Naukšēnunovada pašvaldības informatīvs izdevums

2011.gada jūlijs (25)Mēnešraksts katram ķonietim, kārķēnietim un naukšēnietim.Reizi mēnesī bez maksas Tavā pastkastītē!

SIA «Rūjakmens» ar savu tehniku palīdz noņemt laukumam zemes virskārtu un sagatavot laukumu.

Ķoņu kalnā tiek būvēta deju grīda, talkās palīdzību sniedz uzņēmēji un pagasta iedzīvotāji.

Plkst. 15.30 Lizuma amatier-teātra «Daiva» izrāde: Ingunas Baueres komēdija «Savedēji».Ieeja Ls 0.50.

Plkst. 17.00 – 18.30 Svinēsim Annas un Jēkabus!

Dažādas nodarbes: dekupāža salvešu tehnikā, zupas gatavo-šana, siera siešana, bērniem vizināšanās ar mazajām elektro-mašīnām.

Piedalās Dikļu folkloras kopa «Endzelīte». Aicinām tirgot un pirkt gribētājus!

Plkst. 18.30 Vilķenes amatier-teātra izrāde: Aivara Bankas luga «Žņaudzavas zelts».Ieeja Ls 0.50.

Plkst. 21.30 KONCERTS.Uzstājas Adrija Silva un Adri-ans Kukuvasi.Ieeja Ls 1.

Pēc koncerta ZAĻUMBALLE.Ieeja Ls 2.00.Pērkot biļeti reizē uz koncertu un balli – ieeja Ls 2.

Ķoņu kalna svētki 30.jūlijā

Ar Naukšēnu novada pašvaldības atbalstu Naukšēnu novada vidusskola aicina bērnus vecumā no 7 – 13 gadiem piedalīties

nometnē «No Rūjas līdz Jūrai».Nometnes norises laiks no 8. līdz 12.augustam.

Dalības maksa Naukšēnu novada bērniem – Ls 15, citiem – Ls 25.

Sīkāka informācija un pieteikšanās kārtība: www.vidusskola.naukseni.lv

Būt vai nebūt mākslas skolas klasei Naukšēnu novada vidusskolā?

Nav noslēpums, ka daļa skolas audzēkņu apmeklē Rūjienas mākslas skolu, daļa skolēnu to vēlētos darīt, taču dažādu apsvērumu dēļ tas līdz šim nav bijis iespējams. Naukšēnu novada pašvaldība sadarbībā ar Valkas mākslas skolu pašreiz apsver iespēju veidot mākslas skolas klasi arī mūsu Naukšēnu novada vidusskolā. Lai to izdarītu, pirmkārt vēlamies uzzināt potenciālo audzēkņu skaitu. Tādēļ lūdzam interesen-tu vecākus līdz 10.08.2011. pieteikt savus bērnus mākslas skolas klasei, iesniedzot iesniegumu Naukšēnu novada pašvaldībā sekretārei.

Informācija, kas varētu interesēt:Audzēkņu vecums no 9 līdz 13 gadiem, kopējais

mācību ilgums - 5 gadi.Mācību noslēgumā audzēkņi saņem apliecību par

profesionālās ievirzes iegūšanu.Mācības notiks 9 - 11 stundas nedēļā pēc stundām

skolas telpās.Mācību maksa – Ls 5 mēnesī.

Tālrunis informācijai – 29189905.

Naukšēnu novada vidusskola aicina darbāĀRPUSKLASES PASĀKUMU

ORGANIZATORUGalvenie darba pienākumi:

• Organizēt informatīvi izglītojošus, kultūras pasā-kumus un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dar-bu;Nepieciešamās darba prasmes un zināšanas:• Vēlama augstākā izglītība;• Labas organizatoriskās, saskarsmes prasmes;• Normatīvo aktu, kas reglamentē izglītības iestāžu darbu, pārzināšana,• Vēlama darba pieredze pedagoga amatā.

Motivācijas vēstuli, CV un izglītību apliecinošu do-kumentu kopijas sūtīt:

«Naukšēnu vidusskola», Naukšēnu pagasts, Nauk-šēnu novads, LV-4244, e-pasts: skola@naukseni.lv, vai iesniegt personīgi Naukšēnu novada vidusskolas kancelejā līdz 2011.gada 15.augustam.

Tālrunis informācijai: 29189905.

Nākošās «NAUKŠĒNU CILVĒKVĒSTIS» iznāks 26.augustā

SVĒTKI KOPĀ AR KAIMIŅIEM

fotogrāfijās 6.lappusē

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada jūlijs (25)

• Programma «Jaunatne darbībā» izsludina projektu konkursu, kura mērķis ir veicināt jaunatnes darbinieku mobilitāti un apmaiņu, akcentējot jaunu prasmju un kompetenču apgūšanu un darbinieku profesionalitātes paaugstināšanu.

Vienam projektam pieejamā granta summa – līdz 25 000 EUR.Konkursa kopbudžets – 1 miljons EUR.Pieteikumu iesniegšanas datums – līdz 2011.gada 1.septembrim.Projekta iesniedzēji var būt aģentūras, kameras, asociācijas, nevalstiskās organizācijas,

reģionālās un vietējās valsts pārvaldes institūcijas, universitātes.Atbalstāmās aktivitātes: iniciēšana, izstrāde un palīdzība neformālās izglītības un jau-

natnes iniciatīvu, projektu un aktivitāšu sagatavošanā, ieviešanā un novērtēšanā; uzņe-mošās organizācijas Eiropas dimensijas stiprināšana, ilgtermiņa partnerību un tīklojumu attīstība, mācīšanās un inovatīvu pieeju apgūšana; aktivitātes, kas rosina jauniešu uzņē-mējdarbību; jaunatnes darba pētniecība.

Konkursa uzsaukuma teksts:http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2011:165:0007:0011:EN:P

DFSīkāka informācija:h t t p : / / e a c e a . e c . e u r o p a . e u / y o u t h /

funding/2011/call_acCon_4_3_en.php

• Eiropas kultūras fonds izsludina pieteik-šanos sadarbības projektu finansēšanai. Sa-darbības grantu finansē neatkarīgu kultūras un mākslas organizāciju inovatīvas starptau-tiskas starpsektoru sadarbības aktivitātes.

Iesniedzējam jābūt kultūras organizācijai no Eiropas Savienības teritorijas, bet tā part-neri var darboties arī citās, ar kultūru nesais-tītās jomās. Vidējais Kultūras fonda piešķī-rums vienam projektam ir 1500 EUR, maksi-mālais pieejamais grants vienam projektam ir 30 000 EUR.

Pieteikumu iesniegšanas pēdējais datums ir 2011.gada1.septembris.

Vairāk informācijas un finansēto projektu piemēri: http://www.eurocult.org/grants/col-laboraCon-grants • NCv

Vidzemes plānošanas reģiona ikmēneša izdevums VPR JAUNUMI

• Nolēma slēgt līgumu ar Rekrutēšanas un jaunsardzes centru un izsniedza atļauju interešu izglītības program-mas – jaunsargu mācību pa-raugprogramma realizācijai.No pašvaldības budžeta lī-dzekļiem neparedzētiem ga-dījumiem piešķīra Ls 3700. Naukšēnu novada vidussko-las internāta remontdarbu pa-beigšanai un Ls 6000 Ķoņu pagasta pārvaldei apkures sistēmas pārvilkšanai.• Nolēma slēgt līgumu ar biedrību «Ķoņu kalna dzīves skola» par telpu Naukšēnu vidusskolā patapināšanu pa-sākumu organizēšanai novada iedzīvotājiem.• Nolēma slēgt līgumu ar Edīti Bitmani par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu Nauk-šēnu novada vidusskolas Ķo-ņu skolā. Apstiprināja skolēnu ēdināšanas maksas Ķoņu skolā – pusdienas Ls 0.80 , t.sk. Ls 0.20 sedz no pašvaldības bu-džeta līdzekļiem, launags – Ls 0.35, t.sk.0.15 sedz no pašval-dības budžeta līdzekļiem.• Atbalstīja Latvijas jauniešu pūtēju orķestra dalībnieka Linarda Tentera dalību rado-

šajā nometnē no 16.– 22.jū-lijam, samaksājot dalības mak-su.• Nolēma izīrēt sociālo dzī-vokli Naukšēnu pagasta «Al-dari»-4 uz laiku līdz 01.11.2011.• Atļāva uzsākt zemes ierī-cības projektu izstrādi īpašu-miem Naukšēnu pagasta «Jaunķērzēni», «Armīni» un «Priednieki» un Ķoņu pagasta «Majori».• Atļāva sadalīt nekustamo īpašumu Naukšēnu pagasta «Selgas», veidojot jaunu īpa-šumu «Selgu mežs».• SIA «Tele 2» piederošajai būvei Naukšēnu pagastā pie-šķīra adresi «Bāzes stacija».• Izbeidza zemes lietošanas tiesības nekustamā īpašuma Ķoņu pagasta «Jaunkliņģeri» un Ķoņu pagasta «Selgas» zemes vienībām.• Nolēma komandēt uz Gi-terslo apriņķi (Vācija) no 9. – 14.septembrim domes priekš-sēdētāju Jāni Zumentu un galveno grāmatvedi Dzintru Krievāni. Domes priekšsēdē-tāja pienākumus šajā laikā pildīs priekšsēdētāja viet-niece Aina Jēkabsone – Ju-džērija. • NCv

Naukšēnu novada domes sēdē 2011.gada 13.jūlijā

Naukšēnu novada pašvaldības ēkas zālītē šā gada 1.jūlijā notika Latvijas – Igaunijas pārrobežu pro-jekta «Still active» atvērto durvju di-ena, kurā 59 šī pasākuma apmeklētāji aplūkoja visu projektā paveikto gan fotogrāfijās, gan izveidotajā rokdar-bu izstādē. Patīkami, ka tika izteikti atzinīgi vārdi un vēlme arī turpmāk iesaistīties līdzīgās aktivitātēs. Paldies organizatoriem!.• NCv

Apgūt• Pirmskolas izglītības programmu 5./6.ga-dīgo bērnu grupiņā;• Pamatizglītības programmu 1.– 9.klašu sko-lēniem;• Vispārējās vidējās vispārizglītojošās iz-glītības programmu vidusskolēniem.• Vispārējās vidējās vispārizglītojošās iz-glītības programmu vidusskolēniem – ne-klātienē vai vakarskolā.

Papildus iespējas:• apgūt angļu valodu no 1.klases un vācu va-lodu vai krievu no 6.klases;• apgūt valsts aizsardzības mācību vidus-skolā;• piedalīties korī, ansamblī, tautisko deju kolektīvā, pūtēju orķestrī, jaunsargos, uguns-dzēsēju, vieglatlētikas, volejbola, basketbola un futbola pulciņos;• izmantot skolas internāta bezmaksas pakal-pojumus.Svarīgi zināt:• Ar jauno mācību gadu skolā darbu uzsāks datorklases aprīkota ar 20 jauniem datoriem Naukšēnos un 12 - Ķoņos;• Skolēniem pūtēju orķestra dalībniekiem pašvaldība piešķir brīvpusdienas;• Skolēniem par labām un teicamām sekmēm pašvaldība piešķir brīvpusdienas;•Novada skolas skolēniem pašvaldība daļēji

sedz ceļa izdevumus nokļūšanai uz skolu;• Diviem vidusskolēniem mācību gadā no-vada pašvaldība piešķir naudas balvas;• Skola piedāvā lētas un garšīgas ēdienreizes: brokastis – Ls 0,30; pusdienas – Ls 0,60, lau-nags – Ls 0,20, vakariņas- Ls 0,40;• Sākumskolas skolēniem ir iespēja piedalīties pagarinātā dienas grupā;• Skolā pieejami logopēda un sociālā peda-goga pakalpojumi.

Skolas filiālē Ķoņos piedāvājam:apgūt• Pirmskolas izglītības programmu 5./6.ga-dīgo un 2./4.gadīgo bērnu grupiņās;• Pamatizglītības programmu 1.– 9.klašu sko-lēniem;• Pamatizglītības specializēto programmu skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Papildus iespējas:• apgūt angļu valodu no 2.klases.• piedalīties ansamblī, tautisko deju ko-lektīvā, jaunsargos, ugunsdzēsēju un dra-matiskajā pulciņā.

Tālrunis informācijai: 26143482 ( Naukšēnos); 22464214 (Ķoņos)

www.vidusskola.naukseni.lv

No 2011./2012. mācību gadaNAUKŠĒNU NOVADA VIDUSSKOLA

PIEDĀVĀ APGŪT:• Vispārējās vidējās izglītības Vispārizglītojošo neklātienes programmu (kods 3101013);• Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo va-karskolas programmu (kods 31011012);• Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo pro-grammu 10.–12.klasei ar izvēles priekšmetu valsts aiz-sardzības mācībā.

Tuvāka informācija: www. vidusskola.naukseni.lv, tālr.: 26143482.

Pieteikšanās līdz 01.07.2011. un no 15.08. līdz 30.08.2011. skolas darbvedībā, tālr.: 64268636.

Aicinām mācīties Naukšēnu novada vidusskolā! Skolā Naukšēnos piedāvājam:

2

Nākošā novada domes sēde 2011.gada 10.augustā.

Novada sociālais dienests katru mēnesi no Sarkanā krus-ta saņem 410 pārtikas pakas, tādēļ aicina iedzīvotājus reizi mēnesi nākt uz sociālo dienestu gan Naukšēnos, gan Ķoņos, lai tās saņemtu. No jūlija pārtikas pakas izsniedzam arī maznodrošinātām ģimenēm (personām), ja tās kopējie ienākumi uz vienu personu nepārsniedz Ls 120 vai Ls 150 mēnesī. Līdzi noteikti jāņem sociālā dienesta izsniegtā izziņa. Ja izziņas derīguma termiņš ir beidzies, aicinām nākt un to izņemt no jauna, līdzi ņemot nepieciešamos dokumentus. Visiem, kuri ir darbspējīgā vecumā, bet nestrādā, ir jābūt reģistrētiem NVA kā bezdarbniekiem. Strādājošiem ne-pieciešama izziņa no darbavietas par pēdējo trīs mēnešu izpeļņu (pēc nodokļu nomaksas). Pensionāriem izziņa par pensijas apmēru nav nepieciešama.

Aicinām novada trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes saņemt Latvenergo dāvanu kartes «Elektrības norēķinu karte - 500 kWh». Atkārtoti karti var saņemt trūcīgās ģimenes ar bērniem, ja pirmā dāvanu karte ir izsniegta līdz 2011.gada 31.martam. Tagad atlaižu kartes var saņemt arī tās trūcīgās ģimenes, kurām nav tiešais līgums ar Latvenergo, bet dzīvo šajā adresē un maksā par elektrību. Nākot uz sociālo dienes-tu, līdzi jāņem elektrības līgums vai elektrības maksājuma karte (mazā zaļā).

Aicinām arī trūcīgo ģimeņu vecākus, kuru bērniem ir nepieciešamas skolēnu brīvpusdienas, sākot ar augusta mēnesi nākt uz sociālo dienestu un rakstīt iesniegumus brīvpusdienu saņemšanai.

Arī šogad Valmieras novada fonds rīko labdarības akciju «Skolas soma 2011». Skolēnu vecāki tiek aicināti griezties sava novada Sociālā dienestā un aizpildīt VNF anketu «Pieteikums palīdzības saņemšanai skolas lietu iegādei». • NCv

Valda Berkolde

Sociālā dienesta informācija Naukšēnu novada iedzīvotājiem

Iedzīvotāji aicināti pastāstīt par Vidzemi nākotnē

Vidzemes plānošanas reģions Baltijas jū-ras reģiona programmas finansētā projekta «Lauku reģiona pievilcīga tēla veidošana» ietvaros veido Vidzemes ilgtermiņa attīstī-bas scenārijus līdz 2030.gadam. Šo scenāri-ju mērķis ir noteikts svarīgākos nākotnes izaicinājumus un iespējas Vidzemes attīstī-bai un piedāvāt pārdomātus Vidzemes at-tīstības virzienus. Scenāriji veidoti, ņemot vērā globālās attīstības radītās iespējas un izaicinājumus, kā arī reģionā dzīvojošo un strādājošo ekspertu vērtējumus un seminā-ru darbnīcu rezultātus. Vidzemes plānoša-nas reģions un scenāriju izstrādes darba grupa no Vidzemes Augstskolas aicina arī

Jūs izteikt savu viedokli par nozīmīgāka-jām nākotnes tendencēm, atzīmējot Jūsu-prāt vēlamāko un reālistiskāko scenāriju. Aptauja par Vidzemes scenārijiem norisi-nāsies līdz septembrim. Katru nedēļu iedzī-votāji varēs izteikt savu redzējumu par vie-nu Vidzemes attīstības dilemmu kādā no septiņām tematiskajām jomām: demogrāfi-jā, transportā un vietu pieejamībā, enerģijā, ekonomikā, pārvaldē, lauku attīstībā un tū-rismā. Anketu iespējams aizpildīt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidze-me.lv. • NCv

Vidzemes plānošanas reģiona ikmēneša izdevums VPR JAUNUMI

Eiropas Savienības projektu konkursu jaunumi

2011.gada jūlijs (25) Naukšēnu Cilvēkvēstis

Tāds enerģijas spēriens, ka gribas kalnus gāzt!

Vai esam aizdomājušies kaut uz brīdi, cik mūsu zemīte ir skaista? Cik mūsu cilvēki enerģiski, saim-nieciski, romantiski, kā arī atraktīvi stāstnieki! Neticat? Tad paciemojie-ties Naukšēnu novadā. Uzreiz aiz-mirsīsies visas drūmās domas, agrais rīta cēliens, garais ceļš ar daudzajām nelielajām pieturvietām, kas bieži vien neko neizsaka, brau-cot ar vilcienu no Rīgas līdz Valmie-rai, neticīgi pārdomājot, kas sagai-dīs mūs galapunktā. Bet tad, kad atrodies uz perona un ieelpo spirgto rīta gaisu, saproti, ka diena būs emo-ciju pilna. Kā lai nepasmaidām, kad rokās no bailēm trīcošs ieritinās mazais šinšilla, kas, nojauzdams, ka neviens tam nedarīs pāri, ielien azo-tē meklējot drošu patvērumu. Kā lai neaizmirstas ikdienas grūtums, kad, braucot ar plostu pa Rūjas upi, redzi ziedošas baltās ūdens rozes kā ma-zus lotosa ziedus, un tad patiesi sāc saprast, kāds skaistums ir visapkārt un kāpēc mūsu tautai ir tik daudz dzejnieku – romantiķu, kāpēc latvju dainās tiek apdziedāta daba, kas cieši sasaistīta ar cilvēka dzīves ritu-mu, tautas tradīcijām, tikumu, darba mīlestību.

Iegriežoties lauku sētā, kur saim-nieks ar patiesu prieku un lepnumu stāsta par sava novada un dzimtas vēsturi caur senu zemkopības novir-zienu – kaņepju audzēšanu, demon-strējot senos darba rīkus – aizrauj tā, ka gribas izbaudīt vēl un vēl šo brīdi, bet tas ir tikai sākums. Tad, kad nokļūsti Cilvēkmuzejā, kur visu var izmēģināt uz savas ādas un līdz ar to uz brīdi kļūt par muzeja pilntiesīgu

eksponātu, tā izdzīvojot dažādus laikmetus un notikumus tajos, laiks pazūd vēja spārniem. Un tad jau va-kars klāt, mazliet nogurums sāk mākties virsū, un spēki sāk zust – ir iespēja atgūt zaudēto enerģiju, ie-baudot sātīgas vakariņas Ķoņu dzir-navās, kur ar baltu lina galdautu klāts lielais saimes galds. Uz galda smaržo tikko cepta maize no pašu maltiem miltiem un saimnieces ro-kām apmīļots katrs kukulītis. Tad cilvēks saprot, cik ir labi ir, bet tiem, kuri vēlas patiesi lielisku baudījumu gūt dienas izskaņā, iesakām saņemt kārtīgu pirts pērienu vecajā, labajā lauku pirtiņā, kur katru sagaidīs pirtnieks ar lielu klēpi pirts slotu un katram tiks atrasta vislabākā, vis-spēcinošākā, visveselīgākā slotiņa. Kā daži no mūsu grupas teica: «Tāds enerģijas spēriens, ka gribas kalnus gāzt!»

Mēs izbaudījām, aizdomājāmies un mums izdevās iegūt labas emoci-jas, paplašināt savas zināšanas un pavērties no cita skata punkta mūsu zemes vēsturē, tradīcijās, paražās.

Mēs esam no biedrības ««Rīgas pilsētas dienas aprūpes centrs «Ce-rību tilts»», kurš ikdienā sniedz sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu 24 personām ar garīga rakstura traucējumiem vecumā no 16 gadiem, ja minētās personas nemācās vai nestrādā vai-rāk par 16 stundām nedēļā.

Mūsu mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pasāku-mus, veicinot sociālās un pašaprūpes prasmju attīstību, nodrošinot piln-vērtīgu brīvā laika pavadīšanas iespējas, attīstot klientos talantus un

spējas lietišķās mākslas amatos, mūzikā un skatuves mākslā.

Šāda ekskursija ir lieliska iespēja cilvēkiem ar invaliditāti iegūt ne tikai jaunas prasmes un iemaņas socializācijas procesā, bet arī radīt interesi, iedziļināties valsts ģeogrāfi-jā un vēsturē, tautas tradīcijās un saprast, ka ne vienmēr viss ir atkarīgs no naudas maka biezuma, bet no kat-ra cilvēka personiskā ieguldījuma. Un katru reizi, kad kaut ko vēlies darīt, nejautā, kas man par to būs un cik par to es saņemšu, bet domā, ko es varu dot citiem, kā es varu pa-līdzēt, lai arī citi justos labi.

No visas sirds sakām lielu paldies visiem, kas šajā ekskursijā mūs iepriecināja: Z/S «Atdzelvieši» saim-niekiem, «Rūjienas šinšillu» saim-

niekiem, atpūtas centram «Nāras», Naukšēnu novada Cilvēkmuzeja radošajam kolektīvam, Ķoņu dzir-navu saimniecei ar saimi, folkloras kopai «Dzīne».

Īpašs paldies Arnim Ozoliņam, Cilvēkmuzeja vadītājam, kas visu ekskursijas laiku bija lielisks gids, koordinators un visādi citādi mūs centās iesaistīt dažādās aktivitātēs, lai ļoti īsā laikā mēs spētu gūt mak-simālu baudījumu no jaukās ek-skursijas. Tāpat paldies šoferītim, kas pacietīgi mūs nogādāja pa-redzētajās apskates un izklaides vietās. • NCv

Dienas aprūpes centra «Cerību tilts» kolektīvs, vecākā sociālā darbiniece

Gundega Tumpele

Parasti saka – bailīgs kā aita, dumjš kā aita. Izrādās, var teikt arī – SKAISTS kā aita. Klātesot Rūjienas novada do-mes priekšsēdētājam Guntim Gladkinam, LAD Ziemeļvi-dzemes vadītājam Jānim Bren-gulim, Zemnieku saeimas val-des priekšsēdētāja vietniecei Mairai Dzelzkalējai un LLU profesorei, Latvijas aitu au-dzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājai Dainai Kairi-šai, notika īsts aitu skaistum-konkurss. Ja esam precīzi – biedrība «Latvijas aitu audzē-tāju asociācija» 16. – 17. jūlijā Aitu kontrolizaudzēšanas un kontrolnobarošanas stacijā Je-ru pagasta «Klimpās» rīkoja starptautisko aitu novērtēša-nas pasākumu «Aitu dienas 2011».

Kā stāsta viens no organiza-toriem – Kaspars Kļaviņš, pa-

sākumā piedalījās vairāk nekā 350 pieaugušie un 70 bērnu. Plaši pārstāvēti bija Latvijas aitu audzētāji un interesenti. No Igaunijas atbraukuši tās-puses «aitinieki» un galvenā aitu vertētāja Kūlli Vikat, Sām-salas aitu audzēšanas uzņē-mums, vairāku aitu ganām-pulku saimnieki, viņiem līdzi arī Austrālijas igauņi. Ar Krie-vijas pārstāvjiem notika saru-nas par 300 vaislas Latvijas tumšgalves dzīvnieku iegādi. Zemnieku saeima uz pasāku-mu atveda amerikāņus, ASV vēstniecības par lauksaimnie-cību atbildīgos darbiniekus.

Aitu dienas nebija paskums tikai speciālistiem, bet jebku-ram interesentam – notika arī aitu izstāde, kurā varēja ap-skatīt Latvijas tumšgalves, kā arī Latvijas tumšgalves krus-tojumus ar Suffolk, Dorper, Ox-fordown un Romanovas aitu šķirnēm. Apskatāmi bija tādi «eksoti» kā Jacobs aitas ar 4 ra-giem! Labākie dzīvnieki spe-ciālistu vērtējumā:

1.vieta – SIA ANCES ga-nāmpulkā dzimušais Latvijas

tumšgalves teķis;2.vieta – SIA Mikaitas ga-

nāmpulkā dzimušais teķis;3.vieta – SIA SF17 ganām-

pulkā dzimušais teķis.Profesionāļi varēja piedalī-

ties redzamāko aitkopības speciālistu prof. Dainas Kairi-šas un prof. Genovefas Nor-veles, un vetārstes Aijas Šnei-deres semināros, bet izsolē 2 Latvijas tumšgalves vaislas te-ķus iegādājās arī igauņi.

Kamēr pieaugušie nodevās «aitu spēlēm», bērni Rūjienas mākslinieka Jāņa Galzona va-dībā zīmēja īstus mākslas dar-bus – tika uzzīmēta arī Latvi-jas Rozādzeltengalve aita.

Plašu interesi izraisīja šovs «Jaunais lauksaimnieks», kur 4 – 8 gadus veci bērni veda lie-lākas un mazākas aitiņas, kā arī konkurss «Jaunais vērtē-tājs».

Pēc garās dienas, vakara programmu un loteriju vadīja Naukšēnu Cilvēkmuzeja dar-binieki, bet loterijā – patiešām vērtīgas un patīkamas balvas izlozēja ikviens, kurš dienas laikā bija iegādājies loterijas

biļeti. Daža balva bija tik sma-ga, piemēram, laizāmā sāls bundža, ka, ja laimētāja izrā-dījās sieviete, komplektā tika izlozēts balvas nesējs.

Svētdien, kad «Klimpās» turpinājās semināri, teķu cirp-šana un vilnas novērtēšana, un pusdienlaikā notika vais-

las teķu izsole, aitu nogurdi-nātie varēja apmeklēt Ķoņu dzirnavas, braukt ar motor-plostu «Ruhjas Donalds» vai izmantot Naukšēnu Cilvēk-muzeja izsniegtās vairāk nekā 50 bezmaksas apmeklējuma biļetes. • NCv

Arnis Ozoliņš3

Atpūtas braucienā ar motorplostu «Ruhjas Donalds»

Skaists kā aita

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada jūlijs (25)

4

Naukšēnu pagasta pensionāri ceļo pa Latviju19. jūlijs

Šonakt jau tā trauslo miegu četros no rīta iztraucē zibeņošana un pērkona duna. Neko darīt, jāsāk kravāt ceļa soma. Kur nu vairs gulēs?

Lietus lēni nomazgā rītu. Viss ir tīrs, svaigs un smaržojošs. Paši arī esam spēka pilni. Dodamies ceļā.

TURAIDA Vajag izlocīt kājas, ieelpot rīta

svaigumu, papildināt spēkus garajai dienai. Dažas pat paspēj aizstaigāt līdz Turaidas pilsdrupām, neaizmir-stot apstāties pie Turaidas Rozes kapa. Neliela pastaiga caur Dainu kalnu. Un turpinām ceļu.

SKRĪVERISkrīveri ir vieta, kur jau vairāk

nekā 50 gadus ražo saldumus. 1957.gadā te pirmoreiz republikā sāk ražot konfektes «Gotiņa».

Tagad bijušās pienotavas ēkā SIA «Dimdiņi» īpašnieku Ivetas un Nor-munda Audzišu vadībā darbojas saldumu ražotne. «Skrīveru saldu-mu» ražotnes ir Skrīveros un Li-zumā. Uzņēmums paplašina abas ražošanas vietas. Skrīveru ražotnē – 40 darba vietas, Lizumā – 20. Roku darba rezultātā top «Skrīveru go-tiņa» ar šokolādes un karameļu gar-šu, ar zemesriekstiem, lazdu rieksti-em, saulespuķu sēklām, rozīnēm, dzērvenēm (pavisam 14 šķirnes). Saldumu cehā top arī zīmola «Aspa-sia» produkti – īriss šokolādē, mar-cipāns šokolādē, melnās plūmes un aprikozes šokolādē, āboli šokolādes glazūrā, ķirši šokolādes glazūrā utt.

«Skrīveru saldumi» mums piedāvā ekskursiju programmu «Ražošanas

brīnums»: - iepazīšanās ar «Gotiņas» tapšanas vēsturi,- filmiņas noskatīšanās par «Go-tiņas» ražošanu,- produkcijas degustācija,- iepirkšanās veikaliņā.

Lai apmierinātu mūsu vēlmes un ātrāk apkalpotu, veikaliņā nepie-ciešama otra pārdevēja. Uz Nauk-šēniem atceļo «Skrīveru saldumu» produkcija vairāku simtu latu vērtībā. Bet, iekāpjot autobusā, jā-meklē, kur līdzi paņemtie pīrādziņi un desu maize.

LIKTEŅDĀRZS«Ar visas Latvijas tautas atbalstu

uz salas Daugavā pie Kokneses top Likteņdārzs. Tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Gan cilvēka, gan valsts. Satiekas, lai dotu mierinājumu pagātnei, spēku šo-dienai un iedvesmotu piepildīt sa-vus sapņus nākotnē. Kā pagājušajā gadsimtā paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, mēs aiz sevis atstāsim Likteņdārzu.» Tā rakstīts Likteņdārzam veidotajā bukletā.

Likteņdārzs ir tikai tapšanas sta-dijā. Sekojot gides stāstījumam un izstaigājot dārza teritoriju, mēs varam tikai iztēloties, kāds tas būs.

Cauri «Piemiņas zonai», kas orien-tēta uz pagātni, pie piemiņas nama, kurā būs eksponēti visu to 600 000 cilvēku vārdi, ko Latvijas zaudēja 20.gadsimtā.

Pāri kanālam, kas simbolizē cietu-šo cilvēku asaras, uz svētvietu pie Daugavas. Te mēs lūgsim, lai tas, kas ar mums noticis pagātnē, vairs neatkārtojas. Šajā vietā 18.novembrī, Latvijas dzimšanas dienā, noriet saule.

Tālāk pastaiga ved gar Daugavas

krastu. «Dziedināšanas zona». Mums ir jāiet un jāsaprot, ka jādzīvo tālāk. Pašā Daugavas malā, kur zeme, ūdens un debess kopā sanāk, skats uz Kokneses pilsdrupām. Bet tālāk no krasta, cauri mežam – tur būs ziedu lauks, kas ziemā simbolizēs pagātnes sāpes, bet pavasarī – dzīves enerģiju.

Esam nonākuši līdz trešajai zonai «Galamērķis – latvieša sirds». Tā būs atvērta telpa, kas savienos dārzu ar daudzfunkcionālo ēku. Te būs arī pieejams jumts kā skatu platforma uz Likteņdārzu.

Esam lepni, ka varam piedalīties dārza radīšanā. Un mierīgi, ka dzīvosim te arī vēl tad, kad mūsu pašu vairs nebūs. Likteņdārzā paliek kopīgi stādītais koks – parastā goba ar vēlējumu, kura vārdu autore ir dzejniece Aspazija: «Mūžam Latvija dzīvos un mirdama nemirs!» Paliek no Naukšēniem līdzi vestie akmeņi kā veltījums Likteņdārzam. Dziļi sirdī ieliekam ticību, ka nākotnē viss izdosies, ka mums pietiks spēka at-braukt te vēlreiz, arī pēc septiņiem gadiem – savas Latvijas 100.dzim-šanas dienā.

KOKNESES PILSDRUPASUz brīdi esam tālu gadu atmiņās.

Redzam skaisto Pērses ūdenskri-tumu, Kokneses pili. Domās pār-ceļamies arī vairākus kilometrus tālāk. Tur raudošā klints Staburags. Tagad vairs nav ne Staburaga, ne Pērses ūdenskrituma. No pils sa-glabājušās drupas Daugavas krastā. Kaut kas ļoti dārgs, vārdos ne-izsakāms mums ir nolaupīts. Vai Pļaviņu HES to var aizstāt?

Esam mazliet noguruši. No redzētā, no pārdzīvotā. Un mazliet

arī ēst griboši. Tāpēc pašā laikā ir KLINTAINES PAGASTA «LIEP-SALAS», kur mūs gaida garšīga frikadeļu zupa ar krējumu un pī-rādziņiem. Un vēl garšīgāka rupj-maize ar sviestu un dillītēm. Ēdam un slavējam novadnieku Dagni Čākuru, kurš iekārtojis šeit maizes ceptuvi, kafejnīcu un veikalu. Kā ap-skates objekts Daugavas krastā stāv krāsniņa, kurā Dagnis maizīti cepa Naukšēnos. Atvadoties no viesmī-līgajām «Liepsalām», skats uz Dau-gavu, tās saliņām, vikingu laivu «Lāčplēsis» (šodien brīvdiena un ceļotājus nevizina). Paldies, Dagni!

MĀJUPCEĻŠMadona – Vecpiebalga (gribējām

redzēt ūdensrozes, bet izrādās – septiņos vakarā tās guļ, ziedlapas aizvērtas…nekā).

Valmiera – Naukšēni.Vakara saule mūs silti apņem. Gai-

da mājās. Gaiss tik svaigs. Kaut arī esam daudz laba un skaista redzējuši, kļuvuši bagātāki, arī sirds klauves šodien bija pierimušas, galva ne-sāpēja un kājas tādas veiklākas… Taču, kā dziesmā saka: «Nekur nav tik labi kā mājās…»

Austra un Benita, jūs varat būt gandarītas. Jūs šo pasākumu or-ganizējāt. Un izdevās. Mēs jau rei-zēm arī bijām kā bērni – ne sasauca-mi, ne apklusināmi. Gadās arī tā. Paldies jums abām!

Paldies mūsu galvenajam spon-soram – SIA «Naukšēni»! Paldies Rūjienas autoostai! Paldies šoferim Ziedonim! • NCv

Naukšēnu pagasta pensionāru vārdā Brigita Ceriņa

Ceturto vasaru uz salas Daugavā, Koknesē top «Likteņdārzs». Tā idejas autors ir Vilis Vītols ar kundzi Martu, kuri 2005.gadā, pieaicinot 14 domu-biedrus – privātpersonas un Kokneses pašvaldību – nodibināja sabiedrisku organizāciju «Kokneses fonds», iegul-dot tajā 450000 latu. Fonda dibinātāji ir vēsturnieks Ainārs Bambals, sce-nogrāfs Andris Freibergs, Eiropas Par-lamenta deputāte Sandra Kalniete, Kokneses pašvaldība, kuru pārstāv Kokneses novada domes priekšsēdētājs Viesturs Cīrulis un priekšsēdētāja vietnieks Māris Reinbergs, bij. Pa-saules Brīvo Latviešu Apvienības valdes loceklis Jānis Kukainis, Run-dāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, uzņēmējs Valdis Loken-bahs, demogrāfs Ilmārs Mežs, Oku-pācijas muzeja direktors Valters Nol-lendorfs, bij. «Statoil Latvia» prezi-dente Baiba Rubesa, akadēmiķis prof. Jānis Stradiņš, vēsturniece Rudīte Vīksne, dzejniece un rakstniece Māra Zālīte un uzņēmējs Guntis Belēvičs. «Likteņdārza» aizbildnis ir Valsts eks-prezidents Valdis Zatlers.

Fonda mērķis ir līdz 2018.gadam par darba un līdzekļu ziedojumiem kā dāvanu Latvijai 100.gadu jubilejā īstenot «Likteņdārzu» – kultūrvēstu-risku vietu, lai godinātu visus tos Lat-vijas iedzīvotājus, kas zuduši Latvijai pagājušajā gadsimtā, – gājuši bojā, re-presēti, bijuši spiesti pamest Latviju, kā arī cietuši savu uzskatu vai ra-durakstu dēļ. Pēc aptuveniem datiem, zaudēto cilvēku skaits ir 600 000.

Dārzs top kā kultūrvēstures un tūrisma objekts 22 hektāru platībā un tiek īstenots pēc pasaulē zināmā Ja-pānas ainavu arhitekta Shunmyo Ma-

suno ieceres. Dārza veidotāju mērķis ir radīt unikālu vietu, kur cilvēki nāktu ar gaišām domām, atceroties pagātni, bet vienlaikus ar cerību raugoties nākotnē.

Pirmie darbi tā īstenošanā iesākti 2008.gadā, un pēc pabeigšanas dārzs nonāks Kokneses pašvaldības īpa-šumā. 2008.gadā par dibinātāju ie-guldītajiem līdzekļiem tika izbūvēts centrālais ceļš uz dārza amfiteātri un iestādīta ābeļu aleja, 2009.gadā par saziedotajiem līdzekļiem izbūvēts perimetrālais ceļš, un 2010.gadā ie-sākta dārza centrālās daļas – amfiteāt-ra – būvniecība. Kopš tā īstenošanas sākuma tā tapšanā iesaistījušies vairāk nekā 12 000 cilvēku no Latvijas un citām valstīm – ASV, Austrālijas, Bra-zīlijas, Japānas, Kanādas, Norvēģijas, Vācijas un citām valstīm.

Eiropas Sociālā fonda projekta «Dar-ba praktizēšanas pasākumu nodro-šināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai» ietvaros, pateicoties Nodarbinātības Valsts aģentūras 2009.gada beigās izteiktajai iniciatīvai, jau otro gadu sezonas laikā – sešus mēnešus – dārza uzturēšanas un labiekārtošanas darbos tiek no-darbināti 30 stipendiāti.

2011.gadā ir plānots turpināt am-fiteātra būvniecību un turpināt koku stādīšanu. Katrs ir aicināts iesaistīties «Likteņdārza» tapšanā –

• ziedojot līdzekļus uz «Likteņdār-za» kontu:Nodibinājums «Kokneses fonds»Adrese: Lāčplēša 75 - III, Rīga, LV-1011Reģistrācijas numurs: 40008092535Konta numurs: LV10 UNLA 0050 0068 7884 4Banka: AS SEB Banka

SWIFT: UNLALV2X• iegādājoties «Likteņdārza» ziedo-

jumu zīmes 5, 10, 20 un 100 LVL vērtībā visās «Latvijas Pasta» nodaļās

• ziedojot ar maksājumu karti mājas lapā www.liktendarzs.lv

• piezvanot pa pastāvīgo ziedoju-mu tālruni 9000 6787 un ziedojot 1 latu

• piedaloties talkās, palīdzot ar teh-niku un materiāliem. Amfiteātra būv-niecībai ir nepieciešams ap 380 m2 granīta flīzes (900 x 450 x 60), 33 granīta pakāpieni (2000 x 600), 1150 m3 betona (ar oļiem), sausais betons, elektroinstalācijas materiāli, ģeoteks-tils un citi materiāli;

• ziedojot 50 LVL un iestādot koku. Par koka stādīšanu Fonds lūdz 50 latu ziedojumu. Koku stādi un viss stā-dīšanai nepieciešamais ir «Likteņ-dārzā» uz vietas. Koku stādus gādā AS «Latvijas valsts meži» un Stādu audzētāju biedrība. Katrs iestādītais kociņš ar stādīšanas datumu, stādītāja vārdu un veltījumu tiek atspoguļots mājas lapā – www.liktendarzs.lv.

Koku stādīšanai lūdzam pieteikties iepriekš pa Fonda biroja tālruni 67289535.

• atvedot savu tumši pelēko laukak-meni (20 - 30 cm diametra, apaļas for-mas) «Likteņdārza» amfiteātra pelēkā akmens krāvumam. Kopš pagājušā gada katrs Latvijas iedzīvotājs aicināts atvest pa akmenim, bet kopā to ir nepieciešams ap 600 000. Akmeņus lūgums novietot stāvvietā pie «Lik-teņdārza» plakāta. Par katru akmeni lūdzam atstāt uz vietas vai atsūtīt elektroniski uz adresi info@kokneses-fonds.lv informāciju, kad un no kurienes tas atvests, kas atvedis un kam veltīts. Visu reģistrēto akmeņu saraksts ir skatāms arī projekta mājas lapā – www.liktendarzs.lv.

Katrs Latvijas iedzīvotājs ir aicināt kopā uzdāvināt Latvijai «Likteņdārzu» 100.dzimšanas dienā. • NCv

Valda Auziņa, «Kokneses fonda» valdes priekšsēdētāja

Likteņdārzs – mūsu kopīga dāvana Latvijai 100.dzimšanas dienā

5

Mazas piezīmes par dzīvību, nāvi, mazliet bērēm, pasauli un svecēm

Tāpat kā cilvēki pirmskris-tietiskajās reliģijās ticēja, ka pasauli radījuši augstāki spēki jeb dievi, kas ietekmē gads-kārtu norisi un arī godu svinēšanu, atzīmēšanu pēc kosmogonisko mītu parauga, tos atkārtojot un savā veidā imitējot uz zemes, tāpat arī mirušo pasaule tika iedomāta pēc līdzības virszemes dzīvei. Kā latviešu, tā cittautu tradīcijā tiek uzskatīts, ka pēc nāves seko turpinājums, nomirstot nekas nebeidzas, precīzāk lai-kam būtu teikt – nomirstot viss nebeidzas. Ne velti gads-kārtu ieražās, piemēram, Vec-gada vai Bluķa vakarā tiek sadedzināts bluķis, ar tiešas analoģijas palīdzību it kā nonāvējot visu veco, rituālā izdzīvojot simbolisku nāvi (visbiežāk tieši ļaunuma iz-nīcināšanai) – uz laiku, lai varētu dzīvot tālāk un radīt jauno. Šāda atdzimšanas ideja un tās konsekventa realizēšana pārejas jeb svētku laikā da-žādu rituālu darbību veidā, iespējams, radusies tieši ie-spaidojoties no ticības dzīvei vai vienkārši katrā kultūrā atšķirīgi iedomātam turpinā-jumam pēc nāves. Nāve ir bi-jusi obligāti nepieciešama, lai varētu sekmīgi turpināties tālākdzīvošana un attīstība:

«Nāve nav tikai dzīves fak-ts, bet paradoksālā kārtā tā norāda uz divējādu sakritību – ‘nāve dzīvē’ un ‘dzīve nāvē’

(death-in-life and life-in-death). Tas, kā cilvēki ir iedomājušies ‘dzīvi nāvē’ un ‘nāvi dzīvē’ ir veidojis bio-loģiskās nāves pieredzi - gan individuāli, gan kolektīvi. Nāve ir paradoksāla, turklāt – lai arī katra nāve ir individuāla pieredze – mirst taču indivi-duāli, pat ja cilvēki mirst lielā daudzumā – nāve ir dziļi so-ciāla pieredze»1.

Šādu sociālo pieredzi, do-mājams, ietekmējuši arī dabā notiekošie procesi: dienu (kas simbolizē dzīvību) nomaina nakts (pēc analoģijas – nāve), pēc pavasara un vasaras (jau-nība un dzīvīgums) seko ru-dens un ziema (vecums, panī-kums, nomiršana). Turklāt katru gadu šāda dzīvības un nāves mija atkārtojas no jauna - pēc ziemas sākas pavasaris – atkalatdzimšana; pēc nakts – uzlec saule un sākas jauna di-ena. Pēc tāda paša mūžīgā cik-liskuma principa veidoti un attīstījušies uzskati par cilvēka mūža gājumu un eksistenci pasaulē, plašāk raugoties – mitoloģizētajā kosmosā. Ru-māņu izcelsmes mitoloģijas un reliģiju pētnieks Mirča Eli-ade raksta par milzīgo mēness un tā mainības nozīmi cilvēka domāšanas un pasaules uzt-veres veidošanā:

«Pateicoties mēness fāzēm, tas ir, tā «piedzimšanai,» «nāvei» un «atdzimšanai,» cil-vēki apzinājās kā paši savu pastāvēšanas veidu Kosmosā,

tā arī iespējas izdzīvot un at-dzimt. (..) Vispār vairums ide-ju par cikliskumu, duālismu, polaritāti, opozīciju, konfliktu un arī par pretrunu sa-mierināšanu bija vai nu atklātas, vai arī precizētas, pateicoties lunārajam sim-bolismam. (..) Mēness atklāj cilvēkam ne tikai to, ka Nāve nav atdalāma no Dzīves, bet arī vispirmām kārtām to, ka Nāve nav galīga, tai vienmēr seko jauna piedzimšana»2. Šāda saikne ar dabu veidojusi un ietekmējusi arī pasaules modeļa uzbūvi – četrdaļīgu horizontālajā plaknē un trīs-daļīgu vertikālajā plaknē. Pa-saules koka augšējā daļa attiecināma uz debesīm, vi-dējā daļa – uz cilvēku pasauli/dzīvi, apakšdaļa – uz mirušo valsti, zemzemi: «Šis modelis (un modelēšana vispār) ir vie-na no galvenajām pasaules atspoguļošanas formām un cilvēces pieredzes saglabā-šanas līdzekļiem. Pasaules modelis nav apzināta un nejauša konstrukcija, tā zīmju sistēmas tiek lietotas lielā-koties neapzināti, ārpus tām vienkārši nav iespējams do-māt un orientēties pasaulē»3. Pasaules koka ideja pazīstama lielā daļā pasaules kultūru, un tā simboliskais kods jau pasa-ka priekšā, kur atrodas mirušo valsts. Veids, kā mirušie tajā nokļūst var būt dažāds, taču pamatuzskats par veļu valsts atrašanos apakšdaļā paliek nemainīgs.

Senie latvieši, kā var spriest no folkloras liecībām, ticēja, ka mirušais ir turpat starp viņiem un lūkojas, kā rit palicēju dzīve, jūt līdzi, in-teresējas par palikušajiem, jo līdz ar nāvi cilvēks neiznīkst, tikai notiek savdabīga viņa dzīvošanas transformācija, mirušais iegūst citu sociālo statusu un pārceļas uz citu telpu, kvalitatīvi atšķirīgu no šīs dzīves. Aizgājušais tiek joprojām uzskatīts par vienu

no ģimenes locekļiem, tikai viņš eksistē neredzamā veidā vai pārveidotā izskatā un turpina līdzdarboties palicēju ikdienā. Tam par piemēru ka-lpo bēru tradīcijas, kad tiek atstāts tukšs šķīvītis uz galda, noliets pa malkam zemē pirms iedzeršanas vai arī runāts tikai labs par aizgājēju: «Bēru bran-davīnu dzerot, pa priekšu jānolej viena glāzīte zemē mi-ronim» (LTT4 2360); «Bērēs maize jāmet pagaldē» (LTT 2362); «Bērēs, ādūt izkritušu kaimyusu vai līžeiku nu rūkas, nadreikst otkonjemt, jo tei asūt nūmirēja daļa. Kas tū jam, tys mierst» (LTT 2369).

Tāpat kā mirušie apciemo dzīvos, arī dzīvie neaizmirst par mirušajiem. Kapusvētki kalpo par vienu no dzīvo un mirušo satikšanās reizēm, kas noris mirušajiem piederošajā telpā. Kā viena no neat-ņemamām satikšanā iesai-stītām detaļām ir sveces, ku-ras aizdegt uz mirušā kapa, radot sajūtu, ka tā veic saziņas funkciju starp šīm divām strikti norobežotajām un tai pat laikā tik tuvu blakus esošajām laiktelpām.

Miršanas un bēru gadījumā svece kalpo par miniatūru saules ekvivalentu: tāpat kā saule, dienā tā dod siltumu un vakaros, kad saule norietējusi, dod gaismu. Līdz ar to tās funkcija bedību rituālā ir rādīt ceļu uz viņsauli, kas iedomāts garš, auksts un tumšs. Sveci likuši mirušajam līdzi arī zārkā. Agrāk sveces vietā iz-mantots skals vai arī skalu krustiņš (dēvēts par dvēseļu krustiņu), domājams ar to pašu – gan gaismas, gan sil-dīšanas nolūku. Svece izman-tota arī veļu mielastos, lai mirušo dvēselēm apgaismotu ceļu uz šo sauli, kā arī lai mirušo dvēselēm (aukstām) sniegtu siltumu (dzīvības klātbūtnes zīme): «Jauna gada naktī atstāj uz galda ēdienus, dzērienus un sveci degot, tad

mirušie radi vai paziņas nāk viesos» (LTT 10735). Svece, tāpat kā citi gaismas atribūti, ir daudznozīmīgs simbols. Tā krievu folklorists Nikita Tol-stojs raksta: «Slāvu folklorā nāve un aizkapa dzīve ir cieši saistītas ar priekšstatu par pāreju no «baltās gaismas», «dievišķās gaismas,» no saules gaismas pildītas pasaules gad-simtu ilgā tumsā, tāpēc stingri ievērota paraža aizdegt sveci pirmsnāves stundā, kad mi-rušā dvēsele atstāj ķermeni. Tāda paša iemesla dēļ likta svece arī zārkā, lai mirušais redz ceļu, kā nokļūt mirušo un tumsas valstībā»5.

Tāda paša iemesla dēļ mēs pārdomu un atmiņu mirkļos aizdedzam sveces; – lai ielietu gaismu tumšās domās, ap-skaidrotu prātu un nomestu ik-dienu smagumu no pleciem. Tāpat arī kapusvētki (pēc ra-du un vēl radinieku radu, draugu, paziņu satikšanas, kapkopu sakopšanas un sveču sadedzināšanas) – lai kalpo par viegluma, gaišuma un ticības dzīvei avotu!

1Ebersole Gary L. Death. The Encyclopedia of Religion, Second edition. Detroit [etc.]: Tomson/Gale: 2005; 2235. lpp.

2Eliade Mirča Sakrālais un Profānais. Rīga: Minerva, 1996; 135. lpp.

3Pakalns Guntis Par aizkapa pasaules lokalizācijas problēmu latviešu tautasdziesmās. Latvi-jas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis Nr. 10 (471): 1986; 89. lpp.

4LTT – Latviešu tautas ticē-jumi. Sakrājis un sakārtojis prof. P. Šmits. Rīga: Latviešu folkloras krātuve; 1940 – 1941

5Tolstoj Nikita Glaza i zrenie pokoinikov. Jazyk i narodnaja kultura. Moskva: Indrik, 1995; s. 188,189. lpp. • NCv

Rūta Jirgensone

Tuvojas latvieša parastā dzīve svarīgi svētki – KAPUSVĒTKI. Kaut naukšēnieši pilnvērtīgi šo pasākumu izjust nevar – savulaik blakus Pik-sāru baznīcai kapsētas ierīkošanai iedalītajā zemes gabalā tā arī kapsē-tu neierīkoja, nekas jau netraucē svinēt Skudrītē vai Bērtulī. Domāju, esam pirmajā pieciniekā kapu aktīvistu sarakstā. Par šo nodarbju mīlē-šanu droši vien arī liecina vietējās avīzēs vesela rinda servisa uzņēmu-mu reklāmu, un šajā biznesā jau droši prognozēt – pakalpojumu saņē-mēji neizzudīs – ja nu vienīgi – marsiešu masīvs iebrukums...

Tāpēc, tuvojoties augustam, Cilvēkvēstu lasītājiem piedāvājam pār-domāt šīs problēmas vispārināti, «atraujot» no komplekta «grābeklis, rāzīte, smiltiņas».

20.augustā plkst. 22.00aiz Naukšēnu kultūras nama

groziņvakars – balle zaļumos

Muzicē grupa «Naukšēnu disko».

Ieeja Ls 1,50. Galdiņus rezervēt līdz

19.augustam.

27.augustā Atvadas no vasaras

plkst.12 stadionā pusdienlaika sporta spēles

«Gandrīz nopietni»Visiem vecumiem, individuāli

un komandāsPlkst. 19 kultūras nama spogulzālē diskotēka.

Ieeja Ls 1.

Sveicam Helmes pašvaldību 20 gadu jubilejā!

Vārds Punkti VietaVjaters Edmunds 72,0 1.Smilga Imants 65,0 2.Bunte Kārlis 64,0 3.

Paldies par atbalstu spējīgākajiem uzņēmējiem: SIA Valviko, SIA AD, SIA Jaunlambikas, ZS Tīrumkalni, ZS Tiltgaļi, ZS Sporas, ZS Pērles, ZS Kalniņi, SIA Helda, SIA Naukšēni, SIA Forevers, A/S Cēsu alus, SIA Ratnieks, LSA 19 SIA, SIA Rostes, «Cido Grupa» un «Pernod Ricard Latvia», Mārcim Šķiņķim, Edvīnam Šakalim un SWH Valmieras studijai par informatīvo atbalstu.

Aivars Rullis, SIA NĀRAS īpašnieks

Meisters Artūrs 32,0 7.Meisters Linards 21,0 8.Miķelsons Māris 20,0 9.

10.Vīru spēles ZIEMEĻLATVIJAS STIPRINIEKS 2011Skrastiņš Jānis 51,0 4.Rudzītis Mārtiņš 46,0 5.Ezeriņš Edijs 34,0 6.

24.jūlijā bija tradicionālās izziņotas sacensības «Volejbols 4:4 Muižas lauku-mos», bet laiks veica savas korekcijas un lietus piespieda mačus pārcelt uz sporta halli. Sapulcējušās bija 7 dalībnieku komandas: 1 pamatskolas zēnu, 2 pamatskolas meiteņu un 3 vīriešu komandas. Rezultāti meitenēm: 1.vieta ko-mandai «A komanda», 2.vieta – «Kraukšķi». Zēniem uzvarētāji – «Gurķi». Pieaugušajiem: 1.vietā «3-atā», 2. – «Stars», 3.– «Priecari». • NCv

NAUKŠĒNU CILVĒKMUZEJS PIEDĀVĀ23.augustā plkst. 20.00 Naukšēnu muižā

ar Māri RepčuSmaržos Brazīlijas kafija un ugunīgas uzkodas,

bārā skalosies reibinoši nakts kokteiļi.Ieeja: Ls 1,60, pensionāriem, skolēniem Ls 0,40,

brazīliešiem bez maksas.Vieta pie klāta galdiņa – Ls 2,50

(vietu skaits ierobežots, pieteikt iepriekš pa tālruni 26452037). P.S. Iespējamas dejas, pārsteigumi un nedaudz vieglprātības!

23.augustā plkst. 20.00 Naukšēnu muižā

Ieeja: Ls 1,60, pensionāriem, skolēniem Ls 0,40,

BOSANOVU NAKTS

6

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada jūnijs (24)

SVĒTKI KOPĀ AR KAIMIŅIEM

25.jūlijā muzikants, Kārķu him-nas, Ērģemes skolas himnas un dau-dzu dziesmu autors Daumants Ķīkulis nosvinēja skaistu dzīves ju-bileju. Viņu pazīst un novērtē ne tikai kārķēnieši. Vidzemes tautas muzikantu saieti ir ļāvuši iepazīt un iemīļot Daumanta dziesmas plašā-kam lokam un tur nav neviena, kas nezinātu, kas ir Daumants un viņa dziesmas.

Ir pats vasaras vidus. Elgas un Daumanta dzīvoklī gaisā virmo lilliju smarža, nedaudz smeldzīgi skan Daumanta akordeona pavadījumā spēlētās un dziedātās dziesmas. Cen-šos saprast, kur slēpjas noslēpums – kā Daumants spējis uzrakstīt dziesmu kā lūgsnu, ko lūpas pašas čukst Man šī vieta vienmēr tuva būs ... – to zina visi – lieli un mazi kārķēnieši, to sirdī ieslēdz ikviens, kas jel reiz to dzirdējis. Šobrīd Daumantam ir apmēram 80 dzies-mas– varētu teikt katram gadam pa dziesmai, taču melodijas, kas ie-nākušas dvēselē, ko varbūt pats tik reiz sev nodungojis, ko dzirdējusi tikai nakts, vējš, koki vai Elga, ir daudzkārt vairāk. «Ja melodiju nepierakstu, tā ienāk manī un aiziet, pēc tam tās vietā atkal cita,» par dziesmu radīšanas procesu stāsta Daumants.

Klausoties Daumanta dziesmas, es-mu sapratusi – tāpat kā vietējā ceptā maize, audzētā labība vai pašu lasītā un tuvumā augusī oga ir tā labākā, tā tas arī ir ar Daumanta dziesmām – tās mūsu dvēselēm visvajadzīgākās, stip-rākās, ko nevar aizstāt nekāda dārga un augsta māksla. Šīs dziesmas mums palīdz apzināties savas saknes un noturēties.

Šūpulis Ķires krastāTikai tas, kam Ķires krastos mūžs, tikai

tas īsts kārķēnietis būs ... Šie Kārķu him-nas vārdi sirdī izauklēti un pilnībā attiecināmi arī uz pašu tās autoru. Daumants 1931. gadā pasaulē nāca Zelmas un Jūlija ģimenē. Tolaik viņi kā rentnieki dzīvoja Jaunkārķu mui-žas kalpu mājā, kas atradās Jaunkārķu ezera un Ķires upes krastos. Ģimenē jau bija divi dēli Spodris un Centis, ļoti tika gaidīta meita. Varbūt tieši tāpēc Daumantam tik emocionāla, smalka un bagāta dvēsele. Kad Dau-mantam bija apmēram 3 gadi, ģimene pārcēlās uz Ēveli. Tur pamazām vecāki Zelma un Jūlijs piepildīja katra latvie-ša sapni – savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – vecāki uz izpirkuma tiesībām iegādājās Ķemeres muižu – lielu ēku

ar 10 istabām. Arī nu zeme bija apmēram 30 hektāru. Likās, nu tagad tik strādāt un strādāt. Bija jau arī kam – trīs ņiprajiem un dzīvespriecīgajiem puikām, kas rūdījās lauku darbos, un kuriem dvēseles veldzēja tepat Sedas krasta sili, upe un no Kārķu pagasta «Dīķkalnu» radiem atvestā vijole. «To spēlējām visi trīs uz maiņām. Man tagad liekas, kā visi mājas kaķi ne-aizmuka projām, jo neviens mūzikas instruments neskan tik traki kā vijole, ja to neprot spēlēt,» smej Daumants un nospēlē uz akordeona skaistu me-lodiju, ko pirmo iemācījies ganos spēlējot vijoli.

Sviec mūs skaistie Sedas sili…Šie Kārķu himnas vārdi atkal sasaucas ar Daumanta un visu mūsu mūžu, kas šeit dzīvojam.

Pasaulē labākais brālisKas to varēja paredzēt, ka Zelma un

Jūlijs, pērkot savu sapni par zemi, nopirks arī Sibīriju – jo varbūt tieši iegādātais īpašums bija par iemeslu izsūtījumam. 1949. gada 25. martā, kad vecākus izsūtīja, vecākais dēls Spodris bija jau miris, Daumants mā-cījās Rūjienas vidusskolā, Centis – Cēsīs Skolotāju institūtā. Tas, ka dēli tobrīd bija skolās, viņus paglāba no izsūtījuma. Taču palikt diviem 17 un 19 gadus veciem jauniešiem vieniem pašiem bez pajumtes un iztikas bija ļoti smagi. Mācības bija jāpārtrauc, lai nopelnītu dienišķo maizes kumosu. Turpmāk kopā pārdzīvotais brāļus tik ļoti satuvina, ka Daumants stāstot par Centi, kurš tagad aizsaulē, teic – ne-zinu vai kādam pasaulē ir bijis tik labs brālis kā man.

Tā nu toreiz abi, palikuši bez vecāku atbalsta un svešu cilvēku savervēti, nokļuva Ventspils ostā. Izrādījās, ka tur arī nav nekādas iztikšanas – ostas darbs panīcis, kuģi ienāk reti un darbs ir nepietiekoši. Abi brāļi, saliekot prātus un domas kopā, izsprieda, ka vienīgā iespēja, lai lauztu darba lī-gumu, ir uzsākt mācības tehnikumā. Vispirms bija iecere mācīties Ogres meža tehnikumā, bet tur katram piedāvāja savu kursu un puiši izlēma laimi meklēt Kazdangas tehnikumā, kur abus uzņēma vienā kursā zooteh-nikas specialitātē. Kazdanga ir vieta, kur puišu muzikālās un sportiskās aktivitātes tika ātri pamanītas, sekoja daudzas uzstāšanās pašdarbības kon-certos.

Daumantam no šī laika spilgtā atmiņā palikusi Kurzemes apceļošana. «Ziemas brīvlaikā nebija īsti kur pa-likt. Brālis aizbrauca uz Vidzemi, bet es uzliku plecos mugursomu ar mai-zes kukuli un ūdens pudeli un apceļoju ar kājām Kurzemi. Pa nakti nakšņoju

siena šķūņos, un tur arī piedzīvojumu netrūka. Piemēram, kādu rītu pamos-tos un dzirdu, ka tantes ar pajūgu at-braukušas pēc salmiem. Viņas ienāca šķūnī, uzkrāva vezumu un tā vēl šo-dien nezina, ka es biju salmu kaudzes augšā.» Kurzemes dzīves posms brā-ļiem nebija garš, jo, neskatoties uz lab-iem mācību rezultātiem, abus pavasarī izslēdza no skolas. Vecāki bija Sibīrijā, un tā laika nomenklatūrai tas šķita neuzticami. Skolas pasniedzēju vidū bija kāds izbijis mācītājs, kurš ļoti novērtēja Daumanta balsi un vēlējās puisim palīdzēt iegūt profesionālu mūzikas izglītību. Šis cilvēks Dauman-tam iedeva 50 rubļus un teica, lai brauc uz Alsungu un mācās mūzikas skolā, taču tur neizdevās atrast dzīvesvietu, un brāļi atgriezās Vidzemē.

Ar vijoles spēli nopelna atvaļinājumu uz mājām

Atgriežoties Vidzemē, Centis mā-cījās, Daumants sāka strādāt Kārķu mežniecībā par brāķeri. Pēc tam otrādi. Centis sāka strādāt Daumanta darbu, bet Daumants bija iecerējis pa-beigt Rūjienas vidusskolu, taču februāra mēnesī, kad pavisam maz bija palicis līdz izlaidumam, tika iesaukts padomju armijā un nosūtīts uz Omsku. Vecāki joprojām bija iz-sūtījumā Tomskā. Sibīrijā attālumi ir lieli, un ar vecākiem nebija iespējams tur satikties. Armijā reiz bija situācija, ka vijoles spēle palīdzēja nopelnīt atvaļinājumu uz mājām. «Mums uz daļu bija atvesti mūzikas instrumenti. Paņemu rokās vijoli un sāku spēlēt, to dzirdēja kāds no priekšniekiem un lika man uzstāties kādā pašdarbības koncertā Oktobra svētkos, par to man piešķīra 10 dienu atvaļinājumu uz mājām,» atceras Daumants. Vecāki no izsūtījuma un Daumants no dienesta Sibīrijā atgriezās gandrīz reizē un sāka dzīvot atkal Ķemeres muižā, kur gan bija tagad izmitināti citi cilvēki, taču ēka bija liela, kādā istabā iemūrēja plīti un tā bija iespēja atgriezties bi-jušajās mājās.

Akordeons uzticams draugs skumjos un priecīgos brīžosPirmo akordeonu Daumantam uz-

dāvināja brālis. No tā laika Daumants un akordeons šķiet divas neatdalāmas lietas. Kas to var saskaitīt, cik balles nospēlētas sākotnēji Ēveles, pēc tam Kārķu kapelā. Gandrīz katram kār-ķēnietim atmiņā kādi sarīkojumi, pasākumi, viesības, kuras Daumants un viņa spēlētās dziesmas bija ne-iztrūkstošas. Darba mūžs padomju gados viņam galvenokārt pagāja

strādājot sovhozā «Kārķi» par šoferi, pēc tam Atmodas gados darbs bija skolā par kurinātāju. Kamēr krāsnis kurējās, sirds pildījās ar jaunām melodijām. Daumantam pašam vis-vairāk dziesmu tapis ar Laimoņa Vāczemnieka un Guntas Micānes dze-ju. Elgai šķiet, ka pati smeldzīgākā un dvēseli plosošākā ir Daumanta dzies-ma «Zirgi» ar Vitālija Lozdas vārdiem, un tādā izpildījumā to prot nospēlēt un nodziedāt tikai pats autors. Daudz spēlēts un dziedāts kopā ar senioru kori, joprojām daudziem spilgtā at-miņā Daumanta autorkoncerti, kas pirmo reizi notika pirms 15 gadiem. Zinot Daumanta talantu un dziesmu bagātību, toreiz šādu koncertu veidot mudināja Velta Kuratņika. Pēdējos ga-dos daudz pozitīvu emociju gūts, spēlējot Vidzemes tautas muzikantu saietos kopā ar ansambli «Savējie».

Laiks skrien vēja spārniem – pēc pāris dienām mazmeitai Silvai iz-skanēs kāzu valsis, kur vectēvs viņai droši vien labprāt nospēlētu savu mīļāko dziesmu «Upē naktī pīles kliedz…» Bērni izauguši lieli, tiem sa-vas dzīves un ģimenes. Liktenis Dau-mantam piespēlējis vairākus dzīves pagriezienus. Pati pirmā dziesmiņa par autoprieku tapusi, dzīvojot vēl pirmajā laulībā, taču tieši pirms 30 ga-diem Daumantam 50 gadu jubileja bija arī kāzu diena. Visus šos trīsdesmit gadus, dzīvojot dvēseliskā saskaņā ar Elgu, tapis ļoti daudz dziesmu. «Mums ir ļoti daudz kopīgu va-ļasprieku – puķes, daba, krustvārdu mīklas. Nav darbu, ko Daumants ne-prastu – visos šos gadus viņš ir man arī personīgais frizieris, ja vajag, prot strādāt ar šujmašīnu. Kad vēl strādāju skolā, vienmēr sagaidīja mājās ar sil-tām vakariņām,» par savu vīru vis-labākos vārdus teic Elga.

«Elguci, padod man, lūdzu, akorde-onu!», un istaba atkal pildās ar dzī-vespriecīgu melodiju, kurai Daumants pats sacerējis arī vārdus, kas varētu būt tikpat kā viņa dzīves atslēga un devīze:Mums dziesma ir gan atpūta, gan darbs,Un tajā ielikts viss dzīves gājums,Tā reizums skan kā brīdinājums skarbs,Ir dziesma mūsu dzīves aicinājums …

Visu kārķēniešu vārdā vēlu Kārķu himnas autoram – prieku, spēku, ve-selību! Paļausimies uz Daumanta dziesmas ar Guntas Micānes dzejas vārdiem – es dzīvoju ar cerībām – viss labi būs!• NCv Sandra Pilskalne

7

Es dzīvoju ar cerībām – viss labi būs!2011.gads • jūlijs

Daumants Ķīkuļa vārdi un mūzikaKārķu himna

Dzied par Daugavu un Gauju,Daudz par Vecpiepalgu dzied,Bet man dārga rudzu sauja,Kuru Kārķu lauki sniedz.

Piedziedājums Man šī vieta vienmēr tuva būs,Rudeņos kur auksti vēji pūš.Tikai tas kam Ķires krastos mūžs,Tikai tas īsts kārķienietis būs.

Sveic mūs skaistie Sedas sili, Cepša ezers veldzi sniedz.Baltas ievas, virši ziliKārķus nemīlēt man liedz

Bet ja tomēr dzīves ceļiTevi no Kārķiem projām trauks,Zini, katrā Svētku reizē Kārķi tevi ciemos sauks

Atļauj saviem gadiem šodien ziedētkā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst.Atļauj saviem gadiem šodien skanēt

kā melodijai, kura sirdī šalc.Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs

mirdzēt,Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!

(A.Āre)

Sveicam Daumantu Ķīkuli lielajā dzīves jubilejā!

Kārķu tautas nama pašdarbnieki

Pasākumi augustā• 5.augustā pl.20.00 Ēvelē Kārķu amatierteātra viesizrāde «Trīs košas dāmas».• 12. – 13.augustam Kārķu Pagasta dienas.• 27.augustā Kārķu tautas namā pasākums skolēniem «Paliec sveika, vasariņa».• 3.septembrī seniori pašdarbnieki dodas ekskursijā uz Gulbenes bānīša svētkiem. Ir vēl brīvas vietas, inte-

resenti aicināti pievienoties.

Muzikants, Kārķu himnas un daudzu dziesmu autors Daumants Ķīkulis

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevumsBezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu novads LV-4244

Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795e-pasts: padome@naukseni.lv www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja: Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko

attiecību speciālists Arnis OzoliņšTālr. 29359390, e-pasts info@naukseni.lv

Kārķu pagasta sadaļu sagatavoja Sandra PilskalneDatorgrafika: Mākslinieku un amatnieku biedrība

«Reālā Aptieka»Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada domes vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un fak-tiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas pa e-pastu info@naukseni.lv vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta. Maksas sludinājumus iesniegt pašvaldības grāmatvedībā.

Naukšēnu Cilvēkvēstis

8

Kārķu pagasta pārvaldes vadītā-jam Aivaram Cekulam ar sievu Dailu ir liela ceļošanas pieredze – šovasar viņi jau 13.gadu atvaļinājumu pa-vadīja, ceļojot pa Eiropu.

Jau novembrī Daila un Aivars, rūpīgi plānojot nākamo vasaru, par galamērķi izvēlējās Portugāli, jo tajā līdz šim nebija būts. Lai šo mērķi sasniegtu, tika izmantotas tūrisma firmas «RELAKS TŪRE» piedāvātā iespēja – 18 dienu garš ceļojums pa vairākām Eiropas valstīm ar Līgo vakara svinībām Portugālē. «Esam diezgan daudz ceļojuši un Eiropā mūs jau diezgan maz kas var pārsteigt, taču vienmēr ir kādas jaunas vietas, lietas, pieredze un interesanti notikumi, kuru dēļ ir vērts doties tālā ceļā,» uz-skata Daila un Aivars.

Šampanietis Šampaņā un ziediem rotātās pilsētiņas

Braucot cauri Lietuvai, Polijai, pie-stājot vairākās skaistās pilīs un pilsētās, ceļotāji nonāca Francijā, kur braucot pa skaisto Luāras ieleju, baudīts daudz skaistu mirkļu. «Ļoti iepatikās ideja, ka mazās pilsētiņas sacenšas, kura skaistāk sakopta un izrotāta. Kā atzinība un novērtējums ir plāksnīte ar ziediņiem, kas novietoti pie pilsētas uzraksta. Maksimāli ie-gūstamais ziediņu skaits ir 5. Mēs visvairāk ziediņu redzējām pie šam-panieša galvaspilsētas Epernes pilsētas uzraksta, kur tie bija 4. Tā ir ierosme – kaut ko līdzīgu mēs varbūt varētu veidot novadā, vērtējot sakoptības skatē pagastus,» atzīst Aivars.

Daila teic, ka ļoti iespaidīgi bijuši vīnogu lauki un vietām gar tiem stādītās rožu dobes. Izrādās, ka rozes ir kā barometrs, kas parāda, kas vī-nogu laukā darāms – ja rozēm uzme-tas miltrasa, tas liecina, ka jāmiglo vīnogas, jo miltrasa vīnogām parādās pēc tam.

Kuram gan, kas bijis Francijā, nav sapnis nobaudīt īstu franču šam-panieti? Ceļotājiem izdevās būt Šampaņā, Epernē, redzēt, kā tas top un glabājas 100 kilometrus garos pa-grabos un to nobaudīt šampanieša dzimtenē.

Policists draugs, ne ienaidnieksCeļotāji brauciena laikā Spānijā

piedzīvoja divus diezgan kuriozus gadījumus, par kuriem varētu teikt – policisti nevis soda par neizdarību, bet palīdz atrisināt situācijas. «Mēs pirmo reizi ceļojumā piedzīvojām, ka šoferi nebija pareizi aprēķinājuši deg-vielas patēriņu, un 20 kilometrus no degvielas uzpildes stacijas autobuss apstājās. Tas bija diezgan mokoši lielā karstumā gaidīt SOS palīdzību, kas, kā izrādījās, nedarbojās, līdz gide piezvanīja policijai, kas ļoti operatīvi atrisināja situāciju – atbrauca, paņēma līdzi šoferus un, braucot ar mirgojošām bākugunīm, aiztraucās pēc degvielas. Mēs domājām – par šo pakalpojumu tiks piestādīts rēķins, taču nekas tāds nenotika, gluži otrādi – policisti vēl pēc tam mūs pavadīja līdz degvielas uzpildes stacijai, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā. Otrs gadījums bija Costa Bravā, kur kādā pilsētiņā mūsu auto-buss neievēroja šaurā ielā zīmes un mēģināja piestāt pie viesnīcas. Šajā situācijā policija nevis mūs sodīja par zīmju neievērošanu, bet gan atbrīvoja ielu no automašīnām, lai varētu iz-griezties mūsu iesprūdušais auto-buss,» atceras Aivars.

Līgonakts piedzīvojumi un pārdzīvojumi

Dailai un Aivaram Līgonakts un Jāņi Portugālē paliks vienmēr atmiņā. «Portugālē vasaras saulgriežos svin Sao Joao jeb Jāņu svinības. Tie ir svētki, kuros ļaudis sabrauc divās pilsētās, tajā skaitā Portu, kur arī bijām mēs. Pusnaktī cilvēki pulcējās upes krastā, kur notika koncerts un salūts. Cilvēku pūlis bija neaprakstāmi liels, noteikti tie bija daudzi desmiti tūkstoši, šķita, ka miljons. Pirmo reizi mūžā iz-baudījām bailes tikt sabradātiem. Bei-dzoties salūtam, gribējām iet uz gru-pas satikšanās vietu, taču pūlī nebija iespējams pārvietoties – viena ļaužu plūsma vēlējās virzīties uz upi, otra uz kalnu. Rezultātā pūlis labu brīdi šūpojās, izmisīgi cenšoties noturēties kājās,» stāsta Aivars. Daila atzīst, ka sajūta bija bezspēcīga un nepatīkama. Viņa apbrīno temperamentīgo dien-vidnieku savaldību un ieturētību, tikai tas palīdzēja situācijas risinājumam.

Daila tajā brīdī atcerējusies psiholoģijā mācīto, ka pūlī jebkura neapdomāta rīcība var izraisīt neprognozējamas sekas. «Kad bijām veiksmīgi izlau-zušies cauri pūlim, jutāmies gandrīz kā no jauna piedzimuši, mūs gaidīja sišana ar pīkstošiem plastmasas āmu-riņiem pa galvu, kas ir neatņemama tradīcija. Arī mums katram noteikti bija vairāk kā 100 šādi sitieni, ar ku-riem aplaimoja garāmgājēji. Šī ne-parastā tradīcija nāk jau no seniem laikiem, kurai īsti nezinām izskaidro-jumu, taču agrāk sita pa galvu ar ķiploku lakstiem, tagad tas esot dārgi un izmantoti tiek speciāli plastmasas āmurīši,» skaidro Daila.

Brīnumainais korķozols un lauksaimnieciski vērojumi

Daila un Aivars, vērojot laukus, atzīst, ka grūti izskaidrot, kur tiek ņemts tik daudz ūdens, jo visi ku-kurūzas un pārējo kultūru lauki Francijā, Spānijā un Portugālē tiek laistīti, pie tam izmantots tiek pat vismazākais zemes pleķītis.

Katra vieta cenšas atrast kaut ko īpašu ar ko piesaistīt cilvēkus. Pie-mēram, Spānijā ir vietas, kur notiek tomātu «kaujas», siera rituļu ripi-nāšana. Kādā Portugāles pilsētiņā

ceļotāji baudīja ķiršu liķieri no šo-kolādes glāzītēm, kas pēc tam ir ap-ēdamas.

Interesanti, ka Dailai un Aivaram pirmo reizi mūžā izdevās redzēt kor-ķozolus un to audzes. «Ieraugot korķozolu pie kādas degvielas uz-pildes stacijas, visi metās fotografēt, taču pēc tam 13 kilometru pārgājienā pa dabas taku kalnos izdevās apskatīt tos vēl labāk un pat atvest mājās zemē atrastu korķozola zara gabalu. Kor-ķozoli ir līdzīgi ābelēm, ar pasīkām lapām. Ik pa 7 gadiem no kokiem tiek griezta miza, kas tiek izmantoti apa-vu, somu, lietussargu, korķu un daud-zu citu lietu izgatavošanai,» stāsta Ai-vars. Gabaliņu no korķa koka Daila un Aivars iecerējuši uzdāvināt Kārķu skolai ar vēlējumu, lai bērni ceļo un iepazīst pasauli, bet atgriežas mājās, kur vienmēr tiks gaidīti. Skaisti ir pasaulē, taču nekur nav tik labi kā mājās. Aivars teic, ka viņš nevar iz-prast tikai vienu – kāpēc Latvijā nav iespējams sakārtot ceļus. No visiem 9500 nobrauktajiem kilometriem bez asfalta bija tikai 20 kilometri – ceļa Kārķi – Jērcēni posms Jērcēni – «Bāliņi». • NCv

Sandra Pilskalne

Neparastā Līgonakts un citi pārsteigumi Eiropā

Tuvāko dienu laikā iecerēts slēgt līgumu par projekta «Valkas novada Kārķu ciema ūdenssaimniecības at-tīstība».

«Šobrīd ir izstrādāts tehniski ekono-miskais pamatojums, tehniskais pro-jekts un noslēgusies būvniecības iepir-kuma procedūra. Nobīdes plānotajā darbu laika grafikā radīja tas, ka firmas, kuras pieteicās darbu veikšanai, pie-dāvāja cenas, kas augstākas nekā projektā paredzētās summas. Darbu sadārdzinājums noticis sakarā ar būvmateriālu un degvielas cenu pieau-gumu. Lai risināto šo problēmu un iekļautos pro-jektā paredzētajā summā, mums pir-majā kārtā jāatsakās no atsevišķu darbu veikšanas. Esam

pieņēmuši lēmumu, ka šī projekta pirmajā kārtā darbi netiks veikti Līvāna tipa mājām, šeit darbi tiks veikti otrajā kārtā visām mājām vienlaicīgi. Pirmajā kārtā paredzēts izurbt jaunu artēzisko aku un rekonstruēt pašreizējo, uzstādīt atdzelžošanas iekārtu. Skola, pagasta pārvaldes ēka un tautas nams tiks pieslēgts centralizētai ūdens un kanalizācijas sistēmai,» skaidro Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls.

Pagasta pārvalde aicina daudzdzī-vokļu ēku iedzīvotājus domāt par iekšējo ūdensvadu nomaiņu un sa-kārtošanu, jo tikai tad būs iespējams garantēt augstas kvalitātes dzeramā ūdens piegādi. • NCv

Sandra Pilskalne

Slēgs līgumu ūdenssaimniecības projekta realizēšanai

Daila un Aivars Cekuli Līgo dienā braucienā ar kuģīti Portu pilsētā

12.un 13.augustā Kārķu pagas-ta pārvalde sadarbībā ar skolu, tau-tas namu un jauniešu centru organizē pagasta svētkus, kas jau tradicionāli katru gadu notiek augusta sākumā.

12.augustā svētku ieskaņai pulk-sten 13.00 tautas nama zālē pūķu gatavošanas darbnīca, pulksten 15.00 visi aicināti pie tautas nama nest pļavas un dārza ziedus svētku kom-pozīciju veidošanai.

Pulksten 19.00 tautas namā notiks Kārķu amatierteātra Monikas Zīles lugas «Trīs košas dāmas» izrāde, kas pēc skatītāju pieprasījuma dažu mē-nešu laikā tiek izrādīta Kārķos jau otro reizi.

13.augustā pulksten 8.00 tautas

namā zolītes turnīrs, pulksten 11.00 pie tautas nama koncerts «No maliņu maliņām», pulksten 12.00 pie sporta nama svētku svinīga atklāšana un sportiskas aktivitātes, kas būs pie-mērotas visu gadu gājumu dalīb-niekiem. Programmā paredzētas jau tradicionālas lietas – volejbols, šau-šana ar pneimatisko šauteni, jautrības stafetes, piepūšamās atrakcijas bēr-niem, kā arī šajos svētkos jaunums – masreslings – cīņas sporta veids, kas ir tradicionāls Jakutijā. Pulksten 22.00 tautas namā balle. Spēlēs grupa «Vē-ja runa» un dīdžejs Niknais. Pulksten 24.00 pie tautas nama lidojošo luktu-ru palaišana debesīs. • NCv

Sandra Pilskalne

Aicina piedalīties Kārķu pagasta svētkos

Un tāpēc es gribu, lai Tavi vakari,Un tāpēc es vēlos, lai Tavi rītiAr vienkāršu laimi ir piepildīti,Un kad esmu ar Tevi, lai Tev ir svētki.

(M.Svīķe)

Sveicam Silvu Aušti un Jāni Miezi kāzu dienā!

Pagasta pārvalde

Kapusvētki Valkas novada kapsētās• 30.jūlijā plkst.15.00 – Ērģemes kapos (Uz kapusvētkiem Ērģemē kursēs Kārķu pagasta auto-buss. Izbraukšana no tautas nama pl.13.30)• 31.jūlijā plkst.14.00 – Aumeisteru kapos• 7.augustā plkst.11.00 – Stoķu kapos• 7.augustā plkst.13.00 – Vijciema kapos• 7.augustā plkst.13.00 – Valkas Meža kapos• 7.augustā plkst.15.00 – Valkas Cimzes kapos

Sveicam augusta jubilārus!Nav dzīvē nekā skaistāka par dzīvi Un dziesma skaistākā ir tā,Ko Tu šai brīdī dziedi,Ja vien šai dziesmā ieliec sirdi.

(M.Svīķe)Valdi Balodi 12.08.Birutu Kalniņu 19.08.Aivaru Soku 29.08. Pagasta pārvalde