Tradicionālie instrumenti Tradicionālie instrumenti mūsdienāsmūsdienās

no nacionālā romantisma idejām līdz pasaules mūzikas realitātei

Projekts “Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Ieguldījums Tavā nākotnē! 

Tālākizglītības kurss

„Daudzveidīgas mācību metodes profesionālās ievirzes izglītības programmā

Tradicionālā mūzika”

Lektors: Valdis Muktupāvels

FolklorismsFolklorismsFolklorisms – integrāls termins,

kas attiecas uz tradicionālās kultūras interpretāciju mūsdienu kultūras kontekstā

Folklorisms ietver visas interpretācijas formas, veidus, procesus, rezultātus

No “folklorisma” atšķirīgas parādības: folklora, folkloristika, folklorēšana, mūsdienu folklora

Folklorisma posmiFolklorisma posmiNacionālais romantismsTautiskais folklorisms

◦pirms 2. pasaules kara◦pēc 2. pasaules kara

Postmodernais folklorismsPasaules ciema folklorisms

Nacionālā romantisma laika Nacionālā romantisma laika nozīmenozīmeInstrumentālās mūzikas un

mūzikas instrumentu vākšanas, krāšanas un publicēšanas darbs

Simboliskas nozīmes piešķiršana tautas garamantām

Latviešu nacionālās Latviešu nacionālās identitātes stūrakmeņiidentitātes stūrakmeņilatviešu valoda tautasdziesmasDziesmu svētkieposs “Lāčplēsis”(kokles)

Tautiskais folklorismsTautiskais folklorismslaikā starp abiem pasaules kariem

Emilis Melngailis (1874-1954) - Emilis Melngailis (1874-1954) - latviešu mūzikas tautiskā stila latviešu mūzikas tautiskā stila veidotājsveidotājsDomas par tautisko instrumentu

lietošanas atjaunošanu:◦3 x 9 kokļu orķestris◦Tautasinstrumentu orķestris: kokļu

kopa, stabuļu grupa, bungu kopa, bukarags, taure

◦4 varataures – fanfaras◦Somudūdu spēlētāji

Dievturu darbība Dievturu darbība instrumentālajā muzicēšanāinstrumentālajā muzicēšanāErnests Brastiņš par latviskās

mūzikas atjaunošanuJānis Norvilis – mazpulcēnu

koklētāju ansambļa veidotājsArturs Salaks un koklēšana

Tautiskais folklorismsTautiskais folklorismslaikā pēc 2. pasaules kara

Padomju ideoloģijas Padomju ideoloģijas imperatīvi kultūrāimperatīvi kultūrā[Māksla ir] internacionāla pēc

satura un nacionāla pēc formasMāksla pieder tautai –

samodejatel’nost’ (amatiermāksla)

Padomju laika folklorisma Padomju laika folklorisma formasformasTautas mūzikas instrumentu

orķestris (“Sakta”)Kokļu ansamblisTautas deju kolektīvsDziesmu un deju svētki

Tautas mūzikas instrumentu Tautas mūzikas instrumentu modernizācijamodernizācijaModernizētās jeb koncertkokles

◦mērena modernizācija◦pustoņu pārslēgi, liels stīgu skaits

Ganu ragu grupaĢīgu grupaCelma bungas

Dzīves veida folklorismsDzīves veida folklorismsno 1978. gada līdz mūsdienām

Folkloras kustību raksturojoši Folkloras kustību raksturojoši aspektiaspektiSinkrētisms – folkloras nesadalītība

pēc profesionālās mākslas žanru principa

Koncerta situācijas nojaukšanaSpontanitāte, situativitāte,

improvizācijaAutentiskums - lokalitātes izcelšana,

tuvošanās pirmtekstam, stilistikaTradicionālie, nevis modernizētie

instrumentiKontrkultūra

Folkloras kustībā radušās Folkloras kustībā radušās jaunas iezīmesjaunas iezīmesMuzicēšanas profesionalizēšanāsDarbošanās koncerta situācijāIntuitīvā muzicēšana, improvizācijaAtsevišķu autentiskuma elementu

(simboliska) saglabāšana, vienlaicīgi pieņemot citu mūzikas kultūru elementu ienākšanu un sintēzi

Tradicionālie, mēreni modernizētie un izgudrotie instrumenti

Folklorisma institucionalizēšanās

Iļģi “rāmi rāmi” latviešu Iļģi “rāmi rāmi” latviešu mūzika postfolklora 1993mūzika postfolklora 1993 Ilga Reizniece: Līdz apzīmējumam postfolklora mēs

nonācām tikpat lēni, cik pēkšņi. Varat to vērtēt kā joku, bet veids prasījās nosaucams. Ilgu laiku sevi uzskatījām par folkloras kopu. Tas, ko darām tagad, par folkloru vairs nav saucams. Arī tautasdziesmu apdares tās nav, jo spēlējot mums mirkļa patiesīgums un izjūta ir svarīgāki nekā reiz atrasts un par labu atzīts skanējuma veids. Vairāk par precīzu autentiskuma imitāciju mūs interesē tradicionālās mūzikas rosināta radoša izpausme. Folkloras materiāls mums ir impulss brīvai muzicēšanai. Un mēs esam priecīgi, ka varam saņemt šo impulsu savas tautas kultūrā. Viens varbūt to sauks par tautasdziesmu sabojāšanu, cits – par attīstīšanu. Mums tā ir saruna. Savā starpā, klātesot vēl kādam, kas dzīvojis un dziedājis te, pirms simts un tūkstoš gadiem. Protams, ka mēs neesam un nevaram būt tādi, kā viņi, bet šī saikne mums ir nepieciešama, lai dzīvotu un izdzīvotu kā latvieši.

Pasaules mūzikas Pasaules mūzikas veidošanāsveidošanāsGlobalizācijas ietekmes

◦Dažādu mūzikas kultūru klātbūtne Latvijas kultūras telpā

Latvijas mūzikas folklorisma fenomenu iekļaušanās globālajā mūzikas telpā◦Latviešu mūzikas ieraksti pasaules

apritē

1998

The mystical folk traditions of Latvia, stretching back over a thousand years. These forms provide the missing link - both geographical and musical - between the beloved Eastern European traditions of Bulgarian choirs and Hungarian folk on the one side to the increasingly popular folk revival in Scandinavia on the other. Wonderfully atmospheric, here is the ideal introduction to this little-known but rich and ancient tradition.

Auri, Iļģi, Grodi, Rasa

Folklorisms un Folklorisms un globalizācijaglobalizācijaJaunu folklorisma formu izveidē

liela loma ir kultūru mijiedarbības procesiem, kā arī folkloras kustības institucionalizācijai un komercializācijai (pasaules mūzika).

Folklorisma attīstības procesi Latvijā ir iezīmējuši jaunu posmu - “globālā ciema” folklorismu.

Literatūra par folklorismuLiteratūra par folklorismuArnolds Klotiņš. Atskats folkloras

kustībā // Letonica nr. 17, 2008.Valdis Muktupāvels. Varas un

pretestības valoda, zīmes un simboli 20. gs. 80. gadu folklorisma mūzikā un muzicēšanā // Kultūra un vara. Raksti par valodu, literatūru, tradicionālo kultūru. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007.

Valdis Muktupāvels. On some relations between kokles styles and contexts in the twentieth century // Journal of Baltic Studies, vol. XXXI, nr. 4, Winter 2000.