NEATKARlGA.2011. gada 26. - 28. augusts VIEDOKLI 3

..",

Kas Stokenberga kungam prata1Maris KRAUTMANIS, talr. 6788700

Latvija ir dibinati visadi klubi, biedrlbas un fondi,kuros cilveki ne tikai pasez un paplapa, bet ari gudro,ka ietekrnet likurndeveju un izpildvaru. Spilgts paqat-nes pierners ir slavenais Klubs 21, no kura izaugapartija Latvijas eeJs. Ar tadu ka masonigu klubosanusavulaik nodarbojas Sabiedriskais klubs, ta pirmsTautas partijas diblnasanas [audis me\oja parValmieras qrupejurnu un tada gara.Vel viena sada loza ir pagajusa gada septembri radi-tais T - Klubs. Sa slegta veidojuma diblnataju skaitair uznemeji un juristi Aldis Greitsns, Gatis Kokins,Lauris Liepa, Janis Oslejs, Aigars Stokenbergs unZigurds Za~is.

Kluba mer\ris .ir «veici-nat savu ideju adaptaciju Ii-kumdosana, uznemumustrategijas, izglitibas prog-rammas, macibu kursos unsabiedriskaja doma», Res-pektivi, zverinats advokatsLauris Liepa un tieslietuministrs Aigars Stoken-bergs pat neslepj, ka savasprivatas velmes un vajadzi-bas ir iecerejusi integretnormativajos tiesibu aktos,kas pat bez talakas analizesir acimredzami prettiesiski.

Kugniecibas laimecaur Stokenbergu

Advolcltu birojs Liepa,SkopiT)a, Borenius, kura stra-da Liepa, pagajusaja gada irnosledzis ligumu par juri-disko pakalpojumu sniegsa-nu ar AS Latuijas kugnieciba.Latuijas kugnieciba ir izde-__._: _:1 . _=....-.....:-.:_

Proti, viss notiek ka pecgramatas jeb ta, ka tas dek-larets T - KJuba merkos -Liepa Stokenbergam rokumazga 1Pl otradi, «adapte-jot savas idejas liknmdosa-na, uznemumu strategija».4rvalstu grupejums, kas se-vi publiski deve par Vitol,caur AS Ventspils nafta, AS ~Latvijas kugnieciba un Lauri ~Liepu sava kontrole ir sa- ~grsbis art LR Tieslietu mi- ~"-"-~---'~ __ ~_~_~ --:--: ~ __ ~ __ -'-~"""'"nistriju. .f NEAIZSKARAMS UN NECAURSITAMS. Aigaram Stokenbergam vi ss ka pilei Odens, Neraugoties uz etiskiem parkapumiem un

aizdornarn par interesu konfliktiem, viQs turpina savu darbibu un vel pilda lokomotives lomu Vienqtfbas sarakstsMaca tiesnesus,ka tiesat

T - Klub« merkos paustaapnemiba ietekmet izgliti-bas programmas un kursusnay tikai puiku speles unliellba. T - KJubs reali todara. Liepa sava CV ka pe-dagogisku darbibu noradalekciju kursu izstradi Latvi-.1__ "T".! 'lIt...- _~_""'_ ~~

ministrs savu augsto die-nesta stavokli izmantoja, laiieriebtu vina sievas it kaparidarltajam tiesnesimRaimondam Bulam.

§tokenberga sieva Sand-ra Stokenberga strada ban-ka Citadele un piedzen para-dus no bijuSas Pare» bankas-.:t L!_ .•..• ,....~ _ ..'

ciona{i, gan sl1Ska"l-iesiir pil-nigi vienispratis - tas irg.eslietu ministrs AigarsStokenbergs. Desmit abupartiju deputati vel jiilijaiesniedza lugumu Valstsprezidentam Andrim Ber-zinam par Saeimas arkartassedes sasaukSanu, lai izska-

paslaik Stokenbergs pildaart iekSlietu ministra piena-knmus,» uzsverts deputatuizplatitaja pazinojuma.

Nodoklu maksajumusreducer nay aizliegts - jakads to prot paveikt ta, laiviss butu likumigi, tad nekoRie~iet. nevar. Tomer

josajam iestadem, investorslabak- pamekles kadu cituvalsti, kura vinu kriminalineapsudzes.

Vienmer gatavsintegret un adaptet

Savulaik Stokenbergs bi-E _Taut~s .partijas rindas,

NEATKARlGA.2011. gada 26. - 28. augusts VIEDOKLI 3

..",

Kas Stokenberga kungam prata1Maris KRAUTMANIS, talr. 6788700

Latvija ir dibinati visadi klubi, biedrlbas un fondi,kuros cilveki ne tikai pasez un paplapa, bet ari gudro,ka ietekrnet likurndeveju un izpildvaru. Spilgts paqat-nes pierners ir slavenais Klubs 21, no kura izaugapartija Latvijas eeJs. Ar tadu ka masonigu klubosanusavulaik nodarbojas Sabiedriskais klubs, ta pirmsTautas partijas diblnasanas [audis me\oja parValmieras qrupejurnu un tada gara.Vel viena sada loza ir pagajusa gada septembri radi-tais T - Klubs. Sa slegta veidojuma diblnataju skaitair uznemeji un juristi Aldis Greitsns, Gatis Kokins,Lauris Liepa, Janis Oslejs, Aigars Stokenbergs unZigurds Za~is.

Kluba mer\ris .ir «veici-nat savu ideju adaptaciju Ii-kumdosana, uznemumustrategijas, izglitibas prog-rammas, macibu kursos unsabiedriskaja doma», Res-pektivi, zverinats advokatsLauris Liepa un tieslietuministrs Aigars Stoken-bergs pat neslepj, ka savasprivatas velmes un vajadzi-bas ir iecerejusi integretnormativajos tiesibu aktos,kas pat bez talakas analizesir acimredzami prettiesiski.

Kugniecibas laimecaur Stokenbergu

Advolcltu birojs Liepa,SkopiT)a, Borenius, kura stra-da Liepa, pagajusaja gada irnosledzis ligumu par juri-disko pakalpojumu sniegsa-nu ar AS Latuijas kugnieciba.Latuijas kugnieciba ir izde-__._: _:1 . _=....-.....:-.:_

Proti, viss notiek ka pecgramatas jeb ta, ka tas dek-larets T - KJuba merkos -Liepa Stokenbergam rokumazga 1Pl otradi, «adapte-jot savas idejas liknmdosa-na, uznemumu strategija».4rvalstu grupejums, kas se-vi publiski deve par Vitol,caur AS Ventspils nafta, AS ~Latvijas kugnieciba un Lauri ~Liepu sava kontrole ir sa- ~grsbis art LR Tieslietu mi- ~"-"-~---'~ __ ~_~_~ --:--: ~ __ ~ __ -'-~"""'"nistriju. .f NEAIZSKARAMS UN NECAURSITAMS. Aigaram Stokenbergam vi ss ka pilei Odens, Neraugoties uz etiskiem parkapumiem un

aizdornarn par interesu konfliktiem, viQs turpina savu darbibu un vel pilda lokomotives lomu Vienqtfbas sarakstsMaca tiesnesus,ka tiesat

T - Klub« merkos paustaapnemiba ietekmet izgliti-bas programmas un kursusnay tikai puiku speles unliellba. T - KJubs reali todara. Liepa sava CV ka pe-dagogisku darbibu noradalekciju kursu izstradi Latvi-.1__ "T".! 'lIt...- _~_""'_ ~~

ministrs savu augsto die-nesta stavokli izmantoja, laiieriebtu vina sievas it kaparidarltajam tiesnesimRaimondam Bulam.

§tokenberga sieva Sand-ra Stokenberga strada ban-ka Citadele un piedzen para-dus no bijuSas Pare» bankas-.:t L!_ .•..• ,....~ _ ..'

ciona{i, gan sl1Ska"l-iesiir pil-nigi vienispratis - tas irg.eslietu ministrs AigarsStokenbergs. Desmit abupartiju deputati vel jiilijaiesniedza lugumu Valstsprezidentam Andrim Ber-zinam par Saeimas arkartassedes sasaukSanu, lai izska-

paslaik Stokenbergs pildaart iekSlietu ministra piena-knmus,» uzsverts deputatuizplatitaja pazinojuma.

Nodoklu maksajumusreducer nay aizliegts - jakads to prot paveikt ta, laiviss butu likumigi, tad nekoRie~iet. nevar. Tomer

josajam iestadem, investorslabak- pamekles kadu cituvalsti, kura vinu kriminalineapsudzes.

Vienmer gatavsintegret un adaptet

Savulaik Stokenbergs bi-E _Taut~s .partijas rindas,

"r- -r -,--- ----0---nu ar AS Latoijas kugnieciba.Latuijas kugnieciba ir izde-vusi pilnvaras sevi parstavetvairakiem biroja darbinie-kiem, tostarp ari Liepam.Kops briZa, kad Latuijaskugniecibas intereses parstavLiepa, ir not:ikuSas un tur-pina notikt vairakas neiz-skaidrojamas lietas, kas vis-ticamak saistitas tiesi arLat1Jijas kugniecibas interesuparstavju personigo darbi-bu un personisko kontaktuizmantosanu,

Piemeram, nesaprotarnuiemeslu del visa Latuijaskugniecibas sarakste ar MSIALasco Investment un ar ar-pustiesas tiesiskas aizsardzi-bas procesos esosam saisti-tarn sabiedrfbam tiek siititaari uz Tieslietu ministriju,no ki top skaidrs, ka minis-trija it kids, kas Ipasi intere-sejas par Latuijas kugniecibuun pirstav tas intereses.

Kops Latuijas kugniecibuparstav advokats Liepa,Latuijas kugniecibai pieskirtslabveligs statuss ari LR Uz--gemumu registra. Lai ari2010. gada 17. decembra

. Latuijas kugniecibas akeiona-ru sapulce notika mistiskosun lidz pat sim laikam ne-noskaidrotos apstaklos, LRUznemumu registrs bezvilcinasanas registreja sajasapulce pienemtas izmai-nas. Turpreti AS Ventspilsnafia sapulce pienemtie le-mumi netika registreti.

An Maksatnespejas ad-ministraciji jutama Latuijaskugniecibas ietekme: ievero-jot to, ka Lasco Investment ituzsakts maksatnespejasprocess, Lat1Jijas kugniecibacaur Maksatnespejas admi-nistriciju aktivi censas ie-tekmet Lasco Investmentmaksatnespejas gaitu. .

d;g~gi;b·· d~rbib~ n~Jdalekciju kursu izstradi Latvi-jas Tiesnesu maclbu centra.Tatad vi-';lsmaca tiesnesuspar to, ki piemerojamas tie-sibu normas. Pec tarn siepasi tiesnesi tiesss piemerotiesibu normas saskana aradvokata Liepas izpratnipar tiesibam. Advokats itlabi iekartojies, jo var prog-nozet, ki tiesa lerns tadasvai citadas lietas, un izman-tot to tiesvedibas laika.

Liepas biroja darbinieksGatis FIinters, kurs ari ap-maca tiesnesus, it piedali-jies Maksatnespejas likumaizstrade. Ir jauki izstradatlikumu, zinot, ka pats pectarn ar so likumu dzivos,stradas un piemeros. Ta itpardomata ilgtermina stra-te@ja - advokats, kurs raks-ta likumus, draudzejas ar

. tieslietu ministru, apmacatiesneSus un sponsore kon-ferences, kuras par atlidzi-bu uzstajas valsts amatper-sonas, vairs nav sads tadsadvokits - vi-';lsvar piedavatklientarn pavisam citas kva-litates pakalpojumus nekaparastie ierindas advokiti.

Sika atriebibatiesnesim

Labi, tieslietu ministra .Stokenberga lomu advokitaLiepas fantastiskajas veiks-mes vel var izskaidrot armilzlgajam likmem, kadastiek Iiktas tadu gigantiskuuznemumu, ki Latuijas kug-nieciba, Ventspils nafta, daza-do tranzitbiznesa grupusavstarpejas attiecibis. Tur~ele it sveeu verta. TaeuStokenberga darbosanasdazbrid it ari uzkritosi sik-maniga - personiskas nepa-tikas un @menisku saisumotiveta_ Pavisam nesen

~~ ~-~~--~~ ~o~ ....~~~~ ~~-ki Citadele un piedzen para-dus no bijusas Pare» bankasdebitoriem. Cita starpa vie-na no tiesas sedem Centrarajona tiesnesis Buls nepie-laida lieta vienu no prasitajapuses parstavem, jo, ieskati-

~~~p;;Sae~~; arkartassedes sasaukSanu, lai izska-titu jautajumu par neuztici-bas izteikSanu tieslietu mi-nistram un iekSlietu minis-tra pienakumu izpilditajamStokenbergam. Deputati

Valsts prezidenta zelsirdibalivusi tieslietu ministram,

izvairities no darbibas. novertejuma

jies likumu rullos, uzskatija,ka sis parstaves pilnvara ne-atbilst likuma prasibam. Laiari lietas iztiesasanas talaka-ja gaita tiesnesis apmierina-ja visas Citadeles prasibas,parstaves nepielaisanu ties-lietu ministra sieva Sandraacitnredzot uzskatija parapvainojumu, un viaas virsAigars 17. maiji ierosinaja

. disciplinarlietu pret tiesnesiBulu par it ki tisu normati-vo aktu parkapumu,

Beigu gala tomer izradi-jas, ka tieslietu ministrs ne-zina Iikumus - Tiesnesudisciplinarkolegija discipli-narlietu pret Bulu izbeidza,konstatejot, ka ta ierosinatanepamatoti. Tomer si dis-ciplinarlieta rada ta sauca-mo stindzinoso efektu -tiesnesi redz, ka, ja kaut konedaris pa spalvai varena-jam tieslietu ministram unvina sievai, var sanakt ne-patikSanas.

Nodoklu sagaOpozicijas partijas Visu

Lat1Jijai!- TBILNNK un Sa-ska1!flS cenm reti kad spejsadziedaties. Taeu ir vienaproblema, par kuru gan na-

noradija, ka Stokenbergamdaleji piedeross uznemumsit iesaistits darijumu she-mas ar nekustarno lpasumu,kuru merkis it bijis apietnodok]u samaksu. Ta delvalstij ir nodariti finansializaudejumi vairaku simtutukstosu apmera, Tapattieslietu ministrs publiskiizteicis nepatiesus apgalvo-jumus, apliecinot, ka parvina uznemumiem ir sa-maksati visi nodokli, tomeratklajies, ka ministram da-leji piederosais uznemumsnav samaksajis nodoklusvairak neki 395 tukstosutatu apmera, Tas it tas patsStokenbergs, kurs nesenintervija lamaja nodoklunemaksatajus un nikni pau-da, ka tiem jasez cietuma.

«Saja bridi tieslietu mi-nistrs atrodas interesu kon-flikta. Vl-';1sit politiskais va-ditajs ministrijai, kuras par-raudzlba atrodas maksat-nespejas procesu uzraudzi-:ba, bet paSam piederosaisUZ-';lemumsatrodas maksat-nespejas procesa. Savukartso, iespejams, kriminali so-damo darbibu izvertesana irpolicijas kompetence, bet

viss bu~< ~gi, tad nekopie siet nevar. TomerStokenbergs parstav poli-tisku speku, kas gadu ga-diem it taisijis godigas acisun sludinajis sevi par caur-spidibas un visadu augstumorale vertfbu vienigo ne-seju. Stokenbergs nevis lecpari augstajai uzstaditajaimorales latinai, bet izskrientai pa apaksu un pasludinasevi par cempionu,

Tacu Valsts prezidentsturpina vilcinaties un Saei-mas arkartas sedi nesasauc.Acitnredzot vi-';lsnevelas sa-asinat politisko siSUaciju,lai neiznak ta, ka Stoken-berga ~el krit visa valdiba.Tapec Stokenbergs bez be-du turpina ministret, vadi-dams vienlaikus divas,vienbrid pat tris ministri-jas, vienbrid atrodoties patcetros kreslos,v Brinumainus panakumusStokenbergs it sasniedzisciJ;ta pret ofsoriem, Tiesitieslietu ministrs ir viens notiem, kas veiksmigi iestiimalikumdosana Komercliku-ma grozijumus, kuros kri-minalizeti patiesa labumaguveji no arzonas firmam,Sie grozijumi neko nedodcaurspidlbai un netiris nau-das atmazgasanas apkarosa-nai, toties raida nelsgu sig-nalu potencialajiem arvaIstuinvestoriem - Latvija drau-digo Komerclikuma normudel zaude kaiminvalstimIgaunijai, Lietuvai, Krievi-jai, Polijai ar to, ka miisuvalsti investoram var iznaktnepatikSanas, pratinasanas,kriminalas apsudzibas parto, ka kids no uZ-';lemumaipaSniekiem varbut it patie-sa labuma guvejs caur arzo-nas firmu. Neveloties salfer-ties ar Latvijas tiesibsarga-

Sa;Waik Stokenb~rgs bi-ja Tautas partijas rindas,Tacu tad vina intereses, 10-bejot igaunu firmu, kas pre-

. tendeja uz Valsts ienemumudienesta ekas biivesanu, sa-skrejasar Andra Sfeles in-terese~. .Sagajis naida arSfeli, Stokenbergs parme-tas uz Sorosa fonda partijuplatformu. 2009. gadaStokenbergs kopa ar ArtiPabriku a@teja par Saeimasgasanu un rikoja parakstuvakSanu, lai pensionariemtiktu paceltas pensijas. JaStokenberga idejas tolaikbutu adaptetas un integre-tas, pusgada laika tiktu iz-postits socialais budzets -visi uzkrajumi butu izvazati,vienkarsi nebutu vairs komaksat, un pensiju nauduturpmak naktos smelt novalsts pamatbudzeta. Tagad~a pozicijas ministrsStokenbergs parstav Vieno-tibu, kas pat tadu nelielupretimnaksanu pensiona-riem ki pensiju indeksacijuapkaro un cieti pretojas in-deksesanai. Sape par naba-ga pensionariem kaut kiaizmirsusies.

Cits Vienotibas dizkadrs,ekonomikas- ministrs ArtisKampars, vai nu koleguskubinats, vai pats sapratis,ka skandaloza ena, kas aizvina velkas, novilks gan pa-su, gan partiju lejup, it pa-gajis mala un 11. Saeimasvelesanas nekandide, TacuStokenbergam viss ki pileiudens - vi-';lsne tikai kandi-de, bet pat pilda IokomotTveslomu - it pirmais Vienotibasnumurs Zemgales apgabala.!ecerets, ka veletaju masasStokenberga veikto idejuadaptiiciju un interesu kon-tliktus nepamanis. Bet var-but tomer pamanis? •