TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU · iedzīvotāju skaits ar finansiālām saistībām (kredīts, līzings, par noteiktu summu izmantojama kredītkarte). Finanšu sektora pētījumi parasti

�

TNS LATVIA

LATVIJASMEDIJUPĒTĪJUMUGADAGRĀMATA

2006

RĪGA2007

�

SATURS

3 2006. gads. Kopskats

4 Par TNS Latvia

5 TNS Latvia vadošie pētījumu virzieni

7 Reklāmu reģistrs. Adex

14 TV auditorijas pētījums

19 Radio auditorijas pētījums

22 Preses auditorijas pētījums

27 Interneta auditorijas pētījums

31 Patēriņa pētījums TNS AtlasTM

34 Media Intelligence

35 Biežāk lietotie termini

! Uzspiežot uz kvadrātiņa, nokļūsiet attiecīgajā sadaļā

KONTAKTINFORMĀCIJATNS Latvia

Kronvalda bulvāris 3–2Rīga, LV-1010

Latvija

Tālr.: +371 67 096 300Fakss: +371 67 096 314

E-pasts: [email protected]

www.tns-global.com

�

Pagājušais gads visām trim Baltijas valstīm ir bijis ļoti veiksmīgs: Igaunija un Latvija sasniegušas līdz šim augstākos ekonomikas izaugsmes tempus (attiecīgi 11,9% un 11,4%), strauji attīstījusies arī Lietuvas ekonomika (7,4%) – un šāda izaugsme ir viena no straujākajām ES. Kā komentē Latvijas vadošo banku analītiķi: ekonomikas izaugsmi galvenokārt ir noteicis iekšzemes pieprasījums – strauji audzis gan privātais patēriņš, gan investīcijas.

Nozīmīgas pārmaiņas skārušas darba tirgu un patēriņu – straujš nodarbinātības pieaugums, jau tā saspringtajā darba tirgū, un vienlaicīgi arī darba samaksas kāpums. Lielāki ienākumi un labi kreditēšanas nosacījumi mudināja mājsaimniecības ievērojami palielināt savus izdevumus. Tas, savukārt, veicināja ražošanu vietējam patēriņam un importa pieaugumu. Ievērojami uzlabojusies uzņēmumu finansiālā situācija, ļaujot paplašināt ražošanu. Tajā pašā laikā arvien asāk izjūtamais darbaspēka trūkumus un augošās darbaspēka izmaksas motivējušas investēt ražošanas modernizācijā.

Tomēr, kā norāda speciālisti: straujajai ekonomikas attīstībai bijušas arī negatīvas sekas. Pirmkārt: arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un augošas darbaspēka izmaksas. Otrkārt: straujš importa pieaugums, kas palielināja tekošā konta deficītu. Treškārt: augstā inflācija, kas 2006. gadā Latvijā sasniedza 8,5%, Igaunijā – 5,7%, bet Lietuvā – 4,6%.

Tādējādi visu nozaru uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs viens no problēmjautājumiem 2006. gadā bija ekonomikas spēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem, galvenokārt – pieaugošām darbaspēka un citu resursu izmaksām.

Arī reklāmas nozare Latvijā 2006. gadā pieredzēja līdz šim nebijušu izaugsmes tempu. Kā liecina TNS Latvia Reklāmu reģistra un Latvijas Reklāmas asociācijas apkopotā informācija, reklāmas apjomi Latvijas medijos sasnieguši 76,01 miljonu LVL. Tas nozīmē 47 EUR uz vienu Latvijas iedzīvotāju (37 EUR 2005. gadā). Atbilstoši TNS Latvia Reklāmu reģistra uzskaites datiem, pieauguma temps neto reklāmas investīcijās sasniedza 27%.

Latvijas reklāmas tirgus pieauguma rādītājs arī 2006. gadā ir bijis viens no augstākajiem Eiropā, apsteidzot gan Igauniju, kur pieaugums bija 18% (sasniedzot jau 64 EUR uz vienu iedzīvotāju), gan arī Lietuvu, kur pieaugums bija 18% (37 EUR reklāmas investīciju uz vienu iedzīvotāju). Tādējādi Baltijā kopumā mediju reklāmas investīcijas 2006. gadā sasniegušas jau 319,5 miljonus EUR, jeb 0,6% no Baltijas valstu kopējā iekšzemes kopprodukta.

Līdzīgi kā iepriekš, mediju reklāmas tirgus izaugsmi veicināja vairāki faktori, t.sk. gan kopējais valsts ekonomiskās attīstības izaugsmes temps, gan jaunu mediju ienākšana tirgū, gan konkurences saasināšanās dažādos tirgus sektoros.

“Vecās Eiropas” valstīs reklāmas tirgus dinamika 2006. gadā bijusi dažāda, bet pamatā ne pārāk strauja – no -1,8 % Lielbritānijā (Vācijā +2,9 %,Somijā +3,7 %, Itālijā +5,1 %, Dānijā +9,9 %, Francijā +10,7 %, Spānijā +12,7 %) līdz pat +17 % Zviedrijā. Krievijā reklāmas tirgus pieauguma temps samazinājās no 28 % 2005. gadā līdz 22 % 2006. gadā. Tikmēr “jaunā Eiropa” turpināja strauji attīstīties – no +7 % Ungārijā (Čehijā +12 %, Bulgārijā +15 %, Polijā +18, Slovākijā +19 %) līdz pat +29 % Rumānijā.

Tādējādi, salīdzinot ar globālo reklāmas tirgus lēsto pieaugumu +5 %, Latvijas 5 reizes straujākais izaugsmes temps reklāmas tirgus dalībniekiem iezīmē pozitīvu un daudzsološu perspektīvu tālākai attīstībai.

Datu avoti: www.hansabanka.lv, www.seb.lv, www.csb.lv, LRA, TNS Latvia Reklāmu reģistrs.

Ginta Krivma, sociālpsiholoģe, vadībzinību doktorante TNS Latvia mediju pētījumu vadītāja

�006. GADS. KOPSKATS

�PAR TNS LATVIA /

PAR TNS LATVIA

TNS Latvia ir pilna servisa mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas 1991.gadā arvien esam veidojuši un papildinājuši pētījumu pakalpojumu klāstu ar mērķi nodrošināt mūsu klientiem un sadarbības partneriem tirgus mērījumus, analīzi un padziļinātu skatījumu aktuālajās tirgus norisēs.

2001.gadā TNS Latvia pievienojās vienai no vadošajām pasaules tirgus informācijas grupām TNS, kuras uzņēmumi darbojas 80 pasaules valstīs.

Jau vairāk kā 10 gadus TNS Latvia veic mediju pētījumus, aptverot visus mediju veidus – televīziju, radio, presi, internetu, nodrošinot mediju un reklāmas industriju ar ikdienā nepieciešamo darba instrumentu – reitingiem. TNS starptautiskais mērogs nodrošina vienotas izpētes metodes un iespēju iegūt salīdzināmus datus ne tikai par Baltiju, bet arī Eiropu un citām pasaules valstīm.

1999.gadā TNS Latvia uzsāka TV auditorijas pētījumus, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu – TV metrus.

TNS Latvia strādā 65 pilna laika darbinieki un vairāk kā 210 intervētāji. 2006. gadā tika veikti viarāk kā 300 tirgus un 9 regulārie mediju pētījumu projekti. Pētījumu projektu ietvaros tika veiktas vairāk kā 88 200 intervijas (CATI, CAPI, PAPI un CAWI), kā arī 120 fokusa grupas un 900 Noslēpumainā klienta vizītes.

Šajā izdevumā apkopoti 2006.gada mediju un reklāmas tirgus pētījumu rezultāti – TV auditorijas pētījums, preses, radio un interneta auditorijas pētījums (Nacionālais Mediju Pētījums), Adex pētījums un patēriņa pētījums TNS AtlasTM.

Sīkāku informāciju par pētījumiem un metodēm, aktuālākajiem datiem un pētījumu rezultātu arhīvu Jūs varat iegūt, apmeklējot mūsu mājas lapu www.tns.lv

<< uz sākumu

�

TNS LATVIA VADOŠIE BIZNESA RISINĀJUMI

FINANŠU SEKTORA PĒTĪJUMIPēdējo divu gadu laikā pārmaiņas Latvijas finanšu tirgū ir bijušas krasākas kā jebkad – naudas uzkrāšana bankas kontā kļūst izplatītāka par skaidras naudas krāšanu mājās, un ir pieaudzis iedzīvotāju skaits ar finansiālām saistībām (kredīts, līzings, par noteiktu summu izmantojama kredītkarte). Finanšu sektora pētījumi parasti aptver dažādu finanšu produktu patērētāju pētījumus – tie var būt banku klienti vai jauno finanšu instrumentu potenciālie lietotāji, vai arī visi Latvijas iedzīvotāji. TNS Latvia regulāri veic dažādus pētījumus saistībā ar patērētāju (gan privātpersonu, gan uzņēmumu) finanšu uzvedības ieradumiem, tādējādi palīdzot finanšu sektora institūcijām precīzi noteikt turpmākās attīstības iespējas un izmaiņas finanšu produktu patēriņa tirgū. Lai uzzinātu vairāk par finanšu sektora pētījumiem, lūdzu sazinieties: Ilva Pudule, TNS Latvia Projektu direktore; e-pasts: [email protected]

TEHNOLOĢIJU SEKTORA PĒTĪJUMIJauno tehnoloģiju attīstība Latvijā norit strauji – ja 2002. gada pavasarī tikai pusei Latvijas uzņēmumu bija dators un trešdaļai arī internets, tad jau pēc pieciem gadiem, 2007. gada pavasarī, jau 87% ekonomiski aktīvo uzņēmumu savā darbībā izmanto datorus, bet 82% ir dators ar interneta pieslēgumu. Līdzīga tendence ar ne tik augstiem rādītājiem ir vērojama arī iedzīvotāju mērķauditorijā. Regulārs IT pētījums Biznesa Omnibusa ietvaros sniedz informāciju par datoru, interneta un datu pārraides lietošanu uzņēmumos un pakalpojuma sniedzēju. Turklāt IT sektorā ir izplatīti t. s. R&D (Research & Development) jeb izpētes un attīstības pētījumi, kas palīdz IT pakalpojumu sniedzējiem prognozēt pieprasījumu pēc jaunajiem produktiem. Arī telekomunikāciju tirgū, jo īpaši mobilo sakaru jomā, noris pārmaiņas. Tā kā šis tirgus ir piesātināts, sakaru operatoriem ir jāmeklē jauni veidi, kā uzrunāt savus potenciālos klientus un jauni risinājumi, ko piedāvāt esošajiem klientiem. Tāpēc daudzi sakaru pakalpojumu sniedzēji veic pētījumus, aptaujājot gan fiksēto, gan arī mobilo sakaru lietotājus kā iedzīvotāju, tā arī uzņēmumu mērķauditorijās. Telekomunikāciju sektorā tiek izmantoti dažādi pētījumi – sākot ar fokusa grupu diskusijām jaunu produktu izstrādē un beidzot ar kvantitatīvām, reprezentatīvām visu Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu aptaujām ar mērķi izpētīt kāda produkta vai pakalpojuma izplatību un lietošanas ieradumus. Telekomunikāciju pētījumus var veikt arī šaurākā mērķa grupā, piemēram, izpētot, ko par mobilajiem telefoniem un to izmantošanu domā pusaudži. Lai uzzinātu vairāk par tehnoloģiju pētījumiem, lūdzu sazinieties: Ilva Pudule, TNS Latvia Projektu direktore; e-pasts: [email protected]

AUTOTIRGUS PĒTĪJUMILai iegūtu informāciju gan par auto tirgus attīstību kopumā, gan apmierinātības līmeni ar auto dīleriem un auto servisiem, katru gadu tiek veikti autotirgus pētījumi. Jautājumi, uz kuriem tiek meklētas atbildes ir visdažādākie – kādi faktori ietekmē šī vai cita auto izvēli? Virsbūves tips vai tehniskie parametri, subjektīvs novērtējums vai cenas atbilstība kvalitātei? Vai esošais automašīnas markas lietotājs vēlreiz iegādāsies tās pašas markas auto? Cik apmierināts ir klients ar automašīnas tīrību to saņemot no servisa?Lai uzzinātu vairāk par autotirgus pētījumiem, lūdzu sazinieties:Diana Grencmane, TNS Latvia Projektu direktore; e-pasts: [email protected]

MAZUMTIRDZNIECĪBAS SEKTORA PĒTĪJUMIPētnieciskās iespējas mazumtirdzniecības sektorā ir visdažādākās – gan tradicionālie patērētāju ieradumu / attieksmes pētījumi (U&A study), gan pircēju segmentācijas / tipolizācijas pētījumi. Pircēju uzvedības izpēte konkrētajā mazumtirdzniecības vidē ir nākošais izpētes solis – impulsīva iepirkšanās, preču kategorijas optimizācija. Ar katru gadu palielinās pētījumu skaits, kad tiek veikts veikala vides novērtējums – veikala formātam optimālā preču sortimenta noteikšana, Mystery Shopping pētījumi, merčendaizinga novērtējums.Visas šīs pētnieciskās metodes radītas ar mērķi rast savstarpējo veiksmi starp pircēju, mazumtirgotāju un ražotāju. Lai uzzinātu vairāk par mazumtirdzniecības pētījumiem, lūdzu sazinieties:Diāna Grencmane, TNS Latvia Projektu direktore; e-pasts: [email protected]

PAR TNS LATVIA / << uz sākumu

6

KLIENTU APKALPOŠANAS KVALITĀTES PĒTĪJUMIVai Jūsu klienti tiek sagaidīti un pavadīti ar smaidu? Vai viņu vajadzības tiek uzklausītas un problēmas atrisinātas? Vai Jūsu klienti tiek apkalpoti pieklājīgi, laipni un efektīvi? Vai Jūsu darbiniekus interesē Jūsu klienti?Profesionāla klientu apkalpošana ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē klientu piesaistīšanu. TNS Latvia piedāvā Noslēpumainā klienta (Mystery Shopping) pētījumu, kas ļauj novērtēt klientu apkalpošanas procesa kvalitāti un ir kā instruments darbinieku apmācību programmu izstrādei un / vai uzlabošanai. Jau kopš 2006. gada TNS Latvia vairākās nozarēs veic salīdzinošu klientu apkalpošanas pētījumu, kura rezultātā ir iespējams noteikt klientu apkalpošanas indeksu. To var izmantot Jūsu uzņēmuma klientu apkalpošanas rādītāju salīdzināšanai ar nozares un visas Latvijas vidējiem rādītājiem.Lai uzzinātu vairāk par klientu apkalpošanas pētījumiem, lūdzu sazinieties:Ilze Kronberga, TNS Latvia Projektu vadītāja; e-pasts: [email protected] Āboms, TNS Latvia Projektu vadītājs; e-pasts: [email protected]

SOCIĀLIE PĒTĪJUMIParalēli mārketinga pētījumiem, TNS Latvia pievēršas arī aktuālu sociālu un politisku jautājumu analīzei, kurā tiek noskaidrots sabiedrības viedoklis par sociālpolitiski nozīmīgām tēmām. Kopš 2004. gada TNS Latvia veic sabiedriskās domas Eiropas Savienībā pētījumu Eurobarometer. Divas reizes gadā tiek organizēti Standart Eurobarometer pētījumi, kuru mērķis ir novērtēt pilsoņu attieksmi pret ES un tās institūcijām, kā arī ekonomisko situāciju Latvijā. 5–6 reizes gadā tiek veikti Special Eurobarometer pētījumi, kuros ietverti jautājumi par aktuālām tēmām Latvijā un Eiropā: Eiropas konstitūciju, ES lauksaimniecības politiku, sabiedrības drošību un tieslietu sistēmu, iedzīvotāju sociālo labklājību, veselību, izglītību, apkārtējās vides aizsardzību, informāciju un komunikāciju tehnoloģijām, finanšu pakalpojumiem, zinātni un tehnoloģijām, inovācijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, situāciju darbaspēka tirgū, sportu, u. tml.Paralēli starptautiskajam Eurobarometer pētījumam, TNS Latvia kopš 2005. gada ir veikusi un veic arī pašlaik dažādus Eiropas Savienības fondu pasūtītus pētījums, kas ir starptautiski un tiek organizēti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Šajos pētījumos tiek noskaidroti dažādi sociālekonomiski jautājumi, kas saistīti arī ar Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību, dzīves kvalitāti, darba drošību, darba un dzīves līdzsvaru u. tml.2006.–2007. gadā TNS Latvia ir veikusi vairākus ministriju un ministriju pakļautībā esošo iestāžu pasūtītus un ESF līdzfinansētus projektus, kas saistīti ar nodarbinātību. Pētīto tēmu loks ir plašs – darba apstākļi Latvijā, Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšana Latvijā, bezdarbnieku darbā iekārtošana, ieteikumi nodarbinātības veicināšanai no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām u. c.Lai uzzinātu vairāk par sociālajiem pētījumiem, lūdzu sazinieties:Inta Priedola, TNS Latvia Projektu vadītāja; e-pasts: [email protected] Signe Kaņējeva, TNS Latvia Projektu vadītāja; e-pasts: [email protected]

TNS BIZNESA RISINĀJUMU REĢISTRĒTĀS METODESSniedz atbildi vai Jūsu izvēlētā reklāmas stratēģija, sākot ar pamatstratēģiju, koncepciju, reklāmas vēstījuma aprakstu un beidzot ar reklāmas izveides procesa kopvērtējumu ir veiksmīga un efektīva.

Pētījuma metode, kas dod ieskatu nākotnē, nodrošina iespēju apzināt un saprast jaunos patērētājus, kuru viedoklis veidos zīmola nākotni tirgū, vēlmes un intereses. Ar šo metodi var noteikt esošo un jauno produktu, pakalpojumu un zīmolu nākotnes potenciālu.

Sniedz patiesu ainu par patērētāju vajadzībām Jūsu tirgū un novērtē, cik veiksmīgi zīmoli spēj apmierināt šīs vajadzības, dod iespēju Jūsu produktiem veidot tuvas patērētāja un zīmolu attiecības.

Cilvēku uzvedības psiholoģisks izpētes instruments, ar kuru pēta patērētāju / klientu piesaistību noteiktai zīmolam / uzņēmumam. Tā ir starptautiski atzīta metode, kas ļauj dziļi ielūkoties patērētāju prātos.

Sniedz uzņēmumiem nepieciešamo informāciju dažādu uzņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanai, pārvaldīšanai un monitoringam un pārskatu par uzņēmuma klientu apmierinātības līmeni, uzņēmuma iekšējo biznesa procesu kvalitāti, darbinieku motivāciju, kāarī uzņēmuma korporatīvo reputāciju.

PAR TNS LATVIA / << uz sākumu

�

REKLĀMU REĢISTRS. ADEX

Kopš 1994. gada rudens notiek regulāra Latvijas reklāmas tirgus izpēte. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par reklāmas tirgus stāvokli kopumā un atsevišķu reklāmdevēju reklāmas aktivitātēm. Paralēli tiek veikti pētījumi arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījuma izlases struktūra ir veidota ar mērķi aptvert dažādus medijus, kurus izmanto atsevišķa mērķauditorija. 2006. gadā TNS Latvia reklāmu reģistra izlasi veidoja 40 avīzes un to pielikumi, 61 žurnāls, 9 TV kanāli, 13 radio stacijas un 3 vides reklāmas aģentūras.

2006. gada laikā reklāmu reģistra darbība tika attīstīta atbilstoši mūsdienu tirgus prasībām. Septembrī tika veikts uzlabojums atskaišu rēķināšanas programmā “AdFacts” un tagad klientiem ir pieejams 4. produktu līmenis, kas raksturo arī pašu produktu.

Rudenī notika arī diskusija ar reklāmu reģistra datu lietotājiem par izmaiņām produktu klasifikācijā. Ierosinātās izmaiņas un priekšlikumi tika apkopoti, un jaunā klasifikatora versija ir spēkā visā Baltijā, sākot ar 2007. gada sākumu.

BALTIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRgUSBaltijas mediju reklāmas tirgus, salīdzinot ar 2005. gadu, ir pieaudzis par 21 procentu. Līdz ar to kopējais Baltijas 2006. gada mediju reklāmas tirgus apjoms, balstoties uz TNS veiktā pētījuma datiem, ir sasniedzis 319,5 miljonus EUR.

Piemēram, Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2006. gadā bija 86,6 miljoni EUR (t.i., 1355 milj. EEK), savukārt Lietuvā – 124,7 miljoni EUR (430,1 milj. LTL). Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedzis 108,2 miljonus EUR jeb 76,01 miljonus latu.

BALTIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUSIZAUGSME

2000.–2006. GADS

147,2166,0

189,2200,8

233,5

263,7

319,5

4,0%

13%14%

6%

16%

13%

21%

-25,0

25,0

75,0

125,0

175,0

225,0

275,0

325,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006

gads

milj. EUR

0,0%

5,0%

10,0%

15,0%

20,0%

25,0%

%

kopāizaugsme %

Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS Gallup (Lietuva), 2000–2006

Līdz 2004. gadam un 2006. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus avots: TNS Latvia / LRA

REKLĀMU REĢISTRS. ADEX / << uz sākumu

�

BALTIJAS REKLĀMAS TIRGUS IZAUGSME DAŽĀDOS MEDIJOS 2000 - 2006

0,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006gads

milj

.EU

R

TVRadioLaikrakstiŽurnāliVideInternetsKino

Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS Gallup (Lietuva), 2006

BALTIJAS REKLĀMAS TIRGUS IZAUGSME DAŽĀDOS MEDIJOS 2000.–2006.

BALTIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUS IZAUGSME2006. gadā Baltijas reklāmas tirgus visās mediju grupās turpināja paplašināties. Līdzīgi kā pēdējos divos gados, reklāma televīzijā veido lielāko daļu no kopējā reklāmas tirgus apjoma, tai seko laikraksti un žurnāli, radio, vides reklāma, internets un kino reklāma. Internets kā mediju kanāls turpina savu izaugsmi un, salīdzinot ar 2000. gadu, tā reklāmas apjoms pieaudzis vairāk nekā 12 reizes.


�

TV35,7%

Radio11,2%

Laikraksti24,9%

Žurnāli14,7%

Vide8,6%

Internets4,3%

Kino0,6%

+ uzziņu mediji – 7,3 milj. Ls

REKLĀMAS APJOMA SADALĪJUMS PAMEDIJIEM

2006. GADĀ

Avots: TNS Latvia / LRA, 2006

LATVIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIR-gUS APJOMS UN PIEAUgUMS MEDIJU

GRUPĀS 2005. UN 2006. GADĀ

2005 milj. Ls

2006 milj. Ls

2006 pret 2005

TV 21,7 27,11 25%Radio 6,96 8,53 23%

Laikraksti 17,54 18,93 8%Žurnāli 7,93 11,19 41%

Vide 3,71 6,54 76%Internets 1,54 3,26 112%

Kino 0,41 0,45 10%Kopā 59,79 76,01 27%

katalogi / uzziņu mediji

6,3 7,33 16,10%

Avots: TNS Latvia, 2005. gads, un TNS Latvia / LRA, 2006. gads

LATVIJAS REKLĀMAS TIRGUS 2006. GADĀSalīdzinot 2006. gadu ar 2005.gadu, Latvijas mediju reklāmas tirgus pieaugums bijis 27%, sasniedzot 76,01 miljonu latu apgrozījumu.

Pēc TNS Latvia reklāmas tirgus pētījuma datiem, rekordliels un līdz šim straujākais reklāmas apjoma pieaugums reģistrēts internetā – 112%. Procentuāli otrs lielākais pieaugums ir vides reklāmai – 76%, pēc tās seko žurnāli (41% pieaugums) un televīzija (25% pieaugums).

Kopējā reklāmas tirgus apjoma lielāko daļu nu jau tradicionāli sastāda televīzijas reklāma (35,7%), otrs lielākais reklāmas apjoms ir fiksēts laikrakstos (24,9%), savukārt šiem medijiem seko reklāma žurnālos (14,7%) un radio (11,2%). Vides reklāma sastāda 8,6% no kopējā reklāmas tirgus apjoma, savukārt interneta un kino reklāma sastāda attiecīgi 4,3% un 0,6 % no kopējā reklāmas tirgus apjoma.

2006. gadā Latvijā uzziņu mediju reklāmas apjoms bija 7,3 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir par 16% vairāk.

REKLĀMU REĢISTRS. ADEX /<< uz sākumu

�0

LATVIJAS MEDIJU REKLĀMAS APJOMS KVADRĀTCENTIMETROS UN MINūTĒS 2006. GADĀKā liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotā informācija, tad 2006. gadā bijušas 1 058 636 TV reklāmas, un tas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir par 23 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (2005.g. – 859 392 reklāmas). Savukārt presē 2006. gadā bija 186 813 reklāmas, un tas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir par 2 % mazāk (2005. g. – 189 673 reklāmas). Arī radio reklāmu skaits 2006. gadā bija lielāks nekā 2005.gadā – attiecīgi 2005. gadā – 235 261 reklāma, kas ir par 41% mazāk nekā 2006. gadā – 331 944 reklāmas.

Televīzijā reklāmas apjoms pieaudzis līdz 427 840 minūtēm, kas ir par 24 % vairāk nekā 2005. gadā, kad reklāmas apjoms bija 344 288 minūtes. Presē reklāmas apjoms sasniedzis 27,2 miljonus cm2 apjomu, kas ir par 11 % vairāk, jo 2005. gadā bija 24,5 cm2. Savukārt radio reklāmas apjoms 2006. gadā sasniedza 147 228 minūtes, kas ir par 47 % vairāk nekā 2005. gadā, kad radio reklāma bija 100 285 sekundes. Jāatzīmē, ka 2006. gada otrajā pusgadā tika palielināta pētījumā iekļauto radio staciju izlase, tāpēc vērojama tik liela izaugsme.


��

MEDIJU PIESĀTINĀJUMS AR REKLĀMU (%) 2006. GADS

14 13

19

16 16 15

20

16

10,5

0

5

10

15

20

25

dien

asav

īzes

nedē

ļas

avīz

es

bizn

esa

avīz

es

rekl

āmas

avīz

es

piel

ikum

i

kopā

avīz

es

žurn

āli

kop

ā pr

ese

TV

Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, 2006

MEDIJU PIESĀTINĀJUMS AR REKLĀMUŠis grafiks attēlo Latvijas mediju laukuma vai laika piesātinājumu ar reklāmu – cik no preses un interneta kopējā laukuma vai TV un radio ētera laika aizņem reklāma.

TNS Latvia apkopotā informācija liecina, ka visvairāk reklāmu ir žurnālos (20%). Biznesa laikrakstos reklāma aizņem 19% no to kopējā laukuma, savukārt citos laikrakstos un laikrakstu pielikumos laukums, kas veltīts reklāmai aizņem 16% no to kopējā laukuma. Vidēji visā presē 16% no tās kopējā laukuma aizņem reklāma.

Televīzijā no visa ētera, kas aizvien vairāk tiek raidīts nepārtrauktā režīmā, 10,5% sastāda reklāmu pauzes.


��

TOP 10 REKLĀMDEVĒJI*

VIETA 2006. GADĀ

REKLĀMDEVĒJS VIETA 2005.

GADĀ1. PROCTER & GAMBLE 1.2. TELE2 4.3. LMT 3.4. BITE 14.5. RECKITT BENCKISER 5.6. COCA-COLA HBC 6.7. L’ORÉAL 15.8. COLGATE-PALMOLIVE 9.9. MAXIMA 8.

10. UNILEVER 10.

TOP 10 PRODUKTU MARKAS*

VIETA 2006. GADĀ


GADĀ1. ZELTA ZIVTIŅA 7.2. LMT 3.3. PAREX 1.4. OKARTE 8.5. TELE2 16.6. SAMSUNg 6.7. TOXIC 11.8. COCA-COLA 15.9. L’OREAL 26.

10. BITE jauns

TOP 10 PRODUKTU MARKAS*

VIETA 2006. GADĀ


GADĀ1. Mobilā komunikācija 1.2. Finanšu institūcijas, pakalpojumi 2.3. Mājsaimniecības higiēna 4.4. Automašīnas 7.5. Mazumtirdzniecība 5.6. Koncerti, festivāli, šovi 8.7. Medikamenti 6.8. Matu kopšanas līdzekļi 12.9. Aukstie dzērieni 14.

10. Darba piedāvājumi 13.

*Sarindojums pēc reklāmas apjoma latos, netoAvots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs

REKLĀMDEVĒJI, MARKAS UN PRODUKTU gRUPAS2006. gadā Latvijā lielāko reklāmdevēju “TOP10” ir gan jau iepriekš tajā atrodami uzņēmumi, gan jaunpienācēji. Pirmajā vietā – “Procter&Gamble”, otrajā vietā ir “Tele2”, kas pakāpies par divām pozīcijām. Trešajā vietā nemainīgi – “LMT”, tāpat arī 5. vietā nemainīgi – “Reckit Benckieser”. Vislielākais jaunums topā ir “Bite”, kas ar apjomīgu reklāmas kampaņu tās tirgū ienāca 2005. gada rudenī (14. vieta 2005. gadā) un 2006. gadā turpināja aktīvi reklamēties, tādējādi 2006. gadā “Bite” ieņēma 4. vietu reklāmdevēju topā. Latvijā lielāko reklāmdevēju “TOP10” ierindojušies arī “Coca-Cola HBC”, “L’Oréal”, “Colgate–Palmolive”, “Maxima” un “Unilever”.

Desmit visvairāk reklamētās produktu markas 2006. gadā bija “Zelta Zivtiņa”, kas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir pakāpusies par 6 pozīcijām, tai seko “LMT” (par 1 vietu augstāk nekā 2005. gadā), “Parex” (2 vietas zemāk nekā 2005. gadā), “Okarte” (4 vietas augstāk), “Tele2” (lēciens uz augšu par 11 pozīcijām), “Samsung” (nemainīgi – 6. vietā), “Toxic” (4 vietas augstāk), “Coca-Cola” (7 vietas augstāk), L’Oréal (milzīgs lēciens no 26. pozīcijas 2005. gadā uz 9. pozīciju 2006. gadā). Sarindojumu noslēdz “Bite”, kas visvairāk reklamēto marku sarindojumā ir jaunpienācējs.

Latvijā reklamētāko nozaru sarakstā nav daudz pārsteigumu – jau tradicionāli pirmajā vietā ir mobilie sakari un otrajā vietā – finanšu nozare. Trešajā vietā, pakāpjoties par 1 pozīciju, kopš 2005. gada ir mājsaimniecības un higiēnas preču nozare. Par trijām vietām augstāk – ceturtajā pozīcijā ierindojas automobiļu nozare, bet piektajā vietā nemainīgi – mazumtirdzniecība. Reklamētāko nozaru “TOP10” ierindojušās arī koncertu un festivālu, medikamentu, matu kopšanas līdzekļu, auksto dzērienu un darba piedāvājumu reklāmas.


��

REKLĀMAS KLIPU UN TO PARAUGUSKAITS ADEX ARHĪVĀ

0

2000

4000

6000

8000

10 000

12 000

14 000

2000.g.

2001.g.

2002.g.

2003.g.

2004.g.

2005.g.

2006.g.

gadssk

aits

unikāli klipimpg paraugi

Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, 2000–2006

TV KLIPU DAUDZVEIDĪBA Līdzīgi kā iepriekš, arī 2006. gadā Latvijā unikālo TV reklāmu klipu skaits pieauga, un tas liecina, ka reklāmdevēji cenšas auditoriju ieinteresēt ar jauniem un radošiem piedāvājumiem, papildinot jau uzkrāto klipu katalogu ar jauniem klipiem. TNS Latvia klipu paraugus papildinājuši 4500 atšķirīgi reklāmas rullīši, tādējādi 2006. gada nogalē TNS Latvia reklāmu reģistra arhīvā bija pieejami 19 200 TV reklāmu rullīši.

Lai uzzinātu vairāk par reklāmas tirgus pētījumiem, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: [email protected]


��

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

TNS Latvia bija pirmais no Baltijas TNS uzņēmumiem, kas jau 1999. gadā ieviesa TV auditorijas pētījumus ar TV Metru metodi. Latvijas televīzijas kanālu auditorijas pētījums tiek veikts regulāri visu gadu un tā mērķis ir – iegūt informāciju par Latvijas televīzijas kanālu skatītāju auditoriju, informāciju par auditoriju raksturojošām pazīmēm un informāciju par dažādu televīzijas kanālu skatīšanos konkrētajās mērķa grupās, kā arī – informāciju par reklāmu kampaņu sasniegto auditoriju. Pētījuma rezultātus kā oficiālo norēķina vienību izmanto Latvijas reklāmas industrija.

Pētījuma izlase ir Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis, kura respondenti ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 4 gadiem.

2007. gada 1. janvārī TV auditorijas pētījuma panelī tika iekļautas 319 mājsaimniecības no visas Latvijas, no kurām 98 bija aprīkotas ar GSM modemiem, un 80 mājsaimniecībās bija uzstādīti divi TV Metri. Kopējais respondentu skaits panelī bija 877. Sākot ar 2007. gadu, TNS Latvia ir pirmais no Baltijas TNS uzņēmumiem, kas sācis mērīt visus mājsaimniecībā esošos televizorus, ne tikai divus vairāk skatītākos, kā tas bija līdz šim.

TV KANĀLU AUDITORIJATNS Latvia pēdējo sešu gadu laikā apkopotā informācija liecina, ka kopējā ikdienas TV auditorija nav būtiski mainījusies. 2006. gadā nelielu ikdienas auditorijas daļu ir zaudējuši lielākie Latvijas kanāli, turpretim citi kanāli, kuros ietilpst visi kabeļtelevīzijas kanāli un satelītkanāli, auditoriju ir palielinājuši. Tas liecina par skatītāju fragmentāciju uz mazākiem nišas kanāliem.

SASNIEGTĀ AUDITORIJA VIDĒJI DIENĀ(DAILY REACH %) 2001.–2006. GADĀ

68,2

40,3

4,2

2,2

31,9

19,2

23,9

34,3

45,6

70,4

39,8

3,8

11,2

37,8

20,3

24,9

33,3

45,3

70,5

36,4

3,3

14,0

38,3

19,3

25,6

34,7

46,2

72,4

38,6

3,7

11,7

16,0

38,7

22,3

26,2

35,0

45,8

71,4

37,4

3,1

13,7

18,8

40,1

21,4

28,9

35,4

45,2

71,7

39,1

3,3

0,6

10,6

15,6

17,7

39,4

22,3

27,4

32,8

43,4

0,0 10,0 20,0 30,0 40,0 50,0 60,0 70,0 80,0

TV

Citikanāli

Video

MTVLatvija****

RenTVBaltija***

3+**

TV5Rīga*

TV3

PBK

LTV7

LTV1

LNT

%

2001 2002 2003 2004 2005 2006

* - kanāls TV5 Rīga no 01/10/2001** - kanāls 3+ no 01/01/2004

Avots: TNS Latvia / TAM, 2001–2006

*** - kanāls RenTV Baltija no 03/10/2005**** - kanāls MTV Latvija no 04/09/2006

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS / << uz sākumu

��

VIDĒJĀ SKATĪŠANĀS LAIKA DAĻA Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2006. gadā, pēc vidējās skatīšanās laika daļas, joprojām līderpozīcijas saglabā kanāls “LNT”. Tam seko kanāls “TV3”. Savas pozīcijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir uzlabojuši šādi kanāli: “LTV7”, “PBK” un “3+”. Rudenī masu mediju tirgū parādījās jauns kanāls “MTV Latvija”, kura mērķauditorija ir jaunieši, vecumā no 15 līdz 35 gadiem, un šis kanāls starp visiem Latvijas iedzīvotājiem pagaidām aizņem tikai 0,1% no kopējā TV skatīšanās laika.

SKATĪŠANĀS ILGUMS DIENĀSalīdzinājumā ar 2005. gadu, 2006. gadā vidējais TV skatīšanās ilgums dienā uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir palielinājies par 2 minūtēm, un tas bija – 3 stundas un 26 minūtes. Salīdzinot kanālus, vērā ņemamas to skatīšanās ilguma izmaiņas pēdējā gadā nav notikušas.

VIDĒJĀ SKATĪŠANĀS LAIKA DAĻA(SHARE %)2006. GADS

VIDĒJAIS SKATĪŠANĀS ILGUMS DIENĀMINŪTĒS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU

(AVT MIN)2001.–2006. GADS

LTV111,1%

LTV75,3%PBK

10,1%TV3

18,4%

RenTV Baltija1,7%

MTV Latvija*0,1%

Video1,8%

TV5 Rīga2,8%

3+4,0%

Citi kanāli24,2%

LNT20,4%

* - kanāls MTV Latvija no 04/09/2006

50 50 49 46 43 42

2626 28

2926 23

78 10

1010

11

1518 19

2020

21

22 29 33 36 38 38

1 57 6 6

6

5 7 84 0,1

55

5 6 4 4

55 57 53 51 51 50

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2001 2002 2003 2004 2005 2006

Citi kanāli

VideoMTVLatvija****

RenTVBaltija***

3+**

TV5 Rīga*

TV3

PBK

LTV7 LTV1LNT

* - kanāls TV5 Rīga no 01/10/2001** - kanāls 3+ no 01/01/2004*** - kanāls RenTV Baltija no 03/10/2005**** - kanāls MTV Latvija no 04/09/2006

Avots: TNS Latvia / TAM, 2001–2006


�6

SKATĪTĀKĀS TV PROGRAMMAS2006. gadā, līdzīgi kā citos gados, starp visskatītākajām pārraidēm ir ierindojies Eirovīzijas dziesmu konkurss. Tāpat arī Pasaules hokeja čempionāta spēļu translācijas kopējā TOPā ieņem augstas vietas. Kā jau katru gadu, starp skatītākajām programmām ierindojas arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Jaungada apsveikuma runa. Jāmin, ka TOPā ir iekļuvušas arī tādas populāras pārraides kā Raimonda Paula dziedāšanas svētki un Latvijas Lepnums.

PROGRAMMU TOP 20 (VISI KANĀLI 2006. GADĀ)

Vieta �006. gadā

Kanāls Programma Žanrs Reitings %

Reitings ‘000

Share %

1. LTV1 51. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Fināls Mūzika 21,9 487,8 59,52. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - ASV Sports 19,0 422,4 51,43. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Somija Sports 18,1 403,6 43,04. LTV1 Ziemas olimpiskās spēles Turīnā. Atklāšanas

ceremonijaŠovs 18,0 400,3 43,4

5. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Čehija Sports 17,9 399,6 47,66. LTV1 Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas

Jaungada apsveikuma runaPolitika 16,7 371,8 33,6

7. LTV7 Ziemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija - ASV Sports 16,6 368,9 47,48. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Norvēģija Sports 16,4 365,5 43,39. LTV1 Laimīgu Jauno gadu! Izklaide 16,4 364,4 33,4

10. PBK Krievijas Federācijas prezidenta V. Putina Jaungada apsveikuma runa

Politika 16,3 363,8 33,0

11. LTV1 Svētku salūts Izklaide 16,3 362,4 38,912. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Kanāda Sports 16,0 357,2 44,313. TV3 Jaunais vilnis 2006. Dienasgrāmata Aktualitātes 15,9 354,0 42,614. LTV7 Ziemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija

- KrievijaSports 15,4 342,7 41,3

15. LNT Raimonda Paula dziedāšanas svētki Mūzika 15,1 335,6 40,716. TV3 Jaunais vilnis 2006 Mūzika 15,0 333,4 45,317. LTV7 Ziemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija

- SlovākijaSports 14,1 314,4 33,9

18. TV3 Latvijas Lepnums 2006 Šovs 14,0 311,1 28,119. PBK Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas

Jaungada apsveikuma runaPolitika 13,6 301,7 27,2

20. LTV1 De Facto Aktualitātes 13,5 300,1 30,0

Avots: TNS Latvia / TAM (2006)


��

2006. gadā skatītāju iemīļotākā filma ir bijusi “Viens pats mājās 3”, un arī iepriekšējās divas šīs filmas daļas ir ierindojušās filmu “TOP 10”. Otra iemīļotākā ir bijusi pašmāju klasika – “Dāvana vientuļai sievietei”.

Gandarīti var būt pašmāju seriālu veidotāji, jo uzreiz aiz “Komisāra Rekša” ierindojas trīs pašmāju seriāli, kas aiz sevis ir atstājuši iepriekš tik iemīļotos Krievijas ražojuma seriālus.

Skatītākā TV spēle 2005. gadā ir bijusi

“Mīl, nemīl. Aklās kāzas”, kura aiz sevis ir atstājusi iepriekšējo gadu līderi “Gribi būt miljonārs?” un tās konkurenti “Prāta banku”. Savukārt skatītākais realitātes šovs ir bijis “Sirdspuķīte”.

Nenoliedzami skatītākās sporta pārraides televīzijā ir hokeja spēļu translācijas, jo visas “TOP 10” vietas aizņem Pasaules hokeja čempionāta un Ziemas olimpisko spēļu hokeja translācijas.

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS /

Vieta Kanāls Programma Reitings %

Reitings ‘000

Share %

Film

u TO

P 10

(v

isi k

anāl

i 200

6. g

.)

1.2.3.4.5.6.7.8.9.

10.

TV3LTV1TV3LNTTV3LNTLNTTV3LNTLNT

Viens pats mājās 3Dāvana vientuļai sievieteiViens pats mājās 2Mīlas testamentsViens pats mājāsMīlas burasHarijs Poters un noslēpumu kambarisMūmija atgriežasNakts karalieneTuvu debesīm

13,012,612,512,412,212,111,510,810,810,8

288,3282,1277,2275,5271,1268,3255,0242,9241,2240,0

31,927,534,032,230,231,127,131,627,528,4

Seriā

lu T

OP

10

(vis

i kan

āli 2

006.

g.)

1.2.3.4.5.6.7.8.9.

10.

LNTLNTLTV1LTV1LTV1LNTLNTLNTLNTLNT

Komisārs Reksis 5Komisārs Reksis (atk.)Likteņa līdumniekiPrāts vai instinktsNeprāta cenaSegvārds AlbānisDzelzs puišiMentu kari 2Sasisto lukturu ielas 6Slepkavību izmeklēšanas nodaļas hronikas

11,111,010,09,59,49,18,78,68,48,2

247,7244,7222,1210,9208,3202,4193,1191,8186,1182,8

28,926,220,920,321,121,020,021,628,527,1

TV s

pēļu

un

real

itāte

s šo

vu T

OP

10

(vis

i kan

āli 2

006.

g.)

1.2.3.4.5.6.7.8.9.

10.

LNTTV3LNTLTV1LNTLNTTV3LNTTV3LNT

Mīl, nemīl. Aklās kāzasGribi būt miljonārs?Prāta bankaZini vai mini!Solo ar orķestriSirdspuķīte (realitātes šovs)Dziesmu duelisMājokļa jautājumsIepazīsties – mani vecāki! 2Skrējiens pēc miljona 2

11,79,59,18,47,87,67,47,26,66,4

260,0211,3202,4187,8174,5169,8165,2159,5147,1142,8

28,723,324,020,417,617,317,817,513,114,3

Spor

ta p

ārra

ižu

TOP

10

(vis

i kan

āli 2

006.

g.)

1.2.3.4.5.6.7.8.9.

10.

TV3TV3TV3LTV7TV3TV3LTV7LTV7LTV7TV3

Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - ASVPasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - SomijaPasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - ČehijaZiemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija - ASVPasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - NorvēģijaPasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - KanādaZiemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija - KrievijaZiemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija - SlovākijaZiemas olimpiskās spēles Turīnā. Hokejs. Latvija - ZviedrijaPasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Slovēnija

19,018,117,916,616,416,015,414,113,512,6

422,4403,6399,6368,9365,5357,2342,7314,4299,7280,5

51,443,047,647,443,344,341,333,932,455,8

Avots: TNS Latvia / TAM, 2006

<< uz sākumu

��

DIBINĀŠANAS PĒTĪJUMSKatru gadu TNS Latvia veic Dibināšanas pētījumu, lai noskaidrotu informāciju par ģimeņu TV tehnisko aprīkojumu. Ik gadu tiek aptaujāti respondenti, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, 5200 mājsaimniecībās visā Latvijā. 2005. un 2006. gada pētījuma rezultāti parādīja, ka:

97,8 % mājsaimniecību ir vismaz viens strādājošs TV;

52,4 % mājsaimniecību ir kabeļtelevīzijas pieslēgums;

8,1 % mājsaimniecību ir satelītuztvērējs;

41,1 % mājsaimniecību ir video magnetofons;

24,6 % mājsaimniecību ir DVD atskaņotājs;

14,3 % mājsaimniecību mēdz ierakstīt TV pārraides video vai DVD;

36,7 % mājsaimniecību ir iespēja skatīties teletekstu;

tuvākā gada laikā 9,4 % mājsaimniecību plāno iegādāties TV, 3,3 % – video magnetofonu un 6,8 % – DVD atskaņotāju.

Avots: TNS Latvia / Dibināšanas pētījums, 2005–2006

Lai uzzinātu vairāk par TV auditorijas pētījumiem, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: [email protected]


��RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS /

RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

TNS Latvia radio auditorijas pētījumu veic kopš 1994. gada. Pētījuma izlasi veido 8000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Pētījums notiek regulāri četras reizes gadā un tiek veikts, izmantojot dienasgrāmatu metodi.

2006. gadā pētījumā tika iekļautas četras jaunas radio stacijas: Radio Skonto (Liepājā), Radio Skonto (Latgalē), Fit FM, Latgales radio. 2006. gadā arī vairākas radiostacijas mainīja nosaukumus: Radio Nova uz Novoje Radio, Radio Daugavai uz Novoje Radio Daugavai, Radio Latgalei uz Novoje Radio Latgalei, kā arī Saules iela uz Progressive FM. Kopā radio auditorijas pētījumā 2006. gadā tika iekļautas 40 radiostacijas.

Turpmākā attīstība radio auditorijas pētījumos ir portatīvo mērīšanas iekārtu PPM (Portative People Meter) ieviešana. Vairākās pasaules valstīs notiek PPM testi, toties dažās valstīs, piemēram, Norvēģijā – PPM tiek izmantots kā oficiāls radio auditorijas mērīšanas instruments.

KLAUSĪŠANĀS ILGUMS2006. gada radio auditorijas vasaras / rudens perioda pētījuma rezultāti liecina, ka viens radio klausītājs dienā radio ir klausījies vidēji 280 minūtes jeb 4,7 stundas, kas ir par 17 minūtēm mazāk nekā 2005. gada vasaras / rudens periodā, bet par 4 minūtēm vairāk nekā 2004. gada vasaras / rudens periodā.

KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ(TSL DLY, MIN)

2004.–2006.GADS

KLAUSĪŠANĀS ILGUMS (TSL DLY, MIN)2006. GADĀ PA CETURKŠŅIEM

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Radio, Ziema 2005 / 2006–Rudens 2006

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2004., 2005., 2006.

297

0

50

100

150

200

250

300

350

Vasara / Rudens2004

Vasara / Rudens2005

Vasara / Rudens2006

min

275 272 287 264

050

100150200250300350

Ziema2005 / 2006

Pavasaris2006

Vasara2006

Rudens2006

min

276 280

<< uz sākumu

�0RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS /

RADIO KLAUSĪTĀJU SKAITSRadio klausītāju skaits laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam ir nedaudz samazinājies. 2006. gada vasaras / rudens periodā dienā radio klausījās vidēji 63% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Analizējot pētījuma rezultātus par 2006. gadu, jāsecina, ka izmaiņas radio klausītāju skaitā vērojamas vasarā, kad dienā radio klausījās vidēji 62% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Arī nedēļas radio klausītāju vidējais skaits laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam ir samazinājies. Ja 2004. gada vasaras / rudens periodā nedēļā radio klausījās vidēji 86%, tad 2006. gadā tie bija 82% Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITSDIENĀ (REACH DLY 000, %)

2004.–2006. GADS

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITSDIENĀ (REACH DLY 000, %)

2006. GADĀ PA CETURKŠŅIEM

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITSNEDĒĻĀ (REACH 000, %)

2004.–2006. GADS

KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %)

2006. GADĀ PA CETURKŠŅIEM


Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Radio,Vasara / Rudens 2004., 2005., 2006.


Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2004., 2005., 2006.

1 266 1 267 1 203

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Vasara / Rudens2004

Vasara / Rudens2005

Vasara / Rudens2006

(000)

0,0

25,0

50,0

75,0

100,0%

1 55881,585,086,0

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Vasara / Rudens2004

Vasara / Rudens2005

Vasara / Rudens2006

(000)

0

25

50

75

100%

1 272 1 255 1 181 1 19762,766,6 65,7 61,8

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Ziema2005 / 2006

Pavasaris2006

Vasara2006

Rudens2006

(000)

0

25

50

75

100%

85,0 83,1 80,0 81,3

0250500750

1 0001 2501 5001 750

Ziema2005 / 2006

Pavasaris2006

Vasara2006

Rudens2006

(000)

0

25

50

75

100 %

1 653 1 630

1 623 1 587 1 529 1 552

<< uz sākumu

��RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS /

KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMSAnalizējot pētījuma rezultātus pēc klausīšanās laika sadalījuma starp radiostacijām, jāatzīmē, ka Latvijā kopumā stabilas pozīcijas pēdējo 3 gadu laikā ir saglabājusi radiostacija Latvijas Radio 2.

Savukārt Rīgā par klausītākajām radiostacijām ar vienādu laika daļu ir kļuvušas radiostacijas: Radio Skonto un Latvijas Radio 2.

RADIOKLAUSĪTĀJU PROFILSPētījuma rezultāti liecina, ka 2006. gada vasaras / rudens periodā radioklausītāju vidū bija vairāk latviešu (66%) nekā Latvijas iedzīvotāju struktūrā kopumā (58%). Radio klausītāju skaits pārējos sociāli demogrāfiskajos parametros sadalās proporcionāli Latvijas iedzīvotāju strukrūtai kopumā.

Lai uzzinātu vairāk par radio auditorijas pētījumiem, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: [email protected]

KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMSLATVIJĀ KOPUMĀ (AQH SHARE, %)

VASARA / RUDENS 2006

KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS RĪGĀ (AQH SHARE, %). VASARA / RUDENS 2006

RADIO KLAUSĪTĀJU PROFILS (%) 2006. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2006

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2006

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, 2006

11

13

17

17

17

13

13

47

53

32

24

13

15

16

58

42

7

12

19

18

17

14

13

45

55

29

26

15

17

13

66

34

0 10 20 30 40 50 60 70 80

12–17

18–24

25–34

35–44

45–54

55–64

65–74

vīrietis

sieviete

Rīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

latviešu

cita

Vecu

ms

Dzi

mum

sR

eģio

nsTa

utīb

a

Visi iedzīvotāji

Radio klausītāji

FIT0,4%

LR225,7%

LR45,7%

LR19,7%

CIR13,6%

SWH8,6%

NAB0,4%

EHR6,6%

GFM0,2%

MIX2,9%

SW+5,7%

STR4,4%

SKO7,2%

PIK2,7%

BBC0,1%

CAP0,6%

KRI1,1%

NOV2,8%

NOR0,4%

SWR0,8%

LR30,5%

CIR1,3%

SWH8,7%

LR212,1%

LR47,0%

FIT0,7%

LR30,8%

SWR1,8%

NOR0,4%

NOV7,1%

KRI0,7%

CAP0,4% BBC

0,1%

PIK7,0%

SKO12,1%

STR4,4%

SW+11,5%

MIX7,0%

GFM0,5%

EHR6,5%

NAB0,8%

LR18,9%

<< uz sākumu

��

PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

PRESES IZDEVUMU GRUPU VIDĒJĀAUDITORIJA (COVER %)

2004.–2006. GADS

8

8

25

37

43

47

47

49

50

8

10

27

39

44

49

47

50

53

7

9

20

33

42

45

49

48

51

0 10 20 30 40 50 60

Ceturkšņažurnāli

Mēnešalaikraksti

Reklāmaslaikraksti

Laikrakstupielikumi

Mēnešažurnāli

Nedēļasžurnāli

Dienaslaikraksti

Reģionālielaikraksti

Nedēļaslaikraksti

200620052004

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Prese, 2004–2006

PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS /

TNS Latvia Nacionālo Mediju pētījumu veic kopš 1992. gada. Pētījuma rezultāti kalpo gan par norēķinu valūtu mediju, mediju aģentūru un reklāmdevēju vidū, gan paplašina mediju analīzes iespējas.

Preses auditorijas pētījumu veikšanā tiek izmantota datorizēta tiešā intervija (CAPI – Computer Assisted Personal interview) respondentu dzīvesvietās. Intervētāji ceturksnī aptaujā ~ 3000 respondentu, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tas gadā ļauj iegūt ~ 12 000 respondentu lielu nacionāli reprezentatīvu izlasi. Iegūtos rezultātus ar augstu ticamību var attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem vai konkrētas mērķa grupas pārstāvjiem šajā vecumā grupā.

2006. gadā Nacionālajā Mediju pētījumā ceturksnī tika pētīti vidēji 290 Latvijā izdoti preses izdevumi. 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, visvairāk preses izdevumi ir nākuši klāt žurnālu kategorijā – mēneša žurnāliem – plus deviņi, nedēļas žurnāliem – plus astoņi, savukārt ceturkšņa žurnālu kategorijā – plus pieci.

Gada izlasē (17.10.2005.–15.10.2006.) tika iekļauti 262 preses izdevumi, kas tika pētīti visos 2006. gada pētījuma ceturkšņos.

NACIONĀLAJĀ MEDIJU PĒTĪJUMĀ IEKĻAUTO PRESES IZDEVUMU SKAITS

KATEGORIJĀS 2006. gADS

Ziem

a 20

06

Pav

asar

is

2006

Vasa

ra

2006

Rud

ens

2006

gad

s 20

06

Nedēļas žurnāli 26 29 29 29 25Nedēļas laikraksti 25 25 25 25 25Ceturkšņa žurnāli 24 27 27 26 20Mēneša laikraksti 11 11 11 11 11Mēneša žurnāli 89 95 95 91 81Reģionālie laikraksti 60 61 61 61 60Laikrakstu pielikumi 32 28 28 25 23Dienas laikraksti 13 14 14 14 13Reklāmas laikraksti 5 4 4 4 4kopā 285 294 294 286 262Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 2006

<< uz sākumu

��

PRESES IZDEVUMU GRUPU KOPĒJĀAUDITORIJA (COVER MAX %)

2004.–2006. GADS

12

15

36

47

54

58

58

57

63

12

18

37

51

55

61

59

60

63

11

16

29

44

54

57

58

59

65

0 10 20 30 40 50 60 70

Ceturkšņažurnāli

Mēnešalaikraksti

Reklāmaslaikraksti

Laikrakstupielikumi

Mēnešažurnāli

Nedēļasžurnāli

Reģionālielaikraksti

Nedēļaslaikraksti

Dienaslaikraksti

2006

2005

2004

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 2004 - 2006

PRESES LASĪTĀJU PROFILS (%)2006. GADS

10,118,217,619,1

15,419,6

46,353,7

31,723,6

13,715,115,9

58,141,9

0 10 20 30 40 50 60 70

15–1920–2930–3940–4950–5960–74

vīrietissieviete

RīgaVidzemeKurzemeZemgaleLatgale

latviešucita

Vec

ums

Dzi

mum

sR

eģio

nsTa

utīb

a

%

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums:Prese, 2006


PRESES IZDEVUMU AUDITORIJAIzmantojot 6 numuru lasīšanas metodi, ir iespējams analizēt gan kopējo – pēdējo sešu numuru auditoriju, – gan viena numura vidējo auditoriju.

Pēc viena numura vidējās auditorijas vislielākā auditorija, salīdzinot preses izdevumu kategorijas, ir nedēļas laikrakstiem – kaut vienu nedēļas laikrakstu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 51% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Viena numura vidējā reklāmas izdevumu auditorija no 27% 2005. gadā ir samazinājusies līdz 20% 2006. gadā, un tas ir izskaidrojams ar izdevumu skaita samazināšanos – no 5 uz 4 izdevumiem šajā kategorijā.

Pēc pēdējo sešu numuru kopējās auditorijas 2006. gadā līderis joprojām ir dienas laikraksti. 2006. gadā vismaz vienu no pēdējiem sešiem kāda dienas laikraksta numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši 65% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

PRESES LASĪTĀJU PROFILSPreses lasītāju profils pēc sociāli demogrāfiskajiem parametriem atbilst kopējam iedzīvotāju sadalījumam pēc vecuma, dzimuma, reģiona un tautības.

<< uz sākumu

��

TOP 10 LASĪTĀKIE PRESES IZDEVUMI PĒC VIENA NUMURA VIDĒJĀS

AUDITORIJAS (COVER%)2006. GADS


AUDITORIJAS (COVER%) MĒRĶA GRUPĀ “LATVIEŠI”

2006. GADS


AUDITORIJAS (COVER%) MĒRĶA GRUPĀ “CITA TAUTĪBA”

2005. GADS

16,2

15,8

15,3

14

13,5

12,5

12,5

10,4

9,8

9,7

0 5 10 15 20

Ieva

5 minTV Televizionnaja

Programma (kr. val.)Privātā Dzīve

Rīgas SantīmsTeleProgramma

s djadjei Misei (kr. val.)Diena

Latvijas Avīze

Sestdiena

Vestji Segodna (kr. val.)

%

26,2

22,5

18,7

17

16,1

15

14,6

11,9

11,7

11,6

0 5 10 15 20 25 30

Ieva

Privātā Dzīve

Diena

Latvijas Avīze

Sestdiena

Ievas Stāsti

tv Diena

Mājas Viesis

5 min

TeleVīzijas Programma

%

30,8

25

21,4

20,1

20,1

18,6

17,1

14,5

13,3

12,5

0 5 10 15 20 25 30 35TV Televizionnaja

Programma (kr. val.)TeleProgramma

s djadjei Misei (kr. val.)5 min

Rīgas Santīms


Subbota (kr. val.)

Vestji (kr. val.)

MK Latvija (kr. val.)

Chas (kr. val.)

7 sekretov (kr. val.)

%


LASĪTĀKIE PRESES IZDEVUMILasītākais preses izdevums, pēc viena numura vidējās auditorijas 2006. gadā (17.10.2005.–15.10.2006.), tāpat kā 2005.gadā, ir nedēļas žurnāls „Ieva”. Savukārt 2. vietu lasītāko preses izdevumu “TOP10” ieņem dienas laikraksts „5 min”. Salīdzinot ar 2005. gadu, par vienu vietu 2006. gadā ir pakāpusies televīzijas programma „TV Televizionnaja Programma” (kr.val.), ieņemot 3. vietu lasītāko preses izdevumu sarindojumā (2005. gadā – 4.vieta).

2006. gadā, tāpat kā 2005. gadā, vislielākā latviešu tautības auditorija ir šādiem žurnāliem un laikrakstiem: „Ieva” (vienu žurnāla „Ieva” numuru ir lasījuši vidēji 26,2%), „Privātā Dzīve” (vienu žurnāla „Privātā Dzīve” numuru ir lasījuši vidēji 22,5%) un „Diena” (vienu laikraksta „Diena” numuru ir lasījuši vidēji 18,7%). Lasītāko preses izdevumu “TOP10” mērķa grupā „latvieši” 2006. gadā atšķirībā no 2005. gada, ir iekļuvuši „Mājas Viesis” (8. vieta) un „5 min” (9. vieta). Citu tautību respondentu vidū lasītākie preses izdevumi ir TV programmas krievu valodā „TV Televizionnaja Programma” un TeleProgramma s djadjei Misei” un bezmaksas laikraksts „5 min” krievu valodā.

PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS / << uz sākumu

��

TOP 10 LASĪTĀKIE LAIKRAKSTI(IESKAITOT PIELIKUMUS) PĒC VIENA

NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS(COVER%)

2006. GADS


NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS(COVER%) MĒRĶA GRUPĀ “LATVIEŠI”

2006. GADS


NUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS(COVER%) MĒRĶA GRUPĀ

“CITA TAUTĪBA”2006. GADS

15,8

15,3

13,5

12,5

12,5

10,4

9,7

9,4

9,3

8,4

0 5 10 15 205 min

TV TelevizionnajaProgramma (kr. val.)

Rīgas SantīmsTeleProgramma

s djadjei Misei (kr. val.)Diena

Latvijas Avīze


Subbota (kr. val.)

tv Diena

Vestji (kr. val.)

%

18,7

17

14,6

11,7

11,6

11,4

10,5

10,3

9,2

9,2

0 5 10 15 20 25

Diena

Latvijas Avīze

tv Diena

5 min

TeleVīzijas Programma

Karjeras Diena/Diena

Mājoklis Auto/Diena

Tirgus Diena/Diena

Kultūras Diena/DienaMāja. Vide/

Latvijas Avīze

%

30,8

25

21,4

20,1

20,1

18,6

17,1

14,5

13,3

12,5

0 5 10 15 20 25 30 35TV Televizionnaja

Programma (kr. val.)TeleProgramma

s djadjei Misei (kr. val.)5 min

Rīgas SantīmsVestji Segodna

(kr. val.)Subbota (kr. val.)

Vestji (kr. val.)

MK Latvija (kr. val.)

Chas (kr. val.)

7 sekretov (kr. val.)

%

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 2006


Lasītākie laikraksti, ieskaitot to pielikumus, pēc viena numura vidējās auditorijas, 2006. gadā ir: „5 min”, „TV Televizionnaja Programma” un „Rīgas Santīms”. Ja apskata laikrakstu lasīšanas tendences mērķa grupā „latvieši”, tad var secināt, ka līderpozīcijas, tāpat kā 2005. gadā, ir saglabājis laikraksts „Diena” – vidēji 18,7% ir lasījuši vai caurskatījuši laikraksta „Diena” vienu numuru.

<< uz sākumu

�6

TOP 10 LASĪTĀKIE ŽURNĀLI PĒC VIENANUMURA VIDĒJĀS AUDITORIJAS

(COVER%)2006. GADS

16,2

149,8

9,17,2

6,96,4

5,75,3

5,2

0 5 10 15 20Ieva

Privātā DzīveSestDiena

Ievas StāstiMājas Viesis

SantaLietišķā Diena

TV izklaideMūsmājas

Lublju! (kr. val.)

26,222,5

16,115

11,911

10,39,4

8,27,7

0 5 10 15 20 25 30Ieva

Privātā DzīveSestDiena

Ievas StāstiMājas Viesis

SantaLietišķā Diena

TV izklaideMūsmājasRīgas Viļņi

10,18,3

3,43,2

2,72,4

2,22,1

1,81,4

0 5 10 15Lublju! (kr. val.)

Lilit (kr. val.)ZZL (kr. val.)

Patron (kr. val.)Ieva

Privātā DzīveDom Lilit (kr. val.)

Auto FotoCosmopolitan

Nedvizimostj (kr. val.)

%

%

%


(COVER%) MĒRĶA GRUPĀ “LATVIEŠI”2006. GADS


(COVER%) MĒRĶA GRUPĀ“CITA TAUTĪBA”

2006. GADS



2006. gadā lasītāko žurnālu “TOP10”, pēc viena numura vidējās auditorijas gan Latvijā kopumā, gan arī mērķa grupā „latvieši”, pirmās trīs vietas ieņem: „Ieva”, „Privātā Dzīve” un „Sestdiena”. Pirmo trīs lasītāko žurnālu sarindojums nav mainījies kopš 2005. gada. Augsto 4. vietu lasītāko žurnālu sarindojumā latviešu vidū ir ieņēmis žurnāls „Ievas Stāsti” – vidēji vienu numuru ir lasījuši vai caurskatījuši 15% latviešu tautības respondentu.

2006. gadā citu tautību respondentu vidū lasītākie žurnāli ir krievu valodā. 1. vietā ir žurnāls „Lublju!” (kr.val.), kuru vidēji kaut vienu numuru nedēļā ir lasījuši 10,1% citas tautības respondentu. Otrajā vietā ierindojas „Lilit” (kr.val.) un trešajā vietā – „ZZL” (kr.val.).

Lai uzzinātu vairāk par preses auditorijas pētījumiem, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: [email protected]

<< uz sākumu

��

INTERNETA AUDITORIJAS PĒTĪJUMS

DATORS, INTERNETS MĀJĀS (%)2004.–2006. GADS

27

33

44

13

19

31

05

101520253035404550

Rudens 2004 Rudens 2005 Rudens 2006

%

Dators mājās Interneta pieslēgums mājās

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Rudens 2004, 2005, 2006

Kopš 1997. gada TNS Latvia Nacionālā Mediju pētījuma ietvaros veic pētījumu par interneta mediju lietošanu, tādējādi tiek iegūta informācija par datora un interneta lietošanu Latvijas iedzīvotāju vidū, vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Interneta auditorijas pētījuma veikšanai tiek izmantota datorizēta tieša intervija (CAPI – Computer Assisted Personal Interview). Gada laikā intervētāji aptaujā vairāk nekā 5000 respondentu viņu dzīvesvietās. Aptaujas rezultāti sniedz informāciju par interneta vidējo dienas, nedēļas, mēneša un pusgada auditoriju, kā arī ļauj analizēt interneta attīstības tendences.

TNS METRIX™TNS Latvia piedāvā arī interneta auditorijas mērīšanas rīku TNS Metrix™. TNS Metrix™ ir neatkarīgs trešās puses Interneta auditorijas mērījums, kas sniedz detalizētu interneta lapu auditorijas uzskaiti un analīzi (unikālo apmeklētāju skaits, apskatīto lapu skaits, apskates sesiju skaits dienā, nedēļā, mēnesī; lapu apskates ilgums, „atslēgas” vārdi, ar kādiem lapa meklēta, lapas apmeklētāju valsts, uzņēmums, no kura skatīta lapa, valoda u.c.), kā arī rādītāji par unikālo apmeklētāju skaitu nedēļā, darba dienās un brīvdienās tiek regulāri publicēti http://tnsmetrix.tns.lv.

TNS Metrix™ mērījuma pamatā ir elektroniskā Interneta lapu apmeklētāju uzskaite – katrā no uzskaitītajām lapām tiek ievietots speciāls kods, kas nodrošina to, ka, atverot Interneta lapu, tiek nosūtīts pieprasījums uz TNS serveriem, kas reģistrē katru atvērto lapu. TNS Metrix™ ir izstrādājis TNS sadarbībā ar Japānas IT risinājumu kompāniju Bluemetrix.

INTERNETA AUDITORIJAS PĒTĪJUMS / << uz sākumu

DATORS UN INTERNETA PIESLĒGUMS MĀJSAIMNIECĪBĀS Datoru un interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās turpina palielināties. 2006. gada rudenī 44% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, mājās bija pieejams dators, 2005. gada rudenī tikai 1/3 jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībā bija dators. 2006. gada rudenī 31% Latvijas iedzīvotāju jau iepriekš minētajā vecuma grupā mājas ir pieejams arī interneta pieslēgums.

��

INTERNETA LIETOŠANAS VIETA (%)2004.–2006. GADS

11

13

5

5

5

1

17

14

8

6

4

1

26

19

9

8

6

1

0 5 10 15 20 25 30

citur

pie paziņāmdarbā

vai mājās

sabiedriskajāinternetapiekļuves

punktā

mājās

mācībuiestādē

darbā

Rudens 2004 Rudens 2005 Rudens 2006


INTERNETA LIETOŠANA (%)1997.–2006. GADS

Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Internets, Pavasaris 1997 – Rudens 2006

2 3 24

5 67 6 7

13 13 13

1617 17 17 17 16

21 2224

23 2324 25

2729

33 3234

32

3840

44 44

9 9 910

12

9

1311 12 11

1315

1815

1718 19

21 21

26 27 28 27

32

3537 38

16

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

pava

saris

199

7ru

dens

199

7zi

ema

1998

rude

ns 1

998

ziem

a 19

99pa

vasa

ris 1

999

vasa

ra 1

999

rude

ns 1

999

ziem

a 20

00pa

vasa

ris 2

000

vasa

ra 2

000

rude

ns 2

000

ziem

a 20

01pa

vasa

ris 2

001

vasa

ra 2

001

rude

ns 2

001

ziem

a 20

02pa

vasa

ris 2

002

vasa

ra 2

002

rude

ns 2

002

ziem

a 20

03pa

vasa

ris 2

003

vasa

ra 2

003

rude

ns 2

003

ziem

a 20

04pa

vasa

ris 2

004

vasa

ra 2

004

rude

ns 2

004

ziem

a 20

05pa

vasa

ris 2

005

vasa

ra 2

005

rude

ns 2

005

ziem

a 20

05pa

vasa

ris 2

006

vasa

ra 2

006

rude

ns 2

006

%

pēdējo 6 mēnešu laikā pēdējo 7 dienu laikā

VISVAIRĀK INTERNETU LIETO MĀJĀSJa 2005. gada rudens dati parāda, ka visbiežāk internets tiek lietots darbā, tad 2006. gada rudenī visizplatītākā interneta lietošanas vieta ir bijusi mājas. 26% respondentu, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, par interneta lietošanas vietu bija uzrādījuši mājas.

INTERNETA LIETOTĀJU SKAITSInterneta lietotāju skaits Latvijā turpina palielināties. 2006. gada rudenī 44% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, lietojuši internetu pēdējo sešu mēnešu laikā, 38% internetu lietojuši regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā. Vislielākais interneta lietotāju skaits ir starp 15–19 gadus veciem jauniešiem. 2006. gada rudenī 85% šajā vecuma grupā internetu lietojuši pēdējo 7 dienu laikā. Lai gan interneta lietotāju skaits reģionos vairs nav tik atšķirīgs, tomēr Rīgā joprojām interneta lietotāji ir vairāk nekā pārējos Latvijas reģionos.


��

INTERNETA LIETOŠANA DAŽĀDĀS MĒRĶA GRUPĀS (KAS LIETOJUŠI INTERNETUPĒDĒJO 7 DIENU LAIKĀ) (%)

2004.–2006. GADS

38

85

67

47

29

17

5

39

37

47

36

40

30

30

43

32

27

60

49

32

23

10

2

27

27

38

25

25

21

15

30

23

21

40

37

27

21

9

3

24

19

32

20

16

14

13

22

20

0,0


20,0 40,0 60,0 80,0 100,0

15–19

20–29

30–39

40–49

50–59

60–74

vīrietis

sieviete

Rīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

latviešu

cita

Visi

Vecu

ms

Dzi

mum

sR

eģio

nsTa

utīb

a

Rudens 2006

Rudens 2005

Rudens 2004

INTERNETA LIETOTĀJU PROFILS2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, ievērojami pieaudzis interneta lietotāju skaits, vecumā no 15 līdz 19 gadiem, – 2006. gada rudenī 85% šī vecuma jauniešu ir lietojuši internetu pēdējo septiņu dienu laikā. Tāpat 2006. gada rudenī 43% latviešu tautības un 32% citu tautību respondentu bija lietojuši internetu pēdējo septiņu dienu laikā.

INTERNETA IZMANTOŠANAS MĒRķI2006. gada rudenī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju internetu izmantoja e-pasta


sūtīšanai un saņemšanai (34%). 28% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, internetu lietoja interneta portālu caurskatīšanai, 23% – informācijas meklēšanai datubāzēs. Pēdējā gada laikā ievērojami palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri telefonsarunas veic caur internetu, izmantojot ”Skype”, ”Messenger” u. c. balss pārraides programmas. 2006. gada rudens dati liecina, ka 14% Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem, ir lietojuši internetu telefonsarunām.

�0

TOP 15 INTERNETA PORTĀLU NEDĒĻAS AUDITORIJA (COVER MAX %)2004.–2006. GADS

25

23

21

16

13

12

10

10

9

9

8

8

7

6

5

14

14

12

13

9

6

7

6

8

7

6

7

6

5

9

7

11

7

5

7

5

6

5

4

6

4

3

0 5 10 15 20 25 30

Google

Inbox

Draugiem.lv

Delfi (latviešu val.)

One

SS

TV NET (latviešu val.)

1188

LMT

Tele2

Hanzanet

Delfi (krievu val.)

Apollo

Reklama

Delfi. Sievietēm

Rudens 2006Rudens 2005Rudens 2004

Rudens 2006Rudens 2005Rudens 2004

TOP 15 INTERNETA PORTĀLU DIENAS VIDĒJĀ AUDITORIJA (COVER %)2004.–2006. GADS

15,6

15,5

14,7

9,3

8,8

6,3

6

4,6

4,4

4,2

4

3,5

3,3

2,7

2,2

7,7

8,2

8,6

5,9

8

2,6

3,9

3,9

3,7

2,5

3,1

3

2,3

1,9

5,1

3,7

3,5

6,3

2,2

4

3,4

2,7

1,9

2,7

2,5

1,6

1,3

0 2 4 6 8 10 12 14 16 18

Draugiem.lv

Google

Inbox

One

Delfi (latviešu val.)

SS

TV NET (latviešu val.)

Delfi (krievu val.)

Tele2

1188

LMT

Apollo

Hanzanet

Reklama

Delfi. Sievietēm


INTERNETA PORTĀLU AUDITORIJA2006. gadā apmeklētākie interneta portāli, pēc dienas vidējās auditorijas, bija “Draugiem.lv”, “Google” un “Inbox”. 2006. gadā portālu “Draugiem.lv” dienā vidēji apmeklēja 15,6%

Latvijas iedzīvotāju, vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai uzzinātu vairāk par interneta auditorijas pētījumiem, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: [email protected]


��

PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM

PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM /

Ar mērķi izpētīt Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumus, TNS Latvia laikā no 1993. līdz 2006. gadam regulāri veica patēriņa pētījumu “Mērķa grupu indekss”. 2006. gadā atbildes uz pašaizpildāmās aptaujas anketas jautājumiem sniedza 5380 Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 15 līdz 74 gadiem. “Mērķa grupu indekss” sniedz informāciju par vairāk nekā 300 produktu un pakalpojumu esošo un potenciālo patēriņu. Tāpat arī pētījumā ietverta informācija par Latvijas iedzīvotāju interesēm un hobijiem. Pētījums “Mērķa grupu indekss” metodoloģiski veidots tā, lai iegūtos rezultātus varētu savienot ar “Nacionālā Mediju pētījuma”: Prese un Internets rezultātiem. Piemēram, ir iespējams uzzināt, kādus preses izdevumus lasa autovadītāji.

TNS Latvia 2007. gadā ar mērķi pilnveidot un attīstīt līdz šim regulāri veikto patēriņa pētījumu “Mērķa grupu indekss”, piedāvā saviem klientiem jaunas paaudzes patēriņa pētījumu “TNS AtlasTM”.

Pētījumu “TNS AtlasTM” un “Mērķa grupu indekss” pamatmērķi ir līdzīgi – apkopot informāciju par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās un patēriņa paradumiem, taču “TNS AtlasTM” rezultāti dod plašākas iespējas analizēt zīmolu, patērētāju un mediju savstarpējās saiknes.

Iespējas, ko sniedz pētījums “TNS AtlasTM”:

Iespēja analizēt gan plaša patēriņa preču un pakalpojumu produktu kategorijas lietošanas biežumu, gan dažādu konkrētu produktu kategorijas – 10–20 spēcīgāko zīmolu kopējo atpazīstamību, lietošanu, attieksmi pret zīmolu, kā arī pirkšanas paradumus.

Pētījums ir ieviests vienlaicīgi visās Baltijas valstīs, tādējādi radot iespēju salīdzināt datus par visu Baltijas valstu iedzīvotāju patēriņu.

Pētījuma rezultāti ir saskaņojami ar “Nacionālā Mediju pētījuma” sadaļas “Prese” rezultātiem.

Pētījuma rezultāti ir pieejami “Galileo” datu bāzes formātā, kur iegūto rezultātu analīzei izstrādāti gatavi moduļi vai grafiki:

1 Plaša patēriņa preču tirgus karte

2 Ilgstošas lietošanas preču un pakalpojumu tirgus karte

3 Mazumtirdzniecības tirgus karte.

PLAŠA PATĒRIŅA PREČU TIRGUS KARTE (MARKET MAP)

21% - irlietojušizīmolu

40% - zina zīmolu 60% - nezina zīmolu

2% - atraidītāji

19% - nav lietojušizīmolu

13% - vienaldzīgie

7% - iecienījušizīmolu

<< uz sākumu

��PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM /

NOZĪMĪGĀKIE REKLĀMAS KANĀLI (%), 2006

MEDIJU KANĀLI, KURU REKLĀMĀM BIEŽI PIEVĒRŠ UZMANĪBU (%), 2006

7

1

1

2

3

4

2

8

10

20

28

7

1

2

3

3

4

6

10

17

31

0,40,4

1

0 10 20 30 40

cits

Reklāmas aģenti

Reklāma kino

Reklāma uz pilsētas transporta līdzekļiem

Reklāma uz plakātiem ielās

Reklāma žurnālos

Radio reklāma

Reklāma Internetā

Reklāma veikalu vitrīnās

Tiešā reklāma (brošūras, bukleti u.tml.)

Reklāma avīzēs

Televīzijas reklāma

%

2006

2005SMS reklāma, reklāma lif tos, sporta klubos, uz ēku fasādēm un citur

1

4

3

7

7

9

10

14

16

17

17

1

5

5

6

7

8

9

11

15

15

17

0 10 20 30 40

Reklāmas aģenti

Reklāma kino

Reklāma Internetā

Radio reklāma

Reklāma uz pilsētas transporta līdzekļiem

Reklāma uz plakātiem ielās

Reklāma žurnālos

Tiešā reklāma (brošūras, bukleti u.tml.)

Reklāma veikalu vitrīnās

Reklāma avīzēs

Televīzijas reklāma

%

2006

2005

Avots: TNS Latvia / Mērķa Grupu Indekss, 2006

NOZĪMĪGĀKIE REKLĀMAS KANĀLIViena no pētījuma “Mērķa grupu indekss” jautājumu sadaļām ir veltīta reklāmai – tiek noskaidrots nozīmīgākais reklāmas kanāls un tas, cik liela uzmanība tiek pievērsta reklāmai. Apkopojot pētījuma rezultātus, redzam, ka nozīmīgāko reklāmas kanālu tops 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, nav būtiski mainījies. 2006. gadā 31% Latvijas iedzīvotāji par nozīmīgāko reklāmas kanālu uzskata TV, 17% kā būtiskāko reklāmas kanālu min avīzes, bet 10 % – tiešo reklāmu (brošūras, bukletus u. c.). Šie reklāmas kanāli arī ir tie, kuriem Latvijas iedzīvotāji pievērš uzmanību.

<< uz sākumu

��PATĒRIŅA PĒTĪJUMS TNS ATLASTM /

PARĒRĒTĀJI, KURI DZER ALU VISMAZ DIVAS REIZES NEDĒĻĀ (%),2000.–2006. GADS

MOBILO UN FIKSĒTO TELEFONU LIETOTĀJU DINAMIKA (%)2000.–2006. GADS

16,813,9

11,2 12,112,8

11,211,7

17,7

12,0

16,5

17,2

13,3

15,4

19,721,0

18,618,2

12,812,110,2

12,211,9

16,015,9

16,6

12,6

16,517,2

0

5

10

15

20

25

Ziem

a 20

00

Pav

asar

is 2

000

Vasa

ra 2

000

Rud

ens

2000

Ziem

a 20

01-2

002

Pav

asar

is 2

001

Vasa

ra 2

001

Rud

ens

2001

Ziem

a 20

01 -

2002

Pav

asar

is 2

002

Vasa

ra 2

002

Rud

ens

2002

Ziem

a 20

02-2

003

Pav

asar

is 2

003

Vasa

ra 2

003

Rud

ens

2003

Ziem

a 20

03-2

004

Pav

asar

is 2

004

Vasa

ra 2

004

Rud

ens

2004

Ziem

a 20

04-2

005

Pav

asar

is 2

005

Vasa

ra 2

005

Rud

ens

2005

Ziem

a 20

05-2

006

Pav

asar

is 2

006

Vasa

ra 2

006

Rud

ens

2006

%

22 2635

53

72 69 69 69 67

8281807873

2021

73746467626060

5252484343423532

26

545052 565357 51

626664 6972727169

5555575560

6056

0102030405060708090

100

Pav

asar

is 2

000

Vasa

ra 2

000

Rud

ens

2000

Ziem

a 20

00-2

001

Pav

asar

is 2

001

Vasa

ra 2

001

Rud

ens

2001

Ziem

a 20

01-2

002

Pav

asar

is 2

002

Vasa

ra 2

002

Rud

ens

2002

Ziem

a 20

02-2

003

Pav

asar

is 2

003

Vasa

ra 2

003

Rud

ens

2003

Ziem

a 20

03-2

004

Pav

asar

is 2

004

Vasa

ra 2

004

Rud

ens

2004

Ziem

a 20

04-2

005

Pav

asar

is 2

005

Vasa

ra 2

005

Rud

ens

2005

Ziem

a 20

05-2

006

Pav

asar

is 2

006

Vasa

ra 2

006

Rud

ens

2006

%

Mobilais telefons (personiskais vai darba) Fiksētais telefons

Avots: TNS Latvia / Mērķa Grupu Indekss, 2006

PATĒRIŅA IERADUMIPētījuma “Mērķa grupu indekss” ietvaros iespējams sekot līdzi patēriņa ieradumiem ilgtermiņā un noteikt to sezonalitāti. Tā, piemēram, alus daudz vairāk tiek lietots tieši vasarā, bet mazāk – ziemā un pavasarī.

Lai uzzinātu vairāk par patēriņa pētījumu “Mērķa grupu indekss” vai tā „jauno paaudzi” “TNS AtlasTM”, lūdzu rakstiet uz e-pasta adresi: [email protected]

<< uz sākumu

��

MEDIA INTELIGENCE

MEDIA INTELLIGENCE /

Sākot ar 2004. gadu TNS Latvia piedāvā Media Intelligence pakalpojumu, t.i., pastāvīgu masu saziņas līdzekļos atspoguļotās informācijas monitoringu, atlasi un piegādi klientiem.

Media Intelligence publicitāti ļauj novērtēt 3 dimensijās – publicitātes satura kvalitatīvā analīze, mediju un reklāmas kvantitatīvā analīze un komunikācijas efektivitāte.

Pētījuma ietvaros tiek monitorēti 6 TV kanāli, 4 radio stacijas, vairāk kā 100 preses izdevumi un lielākie interneta ziņu portāli. Klienta vajadzībām tiek piemeklēts atbilstošākais mediju klāsts.

Atbilstoši klientu izvēlētajai nozarei un atslēgas vārdiem tiek reģistrēta katra presē, televīzijā, radio un internetā publicētā ziņa. Kā pētījumu rezultātus klients saņem atlasīto preses publikāciju elektroniskas kopijas, TV un radio ierakstu fragmenturs, katras publikācijas un sižeta kopsavilkumu un sasniegtās auditorijas analīzi.

Lai uzzinātu vairāk par Media Intelligence, lūdzu, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected]

KAMPAŅAS KOMUNIKĀCIJU EFEKTIVITĀTE

1 600

Informācijas nozīmīgums

Sas

nieg

tā a

udito

rija

(tūks

t.)

Kompānija C

Kompānija D

Kompānija E

Kompānija B

Kompānija A

1 400

1 200

1 000

800

600

400

200

0100 200 300 400 500 600 7000

<< uz sākumu

��BIEŽĀK LIETOTIE TERMINI /

BIEŽĀK LIETOTIE TERMINI

TELEVĪZIJAReitings % (TVR, RTG, Rating) - vidējā auditorija procentos. Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits no mērķa grupas noteiktajā laika intervālā (izteikts procentos no mērķa grupas lieluma) – cik % iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatās analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

Reitings ‘000 (Audience) – vidējā auditorija tūkstošos. Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits mērķa grupā noteiktajā laika intervālā (izteikts tūkstošos mērķa grupā) – cik tūkstoši iedzīvotāju no mērķa grupas vidēji skatās analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

Share % – auditorijas daļa procentos.Televīzijas kanāla skatītāju skaita un visas televīzijas skatītāju skaita procentuālā attiecība konkrētajā laika intervālā.

Reach % – kopējā auditorija procentos.Kopējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatītāju skaits no mērķa grupas noteiktajā laika intervālā (izteikts procentos no mērķa grupas lieluma) – cik % iedzīvotāju no mērķa grupas kaut vienu minūti ir skatījušies analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

AVT min (Average viewing time, Aver. time view.) – vidējais skatīšanās laiks minūtēs uz vienu iedzīvotāju. Vidējais televīzijas kanāla, programmas, klipa skatīšanās laiks noteiktajā laika posmā vienam pārstāvim mērķa grupas ietvaros (izteikts minūtēs) – cik ilgu laika posmu viens iedzīvotājs mērķa grupā ir vidēji skatījies analizējamo kanālu, programmu vai klipu izvēlētajā laika posmā.

RADIOTSL (Time Spent Listening) - klausīšanās ilgums. Vidējais radiostacijas klausīšanās ilgums noteiktā laika posmā (izteikts minūtēs no raidīšanas ilguma) vienam radiostacijas klausītājam mērķa grupā – cik minūtes vidēji viens radio klausītājs klausās radiostaciju (izteikts minūtēs).

Reach % - kopējā auditorija. Kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā noteiktā laika posmā (izteikts %) – cik cilvēku kopā klausās radiostaciju konkrētajā laika intervālā – 15 minūtēs, stundā, dienā, nedēļā utml. (izteikts procentos).

Reach - kopējā auditorija. Kopējais radiostacijas klausītāju skaits mērķa grupā noteiktā laika posmā (izteikts tūkstošos) – cik cilvēku kopā klausās radiostaciju konkrētajā laika intervālā – 15 minūtēs, stundā, dienā, nedēļā utml. (izteikts tūkstošos).

AQH Share - Average Quarter Hour Share, SHR - auditorijas sadalījums. Radiostacijas klausītāju skaita un visa radio klausītāju skaita procentuālā attiecība konkrētajā laika intervālā – klausīšanās laika sadalījums pa radiostacijām, kas norāda katras radiostacijas tirgus daļas lielumu (izteikts procentos).

PRESECover % - vidējā auditorija. Vidējais lasītāju skaits mērķa grupā vienam preses izdevuma numuram procentos – cik cilvēku vidēji izlasa vai caurskata vienu avīzes / žurnāla numuru (procentos).

Cover max % - kopējā auditorija. Kopējais lasītāju skaits mērķa grupā, kas lasījuši kaut vienu no pēdējiem sešiem preses izdevuma numuriem procentos – cik cilvēku kopā ir lasījuši vai caurskatījuši kaut vienu no avīzes / žurnāla pēdējiem 6 numuriem (procentos).

INTERNETSCover % - vidējā auditorija. Vidējais interneta lapas vienas dienas apmeklētāju skaits izteikts procentos no izvēlētās mērķa grupas – cik vidēji vienā dienā interneta lapu cilvēki apmeklē (procentos).

Cover max % - kopējā auditorija. Kopējais interneta lapas apmeklētāju skaits nedēļā, izteikts procentos no izvēlētās mērķa grupas – cik cilvēku kopā ir apmeklējuši interneta lapu nedēļas laikā (procentos).

<< uz sākumu

Documents

TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU · iedzīvotāju skaits ar finansiālām saistībām (kredīts, līzings, par noteiktu summu izmantojama kredītkarte). Finanšu sektora pētījumi parasti