Lmssa 2009 Novembris

Iespējamās pārmaiņas, aktualitātes, akcenti

profesionālās ievirzes mākslas izglītībā

valsts samazināta finansējuma apstākļos

Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas

/ LMSSA /

redzējumā

2009. gada 10. septembrī akcentētās profesionālās ievirzes mākslas problēmas nav radušās pēkšņi

un/vai šogad.

To risināšanai nav nepieciešama apjoma, līdz ar to izglītības satura deformācija valstiskas reformas

līmenī.Sistēmiski jārisina • mācību ilgums, tā loģiska sasaiste ar vecumposmiem/audzēkņu

vecumu, skolu beidzot;• nobeigumu prasības. Sistēmiskās problēmas katra skola varējusi un var risināt,

licencējot programmu. • Saturiskās problēmas tikušas un tiek risinātas pakāpeniski,

kolektīvi strādājot pie mācību vadlīniju izstrādes.• Metodiskās problēmas ir katras skolas patstāvīgi risināms

jautājums, sadarbībā ar rajonu metodiskajiem centriem, saistībā ar pedagogu tālākizglītību.________________________________LMS

SA

________________________________LMSSA

Profesionālās ievirzes mākslas izglītības modeļa varianti, izglītības ilgums

Saskaņā ar LR Izglītības klasifikatoru

• 10V - Profesionālās ievirzes izglītība līdztekus pamatskolas 1. - 6. klasei

• 20V - Profesionālās ievirzes izglītība līdztekus pamatskolas 1. - 9. klasei

• 30V - Profesionālās ievirzes izglītība līdztekus vidējās izglītības ieguvei

Katras skolas iespēja izvēlēties izglītības ilguma modeli saistībā ar lokālu

/novada, reģiona, pilsētas/

izglītības vajadzību izvērtējumu:

• 5 gadu mākslas izglītība• 6 gadu mākslas izglītība• 7 gadu mākslas izglītība • 8 gadu mākslas izglītība________________________________LMS

SA

1. vadlīnijām mākslas izglītībā (KRIIC mājas lapā)2. nākamās izglītības pakāpes –

mākslas vidusskolu iestājeksāmenu prasībām (Dizaina ievirzes skolas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē vai J.Rozentāla Rīgā)

Profesionālās ievirzes mākslas izglītības stundu skaits

2455Stundu sadalījumu pa gadiem un mācību

priekšmetiem skola izstrādā patstāvīgi, sekojot

________________________________LMSSA

Skolas izvēle:

• kurus priekšmetus mācīt pastiprināti un kāpēc.

• priekšmeta “Darbs materiālā” piedāvājums

izriet no katras skolas materiāli tehniskā nodrošinājuma darbam ar konkrētiem materiāliem un attiecīgās specialitātes pedagogu/speciālistu nodrošinājuma.

• ja skolai ir iespēja nodrošināt “Darba materiālā” vairākas apakšprogrammas (tekstils, keramika, stikls, ādas māksla, kokapstrāde, datordizains, metālapstrāde u.c.) – optimāli audzēkņus mācību laikā iepazīstināt ar vairākām vai visām apakšprogrammām.

____________________________LMSSA

Skolas izvēle, saistībā ar pedagogu specialitātēm un individuālo kapacitāti: savstarpēji iespējams primāri saistīt mācību

priekšmetus – • kompozīcija un mākslas valodas pamati• kompozīcija un darbs materiālā• kompozīcija un gleznošana• darbs materiālā un veidošana• darbs materiālā un mākslas valodas pamati• citi varianti„Neargumentēts radošums” ir

neprofesionalitāte/diletantisms.

Jo īpaši virzībā uz Latvijas Dizaina vidusskolām, kur “radoša pieeja” vispirms ir “analītiska pieeja”. Radošuma pamatā – zināšanas, loģika, argumenti.____________________________

LMSSA

vai tā ir?

Viens no 2009. gada 10. septembrī Rīgā skolu vadības un KRIIC sanāksmē paustajiem argumentiem reformai –

audzēkņu lielais noslogojums.

LMSSAjautā

Vienkāršs piemērs (tikai piemērs, katrai skolai būs savs priekšmetu proporciju piedāvājums) 5 gadu prof. ievirzes mākslas izglītībai:

Mācību priekšmets Stundas 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss

Zīmēšana 340 2 2 2 2 2

Gleznošana 340 2 2 2 2 2

Kompozīcija 340 2 2 2 2 2

Veidošana 340 2 2 2 2 2

Mākslas val. pamati

340 2 2 2 2 2

Darbs materiālā 340 2 2 2 2 2

Prakse 272 2 2 2 2 -

Nob. darbs 143 4,2

KOPĀ 2455

Audz. noslogojums

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ nob.

darbs

Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs nedēļā uz 1 audzēkni

Mācību stundas, Prakse

1,33

Programmas vadīšana

0,04

Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs

5 gadu izglītībā

1,37

Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni

5 gadu izglītībā

0,065Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni


0,063


0,002

Vēlreiz audzēkņu noslogojums, vecums no 10 g. – 14 g.

/5 mācību gadu modelis, tikai piemērs/:

1. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas2. kursā - 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas3. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas4. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas5. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas

____________________________LMSSA

Vienkāršs piemērs (tikai piemērs, katrai skolai būs savs priekšmetu proporciju piedāvājums)

7 gadu prof. ievirzes mākslas izglītībai:Mācību priekšmets

Stundas

1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5. kurss 6. kurss 7. kurss

Zīmēšana 374 1 1 1 2 2 2 2

Gleznošana 374 1 1 1 2 2 2 2

Kompozīcija 374 1 1 1 2 2 2 2

Veidošana 374 - - 1 2 2 2 2

Mākslas val.

pamati340 1 1 1 1 2 2 2

Darbs

materiālā374 1 1 1 2 2 2 2

Prakse 170 - - 1 1 1,5 1,5 -

Nob. darbs 143 4,2

KOPĀ 2455

Audz.

noslogojums5 st. ned. 5 st. ned.

6 st. ned.

+ prakse

11 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ Nob.

darbs

Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs nedēļā uz 1 audzēkni


0,95


0,04



0,045


0,002


7 gadu izglītībā

0,047


7 gadu izglītībā

0,99

Vēlreiz audzēkņu noslogojums,vecums no 7 g. – 13 g. vai 8 g. – 14 g.

/7 mācību gadu modelis, tikai piemērs/:

1. kursā - 5 x 40 min. nedēļā jeb 3,3 astronomiskās stundas2. kursā - 5 x 40 min. nedēļā jeb 3,3 astronomiskās stundas3. kursā - 6 x 40 min. nedēļā jeb 4 astronomiskās stundas4. kursā - 7 x 40 min. nedēļā jeb 4,6 astronomiskās stundas5. kursā - 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas6. kursā - 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas7. kursā - 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas

____________________________LMSSA

Vienkāršs piemērs(tikai piemērs, katrai skolai būs savs priekšmetu proporciju piedāvājums)

8 gadu prof. ievirzes mākslas izglītībai pie stundu skaita 2455:

Mācību priekšm.

Stundas

1. kurss

2. kurss

3. kurss

4. kurss

5. kurss

6. kurss 7. kurss 8. kurss

Zīmēšana 425 1 1 1 1,5 2 2 2 2

Gleznošana 425 1 1 1 1,5 2 2 2 2

Kompozīcija 374 - 1 1 1 2 2 2 2

Veidošana 340 - - 1 1 2 2 2 2

Mākslas val.

pamati238 - - - - 1 2 2 2

Darbs

materiālā408 1 1 1 1 2 2 2 2

Prakse 204 - - 1 1 1 1 2 -

Nob. darbs 41 1,2

KOPĀ 2455

Audz. noslog.3 st. ned.

4 st. ned.

5 st. ned.

+ prakse

6 st. ned.

+ prakse

11 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse

12 st. ned.

+ prakse


8 gadu izglītībā

0,87Vidējais skolotājam apmaksājamo stundu skaita normatīvs nedēļā uz 1 audzēkni


0,83


0,04


8 gadu izglītībā

0,042Vidējais pedagoģisko likmju skaits nedēļā uz 1 audzēkni


0,040


0,002

Vēlreiz audzēkņu noslogojums,vecums no 6 g. – 13 g. vai 7 g. – 14 g.

/8 mācību gadu modelis stundu skaitam 2455, tikai piemērs/:

1. kursā – 3 x 40 min. nedēļā jeb 2 astronomiskās stundas2. kursā – 4 x 40 min. nedēļā jeb 2,3 astronomiskās stundas3. kursā – 5 x 40 min. nedēļā jeb 3,3 astronomiskās stundas4. kursā – 6 x 40 min. nedēļā jeb 4 astronomiskās stundas5. kursā – 11 x 40 min. nedēļā jeb 7,3 astronomiskās stundas6. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas7. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas8. kursā – 12 x 40 min. nedēļā jeb 8 astronomiskās stundas

Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijapublisko SVID kopīgā darbā ar kolēģiem formulētajam LMSSA modelim:

Programmas apjoms 2455 stundas• Skolas izvēle: - mākslas izglītības apmācības ilgums (mācību gadi);- kurus priekšmetus mācīt pastiprināti;- priekšmeta “Darbs materiālā” apakšprogrammu piedāvājums.

• Finansējuma modelis Valsts + pašvaldība + vecāki12 apmaksātas stundas uz 1 audzēkni nedēļā + prakse 272 stundas (5 gadi) vai

5 – 12 apmaksātas stundas uz 1 audzēkni nedēļā + prakse 170 stundas (7 gadi) vai

3 – 12 apmaksātas stundas uz 1 audzēkni nedēļā + prakse 204 stundas (8 gadi)

vai

6 gadu izglītība ar attiecīgi proporcionāli apmaksātu stundu skaitu nedēļā pie kopējā stundu skaita 2455

Pašvaldība Skolas uzturēšanas izmaksas + daļējs materiāli tehniskais nodrošinājums+ daļējs pedagogu algu nodrošinājums.

VecākiDaļējs materiāli tehniskais nodrošinājums + daļējs pedagogu algu

līdzfinansējums.

Modeļa 2455 analīzePozitīvais / stiprās puses

• Pilnā vai gandrīz pilnā apjomā tiek saglabātas mākslas izglītības programmas ar ilgām tradīcijām.

• Daļa skolu var īstenot izglītības programmu pilnā apjomā, pedagogiem tiek nodrošināts darbs.

• Pie pilna pedagogu algu finansējuma skolas var nodrošināt izglītības kvalitāti pilnā apjomā. Netiek deformēts esošais programmu saturs un struktūra.

• Skolas regulē apmācību ilgumu, saziņā ar novada pašvaldību un novada vajadzībām var elastīgi plānot stundas pa gadiem (5 līdz 8 gadi). Lielāka brīvība, arī lielāka atbildība.

• Skolas regulē, kurus priekšmetus mācīt pastiprināti, kā arī mācību priekšmeta „Darbs materiālā” apakšprogrammu piedāvājumu.

• Audzēkņu noslogojums 7 – 8 gadu apmācības modelī tiek izlīdzināts atbilstoši audzēkņu vecumposmu īpatnībām un optimālai slodzei.

• Skolas beigšanas gala prasības un mācību saturu kopumā nosaka mācību priekšmetu Vadlīnijas.

Negatīvais / vājās puses

• Pie 2010. gada solītā finansējuma (8 miljoni) valsts var finansēt modeli 2455 - 59,5% apjomā.

• 2455 stundu modelī 40,5% no paredzētā apjoma, pedagogu algām nepieciešams finansēt no novadu pašvaldībām un/vai vecākiem. Ne visas pašvaldības un vecāki var līdzfinansēt arī skolotāju algas.

• Situācijā, kad daļēja valsts finansējuma dēļ pašvaldības un vecāki nevar segt iztrūkstošos pedagogu algu izdevumus, skolas nevar nodrošināt mākslas izglītību pilnā apjomā, zūd kvalitāte.

____________________________LMSSA

Draudi

• Situācijās, ja daļēja valsts finansējuma dēļ pašvaldības un vecāki nevar segt iztrūkstošos izdevumus pedagogu algām, skolām jāstrādā pēc samazinātām programmām (59,5% apjomā), kas neatbilstu licencētajām.

• Kultūrizglītībai negatīvi noskaņotajās pašvaldībās jautājums par profesionālas ievirzes mākslas skolu pastāvēšanu.

Iespējas

Uzlabojoties ekonomiskai situācijai Latvijā, tiek saglabāta valsts finansēta nemainīga izglītības programma Vizuāli plastiskā māksla pilnā apjomā un kvalitātē.

Uzlabojoties novadu pašvaldību un vecāku finansiālajam stāvoklim, valstī pakāpeniski tiek ieviests mākslas izglītības līdzsvarots trīspusējas finansēšanas modelis.

Valsts finansiālas krīzes laikā iespējamas programmas apjoma atkāpes jeb minimālais stundu skaits beigšanas apliecību par profesionālas ievirzes izglītību izsniegšanai.

Šis jautājums jārisina juridiski korekti.

___________________________LMSSA

LMSSAAkcentē 3 svarīgas lietas:

• Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijai sadarbībā ar KM kultūrizglītības atbildīgās jomas darbiniekiem un novadu pašvaldībām strādāt pie trīspusēja skolu finansējuma modeļa izstrādes 2010. gadā un turpmāk: valsts – pašvaldība – vecāki.

• Modelis ir elastīgs, tas reaģē uz finansējuma izmaiņām gan no valsts, gan pašvaldību puses.

• Saglabāt saturu un apjomu 2455 stundu apjomā, līdz ar to saglabāt augstu kvalitāti esošajai profesionālās ievirzes mākslas izglītībai Latvijā, ar piebildi - pārejoši nepietiekama finansējuma gadījumā programmas īstenošanā ir pieļaujamas atkāpes.

• Audzēkņi var saņemt apliecības par profesionālās ievirzes programmas pilnu apguvi. ____________________________

LMSSA

LMSSA akcentē rezumējumus:

Esošajā profesionālās ievirzes mākslas izglītības modelī nav saskatāmas problēmas, kas prasītu izglītības reformu.Krīzi rada nepilnīgais finansējums, nevis mākslas izglītības problēmas.

Mākslas izglītības satura un apjoma reformai nav objektīva pamata.

Saturiskais modelis 1460 apjomā tiek pielāgots esošajai valsts finansiālajai situācijai, ne profesionālas ievirzes mākslas izglītības objektīvai nepieciešamībai, kas ir nepareizi pēc būtības.Modelis ir kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību ierobežojošs saturā un laikā.

Atsevišķi programmatiski jautājumi un skolu individuālas darbības kapacitātes paaugstināšana ir skolu mācību metožu un labu speciālistu jautājums, ne visas mākslas izglītības reformas nepieciešamība.

Bez objektīvas nepieciešamības mākslas izglītības reformas projektu ar izteiktu satura un apjoma samazinājumu nedrīkst virzīt apstiprināšanai. ____________________________

LMSSA

Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija

Izsaka pateicību

• Visiem mākslas izglītības kolēģiem skolās, vidusskolās, Mākslas akadēmijā, par pašaizliedzīgu aktivitāti, daloties viedokļu un pieredzes, zināšanu, vēstuļu apmaiņā un entuziasmu, turpinot strādāt profesionālajā trīspakāpju mākslas izglītībā un palīdzot to saglabāt kā valstisku, Latvijas kultūridentitāti apliecinošu vērtību.

• KRIIC par mobilitāti, Latvijas reģionos apspriežot problēmsituācijas kultūrizglītības un valsts attiecībās pārmaiņu laikā.

Lai mums visiem izdodas!

Business

Lmssa 2009 Novembris