View
1
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
Lielvārdes novada
attīstības programma
2011. – 2017.gadam
1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S u n S V I D A N A L Ī Z E
Izstrādāja: SIA „NK Konsultāciju birojs” un SIA „AC konsultācijas” apvienība
2011.gads
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
2
Saturs
I. Izmantotie saīsinājumi un termini .............................................................................................................................. 3 II. Ievads ......................................................................................................................................................................... 6 III. Lielvārdes novada pašreizējās situācijas un SVID analīze ...................................................................................... 12 1. Kopsavilkums ........................................................................................................................................................... 12 2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................................................................................................. 15
2.1. Ģeogrāfiskais novietojums un platība ............................................................................................................. 15 2.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija ............................................................................................................................ 16 2.3. Klimats .............................................................................................................................................................. 16 2.4. Dabas resursi .................................................................................................................................................... 17
3. Iedzīvotāji un nodarbinātība .................................................................................................................................... 20 3.1. Iedzīvotāju raksturojums .................................................................................................................................. 20 3.2. Nodarbinātība ................................................................................................................................................... 24
4. Tautsaimniecība....................................................................................................................................................... 26 4.1. Uzņēmējdarbība ............................................................................................................................................... 26 4.2. Ražošanas teritorijas Lielvārdes novadā ........................................................................................................... 28 4.3. Ārvalstu investīcijas .......................................................................................................................................... 29
5. Novada specializācija ............................................................................................................................................... 30 6. Novada funkcionālās ietekmes zona ....................................................................................................................... 31 7. Infrastruktūra .......................................................................................................................................................... 33
7.1. Transporta un satiksmes infrastruktūra ........................................................................................................... 33 7.2. Telekomunikācijas ............................................................................................................................................ 36 7.3. Ūdensapgāde un kanalizācija ........................................................................................................................... 37 7.4. Siltumapgāde .................................................................................................................................................... 38 7.5. Elektroapgāde ................................................................................................................................................... 39 7.6. Gāzes apgāde .................................................................................................................................................... 39 7.7. Atkritumu apsaimniekošana ............................................................................................................................. 40 7.8. Nekustamais īpašums un būvniecība................................................................................................................ 40 7.9. Kapsētas............................................................................................................................................................ 42 7.10.Citi pakalpojumi ............................................................................................................................................... 42
8. Vides stāvoklis ......................................................................................................................................................... 43 8.1. Gaisa kvalitāte .................................................................................................................................................. 43 8.2.Ūdens kvalitāte .................................................................................................................................................. 43 8.3.Trokšņi ............................................................................................................................................................... 43 8.4.Grunts un gruntsūdeņu piesārņojums ............................................................................................................... 44 8.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ................................................................................................................ 44
9. Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi..................................................................................................................... 46 9.1. Izglītība ............................................................................................................................................................. 46 9.2. Veselības aprūpe .............................................................................................................................................. 52 9.3. Sabiedrības drošība .......................................................................................................................................... 54 9.4. Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi ......................................................................................................... 55
10. Kultūra un izklaide ................................................................................................................................................. 58 10.1. Kultūras pasākumu norises vietas .................................................................................................................. 58 10.2. Aktīvā atpūta un tūrisms ................................................................................................................................ 60
11. Publiskā pārvalde ................................................................................................................................................... 62 11.1. Novada domes struktūra un funkcijas ............................................................................................................ 62 11.2. Novada pašvaldības budžets .......................................................................................................................... 63 11.3. Dialogs ar sabiedrību ...................................................................................................................................... 70 11.4. Valsts iestādes un organizācijas...................................................................................................................... 70
12. SVID analīze ........................................................................................................................................................... 71 PIELIKUMI .................................................................................................................................................................... 73
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
3
I. Izmantotie saīsinājumi un termini
1. Saīsinājumi
A/S akciju sabiedrība °C Celsija grādi CSP Centrālā statistikas pārvalde dnn diennakts ES Eiropas Savienība EUR Eiropas Savienības valūta eiro g. gads gs gadsimts ha hektārs HES hidroelektrostacija km kilometrs km
2 kvadrātkilometrs
km3 kubikkilometrs
kW kilovats kWh kilovatstunda LM Labklājības ministrija LR Latvijas Republika LVL Latvijas Republikas valūta – lats LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs m metrs m
2 kvadrātmers
m3 kubikmetrs
milj. miljons m.g. mācību gads mg miligrams MK Ministru kabinets MW megavats NACE ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā NMP neatliekamā medicīniskā palīdzība Nr. numurs NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO nevalstiskā(-s) organizācija(-s) s sekunde SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību sk. skatīt SVID analīzes matrica (stiprās, vājās puses, iespējas, draudi) t tonna t.sk. tajā skaitā VAS valsts akciju sabiedrība VPII vispārējā pirmsskolas izglītības iestādes u.c. un citi u.tml. un tamlīdzīgi
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
4
2. Termini
Aglomerācija
Teritorija ar augstu urbanizācijas pakāpi, kura visbiežāk sastāv no šīs teritorijas centra – vienas vai vairākām lielām pilsētām, un apkārtējās teritorijas pilsētām un lauku centriem, kam ir cieši savstarpēji sakari.
Apropriācija Finanšu līdzekļu veltīšana noteiktam mērķim.
Attīstības plānošana
Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde, nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.
Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās pašvaldības attīstības prioritātes.
Atjaunojamie energoresursi
Vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos].
Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo
īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, parasti tiek atainots procentos.
Bezdarbnieks Darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pamata dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī apmeklē šo dienestu.
Dabas resursi Dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zems dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna,
kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība.
Darbspējas vecums Iedzīvotāju vecums no 15 līdz 64 gadiem.
Ekonomiski aktīvi uzņēmumi/ komercsabiedrības
Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), kas ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus un nav pārtraukuši savu darbību.
Ēkas energoefektivitāte Relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums
Starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir pozitīvs, ja dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, un negatīvs, ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu.
Infrastruktūra Tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, kuru veido transporta, sakaru, enerģētikas, ūdenssaimniecības un citu tīklu un objektu sistēmas, kā arī mājokļi un izglītības, veselības aizsardzības, kultūras, sporta un citi iedzīvotāju aprūpes objekti un to izkārtojums kādā teritorijā.
Natura 2000 teritorijas Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto īpaši aizsargājamo teritoriju tīkls.
Mūžizglītība Jaunu zināšanu, arodu un prasmju apguve mūža garumā.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
5
Nodarbinātie iedzīvotāji Visas tās personas (15 un vairāk gadus vecas), kas pārskata nedēļā veica jebkuru darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kas strādā, lai iegūtu produkciju pašu patēriņam, ja tas ir nozīmīgs iztikas avots personai vai tās ģimenei.
Perifērija Vienības (t.sk. teritoriālās vienības) ārējā, no centra attālinātā daļa.
Piesārņojums Tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību,
nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu.
Piesārņota vieta Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
Potenciāli piesārņota vieta
Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
Plānošanas reģions Latvijas teritoriāla vienība, kuru, savstarpēji vienojoties, izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.
Projekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiāliem, materiāliem un cilvēku resursiem.
Prioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.
Privātais sektors Uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrības bez valsts kapitāla daļas, individuālie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, piemājas un personīgās palīgsaimniecības, individuālajā darbā nodarbinātie.
Publiskā pārvalde Valsts, reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņu institūciju kopums.
Sabiedriskais sektors Valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk; sabiedriskās organizācijas.
Stacionārais gaisa piesārņojuma avots
Gaisa piesārņojuma avots, kas nepārvietojas, t.sk. katlu mājas, ražotnes.
Strādājošo skaits Uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un iestādēs strādājošie (izņemot zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā nodarbinātos).
Stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
Svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ.
Transferts Normatīvajos aktos paredzēts īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums.
Vīzija
Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas uzstāda ideālu uz ko tiekties.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
6
II. Ievads
Lielvārdes novada attīstības programma 2011.-2017.gadam (turpmāk tekstā – attīstības programma)
izstrādāta saskaņā ar Lielvārdes novada domes 2010.gada 31.marta sēdes Nr.3 lēmumu Nr.37 „Par
Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. – 2017.izstrādes uzsākšanu”, kā arī ar Lielvārdes novada
domes 2011.gada 26.janvāra sēdes Nr.1. lēmumu Nr.39 „Par grozījumiem Lielvārdes novada domes
2010.gada 31.marta sēdes Nr.3. lēmumā Nr.37 „Par Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. –
2017.izstrādes uzsākšanu”.
Attīstības programmas izstrāde veikta balstoties uz LR normatīvajiem aktiem, kā arī nacionāla, reģionāla un
vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem:
LR normatīvie akti (likumi un noteikumi), kas regulē un ir saistoši attīstības plānošanas
dokumentu un Vides pārskata izstrādei:
▪ LR likums „Par pašvaldībām” (19.05.1994. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (18.12.2008. ar grozījumiem līdz
16.09.2010.);
▪ LR likums „Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums „Reģionālās attīstības likums” (21.03.2002 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums „Vides aizsardzības likums” (02.11.2006. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.199.3 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR likums “Par piesārņojumu” (15.03.2001. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);
▪ LR MK Noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi” (22.07.2003. ar grozījumiem līdz 03.07.2007.);
▪ LR MK Noteikumi Nr. 157 „Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”
(23.03.2004. ar grozījumiem līdz 10.11.2009.);
▪ LR MK Noteikumi Nr. 212 „Par dabas liegumiem” (15.06.1999. ar grozījumiem līdz 25.01.2011.);
▪ LR MK Noteikumi Nr. 83 „Par dabas parkiem” (09.03.1999. ar grozījumiem līdz 25.06.2009.);
▪ LR MK Noteikumi Nr.131 „Par dendroloģiskajiem stādījumiem” (20.03.2001. ar grozījumiem līdz
25.06.2009.);
▪ LR MK Noteikumi Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi”. (30.06.2009.).
Latvijas attīstības plānošanas dokumenti:
▪ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā);
▪ Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministra kabineta 2006.gada
4.jūlija noteikumiem Nr.564);
▪ Reģionālās politikas pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu
Nr.198);
▪ Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada
9.aprīļa rīkojumu Nr.203);
▪ Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar MK 2002.gada 15.augusta rīkojumu
Nr.436);
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
7
▪ Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar MK 29.10.2007. rīkojumu
Nr.669).
Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti:
▪ Rīgas reģiona attīstības stratēģija 2000.–2020.gadam (apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības
padomes sēdē 2008.gada 22.decembrī);
▪ Rīgas reģiona attīstības programma 2005.–2011.gadam (apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona
attīstības padomes sēdē 2005.gada 7.janvārī);
▪ Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005.–2025.gadam (apstiprināts Rīgas
plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2007.gada 2.februārī);
▪ Rīgas plānošanas reģiona inovatīvās attīstības programma 2005.–2010.gadam (apstiprināta Rīgas
plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2005.gada 7.janvārī);
▪ Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profils (projekts).
Lielvārdes novada un blakus esošo novadu attīstības plānošanas dokumenti:
Novadi Teritoriālās vienības Teritorijas plānojumi Attīstības programmas
Apstiprināts Grozījumi Apstiprināta
Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 19.04.2006. - 26.01.2005.
Lēdmanes pagasts 14.12.2005. - 16.02.2005.
Lielvārdes novads 25.08.2004. 26.08.2009. 30.10.2002.
Ikšķiles novads - 18.10.2006. Tiek izstrādāts 1998.
Ķeguma novads Ķeguma novads 15.02.2006. 21.12.2009. 2009.
Birzgales pagasts 28.12.2006. 30.04.2009. 22.06.2006.
Ogres novads Krapes pagasts 22.11.2006. - 20.01.2011.
Ķeipenes pagasts 21.12.2006. - -
Lauberes pagasts 01.06.2006. - -
Madlienas pagasts 12.07.2006. 20.05.2009. -
Mazozolu pagasts 30.11.2006. - -
Meņģeles pagasts 26.08.2008. - -
Ogres novads 27.04.2006. 12.07.2007. -
Suntažu pagasts 08.02.2006. - -
Taurupes pagasts 25.04.2006. - -
Skrīveru novads - 2006. - -
Avots: Rīgas plānošanas reģions un Skrīveru novada dome
Nozaru attīstības dokumenti (plāni, koncepcijas, pamatnostādnes, programmas un stratēģijas):
Tautsaimniecība un komercdarbība
▪ „Konkurētspējas un inovācijas ietvara programma 2007.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru
kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406);
▪ „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes
pamatnostādnes 2010.–2016.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija
rīkojumu Nr.413);
▪ „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2005.gada 23.marta rīkojumu Nr.188);
▪ „Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.–2015.gadam” (apstiprināta 2010.gada 16.martā);
▪ „Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.–2013.gadam”
(apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406);
▪ „Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes 2004.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
8
Izglītība un sports
▪ „Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742);
▪ Koncepcija „Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība
profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada
16.septembra rīkojumu Nr.629);
▪ „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam” (apstiprinātas
ar Ministru kabineta 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5);
▪ „Jaunatnes politikas valsts programma 2009.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr.589);
▪ „Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2009.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.246);
▪ „Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2009.gada 16.septembra rīkojumu Nr.631);
▪ „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2007.gada 23.februāra rīkojumu Nr.111; grozījumi – Ministru kabineta 2009.gada 9.decembra
rīkojumu Nr. 832);
▪ „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.542);
▪ „Sporta politikas pamatnostādnes 2004.–2012.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada
15.septembra rīkojumu Nr.632);
▪ „Nacionālā sporta attīstības programma 2006.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta
2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838);
▪ Koncepcija „Par valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju iekļaušanu programmā „Valsts
aizsardzība, drošība un integrācija NATO”” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 21.aprīļa
rīkojumu Nr.259).
Kultūra
▪ „Kultūras centru darbības attīstības programma 2009.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta
2009.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.223);
▪ „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam „Nacionāla valsts”” (apstiprinātas Ministru
kabineta sēdē 2006.gada 18.aprīlī).
Transports un sakari
▪ „Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2006.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.518)
▪ „Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programma (2000.–2015)” (apstiprināta
Transporta attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes 2002.gada 25.februāra sēdē)
▪ „Ceļu satiksmes drošības programma 2007.–2013.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada
13.aprīļa rīkojumu Nr.209)
▪ Koncepcija „Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta
2005.gada 27.decembra rīkojumu Nr.839);
▪ „Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2010.–2013.gadam” (apstiprināta ar
Ministru kabineta 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.248).
Vides aizsardzība un dabas resursi
▪ „Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam” (apstiprinātas ar Ministra
kabineta 2009.gada 11.marta rīkojumu Nr.187);
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
9
▪ „Nacionālais vides politikas plāns 2004.–2008” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 4.februāra
rīkojumu Nr.81 ar grozījumiem, kas pieņemti ar Ministru kabineta 2006.gada 22.decembra rīkojumu
Nr.996);
▪ „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.–2015.gadam” (apstiprināta ar
Ministru kabineta 2007.gada 20.decembra rīkojumu Nr.830);
▪ „Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programma 2007.–2011.gadam” (apstiprināta ar
Ministru kabineta 2007.gada 14.jūnija rīkojumu Nr.371);
▪ „Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.–2010.gadam” (apstiprināta ar 2005.gada 6.gprīļa
rīkojumu Nr.220) (dokuments nav aktuāls pēc 3 mēnešiem, atbilstoši MK norādei);
▪ „Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam” (ap-
stiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 31.marta rīkojumu Nr.206);
▪ „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta
2005.gada 29.decembra rīkojumu Nr.860);
▪ „Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2009.gada 31.jūlija rīkojumu Nr. 517);
▪ „Zemes politikas pamatnostādnes 2008.–2014.gadam” (apstiprinātas ar MK 2008.gada 13.oktobra
rīkojumu Nr.613);
▪ „Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma” (apstiprināta MK 2000.gada 16.maijā, protokols
Nr.23, 22§);
▪ „Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu
ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar
Ministru kabineta 2007.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.213);
▪ „Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta
2006.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.426);
▪ „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada
18.aprīļa rīkojumu Nr.273) ;
▪ „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta
2005.gada 29.decembra rīkojumu Nr.860);
▪ „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571);
▪ „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013.gadam” (apstiprinātas ar
Ministru kabineta .2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835);
▪ Programma „Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā 2003.–2010.gadam” (apstiprināta ar
Ministru kabineta 2003.gada 19.decembra rīkojumu Nr.800);
▪ „Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes
nodrošināšanai” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.232);
▪ „Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma
samazināšanai” (apstiprināta ar Ministra kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.181);
▪ „Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un
augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (apstiprināta ar
Ministra kabineta 2004.gada 18.marta rīkojumu Nr.163);
▪ „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija” (apstiprināta ar Ministra kabineta 2007.gada
20.novembra rīkojumu Nr.718);
▪ „Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam” (apstiprinātas ar
Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr. 558).
Lauku attīstība
▪ “Latvijas Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam” (apstiprināta ar 28.06.2010. Eiropas
Komisijas lēmumu)
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
10
▪ „Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.–2013.gadam” (apstiprināts ar MK 2006.gada
17.oktobra rīkojumu Nr.797)
Veselība
▪ „Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”
(apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003);
▪ Pamatnostādnes „Veselīgs uzturs” 2003.–2013.gadam (apstiprinātas ar 2003.gada 4.septembra
Rīkojumu Nr.556);
▪ Pamatnostādnes „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadam” (apstiprinātas ar
Ministru kabineta 2008.gada 6.augusta rīkojumu Nr.468);
▪ Pamatnostādnes „e-Veselība Latvijā” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 17.augusta
rīkojumu Nr.560);
▪ Pamatnostādnes „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (apstiprinātas ar Ministru kabineta
2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326).
Sociālā palīdzība un sociālā aprūpe
▪ Programma „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personām ar garīga
rakstura traucējumiem 2009.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 5.marta
rīkojumu Nr.157);
▪ „Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005.–2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru
kabineta 2005.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.413);
▪ Plāns „Bērniem piemērota Latvija 2010.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada
9.jūnija rīkojumu Nr. 324);
▪ Programma „Vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta
2008.gada 18.jūnija rīkojumu Nr.343);
▪ „Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2008.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.213);
▪ „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam”
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 10.augusta rīkojumu Nr.544);
▪ „Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programma 2009.–
2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 3.septembra rīkojumu Nr.605);
▪ „Sociālās drošības tīkla stratēģija” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 18.augusta rīkojumu
Nr. 490).
Sabiedrība un valsts pārvalde
▪ „Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr. 305);
▪ „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam” (apstiprinātas ar
Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra rīkojumu Nr.98);
▪ „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru
kabineta 2008.gada 30.jūnija rīkojumu Nr. 366).
Drošība un sabiedriskā kārtība
▪ „Nacionālās drošības koncepcija” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija sēdēs
protokolu Nr. 44).
Attīstības programmas izstrādes procesā izmantots LR Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
2010.gada 23.septembrī aktualizētais dokuments “Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei
reģionālā un vietējā līmenī”.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
11
Attīstības programmas izstrādes pamatojums:
▪ Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 2009.gada 1.jūlijā ir izveidots Lielvārdes
novads, tajā apvienojot agrāko Lielvārdes novadu, Lēdmanes pagastu un Jumpravas pagastu. Katrai no
šīm pašvaldībām ir izstrādāta attīstības programma, taču, apvienojoties vienā novadā, ir jābūt
izstrādātai jaunai attīstības programmai visam novadam;
▪ Pēdējo gadu laikā valsts un starptautiskajā mērogā notikušas ievērojamas sociālekonomiskās attīstības
tendenču izmaiņas, kuras jāņem vērā, plānojot novada attīstību;
▪ Attīstības programma paredzēta novada pašvaldības vidēja termiņa budžeta un veicamo investīciju
plānošanai, tādējādi nodrošinot racionālu finanšu līdzekļu izmantošanu, un to koncentrēšanu izvirzīto
attīstības mērķu sasniegšanai.
Attīstības programma sastāv no šādām daļām:
▪ 1.daļa – Pašreizējās situācijas un SVID analīze:
· Pašreizējās situācijas analīze raksturo novada dabas un cilvēkresursus, apskata tautsaimniecību,
infrastruktūru, vides stāvokli, izglītības, kultūras un publiskās pārvaldes jomas.
· SVID analīze apskata novada stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.
▪ 2.daļa – Stratēģiskā daļa:
· Sadaļa „Resursi un specializācija” identificē novada unikālos resursus, kā arī specializāciju, kas
raksturo novadu 2010.gadā un uz kādu novads tiecas 2030.gadā.
· Vīzija ilustrē attīstības mērķi, uz ko tiecas Lielvārdes novads.
· Ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultāti identificē
novada attīstības prioritātes ilgtermiņā (2030.gads) un vidējā termiņā. Šajā sadaļā uzstādīti arī
attīstības kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi.
· Investīciju plānā uzskaitīti visi pašvaldības attīstības projekti, kas ar pašvaldības lēmumu tiks
uzsākti vai jau tiek realizēti, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, mērķus un rīcības
virzienus.
· Rīcības plānā uzskaitītas projektu idejas, ko pašvaldība ir iecerējusi realizēt, bet vēl nav pieņēmusi
lēmumu par to īstenošanu.
Stratēģiskajā daļā analizēta arī attīstības programmas saskaņotība ar citiem plānošanas
dokumentiem, rīcības virzienu ietekme uz vidi, aprakstīts programmas izstrādes process, kā arī
aprakstīts veids, kā tiks ieviesta un uzraudzīta programma.
▪ Pielikumi. Informatīvi materiāli, kas kalpo kā attīstības programmu papildinošs, informatīvs materiāls.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
12
III. Lielvārdes novada pašreizējās situācijas un SVID analīze
1. Kopsavilkums
Fizioģeogrāfiskais raksturojums
▪ Lielvārdes novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā (attālums no Lielvārdes līdz Rīgai – 52 km), kas
rada iespējas piesaistīt svārstmigrantus un uzņēmumus.
▪ Novads ir bagātīgi nodrošināts ar pazemes dzeramā ūdens resursiem. Artēziskā ūdens kvalitāte
kopumā ir laba, taču tam ir paaugstināts dzelzs saturs.
▪ Pretstatā Latvijas vidējam rādītājam, novadā lauksaimniecības zemes platība ir lielāka nekā mežu
platība (novadā lauksaimniecības zeme aizņem 49,9%, Latvijā vidēji – 33,2%).
▪ Raksturīgas nozīmīgas dabas un kultūras mantojuma un ainavas vērtības.
Iedzīvotāji un nodarbinātība
▪ 2011.gada 1.janvārī Lielvārdes novadā dzīvoja 11 339 iedzīvotāji.
▪ 22. blīvāk apdzīvotā pašvaldība Latvijā (novadā – 50,5 iedz./km2, Latvijā vidēji 34,8 iedz./km
2).
▪ Pretstatā Latvijā vērojamam procesam, pēdējo piecpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits novadā
pieaudzis. Pēc pieauguma 2006. – 2008.gadā 2009. un 2010.gadā novadā vērojama iedzīvotāju skaita
samazināšanās. (Salīdzinājumā ar 1995.gadu 2011.gada sākumā Lielvārdes novadā ir par 7,1% vairāk
iedzīvotāju, Latvijā – par 10,5% mazāk iedzīvotāju).
▪ Iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam ir nedaudz augstāks nekā vidēji valstī (novadā – 15,22%,
Latvijā – 13,72%). Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars līdz 2010.gada sākumam palielinājās,
2011.gada sākumā fiksēta tā samazināšanās.
▪ 2009. un 2010.gadā vērojama krasa nodarbinātības samazināšanās, tomēr bezdarba līmenis (10,9%
2010.gada janvārī) ir zemāks nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā (13,2%) un kaimiņu novados, un
ievērojami zemāks nekā vidēji Latvijā (16,6%).
▪ Darba samaksa ir zemāka nekā vidēji valstī (2010.g. 1.ceturksnī publiskajā sektorā novadā 362 LVL,
valstī 446 LVL, privātajā sektorā uzņēmumos ar darbinieku skaitu virs 50 novadā 304 LVL, valstī 421
LVL).
Tautsaimniecība
▪ Novadā darbojas mazi, vidēji un mikrouzņēmumi (2008.gadā – 478 uzņēmumi). Lielvārdes novadā nav
lielu uzņēmumu.
▪ Novadā ir 42 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā (55,6).
▪ Galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ieguves
rūpniecība un karjeru izstrāde, kā arī specializētie būvdarbi.
▪ Lielākais uzņēmumu skaits ir lauksaimniecības nozarē (2008.gadā – 118 uzņēmumi).
▪ Novadā atrodas un aktīvi tiek izmantotas dolomīta, smilts – grants un smilts iegulas.
▪ Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2009.gadā bija SIA „PREISS Agro” (lauksaimniecības mašīnu, iekārtu
un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA „VEINA PLUS” (mazumtirdzniecība), SIA „Preiss Būve”
(būvdarbi), SIA „Mark Invest Latvia” (grants un smilts karjeru ieguve), SIA „MRK” (cauruļvadu, apkures
un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana).
▪ Kopējais investīciju apjoms novadā ir ļoti neliels.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
13
Infrastruktūra
▪ Novadu šķērso nozīmīgs autoceļš A6 ar augstu satiksmes intensitāti. Tas fiziski sadala lielāko novada
apdzīvoto vietu – Lielvārdes pilsētu.
▪ Pašlaik tiek rekonstruēts novada ziemeļos esošais ceļš P80, kas 2012.gadā atslogos A6 autoceļu un
uzlabos novada ziemeļu daļas saikni ar Rīgas aglomerāciju.
▪ Vietējie autoceļi, kas savieno novada apdzīvotās vietas, ir sliktā stāvoklī un vērojama situācijas
pasliktināšanās.
▪ Pašvaldības pārziņā esošo ceļu un ielu stāvoklis ir slikts, vērojama situācijas pasliktināšanās. 53% no
ielu kopgaruma ir ar grants segumu.
▪ Lielvārdi un Jumpravu ar Rīgu savieno dzelzceļš, kas sniedz iespēju nokļūt Rīgas centrā salīdzinoši ātrāk
(aptuveni viena stunda) nekā no pašas Rīgas pilsētas perifērijas.
▪ Sabiedriskā autotransporta saikne starp Rīgu un Lielvārdi ir laba (12 – 18 reisi dienā vienā virzienā),
taču starp Lielvārdi un Lēdmani tā ir vāja, un starp Lielvārdi un Jumpravu kursē tikai autobusi
izglītojamo pārvadājumiem.
▪ Novadā ir nodrošināti telekomunikāciju pakalpojumi – fiksētie un mobilie telesakari, digitālā televīzija,
internets.
▪ Centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveidotas Lielvārdē, Lēdmanē,
Jumpravā un Dzelmēs. Dzelmēs nav bioloģisko attīrīšanas iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir
nolietojušās Lēdmanē un Jumpravā.
▪ Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus novadā izmanto 45,7% iedzīvotāju, centralizēto
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pakalpojumus – 46,2% iedzīvotāju.
▪ Lielvārdes pilsētā pieejama dabasgāze no maģistrālā gāzes vada.
▪ Centralizētas siltumapgādes sistēmas izveidotas Lielvārdē (dabasgāze), Lēdmanē (cietais kurināmais)
un Jumpravā (šķelda un koksne).
▪ Lielākā daļa novada iedzīvotāju izmanto centralizētu atkritumu savākšanas sistēmu, atkritumu
šķirošanas sistēma nav izveidota. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma novadā tiek uzlabota.
▪ Pašvaldības īpašumā un tai piekritīgi ir tikai ap 4% no novada zemes platības, 72,8% atrodas fizisko un
juridisko personu īpašumā vai lietošanā, 22,8% valsts īpašumā vai tai piekritīgi un 0,4% ir jaukts statuss.
▪ Novadā trūkst būtiski sadzīves pakalpojumi, t.sk. ķīmiskā tīrītava, sadzīves tehnikas remonts.
Vides stāvoklis
▪ Kopumā vides stāvoklis Lielvārdes novadā ir labs, novadā nav izteiktu piesārņojuma problēmu un avotu
un nav vērojama vides stāvokļa degradācija.
▪ Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi
(centralizētās siltumapgādes sistēmas 2009.gadā saražoja 125 kg oglekļa dioksīda uz vienu novada
iedzīvotāju).
▪ Novadā atrodas vairākas vērtīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tai skaitā trīs Natura 2000
teritorijas – „Ogres ieleja”, „Daugava pie Kaibalas” un mikroliegums „Dzelmes”.
▪ Lielvārdes novada iedzīvotāji un to saimnieciskā darbība kopumā atstāj nelielu ietekmi uz ūdens
kvalitāti, tomēr nepietiekami attīrīti notekūdeņi nokļūst tieši Natura 2000 teritorijās.
Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi
▪ Lielvārdes novadā vērojams pieprasījuma pieaugums pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās
palīdzības, palielinājies iedzīvotāju skaits sociālā riska grupās. Pēdējo trīs gadu laikā sociālās palīdzības
apjoms palielinājies par 60%, jo īpaši strauji pieaugot 2009.gadā ekonomiskās krīzes dēļ.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
14
▪ Lielvārdes novadā ir 11 izglītības iestādes: divas pirmsskolas izglītības iestādes, piecas vispārējās
izglītības iestādes, trīs – profesionālās ievirzes iestādes, viena – speciālās izglītības iestāde. Vispārējās
izglītības kvalitāte novadā uzskatāma par labu.
▪ Novadā ir konkurētspējīgs pamata un vidējās vispārējās izglītības piedāvājums, speciālās izglītības un
profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums, bet nav pieejami tālākizglītības un augstākās izglītības
pakalpojumi.
▪ Lielvārdes novadu potenciāli var apdraudēt valsts nozīmes riskus radoši objekti, tai skaitā Pļaviņu HES,
maģistrālais gāzes vads, kā arī ceļi un dzelzceļš, pa kuriem cauri novada teritorijai tiek vestas bīstamās
kravas.
Kultūra un izklaide
▪ Lielvārdes novadā ir 8 pašvaldības finansētas kultūras iestādes, kas nodrošina plašu kultūras un
amatiermākslas piedāvājumu.
▪ Kultūras pasākumu skaits 2007. – 2009.gados pieaudzis no 162 līdz 208 (par 28%), apmeklētāju skaits –
no 18 257 līdz 22 310 (pieaugums par 22%).
▪ Bibliotēku lasītāju skaits 2007. – 2009.gados pieaudzis no 3 392 līdz 3 705 (par 9%).
▪ Lielvārdes novadā atrodas Andreja Pumpura muzejs – nozīmīgs kultūras un tūrisma objekts.
Publiskā pārvalde
▪ Lielvārdes novada pašvaldības pārziņā atrodas 27 pašvaldības iestādes un aģentūras.
▪ Pretstatā iepriekšējos gadu pieaugumam novada pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumi un
izdevumi 2009. un 2010.gadā strauji samazinājušies. 2010.gadā pamatbudžets ir 5 494 053 LVL, kas
atbilst 74% no 2008.gada pamatbudžeta, bet speciālais budžets – 158 176 LVL, kas atbilst 30% no
2008.gada speciālā budžeta.
▪ Novada pamatbudžets tiek veidots bez deficīta, speciālajā budžetā 2008. – 2009.gadā izveidojās
deficīts.
▪ Turpmākajos gados prognozējama pakāpeniska budžeta ieņēmumu palielināšanās.
▪ Lielvārdes novadam ir iespēja uzņemties papildus kredītsaistības jaunu attīstības projektu īstenošanai,
tomēr šo papildus saistību apmērs nedrīkst pārsniegt 150 – 200 tūkstošus latu gadā.
▪ Vairāk kā puse no pamatbudžeta tiek izmantota novada izglītības iestāžu darba nodrošināšanai
(2009.gadā – 51%, 4 406 833 LVL).
▪ Novada iedzīvotājiem regulāri tiek piegādāta informācija par pašvaldībā notiekošo un ir iespēja risināt
aktuālās problēmas sadarbībā ar pašvaldību.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
15
2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums
2.1. Ģeogrāfiskais novietojums un platība
▪ Novads patreizējās teritoriālās robežās izveidots 2009.gadā.
▪ Lielvārdes novada platība ir 22 577,6 ha1
un to veido šādas teritoriālās vienības:
· Jumpravas pagasts – 8 744,1 ha;
· Lēdmanes pagasts – 7 826 ha;
· Lielvārdes pilsēta un Lielvārdes pagasts (bij. Lielvārdes pilsētas lauku teritorija) – 6 007,5 ha.
▪ Administratīvais centrs – Lielvārdes pilsēta.
▪ Citas nozīmīgākās novada apdzīvotās vietas: Lēdmane, Jumprava, Dzelmes un Kaibala.
▪ Lielvārdes novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas labajā
krastā, Rīgas plānošanas reģionā.
▪ Novads robežojas ar šādām pašvaldībām (sk. 2.1. – 1.attēlu):
· Ķeguma novads:
· Birzgales pagasts (pretējā Daugavas krastā);
· Rembates pagasts;
· Ogres novads:
· Krapes pagasts;
· Lauberes pagasts;
· Madlienas pagasts;
· Skrīveru novads.
2.1. – 1.attēls
Lielvārdes novads un kaimiņu pašvaldības
Latvijas novadu kartes fragments, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
▪ Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu – 52 km.
1 Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
16
▪ Attālums no Lielvārdes līdz Lēdmanei pa autoceļu ir 15,6 km, no Lielvārdes līdz Jumpravai – 17,6 km un
no Jumpravas līdz Lēdmanei – 12,5 km.
Lielvārdes novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgai ir 52 km.
2.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija
▪ Novada ziemeļu daļa atrodas līdz pat 85 m virs jūras līmeņa, novada dienvidu daļa pie Daugavas krasta
atrodas 31 – 33 m virs jūras līmeņa.
▪ Lielvārdes novads atrodas Viduslatvijas nolaidenuma DA daļā un Lejasdaugavas senlejā.
▪ Lejasdaugavas senleja ir sekla kanjonveida ieleja ar diviem stāviem, no kuriem apakšējo veidojusi
Daugava, bet augšējo, vairākus kilometrus plato senleju – liela ledāju kušanas ūdeņu straume, kas
pastāvēja ledus laikmeta beigu posmā.
· Augšējā stāva krasta terase Lielvārdes novadā ir 6 – 20 m augsta, lēzena un nav izteikta.
· Apakšējā stāva terase ir 10 – 30 m augsta, daudzviet veidojot ainaviskus stāvkrastus. Daugavas un
tās sāngravu krastos vietām izveidojušies zemi augšdevona Daugavas svītas dolomītu un
dolomītmerģeļu atsegumi, Lielvārdes pilsētā veidojot izteiksmīgo Rumbiņas ūdenskritumu.
▪ Novada teritoriju klāj kvartāra periodā veidojusies morēna un aluviālie – upju veidotie nogulumi.
· Daugavas senlejā kvartāra iežu segas biezums nepārsniedz dažus metrus.
· Novada ziemeļu daļā kvartāra nogulumi sasniedz 10 – 40 m biezumu.
▪ Zem kvartāra iežiem ieguļ pamatieži, kuru augšpusē atrodas augšdevona Katlešu, Daugavas un Ogres
svītu ieži – galvenokārt dolomīti un dolomītmerģeļi, arī karbonātiski māli un smilšakmeņi.
▪ Ģeomorfoloģiskie procesi novadā kopumā ir tipiski pārējai Latvijai un tiem nav raksturīga būtiska
ietekme uz saimniecisko dzīvi.
· Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgais līmenis izraisa Daugavas krastu eroziju, kas, galvenokārt,
vērojama Lielvārdes pilsētas austrumu daļā. Šī procesa rezultātā noskalota daļa no tādiem
vērtīgiem kultūras pieminekļiem, kā Dieva kalns un Lielvārdes pilskalns.
· Mazākām novada upēm ir raksturīgi plūdi, kas atsevišķos gadījumos izraisa plašāku upju palieņu
teritoriju applūšanu.
· Lielāka mēroga plūdi, ko varētu radīt Daugavas pārplūšana, tika novērsti līdz ar Daugavas HES
kaskādes izbūvi.
Ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem procesiem Lielvārdes novadā nav būtiskas ietekmes uz
saimniecisko dzīvi.
2.3. Klimats
▪ Lielvārdes novads atrodas Viduslatvijas klimatiskajā zonā, ko raksturo mēreni silts un samērā sauss
klimats.
▪ Valdošie vēji ziemā pūš no D – DR, vasarā – no R un ZR.
▪ Stipri vēji (virs 15 m/s) ir 10 – 45 dienas gadā.
▪ Gada vidējā temperatūra Lielvārdes novadā ir ap 5,6°C, janvārī no -6,1°C līdz -1,2°C, jūlijā no 16°C līdz
19,4°C.
▪ Bezsala periods pie Daugavas ilgst 130 – 140 dienas2, veģetācijas periods ilgst aptuveni 170 – 180
dienas.
2 Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāns, 2008 – 2018.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
17
▪ Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 – 780 mm. Vairāk nokrišņu ir pagasta ziemeļu daļā, kur ir
lielāki virsmas absolūtie augstumi un pauguraināks reljefs.
▪ Aptuveni 117 – 144 dienas gadā ir ar nokrišņiem.
▪ Ziemā grunts sasalums smilšmālā sasniedz ap 1 m dziļumu, smiltī un mālsmiltī – līdz 1,2 m.3
▪ Ledus novada upēs parasti veidojas novembra trešajā nedēļā un iziet marta beigās.
Klimatiskajiem apstākļiem Lielvārdes novadā nav īpašu atšķirību no vidējiem klimatiskajiem apstākļiem
Latvijā.
2.4. Dabas resursi
Derīgie izrakteņi
� Lielvārdes novadā esošās derīgo izrakteņu atradnes atrodas Jumpravas pagastā (sk. 2.4. – 1.tabulu).
2.4. – 1.tabula Derīgie izrakteņi, atradnes, to izmantošana un krājumi Lielvārdes novadā, 2010.g. sākums
Derīgais izraktenis
Atradnes nosaukums
Uzņēmējsabiedrība, licences izmantošanas
periods Izmantošana
Krājumi 01.2008., tūkst m3
Krājumi 01.2009., tūkst m3
Krājumi 01.2010., tūkst m3
Dolomīts Jaunarāji SIA „Mark Invest Latvia”
06.03.2008. – 05.03.2018. Šķembām, būvniecībai
219,17 186,01 103,73
Dolomīts Lauciņi SIA „Ikšķiles olis”
23.08.2007. – 22.08.2017. Šķembām 294,70 198,37 180,08
Smilts - grants Dzelmes VAS „Latvijas autoceļu
uzturētājs” 26.05.2008. – 20.06.2015.
Būvniecībai un ceļu būvei
72,01 63,97 54,75
Smilts - grants Jaunarāji SIA „Mark Invest Latvia”
06.03.2008. – 05.03.2018.
Būvniecībai, šķembu ražošanā
73,60 68,41 56,10
Smilts – grants un smilts
Lauciņi SIA „Ikšķiles olis”,
23.08.2007. – 22.08.2017. Būvniecībai 66,50 50,86 48,68
Informācijas avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
▪ Teorētiski neliela apjoma kūdras ieguvei piemēroti vairāki novadā esošie purvi, piemēram Grēperu
purvs Lēdmanes pagastā. Lēdmanes pagastā atrodas Grāvkalnu atradne, kas izmantojama smilts –
grants ieguvei nelielā daudzumā.4
▪ Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā satur arī dzelzsrūdas iegulas. Atradnes atrodas ap 940 –
1200 m dziļumā zem zemes un izraisa tikai teorētisku interesi.
Lielvārdes novadā atrodas un aktīvi tiek izmantotas dolomīta, smilts – grants un smilts iegulas.
Ūdeņi un purvi
▪ Zem ūdens atrodas 1 058 ha (4,7%) no novada teritorijas.
▪ Nozīmīgākā upe ir Daugava, kas apmēram 24 km garā posmā plūst gar novada dienvidu daļu.
· No Dzelmēm līdz pagasta dienvidrietumiem upi uzpludinājis Ķeguma hidroelektrostacijas dambis, kas
atrodas apmēram 5 km lejpus Lielvārdei.
· Upes platums pie robežas ar Skrīveru novadu ir ap 330 – 550 m, savukārt pie Lielvārdes pārsniedz 1
km.
· Ūdenskrātuves vidējais dziļums – 6,3 m.
· Vidējā Daugavas gada notece pie Lielvārdes ir 20,45 km3, vidējais caurplūdums – 9840 m
3/s.
3 Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums, paskaidrojuma raksts. 2005. 4 Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005. – 2017.gadam, Paskaidrojuma raksts pielikums “Vides pārskats”
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
18
▪ Ogres, Lobes un Aviekstes upes šķērso novada ziemeļu daļu.
· Tās plūst pa maz pārveidotām, samērā seklām kanjonveida ielejām ar stāvkrastiem un nelieliem
Ogres svītas smilšakmeņu un dolomītu atsegumiem.
· Ogres upes ieleja ir 100 – 270 m plata, 6 – 8 m dziļa, pašas upes platums ir 15 – 30 m.
· Aprēķinātais Ogres upes 30 dienu minimālais caurplūdums ziemā ir 71 m3/s, vasarā – 3,19 m
3/s.
5
· Uz Aviekstes ir izbūvēta Aviekstes HES (30 kW, kopš 2006.g. nedarbojas, nav sertificēta) un uz
Lobes – Lobes dzirnavu HES (saražo līdz 1 milj. kWh gadā).
▪ Līdzīgi kā citur Latvijā, Lielvārdes novadā ir bagāti labas kvalitātes pazemes dzeramā ūdens resursi.
· Artēziskais ūdens tiek iegūts no devona perioda Pļaviņu, Daugavas, Ogres un Amatas svītu iežiem
40 – 170 m dziļumā.
· Šim ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs, kuru attīra ar ūdens atdzelžošanas iekārtu palīdzību.
· Daudzviet no kvartāra nogulumiem tiek iegūts arī seklāks gruntsūdens līdz 12 m dziļumam,
visbiežāk šim nolūkam izmantojot fluvioglaciālo smilts nogulumu slāņus.
▪ Purvi aizņem tikai 62,9 ha – 0,3% no novada platības. Šis rādītājs ir daudzkārt zemāks, nekā vidēji
Latvijā (ap 5%), jo novadā nav plašāku beznoteces ieplaku.
▪ Daugavā un Ogrē ir nozīmīgi zivju resursi, kurus nepieciešams regulāri papildināt.
Novads ir labi nodrošināts ar dzeramā ūdens resursiem. Artēziskajam ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs,
un to ir nepieciešams attīrīt.
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme
▪ Lauksaimniecībā izmantotās zemes 2010.gada sākumā aizņēma 11 246 ha – 49,9% no novada platības6,
pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 33,2%.
▪ Lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursi degradējas novecojošās novadgrāvju un meliorācijas
sistēmas dēļ.
▪ Pēc lietošanas veida, lauksaimniecības zemes platība iedalās šādi:
· Aramzeme – 7 685 ha;
· Ganības – 2 321 ha;
· Pļavas – 1 034 ha;
· Augļu dārzi – 206 ha.
Meži
▪ Meži klāj aptuveni 76 km2 (33,8%) novada platības, kas ir mazāk, nekā vidēji Latvijā (45%).
▪ Jumpravas pagastā mežu platības īpatsvars ir augstāks (42,2%), Lēdmanes un Lielvārdes pagastos meži
aizņem ap 27 – 30% platības.
▪ Salīdzinoši zemo mežu īpatsvaru nosaka relatīvi laba augsnes kvalitāte, tādēļ agrākās mežu platības
laika gaitā pārveidotas par lauksaimniecībā izmantojamu zemi.
Lielvārdes novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (49,9%) ir lielāka nekā vidēji Latvijā
(33,2%) un būtiski pārsniedz kopējo mežu platību (33,8%).
5 Dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns no 2008.gada līdz 2018.gadam. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian
Environment”, 2008. Dati no Lielpeču hidroloģiskās stacijas lejpus Lēdmanes pagastam. 6 Lielvārdes novada pašvaldības dati
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
19
Ainavas
▪ 3 – 5 km plašā joslā gar Daugavu raksturīga plaša, atklāta ainava.
▪ Novada ziemeļu un austrumu daļai raksturīga mozaīkveida ainava ar lēzeniem pauguriem.
▪ Izteiksmīgākie ainavas elementi novadā ir upju ielejas:
· Daugavas upes koridors ar plašiem, atvērtiem skatiem ir novada ainavas raksturīgākais elements.
Līdztekus populārajiem skatu punktiem pie Lielvārdes baznīcas un pilskalna, nepietiekami
novērtētas un izcilas Daugavas ielejas ainavas vērtības atrodamas arī citur novadā, tai skaitā pie
Kaibalas un Dzelmēm.
· Īpaša novada ainavas vērtība ir Ogres upes un tās pieteku ielejas ar daudzveidīgu, bieži pirmatnīgu
ainavu, kas padara Ogres upi par īpaši pievilcīgu vietu ūdenstūrismam.
▪ Novada ziemeļu daļai raksturīga arī mežāru ainava, kuras pamatstruktūru veido mežu zemes ar ārēm –
mazākām pļavām. Pēdējo 100 gadu laikā daļa no agrākās atklātās ainavas ir apmežojusies, palielinot
mežu teritoriju.
▪ Pēc 2000.gada novada meži fragmentēti ar daudzām cirsmām.
Dabas un kultūras mantojums
▪ Lielvārdes novadā atrodas salīdzinoši liels skaits dabas un kultūras pieminekļu, kas izraisa interesi no
tūrisma un/vai zinātnes viedokļa (sk. 4.pielikumu). Novadā atrodas:
· 12 valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamie arhitektūras un mākslas pieminekļi;
· 7 valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi;
· 2 valsts aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;
· 1 valsts aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis.
▪ Lielvārdes novadā atrodas viens dabas parks, trīs dabas pieminekļi, viens dabas liegums un trīs
mikroliegumi (skatīt Attīstības programmas 8.5. sadaļu).
▪ Valsts aizsardzībā esošo dižkoku skaits nav precīzi noteikts. Var prognozēt, ka līdz ar vairāku sugu
dižkoku minimālā izmēra samazināšanu, saskaņā ar 2010.gada 16.marta MK noteikumiem Nr.264
„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, valsts
aizsardzībā esošu dižkoku skaits Lielvārdes novadā ir lielāks, nekā apzināts līdz šim.
▪ Salīdzinoši liela daļa novadā esošo pieminekļu (12 valsts un vietējas nozīmes dabas un kultūras
pieminekļi) ir koncentrēti vienuviet – Lielvārdes parkā un tā tuvumā. Līdz ar to Lielvārdes parks ir
savdabīgs novada identitātes un reprezentācijas simbols.
▪ Novada kultūras un dabas mantojums nav pilnībā apzināts, netiek veikta uzskaite.
Lielvārdes novadā atrodas nozīmīgas dabas un kultūras mantojuma un ainavas vērtības.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
20
3. Iedzīvotāji un nodarbinātība
3.1. Iedzīvotāju raksturojums
Skaits un apdzīvotības blīvums
▪ 2011.gada 1.janvārī Lielvārdes novadā dzīvoja 11 339 iedzīvotāji (sk. 3.1. – 1.tabulu).
3.1. – 1.tabula
Iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā, 2011.gada 1.janvāris
Teritorija Iedzīvotāju skaits Apdzīvotības blīvums (cilvēki uz 1 km2)
Lielvārdes novads 11 339 50,5
Ogres novads 38 741 39,2
Ķeguma novads 6 301 12,9
Skrīveru novads 4 055 38,8
Latvija 2 236 910 34,8
Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
▪ Pēc apdzīvotības blīvuma 2010.gada sākumā Lielvārdes novads ir 22.vietā Latvijā (no 118
pašvaldībām), un, neskaitot republikas pilsētas, – 13.vietā no 109 pašvaldībām. Lielvārdes novadā
iedzīvotāju blīvums ir lielāks nekā kaimiņu pašvaldībās.
▪ Lielvārdes novadā 2011.gada sākumā dzīvoja 1,03% Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju, pēc
iedzīvotāju skaita Lielvārdes novads bija 11. lielākā administratīvā teritorija (no 30) Rīgas plānošanas
reģionā.
Skaita izmaiņas
▪ Pēdējo piecpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā ir pieaudzis. 1995.gada sākumā
tagadējā Lielvārdes novada teritorijā dzīvoja 10 592 cilvēki, 2011.gada sākumā – 11 339 cilvēki (par
7,1% vairāk).
▪ Iedzīvotāju skaita pieauguma tendence ir pretēja valstī kopumā novērojamam procesam: Latvijā
iedzīvotāju skaits no 1995.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam samazinājās par 263 670 cilvēkiem
(par 10,5% mazāk).
▪ Iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā 15 gadu laikā pieaudzis straujāk nekā kaimiņu pašvaldībās (sk. 3.1.
– 1.attēlu). No 1995.gada sākuma līdz 2010.gada sākumam Lielvārdes novadā iedzīvotāju skaits
pieauga par 7,55%, Ķeguma novadā pieauga par 2,85%, Skrīveru novadā pieauga par 0,1%, Ogres
novadā samazinājās par 3,93% un Latvijā samazinājās par 10,09%.
3.1. – 1.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lielvārdes novadā, kaimiņu novados un Latvijā, procentos pa piecu gadu periodiem,
1990.gada sākums – 2009.gada beigas
Līknes ataino iedzīvotāju skaita procentuālās izmaiņas no piecu gadu perioda sākuma līdz beigām.
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
21
▪ No 2006.gada sākuma līdz 2009.gada sākumam iedzīvotāju skaits novadā palielinājās par 269
iedzīvotājiem, no 2009.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam samazinājās par 129 iedzīvotājiem (sk.
3.1. – 2.attēlu). Kritumu 2009. – 2010.gadā noteica krasais dzimstības samazinājums un mirstības
pieaugums ekonomiskās krīzes ietekmē.
3.1. – 2.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lielvārdes novadā, 2006. – 2011.gads
Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
▪ Iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2007.un 2008.gadā bija pozitīvs, jo dzimušo skaits norādītajos gados
bija lielāks nekā mirušo skaits.
▪ 2009.gadā, samazinoties dzimstībai un palielinoties mirušo skaitam, dabiskais pieaugums strauji
samazinājās (sk. 3.1. – 3.attēlu).
3.1. – 3.attēls
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums, dzimstība un mirstība Lielvārdes novadā uz 1000 iedzīvotājiem, 2005. – 2009.gads
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
▪ 2009.gadā novadā uz dzīvi pārcēlās 249 cilvēki, savukārt novadu atstāja 295, tādējādi veidojot negatīvu
migrācijas saldo -46.
▪ Salīdzinājumam, Ogres novadā migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2009.gadā samazinājās par 111,
Ķeguma novadā par 6.
▪ Laika posmā līdz 2017.gadam, Lielvārdes novadā var prognozēt iedzīvotāju skaita stabilizēšanos.
Sagaidāms, ka, pārvarot ekonomisko krīzi un, valstij aktīvāk risinot demogrāfiskās situācijas problēmas,
iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji uzlabosies, tuvojoties vai pat pārsniedzot nulles līmeni. Tāpat
sagaidāms, ka, uzlabojoties satiksmes infrastruktūrai starp Lielvārdes novadu un Rīgu, uzlabosies arī
migrācijas saldo.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
22
Lielvārdes novads ir salīdzinoši blīvi apdzīvots, un, pretstatā Latvijā kopumā vērojamam procesam,
iedzīvotāju skaits novadā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis. Pēc pieauguma 2006. – 2008.gadā 2009. un
2010.gadā iedzīvotāju skaits samazinās.
Iedzīvotāju struktūra
▪ 2006. – 2011.gadā sieviešu skaits bija aptuveni 53% un vīriešu skaits – 47%.
▪ 2011.gada janvārī novadā bija 2 164 bērni (aptuveni 19% no visiem iedzīvotājiem), no tiem vecumā no
0 līdz 6 gadiem 736 bērni, savukārt vecumā no 7 līdz 18 gadiem – 1 428 bērni.7
▪ Samazinoties dzimstībai, laika posmā no 2007.gada sākumam līdz 2011.gada sākumam vērojama
iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaita samazināšanās.
▪ Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars novadā ir nedaudz augstāks nekā vidēji valstī (sk. 3.1. –
4.attēlu).
3.1. – 4.attēls Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaits Lielvārdes novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. –
2011.gads, gada sākums
Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
▪ Darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars novadā kopš 2010.gada sākuma nedaudz pārsniedz
darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru valstī (sk. 3.1. – 5.attēlu).
3.1. – 5.attēls Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. – 2011.gads,
gada sākums
Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
7 www.pmlp.gov.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
23
▪ Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars novadā ir zemāks kā valstī kopumā (sk. 3.1. – 6.attēlu).
3.1. – 6.attēls Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits Lielvārdes novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. –
2011.gads, gada sākums
Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Lielvārdes novadā līdz 2010.gada sākumam pieauga darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, tomēr
2011.gadā šis īpatsvars samazinājās. Tā kā vērojama pakāpeniska iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam
īpatsvara samazināšanās, gaidāms, ka nākotnē (vidējā termiņā un ilgtermiņā) darbspējas vecuma
iedzīvotāju skaits samazināsies.
▪ 84% iedzīvotāju Lielvārdes novadā ir latviešu tautības un 9% iedzīvotāju ir krievu tautības. Pārējie 7%
iedzīvotāju ir baltkrievu, ukraiņu, poļu un citas tautības iedzīvotāji (sk. 3.1. – 7.attēlu).
3.1. – 7.attēls Iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā pēc nacionālā sastāva 2011.gada sākumā
Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
24
3.2. Nodarbinātība
▪ Sabiedriskajā un privātajā sektorā strādājošo skaits, izņemot privātā sektora komersantus ar
nodarbināto skaitu zem 50, 2010.gada 1.ceturksnī bija 677.
▪ Laikā no 2009.gada 3.ceturkšņa līdz 2010.gada 1.ceturksnim, nodarbināto skaits samazinājies par 98.
▪ Visstraujākais nodarbināto skaita samazinājums – par 71 – 2009.gada pēdējos divos ceturkšņos un
2010.gada 1.ceturksnī bija mazumtirdzniecības nozarē (sk.3.2. – 1.tabulu).
3.2. – 1.tabula
Strādājošo skaits pamatdarbā pa darbības veidiem pēc NACE klasifikatora, 2009. – 2010.gads
Nozare 2009 2010
Saldo 3.cet 4.cet 1.cet
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 56 51 51 -5
Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (01) 56 51 51 -5
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) 71 63 69 -2
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (35) 71 63 69 -2
Būvniecība (F) 38 34 30 -8
Specializētie būvdarbi (43) 38 34 30 -8
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)
167 106 96 -71
Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (47) 167 106 96 -71
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) 49 54 57 +8
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (84) 49 54 57 +8
Izglītība (P) 337 327 317 -20
Izglītība (85) 337 327 317 -20
Veselība un sociālā aprūpe (Q) 19 19 21 +3
Sociālā aprūpe bez izmitināšanas (88) 19 19 21 +3
Māksla, izklaide un atpūta 38 37 36 -2
Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (90) 19 18 18 -1
Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (91) 19 19 18 -1
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
▪ Strādājošo skaita samazinājums 2009. – 2010.gados veicinājis bezdarba līmeņa palielināšanos.
▪ 2009.gada janvārī bezdarba līmenis novadā bija 3,8%, 2010.gada janvārī tas sasniedza 10,9%.
▪ Bezdarba līmenis novadā 2010.gada janvārī (10,9%) bija zemāks nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā
(13,2%) un kaimiņu novados.
▪ 2007.gadā 75% no bezdarbnieku skaita bija sievietes, savukārt 2009.gadā – 51%.
▪ Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem laika posmā no 2007. līdz 2009.gadam lielākais
bezdarbnieku skaits bija mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijā (2007.g. – 25 bezdarbnieki,
2008.g. – 17 bezdarbnieki, 2009.g. – 47 bezdarbnieki).
▪ Laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam lielākā daļa bezdarbnieku Lielvārdes novadā bija ar
profesionālo izglītību (sk. 3.2. – 1.attēlu).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
25
3.2. – 1.attēls Bezdarbnieku skaits Lielvārdes novadā sadalījumā pēc izglītības līmeņa, 2007. – 2009.gads
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
▪ 2009.gadā lielākais bezdarbnieku skaits bija vecuma grupās no 20 līdz 24 gadiem, no 40 līdz 44 gadiem
un no 45 līdz 49 gadiem. Katrā no šīm grupām tie veido aptuveni 13% no kopējā bezdarbnieku skaita.
▪ Darba tirgus un uzņēmējdarbības attīstību novadā kavē kvalificētu speciālistu trūkums.
Bezdarba līmenis Lielvārdes novadā ir nedaudz zemāks nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā un ievērojami
zemāks nekā vidēji Latvijā.
Darba samaksa
▪ Lielvārdes novadā 2010.gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa publiskajā sektorā novadā bija
362 LVL, zemāka nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā un valstī.
▪ Privātajā sektorā, uzņēmumos ar vismaz 50 darbiniekiem, Lielvārdes novadā vidējā bruto darba
samaksa 2010.gada 1.ceturksnī bija 304 LVL, zemāka nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā un valstī (sk.
3.2. – 2.tabulu).
3.2. – 2.tabula Bruto darba samaksa sabiedriskajā un privātajā sektorā (nodarbināto skaits vismaz 50) Lielvārdes novadā, Rīgas
plānošanas reģionā un Latvijā, 2009.g. 3. un 4. ceturksnis, 2010.g. 1.ceturksnis, latos
Teritorija, sektors 2009.g. 3.cet. 2009.g. 4.cet. 2010.g.1cet.
Lielvārdes novads, publiskais sektors 412 355 362
Rīgas plānošanas reģions, publiskais sektors 556 531 495
Latvija, publiskais sektors 496 464 446
Lielvārdes novads, privātais sektors ar vismaz 50 darbiniekiem 331 318 304
Rīgas plānošanas reģions, privātais sektors ar vismaz 50 darbiniekiem 477 473 465
Latvija, privātais sektors ar vismaz 50 darbiniekiem 430 425 421
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Lielvārdes novadā raksturīga zemāka darba samaksa nekā vidēji valstī un Rīgas plānošanas reģionā.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
26
4. Tautsaimniecība
4.1. Uzņēmējdarbība
▪ Rūpnieciskajai ražošanai Lielvārdes novadā atvēlēta aptuveni 135 – 140 ha plaša teritorija:
· Lielākā daļa no šīs teritorijas atrodas līdzās A6 šosejai un Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnijai;
· Novadu veidojošo pagastu teritorijas plānojumā kā ražošanas teritorijas atzīmētas arī vairāk kā 15
zemnieku saimniecības.
▪ Lielvārdes novadā darbojas 478 ekonomiski aktīvie tirgus dalībnieki: komersanti, pašnodarbinātas
personas, zemnieku saimniecības.
▪ No 2005.gada līdz 2007.gadam ekonomiski aktīvo tirgus sektora dalībnieku skaits palielinājās par 91,
bet 2008.gadā dalībnieku skaits samazinājās par 37 (sk. 4.1. – 1.attēlu).
4.1. – 1.attēls Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits Lielvārdes, Skrīveru, Ogres un Ķeguma novadā, 2005. – 2008.gads
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
▪ 2008.gadā novadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 42 uzņēmumi. Salīdzinājumam Ogres novadā uz 1000
iedzīvotājiem bija 46 uzņēmumi, Ķeguma novadā 45, Skrīveru novadā 36. Šis rādītājs ir zemāks, nekā
vidēji Latvijā – 55,6.
▪ Lielākais ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits novadā ir lauksaimniecības nozarē. 2005. –
2007.gadā vienību skaits šajā nozarē palielinājās par 21, 2008.gadā samazinājās par 28 vienībām.
▪ Otra lielākā nozare novadā ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu
remonta nozare. Šajā nozarē ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits no 2005.gada līdz
2008.gadam palielinājās par 14 vienībām.
▪ Laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gadam bija vērojama tendence palielināties aktīvo tirgus sektora
vienību skaitam būvniecības nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē,
mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (sk. 4.1. –
1.tabulu).
4.1. – 1.tabula Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits Lielvārdes novadā pa nozarēm 2005. – 2008.gadā
Nozare (NACE kods) 2005 2006 2007 2008 2009*
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 125 133 146 118 14
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)
66 71 77 80 78
Citi pakalpojumi (S) 31 29 31 53 8
Būvniecība (F) 19 19 27 35 29
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
27
Nozare (NACE kods) 2005 2006 2007 2008 2009*
Apstrādes rūpniecība (C) 40 41 41 35 1
Veselības aizsardzība (Q) 29 30 36 31 1
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) 11 20 22 30 16
Transports un uzglabāšana (H) 25 24 23 24 23
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 24 21 29 21 5
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) 7 9 9 8 8
Māksla, izklaide un atpūta (R) 2 5 6 7 6
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) 6 6 8 6 8
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība(N) 1 3 7 5 3
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) 2 2 3 3 3
Izglītība (P) 2 1 4 2 2
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)
3 2 1 2 1
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 2 1 2 0 0
Nav noteikta nozare 13 26 27 18 0
*provizoriskā informācija, bez datiem par pašnodarbinātām personām, zvejnieku un zemnieku saimniecībām Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
▪ Lielvārdes novadā uzņēmumu skaits pēc to lieluma 2008.gadā bija šāds:
· 426 mikrouzņēmumi (šī termina izpratnē pirms 2010.gada likumdošanas izmaiņām – 1-9 darbinieki;
apgrozījums ≤2 milj. EUR);
· 45 mazie uzņēmumi (10-49 darbinieki; apgrozījums ≤10 milj. EUR);
· 7 vidējie uzņēmumi (50-249 darbinieki; apgrozījums ≤50 milj. EUR);
· Novadā nav lielu uzņēmumu (virs 250 darbiniekiem; apgrozījums >50 milj. EUR).
4.1. – 2.attēls Lielvārdes novadā reģistrētie uzņēmumi pēc to lieluma 2005.-2008.gadā
Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
▪ 4 vidējie uzņēmumi (vairāk nekā puse) un 11 (1/4 daļa) mazo uzņēmumu 2008.gadā darbojās
vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kā arī automobiļu un motociklu remonta nozarē.
▪ Visvairāk mikrouzņēmumu (aptuveni ceturtā daļa – 111 uzņēmumi) darbojās lauksaimniecības,
mežsaimniecības un zvejniecības nozarē.
▪ Pēdējo gadu laikā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits svārstās diezgan lielā amplitūdā (sk. 4.1. –
3.attēlu).
▪ Kopumā laikā no 2006.gada līdz 2009.gadam reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedza likvidēto
uzņēmumu skaitu.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
28
4.1. – 3.attēls Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits Lielvārdes novadā 2005. – 2009.gadā
Informācijas avots: Lursoft
▪ Novadā biežāk sastopamās reģistrētās uzņēmējdarbības formas 2009.gadā bija sabiedrības ar
ierobežotu atbildību (445 uzņēmumi), zemnieku saimniecības (193 uzņēmumi), individuālie uzņēmumi
(90 uzņēmumi) un individuālie komersanti (55 uzņēmumi).
▪ Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2009.gadā bija SIA „PREISS Agro” (lauksaimniecības mašīnu, iekārtu
un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA „VEINA PLUS” (mazumtirdzniecība), SIA „Preiss Būve”
(būvdarbi), SIA „Mark Invest Latvia” (grants un smilts karjeru ieguve), SIA „MRK” (cauruļvadu, apkures
un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana).8
▪ Uzņēmumi ar lielāko apgrozījuma pieaugumu 2009.gadā attiecībā pret 2008.gadu bija – a/s „Haitek”
(par 83%, lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA „GM
HELICOPTERS” (77%, kravu aviopārvadājumi), SIA „ECO BUILD LATVIA” (64%, kokmateriālu,
būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība), SIA „MARK INVEST LATVIA” (39%); SIA
„BEAVERSS” (26%, mežistrāde).9
▪ Reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz novadā esošo ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu, jo daļa
uzņēmumu saimniecisko darbību Lielvārdes novadā neveic.
▪ Novada lielākajās apdzīvotajās vietās – Lielvārdē, Lēdmanē un Jumpravā nepieciešams labiekārtot vai
izveidot tirgus laukumus.
▪ Novadā nepieciešams apzināt un apkopot informāciju, kā arī sakārtot uzņēmējdarbības attīstībai
piemērotās teritorijas, tajā skaitā bijušās ražošanas teritorijas.
▪ Novadā nepieciešams izstrādāt stratēģiju uzņēmējdarbības atbalstam un mārketingam, kā arī izveidot
institūcijas uzņēmējdarbības atbalstam.
Lielvārdes novadā darbojas mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi. Novadā nav neviena liela
uzņēmuma. Visvairāk uzņēmumu darbojās lauksaimniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības,
automobiļu un motociklu remonta nozarēs.
4.2. Ražošanas teritorijas Lielvārdes novadā
▪ Saskaņā ar teritorijas plānojumu, Lielvārdes novadā ir šādas teritorijas, kurām teritorijas plānotā
(atļautā) izmantošana ir noteikta ražošanas teritorijas (pilsētā darījumu – ražošanas teritorijas)10
:
· Lielvārdē – 504 901 m2 (t.sk. pašvaldības 119 620 m
2);
· Lielvārdes pagastā – 367 156 m2;
8 https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015436&id=391
9 www.lursoft.lv
10 Platības ir aptuvenas .
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
29
· Jumpravas pagastā – 986 216 m2 (t.sk. pašvaldības 6 746 m
2);
· Lēdmanes pagastā – 544 380 m2 (t.sk. pašvaldības 11 800 m
2).
▪ Lēdmanes un Jumpravas pagastos galvenokārt ražošanas teritorijas noteiktas īpašumiem, kuros notiek
lauksaimnieciskā ražošana – ražošanas teritorija noteikta maza – ap ēkām;
▪ Lielvārdē lielākā teritorija ir bijušās Lauktehnikas, PMK teritorija, Lāčplēša alus teritorija. Lielvārdes
pagastā galvenokārt Kaibalā (augkopības komplekss, siltumnīcu teritorija, zvēru ferma u.c.).
▪ Pašvaldības teritorijas ir iznomātas vai uz tām atrodas pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi,
piemēram ūdenstorņi u.t.t.
Lielvārdes novadā teritorijas, kurām plānotā (atļautā) izmantošana ir noteikta ražošanas teritorijas (pilsētā
darījumu – ražošanas teritorijas) ir 240,3 ha platībā. Pašvaldības teritorijas ir iznomātas vai uz tām atrodas
pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi.
4.3. Ārvalstu investīcijas
▪ Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Lielvārdes novadā laika posmā no 1991.gada janvāra līdz 2010.gada
oktobrim bija 162 177 lati.
▪ Lielākās investīcijas nākušas no Lielbritānijas (63 600 LVL), Lietuvas (36 520 LVL) un Vācijas (17 320
LVL).
Laika posmā no 1991.gada janvāra līdz 2010.gada oktobrim Lielvārdes novads piesaistījis 162 177 LVL
ārvalstu tiešās investīcijas.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
30
5. Novada specializācija
▪ Lielvārdes novads ir labiekārtota, pievilcīga un droša darba un dzīves vieta, kurā cilvēki labprāt uzturas,
dzīvo un atgriežas. Novada ģeogrāfiskais novietojums Rīgas aglomerācijas teritorijā un novadu
šķērsojošie valsts nozīmes autoceļi un dzelzceļš veicina darbaspēka svārstmigrāciju. Iedzīvotāji izvēlas
strādāt ārpus novada, savukārt kā dzīvesvietu izvēlas Lielvārdes novadu.
▪ Novada kultūras tradīcijas un dabas (ainavas) resursi veido Lielvārdes novadu par kultūras un tūrisma
pakalpojumu centru, kur ir iespējas apmeklēt mākslas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumus,
tādējādi radot pievilcīgāku dzīves telpu.
▪ Novadā tiek piedāvāta elastīga un plaša izglītības sistēma, kas vērsta uz integrētas profesionālās
izglītības attīstību.
▪ Lielvārdes novadā ir efektīva pašvaldības pārvaldes sistēma, kur, racionāli izmantojot esošos resursus,
tiek veicināta pašvaldības funkciju deleģēšana un uzņēmējdarbības attīstība.
▪ Lielvārdes novads – videi draudzīgas uzņēmējdarbības novads. Novadā veiktie ieguldījumi
infrastruktūrā, izglītībā un pētniecībā vecina uzņēmējdarbību, kurā tiek izmantotas inovatīvas
tehnoloģijas un radīta produkcija ar augstu pievienoto vērtību.
▪ Novadā turpina attīstīties nozares, kurās šobrīd ir aktīva uzņēmējdarbība: lauksaimniecība, t.sk.
bioloģiskā, netradicionālā lauksaimniecība, augkopība, piensaimniecība, lopkopība, pakalpojumu
nozare, tūrisms, t.sk. izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, rūpniecība, t.sk. ieguves rūpniecība un
karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, pārtikas produktu ražošana;
▪ Lielvārdes novads ir atvērts jebkurai citai nozarei, kas ir saimnieciski un ekonomiski pamatota un
nenodara būtisku kaitējumu videi, īpaši uzsverot tādas nozares kā:
▪ mežistrāde un kokapstrāde;
▪ metālapstrāde un elektronika;
▪ transports un loģistika;
▪ informācijas tehnoloģijas;
▪ atjaunojamie energoresursi;
▪ būvniecības nozare.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
31
6. Novada funkcionālās ietekmes zona
▪ Lielvārdes novadu – Rīgas aglomerācijas zonas sastāvdaļu – raksturo intensīva mijiedarbība ar šīs
aglomerācijas centru – Rīgu un kaimiņu pašvaldībām (sk. 6. – 1. tabulu).
6. – 1.tabula
Lielvārdes novada funkcionālās ietekmes zonas raksturojums
Funkcionālā
ietekme
Sadarbības
teritorijas
Sadarbības tēmas Skaidrojums
1. Izglītība Rīga, Ķeguma novads, Skrīveru novads,
Ogres novads, Aizkraukles novads
Mūžizglītība
Profesionālās ievirzes izglītība
Profesionālās izglītība
Vispārējā izglītība
Augstākā izglītība
Lielvārdes novads piedāvā konkurētspējīgus speciālistu pakalpojumus izglītības nozarē – logopēds, psihologs u.c.
Lielvārdes novadu var veidot kā izglītības koordinācijas centru sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām.
Lielvārdē tiek piedāvāta profesionālās ievirzes izglītība mākslas un sporta jomās.
Lielvārdes novada jaunieši izmanto profesionālās izglītības iegūšanas iespējas citu pašvaldību izglītības iestādēs.
Lielvārdes novadā potenciāli varētu attīstīt profesionālās un augstākās izglītības piedāvājumu.
2. Infrastruktūra Rīga, Ogre, Salaspils, Aizkraukle
Sabiedriskais transports
Ceļi, dzelzceļš
Kopīga Daugavas izmantošana
Sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām, kas atrodas Daugavas krastā, attīstāmi kopīgi pakalpojumi, izmantojot ūdens resursus.
Lielvārdes novadā darbojas vairāki transporta pakalpojumu sniedzēji.
Lielvārdes novadu šķērso viens galvenais un viens reģionālais autoceļš, kā arī dzelzceļš.
3. Kultūra Rīga, Ogres novads, Skrīveru novads, Ķeguma novads
Kopīgi veidoti atraktīvi tūrisma pakalpojumi
Kopīgi organizēti pasākumi
Lielvārdes novads vēsturiski attīstījies kā kultūras centrs.
Novadā sadarbībā ar citām pašvaldībām nepieciešams attīstīt atraktīvu muzeja piedāvājumu.
Novadu raksturo daudzveidīgs amatiermākslas piedāvājums. Profesionālās mākslas pakalpojumi tiek pirkti vai piesaistīti no ārpuses.
4. Darba tirgus Rīga, Ogres novads Nodarbinātība Novads ir pietiekami ērti sasniedzams, lai varētu apvienot dzīvošanu Lielvārdes novadā ar darbu citās pašvaldībās. Papildus motivācija šādai izvēlei ir novada pievilcība un drošība.
5. Veselības aprūpe
Rīga, Ogres novads
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība
Lielvārdes novada iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā saņem Ogrē un Rīgā.
Lielvārdes novadā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, kas sniedz pakalpojumus arī kaimiņu pašvaldībām.
6. Sociālie pakalpojumi
Ogres novads, Skrīveru novads, Rīga
Sociālo pakalpojumu pieejamība
Lielvārdes novads pērk ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, krīzes centra un patversmes
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
32
Funkcionālā
ietekme
Sadarbības
teritorijas
Sadarbības tēmas Skaidrojums
pakalpojumus.
7.Sadzīves pakalpojumi
Ķeguma novads, Ogre
Sadzīves pakalpojumu pieejamība
Lielvārdes novadā ir pieejami vairāki lielveikali, ēdināšanas iestādes, ko izmanto kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji.
Lielvārdes novadā nav pietiekams sadzīves pakalpojumu piedāvājums un pēc tiem nākas doties uz Ogri vai Rīgu.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
33
7. Infrastruktūra
7.1. Transporta un satiksmes infrastruktūra
Valsts autoceļi
Lielvārdes novadu šķērso divi nozīmīgi valsts autoceļi: galvenais autoceļš A6 un reģionālais autoceļš P80, kā
arī vairāki vietējie autoceļi.
Galvenais autoceļš A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki)) pieder Eiropas
nozīmes ceļu tīklam, tam piešķirts numurs – E22. Šis ceļš:
▪ Šķērso novadu R – A virzienā ap 23 km garā posmā.
▪ 2011.gadā novada teritorijā plānoti šī ceļa seguma pastiprināšanas darbi.
▪ Autoceļš virzās gar Daugavu, šķērso Lielvārdes pilsētu, kā arī Kaibalas un Dzelmes ciemus.
▪ Ceļš ir asfaltēts, ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
▪ Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa pakāpeniski pieauga no 4 955 automašīnām
1996.gadā līdz 2007.gadam, kad tā sasniedza 8 679 automašīnas. Pēc tam intensitāte kritās un
2010.gadā satiksmes intensitāte bija 7 228 automašīnas diennaktī.
▪ Autoceļš ir nozīmīgākā autosatiksmes saikne starp Latvijas centrālo un R daļu ar ostām no vienas puses
un valsts DA daļu ar starptautiskas nozīmes ceļiem Baltkrievijas un Krievijas centrālās daļas virzienā no
otras puses.
▪ Autoceļš virzās cauri Lielvārdes pilsētai, sadalot to divās daļās. Augstā satiksmes intensitāte rada
paaugstinātu trokšņa un piesārņojuma līmeni apdzīvotā vietā, kā arī rada satiksmes drošības risku.
▪ Autoceļš Lielvārdes novadā šķērso vairākas apdzīvotas vietas (Dzelmes, Kaibala, Lielvārde), kurās
jāievēro ātruma ierobežojumi. Rezultātā šī ceļa efektivitāte samazinās.
▪ Līdzās autoceļam A6 Lielvārdes pilsētā izveidots veloceliņš, kuru apsaimnieko pašvaldība.
▪ Izveidotas divas velonovietnes Lielvārdes pilsētā un viena Lēdmanē.
Intensīvā tranzīta satiksme uz valsts autoceļa A6 pašlaik rada paaugstināta trokšņa un piesārņojuma zonu,
satiksmes drošības risku, sadala apdzīvotās vietas. Ar apdzīvotajām vietām saistītie ātruma ierobežojumi
samazina autoceļa efektivitāti.
Reģionālais autoceļš P80 (Tīnūži – Koknese):
▪ Šķērso Lēdmanes pagasta Z daļu R – A virzienā ap 11 km garā posmā.
▪ Atrodas 12 – 18 km ziemeļos no A6 ceļa.
▪ Līdz 2010.gadam ceļam bija grants segums, viena braukšanas josla katrā virzienā.
▪ Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa ir zema – 2001.gadā 108 automašīnas, 2007.gadā –
428 automašīnas.
▪ P80 jau sākotnēji plānots kā ātrsatiksmes autoceļš, tāpēc atrodas atstatus no apdzīvotām vietām.
▪ No 2010.gada līdz 2012.gada rudenim ar ES Kohēzijas fonda atbalstu tiek veikta ceļa un ar to saistīto
satiksmes būvju rekonstrukcija.
▪ Pēc rekonstrukcijas ceļš kļūs par asfaltētu ātrsatiksmes ceļu ar daudzlīmeņu krustojumiem un vienu
braukšanas joslu katrā virzienā.
▪ Pēc rekonstrukcijas P80 lielā mērā aizvietos A6 autoceļu, pārņemot no tā tranzīta autosatiksmi.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
34
Pēc P80 rekonstrukcijas pabeigšanas, 2012.gada rudenī uzlabosies Lēdmanes ciema un tā apkaimes saikne
ar Rīgu. No Lēdmanes uz Rīgas centru ar automašīnu varēs nokļūt pat ātrāk un drošāk, nekā no Lielvārdes.
Tuvākajā nākotnē satiksmes intensitāte uz A6 ceļa samazināsies, jo tiks pilnveidotas šādas alternatīvas
braucienam no Rīgas virzienā uz Daugavpili:
▪ Autoceļa P85 (Rīgas HES – Jaunjelgava) otrā Daugavas krastā asfaltēšana līdz Jēkabpilij;
▪ Autoceļa P73 (Vecumnieki – Nereta – Subate) asfaltēšana.
Vietējā līmenī liela nozīme ir šādiem valsts pārziņā esošajiem vietējiem autoceļiem, kas savieno novada
apdzīvotās vietas:
▪ V971 Lielvārde – Rozītes – īsākā saikne starp Lielvārdi un Lēdmani, nav asfaltēts. Vidējā diennakts
satiksmes intensitāte 2010.gadā – 172 automašīnas.
▪ V972 Madliena – Lēdmane – asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2007.gadā – 731
automašīna.
▪ V973 Cebēni – Lēdmane – nav asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2005.gadā – 146
automašīnas.
▪ V974 Dzelmes – Veckrape – asfaltēts posms no Dzelmēm līdz Jumpravai. Galvenā Jumpravas saikne ar
Lielvārdi. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2005.gadā – 541 automašīna.
▪ V985 – Kaibala – Annas – nav asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2010.gadā – 71
automašīna.
▪ V986 – pievedceļš Kaibalas stacijai – nav asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2008.gadā –
9 automašīnas.
▪ V987 – pievedceļš Jumpravas stacijai – asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2007.gadā –
541 automašīna.
▪ V996 Ogre – Viskāļi – asfaltēts posms virzienā no Lēdmanes uz Ogres pusi, pašlaik ērtākā alternatīva
braucienam Rīgas virzienā no Lēdmanes. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2006.gadā – 651
automašīna.
▪ Vietējie autoceļi pārsvarā ir sliktā stāvoklī – neasfaltēti vai ar novecojušu, bedrainu asfalta klājumu.
Vietējai satiksmei nozīmīgie vietējie autoceļi ceļi ir sliktā stāvoklī un lielākoties nav asfaltēti.
Pašvaldības autoceļi un ielas
Lielvārdes novadā ir blīvs pašvaldībai piederošo autoceļu un ielu tīkls.
▪ Pašvaldības autoceļu kopgarums – 163,1 km.
▪ Tikai 6,96 km (4,3%) no tiem ir asfaltēti (sk. 7.1. – 1.tabulu).
▪ Ceļš starp Lielvārdi un Lēdmani un ceļš starp Lēdmani un Jumpravu joprojām ir ar grants segumu.
▪ Novadā esošo ielu kopgarums – 50,57 km.
▪ 86,7% no novada ielu kopgaruma ir Lielvārdes pilsētas ielas.
▪ Lielvārdes pilsētā ir 77 ielas, Jumpravā – 13, Lēdmanē – 4 un Dzelmēs – 2.
▪ Tikai aptuveni puse no novada ielu kopgaruma ir asfaltēta.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
35
7.1. – 1.tabula Lielvārdes novada pašvaldības ceļu tīklu raksturojošie parametri, 2009.gada oktobris
Apdzīvota vieta/ novads
Autoceļi Ielas
Ar melno
segumu,
km
Ar grants
segumu,
km
Kopā,
km
ar melno segumu ar grants segumu kopā
km tūkst m2 km tūkst m2 km tūkst m2
Bijušais Lielvārdes novads
0,81 34,91 35,72 18,64 111,8 25,18 129,8 43,82 241,6
Jumpravas pagasts 6,00 58,80 64,80 4,31 26,8 1,06 6,4 5,37 33,2
Lēdmanes pagasts 0,15 62,43 62,58 0,57 2,9 0,81 4,0 1,38 6,9
Lielvārdes novads kopā
6,96 156,14 163,10 23,52 141,5 27,05 140,2 50,57 281,7
Informācijas avots: VAS Latvijas valsts ceļi
� Ekonomiskās krīzes iespaidā, pašvaldības finansējums ceļu un ielu uzturēšanai ir samazinājies (sk. 7.1.-
2.tabulu):
· 2009.gadā ceļu un ielu ikdienas uzturēšanai izlietots aptuveni 2 reizes mazāk līdzekļu, kā 2008.gadā;
· 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, finansējums ikdienas uzturēšanai palielināts par aptuveni 11%;
· 2009. un 2010.gadā pašvaldība neveica ieguldījumus novada ceļu un ielu periodiskajā uzturēšanā.
7.1. – 2.tabula
Izdevumi pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanai Lielvārdes novadā (latos), 2008. – 2010.gads
Apdzīvotā vieta 2008.gads 2009.gads 2010.gads (plāns)
Ikdienas Periodiskā Ikdienas Periodiskā Ikdienas Periodiskā
Lielvārde 180 073 226 686 80 057 0 103 586 0
Jumprava 33 823 0 42 894 0 34 999 0
Lēdmane 55 130 20 219 13 154 0 12 208 0
Kopā 269 026 246 905 136 105 0 150 793 0
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Ielu un ar tām saistītās infrastruktūras stāvoklis Lielvārdē kopumā ir slikts, tām ir novecojis asfalta
segums, nefunkcionējoša vai neesoša lietus ūdens kanalizācija, daudzviet trūkst ielu apgaismojuma.
▪ Novada ielas nepieciešams labiekārtot, galvenokārt nodrošinot ātrumvaļņus pie sabiedriskām
iestādēm, ērtas un drošas gājēju pārejas, energoefektīvu apgaismojums, velonovietnes, kā arī
izbūvējot gājēju un veloceliņus;
▪ Racionālu un mērķtiecīgu Lielvārdes novada pašvaldības ceļu un ielu infrastruktūras attīstību kavē tas,
ka nav veikts komplekss esošās ceļu un ielu situācijas izvērtējums un nav izstrādāts tālākās rīcības plāns
infrastruktūras pilnveidei.
Lielvārdē esošo ielu un ar tām saistītās infrastruktūras stāvoklis ir slikts un vērojama turpmāka situācijas
pasliktināšanās.
Dzelzceļa transports
▪ Lielvārdes novada dienvidu daļu aptuveni 17 km garā posmā šķērso Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija –
novadam ļoti nozīmīgs transporta infrastruktūras objekts.
▪ Dzelzceļš izbūvēts 1858. – 1861.gados un ap to izveidojusies Lielvārdes pilsēta un Jumpravas ciems.
▪ Pasažieru vilcieni Lielvārdes novadā apstājas trīs dzelzceļa stacijās: Lielvārdē, Kaibalā un Jumpravā.
2011.gada februārī darbadienās Rīgas virzienā no Lielvārdes stacijas kursē 27 vilcieni dienā, no
Jumpravas – 12 un Kaibalas – 11.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
36
▪ Braukšanas ilgums no Lielvārdes uz Rīgu ir aptuveni viena stunda, no Jumpravas – aptuveni stunda un
desmit minūtes.
▪ Pasažieru vilcienu kustības saraksts ir piemērots, lai ikdienā ar vilcienu varētu nokļūt uz darbu vai
mācībām no Lielvārdes uz Rīgu, mazākā mērā tas attiecināms arī uz Kaibalu un Jumpravu.
▪ Attālums no Lēdmanes ciema līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai ir aptuveni 16 km, ceļam ir grants
segums.
▪ Lēdmanes pagasta iedzīvotāji nevar ērti nokļūt uz dzelzceļa staciju ar sabiedrisko transportu.
▪ Novada teritorijā ceļi šķērso dzelzceļu četrās vietās: divās vietās Lielvārdes pilsētā, Kaibalā un
Jumpravā. Šīs dzelzceļa pārbrauktuves ir salīdzinoši drošas, tomēr to tehniskais stāvoklis ir slikts, jo
īpaši pārbrauktuvei pie Lielvārdes stacijas, kas tiek intensīvi izmantota.
▪ Lielvārdes dzelzceļa stacijas tuvumā trūkst automašīnu stāvvietas.
Pa dzelzceļu no Lielvārdes pilsētas uz Rīgas centru rīta sastrēgumstundā var nokļūt ātrāk nekā no Rīgas
pilsētas perifērijas. Uzlabojoties pasažieru dzelzceļa pakalpojumu kvalitātei, Lielvārdes pilsētā var
palielināties svārstmigrantu skaita pieaugums.
Sabiedriskais autotransports
▪ Intensīva sabiedriskā autotransporta kustība novadā ir pa A6 autoceļu, cauri Lielvārdei un Dzelmēm.
2011.gada februārī pa šo ceļu virzienā uz Rīgu kursēja ap 12 – 18 reisi dienā, no kuriem lielai daļai
pietura ir tikai Lielvārdē.
▪ Lēdmanē sabiedriskā transporta intensitāte ir daudz zemāka:
· No Lēdmanes uz Lielvārdi darbadienās kursē 2 autobusi dienā;
· No Lēdmanes uz Rīgu darbadienās kursē 2 autobusi dienā.
▪ No Jumpravas ciema nav regulāru autobusu reisu.
▪ Pārvadātāji Lielvārdē un Jumpravā, kā arī pašvaldībai piederošs autobuss Lēdmanē, pārvadā novada
izglītojamos uz izglītības iestādēm, vienlaikus dodot iespēju arī citiem iedzīvotājiem nokļūt līdz novada
centram vai pagastu pārvaldēm. Nepieciešama skolēnu pārvadājumu sabiedriskā transporta tīkla
pilnveidošana.
Sabiedriskā autotransporta satiksme starp Lielvārdi un Rīgu ir laba, bet vāji attīstīta satiksme ir starp
Lēdmani un Rīgu un Lēdmani un Lielvārdi. No Jumpravas ciema nav regulāru autobusu reisu.
7.2. Telekomunikācijas
▪ Gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus novadā sniedz visi mobilo sakaru operatori,
kas darbojas Latvijā.
▪ Digitālās televīzijas apraidi Lielvārdes novadā, tāpat kā visā valstī, nodrošina uzņēmums SIA
„Lattelecom”. Lielā daļā Lielvārdes novada ir pieejama arī HD televīzijas paka ar augstu izšķirtspēju.
▪ Fiksētos interneta pieslēgumus nodrošina uzņēmums SIA „Lattelekom”, kā arī vairāki vietēja mēroga
operatori (SIA „Ogreland”, SIA „Ogres Interneta Centrs”, IK Modris Cābe).
▪ 2009.gada decembrī pieejamais SIA „Lattelecom” interneta ātrums Lielvārdes pilsētā bija līdz 20
mbit/s, kas uzskatāms par Latvijas līmenim vidēji labu ātrumu.
▪ Optiskais interneta tīkls nav pieejams.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
37
▪ Kultūras namā „Lielvārde” un Lielvārdes novada sporta centrā ir uzstādīti publiskie interneta pieejas
punkti – e-kioski.11
▪ Bezmaksas bezvadu internets pieejams četrās novada bibliotēkās.
Lielvārdes novads kopumā ir nodrošināts ar mūsdienu telekomunikāciju pakalpojumiem.
7.3. Ūdensapgāde un kanalizācija
▪ Ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus Lielvārdē un Lēdmanē sniedz SIA „Lielvārdes
Remte”, Jumpravā – Jumpravas pašvaldības aģentūra.
▪ Centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveidotas Lielvārdes pilsētā, Lēdmanes ciemā, Jumpravas ciemā
un Dzelmēs.
▪ Centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus Lielvārdes pilsētā saņem 3 696 iedzīvotāji, Lēdmanes ciemā
650 iedzīvotāji12
, Jumpravas ciemā 754 iedzīvotāji un Dzelmēs – 106 cilvēki. Kopumā novadā
centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus izmanto 5 206 cilvēki jeb 45,7% novada iedzīvotāju.
▪ Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu saņēmēju skaits kopš 2007.gada Lielvārdes novadā
palielinājies.
▪ 2009.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, Lielvārdes pilsētā vērojams divkāršs patērētā ūdens apjoma
samazinājums komercstruktūrās un iestādēs. Tas ir saistīts ar divu lielu uzņēmumu darbības
pārtraukšanu (SIA „Lācplēša alus” un SIA „Triāls”), kā arī vismaz 5 ēdināšanas uzņēmumu darbības
apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu. Būtiski samazinājies arī budžeta iestāžu ūdens patēriņš, jo gan
skolā, gan bērnudārzā ir veikta virtuves modernizācija, kā rezultātā tika uzstādītas ūdens taupošas
ierīces.13
▪ Lielvārdē ir astoņas ūdens ņemšanas vietas – urbumi. Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs katrā tiek
izmantots viens urbums, Lēdmanē un Jumpravā ir arī pa vienam rezerves urbumam.
▪ Pārējos ciemos un lauku saimniecībās ūdensapgāde ir no akām vai lokāliem urbumiem.
▪ Lielvārdē ir trīs dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas bet Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs pa vienai.
Stacijas ir tehniski novecojušas un ir nepieciešama to modernizācija.
▪ Novadā atrodas 6 komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām pieslēgtas ap 55 – 60%
mājsaimniecību (sk. 7.3. – 1. tabulu).
7.3. – 1.tabula Komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Lielvārdes novadā
Iekārtas atrašanās vieta Lietotāji Jauda Tips Būvniecības
gads
Lielvārdes pilsētas attīrīšanas iekārtas 3 696 885 m2 / dnn Bioloģiskā 2008
Jumpravas attīrīšanas iekārtas 710 700 m3 / dnn Bioloģiskā 1974
Lēdmanes attīrīšanas iekārtas 600 300 tūkst m3 gadā
Bioloģiskā 1974
Dzelmes attīrīšanas iekārtas 100 50 m3 / dnn Mehāniskā 1970ie
Kaibalas attīrīšanas iekārtas 158 30 m3 / dnn Bioloģiskā 2008
Jumpravas speciālās internātpamatskolas attīrīšanas iekārtas
- 20 m3 / dnn Bioloģiskā 1991
Kopā 5 264
11
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada pārskats, 76 lpp. 12
Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005 - 2017. 1.sējums. Paskaidrojuma raksts, pielikums „Vides pārskats”, 5.lpp. 13 Projekta “ūdensaimniecības pakalpojumu attīstība Lielvārdē II kārta” Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
38
▪ Kopumā novadā centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pakalpojumus izmanto 46,2% iedzīvotāju.
Pastāv iespēja palielināt pakalpojumu apjomu, tajā skaitā arī paplašinot notekūdeņu savākšanas tīklus
Lielvārdē.
▪ Lielvārdes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 2008.gadā ir rekonstruētas, nodrošinot normatīviem
atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.14
▪ Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jauda Lēdmanē un Jumpravā pārsniedz pašreizējo nepieciešamību.
▪ Lēdmanē un Jumpravā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās, nepieciešama arī maģistrālo
ūdensvadu maiņa.
▪ Dzelmēs notekūdeņu attīrīšanai izmanto 1960-jos gados izbūvētas nosēdakas, kas ir tehniski
nolietojušās, nepietiekami attīrīts notekūdens no Dzelmēm nokļūst Daugavā, tieši dabas liegumā
„Daugava pie Kaibalas”, kas ir Natura 2000 teritorija.
▪ Pārējos ciemos un lauku saimniecībās notekūdeņu savākšanai izmanto dažādas hermetizācijas pakāpes
notekūdeņu savākšanas tvertnes/bedres.
▪ Salīdzinoši liels notekūdeņu ražotājs ir kažokzvēru ferma „Lāčplēsis ZF” Lielvārdē – 2007.gadā no tās
vidē tika novadīti 10,7 tūkstoši m3 saskaņā ar normatīviem attīrītu notekūdeņu.
Kopumā Lielvārdes novadā ir attīstīta ūdensapgādes sistēma, tomēr tā ir tehniski nolietojusies, jo īpaši
Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs.
7.4. Siltumapgāde
▪ Lielvārdes novadā tiek izmantoti dažādi siltumapgādes veidi: centralizētā siltumapgāde, lokālā apkure
un individuālā apkure.
▪ Lielvārdē un Lēdmanes pagastā siltumapgādi nodrošina SIA „Lielvārdes Remte”, Jumpravas pagastā –
Jumpravas pašvaldības aģentūra.
▪ Centralizētos siltumapgādes pakalpojumus novadā izmanto aptuveni 40% iedzīvotāju, kā arī
pašvaldības iestādes un medicīnas iestādes.15,16
▪ Lielvārdē kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze, Lēdmanē – cietais kurināmais, Jumpravā šķelda un
koksnes atkritumi.
▪ SIA „Lielvārdes Remte” ir 8 katlu mājas, kopējā jauda Lielvārdē 17 MW, Lēdmanē 15,4 MW. Jumpravā
ir viena katlu māja ar jaudu 2,5 MW, rekonstruēta 2002.gadā, vienlaikus daļēji rekonstruējot arī
siltumtrasi (sk. informāciju par Lielvārdes novadā izmantotā kurināmā daudzumu 1.pielikumā).
Esošajām katlu mājām nepieciešama rekonstrukcija, taču novada siltumapgādes sistēmas
racionalizācijai - nepieciešams izbūvēt koģenerācijas staciju.
▪ Novadā nav apzinātas iespējas un nenotiek tādu atjaunojamo energoresursu, kā saule, vējš, zemes
siltums u.c. izmantošana.
▪ Novadā nav izstrādāts vienots plāns racionālas un modernas siltumapgādes attīstībai.
Lielvārdē, Lēdmanē un Jumpravā funkcionē centralizētas siltumapgādes sistēmas, no kurām atjaunojamos
resursus izmanto tikai Jumpravas siltumapgādes sistēma.
14
Lielvārdes un Lielvārdes pagasta teritorijas plānojums 2002. – 2014. Grozījumi. 1.daļa. Paskaidrojuma raksts. 20.lpp. 15
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada pārskats, 45 lpp. 16
Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005 – 2017. 1.sējums, Paskaidrojuma raksts. 27.lpp.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
39
7.5. Elektroapgāde
▪ Lielvārdes novada teritorijā atrodas 142 A/S „Sadales tīkls” valdījumā esošās transformatoru
apakšstacijas ar jaudu no 25kVA līdz 1 260 kVA.
▪ Novada teritoriju šķērso šādas elektrolīnijas:
· 20 kV gaisvadu līnijas 130 km garumā;
· 20 kV kabeļu līnijas 6 km garumā;
· 10 kV gaisvadu līnijas 3,8 km garumā;
· 10 kV kabeļu līnijas 0,13 km garumā;
· 0,4 kV gaisvadu līnijas 286 km garumā;
· 0,4 kV kabeļu līnijas 77 km garumā.
▪ Lielvārdes novada kopējais elektroenerģijas patēriņš laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam ir
samazinājies par 2,9% (sk. 7.5. – 1.attēlu).
7.5. – 1.attēls Lielvārdes novada kopējais elektroenerģijas patēriņš kilovatstundās, 2008.-2010.gads
Informācijas avots: A/S „Sadales tīkls” Centrālais reģions
▪ Lielākie elektroenerģijas patērētāji Lielvārdes novadā 2010.gadā bija SIA „Lielvārdes Remte”, SIA
„Daugavkrasts”, Lielvārdes novada pašvaldība, SIA „Veina Plus” un SIA „Lāčplēša piens”.
▪ Jaunie pieslēgumi tiek plānoti atkarībā no lietotāju pieprasījuma elektroapgādei.
▪ Saskaņā ar A/S „Sadales tīkls” pārstāvju sniegto informāciju novada elektrolīniju tehniskais stāvoklis ir
apmierinošs. Risināmās problēmas ir sprieguma kvalitātes uzlabošana, stārķu ligzdu bojājumu
samazināšana un strauji aizaugošo elektrolīniju trašu attīrīšanas jautājumi.
Lielvārdes novada teritoriju pārsvarā šķērso 0,4 kV un 20 kV gaisvadu līnijas. Jaunie pieslēgumi pašvaldības
teritorijā tiek plānoti atkarībā no lietotāju pieprasījuma elektroapgādei.
7.6. Gāzes apgāde
▪ Lielvārdes novadu šķērso maģistrālais gāzes vads, kas virzās cauri visai Latvijai17
un dabasgāze no šī
vada atzara ir pieejama arī Lielvārdes pilsētā un pagastā, tai skaitā nodrošinot gāzes padevi Lielvārdes
pilsētas daudzdzīvokļu namos.
▪ Kaibalā atrodas gāzes regulēšanas stacija.
▪ Pārējie novada iedzīvotāji saimniecībā izmanto gāzi, kas pieejama gāzes balonos.
17
Valsts civilās aizsardzības plāna projekts
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
40
Lielvārdes novadā pieejama dabasgāze no maģistrālā gāzes vada – resurss, kas rada priekšrocības
teritorijas attīstībai ražošanas, apkures un citas saimnieciskās darbības sekmīgākai realizēšanai.
7.7. Atkritumu apsaimniekošana
▪ Lielvārdē, Lielvārdes pagasta teritorijā un Lēdmanē atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA
„Lielvārdes Remte”, kam ir noslēgts līgums ar SIA „L & T Hoetika”, savukārt Jumpravas pagastā
Jumpravas pašvaldības aģentūra ir noslēgusi līgumu ar SIA „Marss”. Atsevišķos gadījumos tiek
izmantoti arī SIA „Ķilupe” pakalpojumi.
▪ Lielvārdē, Lielvārdes pagastā un Jumpravas pagastā līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēguši
aptuveni 80% iedzīvotāju. Lēdmanes pagastā līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēdzis
mazāks iedzīvotāju skaits. Rezultātā šeit ar sadzīves atkritumiem tiek pārslogotas publiski pieejamās
atkritumu novietnes.
▪ 2009.gadā Lielvārdes pilsētā un pagastā un Lēdmanes pagastā tika izvestas 1392 tonnas atkritumu18
,
Jumpravas pagastā gadā izved aptuveni 1990 m3 sadzīves atkritumu.
▪ Atkritumi tiek izvesti uz atkritumu izgāztuvi nešķirotā veidā.
▪ 2010.gadā Lielvārdes pilsētā iznomāta zeme atkritumu šķirošanas laukuma izveidei, kas kalpos par
pamatu tālākai šķirotu atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.
▪ Novada publiskajās teritorijās trūkst atkritumu urnu un konteineru.
▪ Novada teritorijā atrodas bijusī atkritumu izgāztuve „Krātuves”, kuras teritoriju nepieciešams rekultivēt
un tajā veikt gruntsūdens monitoringu.
▪ Novadā trūkst stratēģija pilnvērtīgas un modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei.
Centralizētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iekļauta lielākā daļa novada iedzīvotāju, taču vēl nav
izveidota atkritumu šķirošanas sistēma.
7.8. Nekustamais īpašums un būvniecība
▪ Lielāko daļu Lielvārdes novada aizņem lauksaimniecībā izmantotā zeme (49,9%) un mežs (33,8%) (sk.
7.7. – 1.tabulu).
7.7. – 1.tabula Zemes lietošanas veidi Lielvārdes novadā, 2010.gada 1.janvāris
Zemes lietošanas veids Platība (ha) % no novada platības
Lauksaimniecībā izmantotā zeme 11 245,8 49,9
Aramzeme 7 684,7 34,1
Augļu dārzs 206,4 0,9
Pļava 1 033,5 4,6
Ganības 2 321,2 10,3
Mežs 7 611,2 33,8
Krūmājs 417,2 1,9
Purvs 62,9 0,3
Ūdens objekti 1 058,0 4,7
Zeme zem ūdeņiem 1 058,0 4,7
Zeme zem zivju dīķiem 0,0 0,0
18
Latvijas Vides ,ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
41
Zemes lietošanas veids Platība (ha) % no novada platības
Ēkas un pagalmi 498,5 2,2
Ceļi 592,5 2,6
Pārējās zemes 1 030,1 4,6
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Lielākā daļa novada zemju atrodas fizisko personu īpašumā un lietošanā (62,5%), pašvaldības īpašumā
un pašvaldībai pieder un ir piekritīgas tikai 4% zemju (sk. 7.7. – 2.tabulu). Juridisku personu īpašumā
atrodas 10,3% un valsts īpašumā vai lietošanā atrodas 22,8% no novada zemes.
7.7. – 2.tabula Zemes īpašuma statuss Lielvārdes novadā, 2010.gada 1.janvāris
Statuss Platība (ha) % no novada platības
Fiziskās personas, īpašumā 13 771,9 61,2
Juridiskās personas, īpašumā 2 325,7 10,3
Pašvaldība, īpašumā 580,5 2,6
Valsts, īpašumā 34,0 0,2
Jaukts statuss, īpašumā 96,4 0,4
Fiziskās personas, lietošanā 293,0 1,3
Juridiskās personas, lietošanā 2,1 0,0
Pašvaldībai piekritīgs 306,3 1,4
Valstij piekritīgs 5 087,8 22,6
Zeme reformas pabeigšanai 18,5 0,1
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2009.gadā Lielvārdes novadā bija 4289 mājokļi.
▪ Lielvārdes novadā 2009.gadā bija 2041 dzīvojamās mājas ar kopējo dzīvojamo platību 408,5 tūkstoši
m2.
▪ 2009.gadā Lielvārdes novadā tika izsniegtas 92 būvatļaujas, tai skaitā 58 būvatļaujas dzīvojamām
mājām.
▪ Novada pašvaldības īpašumā ir 145 nekustamie īpašumi, tajā skaitā dzīvojamās mājas, dzīvokļi,
administratīvās ēkas, pašvaldības iestāžu ēkas u.c.
▪ Lielvārdes pilsētā un Lielvārdes pagastā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu nodrošina SIA
„Lielvārdes Remte”, kopā apsaimniekojot 120 dzīvokļus.
▪ Jumpravas pagastā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu veic iedzīvotāji, kas izveidojuši vietējās
pārvaldes.
▪ Novadā esošās daudzdzīvokļu mājas nav siltinātas, tajās nepieciešama nolietoto apkures sistēmu
rekonstrukcija.
▪ Daudzdzīvokļu ēkas nepieciešams piemērot personām ar funkcionāliem traucējumiem.
▪ Novadā esošo daudzdzīvokļu māju kvartāli nav labiekārtoti – asfalta segums ir nolietots, trūkst bērnu
rotaļu laukumu un soliņu.
▪ Ēku apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošanai, novada iedzīvotājiem nepieciešams organizēt
informatīvos pasākumus un konsultācijas par ēku un to apkārtnes uzturēšanu un labiekārtošanu.
▪ Novadā trūkst stratēģijas pašvaldībai piederošo un tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu
apsaimniekošanai, tajā skaitā racionālai un dizaina ziņā veiksmīgai publisko teritoriju labiekārtošanai
un apzaļumošanai, trūkst vienota informācijas zīmju standarta.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
42
Lauksaimniecībā izmantotās zemes novadā aizņem lielāku platību nekā meži. Lielvārdes novada pašvaldībai
pieder tikai ap 4% novada zemju, kas liedz īstenot aktīvu pašvaldības politiku, piemēram, ražotņu attīstībā
uz pašvaldības zemēm.
7.9. Kapsētas
▪ Lielvārdes novada teritorijā ir 5 atvērtās kapsētas, no tām 3 Lielvārdē, 1 Lēdmanē un 1 Jumpravā (sk.
7.8. – 1.tabulu).
7.8. – 1.tabula Kapsētas Lielvārdes novadā
Kapsētas nosaukums Atrašanās vieta
Lielvārdes pilsētas „Lāčplēša” kapi Lielvārde, Laimdotas iela 57
Lielvārdes pilsētas (katoļu) kapi Lielvārde
Ozolleju kapi Lielvārde
Jumpravas kapi Jumpravas pagasts
Lēdmanes kapi Lēdmanes pagasts
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Lielvārdes pilsētā kapsētu apsaimniekošanu nodrošina SIA „Mūžība”, citur – kapsētu pārziņi.
▪ Nav veikta novada kapu topogrāfiskā uzmērīšana.
▪ Jumpravas kapos trūkst kapličas, „Lāčplēša” kapos kapliča ir sliktā tehniskā stāvoklī.
7.10.Citi pakalpojumi
▪ Apdrošināšanas un banku pakalpojumi pieejami tikai Lielvārdes pilsētā. Jumpravā nav šādu
pakalpojumu un nav arī naudas izsniegšanas bankomātu.
▪ Pasta nodaļas atrodas Jumpravā, Lēdmanē un Lielvārdē.
▪ Lielvārdē atrodas dzimtsarakstu nodaļa.
▪ Lielvārdes novadā netiek sniegti vairāki ikdienā nepieciešami sadzīves pakalpojumi, piemēram, nav
ķīmiskās tīrītavas, veļas mazgātuves, nav pieejami sadzīves tehnikas remonta pakalpojumi.
Atsevišķās novada apdzīvotās vietās trūkst būtiski sadzīves pakalpojumi, piemēram, banku pakalpojumi,
ķīmiskās tīrītavas, sadzīves tehniskas remonta pakalpojumi.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
43
8. Vides stāvoklis
8.1. Gaisa kvalitāte
▪ Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi,
iestāžu katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas un gāzes ekspluatācijas iecirkņi.
▪ Saskaņā ar 2009.gada pārskata datiem, lielāko gaisa piesārņojumu Lielvārdes novadā rada katlu mājas,
kurās kā kurināmais pārsvarā tika izmantota dabas gāze un koksne (informāciju par gaisa piesārņojuma
emisijām sk. 1.pielikumā).
▪ 2009.gadā novada katlu māju radītais gaisu piesārņojums bija: 7,59 t slāpekļa oksīda, 1429,2 t oglekļa
dioksīda un 12,6 t oglekļa oksīda (tvana gāzes).
▪ Mazāku daudzumu izmešu radīja citi uzņēmumi – gāzes ekspluatācijas iecirkņi un ar degvielas
uzglabāšanu un uzpildi saistīti uzņēmumi.
▪ Mobilie gaisa piesārņojuma avoti ir autotransports un dzelzceļa transports. Satiksmes intensitāte uz
galvenā valsts autoceļa A6 ir 6917 automašīnas diennaktī, taču trūkst informācijas par piesārņojuma
apjomu.
Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi.
8.2.Ūdens kvalitāte
▪ Detāls novada ūdensteču kvalitātes vērtējums nav veikts. 2009.gadā Daugavas ūdens kvalitāte
monitoringa stacijā augšpus Ogres ietekai tika vērtēta kā laba.19
▪ Nozīmīgākās Lielvārdes novada ūdensteces – Daugava un Ogre – sākas ārpus novada teritorijas un to
ūdens kvalitāti lielā mērā nosaka piesārņojums, kas radīts ārpus novada teritorijas.
▪ Lielvārdes pilsētā, Jumpravā, Lēdmanē un Dzelmēs ir centralizētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas
savāc lielāko daļu novadā radītā piesārņojuma (sk. 7.3.nodaļu).
▪ Būtiskāku ietekmi uz Daugavas ekosistēmu rada bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkums
Dzelmēs, kas negatīvi ietekmē vidi Natura 2000 teritorijā – dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”.
▪ Negatīvu ietekmi uz upju ekosistēmām atstāj arī pārējās mājas, kas atrodas tuvu dabiskajām
ūdenstecēm un kas nav pieslēgtas centralizētajam kanalizācijas tīklam.
Tā kā liela daļa novadā esošo mājokļu ir pieslēgta centralizētajām notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas
sistēmām, Lielvārdes novads kopumā neatstāj būtisku ietekmi uz ūdens kvalitāti, tomēr jāatzīst, ka
nepietiekami attīrīti notekūdeņi no Dzelmēm un atsevišķām mājām nokļūst Natura 2000 teritorijās
„Daugava pie Kaibalas” un „Ogres ieleja”.
8.3.Trokšņi
▪ Nozīmīgākie troksni radošie objekti Lielvārdes novadā ir valsts nozīmes autoceļš A6 un dzelzceļš.
▪ Lielvārdes novada teritorijā nav izstrādāti rīcības plāni trokšņa samazināšanai. Rīcības plāns trokšņa
samazināšanai ir izstrādāts autoceļa A6 posmam rietumos no Lielvārdes novada – pie Salaspils, kur
satiksmes intensitāte ir ievērojami augstāka.20
19
Latvijas virszemes ūdeņu kvalitātes pārskats par 2009.gadu. 20
Rīcības plānu izstrāde trokšņa samazināšanai uz valsts autoceļiem. Autoceļš A6.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
44
8.4.Grunts un gruntsūdeņu piesārņojums
▪ Novadā nav veikts visaptverošs gruntsūdens kvalitātes novērtējums.
▪ Saskaņā ar LVĢMC pieejamo informāciju Lielvārdes novadā būtiski piesārņotu vietu nav, toties ir 15
potenciāli piesārņotās vietas (sk. 2.pielikumu), kas pārsvarā atrodas Jumpravas un Lēdmanes pagastos.
▪ Lielākā daļa uzņēmumu, kas rada potenciālo piesārņojumu, darbojas automobiļu tehniskās apkopes un
remonta nozarē.
8.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
� Lielvārdes novadā atrodas viens dabas parks, trīs dabas pieminekļi, viens dabas liegums un trīs
mikroliegumi (sk. 8.5. – 1.tabulu).
8.5. – 1.tabula
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Lielvārdes novadā
Teritorijas kategorija
Nosaukums Kods Aizsardzībā kopš (gads)
Platība (ha) Lēmums Natura 2000 teritorija
Dabas parks Ogres ieleja (atrodas vairāku
pašvaldību
teritorijā)
3045 2004 872,6 – Lielvārdes
novadā (Kopā
– 7516,0)
LR MK / 08.04.2004 Noteikumi Nr.267 „Grozīj. MK Not.Nr.83”
2004.gads
Ir
Dabas piemineklis
Rembates parks 7058 2001 11,3 LR MK / Noteikumi Nr.131 par dendroloģiskajiem stādījumiem,
2001.gads
Nav
Dabas piemineklis
Rumbiņas ūdenskritums
(Ietilpst Lielvārdes
parka teritorijā)
4128 2001 1,1 LR MK / Noteikumi Nr. 175 par ģeol. un ģeomorf. dabas pieminekļiem, 2001.gads
Nav
Dabas piemineklis
Lielvārdes parks 7057 1957 4,4 LR MK / Noteikumi Nr.131 par dendroloģiskajiem stādījumiem
2001.gads
Nav
Dabas liegums Daugava pie Kaibalas
5272 2004 579,0 LR MK / 08.04.2004 Noteikumi Nr.266”Grozīj. MK Noteikumi
Nr.212” 2004.gads
Ir
Mikroliegums 906 2,1 ir, kā daļa no dabas parka
“Ogres ieleja”
Mikroliegums 907 3,7 ir, kā daļa no dabas parka
“Ogres ieleja”
Mikroliegums Dzelmes 46 ir
Informācijas avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
▪ Dabas aizsardzības plāni ir izstrādāti šādām teritorijām:
· Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” (Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības
plāns 2008. – 2018.gadam);
· Dabas parks „Ogres ieleja” (Dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns 2008. –
2018.gadam).
▪ Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi izstrādāti:
· Liegumam „Daugava pie Kaibalas” (Ministru kabineta noteikumi Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava
pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, izdoti 2009.gada 30.jūnijā).
Natura 2000 teritorijas
Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” atrodas Lielvārdes un Ķeguma novadā.
▪ Tas ietver 7 km garu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma HES aizsprosta starp Dzelmēm un Kaibalu.
▪ Jau 2000.gadā lieguma teritorija iekļauta ES putniem nozīmīgo vietu sarakstā.21
▪ Liegums dibināts 2004.gadā ūdensputnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas aizsardzībai.
21
Latvijas dabas fonds, www.ldf.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
45
▪ 2004.gadā iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā.
▪ Pavasara migrācijas laikā vienlaicīgi var novērot līdz pat 3 000 dažādu ūdensputnu.
▪ Konstatēti 4 aizsargājami biotopi un 38 retas un aizsargājamas sugas.22
▪ Draudi:
· Nepietiekami attīrīti notekūdeņi, kas ieplūst Daugavā pie Dzelmēm;
· Neorganizēts tūrisms un atpūta pie dabas;
· Dabisko Daugavas palieņu pļavu aizaugšana;
· Motorizētu ūdenstransporta līdzekļu pārvietošanās, kas migrējošiem putniem īpaši kaitīga laikā no
1.marta līdz 1.maijam.
Dabas parks „Ogres ieleja” atrodas Lielvārdes, Ērgļu, Ķeguma un Ogres novados.
▪ Veidots, lai aizsargātu vienu no izcilākajām cilvēka nepārveidotām dabiskajām upju ielejām Latvijā.
▪ Raksturo liela biotopu daudzveidība, tai skaitā Latvijā ļoti retās parkveida pļavas un platlapju – ozolu,
gobu un ošu meži.
▪ Konstatēti 11 īpaši aizsargājami biotopi, daudzas Latvijā retas, īpaši aizsargājamas augu sugas.23
▪ Dabas parka teritorijā atrodas divi mikroliegumi, kas izveidoti īpaši aizsargājama biotopa – nogāžu un
gravu mežu, kā arī daudzgadīgās mēnesenes aizsardzībai.
▪ Dabas aizsardzības plānā rekomendēts:
· Atteikties no būvniecības Ogres un tās pieteku ielejās;
· Nepaplašināt apdzīvotās teritorijas gar upi, saglabājot pēc iespējas nepārveidotu vidi;
· Teritorijas plānojuma dokumentos noteikt aizsargjoslu no Ogres un tās pieteku ielejas augšējās
krants;
· Inženierģeoloģiska rakstura apsvērumu dēļ, jaunbūves izvietot ne tuvāk par 50 m no ieleju augšējās
krants;
· Pārtraukt mazo HES attīstību, jo tie lielā mērā likvidētu Ogres un tās pieteku dabas vērtības.
Mikroliegums „Dzelmes” atrodas Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
▪ Veidots, lai aizsargātu lakstaugu pioniersabiedrības kaļķainās augsnēs.
Novadā tiek īstenoti pasākumi dabas vides un ainavas vērtību saglabāšanai nākamajām paaudzēm.
Lielvārdes novadā atrodas divas Natura 2000 teritorijas, kuru saglabāšanai nepieciešams ievērot īpašus
nosacījumus.
22
Latvijas dabas fonds, www.ldf.lv 23
Dabas aizsardzības pārvalde, www.daba.gov.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
46
9. Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi
9.1. Izglītība
▪ 2009.gadā Lielvārdes novadā bija 11 izglītības iestādes: vispārējā pirmskolas izglītības iestāde „Pūt
Vējiņi” (VPII „Pūt Vējiņi”), vispārējā pirmskolas izglītības iestāde „Zvaniņš” (VPII „Zvaniņš”), Edgara
Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Jumpravas vidusskola, Lielvārdes pamatskola, Lēdmanes pamatskola,
Kaibalas pamatskola, Lielvārdes mūzikas skola, Jumpravas mākslas un mūzikas skola, Lielvārdes novada
sporta centrs un Jumpravas speciālā internātpamatskola.
▪ Lēdmanē tiek veidota tautas universitāte, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešamas telpas.
▪ Novadā trūkst mūžizglītības un alternatīvās izglītības piedāvājuma.
Pirmsskolas izglītības iestādes
▪ Pirmsskolas izglītība tiek nodrošināta 5 izglītības iestādēs: VPII „Zvaniņš” un VPII „Pūt Vējiņi”, kā arī
Kaibalas, Lēdmanes un Lielvārdes pamatskolā. Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs bijis
mainīgs, taču nav vērojamas lielas izmaiņas (sk. 9.1. – 1.attēlu).
9.1. – 1.attēls Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās, 2007. – 2010.gads
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Lielvārdes novada pirmsskolas izglītības iestādēs mācās vairāk citu pašvaldību izglītojamie, nekā
novada izglītojamo citās pašvaldībās. Citu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs 2009./2010.m.g.
mācījās 11 izglītojamie (viens Ķeguma novadā, 10 Ogres novadā; 2% no kopējā Lielvārdes novadā
deklarēto pirmsskolas izglītības programmā izglītojamo skaita), savukārt Lielvārdes novada pašvaldības
pirmskolas izglītības iestādēs 2009./2010.m.g. mācījās 16 izglītojamie no citām pašvaldībām, bet
2010./2011.m.g. pat 20 izglītojamie.
▪ Pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogu skaits ir gandrīz nemainīgs, ir pieejami tādi speciālisti kā
logopēds, psihologs. VPII „Pūt Vējiņi” 2009./2010.m.g. strādāja 32 pedagogi un VPII „Zvaniņš” – 12
pedagogi.
▪ Finansējuma trūkuma dēļ VPII „Zvaniņš” nav veikta teritorijas labiekārtošana, ēkas siltināšana,
ēdināšanas telpu remonts u.c., savukārt VPII „Pūt Vējiņi” nepieciešama baseina, kanalizācijas, virtuves
telpu rekonstrukcija un ēkas siltināšana. Nepieciešama visu pirmsskolas izglītības iestāžu teritoriju
labiekārtošana.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
47
Vispārējās izglītības iestādes
▪ Vispārējo pamata izglītību Lielvārdes novadā nodrošina piecās izglītības iestādēs: Lielvārdes
pamatskolā, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā, Kaibalas pamatskolā, Lēdmanes pamatskolā un
Jumpravas vidusskolā. Izglītojamo skaits laika periodā no 2007./2008.m.g. līdz 2009./2010.m.g.
samazinājies par 107 izglītojamiem (sk. 9.1. – 2.attēlu).
9.1. – 2.attēls Izglītojamo skaits vispārējās pamata izglītības iestādēs, 2007. – 2010.gads
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Vispārējo vidējo izglītību Lielvārdes novadā nodrošina divās izglītības iestādēs: Edgara Kauliņa
Lielvārdes vidusskolā un Jumpravas vidusskolā. Izglītojamo skaits laika periodā no 2007./2008.m.g. līdz
2009./2010.m.g. samazinājies par 29 izglītojamiem.
9.1. – 3.attēls Izglītojamo skaits vispārējās vidējās izglītības iestādēs
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Citu pašvaldību izglītības iestāžu pamatizglītības programmās 2009./2010.m.g. mācījās 5% Lielvārdes
novada izglītojamo, savukārt vidējās izglītības programmās – 37% izglītojamo (sk. 9.1. – 1.tabulu).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
48
Vidējo izglītību izglītojamie lielākoties izvēlas iegūt citur. Aptuveni puse no 9.klases absolventiem
izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs (lielākoties Ogres novadā), jo Lielvārdes novadā nav
profesionālās izglītības piedāvājuma.
9.1. – 1.tabula Lielvārdes novada izglītojamo skaits, kuri mācās citu pašvaldību izglītības iestādēs 2009./2010. mācību gadā
Novads Pamatizglītības iestādes Vidējās izglītības iestādes
Ķeguma novads 12 15
Rīga 16 44
Ogres novads 25 34
Kopā 53 93
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ No citām pašvaldībām 2009./2010.m.g. Lielvārdes novada izglītības iestādēs pamatizglītības
programmas apguva 67 izglītojamie, vidējās izglītības programmas arī 67 izglītojamie.
▪ Samazinoties izglītības finansējumam, pedagogi ir spiesti strādāt vairākās darba vietās (sk.9.1. –
2.tabulu). Tā rezultātā samazinās izglītības kvalitāte.
9.1. – 2.tabula Pedagogu skaits pamatdarbā un amatu savienošanas kārtībā vispārējās izglītības iestādēs 2009./2010.m.g.
Izglītības iestāde Pamatdarbā Amatu savienošanas kārtībā
Lielvārdes pamatskola 27
Lēdmanes pamatskola 14 4
Kaibalas pamatskola 7 8
Jumpravas vidusskola 28 8
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola 42
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Vispārējās izglītības iestāžu specifiskās iezīmes:
· Lielvārdes pamatskolā tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma (divās klasēs).
· Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā ir izveidota un tiek pilnveidota zinātniski pētnieciskā bāze.
· Jumpravas vidusskola tiek pasniegts mācību priekšmets B kategorijas autovadītāja apliecības
iegūšanai, kā arī darbojas jaunsargi. Izglītības iestādes telpas ir pietiekamas, lai varētu veidot
dienesta viesnīcu.
· Kaibalas pamatskola atrodas dabiskā, ekoloģiskā vidē, kas var kalpot par pamatu veidot pamatskolu
kā ekoskolu. Nelielais izglītojamo skaits klasēs nodrošina individuālu pieeju katram izglītojamam.
· Lēdmanes pamatskolā tiek nodrošinātas izglītības iespējas personām ar garīga rakstura
traucējumiem.
▪ Vispārējās izglītības iestādēs iespēju robežās tiek nodrošināta arī pieaugušo izglītošana (piemēram,
datorapmācība), piedāvājot telpas, aprīkojumu.
▪ Lielvārdes novada vispārējās izglītības iestādēs ir veikti pašvaldības un ES ieguldījumi infrastruktūras un
materiāltehniskās bāzes uzlabošanā, taču visas vajadzības izglītības kvalitātes nodrošināšanai nav
īstenotas. Neatbilstošā tehniskajā stāvoklī ir dabaszinātņu kabinets un virtuves bloks Lēdmanes
pamatskolā, Lielvārdes pamatskolai nepieciešama stadiona rekonstrukcija, Edgara Kauliņa Lielvārdes
vidusskolai nepieciešama stadiona un peldbaseina rekonstrukcija. Nepieciešama visu vispārējās
izglītības iestāžu pieguļošo teritoriju labiekārtošana. Novada skolu rīcībā esošā datortehnika ir tehniski
nolietojusies.
▪ Jumpravas vidusskolas un Lēdmanes pamatskolas ēkām nepieciešama fasādes un jumta siltināšana, kā
arī citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
▪ Lielvārdes novada pašvaldība nodrošina izglītojamo nokļūšanu uz izglītības iestādēm: Lielvārdes
pamatskolu, Kaibalas pamatskolu, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolu.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
49
▪ Attālums no Lielvārdes vidusskolas līdz Lielvārdes pamatskolai ir 4,4 km, līdz Kaibalas pamatskolai ir 5
km, līdz Lēdmanes pamatskolai – 15,3 km un līdz Jumpravas vidusskolai – 17,3 km.
▪ Visās vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošināta arī interešu izglītība.
Speciālās izglītības iestādes
▪ Jumpravas speciālā internātpamatskola ir vienīgā speciālā internātpamatskola Lielvārdes novadā un
agrākajā (pirms teritoriālās reformas veikšanas) Ogres rajonā, kas nodrošina izglītības iegūšanas
iespējas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
▪ Jumpravas speciālā internātpamatskola īsteno šādas izglītības programmas:24
· Speciālā pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, programma
paredzēta izglītojamiem no 1. līdz 12.klasei;
· Speciālā pamatizglītības programma izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai
vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;
· Profesionālā pamatizglītības programma „Ēdināšanas pakalpojumi”. Izglītojamajiem ir iespēja apgūt
pavāra palīga profesiju;
· Profesionālā pamatizglītības programma „Būvdarbi”. Izglītojamajiem ir iespēja apgūt
remontstrādnieka profesiju;
· Speciālā pirmskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
▪ Jumpravas speciālā internātpamatskola 2009./2010.m.g. Ogres novada domei piederošajās telpās
realizēja izglītības programmu divām klasēm – pieciem izglītojamajiem ar vidēji smagu un smagu garīgo
atpalicību (C līmenis) un astoņiem izglītojamajiem ar vieglu garīgo atpalicību (A un B līmenis).
▪ Jumpravas speciālajā internātpamatskolā 2008./2009. mācību gadā mācības uzsāka 56 izglītojamie, bet
2009./2010.mācību gadā 70 izglītojamie.25
2009./2010.gadā Jumpravas internātpamatskolā mācījās 33
izglītojamie no Ogres, 17 no Lielvārdes, astoņi no Ķeguma, pieci no Ikšķiles, trīs no Aizkraukles, viens
no Kandavas novada un viens no Rīgas.
▪ 2009./2010.m.g. Jumpravas speciālajā internātpamatskolā 14 pedagogi strādāja pamatdarbā un deviņi
pedagogi blakusdarbā.
▪ Apkures sistēma skolā ir tehniski nolietojusies. Skolas infrastruktūra nav pielāgota personām ar
invaliditāti, tajā skaitā materiāltehniskā bāze (piemēram, datori, rehabilitācijas iekārtas).
Izglītības iestāžu platība un noslogojums
▪ Novada izglītības iestāžu faktiskā ietilpība ir daudz lielāka nekā esošo izglītojamo skaits tajās.
▪ Ļoti plašas telpas ir Jumpravas vidusskolai (skolas platība 5 260 m2). Skola varētu uzņemt uz pusi vairāk
izglītojamo nekā 2010./2011.m.g. Jumpravas vidusskola būvēta 460 izglītojamajiem, bet
2010./2011.m.g. tajā mācījās 190 izglītojamie.
▪ Arī Lēdmanes pamatskola, kurā 2010./2011.m.g. mācījās ~100 izglītojamie, varētu uzņemt 300
izglītojamos.
▪ E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolā (platība 3 289 m2) 2010./2011.m.g. mācījās 490 izglītojamie. Vidusskolas
Kaibalas filiāle (platība 1 876m2), uz 2010./2011.m.g. – 45 (ar PII grupām) izglītojamie, lai gan skola var
uzņemt līdz 200 izglītojamos.
▪ Lielvārdes pamatskola (platība 4 135 m2) paredzēta 400 izglītojamajiem, bet 2010./2011.m.g. tajā
mācījās 290 (ar PII) izglītojamie.
▪ Lēdmanes pamatskola (platība 3 672m2) plānota 250 izglītojamajiem, bet 2010./2011.m.g. tajā mācījās
101 izglītojamais.
▪ Maksimāli noslogotas telpas ir vienīgi VPII „Pūt vējiņi”. VPII „Pūt vējiņi” (platība 5 885 m2),
2010./2011.m.g. tajā mācījās 330 izglītojamie.
24
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 21.lpp 25
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 21.lpp
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
50
▪ VPII „Zvaniņš” (platība 1 823 m2) 2010./2011.m.g. tajā mācījās 100 izglītojamie, uzņemt iespējams 130
izglītojamos.
Izglītojamo skaita prognozes
▪ Skolēnu skaits ar katru gadu novadā samazinās vidēji par 40-50 izglītojamiem. 2009.gada 1.septembrī
Lielvārdes novadā mācības uzsāka – 1 170 izglītojamie, 2010.g. 1.septembrī – 1 112 izglītojamie.
▪ Vērojams, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī izglītojamo skaits. Pēdējos gados (2009.-
2010.g.) skolēnu skaits gandrīz nemainīgs tikai Jumpravas vidusskolā, E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolā.
▪ Ņemot vērā bērnu dzimstības rādītājus novadā, var prognozēt, ka izglītojamo skaits pašvaldības
izglītības iestādēs līdz 2015.gadam turpinās samazināties (sk. 9.1. – 3.tabulu).
9.1. – 3.tabula
Izglītojamo skaita prognoze Lielvārdes novadā līdz 2015.gadam
Izglītības iestāde
2008 2009 2011 (prognoze)
2015 (prognoze) / Skaidrojums
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
532 498 488 Ja 2008.gadā Lielvārdē (Kaibalu ieskaitot) piedzima 113 bērni, 2009.gadā – 75, 2010.gadā – 61.
Jumpravas vidusskola
196 190 195 Skolā plānots izveidot profesionālās ievirzes programmas un vidusskolā būs iespējams iegūt ne tikai autovadītāja apliecību, bet arī profesiju, līdz ar to izglītojamo skaits varētu pieaugt. Ja netiks izveidots profesionālas ievirzes izglītības piedāvājums, vidusskola varētu pārtapt par pamatskolu un izglītojamo skaits varētu strauji samazināties. 2010.gadā Jumpravā ir piedzimuši tikai 11 bērni. Laika periodā no 2003.gada līdz 2010.gadam piedzimuši 152 bērni.
Lielvārdes pamatskola
305 292 262 Saskaņā ar dzimstības rādītājiem, izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 220 izglītojamiem.
Lēdmanes pamatskola
128 111 102 Lēdmanē no 2003. – 2010.gadam ir piedzimuši 75 bērni. Izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 80.
Jumpravas speciālā internātskola
75 65 55 Izglītojamo skaits samazināsies, jo speciālās izglītības programmas ir licencētas arī Lēdmanes pamatskolā un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā. Izglītojamie ar speciālajām vajadzībām arvien vairāk tiek integrēti šajās skolās. Ja izglītojamo skaits strauji samazināsies, skolas telpās varētu ierīkot internātu Jumpravas vidusskolas audzēkņiem.
VPII „Pūt, vējiņi”
320 320 330 Līdz 2013.gadam PII „Pūt, vējiņi” varētu būt rindas, bet no 2013.gadu, saskaņā ar dzimstības rādītājiem, izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 300.
VPII „Zvaniņš” 98 94 96 Izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 80. Tā kā iestāde realizē speciālās programmas bērniem ar valodas traucējumiem, tas piesaista papildus izglītojamos ne tikai no novada, bet arī blakus esošajām teritorijām.
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
Profesionālās ievirzes izglītība
▪ Profesionālās ievirzes izglītību Lielvārdes novadā nodrošina četras izglītības iestādes: Lielvārdes
Mūzikas skola, Jumpravas Mūzikas un mākslas skola, Lielvārdes sporta centrs un Mākslas skola
„Mākslas Aptieka”. Esošās profesionālās ievirzes izglītības iespējas novadā nav pietiekamas.
▪ Lielvārdes Mūzikas skola:
· īsteno šādas licencētas un akreditētas izglītības programmas:26
Taustiņinstrumentu spēle, Stīgu
instrumentu spēle, Pūšaminstrumentu spēle, Vokālā mūzika – Kora klase.
· 2009./2010.m.g. izglītības iestādi apmeklēja 126 audzēkņi.
· 2009./2010. m.g. strādāja 17 pedagogi.
· Lai nodrošinātu ēkas energoefektivitāti, Lielvārdes Mūzikas skolas ēkai nepieciešama fasādes un
jumta siltināšana un citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
26
www.lielvarde.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
51
▪ Jumpravas Mūzikas un mākslas skola:
· īsteno šādas licencētas un akreditētas izglītības programmas: taustiņinstrumentu spēle, stīgu
instrumentu spēle, pūšaminstrumentu spēle, vizuāli plastiskā māksla.
· 2009./2010.m.g. mācījās 91 izglītojamais, no tiem 50 – mūzikas izglītības programmās un 41 –
mākslas programmā.
· Sagatavošanas grupā Jumpravā 2009./2010.m.g. mācījās 8 audzēkņi.
· 2009.gada nogalē uzsākts darbs pie sagatavošanas klases atvēršanas Kaibalā izglītības programmā
„Vizuāli plastiskā māksla”.27
· 2009./2010.m.g. Jumpravas mūzikas un mākslas skolā strādāja 15 pedagogi – 11 mūzikas izglītības
programmās un 4 mākslas izglītības programmās.
· Skola nenodrošina absolventiem iespēju iesaistīties mākslas un dizaina profesionālo pakalpojumu
tirgū ar radošo darbnīcu un uzņēmējdarbības atbalsta palīdzību.
▪ Mākslas skola „Mākslas Aptieka”
· „Mākslas aptieka” ir pirmā mākslas privātskola Latvijā, tā ir atvērta 1995.gada 1.oktobrī.
· Skolā apgūst šādus mācību priekšmetus: gleznošana, zīmēšana, kompozīcija, keramika,
tekstilmāksla, grafika, mode un stils, teātris, foto/video, datorgrafika, ģitāra.
· Skolu apmeklē bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 16 gadiem.
· Atsevišķas darbnīcas var apmeklēt bērni sākot no trīs gadiem, tiek piedāvātas darbnīcas
pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.28
▪ Lielvārdes novada sporta centrs
· Izglītības iestādē tiek realizētas sešas izglītības programmas: divas vieglatlētikā, divas florbolā un
divas tenisā.
· Atvērta vieglatlētikas nodaļa Lēdmanes pagastā, kur nodarbojas 15 vieglatlētikas grupas audzēkņi.
Lēdmanes sporta bāze arī tiek izmantota vieglatlētikas sacensību organizēšanai.29
· Izglītības iestāde īsteno mācību programmas interešu izglītībā: dambretē, frisbijā, volejbolā.
· Sporta centrā strādā 11 sporta treneri ar atbilstošu kvalifikāciju.
· Lielvārdes novada sporta centram ir stabils audzēkņu un grupu skaits. Izglītības iestādes audzēkņi
aktīvi piedalās dažādos sporta pasākumos (sk. 9.1. – 4.tabulā).
9.1. – 4.tabula Lielvārdes novada sporta centra audzēkņu skaits un sporta pasākumi, 2007. – 2009.gads
Aktivitāte 2007 2008 2009
Audzēkņu skaits 192 audzēkņi (četri sporta
veidi)
182 212 audzēkņi (seši sporta veidi)
Sporta pasākumi
Pilsētas sporta svētki
250 dalībnieki 200 dalībnieki 280 dalībnieki
Latvijas čempionāts florbolā
virslīga
14 spēlēs kopā 1500 skatītāji 12 spēlēs kopā 1300 skatītāji 14 spēlēs kopā 1100 skatītāji
LTSA sacensības volejbolā 6 sacensības, 100 dalībnieki
8 sacensības, 120 dalībnieki 7 sacensības, 100 dalībnieki
Latvijas jaunatnes sacensības
florbolā, fināli
Vairāk kā 20 sacensību gadā Vairāk kā 20 sacensību gadā Vairāk kā 14 sacensību gadā,
finālā vairāk kā 350 skatītāju
Pludmales volejbola trīs posmi 40 komandas
32 komandas 34 komandas
Rajona čempionāts florbolā
10 komandas, 130 dalībnieki 12 komandas, 156 dalībnieki --
27
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 25.lpp 28
http://www.artopen.lv/ 29
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 27.lpp
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
52
Aktivitāte 2007 2008 2009
Latvijas čempionāts frisbijā -- 8 komandas
12 komandas
Latvijas čempionāts
veterāniem florbolā
12 komandas 10 komandas --
Latvijas amatieru basketbola
līga
-- 8 spēles, ap 1000 skatītāju 6 spēles, 700 skatītāju
Smilšu spēles skolām -- 80 dalībnieki --
„Lielā balva” skolām -- 450 dalībnieki --
Rīgas čempionāts florbolā
-- 6 spēles --
Novada čempionāts hokejā -- -- 3 sacensības, 24 komandas, 50
dalībnieki
„Salming” čempionāts florbolā -- -- 8 spēles, 60 dalībnieki
Novada futzāla čempionāts -- -- 8 komandas, 64 dalībnieki
Informācijas avots: Lielvārdes novada sporta centrs
Viena izglītojamā izmaksas Lielvārdes novadā
▪ Visaugstākās viena izglītojamā izmaksas 2010.gadā Lielvārdes novadā bija Jumpravas speciālajā
internātskolā, t.i., 4 138 LVL uz vienu izglītojamo gadā (sk. 9.1. – 5.tabulu).
9.1. – 5.tabula Viena izglītojamā izmaksas Lielvārdes novadā 2010.gadā (latos)
Izglītības iestāde LVL
E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola 1 227
Jumpravas vidusskola 2 021
Lielvārdes pamatskola 1 295
Kaibalas pamatskola 1 518
Lēdmanes pamatskola 1 300
Jumpravas speciālā internātpamatskola 4 138
VPII "Pūt vējiņi" 1 093
VPII "Zvaniņš" 1 519
Jumpravas mākslas un mūzikas skola 643
Lielvārdes mūzikas skola 885
Lielvārdes novada sporta centrs 622
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
Lielvārdes novadā tiek piedāvāta konkurētspējīga vispārējā izglītība, kas piesaista izglītojamos no blakus
pašvaldībām, īpaši vispārējās vidējās izglītības programmās.
Profesionālās izglītības piedāvājuma trūkuma dēļ ap 50% Lielvārdes novada 9.klases absolventu izvēlas
turpināt mācības citur. Izglītojamo skaita samazināšanos daļēji kompensē Lielvārdes novada vispārējās
vidējās izglītības piedāvājums, kā dēļ citu novadu jaunieši izvēlas iegūt izglītību Lielvārdes novadā.
Novadā ir speciālās izglītības un profesionālās izglītības ievirzes piedāvājums, bet nav pieejami
tālākizglītības un augstākās izglītības pakalpojumi.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
53
9.2. Veselības aprūpe
▪ Lielvārdes novadā30
, saskaņā ar Ārstniecības iestāžu un sertifikācijas reģistra datiem31
, ir reģistrētas
šādas ārstniecības iestādes, kas novada iedzīvotājiem sniedza veselības aprūpes pakalpojumus:
· Piecas ģimenes ārstu prakses – trīs Lielvārdē, viena Lēdmanē un viena Jumpravā;
· Divas ārstu prakses pediatrijā, ārsta internista prakse (ģimenes ārsts), ārsta prakse oftalmoloģijā
(acu ārsts), ārsta prakse otorinolaringoloģijā un ārsta prakse ginekoloģijā un dzemdniecībā;
· Lielvārdes novada sporta centra veselības punkts;
· Jumpravas vidusskolas veselības punkts;
· Jumpravas pagasta Vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes „Zvaniņš” veselības punkts;
· Četras zobārstniecības prakses (zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami Lielvārdē un Jumpravā).
▪ Kopumā laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam ambulatoro apmeklējumu skaits (uz vienu iedzīvotāju)
pie ārstiem Lielvārdes novadā ir pieaudzis par 11,1%, bet pie ģimenes ārstiem par 25% (2007.-2010.g.)
– sk. 9.2. – 1.attēlu.
9.2. – 1.attēls Ambulatoro apmeklējumu skaits pie ģimenes ārstiem un ārstiem Lielvārdes novadā (uz vienu iedzīvotāju), 2006.
– 2010.gads
Informācijas avots: Veselības norēķinu centra Vadības informācijas sistēma un Pārskats par ārstniecības iestādes darbību
▪ Divas no Lielvārdē esošajām ģimenes ārstu praksēm ir izvietotas bijušās Lielvārdes ambulances telpās,
kur atrodas arī aptiekas un citu veselības aprūpes speciālistu telpas (divas ārstu pediatru prakses, ārsta
internista prakse, ārsta prakse otorinolaringoloģijā un divas zobārstniecības prakses). Telpas ir sliktā
stāvoklī.
▪ Jumpravas un Lēdmanes pagastos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, t.sk. ģimenes ārstu
praksēm tiek nodrošinātas pašvaldības īpašumā esošas telpas. Jumpravā veselības aprūpes pasākumi
tiek nodrošināti vēsturiskajā doktorāta ēkā, kas ir sliktā stāvoklī.
▪ Lēdmanē trūkst zobārstniecības pakalpojumi.
▪ Citus veselības aprūpes pakalpojumus Lielvārdes novada iedzīvotāji var saņemt Ogres slimnīcā.
Attālums no Lielvārdes līdz Ogres slimnīcai ir 19 km, ceļā jāpavada ap 20 – 25 minūtes. Attālums no
Lielvārdes līdz P.Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai ir 56 km, ceļā jāpavada apmēram viena
stunda.
30
Uz 2011.gada jūniju 31
Informācijas avots: http://vsmtva.vi.gov.lv/AML.Website/lv/datubazes/AML.WebSite/lv/datubazes/iestades/index.aspx
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
54
▪ 2010.gada jūlijā Lielvārdē darbu sāka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu
brigādes punkts. Līdz tam Lielvārdes novada iedzīvotājus apkalpoja Ogres pilsētā izvietotās 3 NMP
brigādes. Tagad iedzīvotāji NMP var saņemt līdz pat 30 minūtēm ātrāk kā iepriekš.32
▪ Lielvārdes novada iedzīvotāji kā būtisku trūkumu izjūt traumu punkta neesamību novadā, kā arī to, ka
medicīniskie pakalpojumi nav pieejami ārpus ārstu darba laika.
Lielvārdes novadā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, kā arī pieejami ģimenes ārstu
pakalpojumi. Citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana ir iespējama Ogrē vai Rīgā.
9.3. Sabiedrības drošība
▪ Pašvaldība līdzfinansē Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbību Lielvārdes novada teritorijā,
Lielvārdē atrodas aprīkots postenis.
▪ Novads darbojas bijušā Ogres rajona teritorijas četru pašvaldību izveidotajā civilās aizsardzības darba
grupā, kurā ietilpst pašvaldību vadītāji, izpilddirektori, atbildīgo institūciju pārstāvji (ugunsdzēsēji,
zemessardze, pašvaldības policija u.c.).
▪ Civilās aizsardzības plāns novadā nav izstrādāts.
▪ Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plāna projektu Lielvārdes novadā identificēti šādi valsts nozīmes
riskus radoši objekti:
· Ķeguma HES un Pļaviņu HES – Lielvārdes novadam tuvākās A drošuma klases hidroelektrostaciju
hidrotehniskās būves. Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves dambja pārrāvuma gadījumā
Lielvārdes pilsētas un novada teritorija tiktu daļēji appludināta.
· Aviekstes HES (B drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskā būve) – valsts nozīmes
paaugstinātas bīstamības objekts.
· Meži Lielvārdes novadā aizņem salīdzinoši mazāku platību nekā vidēji Latvijā tāpēc bīstamu mežu
ugunsgrēku risks tiek klasificēts kā vidējs (sk. 3. pielikumu).
· Maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils un Lielvārdes novada Kaibalā esošā gāzes regulēšanas
stacija. Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus, sprādzienus, ēku sagraušanu, kā
rezultātā var iet bojā cilvēki, kā arī radīt gaisa piesārņojumu.
· Dzelzceļa līnija, kas šķērso Lielvārdes novadu ir stratēģiskas (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija un pa
to tiek pārvadātas bīstamās kravas, t.sk. nafta un naftas produkti, ķīmiskās kravas. Bīstamo kravu
pārvadāšanas avārijas gadījumā sekas var mainīties no nenozīmīgām līdz par katastrofālām, īpaši
apdzīvotās vietās.
· Valsts nozīmes autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki) ir
nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta risku teritorija, un pa šo ceļu arī tiek
pārvadātas bīstamās kravas. Pēc P80 ceļa rekonstrukcijas 2012.gadā tranzīta satiksme pārvietosies
pa šo ievērojami drošāko un no apdzīvotām vietām atvirzīto ceļu.
▪ Ceļu satiksmes negadījumu skaits Lielvārdes novadā no 2005. līdz 2009.gadam palielinājās, bet
2009.gadā negadījumu un tajos ievainoto cilvēku skaits samazinājās, kas skaidrojams ar samazināto
satiksmes intensitāti ekonomiskās krīzes iespaidā (sk. 9.3. – 1.attēlu).
32 www.nmpd.gov.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
55
9.3. – 1.attēls Ceļu satiksmes negadījumu, cietušo, bojā gājušo un ievainoto skaits Lielvārdes novadā pa gadiem, 2005. – 2009.gads
Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija
▪ Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un iedzīvotāju drošībai izveidota Lielvārdes novada pašvaldības
policija.33
Policijas dienesta telpas atrodas Lielvārdē, bet iedzīvotājus pieņem arī Lēdmanes un
Jumpravas pagastu pārvalžu ēkās.
▪ 2009.gadā Lielvārdes novada pašvaldības policija saņēmusi 78 izsaukumus, sastādīti 93 protokoli.
▪ Vienotai izpratnei par sabiedrisko kārtību novada teritorijā pašvaldība 2009.gada 25.novembrī
pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.33 „Par sabiedrisko kārtību Lielvārdes novada administratīvajā
teritorijā”.
▪ Novadā trūkst novērošanas kameru, kas palīdzētu fiksēt sabiedriskās kārtības pārkāpumus.
Lielvārdes novadu potenciāli var apdraudēt valsts nozīmes riskus radoši objekti, tai skaitā Pļaviņu HES,
maģistrālais gāzes vads un novada teritorijā esošie autoceļi un dzelzceļš, pa kuriem tiek vestas bīstamās
kravas.
Par drošību novada teritorijā rūpējas pašvaldības policija un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības postenis.
9.4. Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi
▪ Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību sniedz pašvaldības iestāde „Lielvārdes novada sociālais
dienests”, kas 12.07.2010. reģistrēts LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
▪ 2009.gadā Lielvārdes novada sociālajā dienestā strādāja 21 darbinieks, no tiem 18 sociālā darba
speciālisti. 12 sociālā darba speciālistiem ir atbilstoša izglītība, pārējie studē.34
▪ Lēdmanē strādā divi sociālie darbinieki, Jumpravā – divi, Lielvārdē – seši.
▪ Darba telpas ir neatbilstošas kvalitatīvai sociālā darba pakalpojumu nodrošināšanai, jo lielākoties vienā
kabinetā strādā divi darbinieki. Jumpravā telpas atrodas otrajā stāvā.
▪ Sociālā riska grupām atbalsta pakalpojumu sniedz sociālā dienesta Sociālais dienas aprūpes centrs.
Reģistrēts LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 12.07.2010. Tas ir izvietots divās ēkās un sniedz
dušas, veļas mazgāšanas, masiera pakalpojumus, ārsta un psihologa konsultācijas, piedāvā dažādas
33 Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada pārskats, 69. lpp.
34 Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 49.- 50.lpp
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
56
prasmju apguves nodarbības, ir izveidotas atbalsta grupas. 2009.gadā vidēji mēnesī dušas
pakalpojumus izmantoja ap 50 cilvēki un veļas mazgāšanu ap 64 cilvēki. Datoru un internetu dienā
vidēji izmantoja 17 cilvēki, bērnu istabu – ap 14 bērni nedēļā.
▪ Novadā tiek piedāvāts arī aprūpes mājās pakalpojums, kuru 2009.gadā saņēma astoņas personas,
pakalpojumu nodrošina astoņi aprūpētāji35
, kas ir reģistrēti LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
26.01.2009.
▪ Citus sociālos pakalpojumus Lielvārdes novada pašvaldības sociālais dienests iepērk no citām
pašvaldībām. Visvairāk pirktie pakalpojumi ir ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija
pieaugušajiem, kā arī bērniem. Nepieciešami bijuši arī krīzes centru pakalpojumi, kā arī pakalpojumi
atkarībās nonākušām personām. 2007.gadā pirktie pakalpojumi nodrošināti 18 personām, 2008.gadā –
24 personām un 2009.gadā – 30 personām. Kā redzams 9.4. – 1.attēlā, palielinoties pakalpojumu
saņēmēju skaitam, pirkto pakalpojumu izmaksas no 2007.gada līdz 2009.gadam ir palielinājušās.
▪ Novadā nav pietiekams alternatīvo sociālo pakalpojumu skaits - trūkst tādu sociālo pakalpojumu, kā
pusceļa māja, auklīšu pakalpojumi, dienas centri, grupu dzīvokļi vai mājas un sociālie mājokļi.
▪ Sociālās palīdzības apjoms 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu palielinājies par 60% (sk. 9.4. –
1.attēlu). 2009.gadā sociālajai palīdzībai izlietoti 83% sociālajiem pakalpojumiem un palīdzībai atvēlēto
budžeta līdzekļu, jo strauji palielinājies trūcīgo personu skaits (2007.gadā – 656 personas, 2008.gadā –
755 personas, 2009.gadā – 2 744 personas).
9.4. – 1.attēls Sociālās palīdzības un pakalpojumu apjoms (latos) Lielvārdes novadā, 2007. – 2009.gads
Informācijas avots: Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2007.,2008., 2009.
Aizbildnība un aizgādnība
▪ Valsts deleģēto funkciju izpildīšanai Lielvārdes novadā izveidotas trīs aizbildnības un aizgādnības
iestādes:
· Lielvārdes bāriņtiesa;
· Jumpravas bāriņtiesa;
· Lēdmanes bāriņtiesa.
9.4. – 1.tabula Lielvārdes novada bāriņtiesu darba statistika 2009.gadā
Lielvārdes bāriņtiesa Jumpravas bāriņtiesa
Lēdmanes bāriņtiesa
Audžuģimenes (bērni) 1 (4) -- 1 (8)
Pārraudzībā esošie aizbildņi (bērni) 7 (7) 4 (4) 3 (4)
Aizgādņi (aizgādnībā esošas personas) 1 (1) 1 (1) 1 (1)
35
www.lm.gov.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
57
Lielvārdes bāriņtiesa Jumpravas bāriņtiesa
Lēdmanes bāriņtiesa
Sniegtie apliecinājumi un citas Bāriņtiesu likumā noteiktās funkcijas
215 90 99
Aizgādnībā esošu personu personisko un mantisko interešu nodrošināšanai pieņemtie lēmumi
36 6 -
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats
Pēdējo triju gadu laikā palielinājies sociālā riska grupu skaits, tādējādi veidojot lielāku pieprasījumu pēc
sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības. Sociālās palīdzības apjoms palielinājies par 60%, jo
strauji palielinājies trūcīgo personu skaits. Sociālos pakalpojumus Lielvārdes novads lielākoties nodrošina,
tos iepērkot no citu novadu pašvaldībām, jo visi nepieciešamie sociālie pakalpojumi novadā uz vietas netiek
sniegti.
Sociālā darba speciālistu skaits Lielvārdes novadā nav pietiekams, kā arī darba telpas nav atbilstošas
prasībām.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
58
10. Kultūra un izklaide
10.1. Kultūras pasākumu norises vietas
� Lielvārdes novadā ir astoņas kultūras iestādes, kas tiek finansētas no pašvaldības budžeta: divi kultūras
nami – kultūras nams „Lielvārde”, Jumpravas kultūras nams, viens tautas nams - Lēdmanes tautas
nams, četras bibliotēkas - Lielvārdes pilsētas bibliotēka, „Lāčplēša bibliotēka”, Jumpravas bibliotēka,
Lēdmanes bibliotēka kā arī Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. Brīvdabas kultūras pasākumi notiek
Jumpravas estrādē un Spīdalas saliņā.
Kultūras nami un tautas nams
▪ No 2007.gada līdz 2009.gadam kopējais kultūras pasākumu skaits un to apmeklētāju skaits Lielvārdes
novada kultūras iestādēs ir palielinājies (sk. 10.1. – 1. tabulu). Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā
pasākumu apmeklētāju skaits samazinājies tikai Lēdmanes tautas namā.
10.1.-1.tabula Lielvārdes novada kultūras un tautas namos notikušo pasākumu un apmeklētāju skaits, 2007. – 2009.gads
Kultūras/tautas nams 2007 2008 2009
Pasākumu apmeklētāji
Kultūras nams „Lielvārde” 12 532 16 200 22 310
Jumpravas kultūras nams 4 110 5 890 6 330
Lēdmanes tautas nams 1 615 3 116 2 480
Apmeklētāji kopā 18 257 25 206 31 120
Notikušie pasākumi
Kultūras nams „Lielvārde” 71 86 89
Jumpravas kultūras nams 57 68 80
Lēdmanes tautas nams 34 37 39
Notikušie pasākumi kopā 162 191 208
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Pasākumu norisi un apmeklētību kultūras namos un tautas namā veicinājis plašs amatiermākslas
kolektīvu skaits: 2009.gadā Kultūras namā „Lielvārde” darbojās 11 amatiermākslas kolektīvi, iesaistot
vairāk kā 500 dalībnieku, Jumpravas kultūras namā – 10, iesaistot tajos 200 dalībniekus, Lēdmanes
tautas namā – četri amatiermākslas kolektīvi.
▪ Kultūras nami veic arī izglītojošu darbu, organizējot apmācības (piemēram, kultūras namā „Lielvārde”
angļu valodas kursus, auto kursus u.c.).
▪ Plašākais kultūras piedāvājums tiek nodrošināts kultūras namā „Lielvārde”, piesaistot gan amatieru,
gan profesionālos māksliniekus. Lēdmanes tautas namā un Jumpravas kultūras namā pārsvarā tiek
organizēti vietēja mēroga, lielākoties bezmaksas pasākumi vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Uz lielāka
mēroga kultūras pasākumiem ārpus pagasta tiek organizēts transports.
▪ Nozīmīga Lielvārdes kultūras nama iniciatīva ir „Grāmatu klēts” – unikāla trimdas kultūras materiālu
krātuve.
▪ Kultūras namu un tautas nama telpas ir noslogotas, īpaši pēcpusdienās un vakaros.
▪ Kultūras namā „Lielvārde” strādā 10 darbinieki, Jumpravas kultūras namā – seši, Lēdmanes tautas
namā – divi.
▪ Lielvārdes kultūras nama rekonstrukcija uzsākta 2001.gadā. Kultūras pasākumu kvalitātes
nodrošināšanai nepieciešama kultūras nama telpu rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana, kā arī
materiāltehniskā aprīkojuma iegāde.
▪ Jumpravas kultūras nams ir sliktā stāvoklī un tam ir nepieciešams remonts, nepieciešama teritorijas
labiekārtošana un materiāltehniskais aprīkojums.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
59
▪ Lēdmanes tautas namam nav savas telpas. Tautas nama vajadzībām un pirmsskolas izglītības iestādes
vajadzībām tiek izmantota viena zāle, kas ir neliela, bez skatuves. Tautas namam trūkst
materiāltehniskais aprīkojums.
▪ Kultūras namos ir nepietiekama materiāltehniskā bāze, kas jāpilnveido ar aprīkojumu un tehnoloģijām,
lai nodrošinātu kvalitatīvu pasākumu norisi un piedāvājumu.
▪ Jumpravā atrodas brīvdabas estrāde, kuru nepieciešams rekonstruēt..
▪ Vasarā bezmaksas kultūras pasākumi tiek organizēti Spīdalas saliņā. Tā kā teritorija nav ierobežota, nav
iespējams organizēt maksas kultūras pasākumus, nepieciešama teritorijas labiekārtošana.
▪ Izcila vērtība ir novada nemateriālajam mantojumam, jo īpaši Lielvārdes jostai un faktam, ka Andreja
Pumpura eposā „Lāčplēsis” minētie notikumi saistīti ar Lielvārdes pili.
Bibliotēkas
▪ Kopējais Lielvārdes novada bibliotēku lasītāju un apmeklētāju skaits no 2007.gada līdz 2009.gadam ir
palielinājies (sk. 10.1. – 2. tabulu).
10.1. – 2.tabula Lielvārdes bibliotēkas pakalpojumu lietotāju un apmeklētāju skaits, 2007. – 2009.gads
2007 2008 2009
Lasītāji
Lielvārdes pilsētas bibliotēka 1918 2038 2101
„Lāčplēša” bibliotēka 702 694 722
Lēdmanes bibliotēka 387 437 502
Jumpravas bibliotēka 385 380 380
Lasītāji kopā 3 392 3 549 3 705
Apmeklētāji
Lielvārdes pilsētas bibliotēka 20 794 19 629 24 924
„Lāčplēša” bibliotēka 10608 10648 10680
Lēdmanes bibliotēka 4774 5716 7132
Jumpravas bibliotēka 6053 6180 7243
Apmeklētāji kopā 42229 35993 49979
Informācijas avots: Lielvārdes pilsētas bibliotēka
▪ Visās bibliotēkās ir nodrošināta pieeja internetam.
▪ Bibliotēkās nav attīstīti elektronizēti pakalpojumi klientu apkalpošanai.
▪ Lielvārdes pilsētas bibliotēkas telpu tehniskais stāvoklis ir labs, tomēr bibliotēkai nav telpu krātuvei,
pasākumiem. Bērnu nodaļai ir šauras telpas.
▪ Jumpravas bibliotēkai nav savas telpas, tā atrodas Jumpravas vidusskolas telpās.
Muzeji
▪ Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs darbojas kopš 1970.gada 8.septembra. Muzeja darbība tiek
attīstīta trīs virzienos – krājumi, pētnieciskais darbs un komunikācija ar sabiedrību.
▪ No 2006.gada līdz 2009.gadam Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs ir bijis viens no visapmeklētākajiem
tūrisma objektiem Lielvārdes novadā un bijušā Ogres rajona teritorijā. Informāciju par muzeju
raksturojošām aktivitātēm un to daudzumu skatīt 10.1. – 3.tabulā.
▪ Muzeja ēka ir nolietota un tai nepieciešama renovācija.
10.1. – 3.tabula Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājuma vienību, apmeklētāju un aktivitāšu skaits pa gadiem, 2006. – 2009.gads
2006 2007 2008 2009
Krājuma vienības 11 519 11 416 11 751 11 959
Apmeklētāju skaits 17 517 16 741 20 717 12 499
Novadītās ekskursijas 273 115 172 149
Lekciju skaits 6 5 4 2
Pasākumu skaits 19 19 11 18
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
60
2006 2007 2008 2009
Muz .ped. programmas 136 128 117 77
Izstāžu skaits 10 10 11 14
Ekspresizstādes 3 6 3 3
Kāzu pāru skaits 95 95 72 36
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats
Pēdējos 3 gados Lielvārdes novadā palielinājies kultūras iestāžu apmeklētāju un notikušo pasākumu skaits,
ko sekmējis plašais kultūras piedāvājums un aktīvā amatierkolektīvu darbība. Palielinājies arī bibliotēku
lasītāju un apmeklētāju skaits, kā arī muzeja apmeklētāju skaits. Kvalitatīvāka kultūras piedāvājuma
veidošanai nepieciešama infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana.
10.2. Aktīvā atpūta un tūrisms
▪ Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma attīstības resurss Lielvārdes novadā ir kultūrvēsturiskais un dabas
mantojums. Novada dabas un kultūras pieminekļi uzskaitīti 4. pielikumā, tomēr par tūrisma resursu ir
uzskatāma tikai daļa no šiem pieminekļiem.
▪ Informāciju par kultūras, sporta un tūrisma aktivitātēm novadā sniedz Lielvārdes novada Tūrisma
informācijas sniegšanas punkts, kas atrodas Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.
▪ Iecienītākie un apmeklētākie kultūras tūrisma objekti Lielvārdes novadā ir:
· Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs (kopš 2006.gada apmeklētākais tūrisma objekts Lielvārdes
novadā un bijušajā Ogres rajona teritorijā);
· Uldevena pils (2007.gadā 3.apmeklētākais tūrisma objekts Lielvārdes novadā un bijušajā Ogres
rajona teritorijā).
10.2. – 2.tabula Populārāko Lielvārdes novada tūrisma objektu apmeklējuma statistika
Tūrisma objekts 2005 2006 2007 2008
Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs 15 503 17 517 16 741 20 717
Lielvārdes putnu dārzs 10 000 10 500 10 500 7 000
Uldevena pils 10 000 --- 11 500 ---
Informācijas avots: www.latvijascentrs.lv
▪ Citi nozīmīgi kultūras un dabas tūrisma objekti ir: Lielvārdes viduslaiku pils drupas, Jumpravas "Gaiļu"
dabas taka, Rumbiņas ūdenskritums, Lielvārdes muižas parks ar koka skulptūrām, Lēdmanes tautas
nams/ krogs, Senlietu istaba Jumpravas kultūras namā, Vangusalu Dīnamarkas akmens, Piemiņas
akmens Katrīnai un citām Latvijas zintniecēm u.c.
▪ Nozīmīgākie amatnieki Lielvārdes novadā ir mucenieks – Dins Sumerags, metālkalējs Guntis Kalniņš,
liturģisko tērpu šuvēja Diāna Liepkalna Lēdmanē.
▪ Nozīmīgs aktīvā tūrisma resurss ir Ogres upe – viens no populārākajiem ūdenstūrisma maršrutiem
Latvijā, kā arī Daugava.
▪ Lielvārdes novadā ir vairākas nakšņošanas vietas:36
· četras viesnīcas;
· divas brīvdienu mājas;
· trīs jauniešu mītnes;
· trīs telšu vietas.
▪ Tūrisma piedāvājums Lielvārdes novadā vērsts uz kultūrvēsturiskiem objektiem, maz attīstīts ir tūrisma
pakalpojumu piedāvājums.
▪ Novadā nepieciešams izstrādāt stratēģiju tūrisma attīstībai, tajā skaitā mārketinga stratēģiju un
tūrisma materiālus.
36
www.latvijascentrs.lv
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
61
▪ Potenciāli nozīmīgi tūrisma un aktīvas atpūtas objekti ir Rembates parks un Lielvārdes parks. Šo parku
harmonisku un veiksmīgu attīstību veicinātu to labiekārtošana un detālplānojuma izstrāde.
▪ Novada bagātais kultūras mantojums netiek pilnībā izmantots novada tūrisma iespēju reklamēšanā un
tūrisma pakalpojumu sniegšanā.
▪ Novadā trūkst publiskas sporta infrastruktūras. Lielvārdē esošais Lāčplēša stadions ir sliktā stāvoklī un
ir nepieciešama tā rekonstrukcija. Citās novada apdzīvotajās vietās nav aktīvās atpūtas laukumu.
▪ Novadā trūkst infrastruktūras bērnu un jauniešu aktīvajai atpūtas organizēšanai.
▪ Novadā trūkst pludmaļu.
Pēdējos 4 gados Lielvārdes novadā palielinājies tūrisma objektu apmeklētāju skaits. Informāciju tūristiem
sniedz tūrisma informācijas centrs Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.
Novadā trūkst sporta infrastruktūra un infrastruktūra jauniešu un bērnu brīvā laika aktīvai pavadīšanai.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
62
11. Publiskā pārvalde
11.1. Novada domes struktūra un funkcijas
▪ Lielvārdes novada pašvaldības darbu regulē 19.05.1994. likums „Par pašvaldībām” un 15.07.2009.
apstiprinātie saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” (protokols Nr.4,
punkts Nr.3).
▪ Novadam nav izstrādāts vienots teritorijas plānojums, spēkā esoši ir atsevišķie pagastu un pilsētas
teritorijas plānojumi.
▪ Lielvārdes novada dome, atbilstoši 13.01.1994. Republikas pilsētas domes un novada vēlēšanu
likumam, sastāv no 15 deputātiem.
▪ Novada domē darbojas šādas pastāvīgās komitejas37
:
· Finanšu komiteja;
· Sociālo, medicīnas un reliģijas jautājumu komiteja;
· Tautsaimniecības komiteja;
· Izglītības, kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komiteja;
· Attīstības un ekonomikas komiteja.
▪ Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai Lielvārdes novada dome var veidot šādas pastāvīgās
komisijas38
:
· Vēlēšanu komisija;
· Administratīvā komisija;
· Lielvārdes novada dzīvojamo māju privatizācijas komisija;
· Lielvārdes pilsētas teritorijas zemes komisija;
· Dzīvokļu komisija;
· Arhīvu ekspertu komisija.
▪ Iepirkumu komisiju pēc iepirkuma veidiem ar rīkojumu izveido domes priekšsēdētājs.
▪ Lielvārdes novada domei ir šādas pašvaldības iestādes, kas kopā veido Lielvārdes novada pašvaldību un
ir nodotas Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektora padotībā un darbojas saskaņā ar
apstiprinātiem nolikumiem:39
· Lielvārdes novada pašvaldības administrācija;
· Lielvārdes novada sociālais dienests;
· Lielvārdes novada bāriņtiesa;
· Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola;
· Lielvārdes pamatskola;
· Kaibalas pamatskola;
· Vispārējā pirmsskolas izglītības iestāde „Pūt vējiņi”;
· Lielvārdes mūzikas skola;
· Lielvārdes novada sporta centrs;
· Kultūras nams „Lielvārde”;
· Lielvārdes pilsētas bibliotēka;
· „Lāčplēša” bibliotēka;
· Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs;
· Lielvārdes novada pašvaldības policija;
· Jumpravas pagasta pārvalde, kas koordinē un uzrauga šādu pašvaldības iestāžu darbību:
· Jumpravas vidusskola;
· Jumpravas speciālā internātpamatskola;
37 15.07.2009. saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” 38 15.07.2009. saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” 39 15.07.2009. saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums”
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
63
· Jumpravas mūzikas un mākslas skola;
· Vispārējā pirmsskolas izglītības iestāde „Zvaniņš”;
· Jumpravas kultūras nams;
· Jumpravas bibliotēka;
· Jumpravas bāriņtiesa;
· Lēdmanes pagasta pārvalde, kas koordinē un uzrauga šādu pašvaldības iestāžu darbību:
· Lēdmanes pamatskola;
· Lēdmanes tautas nams;
· Lēdmanes bibliotēka;
· Lēdmanes bāriņtiesa.
▪ Jumpravas pagastā atrodas Lielvārdes novada domes izveidota pašvaldības aģentūra – Jumpravas
pašvaldības aģentūra, kuras darbību uzrauga Jumpravas pagasta pārvalde un kura ir pakļauta
izpilddirektoram.
▪ Lielvārdes pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja šādos uzņēmumos:
· SIA „Lielvārdes Remte” (100% apmērā). Uzņēmums nodrošina komunālos pakalpojumus, novada
labiekārtošanu un citu funkciju veikšanu.
· SIA „Ogres rajona ceļu fonds” (23,1%). Uzņēmums nodrošina ceļu un ielu apsaimniekošanu.
· SIA „Ogres rajona slimnīca” (17,55%). Uzņēmums nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu
sniegšanu.
▪ Pašvaldība ir šādu biedrību (nodibinājumu) dalībnieks:
· Latvijas Pašvaldību savienība;
· Daugavas Savienība;
· Publisko un privāto partnerattiecību biedrība „Zied zeme”.
▪ Kopš pagastu apvienošanas novadā ir centralizēta grāmatvedība, būvvalde, sociālais dienests. Kopumā
pašvaldības sniegtie pakalpojumi kļuvuši kvalitatīvāki.
▪ Novadā aktīvi tiek piesaistīts ES fondu un citu finanšu avotu finansējums. Kopš 2008.gada piesaistīti
vairāk kā 5 milj. Ls (skatīt 5.pielikumu).
▪ Pašvaldībā trūkst vienotu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu pašvaldības un tās
iestāžu darbībai, nepieciešama datortehnikas un programmatūras atjaunošana.
▪ Pašvaldības pārvaldes struktūrās trūkst tādu jomus speciālistu, kā jurists, vides speciālists, ainavu
arhitekts, jauniešu jautājumu speciālists, psihologs, iekšējais auditors un citi.
Lielvārdes novada pašvaldība un tās iestādes sekmīgi nodrošina pašvaldību funkciju veikšanu. Pēc
administratīvi teritoriālās reformas novada pašvaldības sniegtie pakalpojumi ir kļuvuši kvalitatīvāki.
11.2. Novada pašvaldības budžets
▪ Lielvārdes novada pašvaldība budžetu sastāda vienam saimnieciskajam gadam, t.i., laika periodam no
1.janvāra līdz 31.decembrim un tas atspoguļo novada attīstības pasākumus tuvākajā laika periodā un
turpmākajos gados.
▪ Lielvārdes novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta:
· Pamatbudžets ir galvenā budžeta sastāvdaļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus vispārējo
izdevumu segšanai un tie nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Tikai uz pamatbudžetu attiecas
pašvaldības aizņēmumi, galvojumi un citas saistības.
· Speciālais budžets ietver apropriācijas īpašiem mērķiem, izņemot dāvinājumus un ziedojumus.
Lielvārdes novada pamatbudžets
▪ Lielvārdes novadu veidojošo pašvaldību kopējie pamatbudžeta ieņēmumi līdz 2008.gadam strauji
palielinājās.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
64
▪ 2009.gada pamatbudžeta ieņēmumi krasi samazinājās par 17%. Šo kritumu galvenokārt izraisīja
iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, krītoties darba algām un samazinoties nodarbināto
skaitam (sk. 11.2. – 1.attēlu).
11.2. – 1.attēls Kopējie Lielvārdes novada pamatbudžeta ieņēmumi, 2005. – 2010.gads
Informācijas avots: Valsts kase (2005.-2008.), Lielvārdes novada pašvaldība (2009.-2010.)
▪ Novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta izdevumi līdz 2008.gadam strauji pieauga.
▪ Krasā ieņēmumu samazinājuma dēļ 2009.gadā tika samazināti arī budžeta izdevumi.
▪ 2010.gadā Lielvārdes pašvaldība plāno bezdeficīta budžetu (sk. 11.2. – 2.attēlu).
11.2. – 2.attēls Kopējie Lielvārdes novada pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi, 2005. – 2010.gads
Informācijas avots: Valsts kase (pagastu konsolidētie ieņēmumi un izdevumi 2005. – 2008.), Lielvārdes novada pašvaldība (2009.-2010.)
▪ Lielāko Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu daļu 2009.gadā veidoja iedzīvotāju
ienākumu nodoklis (2 964 034 LVL jeb 48% no visiem ieņēmumiem), kas, salīdzinot ar 2008.gadu, ir
samazinājies par 28% (sk. 11.2. – 3.attēlu).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
65
11.2. – 3.attēls Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2009.gadā, %
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats
▪ Otrs lielākais pamatbudžeta ieņēmumu avots 2009.gada budžetā ir maksājumi no valsts un pašvaldību
budžetu mērķdotācijām – 2 344 573 LVL jeb 38% no kopējiem ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar
2008.gadu šis ieņēmumu avots samazinājies par 20%.
▪ Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi 2009.gadā veidoja 520 469 LVL jeb 8%.
▪ Turpmākajos piecos gados gaidāms pakāpenisks Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta
ieņēmumu pieaugums (sk. 11.2. – 4. attēlu), pieņemot, ka:
· turpmākajos gados Lielvārdes novads pieņems bezdeficīta budžetu;
· tiek ņemti vērā Finanšu ministrijas piesardzīgie makroekonomiskie pieņēmumi attiecībā uz darba
algas pieaugumu, patēriņa cenu inflāciju un iekšzemes kopprodukta attīstību.
11.2. – 4.attēls Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta prognozes, LVL, 2011. – 2015.gads
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ Lielākā pamatbudžeta izdevumu daļa – 51% – 2009.gadā ir izlietota izglītības sistēmai (sk. 11.2. –
5.attēlu). Šāda situācija veidojusies, jo 2009.gadā valsts būtiski mainīja izglītības finansēšanas sistēmu
un, lai turpinātu profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbu, pašvaldībai 2009.gada 2.pusgadā nācās
daļēji finansēt pedagogu atalgojumu.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
66
▪ Otru lielāko izdevumu daļu veidoja pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana – 18%. Šajos
izdevumos iekļauti teritorijas uzkopšanas, kapu apsaimniekošanas, autoparka uzturēšanas, t.sk. auto
līzingu maksājumi, izdevumi.
▪ Trešā lielākā izdevumu daļa bija vispārējie vadības dienesti, kas ietver arī deputātu, administrācijas un
izpildvaras uzturēšanu, pašvaldības aizņēmumu kredīta procentus un pašvaldību savstarpējo norēķinu
izdevumus.
11.2. – 5.attēls Lielvārdes novada pašvaldības izdevumi pa valdības funkcionālajām kategorijām 2009.gadā (LVL, %)
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats
▪ Lielākos pašvaldības izdevumus no 2009.gada izdevumiem – 51% – veidoja atlīdzība (t.sk. darba devēja
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).
▪ 17% pašvaldības izdevumu veidoja ieguldījumi pašvaldības pamatkapitālā un 15% no pašvaldības
izdevumiem veidoja visi pašvaldības izmantotie pakalpojumi, savukārt, materiālu, preču un
energoresursu iegādes veidoja 8% (sk. 11.2. – 6.attēlu).
11.2. – 6.attēls Lielvārdes novada pašvaldības izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas, LVL, 2009. – 2010.gads
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
▪ 2010.gadā prognozēti zemāki pašvaldības ieņēmumi, tāpēc būtiski samazināti arī prognozētie
izdevumi.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
67
▪ Vislielākais izdevumu samazinājums ir ieplānots ekonomiskai darbībai (-77%), veselībai (-64%) un
atpūtai, kultūrai un reliģijai (-44%).
▪ Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti par 26%, transfertiem par 35% un pamatkapitāla veidošanai par
31%.
▪ Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot par 58% vairāk nekā 2009.gadā.
▪ Subsīdijām un dotācijām ir ieplānots 19% izmaksu pieaugums.
Lielvārdes novada speciālais budžets
▪ Lielvārdes novada speciālais budžets ietver īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus – akcīzes nodokļa
degvielu, dabas resursu nodokļa ieņēmumus, privatizācijas fondu u.c.
▪ Galvenos speciālā budžeta ieņēmumus novadā veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un valsts
transferti (sk. 11.2. – 7.attēlu).
11.2. – 7.attēls Kopējie Lielvārdes novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi latos, 2005. – 2010.gads
Informācijas avots: Valsts kase (2005. – 2010.)
▪ 2010.gadam tiek prognozēts speciālā budžeta ieņēmumu samazinājums par 13 332 LVL jeb 8%.
▪ Kopš 2008.gada speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus (sk. 11.2. – 8.attēlu).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
68
11.2. – 8.attēls Kopējie Lielvārdes novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi latos, 2005. – 2010.gads
Informācijas avots: Valsts kase (pagastu konsolidētie ieņēmumi un izdevumi 2005.-2008.), Lielvārdes novada pašvaldība (2009.-2010.)
▪ No autoceļu fonda Lielvārdes pašvaldības budžetā 2009.gadā tika saņemti 159 001 LVL, kas ir par 68%
mazāk nekā 2008.gadā. No autoceļa fonda līdzekļiem tiek veikta ielu apgaismojuma uzturēšana, ielu un
ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana.
▪ Otrs speciālā budžeta ieņēmumu veids ir ieņēmumi no dabas resursu nodokļa. Arī šie ieņēmumi
2009.gadā samazinājās par 27% salīdzinot ar 2008.gadu un sastādīja 11 662 LVL.
11.2. – 9.attēls Lielvārdes novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, LVL, 2008. – 2010.gads
* Pārējie ieņēmumi 2010.gadā uzrāda naudas atlikumu uz 01.01.2010. Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats
▪ Speciālā budžeta izdevumos no pamatdarbības 2009.gadā (kopā 193 873 LVL) lielāko daļu veidoja
izmaksas precēm un pakalpojumiem (181 385 LVL) un transferti uzturēšanas izdevumiem (7 986 LVL).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
69
11.2. – 10.attēls Lielvārdes novada speciālā budžeta izdevumu no pamatdarbības sadalījums, LVL, 2009. – 2010.gads
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats
2009. – 2010.gadā Lielvārdes novada budžeta ieņēmumi un izdevumi ir krasi samazinājušies, pamatbudžets
tiek veidots bez deficīta un speciālais budžets – ar deficītu. 51% pamatbudžeta 2009.gadā izlietota izglītības
sistēmai.
2008. – 2009.gadā budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus un turpmākajos gados pašvaldībai būs jāatvēl
līdzekļi finansiālā deficīta segšanai.
Budžeta saistības
▪ Ņemot vērā Lielvārdes novada pašvaldības kredītsaistības uzsāktajiem attīstības projektiem,
pašvaldības budžeta kopējais parādu saistības apjoms 2010.gada 1.janvārī bija 3 601 060 LVL.
▪ Plānotais pašvaldības saistību izpildes grafikā paredzēto maksājumu apmērs līdz 2015.gadam
nepārsniedz maksimāli pieļaujamos 20% no prognozētajiem pamatbudžeta ieņēmumiem (sk. 11.2. –
1.tabulu).
11.2. – 1.tabula Plānotais Lielvārdes novada pašvaldības saistību izpildes grafiks, LVL, 2010. – 2015.gads
Gads Saistību
pamatsummas maksājumi
Procentu maksājumi
Kopējie saistību, t.sk. % maksājumi
Saistību maksājumu apjoms % no prognozētajiem
pamatbudžeta ieņēmumiem (bez transfertu maksājumiem)
2010 260 035 203 393 463 428 9,8%
2011 317 618 199 166 516 784 11,9%
2012 338 065 180 912 518 977 11,6%
2013 343 113 162 406 505 519 10,9%
2014 319 822 144 467 464 289 9,9%
2015 308 162 127 511 435 673 9,1%
Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
70
▪ Lielvārdes novada pašvaldība turpmākajos gados jaunu attīstības projektu attīstībai var uzņemties
jaunas kredītsaistības, taču, lai saglabātu ieteicamo pašvaldības saistību apmēru robežās no 10% līdz
15% no pamatbudžeta ieņēmumiem, šo papildus saistību maksājumi nedrīkst pārsniegt 150 000 LVL
līdz 200 000 LVL gadā.
Lielvārdes novadam turpmākajos gados ir iespēja uzņemties papildus kredītsaistības jauniem attīstības
projektiem, tomēr šo papildus saistību apmērs nedrīkst pārsniegt 150 – 200 tūkstošus latu gadā.
Rezultātā turpmāko 3 – 5 gadu periodā pašvaldība investīciju projektos var ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus
LVL. Veiksmīgas ārējā finansējuma (ES fondu finansējums, valsts budžeta dotācijas) piesaistes gadījumā šo
summu var palielināt līdz 4 miljoniem LVL.
11.3. Dialogs ar sabiedrību
▪ Lai nodrošinātu dialogu ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Lielvārdes novada pašvaldība kopš 1992.gada
izdod laikrakstu, kura nosaukums kopš 2010.gada jūlija ir „Lielvārdes Novada Ziņas”. Laikraksts iznāk
divas reizes mēnesī ar tirāžu 4 000 eksemplāru un ir bezmaksas. Laikrakstā tiek publicēti jaunumi,
domes lēmumi, pašvaldības iestāžu nolikumi un domes izdotie saistošie noteikumi.40
▪ Pašvaldība uztur mājas lapu www.lielvarde.lv, kur pieejama aktuālākā informācija, kā arī dota iespēja
iedzīvotājiem uzdot jautājumus elektroniski, saņemt atbildes mājas lapā, piedalīties forumā par
aktuāliem jautājumiem.
▪ Jumpravas pagasta notikumi un aktualitātes tiek atainotas novadnieku veidotā mājas lapā
www.manajumprava.lv.
▪ Lielvārdes novada iedzīvotāji pieņemšanas laikos var tikties ar deputātiem un risināt aktuālās
problēmas, sniegt priekšlikumus u.tml.
▪ Pašvaldībā nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, lai pilnveidotu pašvaldības un tās
institūciju saziņu ar novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem u.c.
Lielvārdes novada iedzīvotāji tiek regulāri informēti par pašvaldības aktualitātēm un tiem ir nodrošināta
iespēja risināt dažādus jautājumus sadarbībā ar pašvaldību.
11.4. Valsts iestādes un organizācijas
▪ Lielvārdes novadā atrodas šādas valsts iestādes un organizācijas:
· Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas iekšējo ūdeņu kontroles sektors Lielvārdē;
· LR Nacionālo Bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, 2.reģionālais nodrošinājuma centrs;
· Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Lielvārdes inspektors.
40
Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 76. lpp
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
71
12. SVID analīze
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES
▪ Atrodas Rīgas aglomerācijas zonā.
▪ Dolomīta, smilts – grants un smilts iegulas, kas tiek aktīvi izmantotas.
▪ Bagātīgi pazemes dzeramā ūdens resursi.
▪ Daudz relatīvi auglīgu, meliorētu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.
▪ Darbojas mikro, mazi un vidēji uzņēmumi.
▪ Vēsturiski izveidojies blīvs autoceļu tīkls, dzelzceļš.
▪ Ērta satiksme uz Rīgu (autotransports, dzelzceļš).
▪ Visā teritorijā pieejami telekomunikāciju pakalpojumi.
▪ Izveidotas centralizētās siltumapgādes sistēmas.
▪ Pieejama dabasgāze no maģistrālā gāzes vada.
▪ Vērtīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
▪ Sociālā palīdzība un pakalpojumi tiek nodrošināti atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pieprasījumam.
▪ Visi sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrēti LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
▪ Nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība un neatliekamā medicīniskā palīdzība.
▪ Plašs un kvalitatīvs vispārējās izglītības piedāvājums, ir speciālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes.
▪ Plašs kultūras un amatiermākslas, brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājums.
▪ Pieaugošs kultūras pasākumu skaits, to apmeklētāju skaits un bibliotēkas pakalpojumu lietotāju skaits.
▪ Daudzveidīgs kultūrvēsturiskais mantojums, tajā skaitā nozīmīgi tūrisma objekti.
▪ Zema dzimstība, iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaita samazināšanās.
▪ Bezdarba līmeņa paaugstināšanās.
▪ Vidējās darba samaksas apmērs mazāks kā Rīgas reģionā un valstī kopumā.
▪ Zema uzņēmējdarbības aktivitāte.
▪ Neapmierinoša pašvaldību un valsts ceļu un ielu kvalitāte.
▪ Neapmierinoša sabiedriskā transporta pieejamība Lēdmanē un Jumpravā.
▪ Nolietojušās ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, kas rada vides piesārņojumu.
▪ Nav atkritumu šķirošanas punktu.
▪ Plašas dabas teritorijas, kurās ierobežota vai liegta saimnieciskā darbība.
▪ Neizmantotas un nesakārtotas privātā īpašumā esošās brīvās teritorijas iespējamai uzņēmējdarbības attīstībai vai citai darbībai.
▪ Nesakārtota nekustamo īpašumu apsaimniekošana.
▪ Nepietiekams sadzīves pakalpojumu piedāvājums.
▪ 80% no sociālo pakalpojumu un palīdzībai atvēlētā finansējuma tiek izlietoti sociālajai palīdzībai
▪ Sociālā riska grupu palielināšanās.
▪ Nav profesionālās, mūžizglītības un augstākās izglītības piedāvājuma.
▪ Izglītojamo skaita samazināšanās.
▪ Kvalificētu speciālistu trūkums atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, to nepietiekama noslodze.
▪ Finanšu līdzekļu trūkums.
IESPĒJAS DRAUDI
▪ Veidot kvalitatīvu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi iedzīvotājiem.
▪ Izmantot Daugavas resursus pakalpojumu attīstīšanai.
▪ Attīstīt dažādas lauksaimniecības nozares.
▪ Pilnveidot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, tai skaitā, veidot uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru un sistēmu, biznesa inkubatorus, biznesa parkus.
▪ Stimulēt investīciju piesaisti novada sociālekonomiskai attīstībai.
▪ Paaugstināt esošo mājokļu kvalitāti, tos modernizējot, veicināt jaunu, pieejamu un kvalitatīvu mājokļu būvniecību un apsaimniekošanu.
▪ Veicināt sadarbību ar privāto sektoru brīvo teritoriju aktīvākai izmantošanai saimnieciskajā darbībā, realizējot kopīgus attīstības projektus.
▪ Sakārtot, uzturēt un labiekārtot pašvaldības teritoriju un sabiedriskās vietas, t.sk. kultūras un dabas pieminekļus.
▪ Sakārtot transporta un tehnisko infrastruktūru (ceļi, ielas, iekšpagalmi, komunālā saimniecība).
▪ Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību apdzīvotās teritorijās.
▪ Pilnveidot sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu kvalitatīvas sniegšanas iespējas, lielāku uzsvaru liekot ne tikai uz materiālo pabalstu, bet garīgo un sociālo pakalpojumu attīstīšanu, alternatīvo pakalpojumu veidiem.
▪ Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
▪ Pilnveidot izglītības, mūzikas, mākslas un sporta pakalpojumus.
▪ Attīstīt kultūras un izglītojošā tūrisma piedāvājumu, pilnveidot Tūrisma informācijas sniegšanas punkta darbību.
▪ Attīstīt jaunus pakalpojumus un paaugstināt jau esošo pakalpojumu kvalitāti.
▪ Pilnveidot sadarbību ar blakus esošajiem novadiem.
▪ Uzlabot pašvaldības un iedzīvotāju, uzņēmēju savstarpējo dialogu, informācijas iegūšanas iespējas.
▪ Darbaspēka aizplūšana uz galvaspilsētu un ārvalstīm.
▪ Vispārējās ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās.
▪ Valsts pārziņā esošu funkciju deleģēšana pašvaldībai bez papildus finansējuma.
▪ Novadam nelabvēlīgas valsts politikas izmaiņas izglītības, sociālā un veselības aprūpes jomā.
▪ Nepietiekams finansējums valsts infrastruktūras pilnveidošanai (maģistrālie autoceļi, dzelzceļš).
▪ Dažādu novada teritoriju atšķirīga sociāli ekonomiskā vide, infrastruktūras sakārtotības pakāpe, kas būtiski ietekmē novada budžeta sadales principus, lai nodrošinātu visas teritorijas vienlīdzīgu un vienmērīgu attīstību.
▪ Neatrisinātas valsts un reģionālās sociālās un ekonomiskās problēmas, kas rada tautsaimniecības attīstības nestabilitāti un iedzīvotāju neapmierinātību.
▪ Valsts nozīmes riska objektu atrašanās novada teritorijā.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
73
PIELIKUMI
1. pielikums
Lielvārdes uzņēmumu radītās gaisa piesārņojuma emisijas un patērētais kurināmā daudzums 2009.gadā
Objekts un tā atrašanās vieta Kurināmā veids Kurināmā izlietojums (mērvienība)
Piesārņojošā viela Faktiskā emisija t/g
a/s “LATVIJAS GĀZE”, ekspl. iecirknis ''Gāzes transports'' GRS ''Kaibala'' Lielvārdes pagastā
- - Metāns 0,013
SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Mēness ielā 13, Lielvārdē
Dabas gāze 135 550 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,218
Oglekļa dioksīds 251,09
Oglekļa oksīds 0,183
SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Lāčplēša ielā 23, Lielvārdē
Dabas gāze 35 550 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,053
Oglekļa dioksīds 62,85
Oglekļa oksīds 0,047
Valsts a/s “Latvenergo”, IT un T Lielvārdes maģistrālais kabeļu mezgls Liepu ielā 23, Lielvārdē
Dabas gāze 38 497 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,062
Oglekļa dioksīds 72,331
Oglekļa oksīds 0,0516
SIA “Lielvārdes Remte” Objekts Avotu ielā, Lielvārdē
Dabas gāze 645 578 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 1,043
Oglekļa dioksīds 351,33
Oglekļa oksīds 0,917
SIA “Lielvārdes Remte” Objekts Raiņa ielā 11a, Lielvārdē
Dabas gāze 8 860 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,014
Oglekļa dioksīds 28,88
Oglekļa oksīds 0,0105
Lielvārdes pamatskola, Avotu ielā 1, Lielvārdē
Dabas gāze 53 470 m3 Slāpekļa dioksīds 0,0851
Oglekļa dioksīds 100,13
Oglekļa oksīds 0,0714
SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Raiņa ielā 9b, Lielvārdē
Dabas gāze 409 889 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,353
Oglekļa dioksīds 354,13
Oglekļa oksīds 0,486
Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Gaismas ielā 1, Lielvārdē
Dabas gāze 44 926 m3 Slāpekļa dioksīds 0,719
Oglekļa dioksīds 84,4609
Oglekļa oksīds 0,0602
SIA „Lielvārdes meliorācija” Lāčplēša ielā 58, Lielvārde
Šķelda (307c) 60 tonnas Slāpekļa dioksīds 0,25
Oglekļa dioksīds 0,31
PM10[i] 0,1011
SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Edgara Kauliņa ielā 16, Lielvārdē
Dabas gāze 396 551 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,635
Oglekļa dioksīds 2,57327
Oglekļa oksīds 0,537
SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Raiņa ielā 5, Lielvārdē
Dabas gāze 44 298 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,054
Oglekļa dioksīds 62,13
Oglekļa oksīds 0,0388
SIA „Graužupe” Lāčplēša ielā 21-40, Lielvārdē
Koksne (pārējais) (307d)
20 tonnas Slāpekļa dioksīds 0,157
Cietās izkliedētās daļiņas 0,0083
Oglekļa oksīds 0,0413
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E
75
Objekts un tā atrašanās vieta Kurināmā veids Kurināmā izlietojums (mērvienība)
Piesārņojošā viela Faktiskā emisija t/g
Oglekļa dioksīds 7,26
Sēra dioksīds 0,054
SIA „Ziemeļu nafta” objekts Laimdotas ielā 23, Lielvārdē - - Petroleja 0,0032
Benzīns 0,0738
SIA „Lāčplēsis ZF” „Lapsas”, Lielvārdes pagastā
Dabas gāze 27 544 m3 Oglekļa oksīds 0,0369
Slāpekļa dioksīds 0,044
Oglekļa dioksīds 51,774
SIA „Magrens” kokapstrāde „Silmaļi”, Lielvārdes pagastā
Malka (307a) 98 tonnas Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,35
Oglekļa oksīds 0,442
Cietās izkliedētās daļiņas 0,144
Jumpravas pašvaldības aģentūra Katlu māja „Lomaņi” Jumpravā, Jumpravas pagastā
Šķelda (307c) 3 590,4 tonnas Slāpekļa dioksīds 3,55466
Oglekļa oksīds 9,6945
Cietās izkliedētās daļiņas 0,2482
SIA „Lukoil Baltija R” DUS „Andžāni” ''Andžāni'' Jumpravas pagastā
- - Petroleja 0,0310
Benzīns 0,0204
a/s „Latvijas gāze”, ekspluatācijas iecirknis „Gāzes transports” Lēdmanes pagasts
- - Metāns 0
Informācijas avots: LVĢMC
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
2.p
ielik
um
s
Po
ten
ciāl
i pie
sārņ
otā
s vi
eta
s Li
elv
ārd
es
no
vad
ā
Nr.
O
bje
kta
no
sau
kum
s A
traš
anās
vie
ta
Pla
tīb
a m
2
No
zare
P
iesā
rņo
jum
a ie
me
sls
Laik
s
(gad
i)
Pie
sārņ
ojo
šā v
iela
V
ieta
s
apsk
ate
1.
Liel
ferm
a "A
uri
ķi"
Jum
pra
vas
pag
asts
,
Au
riķi
20
00
0
Cū
ku a
ud
zēša
na
Saim
nie
cisk
ās d
arb
ības
rak
stu
rs
un
ilgu
ms
40
D
zīvn
ieku
izkā
rnīju
mi,
urī
ns
un
kūts
mē
sli
No
tiku
si
15
.12
.20
04
2.
Meh
ānis
kās
dar
bn
īcas
"Dze
lmes
"
Jum
pra
vas
pag
asts
,
Dze
lmes
, Mau
riņ
i
---
Au
tom
ob
iļu t
ehn
iskā
apko
pe
un
rem
on
ts
Pie
DU
S re
kon
stru
kcija
s
kon
stat
ēti n
afta
s p
rod
ukt
i
50
O
gļū
de
ņra
ži (
naf
tas
pro
du
kti)
No
tiku
si
15
.12
.20
04
3.
DU
S ka
rjer
ā
"Ju
mp
rava
"
Jum
pra
vas
pag
asts
, kar
jers
"Ju
mp
rava
"
1 0
00
A
uto
mo
biļu
deg
viel
as
maz
um
tird
znie
cīb
a
Dar
bīb
a ar
deg
viel
u,
nei
evē
rojo
t vi
des
aiz
sard
zīb
as
pra
sīb
as
40
--
- N
oti
kusi
20
.01
.20
05
4.
Dar
bn
īcas
, Ju
mp
rava
Ju
mp
rava
s p
agas
ts,
Jum
pra
va
Dzi
nta
ri
--
Au
tom
ob
iļu t
ehn
iskā
apko
pe
un
rem
on
ts
Iesp
ējam
s n
afta
s p
rod
ukt
u
pie
sārņ
oju
ms
40
O
gļū
de
ņra
ži (
naf
tas
pro
du
kti)
No
tiku
si
15
.12
.20
04
5.
DU
S "A
tvar
i",
Jum
pra
vas
pag
asts
, Ju
mp
rava
--
Au
tom
ob
iļu d
egvi
elas
maz
um
tird
znie
cīb
a
Iesp
ējam
s n
afta
s p
rod
ukt
u
pie
sārņ
oju
ms
40
O
gļū
de
ņra
ži (
naf
tas
pro
du
kti)
No
tiku
si
15
.12
.20
04
6.
Ķez
ber
es m
iner
ālm
ēslu
no
likta
va
Jum
pra
vas
pag
asts
,
Dze
lmes
--
Au
gko
pīb
a; d
ārze
ņko
pīb
a;
dār
zko
pīb
a
Saim
nie
cisk
ās d
arb
ības
ilgu
ms
un
atr
ašan
ās b
līvi a
pd
zīvo
tā
teri
tori
jā
40
--
N
oti
kusi
15
.12
.20
04
7.
Cū
ku f
erm
a "P
apar
des
" Ju
mp
rava
s p
agas
ts,
Pap
ard
es
20
00
0
Cū
ku a
ud
zēša
na
Sa
imn
ieci
skās
dar
bīb
as il
gum
s
un
rak
stu
rs
35
D
zīvn
ieku
izkā
rnīju
mi,
urī
ns
un
kūts
mē
sli
No
tiku
si
15
.12
.20
04
8.
Izgā
ztu
ve "
Au
riķi
" Ju
mp
rava
s p
agas
ts
3 0
00
A
tkri
tum
u
apsa
imn
ieko
šan
a,
teri
tori
jas
tīrī
šan
a
--
10
Sa
dzī
ves
un
tie
m
līdzī
gi
(māj
saim
nie
cīb
as)
atkr
itu
mi
Nav
no
tiku
si
9.
SIA
„Li
elvā
rdes
Rem
te”,
katl
u m
āja
Lēd
man
es p
agat
s,
Lēd
man
e, „
Āre
s”
--
Tvai
ka u
n k
arst
ā ū
den
s
pie
gād
e
--
--
--
Nav
no
tiku
si
10
. B
ijušā
s d
arb
nīc
as
"Jau
nb
eka
s"
Lēd
man
es p
agas
ts,
Lēd
man
e, J
aun
bek
as
--
Au
tom
ob
iļu t
ehn
iskā
apko
pe
un
rem
on
ts
Dar
bīb
as v
eid
s u
n il
gum
s
30
O
gļū
de
ņra
ži (
naf
tas
pro
du
kti)
No
tiku
si
24
.01
.20
05
11
. B
ijuša
is D
US,
Lēd
man
ē
Lēd
man
es p
agas
ts,
--
Au
tom
ob
iļu d
egvi
elas
Ilg
sto
ša d
arb
ība
ar n
afta
s 3
0
Ogļ
ūd
eņ
raži
(n
afta
s N
oti
kusi
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
77
Nr.
O
bje
kta
no
sau
kum
s A
traš
anās
vie
ta
Pla
tīb
a m
2
No
zare
P
iesā
rņo
jum
a ie
me
sls
Laik
s
(gad
i)
Pie
sārņ
ojo
šā v
iela
V
ieta
s
apsk
ate
Lēd
man
e
maz
um
tird
znie
cīb
a
pro
du
ktie
m
pro
du
kti)
2
4.0
1.2
00
5
12
. Ķ
imik
āliju
no
likta
va
Lēd
man
es p
agas
ts,
Lēd
man
e, V
ēsm
iņas
--
Gla
bāš
ana
un
no
likta
vu
saim
nie
cīb
a
Ilgst
oša
s d
arb
ības
ar
ķīm
iskā
m
viel
ām
30
A
gro
ķīm
ijas
pro
du
ktu
atk
ritu
mi
No
tiku
si
03
.03
.20
05
13
. M
ehān
iskā
s d
arb
nīc
as
un
DU
S Lē
dm
anē
Lēd
man
es p
agas
ts,
Lēd
man
e
15
00
0
Au
tom
ob
iļu d
egvi
elas
maz
um
tird
znie
cīb
a
Rek
on
stru
ējo
t ve
co D
US
gru
nts
ūd
enī k
on
stat
ēja
naf
tas
pro
du
ktu
s 1
,09
mg/
l
50
O
gļū
de
ņra
ži (
naf
tas
pro
du
kti)
No
tiku
si
03
.03
.20
05
14
. Sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
izgā
ztu
ve "
Bār
dru
mi"
Lēd
man
es p
agas
ts
12
00
0
Atk
ritu
mu
apsa
imn
ieko
šan
a,
teri
tori
jas
tīrī
šan
a
--
18
Sa
dzī
ves
un
tie
m
līdzī
gi
(māj
saim
nie
cīb
as)
atkr
itu
mi
Nav
no
tiku
si
15
. N
BS
Gai
sa s
pēk
u
Avi
ācija
s b
āze
Atr
od
as g
alve
no
kārt
Ķeg
um
a n
ova
dā,
tik
ai
nel
iela
daļ
a at
rod
as
Liel
vārd
es p
agas
ta
teri
tori
jā
4 3
84
60
0
Vis
pār
īgā
vals
ts d
ien
est
u
dar
bīb
a
Pie
sārņ
oju
ma
avo
ts a
tro
das
ārp
us
Liel
vārd
es n
ova
da.
Pie
sārņ
oju
ma
iem
esli:
1. V
eca
katl
u m
āja,
ku
rin
āja
ar
maz
utu
, vad
i un
šah
tas
piln
as a
r
maz
utu
2.D
egvi
elas
bāz
e ko
pš
19
78
.gad
a, t
agad
nei
zman
to.
Avi
ācija
s d
egv
iela
s b
āze
10
– 1
5
ha
pla
tīb
ā. P
iesā
rņo
jum
a
paz
īmes
vir
szem
ē n
av.
Gru
nts
ūd
eņi n
av p
ētīt
i. B
laku
s
šai b
āzei
ķīm
isko
vie
lu n
olik
tava
– d
ihlo
retā
ns,
hlo
rpek
sīn
s –
31
mu
ca –
20
0 k
g ka
trā
3. T
ran
spo
rta
un
deg
viel
as b
āzi
paš
reiz
izm
anto
(6
ha)
, 3 m
uca
s
virs
zem
es, k
op
.tilp
um
s 7
0 t
.
Sēra
kau
dze
zem
kla
jas
deb
ess
15
m3 .
10
O
gļū
de
ņra
ži (
naf
tas
pro
du
kti)
(70
t)
No
tiku
si
04
.09
.20
02
Info
rmā
cija
s a
vots
: LV
ĢM
C
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
3.p
ielik
um
s
Teri
tori
jas
ar p
aau
gsti
nāt
u u
gun
sbīs
tam
ību
(I -
III u
gun
sbīs
tam
ības
kla
ses
me
žu s
adal
ījum
s p
a n
ova
die
m)
In
form
āci
jas
avo
ts:
Va
lsts
civ
ilā
s a
izsa
rdzī
ba
s p
lān
a p
roje
kta
9
.pie
lik
um
s
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
79
4. p
ielik
um
s
Dab
as u
n k
ult
ūra
s p
iem
ine
kļi L
ielv
ārd
es
no
vad
ā
Pel
ēkā
krās
ā ie
krās
oti
tie
pie
min
ekļi,
kam
pie
mēr
ots
aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss.
Info
rmāc
ijas
avo
ts:
Val
sts
kult
ūra
s p
iem
inek
ļu a
izsa
rdzī
bas
insp
ekci
ja, L
R n
orm
atīv
ie a
kti u
n G
.Pāv
ila L
atvi
jas
dab
as u
n k
ult
ūra
s p
iem
inek
ļu d
atu
bāz
e.
Arh
ite
ktū
ras
un
māk
slas
pie
min
ekļ
i, m
uze
ji
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
An
dre
ja P
um
pu
ra m
uze
js
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Mu
zejs
Li
elvā
rde
Avi
ekst
es ū
den
sdzi
rnav
as
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Arh
itek
tūra
Lē
dm
anes
pag
asts
2
0.g
s. s
āk.
Jum
pra
vas
(Dze
lmes
) lu
terā
ņu
baz
nīc
a N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
A
rhit
ektū
ra
Jum
pra
vas
pag
asts
1
86
7.
Jum
pra
vas
mu
ižas
mag
azīn
as k
lēts
N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
A
rhit
ektū
ra
Jum
pra
vas
pag
asts
Kai
bal
as s
kola
s m
uze
js
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Mu
zejs
Li
elvā
rdes
pag
asts
Kai
bal
as p
amat
sko
la
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Arh
itek
tūra
Li
elvā
rdes
pag
asts
1
86
9.g
.
Lēd
man
es a
pti
eka
Vie
tējā
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
82
40
Arh
itek
tūra
Lē
dm
anes
pag
asts
1
90
1.
Lēd
man
es m
uiž
as a
pb
ūve
V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 8
24
2 A
rhit
ektū
ra
Lēd
man
es p
agas
ts
19
.gs.
Lēd
man
es m
uiž
as k
lēts
V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 8
24
3 A
rhit
ektū
ra
Lēd
man
es p
agas
ts
17
80
., 1
8. g
s. b
., 1
9. g
s.
Lēd
man
es m
uiž
as m
od
eres
māj
a V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 8
24
4 A
rhit
ektū
ra
Lēd
man
es p
agas
ts
18
. gs.
Lēd
man
es t
auta
s n
ams,
kro
gs
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Arh
itek
tūra
Lē
dm
anes
pag
asts
1
88
6.,
pār
bū
vēts
Liel
vārd
es lu
terā
ņu
baz
nīc
a V
alst
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
28
86
Arh
itek
tūra
Li
elvā
rde
1
74
7.,
19
. gs.
, 19
32.
Liel
vārd
es lu
terā
ņu
baz
nīc
a, a
ltār
is
Val
sts
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 4
07
2 M
āksl
a Li
elvā
rde
2
0.g
s.3
0.g
.
Liel
vārd
es lu
terā
ņu
baz
nīc
a, b
azn
īcēn
u s
oli
Val
sts
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 4
07
3 M
āksl
a Li
elvā
rde
2
0.g
s.3
0.g
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
80
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Liel
vārd
es lu
terā
ņu
baz
nīc
a, k
ance
le
Val
sts
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 4
07
4 M
āksl
a Li
elvā
rde
2
0.g
s.3
0.g
.
Liel
vārd
es m
uiž
as k
lēts
V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 8
24
6 A
rhit
ektū
ra
Liel
vārd
e
19
. gs.
v.
Liel
vārd
es k
ato
ļu b
azn
īca
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Arh
itek
tūra
Li
elvā
rde
1
99
2.g
.
Liel
vārd
es S
v.N
iko
laja
par
eiz
ticī
go b
azn
īca
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Arh
itek
tūra
Li
elvā
rde
1
93
6.g
.
Liel
vārd
es p
ilsd
rup
as
Vie
tējā
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
82
47
Arh
itek
tūra
Li
elvā
rde
1
3. g
s. 1
.p.
Lob
es ū
den
sdzi
rnav
as
Vie
tējā
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
82
45
Arh
itek
tūra
Lē
dm
anes
pag
asts
1
90
4.
Pie
min
eklis
19
05
.gad
a cī
nīt
ājie
m
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Pie
min
eklis
Li
elvā
rde
Pie
miņ
as a
kmen
s K
atrī
nai
un
cit
ām L
atvi
jas
zin
tnie
cēm
N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
P
iem
inek
lis
Liel
vārd
es p
agas
ts
19
91
.g.
Pie
miņ
as a
kmen
s Li
elvā
rdes
dra
ud
zes
sko
las
viet
ā N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
P
iem
inek
lis
Liel
vārd
es p
agas
ts
19
79
.g.
Pīļu
kro
gs
Vie
tējā
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
82
41
Arh
itek
tūra
Lē
dm
anes
pag
asts
1
9.g
s.
Uld
even
a p
ils
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Mu
zejs
Li
elvā
rde
1
99
7.
Arh
eo
loģi
jas
pie
min
ekļ
i
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Baj
āru
sen
kap
i N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
A
rheo
loģi
ja
Jum
pra
vas
pag
asts
Bek
ub
od
es (
Beķ
ub
od
es)
vid
usl
aiku
kap
sēta
V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 1
83
9 A
rheo
loģi
ja
Lēd
man
es p
agas
ts
Die
va k
aln
s (C
epu
res
kaln
s) –
pils
kaln
s V
alst
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
18
44
Arh
eolo
ģija
Li
elvā
rde
1
.gt.
pm
ē. –
1gt
. mē.
Jau
nze
mju
sen
kap
i V
alst
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
18
40
Arh
eolo
ģija
Lē
dm
anes
pag
asts
2
. – 4
.gs.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
81
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Kru
stak
men
s p
ie L
ielv
ārd
es lu
terā
ņu
baz
nīc
as
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Arh
eolo
ģija
Li
elvā
rde
1
8.g
s.
Līču
sen
kap
i V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 1
84
1 A
rheo
loģi
jas
Lēd
man
es p
agas
ts
Liel
rutu
ļu s
enka
pi
Val
sts
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r.1
83
0 A
rheo
loģi
ja
Jum
pra
vas
pag
asts
1
0. –
12
.gs.
Liel
vārd
es p
ārce
ltu
ves
sen
kap
i N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
A
rheo
loģi
ja
Liel
vārd
e
Var
bū
tējie
Lie
lvār
des
pils
kaln
a ie
mīt
nie
ku s
enka
pi,
daļ
ēji i
zska
loti
Liel
vārd
es p
ilska
lns
un
vid
usl
aiku
pils
V
alst
s n
ozī
mes
ku
ltū
ras
pie
min
eklis
Nr.
18
43
Arh
eolo
ģija
Li
elvā
rde
P
ilska
lns
– gk
. 10
. – 1
3.g
s., p
ils –
13
.g.s
1.p
use
-
16
.gs.
b.
Pils
kaln
s V
ietē
jās
no
zīm
es k
ult
ūra
s p
iem
inek
lis N
r. 1
84
2 A
rheo
loģi
ja
Liel
vārd
es p
agas
ts
Sen
kap
i pie
Kai
bal
as ie
teka
s D
auga
vā
Ap
plū
din
āts
A
rheo
loģi
ja
Liel
vārd
es p
agas
ts
5. –
9.g
s.
Van
gusa
lu D
inam
arka
s ak
men
s N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
A
rheo
loģi
ja
Lēd
man
es p
agas
ts
Ieka
lts
zizl
is u
n z
ob
ens
Ģe
olo
ģisk
ie p
iem
ine
kļi
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Dev
on
a ka
rbo
nāt
iežu
ats
egu
mi A
viek
stes
lejt
ecē
A
tro
das
dab
as p
arkā
„O
gres
iele
ja”
Ģeo
loģi
ja
Lēd
man
es p
agas
ts
Nel
ieli
do
lom
īta
atse
gum
i
Dev
on
a ka
rbo
nāt
iežu
ats
egu
mi K
alēj
iņu
gra
vas
kras
tos
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Ģeo
loģi
ja
Jum
pra
vas
pag
asts
Lī
dz
2,5
m a
ugs
ti d
olo
mīt
a at
segu
mi
Do
lom
itiz
ēta
sm
ilšak
men
s at
segu
mi O
gres
kra
sto
s Lē
dm
anē
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Ģeo
loģi
ja
Lēd
man
es p
agas
ts
Ap
4 m
au
gsts
gai
ša s
milš
akm
ens
atse
gum
s
Dev
on
a ka
rbo
nāt
iežu
ats
egu
ms
Lob
es k
rast
ā p
ie L
ēdm
anes
tau
tas
nam
a
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Ģeo
loģi
ja
Lēd
man
es p
agas
ts
Līd
z 1
,5 m
au
gsti
do
lom
īta
atse
gum
i
Dev
on
a ka
rbo
nāt
iežu
ats
egu
ms
pie
Lie
lvār
des
pils
kaln
a N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
Ģ
eolo
ģija
Li
elvā
rde
Lī
dz
3,5
m a
ugs
ti d
olo
mīt
a at
segu
mi
Lāčp
lēša
gu
lta
(Pēr
kon
a b
ult
a)
Aiz
sarg
ājam
s, jo
pār
snie
dz
10
m3 t
ilpu
mu
Ģ
eolo
ģija
Li
elvā
rde
2
0 m
3 tilp
um
s, k
ult
ūrv
ēstu
risk
a n
ozī
me
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
82
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Ru
mb
iņas
ūd
ensk
ritu
ms
Val
sts
aizs
argā
jam
ais
ģeo
loģi
skai
s u
n
ģeo
mo
rfo
loģi
skai
s p
iem
inek
lis N
r.1
28
.
Ģeo
loģi
ja
Liel
vārd
e
2,2
m a
ugs
ts ū
den
skri
tum
s, iz
teik
smīg
ākai
s
Dau
gava
s b
asei
nā
Viņ
ķeļm
aņu
ats
egu
ms
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Ģeo
loģi
ja
Jum
pra
vas
pag
asts
Lī
dz
3,5
m a
ugs
ti d
olo
mīt
a at
segu
mi
De
nd
rolo
ģisk
ie s
tād
ījum
i un
diž
koki
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Ako
tu o
zols
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
24
1
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
7
,6 m
ap
kārt
mēr
s
Am
ūra
s ko
rķa
koki
Lie
lvār
des
baz
nīc
as a
pst
ādīju
mo
s N
av d
atu
par
to
, vai
ir s
agla
bāj
uši
es
Diž
koks
Li
elvā
rde
An
dre
ja P
um
pu
ra p
arks
N
av a
izsa
rdzī
bas
sta
tusa
P
arks
Li
elvā
rde,
pie
stac
ijas
13
ha
Dzi
lnu
ozo
li (3
) V
alst
s ai
zs. d
ižko
ki, N
r.1
24
2, 1
24
3, 1
244
D
ižko
ks
Lēd
man
es p
agas
ts
6,0
3, 5
,05
un
4,8
m a
pkā
rtm
ērs
Egle
pie
Reš
ņie
m
Val
sts
aizs
. diž
koks
, Nr.
15
11
D
ižko
ks
Lēd
man
es p
agas
ts
2,8
2 m
ap
kārt
mēr
s (1
99
6.g
.)
Irb
es (
Zun
du
ru)
ozo
li (3
) V
alst
s ai
zs. d
ižko
ki, N
r.1
25
2, 1
25
3, 1
254
D
ižko
ks
Lēd
man
es p
agas
ts
5,3
4 m
, 5,5
m, 5
,7 m
ap
kārt
mēr
s
Īve
Rem
bat
es ie
lā 2
4
Diž
koku
dat
u b
āzē
Nr.
23
1, p
aram
etri
nea
tbils
t
vals
ts a
izsa
rgāj
amā
diž
koka
sta
tusa
m.
Diž
koks
Li
elvā
rde
0
,45
m a
pkā
rtm
ērs
Jum
pra
vas
ozo
ls p
ie p
arka
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
91
1
Diž
koks
Ju
mp
rava
s p
agas
ts
5,6
5 m
ap
kārt
mēr
s
Kal
na
Plo
šu li
epa
Nav
iekļ
auta
dat
u b
āzē,
izm
ērs
atb
ilst
vals
ts
aizs
. sta
tusa
m
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
4
,75
m li
epa
Lap
egļu
ale
ja L
ēdm
anes
mu
ižā
Nav
aiz
sarg
ājam
a P
arks
Lē
dm
anes
pag
asts
A
leja
ar
59
vec
ām la
peg
lēm
Liel
jum
pra
vas
par
ks
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Par
ks
Jum
pra
vas
pag
asts
1
,5 h
a
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
83
Pie
min
ekļ
a n
osa
uku
ms
Aiz
sard
zīb
as s
tatu
ss (
Nr.
) P
iem
ine
kļa
veid
s A
traš
anās
vie
ta
Pap
ildu
info
rmāc
ija
Liel
vārd
es p
arks
V
alst
s ai
zsar
gāja
mai
s d
end
rolo
ģisk
ais
stād
ījum
s N
r.5
7
Par
ks
Liel
vārd
e
Pri
ede
pie
Cīņ
u f
erm
as
Val
sts
aizs
. diž
koks
, Nr.
32
8
Diž
koks
Ju
mp
rava
s p
agas
ts
4 m
ap
kārt
mēr
s
Rem
bat
es p
arks
V
alst
s ai
zsar
gāja
mai
s d
end
rolo
ģisk
ais
stād
ījum
s N
r.5
8
Par
ks
Liel
vārd
e
Ro
žkal
nu
ozo
ls
Val
sts
aizs
. diž
koks
, Nr.
12
51
D
ižko
ks
Lēd
man
es p
agas
ts
6,3
5 m
ap
kārt
mēr
s
Trīs
ērkš
ķu g
led
īčija
s b
ij. L
ielv
ārd
es s
tād
aud
zēta
vā
Nav
dat
u, v
ai s
agla
bāj
ušā
s D
ižko
ks
Liel
vārd
e
Ozo
li A
vie
kste
s D
zirn
avu
eze
ra k
rast
ā (2
) V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
24
0
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
6
m a
pkā
rtm
ērs
Ozo
ls A
izvē
ju z
emē
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
24
8
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
4
,65
m a
pkā
rtm
ērs
Ozo
ls L
ēdm
anes
ale
jā L
ob
es v
irzi
enā
Val
sts
aizs
. diž
koks
, Nr.
12
49
D
ižko
ks
Lēd
man
es p
agas
ts
4,8
8 m
ap
kārt
mēr
s, 3
0 m
au
gsts
Ozo
ls p
ie E
zerk
aln
iem
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
65
0
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
4
,55
m a
pkā
rtm
ērs
Ozo
ls p
ie K
ālēj
iem
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
24
6
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
3
,7 m
ap
kārt
mēr
s, 3
0 m
au
gsts
Ozo
ls p
ie Ķ
īpīš
iem
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
24
7
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
5
,3 m
ap
kārt
mēr
s
Ozo
ls p
ie R
ešņ
iem
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
65
1
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
4
,25
m a
pkā
rtm
ērs
Ozo
ls p
ie V
irsa
išie
m
Diž
koku
dat
u b
āzē
nav
iekļ
auts
D
ižko
ks
Liel
vārd
es p
agas
ts
5 m
ap
kārt
mēr
s
Ozo
ls s
tarp
Pū
po
liņie
m u
n L
iep
kaln
iem
V
alst
s ai
zs. d
ižko
ks, N
r.1
25
0
Diž
koks
Lē
dm
anes
pag
asts
5
,65
m a
pkā
rtm
ērs
Vīk
sna
Liel
vārd
es p
arkā
D
ižko
ku d
atu
bāz
ē N
r.4
44
. Ja
ir s
asn
iegu
si 4
m
tad
val
sts
aizs
ard
zīb
ā
Diž
koks
Li
elvā
rde
3
,85
m a
pkā
rtm
ērs
(19
91
.g.)
Vīk
sna
pie
Kai
bal
as
Diž
koku
dat
u b
āzē
nav
iekļ
auta
D
ižko
ks
Liel
vārd
es p
agas
ts
4,1
m a
pkā
rtm
ērs
Viņ
ķeļm
aņu
par
ks
Nav
aiz
sard
zīb
as s
tatu
sa
Par
ks
Jum
pra
vas
pag
asts
4
,5 h
a
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
84
5.p
ielik
um
s
Lie
lvār
de
s n
ova
da
paš
vald
ība
s re
aliz
ēti
e p
roje
ktu
no
20
08
. – 2
01
1.g
adam
Nr.
p.k
. P
rogr
amm
as n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a fi
nan
sēju
ma
kop
sum
ma
(LV
L)
Val
sts
bu
dže
ta
do
tāci
ja
Lie
lvār
de
s n
ova
da
Do
me
Eiro
pas
fo
nd
i/ c
its
fin
ansē
jum
s
Īste
no
šan
as
laik
s
Atb
ildīg
ā ie
stād
e/
Sad
arb
ības
ie
stād
e
1.
ERA
F 3
.1.3
.1. "
Kva
litat
īvai
dab
aszi
nāt
ņu
ap
guve
i
atb
alst
s m
ate
riāl
ās b
āze
s
no
dro
šin
āšan
ai"
Kva
litat
īvai
dab
aszi
nāt
ņu
ap
guve
i
atb
ilsto
šas
mat
eriā
lās
bāz
es
no
dro
šin
āšan
a E.
Kau
liņa
Liel
vārd
es
vid
uss
kolā
98
39
2,0
0
2 9
52
,00
(3%
)
11
80
7,0
0
(12
%)
83
63
3,0
0
(85
% E
RA
F)
02
.09
.20
09
-
30
.11
.20
10
IZ
M/V
IAA
2.
Val
sts
pro
gram
ma
bēr
na
un
ģim
enes
stā
vokļ
a
uzl
abo
šan
ai 2
00
9.g
adā
Bēr
nu
ro
taļu
un
atp
ūta
s la
uku
ma
izve
ide
Spīd
ola
s d
aud
zdzī
vokļ
u m
āju
mas
īvā
Liel
vārd
ē
20
00
0,0
0
20
00
0,0
0
(10
0%
) 0
%
0%
0
6.0
5.2
00
9-
21
.09
.20
09
BĢ
SILM
3.
Ilgts
pēj
īgas
att
īstī
bas
veic
ināš
ana
Sati
ksm
es d
rošī
bas
un
org
aniz
ācija
s
efek
tivi
tāte
s u
zlab
oša
na
Liel
vārd
es
no
vad
ā, iz
bū
vējo
t sa
bie
dri
skā
tran
spo
rta
pie
turv
ieta
s
88
15
2,5
2
- -
-
2
00
8 -
20
09
C
FLA
4.
"Dau
gava
s Sa
vien
ības
"
mēr
ķpro
gram
ma
10
0m
kra
sta
josl
as ie
zīm
ēša
na
Liel
vārd
es n
ova
da
pu
blis
kajo
s ū
deņ
os-
atp
ūta
s vi
etās
1 5
45
,80
-
50
%
(77
2,9
0
LVL)
;
saņ
em
am
Ls 4
00
,-
77
2,9
0 (
50
%
DS)
01
.06
. 20
09
-
01
.08
. 20
09
"Dau
gava
s
Savi
enīb
a"
5.
"Dau
gava
s Sa
vien
ības
"
mēr
ķpro
gram
ma
Zivj
u n
ārst
a m
āksl
īgo
ligz
du
ievi
eto
šan
a Ķ
egu
ma
HES
ūd
ensk
rātu
vē
2 2
13
,00
-
70
0,0
0
1 5
13
,00
(Ziv
ju f
on
ds)
04
.20
09
-
07
.20
09
Latv
ijas
Zivj
u
resu
rsu
aģen
tūra
/ Z
ivju
fon
ds
6.
ERA
F 3
.1.4
.4. "
Atb
alst
s al
tern
atīv
ās a
prū
pe
s p
akal
po
jum
u p
ieej
amīb
as
attī
stīb
ai"
Alt
ern
atīv
ās a
prū
pes
pak
alp
oju
mu
p
ieej
amīb
as n
od
roši
nāš
ana
Liel
vārd
es
no
vad
a so
ciāl
ā d
ien
est
a so
ciāl
ajā
die
nas
ap
rūp
es c
entr
ā
53
37
8,0
0
1 6
00
,00
(3
%)
12
28
0,0
0
(23
%)
39
49
8,0
0
(74
% E
RA
F)
02
.09
.20
09
- 3
0.0
9.2
01
0
VR
AA
/RA
PLM
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
1
.DA
ĻA
– P
AŠ
RE
IZĒ
JĀ
S S
ITU
ĀC
IJA
S A
NA
LĪZ
E
85
Nr.
p.k
. P
rogr
amm
as n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a fi
nan
sēju
ma
kop
sum
ma
(LV
L)
Val
sts
bu
dže
ta
do
tāci
ja
Lie
lvār
de
s n
ova
da
Do
me
Eiro
pas
fo
nd
i/ c
its
fin
ansē
jum
s
Īste
no
šan
as
laik
s
Atb
ildīg
ā ie
stād
e/
Sad
arb
ības
ie
stād
e
7.
"Pam
atp
akal
po
jum
i ek
on
om
ikai
un
ie
dzī
votā
jiem
"
Kai
bal
as p
amat
sko
las
zāle
s p
ieb
ūve
s re
kon
stru
kcija
7
6 8
84
,00
1
1 9
13
,84
1
5 8
85
,13
(2
5%
) 3
5 7
41
,53
(7
5%
ELF
LA)
2
9.0
6.2
00
9-
01
.09
.20
10
ZM/L
AD
8.
ERA
F 3
.2.2
.1.2
. "Iz
glīt
ības
ie
stāž
u in
form
atiz
ācija
" Li
elvā
rdes
izgl
ītīb
as ie
stāž
u
info
rmat
izāc
ija
40
54
0,2
8
60
81
,14
(1
5%
) 0
%
34
45
9,2
4
(85
% E
RA
F)
01
.07
.20
09
-3
1.1
2.2
01
0
IZ
M/C
FLA
9.
"Pam
atp
akal
po
jum
i ek
on
om
ikai
un
ie
dzī
votā
jiem
"
Dau
dzf
un
kcio
nāl
a st
adio
na
reko
nst
rukc
ija J
um
pra
vā
14
0 0
00
,00
0
,00
4
7 4
38
,02
(2
5%
) 1
05
00
0,0
0
75
% E
LFLA
0
1.0
4.2
01
0-
31
.09
.20
10
ZM
/LA
D
10
. "E
ner
goef
ekti
vitā
tes
paa
ugs
tin
āšan
a p
ašva
ldīb
u
ēkās
"
Ener
goef
ekti
vitā
tes
paa
ugs
tin
āšan
a Li
elvā
rdes
mū
zika
s sk
olā
, Lēd
man
es
pam
atsk
olā
un
Ju
mp
rava
s vi
du
ssko
lā
48
9 9
34
,43
0
,00
1
32
28
2,3
0
(27
%)
35
7 6
52
,13
(7
3%
) 1
1.2
00
9-
06
.20
10
V
ides
min
istr
ija
11
.
ERA
F 3
.1.3
.3.1
. "Sp
eci
ālās
iz
glīt
ības
iest
āžu
in
fras
tru
ktū
ras
un
ap
rīko
jum
a u
zlab
oša
na"
Jum
pra
vas
spec
iālā
s in
tern
ātp
amat
sko
las
reko
nst
rukc
ija u
n
aprī
koju
ma
uzl
abo
šan
a 9
8 3
92
,00
2
95
1,0
0
14
75
9,0
0
83
63
3,0
0
(85
% E
RA
F)
01
.01
.20
10
- 0
1.0
9.2
01
0
IZM
/VIA
A
12
.
MK
no
teik
. 83
6,
3
.5.1
.1. "
Ūd
enss
aim
nie
cīb
as
infr
astr
ukt
ūra
s at
tīst
ība
aglo
mer
ācijā
s ar
cilv
ēku
ek
viva
len
tu li
elāk
u p
ar 2
00
0"
Ūd
enss
aim
nie
cīb
as p
akal
po
jum
u
attī
stīb
a Li
elvā
rdē
II k
ārta
2
79
6 6
28
,96
0
.00
1
10
24
9,6
9
(5,2
5%
)
1 9
88
93
5,0
0
(94
,75
%)
Ko
hēz
ijas
fon
ds)
10
.08
.20
10
-1
0.0
8.2
01
2
Vid
es m
inis
trija
13
.
MK
no
teik
.Nr.
28
8,
1.5
.3.1
."Sp
eciā
listu
pie
sais
te
plā
no
šan
as r
eģio
nie
m,
pils
ētām
un
no
vad
iem
"
Spec
iālis
tu p
iesa
iste
Lie
lvār
de
s n
ova
da
paš
vald
ībai
2
0 9
96
,03
0
.00
0
%
20
99
6,0
3
(10
0%
ESF
) 0
1.1
0.2
01
0-
30
.09
.20
12
V
RA
A/R
AP
LM
Ko
pā
7
64
3 8
10
.32
6
8 0
43
.96
6
31
63
0.1
6
5 2
91
76
2.7
0
Recommended