M(sdien%giem z"$u prepar"tiem ir daudz maz"ka iesp!ja izsaukt taml%dz%gus efektus. Pamanot pirmos lipodistrofijas simptomus, j(s varat apspriest ar savu "rstu iesp!ju main%t "rst!#anas sh!mu. Par iemeslu taukaudu sl"*a pieaugumam vai izzu#anai var kalpot da'"di prepar"ti. Tauku uzkr"#anos uz v!dera, kr(t%m vai plecu josl" visbie'"k saista ar

prote!zes inhibitoru un ATNNI. Savuk!rt, taukaudu zudums uz rok!m, k!j!m, sejas un gurniem var par!d"ties, lietojot nukleoz"dos analogus, galvenok!rt stavud"nu, ret!k zidovud"nu. Lipodistrofijas iemesli pagaid!m nav izp#t"ti. Parasti, ta$u ne vienm#r, t! att"st!s l#n!m, daudzu m#ne%u garum!. S!kotn#j! att"st"bas stadij!, nomainot antiretrov"rusu prepar!tus, lipodistrofiju var iz!rst#t. Pal"dz ar" nodarbo%an!s ar sportu un !rstnieciska di#ta.

Regul!ras asins anal"zes &aus savlaic"gi atkl!t citu blakusefektu att"st"bas s!kumu. Nekautr#jie-ties v#rsties pie !rsta ar jebkur!m j'su vesel"bas vai pa%saj'tas probl#m!m. Citi blakusefekti

Lietojot liel!ko da&u no z!&u kombin!cij!m blakusefekti par!d!s reti. K! likums, jebkuru blakus-efektu izraisa k!ds viens konkr#ts prepar!ts no kombin!cijas. T!p#c jau pirms !rst#%anas s!kuma vajag uzzin!t p#c iesp#jas vair!k par to prepar!tu, kuru j's lietosiet. T! k! starp blakusefektiem visizplat"t!kie ir izsitumi, slikta d'%a un nogurums, svar"gi, lai j's savlaic"gi br"din!tu savu !rstu par %!d!m izpausm#m. Slikta d'%a un nogurums var b't &oti nopietni blakusefekti.

Regul!ra izmekl#%ana &aus savlaic"gi konstat#t da(us blakusefektus jau s!kum!. Rodoties jebk!d!m vesel"bas probl#m!m, noteikti apspriediet t!s ar !rstu un m#)iniet kop"gi rast t!m risin!jumu. K!da kombin!cija ir vislab!k!?

Uz %o jaut!jumu nevar atbild#t viennoz"m"gi. Z!les, kuras der vienam cilv#kam, var neder#t citam. Jebkurai kombin!cijai ir j!atbilst vismaz div!m pras"b!m:

j!b't pietieko%i efekt"vai, lai samazin!tu v"rusu slodzi l"dz nenosak!mam l"menim, bez tam j!lieto tr"s, vai citreiz v#l vair!k, prepar!tus; j'su organismam z!&u kombin!cija labi j!panes, tai j!atbilst j'su dz"vesveidam un #%anas paradumiem.

Pa%as izplat"t!k!s kombin!cijas, sabalans#tas p#c diviem aug%min#tajiem aspektiem, s"k!k tiks apskat"tas sada&! „K! piemekl#t z!les un to kombin!cijas?”.

Par jums visefekt"v!kaj!m prepar!tu kombin!cij!m, kuras at&aus jums sasniegt nenosak!mu v"rusu slodzes l"meni, jums past!st"s !rsts. Ja j's jau agr!k esat lietojis antiretrov"rusu prepar!tus, tas ar" var ietekm#t vienas vai otras kombin!cijas efektivit!ti.

Pal'dziet, lai jums past!sta par dev!m, prepar!tu lieto%anas sh#mu un re("mu, table%u un/vai kapsulu lielumu, blakusefektiem. Tas &aus jums kop! ar !rstu izv#l#ties kombin!ciju jums optim!-lam lieto%anas re("mam.

Vai es varu main!t "rst#$anas sh#mu? Ja jums b!s "oti ne#rti lietot jums noz$m#to z%"u kombin%ciju, vai jums rad$sies blakusefekti, kas

nemazin%sies vair%ku ned#"u laik% p#c terapijas uzs%k&anas, j!s varat pal!gt %rstu nomain$t z%les, kuras j!su organisms slikti panes, vai ar$ piln$b% main$t %rst#&anas sh#mu. Nepie'emiet l#mumu par %rst#&anas p%rtrauk&anu vai sh#mas nomai'u patst%v$gi, nepakonsult#joties ar %rstu! Ja pro-bl#mas ir izrais$jusi pirm% kombin%cija, risin%jumu iesp#jas, visticam%k, b!s daudzveid$gas. Ta(u nevajag blakusefektu probl#mu atlikt m#ne&iem ilgi, cerot, ka viss p%ries pats no sevis.

Ja noz$m#t%s z%"u kombin%cijas lieto&ana jums ir ne#rta, vai t% izsauc jums blakusefektus, kas nep%riet p#c p%ris ned#"%m kop& terapijas uzs%k&anas, j!s varat l!gt %rstu noz$m#t jums citas z%les gr!ti panesamo viet% vai piln$gi nomain$t %rst#&anas sh#mu. Vai es varu p"rtraukt "rst#$anos?

Savulaik p%rtraukumus %rst#&an% neveiksm$gi sauca par „terapeitiskaj%m br$vdien%m”. Tagad tos bie)%k sauc par „strat#*iskajiem p%rtraukumiem terapij%”.

T%ds p%rtraukums b!t$b% var tikt pamatots tikai ar nepiecie&am$bu m$kstin%t smagus blakus-efektus. Ta(u ar$ t%d% gad$jum% vair%kumam cilv#ku lab%k nep%rtraukt %rst#&anu, bet nomain$t sh#mu vai atsevi&+u prepar%tu. Ir veikti vair%ki kl$niskie p#t$jumi, kas velt$ti terapijas p%rtrauk&anas un ats%k&anas probl#mai un da)%d%m pieej%m, ta(u 2006. gada janv%r$ pats liel%kais no &%diem p#t$jumiem – kl$niskais p#t$jums SMART – tika priek&laic$gi p%rtraukts t%p#c, ka eksperiment%l%s grupas pacientiem, t.i. tiem, kuri bija uz laiku p%rtrauku&i %rst#&anu, strauji pieauga ar AIDS asoci-#to nopietnu infekcijas slim$bu riski, sal$dzinot ar pacientiem, kuri %rst#&anu nebija p%rtrauku&i.

P#t$juma SMART ietvaros pacienti p%rst%ja lietot z%les, kad CD4 &!nu skaits sasniedza 350 &!nas/mm,, un ats%ka ARV prepar%tu lieto&anu, kad bija 250 &!nas/mm,. P%rtraukums ilga vid#ji 18 m#ne&us. Tik %tra negat$vu rezult%tu ieg!&ana k"uva par nepat$kamu p%rsteigumu, jo p#-t$jums bija pl%nots uz 7 gadiem.

P#t$jums SMART pier%d$ja ar$ to, ka, neskatoties uz cer#to, %rst#&anas p%rtrauk&ana nesamazina nopietnu sirds un asinsvadu, aknu un nieru slim$bu att$st$bas risku.

V#l da)i p#t$jumi, kuru ietvaros %rst#&ana tika p%rtraukta uz $s%ku laiku vai atjaunota pie augst%-kiem CD4 &!nu r%d$t%jiem, tik noz$m$gu riska pieaugumu starp pacientiem, kuri p%rtrauku&i %rst#-&anu, nepar%d$ja. Kopum% p#t$juma SMART rezult%ti j!tami pastiprin%ja &aubas par m#r+tiec$gu %rst#&anas ar ARV prepar%tiem p%rtraukumu.

T%l%ka &$ p#t$juma datu anal$ze, iesp#jams, "aus noteikt visliel%kos riska faktorus pacientiem, kuri p%rtrauc %rst#&anu. P#t$jumi &aj% virzien% turpin%s.

Secin!sim: neiesak!m p!rtraukt !rst"#anu pat uz neilgu laiku. V$rusu slodze j%su organism! var pie-augt l$dz b$stamam l$menim vis$s!kaj! laik! (no nenosak!mas l$dz vair!kiem t%ksto#iem kopiju uz mm& asi'u da(u ned")u laik!). Bez tam, jebkur# p!rtraukums !rst"#an! draud ar z!)u rezistences att$st$bu; ja j%s tom"r nol"m!t veikt p!rtraukumu, noteikti vispirms parun!jiet par to ar !rstu. *e-miet v"r!, ka, lai samazin!tu z!)u rezistences att$st$bas risku, vienus prepar!tus j!p!r-trauc lietot vienlaic$gi, citus – p"c k!rtas, atkar$b! no kombin!cijas, kur! tie tiek lietoti; im%nsist"mas reakcijas uz HIV infekciju un z!)u rezistences att$st$bas dinamikas un po-tenci!l!s izzu#anas p"t$jumi nav konstat"ju#i neko labu, ja ir p!rtraukumi !rst"#an!; par iemesliem p!rtraukt !rst"#anu var uzskat$t tikai agr$nu, pie CD4 l$me'a >350 #%nas/mm& !rst"#anas s!kumu, )oti augstu CD4 r!d$t!ju uz p!rtrauk#anas momentu, vai ar$ )oti smagus blakusefektus. Pie tam, k! par!d$ja p"t$juma SMART rezult!ti, vesel$bai maz!k b$stama ir perioda bez !rst"#anas sa$sin!#ana un t!s atjauno#ana l$dzko CD4 r!d$t!js ir zem atz$mes 350 #%nas/mm&.

Zin!tnieki turpina p"t#t jaut!jumu par strat"$iskajiem p!rtraukumiem !rst"%an!.

Ko noz#m" „naivais” pacients?

Tie ir cilv"ki, kuri nekad agr!k nav lietoju#i prepar!tus pret HIV infekciju. T! ir )oti izdev$ga situ-!cija, jo pacientam var izrakst$t praktiski jebkuru efekt$vi darbojo#os z!)u kombin!ciju un piln$gi pamatoti cer"t uz sekm$gu !rst"#anu.

Lietojot pirmo ARV terapijas sh"mu, antiretrov$rusu prepar!tiem piem$t visstipr!k! iedarb$ba. Tie#i t!p"c ir tik )oti svar$gi jau pirmaj! reiz" pareizi piemekl"t kombin!ciju.

Neizlemiet p!rtraukt !rst"#anos vai main$t sh"mu patst!v$gi, nepakonsult"joties ar !rstu!

Vai !rst"%ana vienm"r ir efekt#va?

Da&reiz, ne p!r!k bie&i, !rst"%ana izr!d!s nepietiekami efekt#va. Tas notiek vair!ku ie-meslu d"':

prepar!ta individu!l! iedarb$ba var neb%t pietieko#i stipra – tas var b%t atkar$gs no t!, k! j%su organisms izmanto prepar!tu, vai j%s nelietojat v"l k!das z!les vai vielas, vai prepar!ta devas atbilst j%su svaram un v"l citiem faktoriem;

varb!t v"russ j!su organism# jau ir izstr#d#jis notur"bu pret vienu vai vair#kiem prepar#-tiem, kuri ietilpst kombin#cij#; iesp$jams, jums ir gr!ti sekot noz"m$tajai #rst$%anas sh$mai (pat ja j!s izlai&at vienu de-vu ned$'#); j!su organisms nepietiekami izmanto vienu vai vair#kus prepar#tus; da&#diem cilv$kiem ir da&#ds asimil$%anas l"menis; 'oti izteikti blakusefekti.

Neviens kl"niskais p$t"jums v$l nav uzr#d"jis 100% efektu. Tom$r, ja jums ir pareizi piemekl$ta sh$ma un j!s r!p"gi iev$rojat re&"mu, #rst$%ana 'aus samazin#t v"rusu slodzi l"dz nenosak#mam l"menim.

Cilv!ki bie"i turpina atk#rtot savas k$%das un p#riet uz jaunu kombin#ciju, nesaprotot, k#p!c pirm# nav devusi gaid&tos rezult#tus. Ja pirm# #rst!'anas sh!ma izr#d&j#s neefekt&va vai nebija jums piem!rota, nepiecie'ams noskaidrot un r%p&gi izanaliz!t iemeslus.

V"rusu slodze un im!n%!nu CD4 skaits – tie ir galvenie indikatori, p$c kuriem nosaka #rst$%anas efektivit#ti. Da&iem cilv$kiem v"rusu slodze var ar" nepazemin#ties l"dz nenosak#mam l"menim, ta(u vi)i jut"sies labi ilgus gadus. Cilv$ka organisma reakcijas uz #rst$%anu ir tik da&#das, ka nav iesp$jams t#s visas aprakst"t..

Liela noz"me ir ne tikai v"rusu slodzes un CD4 %!nu skaita nov$ro%anai, bet ar" regul#r#m bio*"-miskaj#m un kop$j#m asins anal"z$m, lai paman"tu prepar#tu negat"vu ietekmi uz organismu un savlaic"gi nomain"tu #rst$%anas sh$mu.

Pat ja jums v"rusu slodze nesamazin#sies l"dz nenosak#mam l"menim (pie)emsim, ka z#'u rezis-tences izveido%an#s d$'), #rst$%ana ar citiem prepar#tiem jebkur# gad"jum# n#ks jums par labu.

Nav izsl$gts, ka jums pal"dz$s jaunas, daudz efekt"v#kas z#les, kuras tiks rad"tas n#kotn$. Da&-reiz t#das var sa)emt caur agr"nas pieejas eksperiment#l#m z#l$m programm#m v$l pirms kl"nisko p$t"jumu pabeig%anas un gal"g#s apstiprin#%anas lieto%anai.

K#p!c z#les piln&b# neiz#rst!?

ARV prepar#ti aptur HIV infekcijas progres$%anu un veicina im!nsist$mas atjauno%anos. Ta(u v"russ vienalga paliek j!su organism#. +oti maz#s dev#s HIV ir organism# pat tiem, kuri daudzus gadus lieto kombin$to terapiju. Bie&i v"russ atrodas t# sauktaj#s gu'o%aj#s neakt"vaj#s %!n#s, kuras kalpo k# HIV rezervu#ri. V"rusu rezervu#ri atrodas da&#da veida %!n#s, ieskaitot im!n%!nas, kuras atrodas limf#tiskajos audos, zarnu trakta audos, mandel$s, zarnu g'ot#d#, centr#laj# nervu

sist!m", aizkr#ts dziedzer$ un oli%"s. Da&reiz, kad v$russ vair"kus m!ne'us nav nosak"ms asin$s, v$rusu vairo'an"s turpin"s limfmezglos.

Da&"du "rstniec$bas l$dzek(u izmanto'ana tuvina m#s br$dim, kad z"les pret HIV infekciju tom!r tiks atrastas. Iesp!jams, ka no jauna rad$tie prepar"ti izr"d$sies efekt$v"ki un vienk"r'"ki lieto'an". Tas viss noz$m!, ka j#s var!siet nodz$vot pilnv!rt$gu dz$vi un HIV infekcija nek(#s par j#su n"ves iemeslu. T", lietojot atbilsto'as z"les, 'odien dz$vo cukura diab!ta slimnieki, hipertoni)i un miljo-niem cilv!ku ar da&"d"m cit"d"m saslim'an"m.

Tas noz$m!, ka j#s nodz$vosiet l$dz tam laikam, kad b#s atrasts l$dzeklis HIV infekcijas iz"rst!'a-nai, uz ko mums visiem ir j"tiecas.

Pacentieties iztur!ties pret "o, savas dz#ves jauno aspektu, nopietn$k, nek$ jebko citu, pirms z$%u prepar$tu lieto"ana nebija p$rv!rtusies jums par ikdieni"&u lietu.

Neuzskatiet prepar!tus, kurus j"s s!kat lietot #odien par t!diem, kuri jums b"s j!lieto visu m'(u. Uzskatiet tos par kaut ko t$du, kas jums nepiecie"ams da(us n$kamos gadus.

Bet k$ tad ar jauniem prepar$tiem? Nep"rtrauktie p!t$jumi maina m#su uzskatus par HIV prepar"tu lieto'anu. T"p!c 'odien "rsts

var jums ieteikt pavisam kaut ko jaunu, sal$dzinot ar to, ko b#tu ieteicis pirms gada. Lietas b#t$ba ir ne tikai fakt", ka par"d"s aizvien jaunas z"les, bet gan lab"kas izpratnes att$st$b"

par to iedarb$bu uz cilv!ka organismu. Pak"peniski papla'in"s m#su zin"'anas par z"(u rezistenci, par"d"s jauni, !rt"ki un viegl"k lietojami prepar"ti.

Daudzos AIDS centros notiek jaunu prepar"tu un terapijas re&$mu kl$niskie p!t$jumi. Ja jums pied"v" piedal$ties kl$niskajos p!t$jumos, neaizmirstiet, ka daudzu, pa'laik eksist!jo'u,

kombin"ciju efektivit"te jau ir pier"d$ta, un jums nepavisam nav j"piekr$t piedal$ties p!t$jumos, ja j#s to negribat. Pa'reiz iesaka uzs"kt "rst!'anu, ja '#nu CD4 skaits ir maz"ks nek" 350 '#nas mm3, "rst!'an"s uzs"k'ana skait"s optim"la pie CD4 l$me%a asin$s 200–350 '#nas/mm*.T"ds priek'no-teikums ir HIV pozit$vu cilv!ku dal$bai liel"kaj" da(" kl$nisko p!t$jumu par jaunajiem antiretrov$ru-su prepar"tiem. Ja j#su CD4 '#nu skaits stipri p"rsniedz 'o l$meni, uzs"kt "rst!'anu jums nav ietei-cams un vajag, lai tas tiktu jums izskaidrots.

Da&u p!t$jumu ietvaros jums var pied"v"t uzman$g"ku nov!ro'anu un r#p$g"ku apr#pi nek" parasti. Ta+u tas var noz$m!t ar$ to, ka jums vajadz!s ar$ bie&"k nek" parasti apmekl!t "rstu.

Ja jums pied"v" piedal$ties p!t$jum" un j#s pats esat taj" ieinteres!ts, pacentieties uzzin"t par to p!c iesp!jas vair"k. Sieviet!m vajadz!tu uzzin"t, cik procentu sievie'u piedal"s p!t$jum". K"

likums, viens no noteikumiem, lai piedal!tos p"t!jumos, ir dro#a kontracepcijas l!dzek$a lieto#ana to laik%. T%p"c, ja j&s pl%nojat vienlaic!gi ar %rst"#anu ie'emt b"rnu, jums j%r"(in%s ar #o apst%kli.

Viens no noteikumiem, lai piedal!tos jebk%d% kl!nisk% p"t!jum% ir t% saucam% inform"t% (apzin%t%) piekri#ana. Tas ir dokuments, kuru paraksta p"t!juma dal!bnieki. Taj% atrodama inform%-cija par pa#u p"t!jumu (tai skait%, kas at$%vis to veikt), par to, k%das ir p"t!juma dal!bnieka garanti-jas un ar k%diem riskiem vi'am j%saskaras.

Neaizmirstiet, ka visi kl!niskie p"t!jumi ir par velti, un, ja no jums prasa maksu, tai skait% par kaut k%diem, p"t!juma ietvaros veicamiem, izmekl"jumiem, tad ir pamats #aub!ties par #! p"t!juma liku-m!bu.

Kl!niskie p"t!jumi ir $oti svar!gi, lai var"tu izstr%d%t jaunas %rst"#anas metodes. Tie pal!dz papla-#in%t m&su zin%#anas par jaunu un jau lieto#an% eso#u medikamentu pielieto#anas iesp"j%m. Ta)u nevienam nav ties!bas likt jums piedal!ties p"t!jumos vai izdar!t uz jums spiedienu. Noteikti pain-teres"jaties, k%das alternat!vas %rst"#anas sh"mas pied%v% p"t!jums un k%das priek#roc!bas p"t!ju-m% pied%v%taj%m sh"m%m ir sal!dzin%jum% ar jau eso#aj%m.

Ja j&s esat nol"mis atteikties no piedal!#an%s p"t!jum%, tas nek%di nedr!kst ietekm"t medic!nas iest%des darbinieku attieksmi pret jums un t%l%ko pal!dz!bas snieg#anu jums.

J!s un j!su "rsts HIV pozit!vo cilv"ku diagnostiku, %rst"#anu, kop#anu un atbalst!#anu nodarbojas AIDS centrs,

kas atrodas Latvijas Infektolo*ijas centr%. +rst"jo#am person%lam, t%pat k% jums, ir savs ties!bu un pien%kumu loks. +rstiem ir j%iev"ro virkne normat!vo aktu un dokumentu, kas paredz"ti darbam ar HIV pozit!viem pacietiem. Vadl!niju pamat% ir standarta r%d!t%ji, kontrindik%cijas, proced&ras un t% t%l%k – tikai #o dokumentu ietvaros %rsts ir ties!gs pie'emt l"mumu par diagnostiku, %rst"#anu (ar! sh"mas izv"li) un vis%m proced&r%m, kas saist!tas ar HIV pozit!vu pacientu nov"ro#anu. Pirms pied%v%t jums antiretrov!rusu terapijas sh"mu, %rstam j%izv"las no rekomend"taj%m to, kura ir visvair%k piem"rota tie#i jums, 'emot v"r% j&su r%d!t%jus un kontrindik%cijas.

Ir $oti svar!gi izveidot labas attiec!bas ar j&su %rst"jo#o %rstu un citiem cilv"kiem, kuri r&p"jas par jums. +rsti nav vien!gie slimn!cas vai AIDS centra darbinieki, kuri sp"j jums pal!dz"t. J&s varat v"rsties p"c padoma vai atbalsta pie medm%s%m, psihologiem, soci%lajiem darbiniekiem un neval-stiskaj%m organiz%cij%m.

Zem%k j&s atrad!siet savu ties!bu sarakstu un ar! iesp"ju uzskait!jumu, no kuru izpild!#anas k% pacientam, liel% m"r% atkar!gi %rst"#an%s pan%kumi.

Pacientam ir ties!bas uz... cie!as pilnu un hum"nu attieksmi no medic#nisk" un apkalpojo$" person"la puses; "rsta izv%li, tai skait" visp"r%j"s prakses (&imenes "rsta) un "rst%jo$" "rsta, !emot v%r" vi!a pie-kri$anu; izmekl%$anu, "rst%$anu un uztur%$anos apst"k'os, kuri atbilst sanit"ri-higi%niskaj"m pras#b"m; kons#lija sasauk$anu p%c j(su piepras#juma un citu speci"listu konsult"cij"m; s"pju, saist#tu ar saslim$anu, remd%$anu un/vai medic#nisku iejauk$anos ar pieejamiem pa!%-mieniem un l#dzek'iem; visas inform"cijas par v%r$anos p%c medic#nisk"s pal#dz#bas, vesel#bas st"vokli, diagnozi un ci-tiem faktiem, kas ieg(ti izmekl%$an" un "rst%$an", saglab"$anu nosl%pum"; apzin"tu br#vpr"t#gu piekri$anu medic#nisk"m manipul"cij"m; atteik$anos no medic#niskas iejauk$an"s; inform"cijas ieg($anu par sav"m ties#b"m un pien"kumiem un savu vesel#bas st"vokli, k" ar# to personu izv%li, kuras j(su interes%s tiks inform%tas par j(su vesel#bas st"vokli; medic#nisko un citu pakalpojumu sa!em$anu br#vpr"t#go medic#nisko apdro$in"$anas prog-rammu ietvaros; zaud%juma atl#dzin"$anu, ja sniedzot medic#nisko pal#dz#bu, j(su vesel#bai nodar#ts kait%jums; tik$anos ar advok"tu vai citu likuma p"rst"vi j(su ties#bu aizst"v%$anai; tik$anos ar kapel"nu slimn#cas telp"s – reli&isku darb#bu veik$anai, tai skait" atsevi$)as telpas nodro$in"$anu, ja tas netrauc% slimn#cas iek$%jo k"rt#bu. Ja jums $)iet, ka j(su k" pacienta ties#bas ir p"rk"ptas, p%c likuma j(s varat v%rsties ar s(dz#bu

tie$i "rstniec#bas iest"d%, kur" tika p"rk"ptas j(su ties#bas, pie vad#t"ja vai citas amatpersonas, at-tiec#gaj"s profesion"laj"s medic#niskaj"s asoci"cij"s vai ties".

J"su ties!bas uz inform#ciju par savu vesel!bas st#vokli Jums ir ties#bas sa!emt visu inform"ciju par savu vesel#bas st"vokli, ieskaitot zi!as par izmekl%-

$anas rezult"tiem, saslim$anu, t"s diagnozi un prognoz%m, "rst%$anas metod%m, ar t"m saist#ta-jiem riskiem, iesp%jamiem medic#nisk"s iejauk$an"s variantiem, izdar#t"s "rst%$anas rezult"tiem un sek"m. Inform"cija j"pasniedz jums pieejam" un saprotam" form". Da*reiz inform"cija, kura ieg(ta izmekl%jumu, kas veikti kl#nisko p%t#jumu laik", rezult"t", var b(t komp"nijas, kas izdar#ja

p!t"jumus, "pa#ums. T$ nav pieejama ne jums, ne pat j%su $rstam un da&reiz tiek nodota atkl$t"b$ tikai p!c p!t"juma beig$m. Ta'u jums j$b%t inform!tam par to savlaic"gi pirms p!t"juma uzs$k#anas.

Inform$ciju par vesel"bas st$vokli jums sniedz $rst!jo#ais $rsts, $rstniecisk$s iest$des noda(as vad"t$js vai cits speci$lists, kur# piedal"jies j%su izmekl!#an$ un $rst!#an$. Attiec"b$ uz person$m, kuras nav sasniegu#as 15 gadu vecumu, vai pilso)iem, kuri ar likumu atz"ti par r"c"bas nesp!j"giem, inform$ciju izsniedz vi)u likum"gajiem p$rst$vjiem.

Inform$cija par vesel"bas st$vokli nevar tikt izsniegta pret j%su gribu. Nelabv!l"gas slim"bas at-t"st"bas prognozes gad"jum$ inform$cijai j$b%t pasniegtai delik$t$ form$ k$ jums, t$ j%su *imenes locek(iem, ja j%s neesat aizliedzis vi)iem to izpaust, vai neesat nosaucis citu personu, kam pazi)ot t$du inform$ciju.

Jums ir ties"bas tie#i iepaz"ties ar medic"nisko dokument$ciju, kura atspogu(o j%su vesel"bas st$vokli, un konsult!ties par to ar citiem speci$listiem. P!c j%su piepras"juma, j$izsniedz medic"nis-ko dokumentu kopijas, ja taj$s netiek skartas tre#$s personas intereses.

Inform$cija, kura atrodama medic"niskajos dokumentos, ir $rsta nosl!pums un bez pacienta vai vi)a likum"g$ p$rst$vja piekri#anas nevar tikt izpausta nevienam, iz)emot sekojo#os gad"jumus:

lai izmekl!tu un $rst!tu pilsoni, kur# sava st$vok(a d!( nevar izpaust savu gribu; pie infekcijas slim"bu izplat"bas un masu saind!#an$s draudiem; p!c tiesas, prokurora vai izmekl!#anas org$nu piepras"juma sakar$ ar izmekl!#anu vai tiesas procesu; pal"dz"bas snieg#anai nepilngad"gajam l"dz 15 gadu vecumam (l"dz 16 gadiem, ja uzst$d"ta diagnoze „narkom$nija”); ja ir iemesls uzskat"t, ka kait!jums pilso)a vesel"bai nodar"ts veicot pretlikum"gas darb"bas; ar m!r+i veikt kara-medic"nisku ekspert"zi.

Personas, kur$m likum$ noteiktaj$ k$rt"b$ ir nodotas zi)as, kas skait$s $rsta nosl!pums, t$pat

k$ medic"niskais un farmaceitiskais person$ls, )emot v!r$ pilsonim nodar"to kait!jumu, ir discipli-n$ri un administrat"vi vai krimin$li atbild"gas likuma priek#$ par $rsta nosl!puma izpau#anu. Medic"nas dokumentos atrodam$ inform$cija ir $rsta nosl!pums un nevar tikt izpausta bez pa-cienta vai vi)a likum"g$ p$rst$vja piekri#anas.

Medic!niska iejauk"an#s un j$su piekri"ana Medic!niska iejauk"an#s. T! k! "im terminam nav noteikta skaidrojuma, tad iepriek"#ja pa-

cienta piekri"ana nepiecie"ama ne tikai pirms nopietn!m pl!nveida $irur%isk!m oper!cij!m, bet ar& pirms diagnostisk!m manipul!cij!m (b't&b! pirms vis!m injekcij!m). Form!li pirms jebkuras v#r"an!s kl&nik! p#c medic&niskas pal&dz&bas, j's it k! dodat inform%tu br!vpr#t!gu piekri"anu (aj! sakar! vajag iegaum#t: pats fakts, ka j's v#r"aties kl&nik!, zin!m! m#r! paredz j'su piekri"anu medic&niskai apskatei, anal&)u nodo"anai, !rst#"anai (tai skait! operat&vai pal&dz&bai).

Inform%t# piekri"ana – br&vpr!t&ga piekri"anas apstiprin!"ana t!d!m vai cit!d!m medic&nis-k!m manipul!cij!m p#c iepaz&"an!s ar visiem t!das iejauk"an!s aspektiem. Inform#t! piekri"ana tiek iesniegta rakstveid!, pacienta parakst&ta un dat#ta.

Gad&jumos, kad j'su vesel&bas st!voklis ne*auj jums izpaust savu gribu, bet medic&nisk! iejauk-"an!s ir neatliekama, jaut!jumu par t!s veik"anu lemj kons&lijs, ja nav iesp#jas sasaukt kons&liju – !rst#jo"ais !rsts, kur" p#c tam inform# !rstniecisk!s iest!des amatpersonas.

Piekri"anu uz medic&nisku iejauk"anos attiec&b! uz person!m, kuras nav sasniegu"as 15 gadu vecumu un person!m, kuras tiesas ce*! atz&tas par r&c&bas nesp#j&g!m, dod vi+u likum&gie p!rst!vji, p#c tam, kad tiem ir sniegtas da)as zi+as.

Atteik"an#s no medic!niskas iejauk"an#s Jums vai j$su likum!gajam p#rst#vim ir ties!bas atteikties no medic!niskas iejauk"an#s

vai piepras!t t#s p#rtrauk"anu. Atsakoties no medic&niskas iejauk"an!s, jums vai j'su likum&ga-jam p!rst!vim j!b't saprotam! form! izskaidrot!m iesp#jam!m sek!m. Atteik"an!s no medic&nis-k!s iejauk"an!s ar nor!d&t!m iesp#jam!m sek!m tiek noform#ta k! ieraksts medic&nas dokumen-tos ar j'su vai j'su likum&g! p!rst!vja un medic&nas darbinieka parakstiem. Atsakoties vec!kiem vai citiem likum&giem personas, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, p!rst!vjiem, vai personas, kura tiesas ce*! atz&ta par r&c&bas nesp#j&gu, likum&gajiem p!rst!vjiem, no medic&nisk!s pal&dz&bas, kas nepiecie"ama min#to personu dz&v&bas gl!b"anai, slimn&ca k! iest!de var v#rsties ties! "o per-sonu intere"u aizst!v#"anai.

Ja ir iesp#ja izv#l#ties starp vair!k!m !rst#"anas sh#m!m, s&k!k par katru no t!m, jums pa-st!st&s !rsts. Vi+am j!past!sta jums ar& par katras sh#mas tr'kumiem un priek"roc&b!m. Jums ir visas ties&bas piedal&ties l#mumu par j'su !rst#"anu pie+em"anas proces!.

Jums ir ties!bas piepras!t, lai j"su slim!bas v#sture glab$tos dro%$ viet$. Jums j$&auj iepaz!ties ar to, kad j"s piepras!siet. J'S un tikai J'S izlemsiet, vai piedal!ties kl!niskajos p#t!jumos. J"su l#mums nedr!kst ietek-m#t pal!dz!bas sa(em%anu ne %obr!d, ne n$kotn#. Jums ir ties!bas s"dz#ties par $rst#%anu. Ikviena j"su s"dz!ba ir r"p!gi j$izskata. Ar! tas ne-dr!kst ietekm#t t$l$ko pal!dz!bas snieg%anu jums. Jums ir ties!bas konsult#ties ar citu $rstu. Jums ir ties!bas nodot izrakstu no slim!bas v#stures un visu anal!)u rezult$tus jaunajam $r-st#jo%am $rstam vai citai kl!nikai. Slim!bas v#sture jebkur$ gad!jum$ j$glab$ medic!nas ie-st$d#, iev#rojot piln!gu inform$cijas par j"su vesel!bu konfidencialit$ti.

Der!gi padomi:

Pacentieties nodibin$t uztic!bas pilnas attiec!bas ar $rstu. Sast$diet jaut$jumu sarakstu, kurus j"s grib#tu apspriest ar $rstu, un neaizmirstiet pa(emt to l!dz uz pie(em%anu! Ta*u j$saprot, ka $rsts nevar atrisin$t visas j"su probl#mas. Vi(% pirmk$rt pal!dz#s $rst#%a-nas jaut$jumos. Ar cit$m probl#m$m ir v#rts griezties pie psihologiem, soci$lajiem darbinie-kiem, l!dzv#rt!giem konsultantiem, nevalstisko organiz$ciju darbiniekiem, kuri str$d$ j"su re+ion$. Centieties katru reizi apmekl#t vienu un to pa%u $rstu. Tas ir svar!gi. Gr"ti nodibin$t labas savstarp#j$s attiec!bas, katru reizi apmekl#jot citu $rstu. Pierakstieties uz k$rt#jo apmekl#jumu savlaic!gi. N$ciet uz pie(em%anu agr$k, lai jums b"tu rezerv# vair$k laika pirms iepl$notajiem darbiem, – tas &aus jums mier!gi gaid!t savu k$rtu un neaizmirst par svar!giem jaut$jumiem, kuri uzdo-dami $rstam. Pret cilv#kiem, kuri sniedz jums pal!dz!bu, izturieties ar t$du pat cie(u, ar k$du j"s grib#tu, lai izturas pret jums. Uzman!gi uzklausiet visus $rsta priek%rakstus, rekomend$cijas un padomus un stingri tos iev#rojiet. Ja j"s kaut ko nesaprat$t, pal"dziet $rstu to atk$rtot un/vai cit$di formul#t teikto. Esiet maksim$li god!gs attiec!b$s ar tiem, kas sniedz jums pal!dz!bu. Oblig$ti past$stiet vi(iem par vis$m z$l#m, ieskaitot at&autos prepar$tus, aizliegtaj$m viel$m (tai skait$ narkoti-k$m) un biolo+iski akt!vaj$m p$rtikas piedev$m, kuras j"s lietojat.

St!stiet paties"bu par !rst#$anas re%"ma iev#ro$anu. Ja tie, kas jums pal"dz, nezin!s par j&su probl#m!m, vi'i nevar#s jums pal"dz#t. „Uztur!t labas attiec"bas ar #rstu ir $oti svar"gi. Nevajag b%t rupjiem AIDS centr#. &rsti ir t#di pa'i cilv!ki, neskatoties uz to, ka vi(i ir profesion#$i.”

L!DZEST!BA ARV TERAPIJAI: K"P#C TAS IR TIK SVAR!GI?

Kas ir l!dzest!ba? L"dzest"ba jeb !rst#$anas re%"ma iev#ro$ana, noz"m# z!(u lieto$anu atbilsto$i !rsta priek$rak-

stiem: noteiktaj! laik!, noz"m#to devu, saska'! ar pras"b!m, kuras attiecas uz p!rtikas uz'em$anu. Jums ir j!izstr!d! noteikts dienas re%"ms, kuru j&s var#tu iev#rot ilg!ku laika periodu. HIV infekcijas !rst#$ana var#tu sare%)"t j&su ierasto dz"ves k!rt"bu. Iesp#jams, ka jums b&s vajadz"ga pal"dz"ba, lai piem#rotos jaunievedumiem, kuri radu$ies t!p#c, ka jums j!iev#ro !rst#$an!s re%"ms.

Tie$i par to jums j!padom! pirms j&s izlemsiet s!kt lietot ARV prepar!tus. S$ciet $rst%&anos t$d$ br'd', kad jums ir pietieko&i daudz br'va laika un dz'ves telpas, lai

izmain'tu savu dienas re('mu. Pirmaj!s !rst#$anas ned#(!s pareizai z!(u lieto$anai j!k(&st par j&su galveno uzdevumu. V#rsieties pie !rsta, medm!s!m, soci!lajiem darbiniekiem vai l"dz"giem konsultantiem p#c pal"-

dz"bas un padoma par !rst#$anas re%"ma iev#ro$anu. J#dzien! „l"dzest"ba” !rst#$anai ietilpst ar" nepiecie$am"ba regul!ri apmekl#t !rstu. Nepiecie$a-

m"ba r&p"gi uzman"t savu vesel"bu nepaz&d p#c !rst#$anas s!k$anas. Tas noz"m#, ka jums regul!ri vajadz#s nodot da%!das anal"zes un veikt izmekl#jumus, lai j&s un j&su !rsts b&tu p!rliecin!ti par !rst#$anas efektivit!ti un par to, ka nav nopietnu blakusefektu un v"rusa rezistences pret z!l#m, kuras j&s lietojat.

Cik prec'zi j$iev%ro re('ms? Ir (oti svar"gi lietot z!les stingri p#c grafika. Parasti par maksim!li pie(aujamo nob"di no noteikt!

laika uz vienu vai otru pusi tiek uzskat"ta viena stunda. Da%os gad"jumos iesp#jamas ar" nedaudz liel!kas novirzes, ta*u tas ir (oti individu!ls jaut!jums, kur$ atkar"gs no z!(u veida.

T!p"c lab!k orient"ties uz ikdienas z!#u lieto$anu vien! un tai pa$!, stingri noteikt! laik!. %oti svar&gi iev"rot noteikumus, kuri saist&ti ar "$anu. To neiev"ro$ana var vair!kas reizes samazin!t z!#u iedarb&bu, jo j'su organisms t!s slikti izmantos. K! sekas tam, palielin!sies z!#u rezistences risks.

T!l!k seko jaut!jums: cik prec&zi j!iev"ro re(&ms? Atbilde: praktiski par 100%. Z!les j!lieto t!pat k! j!elpo, regul!ri bez izlai$anas un aizkav"$a-

n!s. Tad vajadz&gais rezult!ts tiks sasniegts un saglab!sies ilgi. K! par!da daudzk!rt"jie p"t&jumi, tikai vienas vai divu devu izlai$ana ned"#! var b'tiski ietek-

m"t !rst"$anas sekmes. Tas redzams no zem!k dotajiem p"t&jumu rezult!tiem. Ja re(&ms ticis iev"-rots par 95%, tikai 81% pacientu v&rusu slodze samazin!j!s l&dz nenosak!mam l&menim. Un tas ir situ!cij!, kad izlaista vai nelaik! lietota tikai katra divdesmit! deva!

Interesanti rezult!ti tika ieg'ti p"t&jum! starp HIV infic"tajiem ieslodz&tajiem k!d! Amerikas cietum!.

Iest!d"s, kur!s atrad!s HIV pacienti, katru z!#u lieto$anas reizi kontrol"ja administr!cija. Rezul-t!t! p"c gada nevienam no ieslodz&tajiem v&rusu slodze nep!rsniedza 400 kopijas/ml, bet 85% t! bija 50 kopijas/ml.

)is rezult!ts p!rsp"ja praktiski visu citu kl&nisko p"t&jumu rezult!tus. Pie tam vair!kumam ieslo-dz&to jau bija neveiksm&gas !rst"$anas pieredze, t! k! rezultat&vas ARV terapijas iesp"jam&ba vi*iem bija maz!ka nek! citiem.

Tom"r, lai !rst"$ana izr!d&tos efekt&va, nav oblig!ti j!nok#'st cietum!! J's sasniegsiet labus rezult!tus, ja lietosiet z!les laik! un pareizi.

T!p"c: esiet stingrs pret sevi un god&gi nov"rt"jiet, cik prec&zi j's visas ned"#as laik! iev"rojat re(μ ja ar re(&ma iev"ro$anu jums neveicas sevi$+i labi, nekautr"jaties griezties p"c pal&dz&bas; parun!jiet ar !rst"jo$o !rstu vai l&dzv"rt&gu konsultantu.

Iev"ro#anas procents Cilv"ku %, kuri sasniegu#i nenosak!mu v$rusu slodzes l$meni

> 95% 81% 90–95% 64% 80–90% 50% 70–80% 25% < 70% 6%

Der!gi padomi Ieg"stiet visu nepiecie#amo inform$ciju, pirms j"s uzs$kat lietot z$les:

Cik tabletes b!s j"lieto? To izm#rs? Cik bie$i b!s j"lieto tabletes? Cik prec%zi b!s j"iev#ro lieto&anas laiki? K"di ir #&anas ierobe$ojumi un z"'u uzglab"&anas noteikumi? Vai eksist# vienk"r&"kas "rst#&anas sh#mas?

Lietojiet !rst"#anas l$dzest$bas dienasgr!matu, kuras paraugs atrodams #$s noda%as beig!s, lai pl!notu z!%u lieto#anas grafiku. Tas pal$dz"s jums pierast pie jaun! re&$ma. Pirmaj!s !rst"#anas ned"%!s atz$m"jiet katru devu t!s ie'em#anas laik!.

Ja rodas k!das gr(t$bas vai par!d!s blakusefekti, nekav"joties griezieties pie !rst"jo#! !rsta vai kl$nik!. Tur jums pal$dz"s – nepiecie#am$bas gad$jum! izrakst$s papildus z!les nev"lamo simptomu no'em#anai vai nomain$s !rst"#anas sh"mu.

Katru r$tu salieciet diennakts prepar!tu devu pa lieto#anas stund!m speci!l! z!%u kast$t" (konteiner!); t!d! veid! j(s var"siet viegli p!rbaud$t, vai k!da deva nav izlaista.

Lietojiet modin!t!ju vai taimeri, piem"ram, no mobil! telefona, lai atg!din!tu par nepiecie#a-m$bu lietot z!les no r$ta un vakar!.

Aizbraucot uz da&!m dien!m no m!j!m neaizmirstiet pa'emt l$dz pietiekamu z!%u daudzumu.

Glab!jiet nelielu table#u rezervi t!d!s viet!s, kur, nepiecie#am$bas gad$jum!, j(s t!s viegli var"-tu ieraudz$t: ma#$n!, darb!, m!j!s pie draugiem vai tuviem radiniekiem.

Pal(dziet tuviniekus vai draugus iegaum"t j(su z!%u lieto#anas laikus un atg!din!t jums, ka j!iedzer tabletes, ja j(s pavad!t vakaru !rpus m!jas.

Pajaut!jiet draugiem, kuri lieto terapiju ilg!k nek! j(s, ko vi'i, lai iev"rotu re&$mu un k! tas vi'iem izdodas.

Pal!dziet savu "rst#jo$o "rstu, lai vi%$ savlaic&gi izraksta jums l&dzek'us pret nelabumu un gre-mo$anas trauc#jumiem, jo tie ir visizplat&t"kie blakusefekti ARV terapijas s"kuma posm".

Liel"ko da'u kombin"ciju j"ie%em divas reizes diennakt& ar 12 stundu interv"lu, tas ir no r&ta un vakar". Ta(u ir ar& z"les, kuras paredz#tas lieto$anai vienu reizi diennakt& vien" un tai pa$" laik" (tas ir ar interv"lu 24 stundas).

Pa$reiz notiek arvien jaunu prepar"tu, kuri j"lieto vienreiz dien", izm#)in"jumi. Iesp#jams, ka jums izdosies piemekl#t visu kombin"ciju ar diennakts lieto$anas interv"lu.

Izlaist prepar"tu, kur$ j"lieto vienreiz diennakt& ir v#l b&stam"k, nek" prepar"tu, kur$ lietojams divas reizes diennakt&! *rst#$anas re+&ma iev#ro$ana, izv#loties vienreiz dien" lietojamas z"les, ir &pa$i svar&ga.

Oblig"ti regul"ri veiciet visus izmekl#jumus, nododiet visas anal&zes. Tas nepiecie$ams, ne tikai, lai p"rbaud&tu "rst#$anas efektivit"ti, bet ar&, lai laikus paman&tu to blakusefektu att&st&bu, kuri nav tik skaidri paman"mi, k" nelabums un diareja. K!da pacienta piez"mes:„ Man ir uzlikts atg!din!jums telefon!. Ja es kaut kur eju, #emu l"dz table-

tes par vienu devu vair!k. Jo uz ilg!ku laiku m$s aizbraucam no m!j!m, jo liel!ku rezervi vajag – gad!s vis!di apst!k%i.”

„Tuvinieku atbalsts ir svar"gs ne tikai t!p$c, lai laikus iedzertu tableti, bet ar" no psiholo&isk! redzes viedok%a. Tas, neap'aub!mi, ir sare(&"ts br"dis dz"v$, kad tu s!c !rst$'anos. Un cilv$ku, kuri zvana un s)ta "szi#as, atbalsts %auj saprast, ka neesi vi#iem vienaldz"gs. Tas man ir %oti svar"gi”.

Kas notiks, ja es aizmirs!"u iedzert z#les? Visi cilv#ki liel"k" vai maz"k" m#r" ir aizm"r$&gi un izklaid&gi, un agri vai v#lu katram var gad&-

ties aizmirst laik" iedzert z"les. Ta(u ir liela starp&ba starp vienreiz#ju gad&jumu un regul"ru aizmir-$anu – katru dienu vai katru ned#'u. Ide"l" variant" b!tu j"tiecas ie%emt katru devu noteiktaj" laik".

Ja j!s regul"ri nokav#jat z"'u lieto$anas laiku, vai visp"r to izlai+at, iesp#jams, jums ir v#rts parun"t ar "rstu par "rst#$anas atcel$anu.

T!d! veid! j"s vismaz samazin!siet jums z!#u rezistences att$st$bas risku. %rst&'anu j"s var&siet ats!kt, kad jums par!d$sies iesp&ja iev&rot z!#u lieto'anas re($mu. Apspriediet ar !rstu iesp&ju iz-mantot citu prepar!tu kombin!ciju, kurai ir priek' jums vienk!r'!ks lieto'anas re($ms. K!dam ne-pat$k dzert tabletes lielos daudzumos. K!ds necie' treknu &dienu vai nem$l brokastot. K!dam ir ne&rti lietot tabletes dienas gait! sav! darbaviet!. Visiem 'iem momentiem ir liela noz$me, izv&lo-ties kombin!ciju. Pacentieties izv&l&ties jums vispiem&rot!ko.

Jums visu laiku j!iev&ro z!#u lieto'anas re($ms, ikdien! un sv&tkos, neatkar$gi no j"su garast!-vok#a un dz$ves situ!cijas. P!rtraukumi !rst&'an! ir #oti nev&lami!

Neskatoties uz j"su dz$vesveidu, vienm&r var atrast pa)&mienus, k! iev&rot !rst&'anas re($mu! „Bailes izdar!t k"#du ir visdro$%kais veids, k% to izdar!t. Ikviens cilv&ks dz!v& var k"#d!ties. Svar!gi ir

nevis tas, vai tu k"#dies vai n&, bet tas, ko tu ar $!m k"#d%m dari. Ja esi izlaidis devu, vajag aps&sties un padom%t, k%p&c t% notika, un pacensties, lai n%kotn& tas vairs neatk%rtotos.”

Ja esat sapratis, ka nejau'i aizmirs!t iedzert z!les, izdariet to nekav&joties. BET! Ja j"s atcer&j!ties par to tikai, tad kad pien!cis laiks n!ko'ajai devai, nek!d! gad$jum! neie)emiet divk!r'u devu!

Mijiedarb!ba ar alkoholu, narkotik"m un citiem z"#u prepar"tiem Da(i antiretrov$rusu prepar!ti savstarp&ji mijiedarbojas ar narkotik!m un z!#u prepar!tiem. *ai

mijiedarb$bai ir sare(+$ts raksturs, un t! noved k! pie antiretrov$rusu un citu prepar!tu darb$bas pastiprin!'an!s, t! ar$ pav!jin!'an!s. T!p&c j"su !rstam ir #oti svar$gi zin!t, k!das z!les, piedevas vai narkotikas j"s lietojat, pat ja tas notiek reti. %rstam ir pien!kums glab!t 'o inform!ciju nosl&pum!.

Starp alkoholu un ARV prepar!tiem b"tiskas mijiedarb$bas nav. Ta,u p!rm&r$ga alkohola lieto-'ana kop! ar hepatotoksisku (kait$gi ietekm&jo'u aknu funkcijas) prepar!tu lieto'anu paaugstina smagu, z!#u izrais$tu, aknu boj!jumu risku. Bez tam, lietojot didanoz$nu, paaugstin!s pankreat$ta risks. P!rm&r$ga alkohola un narkotiku lieto'ana t!pat ar$ var negat$vi ietekm&t l$dzest$bu !rst&'anai. T!p&c lab!k inform&t j"su !rstu par visu, ko j"s lietojat.

L!dzest!bas dienasgr"mata. Izmantojiet dienasgr"matu, lai kop" ar j$su "rstu izstr"d"tu individu"lu z"#u prepar"tu

lieto%anas grafiku.

L!DZEST!BAS DIENASGR"MATA Re!"ma pl#no$ana:

Izmantojiet tabulu z!"u lieto#anas grafika pl!no#anai. Atz$m%jiet laikus, kuros j&s, saska'! ar !rsta nor!d$jumiem, nedr$kstat %st (piem%ram, lietojot didanoz$nu bez tenofovira vai indinaviru bez ritonavira); t!pat atz$m%jiet ar$ %dienreizi z!l%m, kuras j!lieto %#anas laik!, piem%ram, lopinavirs/ritonavirs, ritonavirs, sakvinavirs, atazanavirs vai tenofovirs.

Re!"ma iev%ro$anas p#rbaude:

Kad esat izveidojis prepar!tu lieto#anas grafiku katrai dienai, ik dienas atz$m%jiet apak#%j! ta-bul! katru ie'emto devu. Dariet to vair!kas ned%"as, kam%r tas neb&s k"uvis jums par paradumu. Ierakstiet tuk#aj!s ail$t%s aug#%j! rind! z!"u nosaukumus un lieto#anas laikus no aug#%j!s tabulas – pa vien!m z!l%m, katr! ail$t% vienas z!les. Rind!s pa ned%"as dien!m katru reizi atz$m%jiet faktisko katra prepar!ta ie'em#anas laiku. Pagatavojiet sev vair!kas t!du tabulu kopijas uz n!ko#aj!m 2–3 ned%"!m. Tabula "aus sekot, k! j&s iev%rojat re($mu, un var noder%t n!ko#o reizi tiekoties ar !rstu.

Stundas

6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 1 2 3

Ned!"as s#kuma datums:

Z!"U REZISTENCE Kas ir z#"u rezistence?

Rezistence pret z!"u prepar!tiem rodas tajos gad#jumos, kad v#rusa strukt$r! rodas izmai%as, kuras sauc par mut!cij!m un kuras noved pie z!"u efektivit!tes samazin!&an!s vai piln#gas izzu&a-nas.

Valst#s, kur HAART pla&i izmanto jau daudzus gadus, iesaka, pirms uzs!kt ARV terapiju, veikt virusolo'isko anal#zi uz z!"u rezistenci. Tas saist#ts ar iesp(ju infic(ties ar HIV &tammu, kur& jau ir rezistents pret k!du prepar!tu. K# att$st#s z#"u rezistence?

Mut!cijas, kuras ir par iemeslu z!"u rezistencei, princip! iesp(jamas tikai taj! gad#jum!, ja j$s k!du laiku lietojat z!les nosak!mas v#rusu slodzes fon!.

J$su !rstam vajadz(tu r$p#gi izp(t#t, k!p(c vi%a noz#m(t! !rst(&ana ir izr!d#jusies nepietiekami efekt#va. Vi%am j!p!rrun! ar jums re)#ma iev(ro&ana un tas, k! j$s tiekat gal! ar blakusefektiem. Jums vajadz(tu veikt izmekl(jumus uz rezistenci un noteikt prepar!tu koncentr!ciju asin#s.

Prepar!tu nosaukums un r#ta lieto&anas laiks

Prepar!tu nosaukums un vakara lieto&anas laiks

Pirmdiena

Otrdiena

Tre&diena

Ceturtdiena

Piektdiena

Sestdiena

Sv(tdiena

Rezistence var att!st!ties ar! pie zem"kiem v!rusu slodzes l!me#iem – starp 50–500 kopij"m/ml. Pirmo reizi v!rusu slodze j"nosaka p$c m$ne%a kop% "rst$%anas s"kuma, bet p$c tam j"atk"rto

saska#" ar "rsta nor"d!jumiem. Ja v!rusu slodze ir pieaugusi, nododiet atk"rtotu anal!zi ieg&t" rezult"ta apstiprin"%anai. Nenoz!m!ga palielin"%an"s bie'i vien ir virusolo(ijas laboratorij" pie)autas k)&das sekas vai, "tri

p"rejo%s, nejau%s v!rusu aktivit"tes uzliesmojums. Atk"rtota anal!ze par"d!s, kas tie%i ar jums no-tiek. Savlaic!gi noskaidrojot, ka kombin"cija nav pietieko%i efekt!va, z")u rezistences risks b&s mini-m"ls.

Pie tam jaun" prepar"tu kombin"cija darbosies efekt!v"k, ja j&s uz to p"riesiet pie sam$r" zem-as v!rusu slodzes. Kas ir krustenisk! rezistence?

Rezistenci pret vieniem prepar"tiem pavada krustenisk"s rezistences pret citiem att!st!ba. Tas noz!m$, ka, ja jums ir par"d!jusies notur!ba pret k"du prepar"tu, t" var par"d!ties ar! pret citu, l!dz!-gu, pat ja j&s nekad agr"k neesat to lietojis. *pa%i tas attiecas uz viena tipa prepar"tiem. Krustenis-k"s rezistences pak"pe var b&t da'"da. Citreiz otr"s z"les var uzr"d!t zin"mu efektivit"ti, ta+u, maz ticams, ka t"s darbosies pietiekami stipri un ilgsto%i. K! izvair"ties no z!#u rezistences?

Viens no svar!g"kajiem uzdevumiem, lietojot kombin$to terapiju, ir izvair!%an"s no z")u rezis-tences. Vislab"kais veids, k" to izdar!t, ir samazin"t v!rusu slodzi asin!s l!dz nenosak"mam l!menim un notur$t to.

Ja j&s uzs"kat "rst$%anos pirmo reizi, %is m$r,is ir piln!b" sasniedzams. Rezistences att!st!bas iesp"ja pie da#$diem v!rusu slodzes l!me%iem $rst"&anas laik$

VS<50 kopijas/ml Pie t"da skaita HIV rezistences par"d!%an"s ir maz ticama. Ja k"rt!gi iev$rot lieto%anas re'!mu, var iztikt ar vien"m un t"m pa%"m z"l$m ilgus gadus.

VS = 50–500 kopijas/ml Pie t"da skata HIV k)&st iesp$jama rezistences att!st!ba. Taj" br!d!, kad b&s izteikta rezistence, z"les p"rst"s iedarboties un v!rusu slodzes l!menis iev$ro-jami p"rsniegs dotos lielumus.

VS > 500 kopijas/ml Ja turpin"t lietot prepar"tus pie t"da v!rusu slodzes l!me#a (kur% nesamazi-n"s), rodas augsts rezistences att!st!bas risks. J&s varat izmantot doto kombi-n"ciju tikai !su laika spr!di.

K! PIEMEKL"T PREPAR!TUS UN TO KOMBIN!CIJAS? Latvij! ir se"i prepar!tu tipi HIV infekcijas !rst#"anai: NRTI – nukleoz#du revers$s (atgriezenisk$s) transkript$zes inhibitori NNRTI – nenukleoz#du revers$s (atgriezenisk$s) transkript$zes inhibitori PI – prote$zes inhibitori FI – sapl%&anas jeb f%zijas inhibitori II – integr$zes inhibitori CCR5 antagonisti P!d!jo gadu laik" HIV infekcijas "rst!#ana praktiski nav main$jusies. T"s galvenais princips ir

nepiecie#am$ba iek%aut jebkur" kombin"cij" ne maz"k k" tr$s prepar"tus. Kopum" #is princips pa-liek sp!k", lai gan #$s sada%as beig"s m!s apspried$sim alternat$vas pieejas.

Kombin"cija parasti sast"v no da&"du grupu prepar"tiem, piem!ram, 2 NRTI + PI, PI +NNRTI + NRTI u.c.

Vislab"kie kl$nisko p!t$jumu rezult"ti ir ieg'ti lietojot kombin"cijas uz tie#i t"du sh!mu pamata, kas atspogu%ojas ar$ starptautiskaj"s HIV infekcijas "rst!#anas vadl$nij"s.

K" tre#o prepar"tu vadl$nij"s iesaka lietot, piem!ram, efavirenzu. Pamat" tas tiek skaidrots t", ka pie labas "rst!#anas efektivit"tes un panesam$bas, dotaj" kombin"cij" ir maz"ks skaits table#u un maz"kas pras$bas attiec$b" uz !#anas re&$mu, sal$dzinot ar kombin"cij"m, kur"s ietilpst PI.

NRTI izv'le

(obr$d Latvij" kombin!t"s ARV terapijas ietvaros ir pieejami nukleoz$du revers"s transkript"zes inhibitori: lamivud$ns, zidovud$ns, abakavirs, didanoz$ns, stavud$ns, emtricitab$ns, tenofovirs.

Kombin!tie prepar"ti: Combivir, Kivexa, Trizivir, Truvada. K!di NRTI p!ri tiek ieteikti?

Izv!le paliek pie nukleoz$d" komponenta: abakavira, zidovud$na, stavud$na, didanoz$na vai te-nofovira. Visas #$s z"les var tikt lietotas ar$ atsevi#)i vai savienojum" ar citiem komponentiem.

Pla#i tiek pielietota un ir labi izp!t$ta kombin"cija efavirenzs + lamivud$ns + zidovud$ns. (obr$d Latvij" tie#i #$ kombin"cija tiek ieteikta k" pirm"s rindas kombin"cija. Starptautiskaj"

praks! "rst!#anas s"kum" #obr$d priek#roka tiek dota kombin"cijai abakavirs + 3TC un tenofovirs + FTC.

Pie zidovud!na m!nusiem j"pieskaita t"di blakusefekti k" an#mija un nogurums. $is prepar"ts var izsaukt ar! lipoatrofiju (taukaudu izzu%anu). Pirmaj" "rst#%anas gad" lipoatrofija var palikt ne-noz!m!ga un t" b&s p"rejo%a, ta'u, ja t" turpina att!st!ties, zidovud!ns j"nomaina uz abakaviru vai tenofoviru.

Tenofovirs – tas ir prepar"ts, kuru var lietot tikai vienreiz diennakt!. No organisma tas tiek izva-d!ts caur nier#m. Svar!g"kie piesardz!bas l!dzek(i, to lietojot ir nieru st"vok(a nov#ro%ana, un tas, ka nedr!kst lietot v#l citus prepar"tus, kurus organisms izvada t"d" veid". Lipoatrofiju tenofovirs ne-izraisa.

Abakaviru agr"k rekomend#ja noz!m#t divas reizes diennakt!, ta'u p#d#jie p#t!jumi ir pier"d!-ju%i, ka dubultas devas lieto%ana vienu reizi diennakt! nav maz"k efekt!va. Galvenais blakusefekts no %o z"(u lieto%anas – hiperj&t!bas reakcija – par"d"s 7% gad!jumu, bie)"k eiropeisk"s rases cilv#-kiem.

Hiperj&t!bas simptomi ir drudzis, izsitumi, galvass"pes, elpo%anas ce(u g(ot"das iekaisums, caureja, s"pes v#der", nogurums, slikta d&%a, vem%ana, gripai l!dz!gs st"voklis u.tml. Pacienta st"-voklis pasliktin"s katru dienu. Hiperj&t!ba apdraud cilv#ka dz!v!bu, t"p#c pie pirmajiem t"s sim-ptomiem nekav#joties j"v#r%as pie "rsta, lai nomain!tu prepar"tu.

Kop% 2006. gada pasaul# sam#r" pla%i tiek izmantota jauna *en#tiska anal!ze uz cilv#ka leikoc!-tu antiviel"m CLA V-5701, kas (auj atkl"t pacientus ar augstu t"du reakciju uz abakaviru risku. Lai gan liel"kai da(ai pacientu abakavirs un tenofovirs ir efekt!vi, mut"cij"m, kuras ir notur!gas pret %iem prepar"tiem, var b&t krustenisk" rezistence pret citiem nukleoz!dajiem analogiem. Da(ai cil-v#ku, kuriem, %o prepar"tu lieto%ana nav devusi vajadz!go rezult"tu, draud daudz#j"das z"(u rezis-tences risks.

Liel"k" da(a NRTI ir savstarp#ji aizst"jami, nepiecie%ams tikai +emt v#r" to mijiedarb!bu ar ci-tiem prepar"tiem sh#m". Tas noz!m#, ka nopietnu blakusefektu gad!jum", vienu NRTI var aizst"t ar citu.

K!dus NRTI nedr"kst lietot vienlaic"gi?

Pie nesavienojamiem pieder sekojo#ie nukleoz"do analogu p!ri: zidovud!ns un stavud!ns; lamivud!ns un FTC; didanoz!ns un tenofovirs (!pa%i savienojum" ar NNRTI); abakavirs un tenofovirs (tr!s komponentu kombin"cij"), stavud!ns un didanoz!ns nevar tikt lietoti kop" gr&tniec!bas laik".

NNRTI izv!le: efavirenzs vai nevirap"ns? At!"ir#bas starp efavirenzu un nevirap#nu past$v#gi tiek apspriestas zin$tniskaj$ un medic#nis-

kaj$ sabiedr#b$. Liel$k$ da%a $rstu uzskata, ka p&c savas iedarb#bas !ie divi prepar$ti ir praktiski identiski, lai gan da'os gad#jumos efavirenzs var izr$d#ties nedaudz efekt#v$ks. Abus prepar$tus pla!i pielieto. Blakusefekti ab$m !#m z$l&m ir l#dz#gi: izsitumi uz $das, aknu intoksik$cija (retos ga-d#jumos l#dz smagai un pat ar let$lu izn$kumu). Lietojot !os prepar$tus, #pa!i nevirap#nu, kur! ir vair$k hepatotoksisks, nek$ efavirenzs, r(p#ga aknu st$vok%a nov&ro!ana ir oblig$ta. Ir zi)as, ka 0,3% gad#jumu, lietojot nevirap#nu un 0,1% gad#jumu, lietojot efavirenzu att#st$s smaga aler*iska reakcija – t$ saucamais St#vensa – D'onsona sindroms (SDS). Pie tam, lietojot nevirap#nu, !is risks paaugstin$s, ja $rst&!ana s$kta pie augsta CD4 !(nu satura (> 250 !(nas/mm+ sieviet&m un >400 !(nas/mm+ v#rie!iem). Jaut$jums, vai SDS risks samazin$s, ja $rst&!ana tiek s$kta v&l$k (p&c CD4 r$d#t$ja), paliek atkl$ts un pa!laik tiek p&t#ts. Bez tam, nevirap#na vai efavirenza lieto!ana pie augsta im(n$ statusa paaugstina aknu autoim(no boj$jumu risku !o prepar$tu stipr$s hepatotok-sit$tes d&%. Visliel$kais risks SDS att#st#bai un visaugst$k$ hepatotoksit$te, k$ par$da p&t#jumi, no-v&rojama pirmaj$s 18 !o prepar$tu lieto!anas ned&%$s. Ieteicams !# perioda laik$ r(p#gi kontrol&t pacientu vesel#bas st$vokli.

Nev&lamas organisma reakcijas uz nevirap#nu parasti nov&rojamas tikai pirmajos divos $rst&!a-nas m&ne!os. ,aj$ laik$ j$b(t uzman#giem un r(p#gi j$p$rbaud$s pie $rsta. Visum$ pacienti viegli panes nevirap#nu.

Efavirenza galvenie blakusefekti ir saist#ti ar centr$lo nervu sist&mu (CNS) un izpau'as k$ gara-st$vok%a mai)a, trauksmes saj(ta, eiforija, depresija, bezmiegs, p$r$k spilgti sap)i un murgi.

Min&tie blakusefekti da'$d$s pak$p&s par$d$s gandr#z visiem efavirenza lieto!anas s$kuma stadij$, ta-u p&c da'$m dien$m vai ned&%$m, tie k%(st maz$k izteikti.

Ta-u apm&ram 3% pacientu ir spiesti p$rtraukt efavirenza lieto!anu, jo vi)iem par$d$s nopietni psihes trauc&jumi, kuri var izpausties jau pirmaj$s $rst&!anas dien$s.

Pirms $rsts jums noz#m& efavirenzu vajag, lai vi)! s#k$k inform&tu j(s par iesp&jamiem blakus-efektiem. Prote#zes inhibitoru (PI) izv!le

.rts un pla!i pielietots prepar$ts „Kaletra”, kur ritonavirs pievienots tie!i kapsul$ prote$zes inhi-bitoram lopinaviram – t$d$ veid$ samazin$s diennakt# lietojamo table!u skaits.

Prote$zes inhibitoru atazanaviru noz#m& gan ar ritonaviru, gan bez t$. ,obr#d tas skait$s „otr$s l#nijas” prepar$ts, tas ir, to parasti noz#m&, ja $rst&!ana ar iepriek!&jo kombin$ciju ir bijusi

neveiksm!ga, piem"ram, ir par#d!ju$ies nopietni blakusefekti. Savienojum# ar ritonaviru atazana-virs j#iedzer vienu reizi diennakt! pa div#m kapsul#m, katr# 150 mg. Ja t#da kombin#cija izsauc blakusefektus, tad ritonaviru atce%, vienlaikus palielinot atazanavira devu. Prote#zes inhibitori tip-ranavirs un darunavirs lietojami „otr#s l!nijas” kombin#cij#s. Tie ir speci#li izstr#d#ti pacientiem, kuriem ir att!st!jusies rezistence pret citiem prote#zes inhibitoriem.

Cilv"ki, kuri ir !pa$i j&t!gi pret ritonavira izsauktajiem blakusefektiem, var lietot PI, kuri nav pa-pildin#ti ar ritonaviru.

Ta'u ritonavira izmanto$ana $aj#s kombin#cij#s nodro$ina stabil#kus un dro$#kus #rst"$anas rezult#tus, pateicoties pamata z#%u koncentr#cijas pieaugumam asin!s un z#%u rezistences att!st!-bas riska samazin#$anai. Tas %auj ar! samazin#t table$u skaitu un pras!bas attiec!b# uz "$anas re(!-mu. Diem("l da(iem pacientiem ritonavirs pat maz#s dev#s izsauc nelabumu.

Jebkur# gad!jum#, tas, k#du kombin#ciju jums noz!m" – ar NNRTI vai ar PI – ir atkar!gs no dau-dziem faktoriem, konkr"ti no t#du vai cit#du kontrindik#ciju esam!bas un/vai z#%u rezistences. K# prote#zes inhibitoriem, t# ar! NNRTI ir savas priek$roc!bas un tr&kumi. Savienojumi no trim nukleoz!du analogiem

Tr!sk#r$#s nukleoz!du kombin#cijas neiesaka izmantot prim#rajai ARV terapijai, jo t#s, sal!dzinot ar pamat# ieteiktaj#m sh"m#m, nav pietiekami efekt!vas.

Ta'u ar laiku, kad j&su st#voklis ir stabiliz"jies, piln!gi iesp"jams p#riet uz sh"mu, kura sast#v no trim NRTI, piem"ram, uz kompleksu abakavirs + zidovud!ns + lamivud!ns. Parasti to dara p"c veik-sm!gas #rst"$anas ar kombin#ciju, kur# ietilpst PI un NNRTI, un tikai, ja jums nav rezistences pret dotajiem nukleoz!du analogiem. Galvenais arguments par labu augst#kmin"tajai kombin#cijai – blakusefektu samazin#$ana, kuri var rasties, lietojot PI un NNRTI, un kuri izpaud!sies k# lip!du satu-ra palielin#$an#s asin!s un/vai tauku uzkr#$an#s.

Bez tam, sh"mu lieto, kad nav iesp"jama PI lieto$ana, piem"ram, #rst"jot tuberkulozi ar rifam-pic!nu.

Nestandarta pieejas

Divu nukleoz!du analogu lieto$ana kompleks# ar NNRTI un pastiprin#ta ar PI pie labas kombi-n"t#s terapijas panesam!bas ir pier#d!jusi efektivit#ti un dod notur!gu rezult#tu. Ta'u jaun#kie kl!-niskie p"t!jumi ir virz!ti uz alternat!vu pieeju mekl"$anu. Zi)as par t#m pagaid#m ir visai ierobe(otas.

Piem!ram, da"os p!t#jumos NRTI visp$r netiek lietoti. To viet$ %em pastiprin$tu PI kompleksu (vien$ gad#jum$ – tikai vienu pastiprin$tu PI) vai kombin$cijas PI un NNRT. T$d$ veid$ p!tnieki cer izvair#ties no da"iem blakusefektiem, kuri rodas, lietojot NRTI.

Ta&u ne jau visiem nukleoz#dajiem analogiem ir vien$di blakusefekti. Sevi'(i tas attiecas uz li-poatrofiju un tauku sl$%a zudumu. Eksist! sam!r$ liela NRTI izv!le, t$p!c lab$k censties piemekl!t !rtu sh!mu, kur$ tie ietilpst, nek$ visp$r no tiem atteikties.

Bez tam, daudziem pacientiem, kuri lieto '#s z$les visp$r nav blakusefektu. Da"i cilv!ki lieto kombin$cijas no pieciem un vair$k prepar$tiem. Parasti tie, kuriem ir izstr$d$-

jusies rezistence pret agr$k lietotaj$m z$l!m, vai pacienti ar )oti augstu v#rusu slodzi uz $rst!'anas s$kuma br#di.

Tikl#dz k$ v#rusu slodze stabiliz!jas nenosak$m$ l#men#, da"$s situ$cij$s pie)aujama lietojamo prepar$tu skaita samazin$'ana.

PREPAR!TI UN DEVAS

Redzamaj$ tabul$ p$rst$v!ti da"$di prepar$tu nosaukumi, devas, kop!jais kapsulu/ table'u skaits un ar# nor$d#ts, k$ prepar$tu lieto'ana saist#ta ar !'anas re"#mu. Inform$cija par dev$m un !'anas ierobe"ojumiem tiek dota tikai iepaz#stin$'anas nol*k$ un nav paredz!ta patst$v#gai tera-pijas piemekl!'anai. Visas kombin$cijas un devas j$apsprie" ar j*su $rstu!

Tabula Nr. 2

NOSAUKUMS FIRMAS NOSAUKUMI UN SINON MI

VIENAS TABLETES/KAPSULAS

DEVA DEVA UN LIETO�ŠANAS

MS PAVISAM DIENNAKT

TABLETES MA

NUKLEOZ DU REVERS S TRANSKRIPT ZES INHIBITORI (NRTI) Lamivud ns Epivir, 3TC 150 mg 1 tab. �– 2 x dienn. 2 Nav

300 mg 1 tab. �– 1 x dienn. 1 Nav

Tenofovirs Viread 300 mg 1 tab. �– 1 x dienn. 1 Nav

Emtricitab ns, FTC Emtriva, 200 mg 1 kaps. �– 1 x dienn. 1 Nav

Abakavirs Ziagen 300 mg 1 tab. �– 2 x dienn. 2 Nav

Zidovud ns Retrovir, AZT, Azidotimid ns, Timazid 100 mg 3 kaps. �– 2 x dienn. 6 Nav

300 mg 1 tab. �– 2 x dienn. 2 Nav

Didanoz ns DdI, Videx 125 mg 1 tab. �– 2 x dienn. 2 2 stundas p c �šanas vai stundu pirms

200 mg 1 kaps. �– 1 x dienn. 2 2 stundas p c �šanas vai stundu pirms

Stavud ns Zerit, Stag, d4T 30 mg 1 kaps. �– 2 x dienn. 2 Nav

40 mg 1 kaps. �– 2 x dienn. 2 Nav

KOMBIN TIE NUKLEOZ DU REVERS S TRANSKRIPT ZES INHIBITORI abakavirs + lamivud ns Kivexa Fiks ta deva 1 tab. �– 1 x dienn. 1 Nav

zidovud ns + lamivud ns Combivir Fiks ta deva 1 tab. �– 2 x dienn. 2 Nav

zidovud ns + lamivud ns + abakavirs Trizivirs Fiks ta deva 1 tab. �– 2 x dienn. 2 Nav

tenofovirs + FTC Truvada Fiks ta deva 1 tab. �– 1 x dienn. 1 Nav

NENUKLEOZ DIE REVERS S TRANSKRIPT ZES INHIBITORI (NNRTI) efavirenzs Stocrin 600 mg 1 tab. - 1 x dienn. 1 Nedr kst treknu dienu

200 mg 3 tab. �– 1 x dienn. 3 Nedr kst treknu dienu

HIV pozit viem ar tuberkulozes koinfekciju efavirenzu noz m pa 800 mg/dn, tas ir 1 tablete 600 mg + 1 tablete 200 mg �– 1 reizi/diennakt nevirap ns Viramune 200 mg 1 tab. - 2 x dienn. 2 Nav

INTERGR ZES INHIBITORI raltergravirs Isentres 400 mg 1 tab. - 2 x dienn. 2 Nav

KOMBIN TIE PROTE ZES INHIBITORI (PI) lopinavirs/ritonavirs Kaletra(tabletes) Fiks ta deva 2 tab. �– 2 x dienn. 4 Nav

Kaletra(kapsulas) Fiks ta deva 3 kaps. - 2 x dienn. 6 �šanas laik

Turpin!jums tabulai Nr. 2

NOSAUKUMS FIRMAS NOSAUKUMI UN SINON MI

VIENAS TABLETES/KAPSULAS

DEVA DEVA UN LIETO�ŠANAS

MS PAVISAM DIENNAKT

TABLETES MA

PROTE ZES INHIBITORI, PASTIPRIN TI AR RITONAVIRU ( vair kum gad jumu nor d tas vid j s devas, kuras prasa individu las korekcijas)

Indinavirs/ritonavirs Crixivan/Ritonavir 400 mg RTV �– 100 mg 2-IDV/1-RTV �– 2 x dienn. 6 1 stundu pirms vai 2 p c �šanas, uzdzerot deni

Sakvinavirs/ritonavirs 500 mg/RTV 100 mg 2-SQV/1-RTV �– 2 x dienn. 6 �šanas laik

Fosamprenavirs/ritonavirs Telzir/Ritonavir 700 mg/RTV 100 mg 1-FosAPV/1-RTV �– 1-2 x dienn. 02.04.09 �šanas laik

Atazanavirs/ritonavirs ATV �– 150 mg/RTV 100 mg 2-ATV/1-RTV �– 1 x dienn. 3 �šanas laik

ATV �– 100 mg//RTV 100 mg 3-ATV/1-RTV - 1 x dienn. 3 �šanas laik

Tipranavirs /ritonavirs 250, RTV �– 100 mg 2-TPV/1-RTV �– 2 x dienn. 8 �šanas laik

Darunavirs/ritonavirs Prezista/ritonavirs DRV �– 300 mg, RTV �– 100 mg 2-DRV/1-RTV - 2 x dienn. 6 �šanas laik

ritonavirs Ritonavirs-100, Norvirs 100 mg Pielietojams tikai kop ar citiem prote zes inhibitoriem

ATSEVI�Š IE PROTE ra pastiprin juma, visp r g gad jum to dar t nav ieteicams) atazanavirs Reyataz (400mg/dn) 200 mg 2 kaps. - 1 x dienn. 2 �šanas laik

100 mg 4 kaps. - 1 x dienn. 4 �šanas laik

CCR5 antagonisti Maraviroc 300 mg 1tablete �– 1 x dienn. 2

SAPL �ŠANAS INHIBITORI

enfuvirtids T-20, Fuzeon 90 mg 180 mg Zem das divas reizes diennakt nav

INFORMAT!VIE RESURSI PAR HIV/AIDS www.positivenet.ru

Re!ion"l"s sabiedrisk"s organiz"cijas „Cilv#ku, dz$vojo%u ar HIV, apvien$ba” m"jaslapa. T" satur p#d#j"s zi&as par cilv#ku, dz$vojo%u ar HIV vai HIV/AIDS skartu, ties$bu aizsardz$bu, inform"ciju par projektiem HIV pozit$vu cilv#ku "rst#%anas, apkopes un atbalsta pieejam$bas papla%in"%anai. Sada-'" „Bibliot#ka” ievietotas publik"cijas par "rst#%anu, cilv#kties$b"m, kl$niskajiem p#t$jumiem, sie-vie%u ar HIV reprodukt$vaj"m ties$b"m un citas.

Bez !"s bro!#ras krievu valod$ m$jaslap$ pieejamas sekojo!as publik$cijas: „Projekta „Normat$vi-tiesisk"s b"zes cilv#kties$bu jom" anal$ze un t"s izp#te biomedic$nisko p#t$jumu kontekst", rekomend"ciju izstr"d"%ana t"s uzlabo%anai”

Gr"mat" analiz#ti Krievijas un starptautiskie likumdo%anas un citi normat$vie dokumenti, kas reglament# biomedic$nisko praksi, un zin"tnisk"s publik"cijas par bio#tikas jaut"jumiem. T" k" aizvien vair"k cilv#ku Krievij" tiek iesaist$ti kl$niskajos p#t$jumos, min#t" publik"cija b(s interesan-ta speci"listiem, kuri str"d" vesel$bas aizsardz$bas un cilv#kties$bu aizsardz$bas sf#r".

„Cilv#ku, dz$vojo%u ar HIV, un jaunie%u informat$v"s vajadz$bas cilv#kties$bu un HIV/AIDS kontekst"”

Materi"l" ir sniegta atskaite par p#t$jumu, kuru ietvaros tika nov#rt#ta cilv#ku, dz$vojo%u ar HIV un jaunie%u attieksme pret HIV/AIDS probl#mu un vi&u zin"%anu l$menis cilv#kties$bu un HIV/AIDS sf#r", rezult"tiem. Uz %o p#t$jumu pamata ir izstr"d"tas rekomend"cijas strat#!ijas izstr"d"%anai informat$vajai mijiedarb$bai ar jaunie%iem un cilv#kiem, dz$vojo%iem ar HIV, kas nepiecie%ams, lai efekt$vi atbild#tu HIV infekcijas epid#mijai Krievij". Min#t" publik"cija b(s noder$ga k" parastiem las$t"jiem, t" ar$ speci"listiem, str"d"jo%iem HIV/AIDS sf#r".

„HIV/AIDS un cilv#kties$bas: jaunatne darb$b"” Bro%(ra paredz#ta sabiedriskaj"m jaunatnes organiz"cij"m, kuras v#l#tos ieguld$t kop$gas p(-

les c$&ai ar HIV/AIDS epid#miju Krievij". Kr"jum" apskat$ti visizplat$t"kie cilv#ku, dz$vojo%u ar HIV, cilv#kties$bu p"rk"p%anas gad$jumi, pa&#mieni, k" aizst"v#t vi&u ties$bas, konkr#ti akciju un kam-pa&u, v#rstu pret ar HIV dz$vojo%u cilv#ku diskrimin"ciju, piem#ri.

„BIO)TIKA: jaut"jumi un atbildes” Izdevum" apskat$ti bio#tikas – zin"tnes, kura p#t$ soci"l"s, tiesisk"s, #tisk"s, filozofisk"s un poli-

tisk"s probl#mas, kuras rodas sakar" ar biomedic$nas att$st$bu un jaunu tehnolo!iju ievie%anu ve-sel$bas aizsardz$bas praks# – pamatjaut"jumi. *aj" publik"cij" j(s atrad$siet ar$ sada'u, velt$tu pal$-dz$bas HIV pozit$viem cilv#kiem #tiskajiem aspektiem.

„Tuberkuloze un HIV” Bro!"r# „Tuberkuloze un HIV” atrodama inform#cija par saslim!anu dabu, aprakst$ti infic%!an#s

ce&i, simptomi, diagnostika, profilakse un #rst%!ana, ja tuberkuloze ir kop# ar HIV infekciju, k# ar$ iemesli, k#p%c cilv%ki ar HIV ir uz'%m$g#ki pret tuberkulozi.

„HIV un sievie!u reprodukt$v#s ties$bas” Bro!"r# sniegta dro!a un zin#tniski pamatota inform#cija par HIV infekciju, gr"tniec$bu pie HIV

infekcijas, HIV pozit$vu sievie!u reprodukt$vaj#m ties$b#m, valsts garantij#m un atvieglojumiem. (is izdevums b"s interesants ne tikai HIV pozit$v#m m#mi'#m, bet ar$ t#m, kuras tikai pl#no dzem-d%t b%rnu.

„Sievie!u, dz$vojo!u ar HIV reprodukt$v#s ties$bas” Sociolo)isk# p%t$juma atskaite Dot# publik#cija ir atskaite par sociolo)isku p%t$jumu, kur! nov%rt%ja HIV infic%tu sievie!u Krie-

vij# inform%t$bas l$meni par sav#m reprodukt$vaj#m ties$b#m. Atskait% sniegti p%t$juma dati, kuri ieg"ti aptaujas rezult#t# starp Krievijas pils%tu iedz$vot#jiem, medic$nas iest#*u, kur#s pal$dz HIV infic%t#m sieviet%m, person#lu un pa!#m sieviet%m, kuras dz$vo ar HIV.

„HIV, gr"tniec$ba un sievietes vesel$ba” Bro!"ra satur inform#ciju par pla!u jaut#jumu loku, saist$b# ar gr"tniec$bu, b%rnu dzemd%!anu,

vertik#l#s infic%!an#s profilaksi, #rst%!anu ar HAART kop# ar gr"tniec$bu, t# ir orient%ta uz pla!u las$t#ju loku, vispirms jau pa!#m HIV pozit$vaj#m sieviet%m, t#pat ar$ „l$dzv%rt$giem” konsultan-tiem, #rstiem un visiem, kas interes%jas par HIV infekcijas #rst%!anas un profilakses probl%m#m. www.aids.ru

Port#ls krievu valod# par HIV/AIDS. Taj# izvietoti pla!i materi#li par HIV/AIDS jaut#jumiem, pro-filakses pamati, ieteikumi HIV pozit$viem cilv%kiem par to, k# saglab#t vesel$bu un kur griezties p%c pal$dz$bas, likumdo!anas aktu kr#jums par t%mu un cita inform#cija. M#jaslap# darbojas ar$ inter-akt$v# sada&a „Jaut#jumi un atbildes”, kur jebkur! interesents var sa'emt speci#listu atbildi uz jau-t#jumiem par HIV/AIDS t%mu. www.poz.ru

M#jaslapa cilv%kiem, dz$vojo!iem ar HIV. (eit tiek public%tas p%d%j#s Krievijas un #rzemju zi'as par HIV infekciju, pieejams forums un +ats. www.hivrussia.ru

Feder#l# AIDS centra m#jaslapa. Public% ofici#lo inform#ciju par HIV/AIDS Krievij#: zi'as, statis-tika, p%t$jumi, normat$vie dokumenti.

www.hivpolicy.ru Resursu centrs politikas izp!tei HIV/AIDS jom". M"jaslapa satur s#ku normat#vo dokumentu

b"zi attiec#b" par HIV infekciju, zi$as, inform"ciju par jaun"kajiem p!t#jumiem, organiz"ciju, kuras str"d" HIV/AIDS sf!r" Krievij" kontaktus. www.ltn.lv/~agihas/

Latvijas nevalstisk"s organiz"cijas “Atbalsta grupa HIV infic!tajiem un AIDS slimnie-kiem” (AGIHAS) m"jaslapa. %eit atrad#siet bro&'ras KOMBIN!T" TERAPIJA HIV INFIC!TAJIEM pirmo izdevumu latvie&u valod" un skrejlapas ar jaun"k"m zi$"m par HIV infekcijas "rst!&anu. www.apvienibahiv.lv

Zi$u vort"ls par HIV/AIDS un saist#t"m t!m"m. Aktualit"tes m"jaslap" tiek public!tas latvie&u un krievu valod"s atsevi&(i LAT un RU da)"s. Ir izveidota ar# )oti aktu"lo zi$u noda)a ang)u valod". M"jaslap" ir noda)as: forums, pazi$ojumu un sludin"jumu lappuse, atgriezienisk"s saites ar biedr#-bu forma. Lai izmantotu &#s funkcijas, autoriz"cija nav nepiecie&ama. T"pat m"jaslap" tiek public!-ti raksti, apm"c#bu materi"li, infolapas, darbojas iepaz#&an"s dienests un jaut"jumu-atbil*u noda)a.

Piez!m"m __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

APTAUJAS LAPA

COPE (Continuous Patient Education) EATG (European AIDS Treatment Group)

Biedr!ba Apvien!ba HIV.LV

Izdevums "Iepaz!"an#s ar kombin$to antiretrov!rusu terapiju" paredz$ts k# inform#cijas avots infic$tajiem ar HIV un AIDS slimniekiem. L%dzam J%s atrast laiku un aizpild!t "o aptaujas lapu. Ap-taujas lapa pieejama ar! m%su m#jas lap# www.apvienibahiv.lv, noda&# "Noder!ga inform#cija". No gr#matas izgriezto aptaujas lapu J%s varat atst#t bro"%ras sa'em"anas viet#, vai ats%t!t pa pastu uz biedr!bas m#jas lap# nor#d!to adresi. Internet# aizpild!to aptaujas lapu l%dzam s%t!t uz e-pastu apvieniba@apvienibahiv.lv

Dzimums: __V __S Vecums: ______ gadi L%dzu nov$rt$jiet "o izdevumu: Vai #rstniec!bas inform#cija bija viegli saprotama? __J# __N$ Ja J%su atbilde ir "N$", tad k# to vajadz$tu uzlabot? ___________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ Vai Jums "! inform#cija bija noder!ga? __J# __N$ __Gr%ti teikt __Nek# jauna

Neveiksm!gs Veiksm!gs (oti veiksm!gs

Tulkojums/valoda

Teksta izk#rtojums

Tabulas

Izdevuma apjoms

Citi koment!ri _____________________________________________________________________ _________________________________________________________________________________

Vai J"s skatiet m!jaslapas?

Paldies par atsauc bu!

Bie#i Reti Nekad

www.apvienibahiv.lv

www.ltn.lv/~agihas

www.poz.ru

www.aids.ru

IEPAZ - i-base.infoi-base.info/wp-content/uploads/2014/06/kombineto_antiretrovirusu-ter-2009.pdf ·...

Documents

akademikpersonel.kocaeli.edu.trakademikpersonel.kocaeli.edu.tr/Selim.Oncel/diger/Selim.Oncel22.04... · BBS, HBe\g, Ar fonksiyon testleri ... Hepar anti-HBc lgM pozit rormal slilldarda

Deficit Alfa-1-antitrypsínu (AATD)• Cholestatický ikterus v detskom veku, cirhóza pečene v dospelosti (ERS, ATS 2003) • Dospelí pacienti s cANCA pozit. vaskulitídou (ERS,

CLASA a VIII-a, FIS˘A DE LUCRU AXIOMELE GEOMETRIEI ^IN ... · CLASA a VIII-a, FIS˘A DE LUCRU AXIOMELE GEOMETRIEI ^IN SPAT˘IU, POZIT˘II RELATIVE. prof. Marius Damian, Br aila I

Par uztur ēšanas darbiem · Darbinieki karjeros ir pak Ĝauti nelabv ēlīgiem laika apst ākĜiem , piem ēram, gal ēji augstai vai zemai temperat ūrai, mitrumam, lietum un sniegam,

Kalkulus - math.bme.humath.bme.hu/~safaro/oktatas/kalkulus/ea04.pdf · R eszsorozat Legyen (a n) egy tetsz}oleges sorozat (n k) pedig egy szigoru monoton n oveked}o, pozit v eg eszekb}ol

VIDE UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA · 2016. 4. 11. · par to ta ču sap ņo ikviens skol ēns ... Tā past āvēja apm ēram no 7500 l īdz 5700 pirms Kr. un tur dz īvoja apm ēram

īvu daudzfunkcion ālu, · 2011. 10. 17. · 1. Daudzfunkcion ālie materi āli starojumu ener ģijas konvert ēšanai, inform ācijas ierakstam, uzglab āšanai, p ārnesei un p

LUNI | 18 DECEMBRIE 2017 | anul XX, nr. 233 (5182) | … · Sandu Cătinean a scris aproape 1.300 de poezii, ... de anul viitor, ... evacuăm documente într-un de-pozit de arhivă

28. číslo, podzim 2007skautky.zholesova.cz/web/soubory/skautky/stahuj/2007/11/...Globální oteplování ovšem může mít za následek i pozit ivní efekty, a to p ředevším

VADL ĪNIJAS BŪVNORMAT ĪVU PIEM ĒROŠANAI ATTIEC ĪBĀ UZ ... · VADL ĪNIJAS BŪVNORMAT ĪVU PIEM ĒROŠANAI ATTIEC ĪBĀ UZ VIDES PIEEJAM ĪBU PERSON ĀM AR FUNKCION ĀLIEM TRAUC

OKUŽBE PRI BOLNIKIH Z IMUNSKO MOTNJO · Bolnik s IM in drisko: pozit. koprokultura: S. enteritidis Kako bi bolnika zdravili? 1. z antibiotikom 2. brez antibiotika. Zdravljenje običajnih

Regionálny úrad verejného zdravotníctva · • ochorenie potvrdené: klinicky a laboratórne - adenovírus pozit INÉ BAKTERIÁLNE CHOROBY /A30-A49/ A37.0 – Divý kaše vyvolaný

Kendo apr īkojuma rokasgr āmataKad izdarat sitienu ar nekvalitat īvu shinai, tas atleks atpaka ļ, atbr īvojot liel āku sitiena ener ģiju, kā sp ēj sl āpēt aizsargi. Tas

ē ā Public ēts: V ēstnesis , 28.08.2009, nr. 137 · cietušajam situ āciju nelaimes gad ījuma viet ā fiks ē dokument ā, raksturojot nelaimes gad ījuma vietu (piem ēram,

Valsts P ētīvu - cfi.lu.lv · VPP-2013 KONFERENCE, 06.11.2013. 1. Izstr ādāt laboratorijas tehnolo ģijas inovat īvu biomateri ālu ieguvei un jaunu metožu pielietošanai medic

„Eksporta pl ānošana” MĀCĪBU MATERI LS1) samazin āt izmaksas, piem ēram ārējā tirg ū pieejami l ētāki resursi; 2) Izdev īgāka nodok ļu politika; 3) Uz ņēmuma att

CURS 6: Pozitii relative drepte si plane, distante, unghiuriusers.utcluj.ro/~todeacos/curs6.pdfCURS 6: Pozit˘ii relative drepte ˘si plane, distant˘e, unghiuri Conf. dr. Constantin-Cosmin

situacia jul 2017 PO SB.pdf · Realizovaná LP. Výsledky vyšetrenia - likvor kultivaène potvrdená Neisseria meningitidis B. Likvor mikroskopicky - diplokoky - pozit

RĪGAS TEHNISK Ā UNIVERSIT ĀTE Nauris JANKOVSKIS · efekt īvu darb ību un att īst ību. Darbs ir paredz ēts, lai atvieglotu ST projekt ēšanas, izb ūves un ekspluat ācijas