2014. GADA P RSKATS - signetbank.com · SGS attiec b uz atvasin to finanšu instrumentu p rjaunošanu un risku ierobežošanas uzskaites ... kad tiek sasniegts minim lais aktivit

IEGULD�JUMU P�RVALDES AKCIJU SABIEDR�BA

M2M ASSET MANAGEMENT

RE�ISTR�CIJAS NUMURS 40103362872

2014. GADA P�RSKATS

M2M Asset Management 2014. gada p�rskats

2

Saturs

Visp�r�ga inform�cija��

Vad�bas zi�ojums��

Pazi�ojums par vad�bas atbild�bu��

Finanšu p�rskati��

Finanšu st�vok�a p�rskats��

Visaptverošo ien�kumu p�rskats��

Pašu kapit�la izmai�u p�rskats��

Naudas pl�smas p�rskats��

Finanšu p�rskatu pielikums��

Revidenta zi�ojums��


3

Visp�r�ga inform�cija

Sabiedr�bas nosaukums: M2M Asset Management

Juridiskais statuss: Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�ba

Reistr�cijas numurs, vieta, datums: 40103362872, R�ga, 2010. gada 30. decembris

Juridisk� adrese: Antonijas iela 3-1, R�ga, LV-1010, Latvija

Sabiedr�bas akcion�rs: Bank M2M Europe AS (100%) s�kot ar 11.11.2013

Sabiedr�bas padome: Padomes priekšsdt�js Andrey Vdovin Iecelts 30.05.2011. Padomes priekšsdt�ja vietnieks Roberts Idelsons iecelts 30.05.2011. Padomes loceklis Dmitry Ivlyushin Iecelts 20.05.2013.

Sabiedr�bas valde: Valdes priekšsdt�js Edgars Makarovs iecelts 06.01.2011. Valdes loceklis Igors Petrovs iecelts 07.02.2011.

Finanšu p�rskata periods: 2014. gada 1. janv�ris – 2014. gada 31. decembris

Revidents: SIA „KPMG Baltics”

Reistr�cijas numurs: 40003235171

Juridisk� adrese: Vesetas iela 7, R�ga, LV-1013, Latvija

Licences Nr: 55


4

�

Vad�bas zi�ojums

Visp�r�g� inform�cija

„M2M Asset Management” IPAS (turpm�k tekst� – Sabiedr�ba) tika dibin�ta 21.12.2010., reistrta komercreistr� 30.12.2010. ar nosaukumu „M2M Asset Management” AS, vienotais reistr�cijas numurs LV40103362872, juridisk� adrese - L��plša iela 20a-14, R�ga.

21.04.2011. Finanšu un kapit�la tirgus komisija (turpm�k tekst� – FKTK) izsniedza Sabiedr�bai licenci ieguld�jumu p�rvaldes pakalpojumu sniegšanai Nr. 06.03.07/311.

Pc licences izsniegšanas Sabiedr�ba main�ja nosaukumu uz „M2M Asset Management” Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�ba, 06.06.2011. tika izsniegta jauna komersanta reistr�cijas apliec�ba. Licence uz jauno nosaukumu tika p�rreistrta FKTK 09.06.2011.

27.12.2010. Sabiedr�ba main�ja juridisko adresi uz Smilšu ielu 8, R�g�, Sabiedr�bas pamatkapit�ls tika piln�b�apmaks�ts un sasniedza LVL 1 400 000.

21.08.2013. notika Sabiedr�bas juridisk�s adreses mai�a uz Antonijas ielu 3-1, R�g�.

2013. gad� notika Sabiedr�bas akcion�ra mai�a. Par Sabiedr�bas vien�go akcion�ru 11.11.2013. k�uva Bank M2M Europe AS, Latvijas Republik� reistrt� komercbanka.

Darb�bas veids

Sabiedr�bas darb�bas veidi saska�� ar izsniegto licenci ir ieguld�jumu fondu p�rvalde un ieguld�t�ju finanšu instrumentu individu�la p�rvald�šana saska�� ar ieguld�t�ju pilnvarojumu (ieskaitot treš� pensiju l�me�a pensiju pl�na p�rvald�šanu).

Sabiedr�bas darb�ba p�rskata period�

P�rskata period� Sabiedr�ba turpin�ja savu darb�bu, p�rvaldot klientu individu�los finanšu instrumentu portfe�us saska�� ar klientu pilnvarojumiem, k� ar� p�rvaldot Luksemburg� reistrto fondu NHS-Sicav – M2M Emerging High Income Bond.

Kopjie akt�vi Sabiedr�bas p�rvald�šan� uz gada beig�m bija EUR 68 671 271, kas ir par 17.2 % vair�k nek�2013. gada beig�s. Sabiedr�ba apkalpo gan fizisk�s, gan juridisk�s personas, gan Latvijas Republikas rezidentus, gan nerezidentus. Liel�kais Sabiedr�bas klients ir Pirm� Slgt� Pensiju Fonda Pirmais Pensiju Pl�ns (3. pensiju l�menis), t� akt�vi sast�da 41.9 % no kopjiem akt�viem Sabiedr�bas p�rvald�šan�.

Kopjie Sabiedr�bas komisijas naudas ien�kumi p�rskata gad� bija EUR 367 755.

Sabiedr�bas p�rskata periodu nosldza ar pe��u EUR 256 838, kas tiks izmantota iepriekšjo periodu zaudjumu segšanai.

Ieguld�jumu p�rvaldes politika

Sabiedr�bas ieguld�jumu politika ir konservat�va, un Sabiedr�bas l�dzek�i ir izvietoti termi�noguld�jumos un kontos Latvijas Republikas kred�tiest�ds. P�rskata period� Sabiedr�ba neveidoja savu tirdzniec�bas portfeli.


11

�

Finanšu p�rskatu pielikums

1. Noz�m�gi gr�matved�bas uzskaites principi

1.1. Visp�r�ga inform�cija

Ieguld�jumu p�rvaldes akciju sabiedr�ba „M2M Asset Management” (turpm�k tekst� – Sabiedr�ba) dibin�ta 2010. gada 21. decembr�, re�istr�ta LR Uz��mumu re�istr� 2010. gada 30. decembr�. Licence ieguld�jumu p�rvaldes pakalpojumu sniegšanai izsniegta R�g�, 2011. gada 21. apr�l�, l�dz ar to Sabiedr�bai ir saistoši visi Finanšu un kapit�la tirgus komisijas noteiktie ieguld�jumu p�rvaldes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Finanšu p�rskatus par laika periodu, kas beidz�s 2014. gada 31. decembr�, ir apstiprin�jusi valde 2015. gada 16. febru�r�. Akcion�rs dr�kst piepras�t veikt izmai�as šajos finanšu p�rskatos.

1.2. Finanšu p�rskatu sagatavošanas principi

Sabiedr�bas finanšu p�rskati ir sagatavoti saska�� ar Starptautiskajiem finanšu p�rskatu standartiem (turpm�k tekst� – SFPS), kas apstiprin�ti Eiropas Savien�b�, un to interpret�cij�m, k� ar� Finanšu un kapit�la komisijas noteikumiem, kas ir sp�k� p�rskata datum�, pamatojoties uz likumdošan� noteiktaj� k�rt�b� sast�d�tajiem uzskaites re�istriem. Šie uzskaites re�istri ir sagatavoti saska�� ar s�kotn�j�s v�rt�bas uzskaites pamatprincipu, iev�rojot atseviš�u bilances poste�u p�rv�rt�šanu, kas veikta atbilstoši SFPS pras�b�m.

Finanšu p�rskatos par naudas vien�bu lietota Latvijas Republikas naudas vien�ba – eiro, ja nav nor�d�ts sav�d�k. Finanšu p�rskati aptver laika periodu no 2014. gada 1. janv�ra l�dz 2014. gada 31. decembrim.

1.3 Izmai�as gr�matved�bas uzskaites politik�s

Sabiedr�ba ir konsekventi piem�rojusi 1. pielikum� izkl�st�t�s gr�matved�bas politikas visiem finanšu p�rskat�uzr�d�tajiem p�rskata periodiem, iz�emot turpm�k aprakst�t�s izmai�as.

Sabiedr�ba ir pie��musi turpm�k aprakst�tos jaunos standartus un standartu papildin�jumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildin�jumus citos standartos, kuru s�kotn�j�s piem�rošanas datums bija 2014. gada 1. janv�ris.

(i) 12. SFPS: "Inform�cijas atkl�šana par l�dzdal�bu citos uz��mumos"

12. SFPS ir apkopotas visas inform�cijas atkl�šanas pras�bas par sabiedr�bas ieguld�jumu meitas sabiedr�b�s, kop�g�s strukt�r�s, asoci�tajos uz��mumos un nekonsolid�taj�s struktur�taj�s sabiedr�b�s.

Saska�� ar 12. SFPS pras�b�m Koncernam ir j�uzr�da paplašin�ta inform�cija par nekonsolid�taj�m struktur�taj�m sabiedr�b�m (19. piez�me).

(ii) Citi jauni standarti un standartu papildin�jumi

Turpm�k aprakst�tie standarti un standartu papildin�jumi, kas st�j�s sp�k� 2014. gada 1. janv�r�, nek�d� veid�nav ietekm�juši šos finanšu p�rskatus.

� 10. SFPS „Konsolid�tie finanšu p�rskati” (2011)

� 11. SFPS „Kop�gas strukt�ras”

� Groz�jumi 32. SGS attiec�b� uz finanšu akt�vu un finanšu saist�bu savstarp�jo ieskaitu

� Groz�jumi 36. SGS attiec�b� uz inform�cijas uzr�d�šanu par nefinanšu akt�vu atg�stamo v�rt�bu

� Groz�jumi 39. SGS attiec�b� uz atvasin�to finanšu instrumentu p�rjaunošanu un risku ierobežošanas uzskaites turpin�šanu

Jauni standarti un interpret�cijas, kas v�l nav pie�emtas

Vair�ki jauni standarti, standartu papildin�jumi un interpret�cijas st�jas sp�k� period� p�c 2014. gada 1. janv�ra un tie nav piem�roti, sagatavojot šos finanšu p�rskatus. Turpm�k ir aprakst�ti standarti un interpret�cijas, kas var�tu attiekties uz Sabiedr�bu. Sabiedr�ba nepl�no piem�rot šos standartus pirms noteikt� laika.


12

(i) 19. SGS - Noteiktu labumu pl�ni: darbinieku iemaksas (piem�rojams p�rskata periodiem, kas s�kas 2015. gada 1. febru�r� vai v�l�k)

Groz�jumi attiecas vien�gi uz tiem noteiktu labumu pl�niem, kas ietver darbinieku vai trešo pušu iemaksas, kuras atbilst noteiktiem krit�rijiem. Izpildoties šiem krit�rijiem, uz��mums dr�kst (bet tam nav pien�kuma) atz�t š�iemaksas k� apkalpošanas izmaksu samazin�jumu taj� period�, kur� pakalpojumi tika sniegti.

Sabiedr�ba paredz, ka šie groz�jumi neietekm�s konsolid�tos finanšu p�rskatus, jo Koncernam nav noteiktu labumu pl�nu, kas paredz darbinieku vai trešo pušu iemaksu veikšanu.

(ii) 21. SFPIK "Nodevas" (piem�rojams p�rskata periodiem, kas s�k�s 2014. gada 17. j�nij� vai v�l�k)

Šaj� interpret�cij� ir sniegti nor�d�jumi attiec�b� uz saist�bas radoš� notikuma identific�šanu un laiku, kad atz�t saist�bas apmaks�t valsts noteiktas nodevas. Interpret�cij� ir noteikts, ka saist�bas radošais notikums ir notikums, kas rada nepieciešam�bu maks�t nodevu saska�� ar normat�vo aktu pras�b�m, un t�d�j�di saist�bas apmaks�t min�to nodevu j�atz�st br�d�, kad ir iest�jies šis notikums. Saist�bas apmaks�t nodevu tiek atz�tas pieaugoš�veid�, ja saist�bas radošais notikums notiek ilg�k� laika period�. Ja saist�bas radošo notikumu veido minim�la aktivit�tes sliekš�a sasniegšana, saist�bas atz�st br�d�, kad tiek sasniegts minim�lais aktivit�tes slieksnis. Interpret�cij� ir noteikts, ka uz��mumam nevar b�t pien�kuma maks�t nodevu, kuru rad�s t� darbošan�s n�kotnes period�, jo uz��mums b�s ekonomiski spiests turpin�t darb�bu šaj� n�kotnes period�.

Paredzams, ka p�c s�kotn�j�s piem�rošanas šai interpret�cijai neb�s b�tiskas ietekmes uz finanšu p�rskatiem, jo t�s piem�rošanas rezult�t� neb�s nepieciešams main�t gr�matved�bas uzskaites politiku attiec�b� uz valsts nodev�m.

(iii) Ikgad�jie papildin�jumi SFPS

Ikgad�jo papildin�jumu ietvaros ir ieviesti 11 groz�jumi 9 standartos, no kuriem izriet groz�jumi citos standartos un interpret�cij�s. Vairums šo groz�jumu ir piem�rojami p�rskata periodiem, kas s�kas 2015. gada 1. febru�r� vai v�l�k, un to agr�ka piem�rošana ir at�auta. etri groz�jumi etros standartos ir piem�rojami p�rskata periodiem, kas s�kas 2015. gada 1. janv�r� vai v�l�k, un to agr�ka piem�rošana ir at�auta.

Nav paredzams, ka k�ds no šiem groz�jumiem b�tiski ietekm�s Sabiedr�bas finanšu p�rskatus.

Sabiedr�ba pl�no ieviest iepriekš min�tos standartus un interpret�cijas to sp�k� st�šan�s datum�.

1.4. Svar�g�k�s gr�matved�bas apl�ses un pie��mumi

Sagatavojot finanšu p�rskatus saska�� ar SFPS, Sabiedr�bas vad�bai ir j�veic zin�mas apl�ses un pie��mumi, kas ietekm� atseviš�us finanšu p�rskatos atspogu�otos poste�u atlikumus. N�kotnes notikumi var ietekm�t pie��mumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiec�g�s apl�ses. Tie ir balst�ti uz vad�bai pieejamo ticam�ko inform�ciju par attiec�gajiem notikumiem un darb�b�m. Apl�ses un ar t�m saist�tie pie��mumi tiek regul�ri p�rbaud�ti. Jebk�da apl�šu izmai�u ietekme tiek atspogu�ota finanšu p�rskatos to noteikšanas br�d�. B�tisk�k�s apl�ses un pie��mumi attiecas uz finanšu akt�vu paties�s v�rt�bas noteikšanu un atlikt� nodok�a akt�va atz�šanu, k� ar� l�muma par p�rvald�to akt�vu neiek�aušanu šajos finanšu p�rskatos.

1.5. Ien�kumu un izdevumu uzkr�šana un atz�šana

Ien�kumi un izdevumi tiek apr��in�ti un atz�ti, balstoties uz uzkr�šanas principu. Ien�kumu atspogu�ošana visaptverošo ien�kumu p�rskat� notiek tikai tad, kad nepast�v šaubas par to sa�emšanu noteiktaj� laik�.

Iz�emot tirdzniec�bas nol�k� tur�tos finanšu instrumentus un citus patiesaj� v�rt�b� nov�rt�tus finanšu instrumentus ar atspogu�ojumu pe��as vai zaud�jumu apr��in�, procentu ien�kumi un izmaksas tiek atz�tas konsolid�taj� pe��as vai zaud�jumu apr��in�, izmantojot efekt�v�s procentu likmes metodi.

Komisijas naudas un citi ien�kumi un izdevumi tiek atz�ti, kad attiec�gais pakalpojums ir sa�emts vai sniegts.

1.6. Funkcion�l� un uzr�d�šanas val�ta

2014. gada 1. janv�r� Latvijas Republika pievienoj�s eirozonai, un Latvijas lats tika nomain�ts uz eiro. T�rezult�t�, s�kot ar 2014. gada 1. janv�ri, Sabiedr�bas finanšu gr�matved�bas uzskaite tiek veikta eiro, un finanšu p�rskati tiek uzr�d�ti eiro. Iepriekš�jo periodu sal�dzinošie dati tika konvert�ti eiro, izmantojot ofici�lo val�tu konvert�cijas kursu LVL 0,702804 pret EUR 1. Finanšu p�rskatos iek�aut�s summas ir uzr�d�tas eiro (EUR), kas ir Sabiedr�bas funkcion�l� val�ta.


13

1.7. �rvalstu val�tu p�rv�rt�šana

Dar�jumi �rvalstu val�t�s tiek p�rv�rt�ti eiro p�c dar�juma dienas s�kum� sp�k� esoš� Eiropas Centr�l�s bankas noteikt� �rvalstu val�tu kursa. Monet�rie akt�vi un saist�bas �rvalstu val�t�s tiek p�rv�rt�ti eiro p�c Eiropas Centr�l�s bankas noteikt� �rvalstu val�tu kursa p�rskata perioda p�d�j�s dienas beig�s. �rvalstu val�tas kursa izmai�u rezult�t� g�t� pe��a vai radušies zaud�jumi tiek iek�auti visaptverošaj� ien�kumu p�rskat� neto v�rt�b�k� �rvalstu val�tu p�rv�rt�šanas rezult�ts.

Sabiedr�bas p�rskata sagatavošan� izmantotie �rvalstu val�tu noteiktie mai�as kursi eiro pret �rvalstu val�tas vien�bu bija š�di (uz 31.12.2013 Latvijas bankas; uz 31.12.2014 Eiropas Centr�l�s bankas):

Val�ta 31.12.2014. 31.12.2013. LVL - 0.702804 USD 1.2141 1.3647 CHF 1.20240 1.2265

1.8. Nodok�i

Uz��mumu ien�kuma nodoklis par p�rskata periodu tiek apr��in�ts, piem�rojot ar nodokli apliekamajiem attiec�gaj� period� g�tajiem ien�kumiem nodok�a likmi 15% apm�r�.

Atliktais uz��mumu ien�kuma nodoklis rodas no �slaic�g�m atš�ir�b�m poste�u v�rt�b�s, kas uzr�d�tas nodok�u deklar�cij�s un šaj� finanšu p�rskat�. Tas ir apr��in�ts, izmantojot saist�bu metodi. Atlikt� uz��mumu ien�kuma nodok�a akt�vs un saist�bas tiek noteikti, pamatojoties uz nodok�u likm�m, kuras ir paredz�ts piem�rot tad, kad izzud�s �slaic�g�s atš�ir�bas. Galven�s �slaic�g�s atš�ir�bas laika zi�� izriet no atš�ir�g�m gr�matved�bas un nodok�u vajadz�b�m pielietotaj�m nolietojuma likm�m pamatl�dzek�iem un p�rnesamajiem nodok�u zaud�jumiem.

Ja atlikt� nodok�a apr��ina rezult�ts atspogu�ojams bilances akt�v�, to iek�auj finanšu p�rskat� tikai tad, ja t�atg�šana n�kotn� ir droši sagaid�ma.

1.9. Nauda un t�s ekvivalenti

Sabiedr�bas naudas l�dzek�i ir t�s pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�di. Par naudu un t�s ekvivalentiem tiek uzskat�ti augsti likv�di �stermi�a akt�vi, kurus �s� laika period� var p�rv�rst naud� un past�v maza iesp�ja, ka to v�rt�ba b�tiski main�sies.

1.10. Termi�noguld�jumi

Sabiedr�bas termi�noguld�jumi atspogu�oti to ieg�d�s v�rt�b�, kam pieskait�ti uzkr�tie procentu ien�kumi atbilstoši laika periodam no termi�noguld�juma izvietošanas vai p�d�j� procentu izmaksas br�ža l�dz p�rskata perioda p�d�jai dienai.

1.11. Nemateri�lie ieguld�jumi

Nemateri�lie ieguld�jumi tiek nov�rt�ti p�c to s�kotn�j�s izmaksu v�rt�bas, atskaitot uzkr�to amortiz�ciju. Amortiz�cija tiek apr��in�ta p�c line�ras metodes. Nemateri�lo ieguld�jumu amortiz�cijas gada likme - 33%.

1.12. Pamatl�dzek�i

Pamatl�dzek�i tiek nov�rt�ti p�c to s�kotn�j�s izmaksu v�rt�bas, atskaitot uzkr�to nolietojumu. Pamatl�dzek�u nolietojumu s�k r��in�t ar n�kam� m�neša pirmo datumu p�c t� nodošanas ekspluat�cij� un beidz ar n�kam�m�neša pirmo datumu p�c t� izsl�gšanas no pamatl�dzek�u sast�va. Nolietojums tiek apr��in�ts p�c line�r�s metodes, pielietojot pamatl�dzek�u nolietojuma apr��in�šanas likmes, kas balst�tas uz pamatl�dzek�u lietder�g�s izmantošanas ilguma nov�rt�jumu, 20% vai 33% gad�.

1.13. Debitoru par�di

Debitoru par�di bilanc� tiek uzr�d�ti neto v�rt�b�, no s�kotn�j�s v�rt�bas atskaitot uzkr�jumus šaub�giem un bezcer�giem debitoru par�diem, kas tiek veidoti gad�jumos, kad Sabiedr�bas vad�ba uzskata, ka šo speci�li nodal�to debitoru par�du atg�šana ir apšaub�ma.


14

1.14. Uzkr�jumi

Uzkr�jumi tiek atz�ti, ja Sabiedr�bai past�v juridiskas vai pamatotas saist�bas k�da pag�tnes notikuma d��, past�v varb�t�ba, ka šo saist�bu izpildei b�s nepieciešama ekonomisko labumus ietverošu resursu aizpl�šana un saist�bu apm�ru iesp�jams pietiekami ticami nov�rt�t.

1.15. Akt�vi p�rvald�šan�

Akt�vi, kurus Sabiedr�ba p�rvalda savu klientu, fondu un citu instit�ciju uzdevum�, netiek uzskat�ti par Sabiedr�bas akt�viem un netiek atspogu�oti Sabiedr�bas bilanc�. Šajos finanšu p�rskatos dati par p�rvald�šan� esošajiem akt�viem iek�auta tikai informat�vos nol�kos.

2. Inform�cija par risku p�rvald�šanu

Sabiedr�bas risku p�rvald�šanas strat��ijas pamatprincipi:

� Sabiedr�ba apzina esošos riskus, veic to regul�ru nov�rt�šanu un p�rvald�šanu.

� Sabiedr�ba p�rvalda riskus, pamatojoties uz ekonomisko izdev�gumu, tas ir, risku p�rvald�šanas un samazin�šanas izdevumiem ir j�b�t zem�kiem, nek� potenci�lajiem zaud�jumiem no riska iest�šan�s.

� Sabiedr�ba neuz�emas t�dus riskus, kuru zaud�jumi p�rsniedz labumu, kas izriet no riska uz�emšan�s.

� Sav� darb� Sabiedr�ba apzina un uz�emas riskus, kas izriet no Sabiedr�bas darb�bas virzieniem, k� ar�nosaka pie�aujamo risku l�meni un veicam�s darb�bas pie�aujam� riska l�me�a nodrošin�šanai.

Sabiedr�bas darb�bas riski atspogu�oti tabul�.

Riska veids Pras�bas, lai nodrošin�tu pie�aujamo riska l�meni

Darb�bas pras�bu izpildei pie�aujam�riska l�me�a nodrošin�šanai

Kontra�entu risks Nav atkar�bas no konkr�tiem kontra�entiem. Nav b�tiska ie��mumu da�a no viena kontra�enta. Nav neaizvietojamu kontra�entu. Droši kontra�enti.

Darb�bas pl�nošana, kas nepie�auj atkar�bas no konkr�tiem kontra�entiem. Kontra�entu koncentr�ciju samazin�šana. Drošu kontra�entu atlase.

Likvidit�tes risks Sabiedr�ba uztur likv�dus akt�vus t�d�l�men�, kas at�auj izpild�t visas saist�bas ar termi�u l�dz 3 m�nešiem.

Sabiedr�ba nodrošina nepieciešamo naudas summu savos nor��inu kontos un depoz�tos.

Tirgus risks Kop�jais tirgus riska l�menis gad�(�emot v�ra tikai tiešus zaud�jumus) nep�rsniedz 5% no Sabiedr�bas kapit�la.

Sabiedr�bas val�tu poz�ciju optimiz�cija.

Operacion�lais risks Minim�la varb�t�ba notikumiem, kas var apdraud�t Sabiedr�bas funkcion�šanu. Minim�lais zaud�jumu lielums ticamiem notikumiem.

Sabiedr�ba nodrošina person�la apm�c�bu, kontroles sist�mas funkcion�šanu, darb�bas nep�rtraukt�bas pl�nu izstr�di un citus pas�kumus.

Biznesa risks

(ie��mumu samazin�jums) Ie��mumu izmai�as, p�c kur�m Sabiedr�bas funkcion�šana b�s ekonomiski pamatota.

Ie��mumu avotu diversifik�cija. Sabiedr�bas funkcion�šanas optimiz�cija.

Sabiedr�bas darb�bas turpin�šana

P�rskata gadu Sabiedr�ba ir nosl�gusi ar pe��u 256 838 EUR apm�r�.

2013. gad� beig�s Sabiedr�ba pie��ma l�mumu b�tiski samazin�t izdevumus (nomas maksa par telp�m, administrat�v�s izmaksas, ieskaitot algas fondu); rezult�t� Sabiedr�ba p�rskata periodu nosl�dza ar pe��u. Sabiedr�ba pl�no tuv�kaj� laik� palielin�t akt�vus p�rvald�šan�, saglab�jot izmaksas pašreiz�j� l�meni. Sabiedr�ba pl�no turpin�t iepriekš�jo periodu zaud�jumu segšanu no n�kamo periodu ie��mumiem.


15

3. Nauda un naudas ekvivalenti

3a) Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m

Kred�tiest�de Val�ta 31.12.2014.

EUR 31.12.2013.

EUR Nor��inu konts Swedbank USD 63 769 61 182 Nor��inu konts Bank M2M Europe EUR 62 295 248 476 Nor��inu konts Swedbank EUR 59 695 23 251 Nor��inu konts Bank M2M Europe USD 47 026 525 Nor��inu konts Swedbank CHF 12 428 3 791 Kred�tkartes konts Swedbank EUR 1 003 - Kred�tkartes konts Bank M2M Europe EUR 833 289 Nor��inu konts Swedbank LVL - 1 224 Kred�tkartes konts Swedbank LVL - 1 024 Nor��inu konts DnB bank� EUR - 222 Kop� 247 049 339 984

3b) Termi�noguld�jumi kred�tiest�d�s, kuru piepras�juma s�kotn�jais termi�š ir maz�ks par 3 m�nešiem

Termi�noguld�jumi kred�tiest�d�s Val�ta 31.12.2014.

EUR

t.sk. uzkr�tie procenti

EUR 31.12.2013.

EUR


EUR Bank M2M Europe (termi�š – 24.01.2015) EUR 170 296 296 - - Citadele (termi�š - 08.01.2014) EUR - - 168 208 2 117 DnB bank (termi�š - 19.02.2014) EUR - - 254 218 2 218 Kop� 170 296 296 422 426 4 335

�

31.12.2014. EUR

31.12.2013. EUR

Nauda un naudas ekvivalenti kop� 417 345 762 410

4. Debitoru par�di

Pras�bas pret klientiem, kas nav kred�tiest�des 31.12.2014.

EUR 31.12.2013.

EUR Komisijas par individu�lo portfe�u p�rvald�šanu (juridisk�s personas) 16 503 2 946 Komisijas par ieguld�jumu fonda p�rvald�šanu 8 696 9 265 Komisijas par individu�lo portfe�u p�rvald�šanu (fizisk�s personas) 3 646 6 351 Komisijas par priv�t� pensiju pl�na p�rvald�šanu 1 660 10 072 P�r�jie debitori 1 112 2 254 Kop� 31 617 30 888

5. Termi�noguld�jumi

Termi�noguld�jumi kred�tiest�d�s Val�ta 31.12.2014.

EUR


EUR 31.12.2013.

EUR


EUR Swedbank (termi�š - 11.07.2015) EUR 300 677 677 - -Bank M2M Europe (termi�š - 25.02.2016) EUR 255 531 531 - -Bank M2M Europe (termi�š - 03.01.2016) EUR 245 520 520 - -Swedbank (termi�š - 26.05.2014) EUR - - 302 008 2 008Kop� 801 728 1 728 302 008 2 008

Vid�j� termi�noguld�jumu gada likme uz 31.12.2014. bija 1.723%. Vid�j� termi�noguld�jumu gada likme uz 31.12.2013. bija 0.984%.


16

6. Pamatl�dzek�u kust�bas p�rskats

Uzskaites v�rt�ba EUR

S�kotn�j� v�rt�ba 31.12.2012 33 996

Ieg�d�ts iepriekš�j� p�rskata period� - S�kotn�j� v�rt�ba 31.12.2013 33 996

Ieg�d�ts p�rskata period� - Izsl�gts p�rskata period� -3 179 S�kotn�j� v�rt�ba 31.12.2014 30 817

Uzkr�tais nolietojums 31.12.2012 9 689

Apr��in�ts iepriekš�j� p�rskata period� 7 284 Uzkr�tais nolietojums 31.12.2013 16 973

Apr��in�ts p�rskata period� 6 802 Izsl�gts p�rskata period� -1 907 Uzkr�tais nolietojums 31.12.2014 21 868

Neto uzskaites v�rt�ba 31.12.2013 17 023

Neto uzskaites v�rt�ba 31.12.2014 8 949

7. Uzkr�t�s saist�bas

31.12.2014. EUR

31.12.2013. EUR

Uzkr�jumi atva�in�jumu izmaks�m 17 080 16 414 Uzkr�t�s saist�bas profesion�lo pakalpojumu izmaks�m 2 590 2 965 Uzkr�t�s saist�bas citu pakalpojumu izmaks�m 101 22 Kop� 19 771 19 401

8. P�r�j�s saist�bas

31.12.2014. EUR

31.12.2013. EUR

P�r�j�s saist�bas

Ieguld�jumu fonda administr�šana 2 100 1 755 FKTK finans�šana 1 457 1 091 P�r�j�s saist�bas pret saist�t�m pus�m (Piez�me 20.) 287 284 Par�di par sa�emtajiem pakalpojumiem - 2 334 Nodok�u saist�bas (Piez�me 16.) 4 615 -Kop� 8 459 5 464

9. Apmaks�tais pamatkapit�ls

2013. gada 11. novembr� tika re�istr�tas izmai�as Sabiedr�bas akcion�ru sast�v�, par vien�go Sabiedr�bas akcion�ru k�uva Bank M2M Europe AS. Pirms tam Sabiedr�bas vien�gais akcion�rs bija Andrey Vdovin, kas ar�p�c akcion�ra mai�as paliek paties� labuma guv�js no Sabiedr�bas aktivit�t�m.

Sabiedr�bas parakst�tais un apmaks�tais pamatkapit�ls 31.12.2013 bija 1 400 000 lati.

P�rskata period� notika Sabiedr�bas pamatkapit�la denomin�šana eiro; ar 2014. gada 21. janv�ri pamatkapit�ls ir 1 992 020 EUR, kas sast�v no 1 992 020 akcij�m ar vienas akcijas nomin�lv�rt�bu 1 EUR. Pamatkapit�la denomin�cijas no latiem uz eiro rezult�t� izveidojusies starp�ba ieskait�ta M2M Asset Management IPAS rezerv�s.Šobr�d Bank M2M Europe AS ir Sabiedr�bas vien�gais akcion�rs, kuram pieder 1 992 020 akcijas ar balssties�b�m par kop�jo summu 1 992 020 eiro, kas veido 100% no Sabiedr�bas pamatkapit�la un 100% no Sabiedr�bas balssties�g� kapit�la. Vienas akcijas nomin�lv�rt�ba ir 1 eiro.


17

10. Akt�vu un saist�bu poste�u sadal�jums p�c val�t�m uz 31.12.2014.

EUR USD CHF Kop�Akt�vi

Nauda un naudas ekvivalenti 294 122 110 795 12 428 417 345

Debitoru par�di 7 902 22 712 1 003 31 617

Termi�noguld�jumi 801 728 - - 801 728

N�kamo periodu izdevumi un uzkr�tie ien�kumi 262 - - 262

Pamatl�dzek�i 8 949 - - 8 949

Atlikt� nodok�a akt�vi 112 742 - - 112 742Kop� akt�vi 1 225 705 133 507 13 431 1 372 643

Kapit�ls un saist�bas

Uzkr�t�s saist�bas 19 771 - - 19 771

P�r�j�s saist�bas 6 359 2 100 - 8 459

Kapit�ls 1 344 413 - - 1 344 413Kop� kapit�ls un saist�bas 1 370 543 2 100 - 1 372 643

Neto poz�cija -144 838 131 407 13 431 -

Akt�vu un saist�bu poste�u sadal�jums p�c val�t�m uz 31.12.2013.

LVL EUR USD CHF Kop�Akt�vi

Nauda un naudas ekvivalenti 2 248 694 664 61 707 3 791 762 410

Debitoru par�di 10 194 5 293 13 269 2 132 30 888

Termi�noguld�jumi - 302 008 - - 302 008

N�kamo periodu izdevumi un uzkr�tie ien�kumi

23 - - - 23

Pamatl�dzek�i 17 023 - - - 17 023

Nemateri�lie akt�vi 88 - - - 88Kop� akt�vi 29 576 1 001 965 74 976 5 923 1 112 440

Kapit�ls un saist�bas

Uzkr�t�s saist�bas 4 592 14 809 - - 19 401

P�r�j�s saist�bas 3 425 284 1 755 - 5 464

Kapit�ls 1 087 575 - - - 1 087 575Kop� kapit�ls un saist�bas 1 095 592 15 093 1 755 - 1 112 440

Neto poz�cija -1 066 016 986 872 73 221 5 923 -

11. Likvidit�te uz 31.12.2014.

L�dz 1 m�nesim

No 1 l�dz 3 m�nešiem

No 3 m�nešiem l�dz gadam

Vair�k k�1 gads

Bez noteikta termi�a Kop�

Akt�vi

Nauda un naudas ekvivalenti 417 345 - - - - 417 345

Debitoru par�di 31 617 - - - - 31 617

Termi�noguld�jumi 1 051 - 300 677 500 000 - 801 728


169 - 93 - - 262

Pamatl�dzek�i - - - - 8 949 8 949

Atlikt� nodok�a akt�vs - - - - 112 742 112 742Kop� akt�vi 450 182 - 300 770 500 000 121 691 1 372 643

Saist�bas

Uzkr�t�s saist�bas 101 2 590 17 080 - - 19 771

Nodok�u saist�bas 4 615 - - - - 4 615

P�r�j�s saist�bas 3 844 - - - - 3 844Kop� saist�bas 8 560 2 590 17 080 - - 28 230

Neto poz�cija 441 622 -2 590 283 690 500 000 121 691 1 344 413


18

Likvidit�te uz 31.12.2013.

L�dz 1 m�nesim

No 1 l�dz 3 m�nešiem

No 3 m�nešiem

l�dz gadamVair�k k�

1 gads

Bez noteikta termi�a Kop�

Akt�vi

Nauda un naudas ekvivalenti 508 192 254 218 - - - 762 410

Debitoru par�di 30 778 - - 110 - 30 888

Termi�noguld�jumi - - 302 008 - - 302 008


- 23 - - - 23

Pamatl�dzek�i - - - - 17 023 17 023

Nemateri�lie akt�vi - - - 88 - 88Kop� akt�vi 538 970 254 241 302 008 198 17 023 1 112 440

Saist�bas

Uzkr�t�s saist�bas 22 2 965 16 414 - - 19 401

P�r�j�s saist�bas 5 464 - - - - 5 464Kop� saist�bas 5 486 2 965 16 414 - - 24 865

Neto poz�cija 533 484 251 276 285 594 198 17 023 1 087 575

12. Komisijas naudas ien�kumi

2014. EUR

2013. EUR

Komisijas par ieguld�jumu fonda p�rvald�šanu 117 457 142 997 Komisijas par individu�lo portfe�u p�rvald�šanu (juridisk�s personas) 106 288 23 641 Komisijas par priv�t� pensija pl�na p�rvald�šanu 90 804 117 379 Komisijas par individu�lo portfe�u p�rvald�šanu (fizisk�s personas) 45 900 44 357 Citi komisijas naudas ien�kumi 7 306 3 533 Kop� 367 755 331 907

13. Komisijas naudas izdevumi

2014. EUR

2013. EUR

Komisija par ieguld�jumu fonda administr�šanu 24 244 29 993 Komisijas par nor��inu kontu apkalpošanu 568 1 220 Kop� 24 812 31 213

14. Komisijas naudas ien�kumu sadal�jums p�c klientu re�istr�cijas �eogr�fiskajiem re�ioniem

2014. EUR

2013. EUR

Eiropa (iz�emot Latviju) 155 147 156 410 Latvija 135 531 156 793 �frika 12 424 2 793 Lat��amerikas un Kar�bu re�ions 59 687 10 886 Austr�lija un Oke�nija 4 966 5 025 Kop� 367 755 331 907


19

15. Administrat�vie izdevumi

2014. EUR

2013. EUR

Person�la izmaksas

Valdes locek�u atalgojums 91 356 202 430 P�r�jo darbinieku atalgojums 74 475 137 526 Valdes locek�u valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas 11 886 48 765 P�r�jo darbinieku valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas 17 550 33 130 Uz��m�jdarb�bas riska valsts nodeva 26 35 Citas person�la izmaksas 1 045 16 647 Person�la izmaksas kop� 196 338 438 532

Vid�jais algoto darbinieku skaits: 6 8

P�r�jie administrat�vie izdevumi

Biroja izdevumi 6 201 26 932 IT pakalpojumi 2 362 26 703 Profesion�lie pakalpojumi 71 1 058 Komand�jumu un transporta izdevumi 94 811 Rekl�ma un marketings 17 2 742 Sakaru izdevumi 2 143 10 238 Rev�zijas izdevumi 3 827 4 235 Pamatl�dzek�u norakst�šana 1 272 - P�r�jie administrat�vie izdevumi kop� 15 987 72 719

Kop� 212 325 511 251

16. Nodok�i un nodevas

Atlikums uz

31.12.2013.EUR

Apr��in�tsEUR

Samaks�tsEUR

Atlikums uz

31.12.2014.EUR

Iedz�vot�ju ien�kuma nodoklis -12 33 482 33 470 -Valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas

- 42 431 42 431 -

Pievienot�s v�rt�bas nodoklis - 7 478 2 863 4 615Uz��m�jdarb�bas riska valsts nodeva - 26 26 -Kop� -12 83 417 78 790 4 615

17. Uz��muma ien�kuma nodoklis

2014. EUR

2013. EUR

Atlikt� uz��mumu ien�kuma nodok�a saist�bas

Pagaidu atš�ir�bas sakar� ar pa�trin�to nolietojuma apr��inu nodok�u vajadz�b�m -1 437 -2 002

Atz�tais atlikt� uz��mumu ien�kuma nodok�a akt�vs

Pagaidu atš�ir�bas no uzkr�jumiem atva�in�jumiem 2 562 2 002 Uz n�kamajiem periodiem p�rnesamo nodok�u zaud�jumu ietekme 111 617 - Neto atlikt� uz��mumu ien�kuma nodok�a akt�vs 112 742 -

Sabiedr�ba uzskata, ka piln�b� izmantos uzkr�tos nodok�u zaud�jumus, t�d�� šaj� finanšu p�rskat� tiek atz�ts atlikt� nodok�a akt�vs, kas p�rsniedz nodok�a saist�bas. Iepriekš�j� gad� neatz�tais atlikt� nodok�a apm�rs bija EUR 135 046, tai skait� EUR 134 586 p�rnesamo nodok�u zaud�jumu iespaids.

2014. EUR

2013. EUR

Zaud�jumi pirms nodok�a apr��in�šanas 144 096 -215 532 Teor�tiski apr��in�tais uz��mumu ien�kuma nodoklis - 15% 21 614 -32 330

Past�v�g�s atš�ir�bas: Nodok�u korekcijas par neatskait�maj�m izmaks�m 230 388 Izmai�a neatz�taj� atlikt� uz��mumu ien�kuma nodok�a akt�v� -134 586 -31 942 Uz��mumu ien�kuma nodoklis -112 742 -


20

18. Kapit�la pietiekam�bas apr��ins

Sabiedr�ba veic kapit�la p�rvaldi, analiz�jot un prognoz�jot nepieciešam� kapit�la apjomu ietekm�jošos faktorus – p�rvald�šan� esošo l�dzek�u apm�ru, Sabiedr�bas ien�kumu un izdevumu apjomu, k� ar� nosakot kapit�la ieguld�šanas veidu. Gan Sabiedr�bas kapit�la pietiekam�bas r�d�t�js, gan kapit�la apjoms p�rsniedz likumdošan�noteikto minim�lo kapit�la pras�bu. Sabiedr�ba kapit�lu izvieto ar konservat�vu ieguld�jumu strat��iju, galvenok�rt termi�noguld�jumos kred�tiest�d�s ar augstu kred�treitingu.

Kapit�la pietiekam�bas apr��ins tiek uzr�d�ts saska�� ar Eiropas Parlamenta un padomes regulu Nr. 575/2013.

31.12.2014. EUR

31.12.2013. EUR

Pašu kapit�la pirm� l�me�a elementi

Apmaks�tais pamatkapit�ls 1 992 020 1 992 021 Iepriekš�j� p�rskata perioda revid�tie zaud�jumi -904 446 -688 913 K�rt�j� darb�bas perioda revid�tie (pe��a) zaud�jumi 256 838 -215 533 Nemateri�lie akt�vi - -88 Pirm� l�me�a kapit�la kopsumma 1 344 412 1 087 487

Kapit�la pras�bu apr��ina kopsavilkums Kred�triska kapit�la pras�ba 83 101 40 201 �rvalstu val�tas riska kapit�la pras�ba 11 587 85 281 Kred�triska un �rvalstu val�tas riska pras�bu kopsumma 94 688 125 482

vai Kapit�la pras�ba, kuras apm�rs ir vien�ds ar 25% no iepriekš�j�gada past�v�go izmaksu kopsummas

130 748 154 842

Kapit�la pras�bu apr��ina kopsumma 130 748 154 842

Kapit�la pras�bu segums ar pašu kapit�lu (p�rpalikums) 1 213 664 932 645

Kapit�la pietiekam�bas r�d�t�js 82.26% 56.19%

19. Neto akt�vi p�rvald�šan�

31.12.2014. EUR

31.12.2013. EUR

PSPF Pirmais Pensiju Pl�ns FI apakšportfelis Nr.2 28 793 257 26 858 664 Juridisko personu individu�lie finanšu instrumentu portfe�i 21 707 537 5 452 264 M2M Emerging Market High Income Bond fund 8 758 554 10 939 425 Fizisko personu individu�lie finanšu instrumentu portfe�i 9 411 923 15 328 785 Kop� 68 671 271 58 579 138

20. Dar�jumi ar saist�t�m pus�m

Par saist�t�m pus�m tiek uzskat�ti Sabiedr�bas akcion�rs, Padomes un Valdes locek�i un vi�u tuvi radinieki un sabiedr�bas, kur�s vi�iem ir b�tiska l�dzdal�ba. Dar�jumi ar saist�t�m pus�m tiek veikti atbilstoši visp�r-pie�emtajiem Sabiedr�bas darb�bas principiem un tirgus cen�m.

Saist�bas pret saist�t�m pus�m 31.12.2014

EUR 31.12.2013.

EUR Saist�bas pret Bank M2M Europe 287 284 Kop� 287 284

Izdevumi saist�t�m pus�m 2014. EUR

2013. EUR

Noma un komun�lie pakalpojumi Bank M2M Europe 3 076 1 334 Nor��inu kontu apkalpošanas komisijas Bank M2M Europe 3 302 Kop� 3 079 1 636

� �


21

Pras�bas pret saist�t�m pus�m

31.12.2014. EUR

31.12.2013.

EUR Pras�bas uz piepras�jumu pret Bank M2M Europe 110 154 249 290 Termi�noguld�jumi Bank M2M Europe 671 347 - Pras�bas pret Robertu Idelsonu 9 - Pras�bas pret Edgaru Makarovu 5 6 Kop� 781 515 249 296

Ien�kumi no saist�t�m pus�m 2014. EUR

2013. EUR

Bank M2M Europe – procentu ien�kumi par termi�noguld�jumiem 14 663 - Roberts Idelsons – atl�dz�ba par individu�l� portfe�a p�rvald�šanu 57 - Edgars Makarovs - atl�dz�ba par individu�l� portfe�a p�rvald�šanu 54 71 AV Capricorn International Limited - atl�dz�ba par individu�l� portfe�a p�rvald�šanu

- 2 093

Kop� 14 774 2 164

21. J�t�guma anal�ze un finanšu instrumentu paties� v�rt�ba

Sabiedr�bai nav b�tisku finanšu risku ekspoz�ciju un t�p�c j�t�guma anal�zes netiek sast�d�tas. Sabiedr�bas vad�ba uzskata, ka zemo procentu likmju un �so termi�u d�� atš�ir�ba starp finanšu instrumentu patieso un uzskaites v�rt�bu ir neb�tiska.

22. Minim�lie nomas maks�jumi

Sabiedr�bai ir nosl�gts telpu nomas l�gums ar Bank M2M Europe AS ar nomas maksu 179 EUR/m�nes�. L�gums ir sp�k� l�dz 2015. gada 31. j�lijam. Ja neviena no l�guma pus�m nepazi�o par v�lmi l�gumu lauzt, tad tas tiek autom�tiski pagarin�ts uz v�l vienu gadu.

23. Notikumi p�c p�rskata perioda p�d�j�s dienas

Laika period� no p�rskata gada p�d�j�s dienas l�dz š� p�rskatu apstiprin�šanas dienai nav bijuši nek�di iev�rojami notikumi, kas b�tiski ietekm�tu finanšu p�rskatos uzr�d�to inform�ciju.

Documents

2014. GADA P RSKATS - signetbank.com · SGS attiec b uz atvasin to finanšu instrumentu p rjaunošanu un risku ierobežošanas uzskaites ... kad tiek sasniegts minim lais aktivit