ŠAJĀ NUMURĀ

NAP 2020 izstrāde un jaunatnes

prioritātes

JKP darba grupu darbība

Strukturētais dialogs

Portāls jaunatneslietas.lv

Neformālās izglītības atzīšanas

veicināšana

Kampaņa „Brīvprātīgais – ieguvējs

šodien un rīt!”

Jauniešu dienas 2012 pašvaldībās

G

Šogad nacionālā mērogā, piedaloties gan zinošiem

ekspertiem, gan nozaru ministrijām un NVO, notiek

darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam

projekta izstrādes. Šobrīd Nacionālā attīstības plāna

2014. – 2020.gadam sākotnējā redakcijā (turpmāk –

NAP 2020) ir minētas vairākas prioritātes un rīcības

virzieni dažādās nozarēs, kas skar jaunatnes jomu. Par

NAP 2020 izstrādi ir atbildīgs Pārresoru koordinācijas

centrs, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības

mērķis ir nodrošināt nacionālā līmeņa attīstības

plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un

atbilstību normatīvo aktu prasībām (vairāk

http://www.nap.lv/).

2012.gada 3.oktobrī Jaunatnes konsultatīvās padomes

sēdes locekļi tika informēti par šādām definētām

prioritātēm un rīcības virzieniem NAP 2020 septiņās

jomās, kas skar jaunatni:

Veselība un labklājība

[259] Veselīga un aktīva dzīvesveida paraduma

nostiprināšana visās izglītības pakāpēs un sabiedrībā

kopumā: (a) veselīga uztura un aktīva dzīvesveida

veicināšana, (b) bērnu un jauniešu sporta un tautas

sporta attīstība, (c) veselību veicinošu izglītības iestāžu

sadarbības tīkla izveide

2012.gada oktobris Nr. 3(35)

[260] Atkarību izraisošo vielu un procesu

prevencija un izplatības ierobežošana: (a) universālās

un selektīvās profilakses pasākumi; (b) ārstniecība no

alkohola atkarīgajiem visos nacionālās nozīmes

attīstības centros šo cilvēku integrācijai darba tirgū; (c)

atkarību izraisošo vielu piedāvājuma mazināšana.

[263] Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes

uzlabošana: (a) tālākizglītības programmu īstenošana

ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām; (b)

slimību (sirds un asinsvadu, onkoloģisko, diabētu un

psihiatrisko saslimšanu) menedžmenta programmu

izstrāde.

[240] Atbalsta pasākumi darba, izglītības un

ģimenes dzīves apvienošanai, t.sk. attālināta un

nepilna laika darba veicināšana, ģimenei draudzīgā

komersantu kustība, statusa apliecinoša karte

atvieglojumu nodrošināšanai daudzbērnu ģimenēm,

starppaaudžu auklīšu dienests.

[245] Ģimenes un garīgās veselības konsultāciju tīkla

izveide (ģimenes un darba dzīves apvienošanas, krīzes

konsultācijas, vardarbības prevencija, kā arī cietušo un

varmāku rehabilitācija).

[246] Nepilngadīgo likumpārkāpumu mazināšana

un bērnu aizsardzība pret noziedzīgiem

nodarījumiem.

Labdien!

Savu darbu vasarā uzsāka jaunais apvienotais Sporta un jaunatnes

departaments, kura darbībā ir iekļāvusies iepriekšējā Jaunatnes politikas

nodaļa, turpinot jau visiem zināmās aktivitātes un pasākumus darba ar

jaunatni sistēmas attīstībai Latvijā.

Šajā jaunatnes lietu e-žurnālā kā jau ierasts sākumā ieskicēsim jaunatnes

politikas aktualitātes nacionālā mērogā, kas ir aktuālas arī pašvaldību

speciālistiem jaunatnes jomā.

Šoreiz īpaši tika aicinātas pašvaldības pastāstīt par vasarā organizētajām

Jauniešu dienām/festivāliem godinot vietējo jaunatni, kas kalpotu par

iedvesmu arī citām pašvaldībām. Tā kā droši smeļaties jaunas idejas un lai

nākamā vasara ir vēl krāsaināka!

Ar sveicieniem,

Sporta un jaunatnes departamenta jaunietes

IZM definētās prioritātes

jaunatnes jomā

2

Kultūra un radošums

[214] Atbalsts nacionālo identitāti veidojošas

mūsdienīgas mākslas, tautas mākslas un literatūras

radīšanai, uz kultūras pamata veidojot sadarbību

dažādu nacionālo grupu, īpaši jauniešu starpā.

[284] Inovatīvu mācību satura un darba formu

ieviešana radošuma veicināšanai pamatizglītībā un

vidējā izglītībā - digitālā mācību vide, mūsdienīga

svešvalodu apguve, dabas zinātņu un sociālo zinātņu

mācību satura pilnveidošana.

[285] Iespēju radīšana talantu atklāšanai un

izkopšanai: (a) papildu stundas pedagogiem darbam ar

talantīgajiem bērniem; (b) atbalsts jauniešu zinātnes

centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko

semināru, konkursu un zinātnisko projektu

nodrošināšana.

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

[311] Jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. (a)

jauniešu pēc profesionālās un, vai augstākās izglītības

pabeigšanas integrācija darba tirgū; (b) jauniešiem-

bezdarbniekiem atbalsta pasākumi pirmās darba

pieredzes iegūšanai; (c) brīvprātīgā darba pieejamības

palielināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem

jauniešiem.

[312] Sociālās atstumtības riskam pakļauto

bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātības

veicināšana, nodrošinot motivācijas, prasmju

uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un

sociālā atbalsta sistēmu (t.sk. apmācības, pagaidu darba

iespējas, vietējās nodarbinātības iniciatīvas).

Jaunatne un pasaule

[217] Iespēju nodrošināšana integrācijai sabiedrībā,

t.sk. saistošas latviešu valodas mācības, informācija par

tiesībām, veselības, nodarbinātības, kultūras un

labklājības pakalpojumiem un mājokli.

[218] Sociālo tīklu ar ārzemēs dzīvojošiem un

studējošiem Latvijas pilsoņiem veidošana un

uzturēšana, veicinot viņu atgriešanos un akcentējot viņu

lomu Latvijas attīstībā un identitātes uzturēšanā, t.sk.,

rīkojot saietus, iesaistot politikas un ekonomikas

veidošanā, izglītības sistēmā, iekļaujot prakses un

brīvprātīgo darbavietās, mācot valodu.

[219] Kvalitatīvs, demokrātisks informatīvās telpas

risinājums, kas visā Latvijā iedzīvotājiem, t.sk.

mazākumtautībām un dažādām paaudzēm nodrošina

pieeju informācijai par valstī un sabiedriskā dzīvē

notiekošo.

Izglītība un apmācība

[293] Papildu studiju vietu nodibināšana prioritārās

studiju jomās – dabas zinātnes, inženierzinātnes,

iespējams informācijas tehnoloģijas, vides zinātne,

medicīna, veselības aprūpe u.c. valstī noteiktās

prioritārās jomās.

[288] Uz klientu orientēta, koordinēta "ārpus

formālās izglītības" sistēmas izveide (interešu

izglītība, neformālā izglītība, kultūras izglītība): (a) e-

prasmju sistēmas ieviešana; (b) jauniešu ar ierobežotām

iespējām iesaistīšana neformālās izglītības aktivitātēs;

(c) minimālā kultūras pakalpojuma groza („kultūras

skolas somas”) nodrošināšana visiem līdz 18 gadu

vecumam.

Sociālā iekļaušana

[286] Iekļaujošas izglītības attīstība un

nodrošināšana: (a) atbalsta personāla, tai skaitā

pedagogu palīgu, ieviešana (b) mācību materiāla

speciālajai izglītībai izveide.

[313] Uz re-socializāciju vērstu pasākumu īstenošana

probācijas dienestā kriminālsodu izpildījušu sociāli

atstumto grupu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Līdzdalība un brīvprātīgais darbs

[215] Kvalitatīva pilsoniskās sabiedrības līdzdalības

veicināšana un publiskās pārvaldes komunikācija ar

sabiedrību, sevišķi jautājumos par valsts budžetu,

nodokļiem un izmaiņām rīcībpolitikā, kas skar

cilvēkus.

[216] Pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, kas stiprina

sadarbību un savstarpēju sapratni starp dažādām

paaudzēm, etniskajām un interešu grupām,

profesijām, teritorijām, īpaši atbalstot sabiedriski

neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu, sociālo

uzņēmējdarbību, kā arī brīvprātīgo darbu, kopienu

attīstību un līdzdalību politikas veidošanā.

Paralēli NAP 2020 izstrādei un saskaņošanai pašlaik

notiek darbs pie Eiropas Savienības struktūrfondu

plānošanas un prioritāšu noteikšanas nākamajam

plānošanas periodam, kas ietu sasaistē ar NAP 2020

noteiktajiem uzdevumiem.

IZM Sporta un jaunatnes departaments

atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem ir definējis

šādus pasākumus, kas ir nozares tiešajā

kompetencē:

- Mērķtiecīga atbalsta sniegšana jauniešu

iesaistīšanai brīvprātīgā darba aktivitātēs

- Jauniešu apmācību īstenošana viņu sociālajai

iekļaušanai un konkurētspējai darba tirgū,

attīstot jauniešu sociālās, pilsoniskās un

komunikatīvās prasmes

- Daudzfunkcionālu jauniešu iniciatīvu centru

izveide un/vai tā labiekārtošana jauniešu,

t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām, sociālo

iemaņu un komunikāciju stiprināšanai un

pilnveidei pašvaldībās.

- Ārpus formālās izglītības jauniešu uzskaites

sistēmas ieviešana e-vidē

Jj

Šogad Jaunatnes konsultatīvās padomes ietvaros tika

izveidotas divas darba grupas: Jaunatnes darbinieka

profesijas standarta izstrādes darba grupa un

Jaunatnes organizāciju attīstības un kapacitātes

stiprināšanas darba grupa.

Jaunatnes darbinieka profesijas standarta

izstrādes darba grupa tika izveidota 2012.gada

28.maijā, darba grupas vadītāja ir Sporta un

jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes

jomā D.Sīmansone. Jaunatnes politikas valsts

programmā 2009.-2013.gadam kā viens no

uzdevumiem tika noteikts jaunatnes lietu speciālista

un jaunatnes darbinieka pienākumu izvērtēšana un

nodalīšana.

JKP darba grupas

3

Darba grupā ir pārstāvji no Latvijas Pašvaldību

savienības, Valsts izglītības satura centra, Rīgas domes

Jaunatnes nodaļas, Talsu novada Bērnu un jauniešu

centra, jaunatnes organizāciju apvienība „IMKA Latvija”

un Izglītības un zinātnes ministrijas.

Šobrīd darba grupa ir definējusi jaunatnes darbinieka pienākumus, uzdevumus, prasmes un nepieciešamās

zināšanas. Jaunatnes darbinieka profesijas standartu

iecerēts pielīdzināt 3.profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Darba grupa jaunatnes darbinieka profesijas standarta

projektu plāno izstrādāt līdz 2012.gada decembrim,

attiecīgi nododot tālākai izvērtēšanai Jaunatnes

konsultatīvās padomes locekļiem.

Turpmāk notiks darbs pie izstrādātā profesijas standarta

saskaņošanas ar nozaru ministrijām un iekļaušanas

Profesiju klasifikatorā.

Jaunatnes organizāciju attīstības un kapacitātes

stiprināšanas darba grupas vadītājai ir Latvijas

Mazpulku vadītāja I.Kļava. Pašlaik darba grupas locekļu

ierosinājums ir veikt grozījumus Izglītības likumā,

iekļaujot tajā jauniešu neformālās izglītības definīciju un

papildinot to ar ikdienējās mācīšanās (informal education)

definīciju, lai termini latviešu valodā sakristu ar Eiropas

Savienībā lietoto terminoloģiju. Tas veicinātu neformālās

izglītības atzīšanas sistēmas sakārtošanu.

Darba grupā ir pārstāvētas šādas organizācijas: biedrība

„Latvijas Mazpulki”, jaunatnes organizāciju apvienība

„IMKA Latvija”, biedrība „Latvijas Bērnu forums”,

Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne, Latvijas Pašvaldību

savienība, jaunatnes organizācija „NEXT”, Izglītības un

zinātnes ministrija, Aizsardzības ministrija, Rīgas domes

Jaunatnes nodaļa.

Plānots, ka darba grupa līdz š.g. decembrim turpinās

darbu pie plāna jaunatnes organizāciju attīstības un

kapacitātes stiprināšanai, rosinot atbilstošas rīcības.

Viens no līdzdalības mehānismiem, kas pēdējos gados tiek

aktīvi pielietots Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs ir

strukturētais dialogs. Strukturētā dialoga pirmsākumi

ir meklējami 2005.gadā, kad Eiropas Komisija un Eiropas

Savienības dalībvalstis tika aicinātas ciešāk sadarboties

ar jauniešiem, jaunatnes organizācijām, jaunatnes

pētniekiem un politikas veidotājiem, ar mērķi atbalstīt

jauniešu tiesības piedalīties politikas izstrādē, kas tiešā

veidā viņus skar. ES Padome atzīst, ka strukturētā

dialoga mērķis ir kalpot par forumu, kurā patstāvīgi

kopīgi apsver, kādas ir prioritātes Eiropas sadarbībai

jaunatnes jomā, tās īstenošanu un pārraudzību. Tā

uzdevums ir iesaistīt plašu jauniešu un jaunatnes

organizāciju loku apspriedēs visos līmeņos ES

dalībvalstīs.

Strukturētā dialoga laikā ik semestri katrā „trio” valstī

notiek jaunatnes konferences, kurās piedalās jaunatnes

organizāciju un attiecīgo ministriju pārstāvji no katras

ES dalībvalsts. Pirms konferencēm notiek jauniešu

konsultācijas nacionālajā līmenī, lai izzinātu galvenās

problēmas par iepriekš izvirzīto tēmu, kuras apspriest

Eiropas līmenī, lai vēlāk veidotu oficiālas rekomendācijas

ES Ministru Padomei.

Pēdējā ES Jaunatnes konferencē 2012.gada septembrī

tika izstrādātas rekomendācijas problēmu risināšanai

jauniešu līdzdalības un sociālās iekļaušanas jomā,

kas kā oficiāls priekšlikums tiks iekļauts ES Padomes

prezidentūras „trio” noslēguma dokumentā. Šādi

strukturētā dialoga laikā tiek nodrošināta jauniešu

iesaistīšana procesā, no problēmas definēšanas līdz

pat oficiāla dokumenta izveidei.

Pats strukturētā dialoga process, par „trio”

prezidentūru izvirzīto tēmu, sastāv no trijiem

posmiem: aptaujas, reģionālajām darba grupām,

kurās tiek izvirzīti priekšlikumi par to, kā uzlabot

jauniešu dzīvi Latvijā, un noslēgumā tiek organizēts

nacionāla mēroga jaunatnes forums, kurā prezentē

Latvijas jauniešu izstrādātās rekomendācijas.

Izstrādātās rekomendācijas ziņojuma veidā tiek

nosūtītas uz ES strukturētā dialoga koordinējošo

institūciju, iekļaušanai ES Jaunatnes konferencē.

Gatavojoties ES jaunatnes konferencei Kiprā,

septembra sākumā, jaunieši diskutēja par imigrējušo

jauniešu vai jauniešu, kuri nāk no imigrantu

ģimenēm, iekļaušanu sabiedrībā un viņu līdzdalības

veicināšanu. Savu viedokli aptaujās, reģionālajās

diskusijās, kā arī jaunatnes forumā „Vienoti jaunieši

Latvijas attīstībai”, kopumā izteica ap 250 dalībnieku

no visas Latvijas. Par to, vai šis, salīdzinoši jaunais,

līdzdalības mehānisms ir iedarbīgs un veiksmīgs,

jāspriež ir katram personīgi, taču svarīgi ir

neaizmirst, ka strukturētais dialogs, uz doto brīdi ir

iespēja tapt sadzirdētam un aktīvi piedalīties savas

un citu dzīves uzlabošanas procesā ne tikai vietējā,

bet arī valstiskā un ES līmenī.

Noslēguma foruma galvenās tēmas:

jauniešu līdzdalība neatkarīgi no viņu

etniskās izcelsmes;

starpkultūru un pilsoniskā izglītība;

jauniešiem draudzīgas mediju vides attīstība;

Latvijā dzīvojošo jauniešu vienotība.

Strukturētais dialogs ar jauniešiem

ES līmenī

4

Strukturētā dialoga laikā izstrādātās rekomendācijas

aktualizē un uzsver brīvprātīgo darbu, tā tiesiskā

regulējuma izstrādi un precizēšanu, nepieciešamību pēc

sadarbības starp pamatiedzīvotājiem un minoritātēm,

sociālo zinību nepieciešamību skolās un sabiedrībā

kopumā, u.c.

Latvijā izstrādātās rekomendācijas iespējams apskatīt

šeit (angļu valodā).

Vairāk par strukturētā dialoga nacionālo darba grupu un

iespējām iesaistīties lasiet ministrijas mājas lapā

www.izm.gov.lv sadaļā „Jaunatne”.

Ieklausīsimies mūsu

jauniešos strukturēti!

„Listening to the Youngsters” (no angļu val. –

ieklausīties jauniešos)– ar šādu nosaukumu un

aicinājumu norisinājās starptautiskais apmācību kurss

jaunatnes līdzdalības jomā Bragā, Portugālē no šī gada

24.aprīļa līdz 29.aprīlim. Jāmin, ka Braga ir pasludināta

par Eiropas Jaunatnes galvaspilsētu 2012. Semināru

organizēja Eiropas Savienības programmas „Jaunatne

darbībā” Portugāles aģentūra (SALTO-YOUTH apmācību

ietvaros). Apmācību dalībnieku sastāvs bija

daudznacionāls – 18 dalībnieki pārstāvēja 7 valstis

(Vāciju, Latviju, Lietuvu, Portugāli, Maltu, Turciju un

Slovākiju). Dalībnieku sastāvā bija gan Eiropas

jaunatnes politikas veidotāji, gan jaunatnes neformālās

izglītības un nevalstiskā sektora darbinieki, pašvaldību

jaunatnes darbinieki, kā arī studējošā jaunatne.

Pateicoties ES programmas „Jaunatne darbībā”

finansējumam un Latvijas V/A „Jaunatnes starptautisko

programmu aģentūra” atbalstam, man bija iespēja

piedalīties šajā starptautiskajā apmācību kursā, dalīties

savā jaunatnes darba pieredzē un pārstāvēt Latviju.

Jaunatnes politikas jomā darbojos jau kopš 2001.gada un

jaunatnes līdzdalības jomā Rēzeknē aktīvi darbojas

Rēzeknes pilsētas Jauniešu dome, tāpat tradicionāli tiek

rīkoti jaunatnes līdzdalības pasākumi Rēzeknes pilsētas

domē - „Jaunatnes demokrātijas nedēļa”, „Kafija ar

politiķiem”. Taču jaunatnes līdzdalībai pašvaldības

lēmumu pieņemšanas un citos procesos jābūt

sistemātiskai, strukturētai un jauniešos jāieklausās ne

tikai brīžos, kad notiek sabiedriskās aptaujas jau par

apstiprinātiem projektiem, bet gan projektu (izglītības,

infrastruktūras, sporta u.c.) plānošanas procesā.

Apmācību kursa tematika - jaunatnes līdzdalība

lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, strukturētais dialogs

- vistiešākajā veidā saskanēja ar šī brīža procesiem

jaunatnes darbā Rēzeknes pašvaldībā. Proti, šobrīd

Rēzeknes pašvaldībā uzsākts darbs pie jaunatnes

politikas rīcības programmas 2013. – 2016. gadam

izstrādes un jaunieši tiks mērķtiecīgi iesaistīti minētās

programmas izstrādē.

Strukturētais dialogs tiek organizēts un notiek pēc

konkrētas sistēmas, iesaistot politikas veidotājus,

īstenotājus un jauniešus. Ja runā par Rēzeknes

pašvaldību, tad pašvaldības un jauniešu strukturētā

dialoga sastāvdaļa ir gan Rēzeknes pilsētas Jauniešu

dome un skolēnu pašpārvaldes, pasākums „Kafija ar

politiķiem”, jaunatnes līdzdalības iniciatīvu projekti,

piemēram, Zoom in (jaunieši caur fotoobjektīvu pauž

savu viedokli), kā arī jauniešu tikšanās ar lēmumu

pieņēmējiem jaunatnes iniciatīvu centros „JACis”,

„Draugu centrs”.

Atgriežoties pie apmācību kursa, visvērtīgākās bija

tieši tēmas par jaunatnes līdzdalības mehānismiem

dažādu Eiropas valstu pašvaldību vietējā līmenī.

Apmācību dalībniekiem bija iespēja dalīties pieredzē

ar citiem dalībniekiem par savas labās prakses

piemēriem jaunatnes līdzdalībā savās pašvaldībās,

organizācijās (organizatori pirms apmācībām

aicināja veikt sagatavošanos un izveidot aprakstus

ar labās prakses piemēriem). Interesantas un idejām

bagātas bija Bragas apkārtnē esošo pašvaldību

jaunatnes līdzdalības projektu prezentācijas, kas

ļāva labāk iepazīt jaunatnes līdzdalības mehānismus

Portugālē, kā arī deva jaunas ierosmes par līdzīgu

projektu ieviešanas iespējām savā pašvaldībā. Tāpat

vērtīga bija arī neformālās izglītības apmācību

metodika, kas tika izmantota apmācībās, piemēram,

teorētiskā materiāla par ES programmas „Jaunatne

darbībā” apakšprogrammām 1.3 un 5.1. (jauniešu

līdzdalības veicināšanas jomā) pasniegšana

viktorīnas formātā, kas interaktīvā veidā gan

paplašināja zināšanas par minētajām programmām,

gan arī padziļināja izpratni par atsevišķiem

programmas punktiem.

Protams, balstoties uz nodibinātajiem kontaktiem un

idejām, apmācību kursa dalībnieki sprieda par

turpmāko sadarbību ES programmas „Jaunatne

darbībā” projektu ietvaros. Priecē tas, ka Rēzeknes

pašvaldības jaunatnes darba pieredze tiek atzīta arī

Eiropas līmenī par vērtīgu un no apmācību kursa

treneriem tika saņemts uzaicinājums iesaistīties

jaunā projektā - sadarbības tīkla veidošanā starp

dažādām Eiropas jaunatnes darba institūcijām par

tēmu: Jaunatnes līdzdalība.

Īpaša pateicība Latvijas V/A „Jaunatnes

starptautisko programmu aģentūra” speciālistiem,

kuri atsaucīgi un operatīvi risināja visus ar dalību

apmācību kursā saistītos jautājumus. Aicinu arī citus

jaunatnes politikā, neformālajā un formālajā izglītība

iesaistītos darbiniekus pieteikties dalībai atbilstošos

apmācību semināros, tā ir unikāla iespēja pilnveidot

savas profesionālās un personīgās kompetences.

Noslēguma vietā gribētos vēlreiz akcentēt jaunatnes

līdzdalības nozīmi katrā pašvaldībā. Jauniešiem ir

tiesības būt iesaistītiem un sniegt savu ieguldījumu

pašvaldības attīstībā. Savukārt, līdzdalība jauniešos

veicina piederības sajūtu savai dzīves vietai, valstij.

Jāapzinās arī tas, ka no jauniešu iesaistīšanās ir

atkarīga mūsu pašvaldības, valsts un sabiedrības

turpmākā attīstība.

Informāciju sagatavoja: Iveta Balčūne,

Rēzeknes pilsētas jaunatnes lietu speciāliste

5

Jaunumi iekš www.jaunatneslietas.lv

Jau vairāk par diviem mēnešiem portāls par un ap

jauniešiem www.jaunatneslietas.lv dzīvojas jaunā

izskatā, veidolā un izkārtojumā. Ir nedaudz mainījusies

pašvaldības jaunatnes politikas karte (ko tagad iespējams

atrast zem nosaukuma „Ceļa rādītājs”), tā ir kļuvusi

interaktīvāka, kā arī tagad tajā ir iespējams atrast arī

jaunatnes organizācijas, tādējādi izveidojot vienotu

resursu, kur vienuviet ir atrodama informācija par vietām

un cilvēkiem, kas darbojas jaunatnes jomā. Cenšamies arī

sekot līdzi tam, lai organizāciju un iestāžu norādītā

kontaktinformācija ir aktuāla, tāpēc, ja esiet pamanījuši

kādu neprecizitāti, vai arī ir zināma kāda jaunatnes

organizācija, kas nav atrodama datubāzē, lūdzam mūs

par to informēt (jaunatneslietas@izm.gov.lv).

Vēl viens svarīgs jaunievedums, kas pamazām tiek

apgūts, ir „tīklošanās” iespēja, kas dod iespēju veidot

personiskos un/vai profesionālos profilus, kuros var sniegt

informāciju par savu iepriekšējo pieredzi, portfolio,

intereses portālā, ievietot foto, video materiālus, veidot

domubiedru grupas, arī savu draugu loku, meklēt un

atrast kontaktus un sadarbības partnerus un vēl, un vēl,

un vēl... Esiet laipni aicināti pievienoties un paši

pārbaudīt jauno portāla funkciju!

Visas iepriekšējās portāla funkcijas ir saglabājušās un

nekur pazudušas nav, tā ka, ja kādu no sadaļām nav

izdevies atrast ierastajā vietā, tā noteikti ir paslēpusies

kādā apakšsadaļā. Arī tie jaunumi, kas ir redzami

pirmajā lapā nav visi, lai piekļūtu visam ziņu klāstam,

klikšķiniet uz augšējā lapas daļā redzamās sadaļas

„Jaunumi”. Portāla pārmaiņas notika Izglītības un

zinātnes ministrijas projekta „Integrācijas veicināšanas

atbalsta sistēmas izveide trešo valstu valstspiederīgajiem

jauniešiem” ietvaros, lai ne tikai uzlabotu portāla

efektivitāti, bet arī kļūtu par pilnvērtīgi interaktīvu

tiešsaistes atbalsta un informācijas resursu arī angļu un

krievu valodās (viss par jaunatnes politiku un jauniešu

iespējām), uzziņu resursu (interaktīvā darba ar jaunatni

Latvijas karte), izglītojošo rīku (tematiskā latviešu –

krievu/angļu frāžu vārdnīca) un saziņas platformu.

Atgādinām arī to, ka lai portāla www.jaunatneslietas.lv

iepazīšana kļūtu interesantāka, izglītības iestādēm,

jauniešu centriem, kā arī jaunatnes organizācijām un

citiem tiek piedāvāta lielformāta spēle „Ko Tu zini par

jaunatneslietas.lv?”. Ar šīs spēles palīdzību jaunieši varēs

pārbaudīt savas zināšanas par jaunatnes politiku,

brīvprātīgo darbu, līdzdalību, mobilitātes un brīvā laika

pavadīšanas iespējām.

Iepazīsti portālu, apskatot izveidoto informatīvo

prezentāciju: http://ejuz.lv/jaunatneslietas.

Nefor

Darbs ar jaunatni un neformālā izglītība ir jēdzieni,

kas lielākajai daļai sabiedrības liekas, ja ne līdz galam

saprotami, tad vismaz noteikti dzirdēti. Domājams, ka

daudzi arī ir sastapušies ar situāciju, kad, pieminot,

ka darbojies jaunatnes jomā, sarunu biedrs jautā, kas

tad tas īsti ir un vai tas vispār ir nopietni. To varētu

saukt par tādu visai ikdienišķu situāciju, kuras

risināšana neprasa daudz pūļu un laika (protams,

atkarīgs no sarunu biedra :) ), taču šoreiz stāsts būs

par kopējo ainu – neformālās izglītības atzīšanu.

Pirmais, kas būtu jānodefinē pašam skaidrotājam ir

savs personīgais viedoklis par to, kas ir jaunatnes

darbs un neformālā izglītība, kāda tam ir vērtība un

ko mēs gribam panākt ar skaidrošanu. Ir svarīgi

apzināties, ka darbam ar jaunatni piemīt sociāla,

politiska, ekonomiska un personiska vērtība, jo, kā

zināms, darbs ar jaunatni lielākoties balstās uz

neformālās izglītības principiem, savukārt neformālā

izglītība ir nepiespiesta mācīšanās darot.

Respektīvi, no jaunieša puses skatoties, neformālā

izglītība ir iespēja attīstīt savas komunikācijas

prasmes ar vienaudžiem un citiem sabiedrības

pārstāvjiem, iepazīt autoritāšu darbu, iegūt pirmo

(brīvprātīgā) darba pieredzi un, galvenais, izprast sevi

un savu lomu sabiedrībā.

Jaunatnes jomas pārstāvjiem nav nekādu šaubu par

sava darba nozīmi un pievienoto vērtību, taču ne

vienmēr un ne visur cilvēki būs informēti par to, tāpēc

tīri loģisks ir jautājums par to, cik lielā mērā

jaunatnes darbs un neformālā izglītība ir atzīti

pašvaldību, valstiskā un Eiropas Savienības līmenī.

Godīgi sakot, ar to nav tik slikti, cik varētu šķist

pirmajā brīdī. Pirms saukt konkrētus piemērus,

gribētos atdalīt dažādos atzīšanas veidus:

Sociālā atzīšana – process, kas ved uz

labāku izpratni un pozitīvāku uzskatu par to,

ko jūs darāt, kā arī tas ir lielāks ieguldījums

jūsu aktivitātēs.

Formālā atzīšana – oficiāls statuss

dažādiem darba ar jaunatni un neformālās

izglītības aspektiem (kādas prasmes ir

iegūtas, oficiāla neformālās izglītības

akreditācija, kas veikta no formālās izglītības

iestāžu puses, jaunatnes darbinieku un

treneru licencēšana, valsts apstiprināti

jaunatnes lietu speciālista/jaunatnes

darbinieka profesijas standarti, u.c.)

Politiska atzīšana – attiecas uz attīstību

attiecīgajās politikas jomās, kas ir saistītas ar

jaunatnes darbu, jauniešu neformālo izglītību.

Pašnovērtējums – atzīšana dažkārt sākas no

mums pašiem. Kā mēs novērtējam savu

darbu? Kādi ir mūsu darba rezultāti un to

pierādījumi (piemēram, pētījumi)? Cik ļoti

mēs esam ieinteresēti sava darba attīstībā?

Vai mēs spējam uzskaitīt prasmes un

iemaņas, ko jaunieši iegūst, piedaloties mūsu

projektos/aktivitātēs?

Kā redzams, atzīšanas jomu un veidu ir pietiekoši

daudz, lai atrastu ko tādu, kas būtu izdarāms. Ja

skatāmies virzienā no augšas uz leju, tad neformālās

izglītības un darba ar jaunatni atzīšanas process

Neformālās izglītības atzīšanas

veicināšana

6

Septembrī arī tika izsludināts Brīvprātīgā darba

konkurss, kurā var piedalīties gan klases, gan skolas

vai vienkārši jauniešu draugu grupas. Komandas tiek

aicinātas veikt brīvprātīgo darbu un iesniegt tā

aprakstu konkursam. Var iesniegt arī brīvprātīgo

darbus, kas veikti iepriekš, bet ne agrāk kā šī gada

janvāris.

Tā kā viens no nozīmīgiem aspektiem brīvprātīgā darba

attīstībai ir sadarbība ar organizāciju vai cilvēku, kas

pārzina situāciju un zina, kur un kādu brīvprātīgo

darbu būtu nepieciešams veikt vai kur palīdzība būtu

visvairāk vēlama, tad viena no visai vērtīgām konkursa

balvām „Brīvprātīgo balsts 2012” tiks piešķirta

cilvēkam, kas sniedzis visnozīmīgāko atbalstu kādai no

komandām, izvēloties un veicot konkursam pieteikto

brīvprātīgo darbu. Palīdziet jauniešiem un varbūt šo

balvu iegūsiet tieši Jūs!

Konkursa darbi jāiesniedz līdz 2012. gada 16.

novembrim. Konkursa dalībniekiem jāiesniedz

Konkursa darbs, kas sastāv no komandas brīvprātīgā

darba apraksta un veiktā brīvprātīgā darba foto, video,

audio, PowerPoint vai cita formāta prezentācijas.

Konkursa uzvarētāji tiks noteikti trīs nominācijās:

Ietekmīgākie brīvprātīgie 2012 - par brīvprātīgo

darbu, kas radījis visnozīmīgākās pārmaiņas kāda

cilvēka, organizācijas, pašu brīvprātīgo, kopienas dzīvē;

Brīvprātīgo tīkls 2012 - par izcilāko, plašāko

sadarbību brīvprātīgo darba veikšanā; Brīvprātīgo

magnēts 2012 – par brīvprātīgo darba prestiža celšanu,

tā publicitāti, citu iesaistīšanu un motivēšanu. Labāko

konkursa darbu dalībnieki katrā nominācijā tiks

nosaukti katrā no plānošanas reģioniem: Zemgale,

Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Rīgas plānošanas

reģions. Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti 2012.gada

5.decembrī svinīgā pasākumā Starptautiskajā

Brīvprātīgo dienā Rīgā.

Papildu informācija par informatīvo kampaņu un

izsludināto konkursu pieejama

www.draugiem.lv/brivpratigodarbs

neapstājas, tas tikai turpina pieņemt arvien lielākus

apmērus. Kā pierādījumu tam var minēt kaut vai labi

zināmo ES programmu „Jaunatne darbībā”, kas ir ļoti

spēcīgs instruments neformālās izglītības un darba ar

jaunatni nodrošināšanā. Nākošie piemēri, ko var minēt

pie ES līmeņa aktivitātēm ir izstrādātā ES jaunatnes

stratēģija un strukturētā dialoga aktivitātes ES Padomes

prezidentūru ietvaros.

Tepat, Latvijā, viens no nozīmīgākajiem soļiem bija

Jaunatnes likuma pieņemšana, kas beidzot definēja to,

kas ir jaunietis un darbs ar jaunatni. Papildus tam

gribētos minēt arī jaunatnes lietu speciālista profesijas

standarta izveidi, šogad notiekošā kampaņa „Brīvprātīgo

brigāde”, metodisko materiālu izstrāde un daudzas citas

lietas. Savukārt, pašvaldības pamazām izstrādā

attīstības plānošanas dokumentus jaunatnes jomā,

atjauno un atklāj jaunus multifunkcionālos jauniešu

iniciatīvu centrus un strādā pie tā, lai jaunatnes joma ir

redzama. Šo sarakstu varētu turpināt ilgi, lai pievērstu

jūsu uzmanību tam, ka jau ir izdarīts ļoti daudz darba ar

jaunatni un neformālās izglītības atzīšanā un vēl vairāk

darba ir priekšā. Darba, ko var darīt katrs, kas ir kaut

nedaudz ieinteresēts. Kas tieši tas varētu būt? Te būs

dažas idejas: šeit un šeit.

„Tautai nepieciešamas nevis abstraktas idejas, bet gan

vienkāršas patiesības.” /Antoine de Rivaroli/

Informācija sagatavota, izmantojot SALTO – Youth

izstrādāto metodisko materiālu „Unlocking Doors

to Recognition” un Eiropas Padomes izstrādāto

žurnāla „Coyote” jūnija numuru.

2011.gadā visā Eiropā tika atzīmēts Eiropas Brīvprātīgā

darba gads. Arī Latvijā notika daudz un dažādi

pasākumi, kas daudzus cilvēkus pirmo reizi iepazīstināja

ar brīvprātīgo darbu un rosināja interesi iesaistīties. Lai

nezaudētu radīto interesi, Izglītības un zinātnes

ministrija arī šogad turpina aktivitātes, kuru mērķis ir

popularizēt brīvprātīgo darbu jauniešu vidū, kā arī

informēt par ieguvumiem, iespējām un pieredzi, ko var

iegūt veicot brīvprātīgā darbu.

Ne viens vien brīvprātīgā darba veicējs ir atzinis, ka tieši

brīvprātīgā darbs tam ir devis prasmes un zināšanas,

pieredzi un kontaktus, kas palīdzējuši turpmākajā

karjerā. Daudziem tas ir palīdzējis saprast, vai izvēlētais

studiju virziens tiešām ir tas, kam veltīt turpmāko

profesionālo dzīvi. Jauniešiem brīvprātīgā darbs ir reāla

iespēja, kas būtu jāizmanto katram, kas domā par savu

nākotni.

Oktobrī Brīvprātīgo brigāde, kas sastāvēja no

sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un jauniešiem –

pieredzējušiem brīvprātīgā darba veicējiem, viesojās 10

Latvijas skolās visos reģionos: Rīga, Salaspils, Jēkabpils,

Līvāni, Dundaga, Liepāja, Valmiera, Alūksne un

Rēzekne. Kopā ar šo skolu skolēniem Brīvprātīgo brigāde

veica dažādus labus darbus, kurus ieteica kāda vietējā

nevalstiskā organizācija vai pašvaldība. Vēlāk

Brīvprātīgo brigāde, kopā ar skolēniem, kas piedalījās

darbos, dalījās iespaidos savā skolā ar pārējiem

skolēniem, skolotājiem un saviem vecākiem. Te arī

varēja uzzināt par brīvprātīgā darba iespējām ne tikai

Latvijā, bet arī citviet Eiropā.

„Brīvprātīgais ir ieguvējs šodien un rīt”

7

Jauniešu diena Gulbenē

Jauniešu diena Gulbenē tradicionāli notiek katru gadu

pilsētas svētku ietvaros – jūlija pēdējā piektdiena jau

vairākus gadus vienmēr ir veltīta jauniešiem. Tā iegājies,

ka katru gadu Jauniešu dienai ir sava tematika. Ir bijis

gan talantu konkurss, gan jauniešu sporta diena, gan hip-

hop stilā u.c.

Šogad tēma bija zaļais, alternatīvas un aktīvais

dzīvesveids. Par un ap to tad arī tika organizētas

dažādas aktivitātes. Vēl pirms oficiālās Jauniešu dienas

atklāšanas visiem bija iespēja piedalīties pozitīvajā

riteņbraukšanā "Gulbenes ciskudrillis", kas noslēdzās pie

kultūras centra, kur savukārt uzreiz ar eko-elektro-velo

gājienu uz skvēru sākās Jauniešu diena.

Bija gan dažādas darbnīcas (auduma maisiņi, pudeļu

korķu šeikeru, paklāja tamborēšana no vecajiem

audumiem), gan mākslinieciskākas izdarības, gan

izzinošas (eko pēdas mērīšana un elektromobiļa pētīšana

un izbraucieni) un sportiskas aktivitātes (izpaudās vietējo

jauniešu – ekstrēmo sporta veidu piekritēju – biedrība

„Gulces Gēns”).

Vēlāk vakarpusē uzstājās beļģu jauniešu deju grupa, bet

noslēgumā kultūras centra iekšpagalmā visiem bija

iespēja izlēkāties enerģiskās grupas "Oranžās brīvdienas"

pavadījumā. Kas būs nākamgad? To mēs jau zinām!

Atkal kaut kas jauns. Gaidiet!

Informāciju sagatavoja Gulbenes novada jaunatnes

lietu speciāliste Liene Dembovska

Ceļš uz pirmajām Madonas

novada Jauniešu dienām

Virziens ir svarīgāks par ātrumu. (Autors nezināms)

Katram notikumam ir sava vēsture, un ja runājam par

Jauniešu dienām Madonā tās domās un idejās tika

auklētas jau sen. Tāpēc, mazs ieskats to tapšanas

vēsturē.

2008.gada rudens skolēnu pašpārvalžu sanāksmē tiek

nolemts, lai jaunatnes darbs notiktu nepārtraukti,

nevis no semināra uz semināru un citām atsevišķām

epizodēm - nepieciešams dibināt rajona jauniešu domi.

2009.gada janvāris notiek jauniešu kongress, kurā tiek

dibināta Madonas rajona jauniešu dome un ievēlēts

pirmais tās sastāvs. Plānojot darbus pavīd ideja par

Jauniešu dienas organizēšanu. Turpmākos gadus (līdz

pat šai dienai) jauniešu dome – nu jau Madonas novada

jauniešu dome (MNJD) uzņem „apgriezienus”, tiek

realizēti daudzi jauki projekti, doma par Jauniešu

dienu netiek atmesta, bet tās vēl nenotiek.

2012.gada 15.maijs Madonā tiek atklāts Madonas

novada jaunatnes multifunkcionālais centrs, kura

atklāšanā tiek aicināti piedalīties arī bijušie jauniešu

domes līderi. Svētkos piedalījās arī kādreizējā MNJD

valdes locekle, šobrīd studente Kristiāna Štāla. Un kā

pati Kristiāna teica, atklāšanas pasākumā,

sentimentālu sajūtu vadīta atcerējusies par

kādreizējiem sapņiem, idejām un sapratusi, ka vēlas ko

paliekošu dāvināt novada jauniešiem.

Foto: Kristiāna Štāla

Un tā laikā no 15.maija līdz 4.augustam tika saaicināti

esošie, bijušie MNJD jaunieši un citi interesenti un

tapa pirmās Madonas novada Jauniešu dienas

darba grupa. Jaunieši plānoja aktivitātes, tikās ar

Bērnu un jauniešu centra direktori G.Kļaviņu, novada

domes priekšsēdētāja vietnieku A.Lungeviču, novada

kultūras nodaļas vadītāju J.Kļaviņu un saņēma

atbalstu no novada pašvaldības. Tika meklēti

atbalstītāji un sponsori, informēti jaunieši, līdz

2012.gada 4.augustā Madonā notika pirmā

Madonas novada Jauniešu diena, tā pulcēja ap 80

dalībniekus.

JAUNIEŠU DIENAS 2012

8

2011.gadā Jēkabpils jauniešu diena jau tapa kopā ar

biedrību „Streetbasket”, piedāvājot vairākas Ghetto

games sacensības. 2011.gadā jauniešu dienu jau

apmeklēja aptuveni 500 jauniešu, kas ir divkārt vairāk

nekā pirmajā Jēkabpils jauniešu dienā.

Savukārt 2012.gada 2.jūnijā norisinājās jau trešā

Jēkabpils jauniešu diena. Arī šogad tā tapa sadarbībā

ar biedrību „Streetbasket”, iekļaujot Jēkabpils jauniešu

dienu kā vienu no Ghetto festivāla posmiem. Jauniešu

dienas ietvaros notika „Ghetto Basket”, „Ghetto

Dance”, „Ghetto Football” un ielu vingrošanas

sacensības, kā arī skeitparka sporta veidu sacensības

BMX, skeitborda un „inline” disciplīnās.

Tāpat jauniešu dienas ietvaros stadionā varēja

piedalīties volejbola, florbola, šaha un galda hokeja

sacensības, ko rīkoja Jēkabpils sportisti un aktīvisti..

Šajā gadā bija vērojama patiesi liela dalībnieku

atsaucība visu sporta veidu sacensībās. Jauniešu dienu

Jēkabpilī apmeklēja aptuveni tūkstotis sportistu no

visiem Latvijas reģioniem Ekstrēmo sporta veidu

profesionāļi pēc Jauniešu dienas atzina, ka Jēkabpils

skeitparks ir viens no pieciem labākajiem skeitparkiem

Latvijā un Jēkabpils ir viena no retajām pilsētām, kas

regulāri to atjauno, lai sniegtu iespēju jauniešiem

trenēties un aizvadīt Latvijas mēroga sacensības.

Pasākuma ietvaros notika Jauniešu dienas atklāšanas

brīdis, jauno izpildītāju koncerts, rādīta jauniešu teātra

izrāde, notika komandu orientēšanās sacensības

„Jaunieši Madonā” un apbalvošanas ceremonija ar

noslēguma koncertu. Visas dienas garumā bija

apskatāma foto izstāde „Madona –jauniešiem draudzīga

pilsēta”, darbojās foto stūrītis, notika bezmaksas

kinoseansi, kā arī katram bija iespēja izkrāsot kādu

gabaliņu no jauno mākslinieču veidotās gleznas un

piedalīties veiklības, erudīcijas un komandas gara

stiprināšanas darbnīcās.

Un tā pirmā Madonas novada Jauniešu diena jau ir

vēsture, bet zināms, ka novada jauniešu rudens forumā

š.g. 12.-13.oktobrī notiks ne tikai MNJD vēlēšanas , bet

grupās tiks spriests arī par nākošo Jauniešu dienu, un

kas to zina varbūt par vairākām Madonas novada

Jauniešu dienām.

Informāciju sagatavoja: Madonas novada

jaunatnes lietu metodiķe Nadja Niedrīte

Jēkabpils jauniešu diena –

vērienīgākais jauniešu pasākums

Jēkabpilī

2010.gadā Jēkabpils jauniešu dome vērsās Jēkabpils

pilsētas pašvaldībā ar iniciatīvu – pilsētā pirmo reizi

tās vēsturē rīkot Jauniešu dienu. Ar pašvaldības

atbalstu 2010.gada augusta nogalē Jēkabpils Mežaparkā

tika rīkota pirmā jauniešu diena, kuras apmeklētāji

varēja apmeklēt dažādas radošās darbnīcas, piedalīties

volejbola, strītbola un futbola sacensībās, vērot kā

uzstājas dažādas jauniešu grupas, lūkoties ekstrēmo

sporta vedu paraugdemonstrējumos, un vēl daudz un

dažādas aktivitātes. Ņemot vērā šo un citas Jēkabpils

jauniešu domes iniciatīvas, 2011.gadu Jēkabpils

pilsētas pašvaldība pasludināja par jauniešu gadu

un kā vienu no budžeta prioritātēm izvirzīja „pasākumus

jauniešu izaugsmei, konkurētspējai un iekļaušanai

sabiedrībā”, paredzot pašvaldības budžetā atsevišķu

finansējumu jauniešu pasākumiem.

9

Jēkabpils jauniešu dienā jauniešiem tiek piedāvāta

iespēja gan vērot aizraujošas sacensības, gan pašiem

veidot komandas un vai pierādīt sevi individuāli gan

ekstrēmajos, gan tradicionālajos sporta veidos, tādējādi

popularizējot aktīvu un sportisku dzīvesveidu. Jauniešu

dienā ik gadu liels skaits jauniešu veic arī brīvprātīgo

darbu.

Jēkabpils jauniešu diena jau kļuvusi par tradicionālu un

vērienīgāko jauniešu pasākumu Jēkabpilī. Jēkabpils

pilsētas pašvaldība augstu novērtē Jēkabpils jauniešu

iniciatīvu, jo visas Jauniešu dienas aktivitātes rīko un

nodrošina tieši Jēkabpils jaunieši!

Informāciju sagatavoja: Jēkabpils pilsētas

jaunatnes lietu speciāliste Lāsma Skļarska

Stopiņu novada Jauniešu diena

Stopiņu novada 125.gadadienas svētku nedēļas ietvaros

20.augustā Līgo parka estrādē notika Stopiņu novada

Jauniešu diena, kuras ietvaros jauniešiem bija iespēja

piedalīties dažādās aktivitātēs.

Jauniešu diena sākās ar Greentrials Bike Tour šovs, kur

Green Trials komanda rādīja savus ekstrēmos trikus ar

riteņiem. Turpinājumā jauniešiem bija iespēja piedalīties

biedrības „ Reāls piedzīvojums” dažādās aktivitātēs –

skūtā papagaiļa mešana, šķēpa mešana u.c., pa to laiku

uzstājās jauniešu grupa „ The Citizens”.

Pasākuma laikā jaunieši iepazinās ar jauniešu

organizācijām Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne” un

„Klubs Māja" un piedalījās viņu piedāvātajās aktivitātēs.

Pasākums noslēdzās ar skaņas un gaismas

priekšnesumu mūsdienīgā mūzikas ritmā

Informāciju sagatavoja: Stopiņu novada jaunatnes

lietu speciālists Sergejs Andrejevs

Jauniešu aktivitātes Ilūkstē

Šovasar Ilūkstes novada Sociālais dienests sadarbībā ar

Ilūkstes novada pašvaldību piedāvā Ilūkstes novada

jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu ar mērķi popularizēt

brīvprātīgo darbu un tā nozīmi aktīvas pilsonības un

līdzdalības veicināšanā Ilūkstes novadā. Viena no

brīvprātīgā darba aktivitātēm, ko jaunieši veica ir

Jaunatnes buss. Jaunatnes busa ideja ir dot iespēju

lauku jauniešiem apgūt radošās prasmes, kā arī

pilnveidot savas zināšanas jaunatnes darba organizācijā.

Ilūkstes novada jaunieši paši izdomā radošo darbnīcu

saturu un dodās ar busu pa novada ciemiem. Jaunatnes

busa ideja radās 2011. gadā. Sadarbojoties ar igauņu

jauniešiem, Ilūkstes novada jaunieši īstenoja

starptautiskās jauniešu iniciatīvas projektu

„YouthLand.” Projekta galvenā ideja bija veicināt

jaunatni apzināt savas iespējas un sekmēt jauniešu

iniciatīvu attīstību, to izmantotību reģionu attīstībā, lai

veicinātu jauniešu līdzdalību pilsoniskās sabiedrības

veidošanā. Viena no projekta aktivitātēm, kuru jaunieši

īstenoja bija Jaunatnes buss – autobuss, kuru jaunieši

paši piepilda ar darbnīcām un braukā pa novada

ciemiem piedāvājot bērniem un jauniešiem radošās

darbnīcas. Jaunatnes busa ideja bija veiksmīga un guva

lielu atsaucību. Līdz ar to, Ilūkstes novada jaunieši,

kuri piedalījās projektā vienojās ar Ilūkstes novada

pašvaldības atbalstu turpināt Jaunatnes busa

darbnīcas arī šogad.

Ilūkstes novada svētku ietvaros šogad vesela diena tika

veltīta jauniešiem – Ilūkstes novada cerībai un

nākotnei. 24.augustā visi 13 - 25 gadus veci Ilūkstes

pilsētas un novada pagastu iedzīvotāji varēja pulcēties

Ilūkstes stadionā, lai piedalītos dažādos interesantos un

jautros pasākumos, kuru klāsts bija visai plašs.

Jaunieši varēja spēlēt ūdensbolu, mēroties spēkiem

basketbola soda metienos, kā arī noskaidrot, kurš

izrādīsies veiklāks, ātrāks un atjautīgāks dažādās

neparastās stafetēs. Rokdarbnieki varēja veidot

skaistas puķes no kreppapīra un auduma.

10

Olaines novada Jauniešu diena’12

1. septembrī Olaines novada pašvaldība otro gadu rīkoja

svētkus jauniešiem ar daudz un dažādām interesantām

aktivitātēm- „Olaines novada Jauniešu diena’12”.

Jauniešu dienas aktivitātes norisinājās 2012. gada

pavasarī atklātajā Olaines Mežaparkā. Baudīt Jauniešu

dienas aktivitātes kuplā skaitā ieradās ne tikai paši

jaunieši, bet arī bērni un pieaugušie.

Jauniešu dienu atklāja foto orientēšanās sacensības,

kurās piedalījās 11 komandas. Ļoti lielu atsaucību guva

6 metrus augstais kāpšanas tornis, aptuveni 100

metrus garais trošu nobrauciens un kāpšana pa kastēm.

Vienam no dalībniekiem izdevās, kāpjot pa kastēm,

salikt vertikālu torni no 26 kastēm, aptuveni 6,5 metru

augstumā.

Visas dienas garumā darbojās informācijas telts, kur

bija iespēja spēlēt lielformāta spēli „Jaunatneslietas.lv”,

uzzināt sev interesējošo informāciju par Jaunatnes

starptautisko programmu aģentūru un piedalīties

dažādās viktorīnās. Akcijā „Iesien savu PET pudeli”

tika saplacinātas un kopējā striķī iesietas 175 pudeles

un 24 glāzītes.

Vēstures rekonstrukcijas klubs Rodenpoys ļāva

ielūkoties 14. gadsimta notikumos, rādīja zobencīņas

paraugdemonstrējumus un iesaistīja Olaines jauniešus

kaujas apmācībā. Radošā darbnīca, kur varēja

apgleznot somiņas un maskas, guva ļoti lielu atsaucību

no bērnu puses. Arī lapenē, kur norisinājās spēļu

kaujas, bija liela rosība. Karjeras konsultāciju lapene

bija iekārtota ļoti omulīgi un jaunieši nepiespiestā

atmosfērā varēja uzzināt sev nozīmīgu informāciju.

Skatītājus priecēja jauks jauniešu projekta „Olaine

draudzīga pilsēta” noslēguma koncerts, kur jaunieši

izpildīja dažādas dziesmas latviešu, krievu un angļu

valodā. Skatītāji bija sajūsmināti par aizraujošo Ielu

vingrotāju šovu. Savukārt Armreslingā, lai parādītu cik

kuram spēcīgas rokas, sapulcējās 29 dalībnieki.

Šogad novadniekiem tika dota unikāla iespēja pārbaudīt,

cik labi viņi pazīst Ilūkstes pilsētu, jo Jauniešu dienas

laikā tika sarīkota foto orientēšanās, kur dalībniekiem

tika iedotas Ilūkstes bildes, kuras uzņemtas laika posmā

no 1950. līdz 1980. gadam un kurās attēloti dažādi

objekti. Visus šos objektus bija jāatrod un jānofotografē,

kā arī jāizpilda dažādi interesanti uzdevumi.

Ļoti aktīvi šogad jaunieši veidoja zirgus – Ilūkstes

pilsētas simbolu. Jauniešu dienas noslēgumā bija

sarīkota izjāde uz saviem paštaisītajiem rikšotājiem, kas

ieguva jo īpašu skatītāju sajūsmu. Izjādes, stafešu, soda

metienu un foto orientēšanās uzvarētājiem Ilūkstes

novada pašvaldība sarīkoja balvas. Visu pasākumu

organizēja un vadīja novada aktīvākie jaunieši. Tomēr

jauniešiem palīgā nāca arī draugi no kaimiņu novadiem,

kuri piedāvāja pārbaudīt savu līdzsvaru, uzkāptu klinšu

sienā, izpētīt dažādus neparastus kukaiņus un prusakus,

izveidot skaistu rokassprādzi, spēlēt galda spēles, kur

ejamā kauliņa vietā ir pats spēlētājs. Tas viss padarīja

24. augustu par īpašu dienu šī gada kalendārā.

Par īpašu novada svētku rozīnīti šogad kļuva jauniešu

sarīkotā paštaisīto kuģīšu regate, kas notika 26.augustā

Ilūkstes upē.

Stāvot krastā un vērojot šīs, jāsaka, visai amizantās

sacensības, sejā neviļus uzplaukst smaids. Kuģīši - visi

tik dažādi – burinieki, koka, netradicionālie un nākotnes

kuģi, peldot pa straumi, spēja izraisīt tiešām pārsteidzoši

lielu ātrumu. Šī regate vienoja vecākus ar bērniem, kuri

kopīgi ar saviem mazuļiem meistaroja kuģīšus, kā arī

pulcināja draugus, kas veidoja savu komandu un

izgatavoja vienu lielu kuģi. Tik jauki bija no malas vērot,

kā mazie patiesi juta līdzi savam kuģītim. Bērnu vēlme,

lai tieši viņu paštaisītais brīnums finišē pirmais, bija

skaidri nolasāma viņu mazajās, apbrīna pilnajās sejiņās.

Jaunieši gan savās emocijās bija atturīgāki, tomēr pēc

spīduma viņu acīs varēja saprast, ka šīs sacensības viņus

patiesi aizrāva.

Un, protams, peldes uzvarētāji tika apbalvoti ar kausiem

un piemiņas balvām. Regates jaunākie dalībnieki

saņēma piepūšamos glābšanas riņķus, lai turpmāk ne

tikai viņu kuģi jūtas droši Ilūkstes upes dziļumos, bet arī

šo kuģu mazie kapteiņi ne no kā nebaidās peldes laikā.

Par pašu oriģinālāko kuģi tika atzīts Pilskalnes

komandas nākotnes kuģis. Šogad Ilūkstē tika aizsākta

jauna, skaista tradīcija – paštaisīto kuģīšu regates

rīkošana.

Informāciju sagatavoja: Ilūkstes novada jaunatne

11

Guncha Beatbox priecēja skatītājus ar vokālajām

perkusijām. Pēc tam estrādi ieskandināja puišu grupas

„Mono” un Samantas Tīnas koncerts. Noslēgumā

aktīvākie iedzīvotāji diskotēkā dejoja līdz pat 2 naktī. Visas dienas garumā bija iespēja, piedaloties dažādās

aktivitātēs, krāt zīmodziņus. Bija nepieciešams sakrāt 3

zīmodziņus, lai piedalītos izlozē. Šī aktivitāte guva

atsaucību, jo izlozes kastē tika iemestas 211 lapiņas.

Olaines novada pašvaldībai Jauniešu dienas rīkošanā

palīdzēja Olaines Pieaugušo izglītības centrs, Olaines

Sporta centrs, Olaines Kultūras centrs, Olaines Jauniešu

padome, Bērnu un jauniešu sociālā atbalsta centrs

„Olaks”, SIA "AJZ consulting", A/S „Olaines ūdens un

siltums” un 46 brīvprātīgie palīgi.

Informāciju sagatavoja: Olaines novada jaunatnes

lietu speciāliste Agnese Skarstāne

Daugavpils Jaunatnes

departamenta ziņas

Modes skate "SENIORI, JUNIORI UN MODE"

2012. gads tiek atzīmēts, kā Eiropas aktīvas novecošanas

un paaudžu solidaritātes gads. Šajā gadā Latvijā notiek

pasākumi vecāka gadagājuma paaudzes cilvēku

aktīvākai iesaistei sabiedrības dzīvē. Arī Daugavpils

pilsētas domes Jaunatnes departaments ir piedalījies

šajā aktivitātē un sadarbībā ar Daugavpils pilsētas

domes Sociālo lietu pārvaldi, Sociālās aprūpes un

rehabilitācijas dienas centra klubu ”Literatūra. Māksla.

Cilvēks” un NVO „Varavīksne” organizēja modes skates

pasākumu „Seniori, juniori un mode”.

Pasākuma mērķis bija parādīt, ka sieviete ir skaista

jebkurā vecumā un katram dzīves posmam ir sava

pievilcība un šarms. Modes skates laikā klātesošie ne

vien gūs estētisko baudījumu, bet arī uzzināja daudz

jauna par skaistumindustrijas un modes pasauli, par tās

vēsturi, attīstību un izaugsmi.

URBANSTYLE 2012

Starptautiskais ielu kultūras festivāls „URBANSTYLE

2012” šogad notika 12. maijā, ko organizēja Daugavpils

pilsētas domes Jaunatnes departaments sadarbībā ar

STOPTIME Dance Studio.

Festivāla laikā Daugavpils skeitparka teritorijā notika

sacensības ekstremālajos sporta veidos, deju šovu

sacensības un deju komandu hip-hop un breakdance

battle, kā arī graffiti festivāls un RAM mūzikas

izpildītāju uzstāšanās. Festivāla tiesneši bija aicināti no

Eiropas, kas ne vien vērtēja festivāla dalībnieku līmeni

un prasmes, bet arī sniega apmācības klases mūsu

pilsētas jauniešiem.

Festivālā piedalījās 17 komandas no dažādām Latvijas

pilsētām - Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Rēzeknes,

Rīgas, Jēkabpils, kā arī dažādu stilu dejotāji no Viļņas,

Grodņas, Minskas, Mogiļovas, Polockas,

Novopolockas, Londonas un Kijevas!!!

Mūsu pilsētā festivāls „URNANSTYLE 2012” noritēja jau

ceturto reizi, pirmo reizi tas tika organizēts 2009.gadā,

kad par pasākuma iniciatoru un organizatoru

uzstājās Daugavpils DJSchool un STOPTIME Dance St

udio. Savukārt, sākot ar 2010. gadu, festivāls notika ar

Jaunatnes lietu nodaļas un Kultūras pārvaldes

atbalstu, bet šogad to organizē Jaunatnes

departaments.

Ielu kultūras festivāls „URBANSTYLE 2012” – tie ir

svētki ne vien aktīvai jaunatnei, bet arī mūsu pilsētas

brends, ko pazīst jaunieši ne vien Latvijā, bet arī

Baltijā! Ceram, ka ar kopīgiem spēkiem mūsu festivāla

līmenis sasniegs Eiropas līmeni, kas būs par labāko

pierādījumu tam, ka Daugavpils pretrunā visām

prognozēm – jauniešu pilsēta!

12.klašu skolēnu tusiņš

18.maijā, kad visās skolās noskanēja pēdējais zvans,

Jaunatnes departaments aicināja visus 12. klašu

skolēnus, to draugus un vecākus uz Svinīgo gājienu, kas

notika no dzelzceļa stacijas līdz Vienības laukumam,

kur visus absolventus gaudīja 10 metrus gara Roku

nospiedumu siena, kur katram skolēnam bija iespēja

iemūžināt savu roku nospiedumu ar košām krāsām,

kopīgi veidojot uzrakstu “SKOLĒNI 2012”.

Svinīgais pasākums notika Latviešu Kultūras Centrā,

un to atklāja Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna

Kulakova. Tāpat apsveikuma vārdus un labus

vēlējumus izteica Vispārējās un profesionālās izglītības

pārvaldes vadītāja Marina Isupova un Jaunatnes

departamenta vadītājs Teodors Bikovskis. „12.klašu

skolēnu tusiņa” programmā skolēnus gaidīja mūzika,

foto-stūris visiem jautro bilžu cienītājiem, grupas „Stage

On” uzstāšanās, dažādas aktivitātes un konkursi.

EURO 2012

Sadarbības līguma starp Harkovu un Daugavpili

ietvaros 2. jūnijā trīs aktīvi jaunieši no mūsu pilsētas

jauniešu organizācijām piedalījās Brīvprātīgo nometnē

„EURO 2012”, kas notika Harkovā. Ar mērķi nodrošināt

komfortablu viesu uzturēšanos Eiropas Futbola

čempionāta laikā uz nometni devās Jevģēnijs Garkuļs

(Sambo un džudo centrs „SINGITAJ”), Ivars Račko

(biedrība „J.ORG”) un grupas vadītāja Nataļja

Demjaņenko (Sociālo brīvprātīgo biedrība

„ODIN/VITA”).

Pirmajās dienās, no 1.-4. jūnijam, brīvprātīgie pētīja

lielāko pilsētu Ukrainas austrumos Harkovu, kā arī

iepazinās ar dažādu sporta objektu, viesnīcu, medicīnas

iestāžu u.c. svarīgu objektu atrašanās vietām.

Nākamajās desmit dienās, no 7.-17.jūnijam, jaunieši

strādāja par dažādu valstu delegāciju vadītājiem un

tulkiem, kā arī palīdzēja fanu zonā.

Jaunieši bija gandarīti par šo iespēju, jo tā bija milzīga

pieredze un iegūti jauni draugi. Pēc braucina

brīvprātīgie tikās ar domes priekšsēdētājas 1.vietnieku

V.Azareviču un pasniedza suvenīrus no sadraudzības

pilsētas Harkovas.

Azareviča kungs izteica prieku, ka pilsētā ir tādi aktīvi,

darboties griboši jaunieši, kuri vēlas iegūt pieredzi un

strādāt. Viņš cer, ka šī brīvprātīgo kustība pilsētā kļūs

arvien plašāka un aizraus arī citus jauniešus. Domes

priekšsēdētājas 1.vietnieks pateicās brīvprātīgajiem par

to, ka viņi godam ir nesuši Daugavpils vārdu un

parādījuši savu vēlmi strādāt un palīdzēt tik liela un

nozīmīga pasākuma organizēšanā.

12

Jauniešu festivāls „ARTIŠOKS”

Jauniešu festivāls ARTIŠOKS – tas ir ikgadējais

pasākums, kas apvieno dažādas jauniešu organizācijas

un dažādu interešu grupas. ARTIŠOKS tā ir sporta,

mūzikas, radošo darbnīcu un ekstrēma teritorija, kur

katram ir iespēja izteikt savu viedokli, dalīties ar jaunām

idejām un piedalīties ekstra apmācību klasēs, dažāda

veida pasākumos, atrakcijās un konkursos. Tā ir

teritorija, kur katrs var izmēģināt sevi bruņinieka,

dejotāja, joga, sportista vai pat tiesneša lomā. Jauniešu

festivāls ARTIŠOKS rīkots ar mērķi iepazīstināt

jauniešus ar iespējām lietderīgi pavadīt brīvo laiku

Daugavpils pilsētā, atbalstot visdažādākās intereses,

radošo pieeju un aktīvu, veselīgu dzīves veidu.

Šogad jauniešu festivāls notika 8. septembrī Centrālajā

parkā, kur piedalījās ap 40 organizācijām no Daugavpils

un rajona. Festivālu atklāja Daugavpils Domes

priekšsēdētāja Žanna Kulakova, kura uzsvēra, ka pilsētā

veidojas vēl viena skaista un interesanta tradīcija -

festivāls Artišoks. Festivāla dalībniekus sveica arī

Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes vadītāja

Marina Isupova.

Festivāls sākās ar velobraucienu, kurā piedalījās vairāk

nekā 100 braucēju. Velobrauciens notika pa pilsētu un

noslēdzās Centrālajā parkā, kur dalībnieki ieradās uz

pašu festivāla atklāšanu. Tāpat jāatzīmē, kas viena no

nozīmīgākajām sporta aktivitātēm ARTIŠOKĀ bija

Atklātās sacensības boksā „Domes kauss”. Vislielāko

apmeklētāju uzmanību pievērsa graffiti, karate, džiu –

džitsu un džudo meistarklases, ļoti populāras bija dažādu

virzienu deju sacensības un uzstāšanās, kā arī

skeitbordistu un ekstrēmo sporta veidu pārstāvju

priekšnesumi.

Tāpat liels prieks, ka mūsu ideja par sava zīmola

radīšanu – konfektēm „Artišoks” – arī iepatikās festivāla

dalībniekiem un viesiem. Jauniešu festivāls noslēdzās ar

grandiozo uguns šovu un stundas koncertu no Rassella

un Eirovīzijas zvaigznes Sabīnes Berezinas.

Jaunatnes departaments pateicas visām organizācijām,

brīvprātīgajiem un visiem apmeklētājiem par fantastisko

festivālu!!!

Informāciju sagatavoja: Daugavpils pilsētas

Jaunatnes departamenta speciālistes Edīte

Ivanova un Evita Lukša

13

Septembris Rīgā kā allaž -

Jauniešu mēnesis

Jau septīto gadu septembris Rīgā kā allaž ir Jauniešu

mēnesis, kad katru nedēļu pilsētas parkos un laukumos

notiek dažādi izglītojoši, sportiski, radoši un izklaidējoši

pasākumi jauniešiem. Šogad Jauniešu mēnesis aicināja

iesaistīties deviņos pasākumos, un informācija par tiem

no jūlija ir pieejama interneta vietnē

www.jauniesumenesis.lv.

„Zem viena jumta” Mūzika no NU UN,MUSIQQ...

aktivitātes, organizācijas, iPod nano, loterija,

Staburadzes konditoru veidotā 110kg Selgas kūka - tas

viss un vēl vairāk skolēnus gaidīja 1. septembrī! Plašāka

info www.rsd.lv

„Nāc un piedalies” Viss par un ap Rīgas interešu

izglītību – varēja iepazīties, iesaistīties, un piedalīties

radošajās darbnīcās, sporta spēlēs un citās aktivitātēs.

Katrs izvēlējās kā lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku.

www.intereses.lv

„Extreme Party” ''Studentu paradīze 2012'' iesildošais

pasākums. Azarts, adrenalīns un asas sajūtas - tas viss

sportistu un aktīvu cilvēku izpildījumā, kas bailes

nezina. Vairāk www.studentuparadize.lv.

”Žurku skrējiens 2012” Varēja 2 stundu laikā sekot

līdzi 3 žurku piedzīvojumiem dimdošajā Rīgā! Jaunieši

izaicināja 25 komandas! Interesantais sižets pārsteidza

ne vienu vien komandu. Ieskaties sižeta 14:43 minūtē

http://www.tvnet.lv/online_tv/23658-lnt_zinas_20120908

„Caur darbiem un domām paaudzes satiekas”

Esplanādē - šaušana ar kaķenēm, iešana uz koka kājām,

izglītojoša filmu telts, praktiskas meistarklases, jaunie

mūziķi un īpašie viesi uz skatuves – diena, kad biedrība

„KultūrMānija” centās apvienot paaudzes!

Atvērto durvju dienā “Kaņierī” bija laipni gaidīts

ikviens jaunietis. Muzikālo performanču pavadībā

ikviens tiks iekļauts informācijas okeāna izziņā, rosināts

iedvesmoties, radīt idejas, atrast domubiedrus, kā arī

izpētīt brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un Eiropā.

www.kopnica.lv

„Radi Rīgu – rādi Rīgu” Visas dienas garumā 38

komandām bija iespēja piedalīties aizraujošā sacensībā,

iepazīstot Rīgas daudzveidību, izmantojot jebkādu

transporta līdzekli. Patīkams pārsteigums, ka neatkarīgi

no rezultāta visas komandas saņēma labas balvas un

spēles momentus fiksēja 10 fotogrāfi. www.izzini.lv

28.septembrī Rīgas domes sēžu zālē satikās Rīgas skolu

jaunie līderi! Vienreizēja iespēja diskutēt un apmainīties

14

viedokļos ar citiem, sēžot deputātu krēslos. Rīgas skolu

jaunieši - nepalaidiet garām! Rīgas Skolēnu dome aicina

iesaistīties www.rsd.lv.

Jauniešu mēnesi 29.septembrī noslēgs „Rīga –

piedzīvojumu pilsēta” Komandas sacentīsies savā

starpā risinot dažādus rēbusus, kā arī pierādīs veiklību

braucot laivā, spēlējot peintbolu un kāpjot klintīs. Pēc

apbalvošanas visus sagaida neliels akustiskais koncerts

Kārļa Kazāka un Kristapa Pujāta izpildījumā pie Cabo

cafe Ķīšezera krastā. www.piedzivojumagars.lv

Kā Jauniešu mēneša idejas autore varu teikt, ka

šogad esmu priecīga par 3 lietām:

1. Par jauno interneta vietni no jūlija

www.jauniesumenesis.lv, vidējais apmeklētāju skaits

dienā 90, iesākumam labi.

2. Tika izveidots konts Twitterī

https://twitter.com/JauniesuMenesis pateicoties

kuram ir vislielākais apmeklējums. Varu teikt, ka Google

Analytics man deva iespēju katru dienu iegūt pārskatu,

kas, kur, kad un kādu info pēta. Patīkami, ka ieejot

interneta vietnē, zem pasākumiem var lasīt pēdējās

sarunas twitterī, nemaz tur neesot.

3. Draugos tika atvērta oficiālā lapa

http://www.draugiem.lv/jauniesumenesis/, šeit gan

lielā piedāvājuma pēc rezultāti nav īpaši labi.

Visu pasākumu bildes varat apskatīt manā Picasa

albumā, jo fotografēšana ir vēl viena mana aizraušanās -

http://ej.uz/BaibaVarna

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Izglītības,

kultūras un sporta departamenta Sporta un

jaunatnes pārvaldes Jaunatnes nodaļas galvenā

speciāliste Baiba Vārna

Jauniešu iniciatīvas projekta „Veselā

miesā vesels gars” dalībnieki informē

par paveikto!

Jau otro gadu pēc kārtas Bolderājas jaunieši, kuri nāk no

dažādām sociālām grupām „Jaunatnes starptautisko

programmu aģentūrā” sadarbībā ar Nodibinājumu „C

Modulis” un Rīgas Sociālo dienestu bija iesnieguši

jaunieši iniciatīvas projektu, šoreiz ar nosaukumu

„Veselā miesā vesels gars”.

Projekta galvenā tēma bija saturīga brīvā laika

vecināšana, kas sevī ietver gan veselīga dzīvesveida un,

gan arī radošo aktivitāšu popularizēšana jauniešu vidū.

Projekta laikā jaunieši paši plānoja paredzētās

aktivitātes, kā arī piedalījās izglītojošos semināros par

cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un atkarību izraisošām

vielām. Taču projekta kulminācija bija divas radošās

darbnīcas, kurās jauniešiem tika dota iespēja, praksē

izmantot semināros gūtās zināšanas – radošās darbnīcās

iesaistot jauniešus ar īpašām vajadzībām un veicinot

diskusijas par atkarību izraisošām vielām jauniešu vidū.

Projekta noslēgumā, radošajās darbnīcās iesaistītie

jaunieši kopīgi devās uz Rīgas veco ļaužu pansionātu

„Stella Maris”, lai ar grafitti metodi attēlotu projekta

laikā gūtās emocijas un iespaidus.

Paši jaunieši kā lielāko ieguvumu min komunikācijas

prasmju uzlabošana, kā arī dzīvei tik nepieciešamā

komandas darba nozīmības izjušana, it īpaši

sadarbojoties ar jauniešiem no dažādām sociālajām

grupām, un jaunu draugu iegūšana. No sarunām ar

projektā iesaistītajiem jauniešiem ir atkal un atkal

dzirdamas atziņas, ka dodot mums iespēju, mēs varam,

gribam un spējam darīt!

Jauniešu iniciatīvas projekts “Veselā miesā vesels gars”

īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī

publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un

projekta finansētājiem nevar uzlikt atbildību par tajā

ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.