Saldus novada ilgtermiņa attīstības stratēģija 2013.-2038 · Saldus novada attīstības programma 2013. –2020.gadam; Kaimiņu novadu plānošanas dokumenti u.c. Saldus novada

SALDUS NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2013.-2038.GADAM

APSTIPRINĀTA

ar 2013.gada 26.septembra Saldus novada domes lēmumu

„Par Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2038.gadam apstiprināšanu ” (protokola Nr.18., 17.§)

Saldus novada

ilgtspējīgas attīstības stratēģija

2013.-2038.gadam

Eiropas Sociālā fonda finansēts projekts „Saldus novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes celšana”, līgums Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/024

Saldus

2013

2 SALDUS NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2013.-2038.GADAM

Saturs

Ievads 3

1. Saldus novada vizītkarte 5

2.Nozīmīgākie telpiskās struktūras elementi un to vēlamās ilgtermiņa izmaiņas 8

2.1.Galvenās funkcionālās telpas 8

Lauku zemes 8

Mežu zemes 8

Ūdeņi 9

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 9

Ražošanas teritorijas 10

2.2. Apdzīvojuma struktūras un publiskā infrastruktūra 10

2.3. Galvenie transporta koridori un infrastruktūra 14

2.4. Maģistrālie inženierkomunikāciju tīkli un objekti 15

2.5. Dabas un kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas 17

3. Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi 18

3.1. Vīzija 18

3.2. Pašvaldības specializācija 18

3.3. Stratēģiskie mērķi, prioritātes un rīcības virzieni 19

3.4. IAS sasaiste ar plānošanas dokumentiem 24

4. Telpiskā attīstības perspektīva 27

4.1. Apdzīvojuma telpiskās struktūras attīstība un publiskā infrastruktūra 27

4.2. Transporta un inženiertehniskās infrastruktūras attīstība 28

4.3. Lauku un mežu teritoriju attīstība 30

4.4. Ražošanas teritoriju attīstība 31

4.5. Dabas, kultūrvēsturiski nozīmīgo un ainaviski vērtīgo teritoriju attīstība 32

4.6. Saldus pilsētas telpiskā attīstība 33

4.7. Prioritāri attīstāmās teritorijas 35

5. Attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība 37

6. Pārskats par sabiedrības līdzdarbības pasākumiem 38


Ievads

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa plānošanas dokuments 2013.–

2038.gadam, kas nosaka novada attīstības ilgtermiņa stratēģiskos mērķus un prioritātes, kā arī

iezīmē novada attīstības telpisko perspektīvu. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir pamats Saldus

novada pašvaldības attīstības programmas prioritāšu, rīcību un investīciju mērķtiecīgai

plānošanai, kā arī teritorijas plānojuma izstrādei. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes

pamatojums ir:

Likums “Par pašvaldībām";

Attīstības plānošanas sistēmas likums;

Teritorijas attīstības plānošanas likums;

Reģionālās attīstības plānošanas likums

Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība

attīstības plānošanas procesā”;

Ministru kabineta 16.10.2012. noteikumiNr.711 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem”.

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija izstrādāta atbilstoši VARAM izstrādātiem

Metodiskajiem ieteikumiem ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei

reģionālā un vietējā līmenī (Aktualizētā redakcija, 2012. gada 4. aprīlis).

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2038.gadam ir sagatavota, ņemot vērā

šādus plānošanas dokumentus:

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”t.sk. Latvijas telpiskās attīstības

perspektīva;

Reģionālās politikas pamatnostādnes;

Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam;

Kurzemes plānošanas reģiona rīcības plāns 2010.-2013.gadam, t.sk. ilgtermiņa

attīstības prioritātes 2010.-2030.gadam;

Latvijas reģionu ekonomikas attīstības perspektīvas un virzieni 2010-2011;

Saldus novada teritorijas plānojums 2013.–2025.gadam;

Saldus novada attīstības programma 2013. –2020.gadam;

Kaimiņu novadu plānošanas dokumenti u.c.

Saldus novada pašvaldība ar 2013.gada 24.janvāra lēmumu (protokols Nr.2, 7.§) „Par Saldus

novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.–2038.gadam izstrādes uzsākšanu” apstiprināja

darba uzdevumu un izstrādes vadītāju.

2013.gada 19.februārī Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu Nr.14 „Par

stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu”.

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2038.gadam izstrādi veica biedrība

„Saldus rajona attīstības biedrība” saskaņā ar 2013. gada 25.februārī noslēgto līgumu Nr.6.2-

29/4.2-72/134/8 starp Saldus novada pašvaldību un biedrību „Saldus rajona attīstības

biedrība”.

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2038.gadam ir izstrādāta Saldus novada

pašvaldības Eiropas Sociālā fonda projekta „Saldus novada pašvaldības attīstības plānošanas

kapacitātes celšana” (vienošanās Nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/024/024) ietvaros, kura

mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Saldus novada attīstību, definējot ilgtermiņa

attīstības prioritātes un koordinētu, sabalansētu rīcību kopumu, kas nodrošina racionālu

finanšu līdzekļu izmantošanu un to koncentrēšanu izvirzīto attīstības mērķu sasniegšanai.


Izmantotie saīsinājumi

A9 - Valsts autoceļš Rīga(Skulte) - Liepāja

AS - akciju sabiedrība

Eko – ekoloģisks

HES - hidroelektrostacija

IAS – ilgtspējīgas attīstības stratēģija

IP - Ilgtermiņa prioritāte

LIZ - Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

L/s - lauksaimniecība

NVO - nevalstiskās organizācijas

PLMP - Pilsonības lietu migrācijas pārvalde

SM - stratēģiskais mērķis

TIC - Tūrisma informācijas centrs

t.sk. - tai skaitā

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VSIA - Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību


Saldus novada vizītkarte

Rādītāji Galvenie fakti

Attālumi līdz starptautiskas

nozīmes attīstības centriem:

Rīga 121 km

Liepāja 98 km

Ventspils 115 km

Mažeiķi 47 km

Attālumi līdz nacionālas

nozīmes centriem:

Jelgava 83km

Attālumi līdz reģionālas

nozīmes centriem:

Kuldīga 58 km

Kandava 56 km

Dobele 55 km

Talsi 80 km

Attālumi līdz novadu

nozīmes centriem:

Brocēni 7 km

Skrunda 30 km

Auce 60 km

Vaiņode78 km (2.attēls)

Novada platība: 1683,3 km2

Saldus pilsētas platība: 10,1 km2

Novads sastāv: no 1 pilsētas un 15 pagastiem (1.attēls)

Novada centrs: Saldus pilsēta

Iedzīvotāju skaits novadā: 27772

t.sk. Saldū 11922 (01.01.2013. PLMP dati)

Tautības: latvieši 85,8%

lietuvieši 7,2%

krievi 3,8%

ukraiņi 1%

pārējie 2,2%

Iedzīvotāju vecuma

struktūra:

Līdz darbaspējas vecumam 14,9%

Darbaspējas vecumā 66,5%

Pēc darbaspējas vecuma 18,6%

Zemes izmantošana: Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 43%

Mežsaimniecībā izmantojamā zeme 45 %

Purvi 2%

Uzņēmumu skaits, uz 1000

iedzīvotājiem

79 (www.csb.gov.lv dati par 2011.)

Galvenie darbības veidi pēc NACE 2.red Ekonomiski aktīvo tirgus

statistikas vienību skaits

(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 854

(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 7

(C) Apstrādes rūpniecība 99

(D) Elektroenerģija, gāze, siltumapgāde 7

(E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumi 2

(F) Būvniecība 87

(G) Tirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 270

(H) Transports un uzglabāšana 71

http://www.csb.gov.lv/


Galvenie darbības veidi pēc NACE 2.red Ekonomiski aktīvo tirgus

statistikas vienību skaits

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 29

(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 15

(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 13

(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 87

(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 111

(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 50

(P) Izglītība 36

(Q) Veselība un sociālā aprūpe 56

(R) Māksla, izklaide un atpūta 22

(S) Citi pakalpojumi 186

KOPĀ 2006

Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2011.g.

1.attēls Saldus novada administratīvā teritorija


7

2.a

ttēl

s S

aldus

novad

s un t

uvāk

ie a

ttīs

tības

cen

tri


8

2.Nozīmīgākie telpiskās struktūras elementi un to vēlamās ilgtermiņa

izmaiņas

2.1. Galvenās funkcionālās telpas

Lauku zemes

Pašreizējas

situācijas

raksturojums

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 43% no novada teritorijas. Saskaņā ar

Lauku atbalsta dienesta 2012.gadā veikto lauksaimniecības zemju

apsekojumu Saldus novadā ir apkopti 95% LIZ, kas ir krietni virs vidējā

valstī (84%). Saskaņā ar VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie

īpašumi” Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas sniegto informāciju par

2011.g., Saldus novadā ir 57 432,9 ha meliorētas lauksaimniecībā

izmantojamas zemes un 317,1 km valsts nozīmes regulētas ūdensnotekas.

Rīcībā esošie

resursi

Saldus un Ezeres pagastos ir visaugstākais lauksaimniecības zemju īpatsvars

no šo teritoriju kopplatības - attiecīgi 65% un 64%. Auglīgās velēnu gleju

augsnes un velēnu podzolētās gleju augsnes sastopamas novada Rubas,

Vadakstes, Ezeres, Zirņu un Saldus pagastos. Lielākā daļa no

lauksaimniecībā izmantotās platības ir meliorētas.

Galvenās

tendences

Nodarbinātības saglabāšana, attīstot citas nelauksaimnieciskas darbavietas.

Saglabājot lauku ainavu un radot priekšnoteikumus lauksaimniecības

attīstībai, noteikt un atbilstoši tam arī plānot novada vērtīgās

lauksaimniecības zemes.

Prognozes Dabas resursu maksimāla un racionāla izmantošana.

Galvenās

problēmas

Nolietojusies meliorācijas sistēma.

Sīksaimniecību lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iespējas un

turpmākā attīstība ir ierobežotas, nepietiekama sadarbība to vidū.

Speciālistu trūkums ar profesionālo izglītību lauksaimniecības jomā.

Galvenais

potenciāls

Lielu lauksaimniecības uzņēmumu izveidošanās.

Kooperāciju veidošana.

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozares attīstība

Lauku saimniecību iesaiste pakalpojumu sniegšanā tūristiem.

Nozīmīgākie

realizētie

projekti

Meliorāciju sistēmu sakārtošana

Mežu zemes

Pašreizējas

situācijas

raksturojums

Mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju apsaimniekošanu Saldus novadā

nodrošina Dienvidkurzemes un Zemgales mežsaimniecības. Neliela daļa

mežu zemes pieder arī Saldus novada pašvaldībai. AS „Latvijas valsts meži”

īpašumā un apsaimniekošanā ir 55% no meža zemēm. Pašvaldībai pieder 1%

no mežu zemēm.

Rīcībā esošie

resursi

Mežsaimniecībā izmantojamā zeme 45 % no novada teritorijas. Zvārdes

pagastā 71% no kopējās platības aizņem mežu teritorijas.

Galvenās

tendences

Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas izmantojamas koksnes resursu

izmantošanai un aizsardzībai, gan rekreācijai, gan dabas vērtību aizsardzībai,

gan meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, lai nodrošinātu

ilgtspējīgu meža resursu izmantošanu un saglabāšanu.

Prognozes Tuvākajā nākotnē AS „Latvijas Valsts meži” savos īpašumos Saldus novadā

plāno uzbūvēt 23 uzņēmuma ceļus ar kopējo garumu 54,25 km.


Galvenās

problēmas

Iegūstot kokmateriālus palielinās slodze uz pašvaldību ceļiem.

Galvenais

potenciāls

Kokapstrādes uzņēmumu attīstība, koksnes resursu izmantošanas

paaugstināšana, Mednieku biedrības

Nozīmīgākie

realizētie

projekti

Saldus novada teritorijā AS Latvijas valsts meži ierīkotas vairākas

sabiedrībai nozīmīgas rekreācijas teritorijas

Ūdeņi

Pašreizējas

situācijas

raksturojums

Saldus novads ietilpst Ventas upju baseina apgabalā un tikai nelielā tās daļā

Lielupes upju baseina apgabalā. Ūdensteču tīklu veido viena no garākajām

Latvijas upēm – Venta ar tās lielajām pietekām Vadaksti, Losi, Zaņu,

Cieceri u.c.

Rīcībā esošie

resursi

Saldus novada lielākie ezeri ir Pakuļu ūdenskrātuve 172,4 ha platībā,

Ķērkliņu ezers (50 ha), Veiķenieku ezers(28 ha), Spīķu ūdenskrātuve (25,5

ha), Saldus ezers (22 ha) u.c.

Galvenās

tendences

Saldus novadā darbojas 9 no10 hidroelektrostacijām

Ūdenstilpnēs uzsākta licencētās makšķerēšanas organizēšana

Labiekārtotas divas peldvietas

Prognozes Būtisks rekreācijas resurss, licencētās makšķerēšanas attīstība

Galvenās

problēmas

Lielākajai daļai no ūdenstilpnēm nav izstrādāti apsaimniekošanas plāni

Galvenais

potenciāls

Makšķernieku biedrības, lauku tūrisma uzņēmējdarbība

Nozīmīgākie

realizētie

projekti

„Pārrobežu sadarbība ezeru ilgtspējīgai apsaimniekošanai Kurzemē un

Lietuvā”, t.sk., Saldus ezera pludmales ierīkošana un teritorijas

labiekārtošana.

„Atpūtas vietas labiekārtošana pie Novadnieku pagasta karjeru

ūdenskrātuves”.

„Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību

apsaimniekošanā”, t.sk., Cieceres upes tīrīšana, dabas takas izveide Saldus

pilsētā.

Dabas liegumu „Zaņas lejteces atsegumi” un „Sātiņu dīķi”

apsaimniekošanas plāni.

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Pašreizējas

situācijas

raksturojums

VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC)

derīgo izrakteņu krājumu bilancē par 2011.gadu, iekļauta 1 kaļķakmens

atradne („Kūmas”), 3 smilts („Braņķi”, „Stūrīši”, „Tīrumi II”), 9 smilts –

grants un smilts atradnes („Biksti”, „Griezes – Krastnieki”, „Jēkaupiņi”,

„Ķinguti”, „Mazsvikļi”, „Sediņi”, „Smites”, „Smites”, „Smites III”,

„Virteļi”), kā arī 5 kūdras atradnes („Dižais Veiķenieku purvs”, „Gāgu

purvs”, „Ķirmenieku – Dadžu purvs”, „Mazais Veiķenieku purvs” un

„Vilīšu purvs”).

Kūdras rūpnieciskā ieguve nelielā apjomā notiek Dižajā Veiķenieku purvā,

Gāgu purvā un Mazajā Veiķenieku purvā.

Rīcībā esošie

resursi

Divām atradnēm – „Kūmas” kaļķakmens (Novadnieku un Kursīšu pagastā)

un „Venta” māla atradnei (Pampāļu pagastā) noteikts valsts nozīmes derīgo

izrakteņu atradnes statuss.


Galvenās

tendences

Derīgo izrakteņu ieguves vietu izpēte blakus slēgto karjeru teritorijām

Prognozes Veicot izpētes un organizējot sabiedrisko apspriešanu, Saldus novadā ir

iespējams izveidot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas

Galvenās

problēmas

Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas pēc to izstrādes netiek rekultivētas

Nozīmīgākie

realizētie

projekti

SIA „Cemex” darbība valsts nozīmes atradnē „Kūmas”

Ražošanas teritorijas Pašreizējas

situācijas

raksturojums

Dominējošās nozares Saldus novadā:

L/s produktu ražošana un pārstrāde, pārtikas ražošana; augļkopība,

zvērsaimniecība; būvniecība; metālizstrādājumu ražošana; derīgo izrakteņu

ieguve; rūpnieciskā ražošana; tirdzniecība; IT pakalpojumi;

Rīcībā esošie

resursi

866 lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības uzņēmumi;

220 vairum- un mazumtirdzniecības uzņēmumi

99 apstrādes nozares uzņēmumi

Galvenās

tendences

Palielinās pieprasījums pēc industriālām teritorijām

Attīstās sīkražotāji

Prognozes Bez darba esošo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Nodarbinātības līmeņa

pieaugums ražošanas sektorā

Galvenās

problēmas

Zems nodarbinātības līmenis Saldus novada pagastos

Diskutabla vides, īpaši gaisa, kvalitāte ražošanas teritoriju tuvumā Saldus

pilsētā

Nozīmīgākie

realizētie

projekti

Industriālā parka „Sandes” infrastruktūras attīstība, Robežu, Aspazijas,

Alejas, Kuldīgas, Dārza un Celtnieku ielu un inženierkomunikāciju

sakārtošana.

2.2. Apdzīvojuma struktūra un publiskā infrastruktūra

Pašreizējas situācijas raksturojums

Salīdzinot pagastus, visvairāk iedzīvotāju ir Novadnieku pagastā 1900 un

vismazāk – Zvārdes pagastā 396 (3.attēls).

Saldus pilsēta lielā mērā ir saplūdusi ar Brocēnu novada Oškalniem,

Novadnieku pagasta Mežvidiem un Saldus pagastu, veidojot vienotu

infrastruktūru.

Ciema robežas teritorijas plānojumā noteiktas šādām apdzīvotām vietām:

Šķēde, Jaunlutriņi, Ošenieki, Lutriņi, Namiķi, Druva, Zirņi, Butnāri,

Mežvidi, Sesile, Sātiņi, Draudzība, Ēvarži, Striķi, Pampāļi, Kursīši,

Nīgrande, Kareļi, Baltaiskrogs, Kalni, Ezere, Ruba, Jaunauce un Vadakste

(3.attēls).

Rīcībā esošie resursi

Iedzīvotāju skaits novadā 27772, t.sk. Saldū 11922 (01.01.2013. PLMP

dati). Lielākajā daļā pagastu ir nodrošināts vēlamais publisko pakalpojumu

klāsts atbilstoši pagastu centra līmenim (4.attēls).

Galvenās tendences

Konceptuāli ilgtermiņā Saldus pilsētas teritorijas paplašināšanās pilsētas

DR, R, ZR un ZA virzienā.

Tiek izveidota energoefektīva publiskā infrastruktūra.

Sociālajā jomā tiek veidoti mobilie pakalpojumi.


Pagastos, kuros slēdz izglītības iestādes, tiek veidoti sabiedriskie centri.

Prognozes Saldus pilsēta – reģionālas nozīmes attīstības centrs. Katrā pagasta teritorijā

attīstīt vienu pagasta nozīmes centru, nodrošinot pakalpojumus.

Galvenās problēmas

Iedzīvotāju skaita samazināšanās pagastos. Novadnieku pagasta

apdzīvojuma struktūras īpatnība, ka nav izveidojies viens spēcīgs ciems,

kurā koncentrēt pakalpojumu infrastruktūru, jo iedzīvotāji izvēlas mērot 3-

15km līdz Saldum. Iedzīvotāju skaitam neatbilstoša un no resursu

izmantošanas viedokļa neefektīva publiskā infrastruktūra.

Galvenais potenciāls

Sadarbība ar kaimiņu novadu pašvaldībām un to pakalpojumu centriem.

Teritoriālās izaugsmes iespējas, IT izmantošana publisko pakalpojumu

nodrošināšanai

Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība Saldus un Brocēnu

novadā

Nozīmīgākie realizētie

projekti

Pašvaldību un to iestāžu informatizācija, dokumentu vadības sistēma,

publisko pakalpojumu pieejamība elektroniskā vidē.

Dienas centru izveide – novada pagastos

Pirmsskolas izglītības iestāžu „Pasaciņa” un „Cerībiņa” piebūvju

būvniecība Saldus pilsētā.

Publiskās infrastruktūras sakārtošanas projekti novada pagastos.


3.attēls Saldus novada apdzīvotās vietas


4.attēls Pakalpojumu nodrošinājums Saldus novadā


2.3. Galvenie transporta koridori un infrastruktūra


Saldus novada Saldus pagastu, Saldus pilsētu, Zirņu pagastu šķērso valsts

galvenais autoceļš A9 jeb Austrumu – Rietumu attīstības ass (kas vienlaikus

ir TEN Eiropas Savienības Transeiropas transporta tīkla sastāvdaļa)

Reģionālās nozīmes valsts ceļi P96, P105 P106, P107, P108;

Novadu šķērso arī 31 vietējas nozīmes valsts autoceļi;

Daudzi no Saldus novada autoceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī.


Dzelzceļa līnijas Glūda - Liepāja; Liepāja – Saldus - Jelgava - Jēkabpils –

Daugavpils;

Loģistika Ventspils –Saldus– Klaipēdas osta (Z-D attīstības ass) un Rīga -

Liepāja (R-A ass)

Loģistikai Saldus dzelzceļa stacija

Mērķdotācija Saldus novada pašvaldības autoceļiem (ielām)

Vieta mazajam lidlaukam

Galvenās tendences

Valsts autoceļu nodošana pašvaldībām

Tranzīta plūsmas novirzīšana ārpus blīvi apdzīvotām vietām

Prognozes Apvedceļa Saldus pilsētas dienvidrietumu daļai izbūve Starptautiskas un nacionālas nozīmes attīstības ass (Ventspils –Mažeiķi -

Kauņa) sakārtošana

Nacionālas nozīmes attīstība ass (Rīga – Liepāja) sakārtošana

Reģionālas nozīmes attīstības ass (Saldus – Jelgava; Saldus –Kuldīga, Saldus –

Talsi)


Tranzīta satiksmes radītais paaugstināts gaisa piesārņojums, troksnis,

vibrācijas it īpaši Saldus pilsētā

Nav apvedceļa Saldus pilsētas DR daļai;

Tilta pār Vadakstes upi Ezerē sliktais tehniskais stāvoklis, kas ir svarīga

transporta inženiertehniskā būve, lai nodrošinātu starptautiskos

pārvadājumus un satiksmi.

Daļējs asfalta segums no Striķiem, Pampāļiem, Vadakstes, Jaunauces

virzienā uz reģionālas nozīmes attīstības centru – Saldus pilsētu

Pārvada pār dzelzceļu Rīga – Liepāja Saldus pagastā trūkums

Neapmierinošā stāvoklī autoceļi virzienā uz Talsiem

Sabiedriskā transporta maršrutu tīkla kopgarums ir visai liels uz reģiona

kopējā fona, maršrutu un reisu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no

zemākajiem reģionā un sabiedriskā transporta kustība Saldus novadā ir

lēnāka un neefektīvāka


Lielo autoceļu krustpunkts Rīga (Skulte) - Liepāja un Ventspils – Mažeiķi

Transporta un loģistikas parka attīstība

Tranzīta attīstība Ventspils – Klaipēdas osta E 85 (Ziemeļu – Dienvidu

attīstības ass)

Maģistrālā transporta koridora attīstība (A9, apkalpojošā infrastruktūra);

Reģionālas nozīmes maršrutu attīstība Saldus novada Dienvidu daļā;

Dzelzceļa modernizācija; dzelzceļa savienojuma starp Latviju un Lietuvu

atjaunošana (Glūda- Reņģe – Valsts robeža)

Mazā lidlauka infrastruktūras attīstība

Elektromobīļu infrastruktūras attīstība

Veloceliņu tīkla izveide


Ezeres kā novada vārtu LV – LT pierobežā attīstība.


projekti

„Saldus nomales teritoriju sakārtošana ražošanas attīstībai, rekonstruējot

Robežu ielu”, „Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētā, rekonstruējot

Kuldīgas ielu”,

„Autoceļa „Saldus – Pampāļi” posma rekonstrukcija”,

Tehnisko projektu izstrāde autoceļa „Saldus – Pampāļi” atlikušā posma

rekonstrukcijai un autoceļa „Skrunda – Ezere” 1 km posma rekonstrukcijai.

Saldus pilsētas apvedceļa izveides izpēte.

2.4. Maģistrālie inženierkomunikāciju tīkli un objekti


Augstsprieguma apakšstacija atrodas blakus - Brocēnu novadā

Gāzes apgāde ir pieejama tikai atsevišķās Saldus novada teritorijās –

Saldus pilsēta, Saldus, Novadnieku, Zirņu un Lutriņu pagastos

Saldus novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas Saldus

pilsētā, Saldus, Ezeres, Pampāļu, Rubas pagastos, Mežvidu ciemā

Novadnieku pagastā, Namiķu ciemā Lutriņu pagastā (5.attēls).

Saldus novadā darbojas gan mobilo, gan fiksēto elektronisko sakaru tīklu

operatori. Darbojas koģenerācijas stacijas.


Saldus novada teritoriju šķērso divas 330kV augstsprieguma līnijas un

vairākas 110kV augstsprieguma līnijas

Saldus novada teritoriju šķērso maģistrālais gāzesvads Iecava - Liepāja.

Darbojas 9 HES

Galvenās tendences

Saldus pilsētā un pagastu attīstības centros tiek sakārtota esošā

infrastruktūra,

Veicot inženierkomunikāciju rekonstrukciju, veic tīklu paplašināšanu un to

efektivizēšanu

Prognozes Alternatīvas enerģijas izmantošana


Apdzīvotajās vietās, kur mazāk kā 200 iedzīvotāju nav sakārtota

ūdenssaimniecība,

Nolietojusies vai nepietiekama lietus ūdeņu atvades infrastruktūra un

hidrobūves

Neefektīva daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apsaimniekošana un pārvaldīšana

Centralizēta siltumapgāde pagastos nav ilgtspējīga


Vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana

Sazarots, izveidots optisko kabeļu tīkls (līnija plānota Novadnieku, Kursīšu,

Zvārdes pagastu teritorijās)

AS “Augstsprieguma tīkls”, apakšstacija – kaimiņu Brocēnu novadā

Energoefektivitātes projekti dzīvojamām ēkām un pašvaldības

sabiedriskajām ēkām

Vēja enerģijas potenciāla izmantošana


projekti

„Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju

skaitu līdz 2000” pabeigtie projekti Jaunlutriņu, Kursīšu, Novadnieku,

Nīgrandes, Pampāļu, Saldus, Zirņu pagastos. 2013.gadā tiek uzsākti

ūdenssaimniecības attīstības projekti Ezeres, Rubas, Lutriņu, Šķēdes

pagastos. „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Saldū”.

„Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija Saldus pilsētā”.


5.attēls Inženiertehniskais nodrošinājums Saldus novadā


2.5. Dabas un kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijas


1 valsts nozīmes dabas parks, 5 valsts nozīmes ģeoloģiskie un

ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, 4 valsts nozīmes dabas liegumi, 2 valsts

nozīmes aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, 1 aizsargājama aleja– no

kuriem 7 ir Natura 2000 teritorijas

7 vietējas nozīmes parki, dižkoki

59 Valsts nozīmes kultūras pieminekļi, t.sk.13 mākslas

278 Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti


5 dabas takas, 5 AS „Latvijas valsts meži” ierīkotas atpūtas vietas, velo-

maršruti un celiņi; ornitoloģiski nozīmīgas teritorijas.

Tūrisma infrastruktūra un pakalpojumi.

Saldus novada pašvaldības aģentūra „Saldus tūrisma informācijas centrs”.

J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs un pagastu

novadpētniecības materiālu krātuves.

Biedrības, kas aktīvi strādā šajā jomā.

Galvenās tendences

Attīstīt un padarīt pieejamus dabas un kultūrvēsturiskus objektus un

teritorijas un atbilstošā veidā apsaimniekot

Prognozes Lauku un videi draudzīga tūrisma attīstība


Novadā esošu kultūrvēsturisko ēku sliktais tehniskais stāvoklis

Novadā ir ierobežotas atpūtas un izklaides iespējas

Trūkst velo maršrutu un celiņu

Vāja sadarbība ar Dobeles novadu (Zemgali), Mažeiķu rajonu Lietuvā

Neizmantots ornitoloģisko vērtīgo teritoriju potenciāls


Tūrisma piedāvājums (naktsmītnes, tūrisma objekti, piemiņas vietas,

amatniecība, aktīvā atpūta; kultūras un sporta aktivitātes

TIC sadarbība ar Brocēnu novada pakalpojumu sniedzējiem

Gastronomiskā tūrisma attīstība, mājražošana

Lauku tūrisma attīstība (t.sk. putnu vērošana)

Ūdenstūrisma attīstība

Kultūrvēsturiskais mantojums, radošais, dabas vides un industriālais

mantojums

Nomaļo teritoriju attīstība, piedāvājot unikālus tūrisma pakalpojumus,

vēsturiskais tūrisms

Ainava: ezeraiņu ainavas, upju ielejas ainavas, Kultūrvēstures mantojuma

koncentrācijas areāli

Pārrobežu tūrisms

Tehniskais sports un sacensību rīkošana

Saldus pilsētas vēsturiskais centrs, Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās

draudzes baznīca, Jaunauces pils un parks + Rubas pils, Kalnsētas parks,

putniem nozīmīgas teritorijas Novadnieku un Zvārdes pagastā, Rozentāla

dzimtās mājas, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs.

„Saldus saule”, plenēri, Skaistuma tūre

„Saldie vārti” – starptautiskais tautas muzikantu festivāls.


projekti

Mērķtiecīgi tiek veidots un attīstīts Saldus tūrisma tēls un zīmols „Saldus –

medus piliens Kurzemē”, radot un piedāvājot atbilstoša satura tūrisma

produktus un piedāvājumus – „Saldumu tūre”, „Gardumu tūre” un jaunākais

piedāvājums „Veselības kūre” individuālajiem un grupu ceļotājiem.

Dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam „Zaņas lejtece”

Dabas aizsardzības plāna aktualizācija dabas liegumam „Sātiņu dīķi”


3. Ilgtermiņa stratēģiskie uzstādījumi

3.1. Vīzija jeb Saldus novads 2038.gadā

Saldus novada pamatvērtības ir aktīvi un izglītoti cilvēki,

izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, uzņēmējdarbības vide, dabas un

kultūrvēsturiskās vērtības.

Novada virzītājspēks ir aktīvi un izglītoti iedzīvotāji –

gan kā indivīdi, gan interešu grupas, gan novads kopumā.

Lauku vidē tiek darīts viss, lai tā būtu piemērota dzīves

vide gan vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, gan ģimenēm,

jauniešiem un bērniem. Tas tiek panākts, nodrošinot

novada līdzsvarotu attīstību. Pagasta centros pieejami

galvenie pakalpojumi. Tiek darīts viss, lai iedzīvotāji

justos droši par savu ģimeni un mājokli.

Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis - Saldus novads ir

transporta mezgls Kurzemē un Latvijā - Saldus novads

iekšēji un ārēji ir viegli sasniedzams.

Novada uzņēmējdarbības vide ir droša, novadā veidojas

jauni un attīstās moderni, nacionālajā un starptautiskajā

vidē konkurētspējīgi uzņēmumi, kas ir balsts vietējai

ekonomikai un nodrošina darba vietas novada

iedzīvotājiem. Radošums un inovācija ir novada spēks.

Novads ir pievilcīgs gan vietējiem uzņēmējiem, gan

veicina investoru piesaisti. Informācijas un komunikāciju

tehnoloģiju attīstības līmenis novērš jebkurus

komunikāciju ierobežojumus.

Dabas un kultūrvēsturiskās vērtības veido pamatu ne

tikai viesu un tūristu uzņemšanai, bet kalpo par tradīciju un radošo pasākumu galveno

virzītājspēku. Vietējie dabas un kultūrvēsturiskie resursi ir nozīmīgs pamats novada

ekonomiskajai izaugsmei un personības pilnvērtīgai attīstībai.

3.2. Pašvaldības specializācija

Ņemot vērā Saldus novadā pieejamos resursus un tautsaimniecības nozaru tradīcijas

un līdzšinējo attīstību, novada galvenās specializācijas jomas ir lauksaimniecība,

mežsaimniecība un ražošana – pārtikas ražošana, metālapstrāde, kokapstrāde un ieguves

rūpniecība.

Saldus novads Kurzemes reģionā

„Medus piliens Kurzemē”

Saldus novads vēsturiski veidojies kā ražošanas un

pakalpojumu centrs, kas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā

Kurzemes reģiona attīstībā. Galvenās tautsaimniecības

nozares, kurās specializējas komersanti reģiona mērogā ir

lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde,

kokapstrāde un metālapstrāde, celtniecība un remontdarbi,

būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošana un ieguves

rūpniecība.

Vīzija jeb Saldus novads

2038.gadā:

Saldus novads - aktīvs

ekonomikas centrs, kurā

pieejami izglītības, veselības,

sociālie, kultūras un citi

pakalpojumi. Novadā dzīvo

izglītoti, radoši, veselīgi

iedzīvotāji, kas ir sociāli

nodrošināti un aktīvi

līdzdarbojas novada

sabiedriskajā dzīvē.

Saldus novadā ir attīstīta

daudzveidīga

uzņēmējdarbība. Kvalitatīva,

droša un dabai draudzīga

dzīves vide rada

daudzveidīgas dzīves un

atpūtas iespējas. Saldus ir

radoša pilsēta, vieta, kur

dzīvot, strādāt, attīstīties un

īstenot savus mērķus.

Saldus novadu var

salīdzināt ar bišu stropu:

bites – tie mūsu

iedzīvotāji

strops – novada

teritorija

bišu šūnas – novada

pagasti un pilsēta


Saldus novada pašvaldība – energoefektīva, resursus taupoša pašvaldība. Nozīmīgs

pakalpojumu centrs un darba vieta blakus esošo novadu (Brocēnu, Skrundas, Vaiņodes un

Auces) iedzīvotājiem.

Saldus novads Latvijas mērogā

Viens no reģionālas nozīmes pakalpojumu centriem ar attīstītu pārtikas ražošanu, kas balstīta

uz pieejamajiem lauksaimniecības resursiem. Saldus novads kā lielo pilsētu - Liepājas un

Ventspils – ostu priekšpilsēta, kas ar ceļu un dzelzceļu infrastruktūru nodrošina kravu

pārvadājumus, pārkaušanu, uzglabāšanu, fasēšanu. Galvenās tautsaimniecības nozares, kurās

specializējas komersanti, ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde

un metālapstrāde, celtniecība un remontdarbi, būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošana,

transports un loģistika.

Sadarbībā ar citiem Kurzemes reģiona novadiem (Kuldīgu, Skrundu un blakus esošajiem

novadiem) Saldus novads ir pievilcīgs kultūras un tūrisma galamērķis ar specializāciju

ekoloģiskā, lauku, kultūras, veselības un pārtikas tūrismā.

Saldus novads starptautiskā mērogā

Nozīmīga teritorija ar augstu dabas vides kvalitāti un ekoloģisku saimniekošanu.

Starptautiskā mērogā nozīmīgi uzņēmējdarbības virzieni ir ekoloģiska un netradicionāla

lauksaimniecība, videi draudzīga mežsaimniecība un ar to saistītās produkcijas ražošana.

Iekļaujoties kopējā Latvijas tūrisma piedāvājumā, Saldus novads piedāvā starptautiski

konkurētspējīgu lauku, pārtikas un veselības tūrisma produktus. Galvenās vērtības, veidojot

tūristiem un ciemiņiem interesantus piedāvājumus, ir dabas un kultūrvēsturiska teritorija.

3.3. Stratēģiskie mērķi, prioritātes un rīcības virzieni

3.3.1. Stratēģiskie mērķi

Izvirzītās vīzijas sasniegšanai un realizēšanai tiek noteikti 3 ilgtermiņa stratēģiskie mērķi (SM): SM1

Dzīvot, SM2 Strādāt, SM3 Atpūsties. Mērķi balstīti uz sabiedrības, ekonomikas un dzīves vides

attīstību.


3.3.2. Ilgtermiņa prioritātes

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2038. gadam tiek noteiktas ilgtermiņa

prioritātes (IP), lai veicinātu novada vīzijas un stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Mērķa SM1 Dzīvot– sasniegšanai izvirzītas prioritātes:

• IP 1 Visiem pieejama veselības aprūpe

• IP 2 Sociālā palīdzība un aizsardzība

• IP 3 Pieejama kvalitatīva vispārējā, profesionālā, interešu un mūžizglītība

• IP 4 Dzīves kvalitātes uzlabošana

Mērķa SM 2 Strādāt - sasniegšanai izvirzītas

prioritātes:

• IP 1 Moderna un kvalitatīva inženiertehniskā

infrastruktūra

• IP 2 Konkurētspējīga uzņēmējdarbība

• IP 3 Sasniedzamība

Mērķa SM3 Atpūsties - sasniegšanai izvirzītas prioritātes:

• IP 1 Apzināts un sakopts kultūrvēsturiskais mantojums

• IP 2 Dabas daudzveidība un resursi

• IP 3 Kultūras un sporta aktivitātes

• IP 4 Sabiedriskās organizācijas

Efektīva pārvalde

Lai visas prioritātes ilgtermiņā sasniegtu, visam pamatā ir pilsoniskā sabiedrība un efektīva

novada pārvalde. Pilsoniskā sabiedrība, ko veido katrs indivīds, nevalstiskās organizācijas,

ģimene, uzņēmums, pagastu vai pilsētas kopienas, ar novada pašvaldības personā realizētu

efektīvu pārvaldi kā vienots funkcionējošs kopums.

1. shēma Ilgtermiņa prioritātes novada vīzijas un stratēģisko mērķu sasniegšanai

Efektīva

pārvalde

Saldus novada ilgtermiņa

stratēģiskie mērķi:

SM1 Dzīvot

SM2 Strādāt

SM3 Atpūsties


3.3.3. Rīcības virzieni

Rīcības virzieni ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai :

SM 1 Dzīvot


SM 2 Strādāt


SM3Atpūsties


Efektīva pārvalde

Ilgtermiņa rīcības virzieni:

Pozitīva publicitāte pašvaldības darba skaidrošanai un pašvaldības tēla veidošanai –

interneta portālos (sociālajos tīklos) un televīzijā veidot vairāk sižetus, atraktīvāku un

pievilcīgāku veidot pašvaldības informatīvo izdevumu („Saldus novada vēstis”),

plašāk izvietot novada ražotāju informāciju.

Attīstīt vietējos mēdijus (interaktīva pašvaldības mājas lapa, vietējās televīzijas un

radio attīstība).

Turpināt sadarbību ar sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām saskaņā ar

pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu.

3.4. IAS sasaiste ar plānošanas dokumentiem

Izstrādājot Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir ņemti vērā hierarhiski

augstāki attīstības plānošanas dokumenti - nacionāla un reģionāla līmeņa attīstības plānošanas

dokumenti un tajos definētie attīstības virzieni. Tādējādi Saldus novada ilgtspējīgas attīstības

stratēģija nodrošina ieguldījumu nacionāla un reģionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības prioritāšu

īstenošanā.

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ievērtēts ilgtermiņa attīstības plānošanas

dokuments „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030” un Kurzemes plānošanas

reģiona Rīcības plāna 2010. - 2013.gadam noteiktās ilgtermiņa (2010.-2030.) attīstības

prioritātes un Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.g. Telpiskās

attīstības perspektīva.

„Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija” parāda valsts un sabiedrības tālākos

uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus,

kā veiksmīgi reaģēt uz globālajām pārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot arvien

jaunās iespējās. Stratēģijā noteiktas galvenās Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritātes: 1) Ieguldījumi cilvēkkapitālā;

2) Paradigmas maiņa izglītībā;

3) Inovatīva un efektīva ekonomika;

4) Daba kā nākotnes kapitāls;

5) Telpiskās attīstības perspektīva – sasniedzamība, apdzīvojums, interešu telpas;

6) Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība;

7) Kultūras telpas attīstība.

Kurzemes plānošanas reģiona Rīcības plānā 2010. - 2013.gadam ir definētas Kurzemes

plānošanas reģiona ilgtermiņa (2010.-2030.) attīstības prioritātes:

1. Reģiona apdzīvotības struktūras saglabāšana;

2. Daudzveidīgu un konkurētspējīgu pakalpojumu attīstība un to pieejamības uzlabošana

reģionā;

3. Energoefektīvas un ilgtspējīgas saimniekošanas veicināšana reģionā;

4. Zinātnes, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstība reģionā;

5. Efektīvas pārvaldības nodrošināšana reģionā.

Kurzemes plānošanas reģiona telpiskā plānojuma 2006-2026 sadaļā „Telpiskās attīstības

perspektīva” ir definēti reģiona telpiskās attīstības vispārējie mērķi:

1. Integrēta attīstība un konkurētspēja - Kurzemes reģiona sekmes citu reģionu sacensībā

noteiks tā spēja veidot un īstenot politiku, kas nodrošina konkurētspējas pietiekami

strauju pieaugumu ekonomikā, balstoties uz cilvēkkapitāla vairošanu un vides kvalitāti.

2. Ilgtspējīga attīstība - Kurzemes reģionam ir jāveidojas par iekšēji spēcīgu funkcionālo

telpu ar ilgtspējīgu tautsaimniecību un augsti kvalitatīvu dzīves vidi.

3. Augsta dzīves kvalitāte - Dzīves kvalitātes būtiska uzlabošana un ilglaicīga uzturēšana,

veselīgas sabiedrības attīstība reģionā kopumā.


1. tabula. Saldus novada IAS stratēģisko mērķu sasaiste ar nacionāla un reģionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības prioritātēm

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju

Latvija 2030

Kurzemes plānošanas reģiona Rīcības plāns

2010. - 2013.gadam, ilgtermiņa (2010.-2030.)

attīstības prioritātes

Ilgtermiņa

stratēģiskie

mērķi

Ilgtermiņa prioritātes

Ieguld

ījum

i ci

lvēk

kap

itāl

ā

Par

adig

mas

mai

ņa

izglī

tībā

Inovat

īva

un e

koef

ektī

va

ekonom

ika

Dab

a kā

nāk

otn

es k

apit

āls

Tel

pis

kās

att

īstī

bas

per

spek

tīva

Inovat

īva

pār

val

dīb

a un

sabie

drī

bas

līd

zdal

ība

Kult

ūra

s te

lpas

att

īstī

ba

Reģ

iona

apdzī

votī

bas

stru

ktū

ras

sagla

bāš

ana

Dau

dzv

eidīg

u u

n

konkurē

tspēj

īgu p

akal

poju

mu

attī

stīb

a un t

o p

ieej

amīb

as

uzl

aboša

na

reģio

nā

Ener

goef

ektī

vas

un

ilgts

pēj

īgas

sai

mnie

koša

nas

vei

cināš

ana

reģio

nā

Zin

ātnes

, pēt

nie

cības

un

uzņ

ēmēj

dar

bīb

as a

ttīs

tība

reģio

nā

Efe

ktī

vas

pār

val

dīb

as

nodro

šināš

ana

reģio

nā.

SM1

Dzīvot

IP1 Visiem pieejama veselības aprūpe +

+ +

IP2 Sociālā palīdzība un aizsardzība +

+ +

IP3 Pieejama kvalitatīva vispārējā,

interešu un mūžizglītība + +

+ +

IP4 Dzīves kvalitātes uzlabošana + + + +

SM 2

Strādāt

IP1 Moderna un kvalitatīva

inženiertehniskā infrastruktūra +

IP2 Konkurētspējīga uzņēmējdarbība + +

IP3 Sasniedzamība + +

SM3

Atpūsties

IP1 Apzināts un sakopts

kultūrvēsturiskais mantojums + +

IP2 Dabas daudzveidība un resursi + + +

IP3 Kultūras un sporta aktivitātes + +

IP4 Sabiedriskās organizācijas + + +


1.tabulas Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas stratēģisko mērķu sasaiste ar nacionāla un reģionāla līmeņa ilgtermiņa

attīstības prioritātēm - turpinājums

Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija Kurzemes plānošanas reģiona

telpiskais plānojums 2006-2026

Telpiskās attīstības perspektīva

Ilgtermiņa

stratēģiskie

mērķi

Ilgtermiņa prioritātes

Inte

grē

ta

attī

stīb

a un

konkurē

tspēj

a

Ilgts

pēj

īga

attī

stīb

a

Augst

a dzī

ves

kval

itāt

e

SM1

Dzīvot

IP1 Visiem pieejama veselības aprūpe +

IP2 Sociālā palīdzība un aizsardzība +

IP3 Pieejama kvalitatīva vispārējā,

interešu un mūžizglītība +

IP4 Dzīves kvalitātes uzlabošana +

SM 2

Strādāt

IP1 Moderna un kvalitatīva

inženiertehniskā infrastruktūra +

IP2 Konkurētspējīga uzņēmējdarbība + +

IP3 Sasniedzamība + +

SM3

Atpūsties

IP1 Apzināts un sakopts

kultūrvēsturiskais mantojums + + +

IP2 Dabas daudzveidība un resursi + +

IP3 Kultūras un sporta aktivitātes + +

IP4 Sabiedriskās organizācijas +


4. Telpiskā attīstības perspektīva

4.1. Apdzīvojuma telpiskās struktūras attīstība un publiskā infrastruktūra

Saldus novada telpiskās attīstības perspektīva saistīta ar iespējamo novada paplašināšanos

(6.attēls). Ja novada teritorija tiek paplašināta, lai nodrošinātu teritorijas līdzsvarotu attīstību,

nepieciešams Ezeri attīstīt kā novada nozīmes centru, attīstot pakalpojumu pieejamību

pierobežas teritorijā. Vienlaikus Ezere kalpos kā „novada vārti”, saikne ar Eiropu. Saldus

pilsēta tiks attīstīta kā reģionālas nozīmes centrs. Katrā pagasta administratīvajā teritorijā tiks

attīstīts viens pagasta nozīmes centrs. Pakalpojumu pieejamība tiks nodrošināta atbilstoši

attīstības centra līmenim un Reģionālās attīstības politikas pamatnostādnēs definētajam

publisko pakalpojumu „grozam”. Inženiertehniskais nodrošinājums tiks veidots, izvērtējot

ekonomisko pamatojumu. Jaunas apdzīvotas vietas var veidot tikai blīvas apbūves tuvumā,

nodrošinot kompleksus inženierkomunikāciju izbūves risinājumus.

6.attēls Saldus novada apdzīvojuma struktūras telpiskā perspektīva


4.2. Transporta un inženiertehniskās infrastruktūras attīstība

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt visu attīstības centru kvalitatīvu un ātru

sasniedzamību. Būtiska loma transporta infrastruktūras attīstībai ir pakalpojumu un darba

iespēju pieejamības uzlabošanai. Sadarbībā ar Brocēnu novadu, attīstīt atkritumu

apsaimniekošanas sistēmu un veloceliņus, kā arī plānot Cieceres ezera apsaimniekošanu.

Saldus novada attīstībai nozīmīgas ir 2 transporta attīstības asis. Austrumu – Rietumu

attīstības ass jeb valsts galvenais autoceļš A9 Rīga – Liepāja un Ziemeļu – Dienvidu attīstības

ass jeb reģionālais autoceļš P108 Ventspils – Kuldīga- Saldus un turpinājumā P105 Saldus-

Ezere virzienā Mažeiķi – Kauņa, kas nodrošina tranzītpakalpojumu attīstību ostu virzienā

(7.attēls). Lai veicinātu mazo lidlauku attīstību valstī, Saldus novads piedāvā teritoriju mazās

aviācijas attīstībai.

Pagasta attīstības centru ātrai sasniedzamībai prioritāri jānodrošina vismaz viens asfaltēts ceļš

no šiem centriem uz reģionālas nozīmes attīstības centru.

Lai veicinātu aktīvā tūrisma attīstību, Saldus novadam tuvākajos gados aizvien nozīmīgāka

kļūst jaunu velomaršrutu izveide.

Publiskās infrastruktūras jomā aktuālākie jautājumi ir: pašvaldības īpašumu efektīva

apsaimniekošana; ūdenssaimniecības sakārtošana apdzīvotajās vietās, kur mazāk kā 200

iedzīvotāju, ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu turpinājums lielākajiem centriem,

dzīvojamā fonda pieejamības un apsaimniekošanas veicināšana, ilgtspējīgas siltumapgādes

sistēmas izveide pagastu attīstības centros, sabiedriskā transporta optimāla plānošana,

līdzdalība atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Sagaidāmie rezultāti: kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība visā novadā, iedzīvotāju skaita

saglabāšanās Saldus novadā, dabas resursu ekonomiska izmantošana, darbavietu skaita

pieaugums novadā, vides piesārņojuma samazināšana.


7. at

tēls

Sal

du

s no

vad

a p

ub

lisk

ās i

nfr

astr

uk

tūra

s at

tīst

ība


4.3. Lauku un mežu teritoriju attīstība

Zemes, mežu, ūdeņu un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, attīstot gan intensīvu, gan

„zaļo” ražošanu un vienlaikus rūpējoties par dabas kapitāla saglabāšanu un nenoplicināšanu.

Saldus novada lauku telpas attīstībai Saldus novada ilgtspējīgas attīstība stratēģijā noteiktas

novada nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kuras nav paredzētas apmežošanai, nozīmīgākie

meža areāli, valsts nozīmes derīgo izrakteņu teritorijas, piesārņotā teritorija, kuras attīstība

iespējama pēc sanācijas darbu veikšanas. Lauku teritorijās būtiski ir attīstīt kooperāciju,

sadarbību un konsultatīvo darbību nodrošinājumu.

Grafiski attēloti arī reģiona nozīmes attīstības centra ietekmes areāli (8.attēls).

8.attēls Saldus novada lauku telpas telpiskā attīstība


4.4. Ražošanas teritoriju attīstība

Līdzvērtīgu darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai visiem novada iedzīvotājiem,

izmantojot teritoriju attīstības potenciālu un unikālos resursus. Ilgtermiņa plānošanas

dokumentā viens no galvenajiem akcentiem ir atbalsts industriālo zonu un uzņēmējdarbības

attīstībai. Viens no uzdevumiem ir nodrošināt industriālās zonas ar sakārtotu ielu un ceļu

infrastruktūru un ar pieslēgumu inženiertehniskām komunikācijām. Grafiski tiek attēlotas teritorijas ārpus Saldus pilsētās, kurā, izmantojot bijušo ražošanas

teritoriju potenciālu, var attīstīt ražošanu, jeb industriālās zonas (9.attēls). Vienlaikus ar

potenciālo ražošanas teritoriju attīstību, Saldus novadā ir noteikti prioritāri attīstāmo autoceļu

virzieni. Definējot prioritāri attīstāmos ceļus, tiek ņemti vērā šādi aspekti: priekšnoteikums

ražošanas attīstībai ārpus Saldus; reģiona centra sasniedzamība pa asfaltētu ceļu; pagasta

nozīmes attīstības centru saikne ar blakus esošo novadu attīstības centriem.

9.attēls Ražošanas teritoriju attīstība ārpus Saldus pilsētas


4.5. Dabas, kultūrvēsturiski nozīmīgo un ainaviski vērtīgo teritoriju attīstība

Viens no dabas teritoriju uzdevumiem ir saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un

kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas. Dabas un kultūras mantojuma vietas

jāizmanto kā attīstības potenciāls videi draudzīga tūrisma attīstībai, veidojot atbilstošu

infrastruktūru. Grafiski tiek attēlotas aizsargājamās teritorijas, vērtīgās ainaviskās teritorijas,

kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma koncentrācijas areāli, ne tikai valsts nozīmes, bet arī

vietējas nozīmes (10.attēls). Svarīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar vides kvalitāti atpūtas

zonās un pieejamību publiskajiem ūdeņiem.

10.attēls Dabas, kultūrvēsturiski nozīmīgo un ainaviski vērtīgo teritoriju attīstība Saldus

novadā


4.6. Saldus pilsētas telpiskā attīstība

Saldus pilsētas teritorija šobrīd ir intensīvi izmantota. Tādēļ jau pavisam tuvā nākotnē kļūs

aktuāls jautājums par Saldus pilsētas teritoriālo izaugsmi jeb robežu paplašināšanu (11.attēls)

mazdārziņu teritoriju „Ziedonis”, „Aronija”, „Ciecere” virzienos. Lai noteiktu izmantošanas

alternatīvas un sakārtotu inženierinfrastruktūru Saldus pilsētas daļai starp pilsētas Cieceres,

Rozentāla, Kalnsētas ielām un Bērzu aleju, mazdārziņu teritorijām („Ziedonis”, „Aronija”,

„Ciecere”) un Zirņu pagasta īpašumam „Sauleskalni” nepieciešamības gadījumā izstrādāt

lokālplānojumu. Mazdārziņu teritorijās jāizvērtē teritoriālo vienību vai apdzīvoto vietu statusa

izmaiņu nepieciešamība.

Saldus pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un ražošanas

teritoriju attīstību, tādēļ grafiski tiek attēlotas perspektīvās rūpnieciskās teritorijas. Lai

mazinātu transporta slodzi uz Saldus pilsētu, jārisina transporta plūsmas organizēšanas

jautājumi, izbūvējot Saldus pilsētas DR daļai (no P 105 Saldus –Ezere līdz P 108 Ventspils –

Kuldīga – Saldus) apvedceļu un risinot dzelzceļa Rīga - Liepāja šķērsojuma vietu Saldus

pagasta teritorijā.


11.a

ttēl

s S

aldus

pil

sēta

s te

lpis

kā

attī

stīb

a


4.7. Prioritāri attīstāmās teritorijas

Saldus novada prioritāri attīstāmo teritoriju definēšanai un izdalīšanai ir ņemti vērā

vairāki faktori: iedzīvotāju skaits un apdzīvojuma blīvums, apdzīvoto vietu vēsturiskā attīstība

un kopīgo interešu teritorijas, infrastruktūras pieejamība, attālums līdz novada centram u.c.

Novadā prioritāri attīstāmās teritorijas tiek dalītas divās grupās (skatīt 8. un12.attēlu) :

1. „tuvās” piepilsētas areāls - attīstība tiek koncentrēta reģionālā attīstības centra –

Saldus un tā ietekmes areālā.

2. Saldus pilsētas „tālās” ietekmes areāls un pārējā lauku teritorija.

Tuvās piepilsētas areālā attīstība prioritāri tiek koncentrēta reģionālā attīstības centra – Saldus

un tā ietekmes areālā:

o attīstot reģionālo un pagasta nozīmes pakalpojumu centrus (centralizētas

ūdensapgādes, kanalizācijas, apgaismojuma, gāzes apgādes, dzelzceļa

infrastruktūras pieejamība u.c. energoefektīvas un resursus taupošas darbības),

o izveidojot apvedceļu Saldus pilsētai DR virzienā no P 105 Saldus - Ezere līdz

P 108 Ventspils – Kuldīga – Saldus,

o attīstot ražošanas/ uzņēmējdarbības teritorijas, vienlaikus tās nodrošinot ar

inženiertehnisko tīklu pieslēgumiem,

o attīstot dzīvojamās apbūves teritorijas un sakārtojot inženiertehnisko

infrastruktūru (ielas, ceļi, veloceliņi utt.), paplašinot Saldus pilsētas robežas

mazdārziņu teritoriju virzienā,

o attīstot dabas, kultūrvēsturiski nozīmīgās un ainaviski vērtīgās teritorijas, t.sk.

Kalnsētas parku un tā apkārtni.

Tālās piepilsētas areālā un pārējā lauku teritorijā attīstība prioritāri tiek koncentrēta:

o attīstot pagasta nozīmes attīstības centrus un novada nozīmes attīstības centru

Ezerē, (centralizētas ūdensapgādes, kanalizācijas, apgaismojuma, dzelzceļa

infrastruktūras pieejamība, u.c. energoefektīvas un resursus taupošas darbības)

o attīstot prioritāri sakārtojamos ceļus un uzņēmējdarbības attīstības teritorijas

ārpus Saldus pilsētas;

o attīstot dabas daudzveidības un ainaviski vērtīgās teritorijas, ieskaitot īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas un nozīmīgākās ūdeņu teritorijas;

o attīstot kultūrvēsturiskā mantojuma koncentrācijas areālus;

o attīstot valsts nozīmes derīgo izrakteņu teritorijas.


12.a

ttēl

s P

riori

tāri

att

īstā

mās

ter

itori

jas


5. Attīstības stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība

Saldus novada pašvaldība ir atbildīga par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu

politiskajā un izpildes līmenī. Pašvaldība ar Saldus novada domes lēmumu ilgtspējīgas

attīstības stratēģijas īstenošanas politiskajai uzraudzībai izveido Stratēģisko uzraudzības

grupu. Darbībai Stratēģiskajā uzraudzības grupā tiek izvirzīti 5 deputāti, kuri kārtējās domes

vēlēšanās ir ieguvuši vislielāko vēlētāju atbalstu. Par Stratēģiskās uzraudzības grupas darbu ir

atbildīgs domes priekšsēdētājs.

Stratēģiskās uzraudzības grupas sanāksmes notiek divas reizes četros gados:

– pirmajā mēnesī pēc novada domes vēlēšanām, laikā, kad tiek izstrādāta jaunievēlētās

domes darbības programma turpmākajiem četriem gadiem;

– mēnesi pirms kārtējām domes vēlēšanām, kad tiek izvērtēta novada domes četru gadu

darbība.

Par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzraudzību izpildvaras līmenī ir atbildīgs Attīstības

nodaļa. Attīstības nodaļa reizi 4 gados sagatavo uzraudzības ziņojumu, kurā apraksta:

veiktās rīcības stratēģisko mērķu sasniegšanas virzienā;

noteikto stratēģiskās attīstības rādītāju izpildes progresu (skat. 2. tabulu);

konstatētās novirzes no plānotā un to skaidrojumu;

secinājumus un ieteikumus rīcību uzlabošanai ar mērķi pilnībā sasniegt izvirzītos mērķus

un prioritātes.

2. tabula. Stratēģiskās attīstības rādītāji

Attīstības rādītājs Bāzes gads Pašreizējā

vērtība

Plānotais ilgtermiņa

attīstības virziens

(2038.g.)

Avots

SM1 -Dzīvot

1. Iedzīvotāju skaits novadā 2012 25 241 Saglabājas CSP

2. Izglītojamo skaits vispārējās

izglītības iestādēs

2012./2013. 3068 Saglabājas SNP

3. Izglītojamo skaits Saldus

profesionālajā vidusskolā

2012./2013. 584 Pieaug SNP

4.

Amatiermākslas un interešu grupu

kolektīvi/iesaistīto dalībnieku

skaits

2012./2013. 78/1356

Saglabājas SNP

5. Sporta aktivitātēs iesaistīto

iedzīvotāju skaits

2012 5060

Pieaug SNP

6. Nodrošināto sociālo pakalpojumu

saņēmēju skaits

2012 1 941 Pieaug SNP

7. Sociālās palīdzības saņēmēju skaits 2012 3 403 Samazinās SNP

8.

Energoefektīvu pasākumu/objektu

skaits (pašvaldības sabiedriskās,

daudzdzīvokļu ēkas)

2011/2012 17 Pieaug SNP


Attīstības rādītājs Bāzes gads Pašreizējā

vērtība

Plānotais ilgtermiņa

attīstības virziens

(2038.g.)

Avots

SM2- Strādāt

1. Mikro uzņēmumu skaits 2011 1880 Pieaug CSP

2. Mazo uzņēmumu skaits 2011 106 Pieaug CSP

3. Vidējo uzņēmumu skaits 2011 19 Pieaug CSP

4. Lielo uzņēmumu skaits 2011 1 Pieaug CSP

5. Bezdarba līmenis 2012 9,6% Samazinās NVA

6. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa

ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju 2011 208 Pieaug CSP

7. Ekonomiski aktīvās tirgus sektora

vienības uz 1000 iedz. 2011 79 Pieaug CSP

SM3 - Atpūsties

1.

Pašvaldības ielu un autoceļu labā

un teicamā stāvoklī īpatsvara

pieaugums, indekss

2012 100 Pieaug SNP

2. Veloceliņu kopgarums novadā, m 2013 2032 Pieaug SNP

3. Kopējais tūristu skaits 2012 6254 Pieaug Saldus TIC

4. Biedrību skaits/biedru skaits

biedrībās 2012 113/3256 Pieaug SRAB

6. Pārskats par sabiedrības līdzdarbības pasākumiem

Par iespēju līdzdarboties darba grupas sanāksmēs 31.01, 7.02., 14.02., 28.02., 7.03. un

8.05.2013. informācija www.saldus.lv , paziņojums Saldus novada pašvaldības 2013.gada

februāra laikrakstā „Saldus novada vēstis”.

Līdzsvarotās attīstības un autoceļu fonda komitejas sēdes: 7.03.2013.– Zvārdes pagastā,

9.05.2013.- Zirņu pagastā.

Jauniešu forums 28.03.2013., informācija www.saldus.lv, raksts 4.04.2013. laikrakstā „Saldus

Zeme”.

Iedzīvotāju forums 12.04.2013., informācija www.saldus.lv, raksts 9.04.2013., 18.04.2013.

laikrakstā „Saldus Zeme”.

Tikšanās ar pārvalžu vadītājiem un VARAM valsts sekretāra vietnieci reģionālās attīstības

jautājumos I.Raugzi, iedzīvotāju foruma rezultātu prezentācija – 24.04.2013.

Sabiedriskās apspriešanas pasākumi:

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 27.06.2013., informācija www.saldus.lv , sludinājums

14.06.2013. laikrakstā „Saldus Zeme”, raksts 02.07.2013. laikrakstā „Saldus Zeme”.

Sabiedriskā apspriešana 18.06.-26.07.2013., informācija www.saldus.lv sludinājums

14.06.2013. laikrakstā „Saldus Zeme”, raksts 02.07.2013. laikrakstā „Saldus Zeme”.

http://www.saldus.lv/





Documents

Saldus novada ilgtermiņa attīstības stratēģija 2013.-2038 · Saldus novada attīstības programma 2013. –2020.gadam; Kaimiņu novadu plānošanas dokumenti u.c. Saldus novada