S T U D I J U U N Z I N Ā T N E S

A D M I N I S T R Ā C I J A

2013. GADA PUBLISKAIS

PĀRSKATS

RĪGA

2

SATURS

PRIEKŠVĀRDS ................................................................................... ................................................. 3

1. PAMATINFORMĀCIJA ................................................................................................................ .

5

1.1. IESTĀDES JURIDISKAIS STATUSS .......................................................................................

5

1.2. FUNKCIJAS, UZDEVUMI UN KOMPETENCE ..................................................................... . 6

2. FINANŠU RESURSI UN IESTĀDES DARBĪBAS REZULTĀTI ...............................................

10

2.1. VALSTS BUDŽETA FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS ................................................

10

2.2. STUDIJU KREDITĒŠANAS REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI ...................................................... 13

2.2.1. STUDIJU KREDITĒŠANA NO VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻIEM............................. 13

2.2.2. PIEDZIŅA UN TIESVEDĪBA STUDIJU KREDĪTU NO VALSTS BUDŽETA

LĪDZEKĻIEM LIETĀS ................................................................................................... . 14

2.2.3. STUDIJU UN STUDĒJOŠO KREDITĒŠANA NO KREDĪTIESTĀŽU LĪDZEKĻIEM

AR VALSTS VĀRDĀ SNIEGTU GALVOJUMU ........................................................... 16

2.2.4. KREDĪTU DZĒŠANA NO VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻIEM ................................... 19

2.2.5. KREDĪTAM PIELĪDZINĀTĀS STIPENDIJAS ZINĀTNISKĀ GRĀDA IEGUVEI

ADMINISTRĒŠANA....................................................................................................... . 20

2.3. ZINĀTNES PROJEKTI ............................................................................................................. . 22

2.4. NACIONĀLĀ KONTAKTPUNKTA DARBĪBA ..................................................................... . 25

3. PERSONĀLS ................................................................................................................................... .

26

4. KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU UN NĀKAMĀ GADA PLĀNOTIE PASĀKUMI ........

27

PIELIKUMI ........................................................................ ..................................................................

29

3

Priekšvārds

2013.gads studiju un studējošo kreditēšanā raksturojās ar pieprasījuma pēc studiju

un studējošo kredītiem samazinājumu. Salīdzinot ar 2012.gadu, pieprasījums pēc studiju

kredītiem 2013.gadā samazinājās aptuveni par 19 %, savukārt pieprasījums pēc studējošo

kredītiem samazinājās par 32 %.

Saskaņā ar 2013.gada 2.februāra izsoles rezultātiem, tiesības izsniegt un apkalpot

studiju un studējošo kredītus ieguva AS “SEB banka”. Atbilstoši 2013.gada valsts budžetā

noteiktajam un izsolītajam valsts galvojumam, studiju kreditēšanai varēja izmantot 19,750

miljonus latu, studējošo kreditēšanai – 8,977 miljonus latu.

2013.gadā no jauna tika noslēgti 2755 kredītlīgumi par kopējo kredītos izsniedzamo

līdzekļu apjomu 9,758 miljoni latu. Šajā skaitā tika noslēgti 2142 studiju kredītlīgumi par

7,678 miljoniem latu un 613 – studējošo kredītlīgumi par 2,080 miljoniem latu.

2013.gadā samazinājās pieprasījums pēc studiju kredītiem – tika noslēgts par 493

studiju kredītlīgumiem mazāk nekā 2012.gadā, kas atbilst studiju kredītos izsniedzamo

līdzekļu samazinājumam par 1,664 miljoniem latu. Attiecībā uz studējošo kredītiem –

2013.gadā tika noslēgts par 283 studējošo kredītlīgumiem mazāk nekā 2012.gadā, bet

studējošo kredītos izsniedzamo līdzekļu kopējais apjoms samazinājās par 0,952 miljoniem

latu.

2013.gadā turpinājās izsniegto studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem atmaksa un

dzēšana. Uz pārskata gada beigām izsniegtos studiju kredītus no valsts budžeta līdzekļiem ir

atmaksājuši 8433 kredīta ņēmēji, atmaksas vēl jāveic 5382 kredīta ņēmējiem.

Pārskata gadā tika nodrošināta studiju kredīta dzēšana 827 speciālistiem un studējošo

kredīta dzēšana 246 speciālistiem, kuri strādā Ministru kabineta apstiprinātajās profesijās.

Kopumā studiju kredīta dzēšanai tika izlietoti 0,096 miljoni latu un studējošo kredītu dzēšanai

– 0,059 miljoni latu.

Pārskata gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, daļa studentu neizmantoja viņiem

piešķirtos kredītus. Vienlaikus daudziem studentiem, kuri saņēma atbalstu studijām studiju un

studējošo kredītu veidā, šis atbalsts bija svarīgs un būtisks nosacījums, lai varētu uzsākt,

turpināt un arī sekmīgi pabeigt studijas.

Pārskata periodā tika turpināts darbs, lai nodrošinātu zinātnes projektu

administratīvās, finanšu un uzraudzības funkcijas. Atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta

finansējumam, tika īstenoti fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti: 69 tematisko

pētījumu projekti par kopējo summu 2,266 miljoni latu, 11 pētnieciskās sadarbības projekti

(56 apakšprojekti) par kopējo summu miljons latu, kā arī tika īstenotas 5 valsts pētījumu

programmas (kopā: 100 apakšprojekti) par kopējo summu 3,980 miljoni latu.

4

Nacionālais kontaktpunkts nodrošināja informāciju par Eiropas Kopienas 7.Ietvara un

Horizonts 2020 programmu zinātnes un tehnoloģijas attīstībai: par izsludinātajiem projektu

pieteikumu konkursiem un iespējām tajos piedalīties, par projektu sagatavošanu un

iesniegšanu, kā arī projektu atskaišu sagatavošanu un projektu auditēšanu.

2014.gadā tiek plānots sniegt valsts galvojumu studiju kredītiem 28,102 miljonu euro

apmērā, tāpat tiek plānots sniegt valsts galvojumu studējošo kredītiem 12,774 miljonu euro

apmērā.

2014.gadā turpināsies fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošana – šim

mērķim plānots izlietot 4,388 miljonus euro, kā arī valsts pētījumu programmu projektu

īstenošana – valsts pētījumu programmu projektiem plānots izlietot 5,691 miljonus euro.

Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons

5

1. PAMATINFORMĀCIJA

1.1. IESTĀDES JURIDISKAIS STATUSS

Studiju un zinātnes administrācija (turpmāk - Administrācija) ir izglītības un

zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno vienotu studentu

kreditēšanas politiku valstī un nodrošina studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbību

un attīstību. No 2009. gada 1.jūlija Administrācijas kompetencē ir fundamentālo, lietišķo

pētījumu un valsts pētījumu programmu projektu finansiālā uzraudzība un

administrēšana, kā arī Latvijas Nacionālā kontaktpunkta funkciju nodrošināšana

Eiropas Kopienas Septītā ietvara programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai

īstenošanā.

Administrācija izveidota ar Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojumu Nr.310

„Par Studiju fonda izveidošanu” (līdz 2009.gada 1.jūlijam Administrācijas nosaukums

„Studiju fonds”), un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta

noteikumiem Nr.719 „Studiju un zinātnes administrācijas nolikums”.

Pārskata periodā iestādes darbību reglamentēja šādi normatīvie akti:

Valsts pārvaldes iekārtas likums;

Augstskolu likums;

Izglītības likums;

Zinātniskās darbības likums;

Administratīvā procesa likums; 2004.gada 17.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.719 „Studiju un zinātnes

administrācijas nolikums”;

2001.gada 29.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.220 „Kārtība, kādā tiek

piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”;

2001.gada 29.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā tiek

piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”;

2001.gada 23.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.445 „Kārtība, kādā no

valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”;

2011. gada 29.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.227 „Fundamentālo un

lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība”;

2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.316 "Kārtība, kādā veicama

valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma

kontrole";

2006.gada 30.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.443 „Valsts pētījumu

programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība”;

2013.gada 11.decembra Ministru kabineta rīkojums Nr.619 “Par studiju kredīta

dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”;

2013.gada 11.decembra Ministru kabineta rīkojums Nr.620 “Par studējošo kredīta

dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

6

1.2. FUNKCIJAS, UZDEVUMI UN KOMPETENCE

Administrācijas galvenās funkcijas ir:

piedalīties studentu kreditēšanas politikas veidošanā valstī;

nodrošināt studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem;

koordinēt un administrēt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu;

administrēt un normatīvajos aktos par studiju kreditēšanu noteiktajos gadījumos

nodrošināt kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei

atmaksāšanu;

nodrošināt no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un

projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību, informācijas apkopošanu un

pieejamību;

nodrošināt Latvijas Nacionālā kontaktpunkta darbību Eiropas Kopienas 7.Ietvara

programmas un Horizonts 2020 programmas zinātnes un tehnoloģijas attīstībai

īstenošanā;

veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, Administrācija:

sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus studiju un studējošo

kreditēšanu reglamentējošu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu

izstrādei;

apkalpo aizdevumus, kas studējošajiem studiju maksas segšanai piešķirti no

valsts budžeta, administrē studiju kredītus, kā arī piedzen kredītus, kredītu

procentus un līgumsodus;

studiju un studējošo kreditēšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā nodrošina studiju kredītu un studējošo kredītu no

kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu administrēšanu;

apkopo informāciju par doktora studiju programmā pilna laika studējošajiem

un izmaiņām doktora studiju programmā pilna laika studējošo sarakstā,

sagatavo un izsniedz kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda

ieguvei atmaksas grafikus;

uzkrāj informāciju par kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda

ieguvei atmaksu, piedzen kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda

ieguvei pamatsummu, procentus un līgumsodu;

uztur datu bāzi par studiju kredītu ņēmējiem izsniegtajiem kredītiem no

valsts budžeta līdzekļiem, minēto kredītu un kredītu procentu atmaksu, kā arī

uzkrāj informāciju par studiju kredītu dzēšanu;

izveido un uztur datu bāzi par studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu

līdzekļiem pieprasītājiem, kredītu saņēmējiem, to statusa maiņu, kā arī uzkrāj

informāciju par minēto kredītu dzēšanu;

nodrošina studiju un studējošo kreditēšanu reglamentējošajos normatīvajos

aktos noteiktās informācijas apmaiņu starp augstākās izglītības iestāžu

kredītu piešķiršanas komisijām un kredītiestādēm;

sagatavo pārskatus par studiju un studējošo kreditēšanas norisi un

normatīvajos aktos noteiktajos termiņos tos iesniedz Izglītības un zinātnes

ministrijā, Finanšu ministrijā, augstākās izglītības iestāžu kredītu piešķiršanas

komisijām un citām institūcijām;

7

studiju un studējošo kreditēšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā nodrošina studiju un studējošo kredītu no valsts budžeta

līdzekļiem un kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

dzēšanu;

sagatavo valsts budžeta pieprasījumu kārtējam gadam, plāno līdzekļu apmēru

studiju kredītiem, izsniedzamo valsts galvojuma apmēru, līdzekļus studiju un

studējošo kredītu procentu starpības segšanai, līdzekļus studiju un studējošo

kredītu dzēšanai, studiju un studējošo kredītu atmaksas, kā arī līdzekļus studiju

un studējošo kreditēšanas administrēšanai; īsteno Eiropas Kopienas 7.Ietvara programmas un programmas Horizonts 2020

zinātnes un tehnoloģijas attīstībai Nacionālā kontaktpunkta koordinācijas un

atbalsta pasākumu projektus;

koordinē Eiropas Savienības un starptautisko pētniecības un tehnoloģiju

attīstības programmu darbību Latvijā; nodrošina fundamentālo un lietišķo pētījumu p rojektu īstenošanai un Valsts

pētījumu programmām piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu;

slēdz trīspusējos līgumus ar zinātnisko pētījumu projektu un zinātnisko

institūciju vadītājiem par finansējamo projekta izpildi;

pieņem, pārbauda un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā zinātnisko

pētījumu projektu izpildes pusgada un gada finanšu pārskatus;

sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā gada pārskatus par

zinātniskai darbībai piešķirtajiem un izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā

arī sagatavotos pārskatus ievieto mājas lapā;

nodrošina fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošanai un Valsts

pētījumu programmām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanas

uzraudzību un kontroli;

kontrolē piešķirtā finansējuma līdzekļu racionālu izlietošanu atbilstoši

normatīvajiem aktiem un iekšējo kārtību reglamentējošajiem dokumentiem;

izvērtē studiju un studējošo kreditēšanas politikas rezultātus un rezultatīvos

rādītājus;

veic saraksti ar valsts pārvaldes, sabiedriskajām un zinātniskajām institūcijām

par administrācijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un

institūcijās;

informē sabiedrību par Administrācijas darbību;

veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Finansējums Administrācijas funkciju īstenošanai tiek nodrošināts no valsts budžeta

apakšprogrammām:

03.04.00 „Studējošo un studiju kreditēšana”;

05.01.00 „Zinātniskās darbības nodrošināšana”;

05.12.00 „Valsts pētījumu programmas”;

42.01.00 „Iestāžu darbības nodrošināšana”.

Administrācijas struktūru veido trīs daļas: Studiju kreditēšanas daļa, Zinātnes projektu

daļa un Nacionālā kontaktpunkta daļa (3.4.attēls).

8

3.4.attēls

Studiju un zinātnes administrācijas struktūra

Studiju kreditēšanas daļa nodrošina studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Izsniedz un apkalpo valsts budžeta aizdevumus studējošajiem studiju maksas segšanai,

kā arī administrē kredītu atmaksas; uztur datu bāzi par izsniegtajiem studiju

kredītiem no valsts budžeta līdzekļiem, minēto kredītu atmaksu un kredītu dzēšanu;

nodrošina studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā

sniegtu galvojumu administrēšanu; nodrošina kredītam pielīdzinātās stipendijas

zinātniskā grāda ieguvei atmaksāšanu; nodrošina informācijas apmaiņu starp

augstākās izglītības iestāžu kredītu piešķiršanas komisijām un kredītiestādēm;

sagatavo Administrācijas valsts budžeta projektu kārtējam gadam; nodrošina finanšu

līdzekļu un materiālo vērtību grāmatvedības uzskaiti, sagatavo finansēšanas plānus,

pārskatus un bilances atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Zinātnes projektu daļa nodrošina fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai un

valsts pētījumu programmām piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu.

Slēdz trīspusējos līgumus ar zinātnisko pētījumu projektu un zinātnisko institūciju

vadītājiem par finansējamā projekta izpildi. Pārbauda no zinātniskajām

institūcijām saņemtos finanšu pārskatus, veicot kontroli par līdzekļu

izlietojumu. Pieņem, pārbauda un sagatavo iesniegšanai Izglītības un zinātnes

ministrijā un Latvijas Zinātnes padomē zinātnisko pētījumu projektu izpildes

pusgada un gada finanšu pārskatus. Sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes

ministrijā gada pārskatus par zinātniskajai darbībai piešķirtajiem un izlietotajiem

budžeta līdzekļiem, kā arī sagatavo pārskatus ievietošanai Latvijas Zinātnes

padomes un Administrācijas mājas lapā internetā. Nodrošina fundamentālo un

lietišķo pētījumu īstenošanai un Valsts pētījumu programmām piešķirtā valsts

budžeta finansējuma izlietošanas uzraudzību un kontroli pārbaudot finanšu

pārskatus un attaisnojošos dokumentus, kā arī veicot pārbaudes projekta

īstenošanas vietās. Veic Administrācijas finansēto pētījumu projektu un programmu

pārbaudes saskaņā ar izstrādāto kārtību un apstiprināto kārtēja gada pārbaužu plānu.

9

Sagatavo informatīvus materiālus par Zinātnes projektu daļas kompetencē esošajiem

jautājumiem ievietošanai Administrācijas mājas lapā.

Nacionālā kontaktpunkta daļa sniedz informāciju par 7.IP un H2020 struktūru, par

izsludinātajiem projektu pieteikumu konkursiem un iespējām tajos piedalīties.

Sniedz konsultācijas par tematiskajam prioritātēm un horizontālajām aktivitātēm.

Izplata informāciju zinātniskajām un citām ieinteresētajām institūcijām par septītā

ietvara programmas un programmas H2020 aktivitātēm, tai skaitā organizē

informācijas dienas, seminārus un citus informatīvus pasākumus. Sniedz

konsultācijas septītā ietvara programmas projektu sagatavošanas un īstenošanas gaitā.

Apkopo un analizē informāciju par Latvijas organizāciju līdzdalību septītā ietvara

programmā. Nodrošina informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas pētniecības

ģenerāldirektorātu un citu valstu nacionālajiem kontaktpunktiem par septītā ietvara

programmas jautājumiem. Savas kompetences ietvaros pārstāv Latvijas Nacionālā

kontaktpunkta viedokli starptautiskajās organizācijās un institūcijās, darba grupās,

komisijās un sanāksmēs. Sagatavo informatīvus materiālus par Nacionālā

kontaktpunkta daļas kompetencē esošajiem jautājumiem ievietošanai Administrācijas

mājas lapā.

Pārskata gada galvenie uzdevumi (prioritātes, pasākumi)

Studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu koordinēšanas un administrēšanas nodrošināšana;

Studiju kreditēšanas no valsts budžeta līdzekļiem turpināšanas atbilstoši iepriekš

noslēgtajiem studiju kredītlīgumiem nodrošināšana;

Parādu summu piedziņas nodrošināšana tajās studiju kredītu lietās, kurās kredīta ņēmēji

nav veikuši maksājumus vai neveic tos regulāri;

Studiju un studējošo kredīta dzēšanas no valsts budžeta līdzekļiem speciālistiem, kuri

strādā Ministru kabineta apstiprinātajās profesijās nodrošināšana;

Kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei administrēšanas un

normatīvajos aktos par studiju kreditēšanu noteiktajos gadījumos atmaksāšanas

nodrošināšana;

No valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu

administratīvās un finansiālās uzraudzības, informācijas apkopošanas un pieejamības

nodrošināšana;

Latvijas Nacionālā kontaktpunkta darbības Eiropas Kopienas 7.Ietvara programmas

un programmas Horizonts 2020 zinātnes un tehnoloģijas attīstībai īstenošanā

nodrošināšana.

10

2. FINANŠU RESURSI UN IESTĀDES DARBĪBAS REZULTĀTI

2.1. VALSTS BUDŽETA FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

Līdzekļus kredītu procentu starpības segšanai, kredītu dzēšanai, zinātnes projektu

finansēšanai, kā arī administrēšanas izdevumu segšanai veido dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem. Administrācijai 2013.gadā piešķirtās dotācijas apmērs uzturēšanas izdevumu

segšanai no apakšprogrammas 42.01.00 „Iestāžu darbības nodrošināšana” sastāda 251921 latus

(2.1.tabula). No minētajiem līdzekļiem 204805 lati paredzēti atlīdzībai, 46381 lati – precēm un

pakalpojumiem, 735 – kapitālajām iegādēm. Apakšprogrammas 42.01.00 „Iestāžu darbības

nodrošināšana” budžeta izpilde sasniedz 97.9% no plānotājiem 2013.gada rādītājiem.

Studiju un studējošo kreditēšanai finansējums no apakšprogrammas 03.04.00

„Studējošo un studiju kreditēšana” 2013.gadā piešķirts 1 490 340 latu apmērā (2.2.tabula). No

šiem līdzekļiem 427577 lati tika plānoti procentu izdevumiem (maksājumiem par aizņēmumiem),

41649 tiesu izdevumiem un 1 021 114 lati kredītu dzēšanai, savukārt izsniegto aizdevumu

saņemtajai atmaksai pamatbudžetā tika plānoti 1 090 000 lati. Apakšprogrammas 03.04.00

“Studējošo un studiju kreditēšana” budžeta izpilde ir 64.3% apmērā no plānotājiem 2013.gada

rādītājiem. 2013.gadā līdzekļi procentu maksājumiem tika izlietoti mazākā apjomā, nekā tika

plānots sakarā ar to, ka 6 mēnešu RIGIBOR procentu likme samazinājās uz 0.96%, salīdzinot

ar plānoto 6 mēnešu RIGIBOR procentu likmi – 3,5%.

Zinātnes projektu finansēšanai piešķirtie līdzekļi „Zinātniskās darbības nodrošināšana”

(2.3.tabula) ir izlietoti 100% apmērā. Atlikums komandējumu izdevumiem Latvijas

nominētajiem pārstāvjiem Eiropas Komisijas 7.Ietvara programmas programmkomitejās ir 2194

lati. Zinātnes projektu finansēšanai piešķirtie līdzekļi 05.12.00 „Valsts pētījumu programmas”

(2.4.tabula) ir izlietoti 100% apmērā. Atlikums precēm un pakalpojumiem ir 5 lati.

2.1.tabula

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums

Apakšprogramma 42.01.00 „Iestāžu darbības nodrošināšana”

Nr. p.k. Finansiālie rādītāji

2012. gadā

(faktiskā

izpilde)

(LVL)

2013.gadā Apstiprināts

likumā

(LVL)

Faktiskā

izpilde

(LVL)

1. Finanšu resursi izdevumu

segšanai (kopā) 184 535 251921 246495

1.1. Dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem

184 535 251921 246495

2. Izdevumi (kopā) 184 535 251921 246495

2.1. Uzturēšanas izdevumi 177 115 251186 246083

2.1.1 Kārtējie izdevumi 177 115 251186 246083

2.1.1.1 Atlīdzība 134 736 204805 199739

2.1.1.2 Preces un pakalpojumi 42 379 46381 46344

2.2. Izdevumi

kapitālieguldījumiem

7 420 735 412

11

2.2.tabula

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums

Apakšprogramma 03.04.00 „Studējošo un studiju kreditēšana”

Nr. p.k. Finansiālie rādītāji

2012.gadā

(faktiskā izpilde)

(LVL)

2013.gadā

Apstiprināts

likumā

(LVL)

Faktiskā

izpilde

(LVL)

1. Finanšu resursi izdevumu

segšanai (kopā) 1 113 312 1 490 340 1 049 205

1.1. Dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem

1 113 312 1 490 340 1 049 205

2. Izdevumi (kopā) 483 877 469 226 301 616

2.1. Uzturēšanas izdevumi 483 877 469 226 301 616

2.1.1 Kārtējie izdevumi 25 989 41 649 41 645

2.1.1.1 Atlīdzība

2.1.1.2 Preces un pakalpojumi 25 989 41 649 41 645

2.1.2. Procentu izdevumi 457 888 427 577 259 971

2.2. Izdevumi

kapitālieguldījumiem

Finansiālā bilance 629 534 1 021 114 747 589

3. Finansēšana -629 435 -1 021 114 -747 589

3.1. Aizņēmumi -1 386 290 -2 111 114 -1 519

297

3.1.1. Saņemtie aizņēmumi 0 0

3.1.2. Saņemto aizņēmumu

atmaksa

-1 386 290 -2 111 114 -1 519

297

3.2. Aizdevumi 756 855 1 090 000 771 708

3.2.1. Izsniegtie aizdevumi

3.2.2. Izsniegto aizdevumu saņemtā

atmaksa

756 855 1 090 000 771 708

2.3.tabula

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums

Apakšprogramma 05.01.00 „Zinātniskās darbības nodrošināšana”

Nr. p.k. Finansiālie rādītāji

2012.gadā

(faktiskā izpilde)

(LVL)

2013.gadā

Apstiprināts

likumā

(LVL)

Faktiskā

izpilde

(LVL)

1. Finanšu resursi izdevumu

segšanai (kopā) 3 318 637 3 294 255 3 292 061

1.1. Dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem

3 318 637 3 294 255 3 292 061

2. Izdevumi (kopā) 3 318 637 3 294 255 3 292 061 2.1. Uzturēšanas izdevumi 3 318 637 3 294 255 3 292 061

12

2.1.1 Kārtējie izdevumi 216 856 28 000 25 806

2.1.1.1. Atlīdzība

2.1.1.2. Preces un pakalpojumi 216 856 28 000 25 806

2.1.2. Subsīdijas, dotācijas un

sociālie pabalsti

155 925 155 925

2.1.3. Valsts budžeta transferti valsts

budžeta daļēji finansētām

atvasinātajām publiskajām

personām un budžeta

nefinansētām iestādēm

noteiktam mērķim

3 101 781 3 110 330 3 110 330

2.4.tabula

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums

Apakšprogramma 05.12.00 „Valsts pētījumu programmas”

Nr. p.k. Finansiālie rādītāji

2012.gadā

(faktiskā izpilde)

(LVL)

2013.gadā

Apstiprināts

likumā

(LVL)

Faktiskā

izpilde

(LVL)

1. Finanšu resursi izdevumu

segšanai (kopā) 3 997 030 3 982 632 3 982 627

1.1. Dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem

3 997 030 3 982 632 3 982 627

2. Izdevumi (kopā) 3 997 030 3 982 632 3 982 627 2.1. Uzturēšanas izdevumi 3 997 030 3 982 632 3 982 627

2.1.1 Kārtējie izdevumi 229 072 2 632 2 627

2.1.1.1. Atlīdzība

2.1.1.2. Preces un pakalpojumi 229 072 2 632 2 627

2.1.2. Subsīdijas, dotācijas un

sociālie pabalsti

216 571 216 571

2.1.3. Valsts budžeta transferti valsts

budžeta daļēji finansētām

atvasinātajām publiskajām

personām un budžeta

nefinansētām iestādēm

noteiktam mērķim

3 767 958 3 763 429 3 763 429

13

2.2. STUDIJU KREDITĒŠANAS REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

GALVENIE REZULTĀTI

Veikta augstskolu iesniegto kredītu pieprasītāju sarakstu, galvinieku sarakstu un citas

informācijas pārbaude, nodrošināta informācijas apmaiņa starp augstskolām,

kredītiestādēm un Administrāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, kredītiestāde ir

noslēgusi:

studiju kredītlīgumus ar 2142 kredītņēmējiem par kopējo summu 7,68 miljoni latu;

studējošā kredītlīgumus ar 613 kredītņēmējiem par kopējo summu 2,08 miljoni latu.

NODROŠINĀTA

studiju kredītu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

izmaksu administrēšana 7756 kredītņēmējiem.

Izmaksāto līdzekļu apjoms 2013.gadā – 6,86 miljoni latu, tai skaitā 3,33 miljoni

euro;

studējošā kredītu no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

izmaksu administrēšana 2972 kredītņēmējiem.

Izmaksāto līdzekļu apjoms 2013.gadā – 2,54 miljoni latu, tai skaitā 0,68 miljoni

euro.

STUDIJU KREDITĒŠANAS NO VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻIEM REZULTĀTI 2013.GADĀ:

nodrošināta studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem atmaksāšana, kopā atmaksāti

0,772 miljoni latu, no tiem atmaksātā kredītu pamatsumma – 0,556 miljoni latu apmērā;

iesniegti 270 prasības pieteikumi vispārējās jurisdikcijas tiesās par studiju kredīta

līgumos noteikto saistību neizpildi;

izskatīta 171 prasība (tai skaitā arī iepriekšējos gados tiesās iesniegtās prasības).

134 prasības tika apmierinātas pilnībā, 11 prasības tika apmierinātas daļēji, 5 civillietās

tiesa apstiprināja izlīgumu un 15 civillietās tika izbeigta tiesvedība, jo parādnieki labprātīgi

atmaksāja parādu.

NODROŠINĀTA

studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem dzēšana 951 kredītņēmējiem par

kopējo summu 260 689 lati;

studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem dzēšana 1097 kredītņēmējiem par

kopējo summu 486 900 lati.

2.2.1. STUDIJU KREDITĒŠANA NO VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻIEM

Studiju kredītu piešķiršana no valsts budžeta līdzekļiem tika uzsākta 1999.gadā un

kredītlīgumi ar studējošajiem tika slēgti līdz 2001.gada 31.jūlijam. Pārskata periodā

14

Administrācija turpināja studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši iepriekš

noslēgtajiem studiju kredītlīgumiem.

Pārskata gadā ievērojams darba apjoms tika veikts, pieprasot informāciju no

augstākās izglītības iestādēm par kredītņēmēju studiju gaitu un precizējot kredītu atmaksas

grafikus pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. No kopējā kredītņēmēju skaita (13 815),

ar kuriem Administrācija ir noslēgusi kredītlīgumus, uz pārskata perioda beigām

kredītņēmēji, kuri turpina studijas studiju programmā, kuras apguvei tika izsniegts

kredīts ir 6. Visi no šiem kredītņēmējiem atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā (uz

31.12.2013.).

Absolvējušo kredītņēmēju skaits uz pārskata perioda beigām sasniedz 3572, izslēgto

kredītņēmēju skaits – 1804. No kopējā kredītņēmēju skaita – 61.0% jeb 8433

kredītņēmēji uz pārskata gada beigām ir pilnībā atmaksājuši studiju kredītus.

Kredītņēmēju skaita izmaiņas atkarībā no to statusa – studē, absolvējušie, izslēgtie, kredītu atmaksājušie – ir norādīts 2.1.attēlā.

2.1. attēls

2.2.2. PIEDZIŅA UN TIESVEDĪBA STUDIJU KREDĪTU NO VALSTS

BUDŽETA LĪDZEKĻIEM LIETĀS

Kredītņēmēju skaits, kuriem jāsāk atmaksāt studiju kredīts no valsts budžeta

līdzekļiem 2013.gada beigās sasniedza 13 809. No šī skaita 8433 kredītņēmēji ir pilnībā

atmaksājuši studiju kredītu. Pārējiem ir jāveic regulāri ikmēneša maksājumi, lai atmaksātu

studiju kredītu. Šobrīd ir samērā liels parādnieku skaits, kuri ilgstoši neveic studiju kredīta

15

atmaksas.

Uz pārskata perioda beigām tādu parādnieku skaits, kuru parāda summa pārsniedz

Ls100 un maksājumi nav veikti vismaz 6 mēnešus, sasniedza 2524 jeb 18 ,27% no kopējā

kredītņēmēju skaita. No šiem kredītņēmējiem 2523 ir tādi, kas maksājumus nav veikuši

divus gadus un ilgāk.

Administrācija 2013.gadā vispārējās jurisdikcijas tiesās iesniedza 270 prasības

pieteikumus par parāda summas piedziņu. 2013.gadā tika izskatīti 171 prasības pieteikums

(starp tiem arī iepriekšējos gados tiesās iesniegtie prasības pieteikumi). 139 civillietās

Administrācijas prasība tika apmierināta pilnā apmērā, 11 civillietās prasība tika

apmierināta daļēji, 15 civillietās tika izbeigta tiesvedība, jo atbildētājs samaksāja parāda

summu pilnā apmērā līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai un Administrācija atsauca savu

prasību, 5 civillietās tika noslēgts izlīgums.

Tiesvedības gaita kredīta piedziņas lietās kopš 2005.gada attēlota 2.2.attēlā.

2.2. attēls

40

120

9570

5234 33

88

270

2443

124

8059

4333

72

171

7 1025

10 3 1 1 8156 15

75

5332

2

3456

83

0

50

100

150

200

250

300

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Iesniegti pieteikumi

Izskatīti pieteikumi

Izbeigta tiesvedība

Tiesas nolēmuma piespiedu izpilde nodota zvērinātam tiesu izpildītājam

*datu tabulu skatīt 5.pielikumā

No 2003.gada līdz 2013.gada 31.decembrim Administrācija kopā ir iesniegusi

812 prasības pieteikumus par parāda piedziņu vispārējās jurisdikcijas tiesās. Ir izskatīti

654 prasības pieteikumi un pirmās instances tiesās ir apmierinātas 502 Administrācijas

prasības, 61 ir apmierinātas daļēji, 82 lietās ir izbeigta tiesvedība, jo kredītņēmēji līdz tiesas

nolēmuma pieņemšanai ir samaksājuši parāda summu vai tiesas nav pieņēmušas prasības

pieteikumus. Līdz 2013.gada 31.decembrim 157 Administrācijas prasības pieteikumi vēl nav

izskatīti. No 2003.gada līdz 2013.gadam 358 piedziņas lietās tiesas nolēmumu izpilde tika

nodota zvērinātiem tiesu izpildītājiem, jo studiju kredīta ņēmēji nav labprātīgi izpildījuši tiesas

nolēmumus. No 2003.gada līdz 2013.gadam 215 piedziņas lietā visa parāda summa ir

samaksāta pilnā apmērā (labprātīgi vai pēc tiesas izpildraksta nodošanas zvērinātiem tiesu

izpildītājiem izpildei).

16

No 2003.gada līdz 2013.gadam 73 piedziņas lietās parāda summa ir nodzēsta no

valsts budžeta līdzekļiem, jo pēc tiesas nolēmuma nodošanas piespiedu izpildei, piedziņa

nav bijusi iespējama.

Administrācija 2013.gadā iesniedza 9 pieteikumus par saistības piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. 3 civillietās Administrācijas prasība tika apmierināta pilnā

apmērā, 3 civillietās tika izbeigta tiesvedība, jo atbildētājs samaksāja parāda summu pilnā

apmērā līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai un 3 civillietās prasība nav apmierināta.

2.2.3. STUDIJU UN STUDĒJOŠO KREDITĒŠANA NO KREDĪTIESTĀŽU

LĪDZEKĻIEM AR VALSTS VĀRDĀ SNIEGTU GALVOJUMU

Studiju un studējošo kreditēšana no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu tika uzsākta ar 2001.gada septembri. Laikā no 2001.gada līdz 2013.gadam

ieskaitot kopā ir noslēgti 76673 kredītlīgumi, no tiem 52705 ir studiju kredīta līgumi un

23968 – studējošo kredīta līgumi. Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir paredzēts izmaksāt

kopā: 177,375 miljonus latu, no tiem 119,183 miljonus latu studiju kredītos un 58,192

miljonus latu – studējošo kredītos (1.pielikums).

Saskaņā ar 2013.gada 2.februāra izsoles par tiesībām izsniegt un apkalpot studiju un

studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu rezultātiem, šīs tiesības 2013. gadā

ieguva AS „SEB banka”. AS „SEB banka” ieguva tiesības izmantot valsts galvojumu

19 750 500 latu apmērā studiju kredītiem un 8 977 500 latu apmērā studējošo kredītiem.

Atbilstoši noslēgtajiem kredītlīgumiem, izmaksas kredītņēmējiem 2013.gadā ir

veikušas AS „Swedbank”, AS “SEB banka”, AS „Citadele banka” (2.3.attēls).

2.3. attēls

Galvenie rādītāji studiju un studējošo kreditēšanai no kredītiestāžu līdzekļiem ar

valsts vārdā sniegtu galvojumu ir parādīti 2.4. un 2.5.attēlā.

Izsniegtais kredīta apjoms 2013. gadā, LVL un EUR

1580400,15

226126,58789,9811 787,99

2 999 627,19

422 202,13

4605134,12

966639,36

0

500000

1000000

1500000

2000000

2500000

3000000

3500000

4000000

4500000

5000000

AS SEB banka AS Swedbank AS Citadele banka

Izsniegtais studiju kredīta apjoms, LVL Izsniegtais studiju kredīta apjoms, EUR

Izsniegtais studējošā kredīta apjoms, LVL Izsniegtais studējošā kredīta apjoms, EUR

17

2.4.attēls

2013.gadā kopējais noslēgto kredītlīgumu skaits ir 2755, no tiem 2142 – studiju

kredītlīgumi un 613 – studējošo kredītlīgumi (2.4.attēls). Noslēgto studiju kredītlīgumu

skaits salīdzinājumā ar 2012.gadu ir samazinājies par 493, arī noslēgto studējošo

kredītlīgumu skaits ir samazinājies par 283 līgumiem.

2.5.attēls

2,983

7,137

8,625

10,519 10,210

11,718

14,980

10,93310,318

9,342

5,329 5,5405,159

6,461 6,280 6,0505,307

3,4523,032

2,080

7,6787,7716,954

2,982

4,654

1,866

0,000

2,000

4,000

6,000

8,000

10,000

12,000

14,000

16,000

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Līdzekļi studiju kredītam, milj.Ls Līdzekļi studējošā kredītam, milj.Ls

Kredītu apjoms atbilstoši noslēgtajiem kredītlīgumiem milj. latu

(2001. – 2013.)

milj.la

tu

18

Pēdējos trijos gados – 2011., 2012. un 2013.gadā, ir vērojama tendence, ka ik gadu

samazinās noslēgto kredītlīgumu skaits. Viens no iemesliem kredītņēmēju skaita

samazinājumam ir studējošo skaita samazinājums augstskolās un koledžās pēdējos gados.

Pārskata gadā atbilstoši noslēgtajiem kredītlīgumiem rezervētais kredītlīdzekļu apjoms

studiju kredītlīgumiem ir samazinājies gan studiju kredītlīgumiem, gan arī studējošo

kredītlīgumiem.

3.pielikumā ir parādīti studiju kreditēšanas rezultatīvie rādītāji 2013.gadā un

4.pielikumā – studējošo kreditēšanas rezultatīvie rādītāji 2013.gadā – katrai augstskolai un

koledžai piešķirtie kredītlīdzekļi, apstiprināto kredītu kopsumma, studentu skaits, kuriem

apstiprināts kredīts, kā arī noslēgto kredīta līgumu skaits un noslēgto kredīta līgumu

kopsumma.

KREDĪTŅĒMĒJU SKAITS, KURI KAVĒ KREDĪTU ATMAKSU

2013.gadā salīdzinot ar 2012 gadu kredītņēmēju īpatsvars no kredītņēmēju skaita, kam

izmaksāts kredīts, kuri kavē kredīta atmaksu, ir pieaudzis par 96 kredītņēmējiem un

2013.gada beigās ir 1757. AS “Latvijas Krājbanka” kavētāju īpatsvars procentos no

kredītņēmēju skaita, kuriem izmaksāts kredīts , ir 4,26% (t.i., salīdzinot ar 2012.gadu

palielinājies par 0,4%), AS “Citadele banka” – samazinājies par 0,55% un ir 5,61%, AS

“SEB banka” – nedaudz pieaudzis par 0,05% un ir 2,34% un AS “Swedbank” šis rādītājs ir

nedaudz pieaudzis, t.i., par 0,05% un attiecīgi ir 1,65 % (2.6.attēls).

2.6.attēls

19

2.2.4. KREDĪTU DZĒŠANA NO VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻIEM

Kredītu dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem paredzēta šādos gadījumos:

studiju un studējošo kredītiem – ja kredītņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai

otrās grupas invalīdu, dzēš kredīta pamatsummu, kredīta procentus, kā arī

līgumsodu;

studējošo kredītiem – ja kredītņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā

piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas kredīta pamatsummu dzēš

30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu (ja abi vecāki ir kredītņēmēji,

minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles);

studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta

atmaksas laikā);

uz studiju un studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt

kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai

kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības

iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts

budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību

pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Uz studiju kredīta dzēšanu no valsts

budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai

akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par nodarbinātajiem privātās

pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, ņemot vērā

attiecīgo ministriju ierosinājumu, katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru

kabinets.

Kredītu dzēšana kredītņēmējiem, kuriem piedzimis bērns – izlietoto līdzekļu dinamika pēdējos

astoņus gadus – no 2006. līdz 2013.gadam – ir parādīta 2.7.attēlā.

2.7.attēls

20

2013.gadā kopējais kredītu dzēšanai izlietotais līdzekļu apjoms – 747 589 lati, kas ir par

118 154 latiem lielāks nekā 2012.gadā. Lielāks līdzekļu apjoms salīdzinot ar 2012.gadu ir

izlietots studiju un studējošo kredītu dzēšanai, ja kredīta ņēmējs miris vai kļuvis par pirmās

vai otrās grupas invalīdu.

2013.gadā studiju kredīti dzēsti 951 kredītņēmējiem, tai skaitā 827 noteiktās profesijās

strādājošajiem, 124 studiju kredīts pilnībā dzēsts sakarā ar kredītņēmēja invaliditāti vai

nāvi. 2013.gadā studējošā kredīti ir dzēsti 1097 kredītņēmējiem, tai skaitā 246 noteiktās

profesijās strādājošajiem, 827 kredītiem ir dzēsti 30 % no neatmaksātās pamatsummas

sakarā ar bērna piedzimšanu un 24 studējošā kredīti dzēsti pilnībā sakarā ar kredītņēmēju

invaliditāti vai nāvi.

Rezultatīvie rādītāji līdzekļu izlietojumam kredītu dzēšanai 2013.gadā ir

atspoguļoti 2.8. attēlā.

2.8.attēls

2.2.5. KREDĪTAM PIELĪDZINĀTĀS STIPENDIJAS ZINĀTNISKĀ

GRĀDA IEGUVEI ADMINISTRĒŠANA

Viena no Administrācijas funkcijām ir administrēt un normatīvajos aktos par studiju

kreditēšanu noteiktajos gadījumos nodrošināt kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā

grāda ieguvei (turpmāk – stipendija) atmaksāšanu. Administrācija apkopo informāciju par

doktora studiju programmā pilna laika studējošajiem, kuri saņem stipendiju.

Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek sagatavoti un izsniegti kredītam

pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei atmaksas grafiki.

Kredītam pielīdzinātās stipendijas zinātniskā grāda ieguvei saņem Latvijas

Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes,

Daugavpils Universitātes, kopš 2008.gada Latvijas Mākslas akadēmijas, Ventspils

Augstskolas un kopš 2011.gada arī Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmu

pilna laika studējošie. Lielākais minētās stipendijas saņēmēju skaits ir Rīgas Tehniskajā

21

universitātē (370) un Latvijas Universitātē (207). Kopējais minētās stipendijas saņēmēju

skaits visās augstskolās kopā uz 31.12.2013. ir sasniedzis 938. No šī skaita 238 vēl turpina

studijas doktorantūrā un stipendija tiek izmaksāta (2.9.attēls).

2.9.attēls

Stipendijas saņēmēju statuss uz 2013.gada 31.decembri (2.10.attēls):

doktora grādu ir ieguvuši – 308;

turpina izstrādāt promocijas darbu un piecu gadu termiņš kopš imatrikulācijas doktora

studiju programmā vēl nav pagājis –83;

212 ir uzsākuši stipendijas atmaksu, jo ir pagājis doktora grāda iegūšanai paredzētais

piecu gadu termiņš;

izslēgti no studējošo saraksta – 96.

2.10.attēls

22

2.3. ZINĀTNES PROJEKTI

Administrācijas Zinātnes projektu daļas galvenās funkcijas ir nodrošināt no valsts

budžeta finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu administratīvu un

finansiālu uzraudzību, informācijas apkopošanu un pieejamību. Lai nodrošinātu minēto

funkciju izpildi, Zinātnes projektu daļa:

sagatavo un noslēdz trīspusējos līgumus starp Administrāciju un zinātnisko

pētījumu projektu vadītājiem un zinātnisko institūciju vadītājiem par pētījumu

projektu veikšanu, tos saskaņojot un sagatavojot parakstīšanai;

pārbauda no zinātniskajām institūcijām saņemtos finanšu pārskatus, veicot kontroli

par līdzekļu izlietojumu;

veic fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai un Valsts pētījumu

programmām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanas kontroli, pārbaudot

finanšu pārskatus un attaisnojošos dokumentus;

piedalās Administrācijas finansēto pētījumu projektu un programmu pārbaužu

veikšanā projektu īstenošanas vietās atbilstoši izstrādātai kārtībai un apstiprinātām kārtēja

gada pārbaužu plānam; konsultē projektu īstenotājus par atskaišu noformēšanu un iesniegšanu

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansējums

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (turpmāk – FLPP) tiek finansēti no valsts

budžeta programmas „Zinātne” apakšprogrammas 05.01.00 „Zinātniskās darbības

nodrošināšana” iedalītajiem līdzekļiem. Saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes

2013.gada 31.janvāra lēmumu Nr.36 „Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu

finansēšanu 2013. gadā ” finansējums FLPP apstiprināts 3266255 latu apmērā; t.sk.:

tematisko pētījumu projektiem – grantiem 2266255 lati;

pētnieciskās sadarbības projektiem 1 000 000 lati.

2013.gadā ar zinātniskajām institūcijām noslēgti 69 grantu līgumi par kopējo summu Ls

2266255; 2012. gadā noslēgti 166 līgumi par Ls 2300637; 2011 bija noslēgti 148 līgumi par

Ls 2307811, bet 2010.gadā bija noslēgti 150 līgumi par kopējo summu Ls 2342458

(2.11.attēls).

2.11.attēls

Zinātniskajiem projektiem piešķirtā finansējuma sadalījums, Ls

23

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (pētnieciskās sadarbības) finansējums

Saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes 2013.gada 24.janvāra lēmumu Nr.35

pētnieciskās sadarbības projektiem ir noteikts finansējums Ls 1 000 000. Noslēgti 11

līgumi un, lai veiktu projekta posmā plānoto uzdevumu izpildi, apstiprināti 56 pētījumu

apakšprojekti (2.5.tabula).

2.5.tabula

Pētnieciskās sadarbības projektiem piešķirtā finansējuma

sadalījums

Nr.

p.

k.

Projekta

Nr.

Projekta nosaukums

Piešķirtais

finansējums

(LVL)

1. 10.0003 Zinātniskās bāzes tālāka attīstīšana perspektīviem informācijas apstrādes virzieniem Latvijā

56 389

2. 10.0004 Konceptuālā modeļa izveidošana socioekonomisko faktoru spiediena novērtēšanai uz biodaudzveidību

ilgtermiņa pētījumu modeļreģionā Latvijā

95 294

3. 10.0007 Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: personālijas, avoti, termini

125 310

4. 10.0009 Rūpniecisko izstrādājumu daudzkomponentu nanostrukturēto aizsargājošo pārklājumu izveides

tehnoloģiju izstrāde

93 982

5. 10.0010 Slimību etioloģijas, patoģenēzes un cilvēka novecošanas procesu ģenētiska izpēte Latvijas

populācijā

125 310

6. 10.0014 Šūnu terapija 1.tipa cukura diabēta ārstēšanai: jauna iespēja insulīnnepietiekamības ārstēšanai

40 000

7. 10.0016 Inovatīvas ekonomikas attīstības iespējas mūsdienu mainīgā vidē

61 089

8. 10.0029 Inovatīvas pieejas mikroorganismu molekulāri ģenētisko īpašību un ar tām saistītu sistēmisku

bojājumu mehānismu izpētē, individualizētas

infekcijas slimību uzraudzības, diagnostikas un

terapijas metožu un tehnoloģiju izveidē

68 920

9. 10.0030 Multiheterociklu ķīmijas attīstīšana jaunu bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai

108 205

10. 10.0032 Pētnieciskā un tehnoloģiskā potenciāla attīstība jaunu nanostrukturētu materiālu un saistīto pielietojumu

izstrādei

125 253

11. 10.0040 Latvijas atjaunojamo izejvielu - linu un kaņepāju produktu īpašību pētījumi, to pielietošana inovatīvu

tehnoloģiju un jaunu funkcionālu materiālu izstrādei

100 248

1 000 000

24

Valsts pētījumu programmu finansējums

Pārskata periodā Administrācijas nodrošināja Valsts pētījumu programmas

(turpmāk – VPP) 4.posma projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību. Saskaņā ar

2010.gada 29.maija Ministru kabineta rīkojumu Nr.294 ”Par valsts pētījumu

programmām”, un saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta, un 2009.gada

31.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.594 „Par prioritārajiem zinātnes virzieniem

fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010. – 2013.gadam” 2013.gadā noslēgti

pieci VPP līgumi ar kopējo finansējumu Ls 3980000, uzdevumu izpildē iekļauti 100

projekti (2.6.tabula).

Programmas tika finansētas no valsts budžeta programmas „Zinātne”

apakšprogrammas 05.12.00 „Valsts pētījumu programmas” iedalītajiem līdzekļiem.

2.6.tabula

Valsts pētījumu programmu

finansējums

Programmas Nr.

Programmas nosaukums Līguma summa

(LVL)

Projektu skaits

1. „Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa

emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem

energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un

klimata degradācijas ierobežošanai”

756548 8

2. „Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, dignālapstrādes un informātikas tehnoloģiju

izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem

produktiem”

805863 23

3. „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”

805863

21

4. „Jaunu profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un metožu, biomedicīnas tehnoloģiju

izstrāde sabiedrības veselības uzlabošanai”

805863

32

5. „Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni

produkti un tehnoloģijas”

805863

16

3980000

100

Pārskata periodā tika turpināts darbs, lai nodrošinātu projektu administratīvās,

finanšu un uzraudzības pārvaldības funkcijas.

2013.gadā veiktas 15 pārbaudes par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem

un VPP piešķirtā finansējuma izlietojumu 11 zinātniskās institūcijās. Kopā pārbaudīti

30 projekti: tai skaitā 12 grantu projekti, 5 sadarbības projekti un 13 valsts pētījumu

programmu projekti.

25

2.4. NACIONĀLĀ KONTAKTPUNKTA DARBĪBA

Eiropas Kopienas 7.Ietvara (turpmāk - 7.IP) un Horizonts 2020 (turpmāk - H2020)

programmas zinātnes un tehnoloģijas attīstībai Nacionālais kontaktpunkta (turpmāk - NKP)

galvenās funkcijas:

sniegt informāciju par 7.IP un H2020 struktūru, par izsludinātajiem projektu

pieteikumu konkursiem un iespējām tajos piedalīties;

organizēt seminārus un informācijas dienas par 7.IP un H2020, kā arī Eiropas

Pētniecības telpas jautājumiem, kā arī piedalās ar prezentācijām citu institūciju

organizētajos pasākumos;

sniegt konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu 7.IP un H2020;

izplatīt informāciju par potenciālajiem pētnieciskajiem konsorcijiem un projektu

sadarbības partneriem;

sniegt konsultācijas par 7.IP sekmīgo projektu īstenošanas jautājumiem (atskaišu

gatavošanu, auditēšanu u.c.);

apkopot un analizēt informāciju par Latvijas līdzdalību 7.IP;

savas kompetences ietvaros pārstāvēt Latvijas NKP viedokli starptautiskajās

organizācijās un institūcijās, darba grupās, komisijās un sanāksmēs;

administrēt EK Programmu komitejās un darba grupās nominēto ekspertu

komandējumus.

Eiropas Kopienas 7.Ietvara un Horizonts 2020 programmas zinātnes un tehnoloģijas

attīstībai Nacionālais kontaktpunkta galvenie darbības rezultāti 2013.gadā:

sniegtas 273 individuālas konsultācijas par 7.IP un H2020

programmas projektu pieteikumu sagatavošanu, iesniegšanu, kā arī par sekmīgo projektu īstenošanas, atskaišu gatavošanas un auditēšanas jautājumiem;

NKP darbinieki ir uzstājušies ar ziņojumiem par 7.IP un H2020 programmas jautājumiem 10 semināros, informācijas dienās, konferencēs un izstādēs, 5 no minētajiem pasākumiem ir NKP organizēti;

NKP darbinieki 2013.gadā ir piedalījušies 76 pasākumos – Eiropas Komisijas organizētajās informācijas dienās, semināros, konferencēs un citos pasākumos. Šajos

pasākumos NKP darbinieki ir paaugstinājuši savu kvalifikāciju, dalījušies pieredzē

ar citu valstu kolēģiem, guvuši jaunu informāciju un pilnveidojuši praktiskās

iemaņas optimālai NKP uzdevumu veikšanai;

NKP darbinieki ir iesaistījušies 14 projektos sadarbībā ar citu valstu NKP, lai

paaugstinātu savu kvalifikāciju un veicinātu Latvijas zinātnieku un uzņēmēju dalību

sekmīgajos 7.IP projektos;

kopš 7.IP sākuma (2007.gada janvāris) līdz 2013.gada decembrim ar Latvijas

zinātnieku līdzdalību ir iesniegti 1221 projektu pieteikumi. No tiem finansēšanai ir

izvirzīti 253 projektu pieteikums (sekmība – 21 %) un noslēgti ir 238 kontrakti.

NKP darbinieki ir iesaistīti: četrpadsmit 7.IP projektu īstenošanā, trīsdesmit divās 7.IP un

H2020 programmas Programmu komitejās, četros Kopējās Tehnoloģijas Ierosmēs darbā un

divpadsmit citās dažādās padomēs un darba grupās.

26

3. PERSONĀLS 2013.gada 31.decembrī Administrācijā bija 26 štata vietas.

2013.gada 31.decembrī Administrācijā bija 31 nodarbinātais (3.1.tabula), no tiem – 23

sievietes un 8 vīrieši.

3.1.tabula

Personāla skaitliskās izmaiņas 2013.gadā

uz 31.12.2012 uz 31.12.2013

Štata vienību skaits, t.sk.: 22 26

Ierēdņu amati 12 12

Darbinieku amati 10 14

Personāls, t.sk.: 26 31

Ierēdņi 12 11

Ierēdņa statusa pretendenti 0 1 1 Darbinieki 13 14

Nodarbinātie uz uzņēmuma līguma 1 5

Kopumā 2013.gadā amatā iecelti 3 ierēdņi. Vienlaikus no amata atbrīvoti 2 ierēdņi. Uz

2013.gada 31.decembri Administrācijā strādāja ierēdņi un darbinieki:

ar doktora grādu -5,

ar maģistra grādu – 12,

ar bakalaura un augstāko profesionālo izglītību - 9 (3.2.attēls).

3.2.attēls

Personāla sadalījums pēc izglītības līmeņa uz 31.12.2013. (skaits/skaits %)

27

Vidējais Administrācijā nodarbināto vecums 2013.gadā bija 47,23 gadi. Četri ierēdņi un

darbinieki bija vecumā līdz 30 gadiem un pieci – virs 60 gadiem (3.3. attēls).

3.3.attēls

Personāla sadalījums pa vecuma grupām uz 31.12.2013. (skaits; skaits %).

Četriem no 2013.gadā SZA nodarbinātajiem darba stāžs SZA bija mazāks par vienu gadu,

2 nodarbinātajiem 1-2 gadi, 14 nodarbinātajiem 2-5 gadi, 2 nodarbinātajiem 5-10 gadi, bet

4 – vairāk par 10 gadiem.

4. KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU UN NĀKAMĀ GADA PLĀNOTIE PASĀKUMI

Īstenojot vienotu studentu kreditēšanas politiku valstī, Administrācija orientējas uz

regulāru komunikāciju ar visām kreditēšanas procesā iesaistītajām pusēm: studējošajiem,

augstskolu un koledžu kredītu piešķiršanas komisijām un kredītiestādēm, kuras piedalās

studējošo kreditēšanā. Tā 2013.gadā tika izstrādāti informatīvi materiāli izstādei „Skola

2013” par studiju un studējošā kredītiem no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu, lai sniegtu informāciju esošajiem un topošajiem studentiem par iespējām saņemt

kredītus augstākās izglītības iegūšanai.

Nacionālā kontaktpunkta darbība pamatā balstās uz informācijas sniegšanu

zinātniekiem, zinātniskajām institūcijām un citiem interesentiem par Eiropas Kopienas

7.Ietvara programmas un programmas H2020 aktivitātēm un iespējām pieteikt pētījumu

projektus. Nacionālā kontaktpunkta darbinieku komunikācija ar zinātnisko sabiedrību notiek

nepārtraukti – visā pārskata periodā.

Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu un valsts pētījumu programmu

administratīvu un finansiālu uzraudzību, starp Administrāciju un projektu un programmu

īstenotājiem notiek informācijas apmaiņa par projektu īstenošanu, par pārskatu sagatavošanu,

kā arī minēto pārskatu saskaņošana.

Kā būtisks mehānisms komunikācijai ar sabiedrību kalpo Administrācijas mājas lapa:

www.sza.gov.lv, kurā regulāri tiek ievietota aktuālā informācija par studējošo kreditēšanu,

28

fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu un valsts pētījumu programmu īstenošanu, par

pasākumiem un aktualitātēm Eiropas Kopienas 7.Ietvara programmas zinātnes un

tehnoloģiju attīstībai īstenošanā. 2013.gada beigās tika izstrādāta mājas lapa: www.h2020.lv,

lai informētu par Eiropas Kopienas jauno programmu zinātnē H2020.

Par grozījumiem likumos un normatīvajos aktos, kas regulē Administrācijas darbības

jomu, sabiedrība tiek informēta ar Administrācijas mājas lapas starpniecību. Visas izmaiņas

var atrast laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī „Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortālā:

www.likumi.lv.

Administrācijas darbinieki sniedz konsultācijas esošajiem un potenciālajiem

kredītņēmējiem, kā arī viņu pilnvarotām personām par studiju un studējošo kreditēšanas

jautājumiem. Konsultācijas tiek sniegtas gan klātienē, gan pasta vai elektroniskā pasta

sarakstē, kā arī telefoniski.

2014.gadā tiek plānots sniegt valsts galvojumu studiju kredītiem 28,102 miljonu euro

apmērā, tāpat tiek plānots sniegt valsts galvojumu studējošo kredītiem 12,774 miljonu euro

apmērā.

2014.gadā turpināsies fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošana – šim

mērķim plānots izlietot 4,388 miljonus euro, kā arī valsts pētījumu programmu projektu

īstenošana – valsts pētījumu programmu projektiem plānots izlietot 5,691 miljonus euro.

29

PIELIKUMI

30

1. PIELIKUMS

Kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu

galvojumu rezultatīvie rādītāji 2001. – 2013.gads

Kredītlīgumu skaits, kuri

noslēgti ar kredītiestādēm Studiju kredīti Studējošo kredīti

Gads studiju

kredīti studējošā

kredīti kopā Līdzekļi,

milj. lati Vidēji

uz 1

līgumu,

LVL

Līdzekļi,

milj. lati Vidēji

uz 1

līgumu,

LVL

Līdzekļi

kopā:

milj. lati

2001 2960 1811 4771 2,983 1008 1,866 1030 4,849

2002 4853 2469 7322 6,954 1433 4,654 1885 11,608

2003 4967 3010 7977 7,137 1437 5,329 1770 12,466

2004 6341 3094 9435 8,625 1360 5,540 1790 14,165

2005 5870 2736 8606 10,519 1792 5,159 1885 15,678

2006 3517 2121 5638 7,771 2209 6,461 3046 14,232

2007 3541 1832 5373 10,210 2886 6,280 3420 16,490

2008 4291 1728 6019 11,718 2731 6,050 3501 17,768

2009 4972 1661 6633 14,980 2870 5,307 3109 20,287

2010 3483 1065 4548 10,933 3139 3,452 3241 14,385

2011 3133 932 4065 10,333 3298 2,982 3200 13,315

2012 2635 896 3531 9,342 3545 3,032 3384 12,374

2013 2142 613 2755 7,678 3584 2,080 3393 9,758

Kopā: 52705 23968 76673 119,183 58,192 177,375

31

2. PIELIKUMS

Pārskatā izmantotie saīsinājumi

Saīsinājums Atšifrējums

AK Alberta koledža BA Banku augstskola BAT Biznesa augstskola „Turība” BPMA Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskola BSA Baltijas Starptautiskā akadēmija BVK Biznesa vadības koledža DU Daugavpils Universitāte EKA Ekonomikas un kultūras augstskola GFK Grāmatvedības un finanšu koledža ISMA Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola JAK Jēkabpils Agrobiznesa koledža JK Juridiskā koledža KK Kosmetoloģijas koledža LBK Latvijas Biznesa koledža LJA Latvijas Jūras akadēmija LJK Liepājas Jūrniecības koledža LKK Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža LKA Latvijas Kristīgā akadēmija LKuA Latvijas Kultūras akadēmija LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LMāA Latvijas Mākslas akadēmija LMūA J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija LieU Liepājas Universitāte LSPA Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija LU Latvijas Universitāte OMTK Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža PSVSAK Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža RA Rēzeknes Augstskola RAI Rīgas Aeronavigācijas institūts RCK Rīgas Celtniecības koledža REA Rīgas Ekonomikas augstskola RJA Rīgas Juridiskā augstskola RMK Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža RPIVA Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra R1MK Rīgas 1.medicīnas koledža RSEBAA Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola RSU Rīgas Stradiņa universitāte RTK Rīgas Tehniskā koledža RTU Rīgas Tehniskā universitāte RUK Rīgas Uzņēmējdarbības koledža SDSPA Vadības un sociālā darba augstskola „Attīstība” SKMK Rīgas Stradiņa Universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža SPPA Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola STA Sociālo tehnoloģiju augstskola TSI Transporta un sakaru institūts VeA Ventspils Augstskola ViA Vidzemes augstskola

32

3. PIELIKUMS

Studiju kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem rezultatīvie rādītāji 2013.gadā

Au

gst

skola

s k

od

s

Au

gst

skola

s n

osa

uk

um

s

Kop

ā p

iešķ

irts

2013.g

ad

ā,

LV

L

Pie

šķir

tie

kred

ītlī

dzek

ļi

vis

am

mācīb

u p

rocesa

m,

LV

L

Stu

den

tu s

kait

s, k

urie

m

ap

stip

rin

āts

kred

īts

LV

L

Ap

stip

rin

āto

kred

ītu

kop

sum

ma,

LV

L

Nosl

ēgto

kred

īta

līgu

mu

skait

s

LV

L

Nosl

ēgto

kred

īta

līgu

mu

sum

ma

skait

s

% n

o s

tud

en

tu

skait

a,

ku

rie

m

ap

stip

rin

āts

kred

īts

LV

L

% n

o

ap

stip

rin

āto

kred

ītu

kop

sum

mām

01 LU 1733000 5200000 768 2764101,05 528 69% 1956264,37 71%

02 RTU 600000 1800000 213 782277,91 170 80% 639280,01 82%

03 RSU 433000 1300000 196 846655,60 135 69% 659546,53 78%

04 LLU 300000 900000 141 555972,50 100 71% 387232,44 70%

05 DU 47700 143000 27 57075,18 19 70% 42797,85 75%

06 RTK 16700 40000 7 12550,00 5 71% 8800,00 70%

07 LieU 120000 360000 53 136115,75 45 85% 119663,66 88%

08 LSPA 59000 236600 49 212004,99 41 84% 190795,00 90%

09 LJA 150000 550000 72 359873,12 66 92% 333848,07 93%

12 RA 35000 105000 10 23588,72 6 60% 15886,88 67%

13 LKuA 56700 170000 51 169049,85 43 84% 142749,88 84%

14 LMūA 60000 180000 24 146538,15 18 75% 130101,67 89%

15 LMāA 10000 30000 1 1063,00 1 100% 1063,00 100%

16 RPIVA 200000 600000 195 451223,82 117 60% 275684,07 61%

17 REA 66700 200000 24 64836,48 22 92% 59776,29 92%

18 RJA 75000 170000 32 101454,56 24 75% 73834,78 73%

19 VeA 47000 140000 22 76904,11 13 59% 39959,12 52%

20 ViA 120000 360000 45 155938,88 34 76% 114480,02 73%

21 SDSPA 53300 140000 25 62439,26 13 52% 30812,79 49%

22 BA 150000 500000 130 444489,13 100 77% 336996,46 76%

23 Turība 533300 1600000 235 793367,71 158 67% 521078,42 66%

24 RSEBAA 250000 900000 166 709183,08 120 72% 510868,68 72%

25 EKA 133000 400000 54 129915,21 41 76% 93828,33 72%

26 LKA 26700 80000 4 9950,00 2 50% 2750,00 28%

27 BSA 283000 850000 58 140102,97 39 67% 90368,98 65%

29 STA 33300 80000 13 24734,42 8 62% 16844,64 68%

32 ISMA 133300 300000 35 82663,81 21 60% 50766,34 61%

33 SPPA 15000 45000 3 10683,32 3 100% 10683,32 100%

34 BPMA 31300 94000 13 27165,00 8 62% 15530,00 57%

35 RAI 66700 100000 4 18951,81 2 50% 11201,01 59%

36 TSI 66700 200000 47 87222,19 40 85% 74502,85 85%

37 JK 23300 70000 15 21443,44 11 73% 15534,83 72%

38 AK 40000 150000 36 47707,82 25 69% 33171,45 70%

39 RUK 3300 10000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

40 RCK 14000 40000 2 4200,00 1 50% 2100,00 50%

41 GFK 10000 30000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

42 JAK 6700 20000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

43 SIVA 3300 10000 1 2070,00 1 100% 2070,00 100%

44 LKK 46700 140000 31 30646,84 23 74% 22125,14 72%

45 BVK 20000 60000 7 8205,75 5 71% 5980,74 73%

46 LURMK 0 40000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

48 OMTK 6700 10000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

49 PSVSAK 33300 100000 14 54000,00 11 79% 40500,00 75%

50 LBK 50000 170000 64 88222,52 28 44% 42065,91 48%

51 KK 96700 350000 33 162300,43 24 73% 116530,23 72%

54 LJK 16700 50000 15 26699,99 12 80% 20700,00 78%

31 Ārvalstis 292 593 877778 73 491738,35 59 81% 419214,14 85%

KOPĀ 6568693 19901378 3008 10395327 2142 71% 7677987,90 74%

33

4. PIELIKUMS

Studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem rezultatīvie rādītāji 2013.gadā

Au

gst

skola

s k

od

s

Au

gst

skola

s n

osa

uk

um

s

Kop

ā p

iešķ

irts

2013.g

ad

ā,

LV

L

Pie

šķir

tie

kred

ītlī

dzek

ļi v

isam

mācīb

u p

rocesa

m,

LV

L

Stu

den

tu s

kait

s, k

urie

m

ap

stip

rin

āts

kred

īts

LV

L

Ap

stip

rin

āto

kred

ītu

ko

psu

mm

a,

LV

L

Nosl

ēgto

kred

īta

līgu

mu

skait

s

LV

L

Nosl

ēgto

kred

īta

līgu

mu

sum

ma

skait

s

% n

o s

tud

en

tu s

kait

a,

ku

rie

m a

pst

iprin

āts

kred

īts

LV

L

% n

o a

pst

iprin

āto

kred

ītu

kop

sum

mā

m

01 LU 600000 1800000 228 709570,15 146 64% 467175,63 66%

02 RTU 367000 1100000 114 396876,12 89 78% 312557,71 79%

03 RSU 200000 600000 62 129980,87 50 81% 103958,52 80%

04 LLU 267000 800000 65 253644,83 50 77% 190093,71 75%

05 DU 66700 200000 10 29573,87 6 60% 20898,09 71%

06 RTK 16700 50000 5 15000,00 4 80% 12000,00 80%

07 LPA 73300 220000 20 46801,97 15 75% 34626,74 74%

08 LSPA 33300 100000 16 64700,00 10 63% 37100,00 57%

09 LJA 66700 200000 14 41780,00 11 79% 34700,01 83%

12 RA 46700 140000 6 20061,12 4 67% 12028,35 60%

13 LKuA 43300 130000 15 47699,69 14 93% 45699,69 96%

14 LMūA 32000 95000 4 11947,67 3 75% 10752,90 90%

15 LMāA 37000 110000 6 24599,45 4 67% 16199,67 66%

16 RPIVA 46700 140000 9 27750,28 6 67% 19168,60 69%

17 REA 26700 80000 3 8400,00 3 100% 8400,00 100%

18 RJA 25000 50000 3 9573,84 3 100% 9573,84 100%

19 VeA 66700 200000 20 60468,60 12 60% 37384,30 62%

20 ViA 86700 200000 28 84648,74 21 75% 62199,01 73%

21 SDSPA 10000 30000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

22 BA 43300 150000 29 103599,32 25 86% 94599,42 91%

23 Turība 100000 250000 16 54445,99 10 63% 38142,43 70%

24 RSEBAA 50000 150000 19 52560,82 10 53% 26399,51 50%

25 EKA 36700 110000 8 17900,00 6 75% 12700,00 71%

26 LKA 6700 20000 1 4800,00 0 0% 0,00 0%

27 BSA 33300 100000 2 9000,00 0 0% 0,00 0%

29 STA 13300 40000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

32 ISMA 33300 80000 1 843,36 0 0% 0,00 0%

33 SPPA 10000 30000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

34 BPMA 3300 10000 1 2400,00 1 100% 2400,00 100%

35 RAI 2500 10000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

36 TSI 10000 30000 5 10752,90 5 100% 10752,90 100%

37 JK 10000 30000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

38 AK 26700 60000 12 22354,85 11 92% 19965,31 89%

39 RUK 10000 20000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

40 RCK 20000 60000 9 30000,00 5 56% 16800,00 56%

41 GFK 3300 10000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

42 JAK 6700 10000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

43 SIVA 3300 30000 0 0,00 0 0% 0,00 0%

44 LKK 50000 140000 12 17181,50 7 58% 9197,57 54%

46 RMK 21700 60000 4 6987,10 3 75% 5787,11 83%

47 SKMK 16700 50000 4 9800,00 3 75% 7400,00 76%

48 OMTK 6700 20000 1 3000,00 0 0% 0,00 0%

49 PSVSAK 10000 40000 5 9000,00 3 60% 7200,00 80%

50 LBK 16700 50000 4 6599,17 1 25% 1200,00 18%

51 KK 13300 30000 3 3600,00 3 100% 3600,00 100%

54 LJK 10000 66000 9 22200,00 8 89% 18600,00 84%

55 R1MK 13300 40000 5 15600,00 5 100% 15600,00 100%

31 Ārvalstis 114000 399000 66 405132,20 56 85% 355258,35 88%

Kopā

2 806 300,00 8339999 844 2790834,38 613 73% 2080119,36 75%

34

5. PIELIKUMS

Tiesvedība kredītu piedziņas lietās 2003. – 2013.gads (skaits)

Tiesvedība kredītu piedziņas lietās 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Kopā

Prasības pieteikumi vispārējās jurisdikcijas tiesās par parāda piedziņu Iesniegti pieteikumi 4 6 40 120 95 70 52 34 33 88 270 812 Izskatīti pieteikumi 2 4 24 43 124 80 59 43 33 72 171 654

Noslēgti izlīgumi 1 1 2 5 9

Izbeigta tiesvedība 1 1 7 10 25 10 3 1 1 8 15 82

Apmierinātas prasības pirmās instances tiesā 1 3 17 35 95 65 38 20 29 60 139 502

Daļēji apmierinātas prasības pirmās instances tiesā

2

2

11

2

11

19

1

2 11 61

Noraidītas prasības pirmās instances tiesā 1 1 0 2

Prasītāja iesniegtas apelācijas sūdzības 2 2 10 1 1 1 1 0 17

Atbildētāja iesniegtas apelācijas sūdzības 1 2 4 2 1 0 9

Izskatītas lietas apelācijas kārtībā 1 1 7 6 6 3 1 3 28

Apmierinātas prasītāja apelācijas sūdzības 1 4 3 2 1 3 14

Daļēji apmierinātas prasītāja apelācijas sūdzības

1

1 0 2

Noraidītas prasītāja apelācijas sūdzības 1 3 0 4

Daļēji apmierinātas atbildētāja apelācijas sūdzības

1 2 0 3

Noraidītas atbildētāja apelācijas sūdzības/izbeigta tiesvedība

2

2

1

1

0 6

Prasītāja iesniegtas kasācijas sūdzības 1 1 1 2 2 5

Atbildētāja iesniegtas kasācijas sūdzības 2 1 1 0 4

Izskatītas lietas kasācijas kārtībā 1 3 3 1 0 8

Apmierinātas/daļēji apmierinātas prasītāja

kasācijas sūdzības

1

1

1 0 3

Noraidītas prasītāja kasācijas sūdzības 1 2 0 3

Apmierinātas/daļēji apmierinātas atbildētāja

kasācijas sūdzības

1 0 1

Noraidītas atbildētāja kasācijas sūdzības 2 0 2

Tiesas nolēmuma piespiedu izpilde nodota zvērinātam tiesu izpildītājam

2

6

15

75

53

32

2

34

56

83 358

Piedziņas lietas, kurās samaksāta visa parade summa

3

4

22

50

40

15

4

3

1

29 44 215

Piedziņas lietas, kurās parāda summa nodzēsta no valsts budžeta līdzekļiem, jo piedziņa nav

iespējama

1

3

1

4

2

1

61 73

Pieteikumi par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā

Iesniegti pieteikumi 131 32 7 9 179

Apmierināti pieteikumi 79 5 11 3 98

Izbeigta tiesvedība(parāds samaksāts pilnā apmērā)

20 2 4 3 29

Prasība nav apmierināta (lēmums par atteikšanos

pieņemt pieteikumu, atteikums ierosināt tiesvedību, atbildētājsnav saņēmis pieteikumu vai

neatzīst prasību)

31 1 17 3 52