2014.-2020Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2015) Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas

1

APSTIPRINĀTS

PIKC „Rīgas Tehniskā koledža” 24.03.2016.

Padomes sēdē protokols Nr.2-2016

Profesionālās izglītības kompetences centra

"RĪGAS TEHNISKĀ KOLEDŽA"

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2014.-2020.gadam

Aktualizēta 2016.gadā

Rīga, 2016.

2

SATURS

SATURS .................................................................................................................................................... 2

I. IEVADDAĻA ...................................................................................................................................... 4

1.1. Stratēģijas mērķis un izstrādes pamats ................................................................................... 4

1.2. Mandāts .................................................................................................................................. 5

1.3. RTK misija ................................................................................................................................ 6

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ............................................................................................. 7

2.1. Izglītības piedāvājums (2015./2016.gadā) .............................................................................. 7

2.1.1. 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības piedāvājums ............................. 7

2.1.2. Vidējās profesionālās izglītības piedāvājums .................................................................. 8

2.1.3. Mūžizglītības piedāvājums .............................................................................................. 9

2.2. Izglītojamo skaita un dinamikas raksturojumi ...................................................................... 10

2.2.1. Izglītojamo skaits ........................................................................................................... 10

2.2.2. Imatrikulācija ................................................................................................................. 11

2.2.3. Absolventi ..................................................................................................................... 12

2.2.4. Absolventu gaitas pēc studijām / mācībām .................................................................. 13

2.2.5. Eksmatrikulācija bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves .... 16

2.3. Personāls ............................................................................................................................... 17

2.4. Finanšu un materiālie resursi ........................................................................................... 18

2.4.1. Budžeta vietas ............................................................................................................... 18

2.4.2. Kopējais finansējums .................................................................................................... 18

2.4.3. Infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums.................................................. 20

2.5. Stratēģijas īstenošanas izvērtējums ...................................................................................... 21

2.5.1. RTK attīstības stratēģijas koncepcijas 2008.-2014.gadam īstenošanas izvērtējums .... 21

2.5.2. RTK stratēģijas īstenošanas 2014.-2015.gadā starpposma izvērtējums…………………. 22

2.6. SVID analīze ....................................................................................................................... 24

III. PROGNOZES UN VĪZIJA 2020 ......................................................................................................... 27

3.1. Demogrāfiskās situācijas, izglītības un darbaspēka pieprasījuma prognozes ....................... 27

3.1.1. Demogrāfiskās prognozes ............................................................................................. 27

3.1.2. Izglītības pieprasījuma prognozes ................................................................................. 28

3.1.3. Nodarbinātības prognozes ............................................................................................ 30

3

3.1.4. RTK prognozes .............................................................................................................. 32

3.2. RTK vīzija 2020.gadā .............................................................................................................. 34

IV. STRATĒĢISKĀS PROGRAMMAS ..................................................................................................... 36

4.1. Attīstības stratēģijas programmu struktūra .......................................................................... 36

4.2. Stratēģiskā programma 1. STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA ........................ 37

4.2.1. Apakšprogramma 1. Studiju un mācību programmu optimizācija ............................... 38

4.2.2. Apakšprogramma 2. Praktiskās izglītības un prakšu organizācija ................................. 40

4.2.3. Apakšprogramma 3. Mūžizglītības un atbalsts profesionālās izglītības pilnveidei ....... 41

4.3. Stratēģiskā programma 2. SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM .......... 43

4.3.1. Apakšprogramma 1. Sadarbība ar izglītības iestādēm .................................................. 44

4.3.2. Apakšprogramma 2. Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem ..................................... 45

4.3.3. Apakšprogramma 3. Sadarbība reģionos ...................................................................... 46

4.4. Stratēģiskā programma 3. INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA ............................................. 48

4.4.1. Apakšprogramma 1. Materiāli tehniskās bāzes pilnveide ............................................ 49

4.4.2. Apakšprogramma 2. Cilvēkresursi ................................................................................. 50

4.4.3. Apakšprogramma 3. Komunikācija ar sabiedrību ......................................................... 52

4.3. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS .............................................. 54

V. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS KONTROLE UN IZVĒRTĒŠANA .......................................................... 56

PIELIKUMI .............................................................................................................................................. 57

Pielikums 1. 2009. - 2013.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi. 2009. - 2013.gadā veiktie

izglītības programmu apguves mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi ......................... 58

Pielikums 2. 2014. - 2015.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi. 2014. - 2015.gadā veiktie

izglītības programmu apguves mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi ........................ 62

Pielikums 3. Plānotie nekustamā īpašuma uzlabojumi. Profesionālās izglītības programmu

apguvei nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu plānoto uzlabojumu raksturojums. Uzlabojumu

veikšanas posmi prioritārā secībā. Ieguldījumu energoefektivitātes rādītāji ........................... 63

4

I. IEVADDAĻ A

1.1. Stratēģijas mērķis un izstrādes pamats

Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Tehniskā koledža” (turpmāk tekstā

– RTK) attīstības stratēģija (turpmāk tekstā – stratēģija) 2014. – 2020.gadam ir RTK vidēja

termiņa darbības plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti RTK attīstības mērķi, plānotās

rīcības un to īstenošanai nepieciešamais finansējums.

Stratēģijas mērķis: nodrošināt vienotu vidēja termiņa redzējumu RTK attīstībai līdz

2020.gadam, kas ir pamats mērķtiecīgai darba un resursu īstermiņa plānošanai, rezultatīvai uz

izaugsmi orientētai izglītības iestādes darbībai.

Stratēģijas izstrādes un tās aktualizācijas gaitā tika analizēti un atbilstoši RTK darbības

jomai izvērtēti Latvijas politikas plānošanas dokumenti 1 un Eiropas Savienības politikas

dokumenti2.

1 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”

Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam

Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam

Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai : Progresa ziņojums. EM 2015.

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības

kvalitātes nodrošināšanā: Koncepcija

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Darbības programma ,,Izaugsme un nodarbinātība’’ (FM 2014)

Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2013)

Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2015)

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam Reģionālās politikas pamatnostādnes2013.-2019.gadam

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2013)

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2014) Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2015) Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no

2011.gada līdz2020.gadam (2010)

Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un apmācība 2020)

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai (EK, 2009)

Eiropas Padomes secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu (2011\C 372\09)

Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai. Eiropas Komisijas

paziņojums (20.11.2012.) COM(2012) 669 final

Izglītības un apmācības ieguldījums ekonomikas atveseļošanā, izaugsmē un nodarbinātībā. Eiropas Padomes

secinājumi (26.11.2012.) par izglītību un apmācību stratēģijā “Eiropa 2020” (2012\C 393\02)

Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā,l ai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020.

Eiropas komisijas paziņojums (Briselē, 9.06.2010) COM(2010) 296 final

Par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un

apmācībām profesionālā izglītība un apmācība labākām prasmēm, attīstībai un darbam. Eiropas Parlamenta

un Padomes Ieteikums (18.06.2009.) (2009\C 155\01)

Par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Eiropas Padomes Ieteikums (20.12.2012.) (2012\C 398\01)

5

Stratēģijas izstrāde balstīta uz izglītību reglamentējošiem likumdošanas aktiem3, uz to

pamata izdotiem RTK saistošiem Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem

dokumentiem, RTK nolikumu. Stratēģijas izstrādes gaitā analizēta arī Rīgas reģiona attīstības

stratēģija 2000.-2020.gadam, jo RTK atrodas Rīgas pilsētas teritorijā.

Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Latvijas izglītības politikas un tautsaimniecības

attīstības politikas mērķievirzēm, ņemot vērā darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa

prognozes, demogrāfiskās situācijas attīstības prognozes, kā arī RTK darbības pamatprofilam

atbilstošo tautsaimniecības nozaru vadošo uzņēmumu prognozes un apsvērumus par to

attīstības tendencēm un vajadzībām. Stratēģijas izstrādes gaitā tika izvērtēti RTK darbības

rezultāti un izaugsmes iespējas, RTK stratēģijas koncepcija 2008.-2014.gadam un tās

īstenošanas starpposma rezultāti. Stratēģijas aktualizācijas laikā tika izvērtēti tās īstenošanas

2014.-2015.gadā starpposma rezultāti.

1.2. Mandāts

RTK ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības

iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

RTK darbojas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumiem

Nr.147 “Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Tehniskā koledža" nolikums”.

RTK darbības pamatvirzieni ir:

- izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas

inženierzinību, informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un transporta pakalpojumu jomā;

- īstenot izglītības procesu, veicināt studējošā personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt

pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju,

kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomus par pirmā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību;

- nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

- sadarbībā ar nozares organizācijām un komersantiem veikt nozares metodiskā centra,

pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās

kompetences novērtēšanas funkcijas.

Par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un ierosmi par jaunām darba vietām paredzētām jaunām iemaņām. Eiropas

Padomes secinājumi (11.05.2010.) (2010\C 135\03)

Par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā. Eiropas Padomes secinājumi

(12.05.2009) (2009\C 119\02)

Ziņojums par valsti - Latvija (26.02.2015). Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments [COM(2015) 85 final] 3 Izglītības likums; Augstskolu likums; Profesionālās izglītības likums

6

1.3. RTK misija

RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽAS MISIJA IR:

BŪT PAR

• ATBALSTU TEHNISKO SPECIĀLISTU KARJERAS

IZAUGSMĒ UN KRUSTCELĒS

• PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES

CENTRU TEHNISKAJĀS SPECIALITĀTĒS, KURĀ IEGŪT

UN PAPILDINĀT LABU ZINĀŠANU UN PRASMJU BĀZI

• NOZARU UN STARPNOZARU KLASTERU

MEZGLAPUNKTU UN SADARBĪBAS VEICINĀTĀJU

7

II. ESOS A S SITUA CIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Izglītības piedāvājums (2015./2016.gadā)

2.1.1. 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības piedāvājums

RTK pēc vispārējās vidējās un vidējās profesionālās izglītības iegūšanas var iegūt

1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis) 11 studiju

programmās 6 studiju virzienos.

Studiju virzieni

1.līmeņa augstākās profesionālās

izglītības studiju programmas

Informācijas tehnoloģija, datortehnika,

elektronika, telekomunikācijas, datorvadība

un datorzinātne

Informācijas tehnoloģijas

Elektronika

Telekomunikācijas

Mehānika un metālapstrāde,

siltumenerģētika, siltumtehnika

un mašīnzinības

Inženiermehānika

(iegūstamās kvalifikācijas:

mašīnbūves speciālists,

mehatroniķis)

Siltumenerģētika

Aukstumtehnika

Autotransports

Enerģētika, elektrotehnika un

elektrotehnoloģijas

Elektriskās iekārtas

Ražošana un pārstrāde Kokapstrāde

Transporta pakalpojumi Telemātika un loģistika

Vadība, administrēšana un

nekustamo īpašumu pārvaldība

Sekretariāta un biroja darbs

Visi studiju virzieni un tiem atbilstošās studiju programmas ir akreditētas līdz

2019.gada 13.jūnijam, turklāt akreditētas uz maksimālo termiņu – 6 gadiem. Salīdzinot ar

2013.gadu, piedāvāto studiju programmu klāsts ir papildināts ar studiju programmu

8

“Aukstumtehnika”, kuras īstenošanu RTK pārņēma no reorganizētās Rīgas Uzņēmējdarbības

koledžas.

Vairums piedāvāto 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu ir ar augstu

konkurētspēju. 9 no 11 studiju programmām (izņemot studiju programmas “Informācijas

tehnoloģijas” un “Autotransports”) ir Latvijas apstākļos unikālas, jo neviena cita Latvijas

augstskola neīsteno šādas akreditētas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

Visas studiju programmas tiek īstenotas Rīgā, bet vairākas no tām arī RTK filiālēs:

- studiju programma “Informācijas tehnoloģijas” – Daugavpilī un Priekuļos;

- studiju programma “Inženiermehānika” – Daugavpilī;

- studiju programmas “Autotransports” un “Elektriskās iekārtas” – Kandavā;

- studiju programma “Telemātika un loģistika” – Priekuļos.

2.1.2. Vidējās profesionālās izglītības piedāvājums

RTK īsteno 11 vidējās profesionālās izglītības programmas (3.profesionālās

kvalifikācijas līmenis), kurās uzņem pēc pamatizglītības iegūšanas.

Vidējās profesionālās izglītības

programmas

Iegūstamā profesionālā kvalifikācija

Enerģētika un elektrotehnika

Programmēšana

Datorsistēmas

Elektronika

Telekomunikācijas

Administratīvie un sekretāra pakalpojumi

Autotransports

Kokizstrādājumu izgatavošana

Metālapstrāde

Mehatronika

Inženiermehānika

elektrotehniķis

programmēšanas tehniķis

datorsistēmu tehniķis

elektronikas tehniķis

telekomunikācijas tehniķis

sekretārs

klientu apkalpošanas speciālists

automehāniķis

autoelektriķis

mēbeļu galdnieks

datorizētās ciparu vadības (CNC)

metālapastrādes darbgaldu iestatītājs

mehatronisko sistēmu tehniķis

aukstuma iekārtu mehāniķis

9

Visas profesionālās vidējās izglītības programmas ir akreditētas.

2.1.3. Mūžizglītības piedāvājums

No 2011.gada 1.septembra RTK nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi tiem,

kuri savas zināšanas un prasmes apguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas4.

RTK novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un

atbilstības gadījumā piešķir otro profesionālās kvalifikācijas līmeni:

- elektromontieris;

- automehāniķa palīgs.

RTK novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un

atbilstības gadījumā piešķir trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni:

- programmēšanas tehniķis;

- datorsistēmu tehniķis;

- elektronikas tehniķis;

- telekomunikāciju tehniķis;

- sekretārs;

- klientu apkalpošanas speciālists;

- elektriķis;

- pasta darbinieks;

- automehāniķis;

- autoelektriķis;

- ciparu programmas vadības darbgaldu iestatītājs;

- mehatronisko sistēmu tehniķis;

- aukstuma iekārtu mehāniķis;

- mēbeļu galdnieks.

RTK var apgūt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības

programmas, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību specialitātēs:

- autoatslēdznieks–640 st. programma;

- elektrotehniķis - 960 st. programma (2013.gadā varēja apgūt programmu “elektriķis”);

- informācijas ievadīšanas operators - 480 st. programma;

- loģistikas darbinieks - 960 st. programma (2013.gadā programma netika piedāvāta).

RTK īsteno arī neformālās izglītības programmas, par kuru apguvi izsniedz apliecību:

- datorzinības (bez priekšzināšanām) – 120 st. apjomā;

- datorzinības vidēja līmeņa vadītājiem (ar priekšzināšanām) – 120 st. apjomā;

- personālo datoru operētājsistēmu un lietojumprogrammu instalēšana, konfigurēšana un

uzturēšana – 120 st. apjomā;

- komunikācijas prasmes – 60 st. apjomā;

- angļu valoda (bez priekšzināšanām) – 150 st. apjomā;

- angļu valoda (Elementary) – 100 st. apjomā;

4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumiem Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās

izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” un Izglītības kvalitātes valsts dienesta deleģējuma līgumiem

10

- angļu valoda (Lower Intermediate) – 100 st. apjomā;

- vācu valoda (bez priekšzināšanām)– 150 st. apjomā;

- sertificējamo elektrospeciālistu kursus, kuros sagatavo sertifikāta iegūšanas eksāmenam.

2.2. Izglītojamo skaita un dinamikas raksturojumi

2.2.1. Izglītojamo skaits

2013./2014.gadā profesionālo izglītību RTK ieguva 1914 izglītojamie, no tiem 758-

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmās un 1156 –

profesionālās vidējās izglītības programmās (dati uz 01.09.2013.). 2015./2016.gadā kopējais

izglītojamo skaits ir samazinājies līdz 1815, no tiem 698 studē koledžas studiju programmās

un 1117 mācās profesionālās vidējās izglītības programmās (dati uz 01.10.2015.).

Laikā no 2009.gada līdz 2015.gadam vērojama stabila izglītojamo skaita

samazināšanās tendence, kas atbilst kopējai tendencei valstī.

Profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņu skaits ir samazinājies no 1533

2009.gadā līdz 1117 – 2016.gadā. Ja līdz 2013.gadam to varēja skaidrot ar budžeta vietu skaita

samazināšanos, ne tik daudz ar nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm, tad pēdējos gados

vērojams izglītību iegūt gribošo audzēkņu skaita vispārējs kritums.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās studējošo skaits no

2009./2010.gada līdz 2013./2014.gadam bija diezgan stabils. Sākot ar 2014./2015.gadu

kopējais studējošo skaits ir noslīdējis zem 700, jo būtiski sarucis un pēdējā laikā arvien turpina

samazināties par maksu studējošo skaits.

Kopējais izglītojamo (studentu un audzēkņu) skaits

Studiju /

mācību gads

2009. /

2010.

2010./

2011.

2011./

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

Izglītojamo

kopskaits

2295 2190 2076 1952 1914 1863 1815

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmās studējošie

Studiju gads 2009. /

2010.

2010./

2011.

2011./

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

Studējošo

skaits

762 756 749 730 758 698 698

t.sk. par

maksu

253 260 234 138

260

91

79

11

Profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņi

Mācību gads 2009. /

2010.

2010./

2011.

2011./

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

Audzēkņu

skaits

1533 1434 1327 1222 1156 1165 1117

t.sk. par

maksu

0 0 0 0 0 0 0

2.2.2. Imatrikulācija

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmās uzņemto skaits

Studiju gads

2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014.

/2015.

2015. /

2016.

Imatrikulēto

skaits

337 270 307 305 283 317 275

t.sk. par

maksu

119 93 131 17 79 45 40

Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto skaits

Mācību gads

2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

Uzņemto

audzēkņu

skaits

344 351 357 366 406 374 326

Kopējais imatrikulēto izglītojamo (studentu un audzēkņu) skaits

Studiju /

mācību gads

2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

Imatrikulēto

kopskaits

681 621 664 671 689 691 601

t.sk. par

maksu

119 93 131 17 79 45 40

Koledžas studiju programmās imatrikulēto skaits 2015./2016.studiju gadā ir tikai

nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2013./2014.studiju gadu, bet ievērojami (par 18%)

12

atpaliek no 2009./2010.studiju gada imatrikulācijas rezultātiem. 2013./2014.studiju gadā

maksas studijās uzņemto skaits palielinājās gandrīz 5 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

tomēr nesasniedza atbilstošos 2009 - 2012.gada rādītājus. Pēdējos divos gados maksas studentu

skaits ir atkal samazinājies un to īpatsvars ir neliels.

2015.gada uzņemšanā vidējais konkursa koeficients koledžas studiju programmās bija

1,18. Visaugstākais tas bija sekretariāta un biroja darba programmā (1,5), daudz neatpalika arī

telemātikas un loģistikas programmā (1,38), toties 6 studiju programmās konkursa koeficients

bija 1,0, kas nozīmē, ka reflektantu atlase praktiski nebija iespējama.

Profesionālās vidējās izglītības programmās imatrikulēto audzēkņu skaits laikā no

2009.gadalīdz 2013.gadam regulāri palielinājās, sasniedzot maksimumu 2013./2014.mācību

gadā. Turpmāko divu gadu laikā uzņemto audzēkņu skaitam raksturīga lejupslīdoša tendence

un 2015./2016.mācību gadā uzņemto skaits ir mazākais pēdējo8 gadu laikā.

2013.gada uzņemšanā profesionālās vidējās izglītības programmās vidējais konkursa

koeficients bija 0,85; 2014.gadā - 0,91, taču uzņemšanas koeficienti dažādās programmās

ievērojami atšķiras: no 1,64 izglītības programmā “Autoelektriķis” līdz 0,37 izglītības

programmā “Kokizstrādājumu izgatavošana”. Nepietiekama reflektantu skaita dēļ vairākās

programmās neizdodas izpildīt uzņemšanas plānu, kaut gan visu pretendentu kopējais skaits

pat nedaudz pārsniedza budžeta vietu skaitu.

Kopējais RTK imatrikulēto studentu un audzēkņu skaits laika posmā no 2009.gada līdz

2015.gadam, izņemot ievērojamu samazinājumu 2010./.2011.gadā, bija visai stabils. Lielāks

kritums raksturīgs vien 2015./2016.gadā.

2.2.3. Absolventi

Kopējais absolventu skaits

Studiju / mācību gads

2008. /

2009.

2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012.

/ 2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

RTK absolvējušo

kopskaits

480 485 529 541 425 367 388

2013./2014.gadā RTK absolvēja 367 izglītojamie, no tiem 143 - 1.līmeņa profesionālās

augstākās (koledžas) izglītības studiju programmas un 224 - profesionālās vidējās izglītības

programmas. Kopš 2009.gada tas bija mazākais absolventu skaits. Koledžas studiju

programmu absolventu skaita samazināšanās daļēji skaidrojama ar to, ka ir samazinājies par

maksu studējušo skaits. Pateicoties koledžas programmu absolventu skaita palielinājumam,

2014./2015.gadā vērojams neliels kopējā absolventu skaita pieaugums, tajā pat laikā

profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu skaita samazināšanās tendence turpinās.

13

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu absolventi

Studiju gads

2008.

/2009.

2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012.

/ 2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

Absolventu skaits

189 174 195 196 153 143 174

Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventi

Mācību gads

2008. /

2009.

2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

Profesionālo

vidusskolu absolvējušo

kopskaits

291 311 334 344 272 224 214

Ieguvuši profesionālās

vidējās izglītības

diplomu

272 305 247 295 239 189 169

Ieguvuši 3.līmeņa

profesionālās

kvalifikācijas apliecību

0 0 35 0 0 10 12

2014./2015.studiju gadā koledžas studiju programmu absolventi uzrādīja labus

rezultātus kvalifikācijas eksāmenos (vidējā balle 7,9), turklāt nevienā studiju programmā tā

nebija zemāka par vērtējumu „labi” (7 balles), bet studiju programmā „Elektronika” pat tuvojās

vērtējumam „teicami” (8,6 balles). Kaut nedaudz, bet vidējais kvalifikācijas eksāmenos

iegūtais vērtējums pēdējos gados paaugstinās.

Arī profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu vidējie rezultāti

kvalifikācijas pārbaudījumos ir līdzīgi – 2014./2015.mācību gadā vidējā balle – 7,8, taču

vērtējumiem izglītības programmu griezumā raksturīga ievērojama izkliede: no 5,9 ballēm

kvalifikācijas pārbaudījumā automehāniķiem līdz 8,6 ballēm – elektrotehniķu kvalifikācijas

pārbaudījumā.

2.2.4. Absolventu gaitas pēc studijām / mācībām

RTK darbības efektivitāti un rezultativitāti labi raksturo absolventu gaitas pēc izglītības

ieguves. RTK regulāri apkopo informāciju par absolūti lielākās daļas absolventu tālākajām

gaitām pēc studiju / mācību beigām.

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu absolventu

gaitas pēc studijām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)

Studiju gads

2010. / 2011. 2011. / 2012. 2012. / 2013.

strādā profesijā

60 69 61

14

turpina studijas augstākā līmenī

16 14 25

strādā citā profesijā un \ vai nozarē

12 12 13

bezdarbnieki

5 7 7

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu 2013.-2015.gada

absolventu gaitas pēc studijām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)

Studiju programma Absolvē-

šanas

gads

Strādā

profesijā

Turpina

studijas

Strādā citā

profesijā vai

nozarē

Bez

darba

vid. vid. vid.

Informācijas

tehnoloģijas

2013 57 60 19 21 19 11 0

2014 70 21 6 0

2015 52 24 7 0

Elektronika

2013 11 47 63 25 21 19 0

2014 62 12 13 0

2015 67 0 33 0

Telekomunikācijas

2013 86 73 14 7 0 17 0

2014 56 9 22 4

2015 76 0 22 0

Inžniermehānika

2013 64 65 18 10 0 0

2014 56 11 11 11

2015 75 12 13 0

Siltumenerģētika

2013 50 52 25 23 18 15 3

2014 53 33 7 0

2015 53 10 21 5

Autotransports

2013 89 80 5 7 6 8 0

2014 68 8 8 3

2015 82 9 9 0

Elektriskās iekārtas

2013 92 84 8 13 0

1

0

2014 83 13 4 0

2015 78 17 0 5

Telemātika un

loģistika

2013 33 52 13 12 40 25 7

2014 57 14 29 0

2015 65 10 6 6

Sekretariāta un biroja

darbs

2013 56 46 22 18 22 19 0

2014 37 21 21 0

2015 43 29 14 0

Kokapstrāde

2014 65 69 9 12 26 20 0

2015 72 14 14 0

Aukstumtehnika

2015 87 13 0 0

Vidēji 86% koledžas studiju programmu 2012./2013.gada absolventu 2013.gadā

strādāja profesijā vai turpināja studijas augstākā līmenī, kas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs.

15

13% strādāja citā profesijā vai nozarē, bet 7% pēc studiju beigām diemžēl vēl nebija spējuši

atrast darbu. Elektrisko iekārtu studiju programmas 2013.-2015.gada absolventi vidēji 97%

strādāja savā profesijā vai turpināja studijas (no 2013.gada absolventiem – pat visi 100%). 80%

līmeni pārsniedz arī autotransporta, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un

kokapstrādes programmu šo gadu absolventu darbs atbilstoši iegūtajai profesijai vai studiju

turpināšana. Zemākais vidējais rādītājs (64%) ir sekretariāta un biroja darba programmas

absolventiem, bet pat šāds rezultāts kopumā nav slikts.

Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu gaitas pēc mācībām (īpatsvars %,

vidējie rādītāji)

Mācību gads

2010. / 2011. 2011. / 2012. 2012. / 2013.

strādā profesijā

30 29 32

turpina studijas augstākā līmenī

36 43 42

t.sk. RTK

24 22 25

strādā citā profesijā un / vai nozarē

18 21 20

bezdarbnieki

4 8 6

Profesionālās vidējās izglītības programmu 2013.- 2015.gada absolventu gaitas

pēc mācībām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)

Mācību programma Absolvē-

šanas

gads

Strādā

profesijā

Turpina

studijas

t.sk.

RTK

Strādā

citā

profesijā

vai nozarē

Bez

darba

vid. vid. vid.

Enerģētika un

elektrotehnika

2013 21 25 58 60 8 13 6 0

2014 39 61 22 0 0

2015 15 60 20 5 5

Programmēšana

2013 22 21 50 53 21 14 15 0

2014 20 55 0 15 5

2015 22 55 11 17 0

Datorsistēmas

2013 12 28 38 42 19 4 9 0

2014 36 64 0 0 0

2015 37 24 2 22 2

Elektronika

2013 14 16 59 57 32 18 15 0

2014 11 63 0 21 0

2015 22 50 14 7 0

Telekomunikācijas

2013 11 26 42 41 4 12 17 0

2014 38 47 0 12 0

2015 28 33 14 29 5

2013 72 49 28 31 17 0 11 0

16

Administratīvie un

sekretāra

pakalpojumi

2014 30 30 15 34 4

2015 45 36 9 0 14

Autotransports

2013 66 48 23 24 14 5 5 0

2014 73 27 0 0 0

2015 56 22 5 11 5

Kokizstrādājumu

izgatavošana

2013 48 36 31 47 23 8 9 0

2014 40 30 20 20 0

2015 20 80 80 0 0

Metālapstrāde

2013 67 68 20 21 20 13 6 0

2014 87 13 0 0 0

2015 50 31 12 6 0

Inženiermehānika 2015 11 56 56 22 0

No profesionālās vidējās izglītības programmu 2012./2013.gada absolventiem vidēji

76% strādāja profesijā vai turpināja studijas (15% no tiem uzsākuši 1.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studijas RTK, t.sk. visi kokizstrādājumu izgatavošanas programmas

2015.gada absolventi, kuri turpināja paaugstināt savu profesionālo izglītību), 9% strādā citā

profesijā vai nozarē. Vidēji 89% metālapastrādes programmas 2013.-2015.gada absolventi

strādāja savā profesijā vai turpināja studijas, bet no autotransporta programmas 2014.gada

absolventiem pat visi 100%. 80% līmeni pārsniedz arī enerģētikas un elektrotehnikas,

kokizstrādājumu izgatavošanas un administratīvo un sekretāra pakalpojumu programmu

absolventu darbs atbilstoši iegūtajai profesijai vai studiju turpināšana. Diemžēl 14% no

administratīvo un sekretāra pakalpojumu absolventiem 2015.gada tā arī nav varējuši iekārtoties

darbā, toties starp elektronikas, kokizstrādājumu izgatavošanas, metālapstrādes un

inženiermehānikas programmu absolventiem bezdarbnieku nav.

2.2.5. Eksmatrikulācija bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas

dokumenta ieguves (no valsts budžeta finansētajās vietās)

To izglītojamo īpatsvars, kuri nepabeidz izglītības ieguvi RTK, ir diezgan liels, kaut gan

nav augstāks par līdzīgiem rādītājiem citās profesionālās izglītības iestādēs, kuras piedāvā

tehniskās izglītības programmas.

Eksmatrikulēto bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves skaits(no

valsts budžeta finansētajās vietās)

Studiju / mācību gads 2009. /

2010.

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

Pārtrauktas studijas pirmā

līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programmās

171 153 114 103 191 162

Atskaitīti no profesionālās

vidējās izglītības programmām

175 184 143 190 170 170

17

Eksmatrikulēto bez izglītības

vai profesionālās kvalifikācijas

dokumenta ieguves skaits kopā

346 337 257 293 361 332

Izvērtējot iemeslus eksmatrikulacijai bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas

dokumenta ieguves, konstatēts, ka 2014./2015.gadā gandrīz puse pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju programmu studentu tika eksmatrikulēti studiju neapmeklēšanas

dēļ, bet gandrīz katrs piektais tādēļ, ka savlaicīgi nenoslēdza studiju līgumu. Ievērojami atšķiras

bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves eksmatrikulēto studentu

īpatsvars dažādās studiju programmās: no 4% programmā „Sekretariāta un biroja darbs” līdz

17% programmā „Informācijas tehnoloģijas”.

Izplatītākais iemesls, kādēļ tika atskaitīti profesionālās vidējās izglītības programmu

audzēkņi, bija viņu pāriešana uz citu izglītības iestādi, kas liecina par to, vairums mācības

pārtraukušo nav pietiekami sagatavoti un motivēti tehniskās izglītības apguvei. Otrs

izplatītākais atskaitīšanas iemesls ir nodarbību neapmeklēšana.

2.3. Personāls

2012./2013.gadā:

- 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īstenošanu nodrošināja 128

darbinieki, t.sk. akadēmiskais personāls – 86, no tiem 15 docenti un 4 – ar doktora zinātnisko

grādu, kā arī 24 viesdocētāji;

- profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanu nodrošināja 138 darbinieki, no tiem

– 90 pedagogi.

2013./2014.gadā:





– 141 pedagogs.

2014./2015.gadā:





– 80 pedagogi.

2014./2015.gadā RTK akadēmiskā personāla un koledžas programmu studentu skaita

proporcija bija 1 : 8,4 (2012./2013.gadā - 1 : 8,9), savukārt profesionālās vidusskolas

mācībspēku un audzēkņu skaita proporcija 1 : 14,6 (2012./2013.gadā - 1 : 13,7). Kopumā tas

liecina par efektīvu studiju / mācību procesa organizāciju, jo īpaši, ņemot vērā to, ka RTK

apgūstamas atšķirīgas specialitātes dažādās nozarēs un ir liels praktiskās izglītības īpatsvars,

kas prasa individualizētu pieeju izglītojamiem un darbu nelielās grupās. Vienlaikus RTK

18

mācībspēku un izglītojamo skaita proporcija norāda arī uz līdz šim pietiekami neizmatotām

optimizācijas iespējām.

2.4. Finanšu un materiālie resursi

2.4.1. Budžeta vietas

2009./2010.gadā 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās bija

501 valsts budžeta studiju vieta, nākamajos 4 gados budžeta vietu skaits samazinājās līdz 464,

nebūtiski pieauga 2014.-2016.gadā un tikai 2016./2017.gadā atkal atgriezās sākotnējā līmenī –

501 budžeta vieta. Rezultātā RTK nepiedāvā tautsaimniecībai tai nepieciešamos kvalificētos

speciālistus tādā apmērā, kādā tas būtu iespējams atbilstoši RTK varējumam un potenciālajām

iespējām. Īpaši tas attiecas uz pieprasītu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programmu „Telemātika un loģistika”.

Profesionālās vidējās izglītības programmās budžeta vietu skaitam raksturīga

samazināšanās tendence un 2015./2016.gadā budžeta vietu skaits bija par 27% mazāks nekā 6

gadus iepriekš. Budžeta vietu skaitu samazinājums vērtējams kā objektīvs, jo samazinās kā

audzēkņu, tā reflektantu skaits.

Budžeta vietu skaits

Studiju /

mācību gads

2009 /

2010

2010 /

2011

2011 /

2012

2012 /

2013

2013 /

2014

2014 /

2015

2015 /

2016

2016 /

2017 (prognoze

) Koledžas studiju

programmās

501 464 464 464 464 474 474 501

Profesionālās

vidējās izglītības

programmās

1533 1434 1327 1222 1156 1165 1117

2.4.2. Kopējais finansējums

RTK finanšu resursi 2009.-2013. gadā

Gadi 2009 2010 2011 2012 2013 (plāns)

Dotācija tūkst. Ls 2652 2982 2455 2636 2300

% 89,5 90.0 87,4 90,3 86,5

t.sk. struktūrfondi tūkst. Ls 127 764 366 201 102

Studiju maksa tūkst. Ls 172 187 211 92 199

% 5,8 5,6 7,5 3,5 7,5

tūkst. Ls 0 11 23 16 43

19

Starptautiskais

finansējums studijām

% 0 0,3 0,8 0,6 1,6

Ieņēmumi no telpu

nomas

tūkst. Ls 124 121 106 113 99

% 4,2 3,7 3,8 4,3 3,7

Citi ieņēmumi tūkst. Ls 16 14 15 33 19

% 0,5 0,2 0,5 1,3 0,7

Finansējums kopā tūkst. Ls 2964 3314 2810 2617 2660

RTK finanšu resursi 2013.-2016. gadā

Gadi 2013 2014 2015 2016 (plāns)

Dotācija tūkst.

EUR

3418 4208 4127 4275

% 89,9 88,4 91,4 71,8

t.sk. struktūrfondi tūkst.

EUR 147 211 130 0

Studiju maksa tūkst.

EUR

167 121 83 1466

% 4,4 2,5 1,8 24,6

Starptautiskais

finansējums studijām

tūkst.

EUR

30 276 120 51

% 0,7 5,8 2,7 0,9

Ieņēmumi no telpu

nomas

tūkst.

EUR

162 136 160 130

% 4,3 2,9 3,5 2,2

Citi ieņēmumi tūkst.

EUR

25 17 38 31

% 0,7 0,4 0,6 0,5

Finansējums kopā tūkst.

EUR 3802 4578 4518 5953

RTK kopējais finansējums 2013.gadā bija 3802 tūkstoši EUR. 2015.gadā tas

palielinājās līdz 4518 EUR, kas vēl arvien ir ievērojami mazāk nekā 2010.gadā. 2016.gadā

plānotais valsts budžeta dotāciju pieaugums EUR ir minimāls, toties relatīvajos rādītājos tas ir

vairs tikai 71,8% - viszemākais laika posmā no 2009.gada. Plānā gan ir paredzēts būtisks

kopējā finansējuma palielinājums, taču realitātē tāds visdrīzāk nebūs, jo nav pamata uzskatīt,

ka varēs sasniegt tādu plānoto studiju maksas apjoma pieaugumu (24,6% no visa finansējuma),

kāds nav bijis nevienā no iepriekšējiem gadiem.

20

Ilgstošā laika periodā nav iedalīts un nav saņemts valsts budžeta finansējums

zinātniskajai un pētnieciskajai darbībai.

Vairāki RTK attīstībai būtiski infrastruktūras projekti ir guvuši vien morālu atbalstu,

bet ne finansējumu. 2013.gadā tika lēsts, ka profesionālās izglītības kompetences centra statusa

iegūšana šo situāciju var mainīt, taču finanšu rādītāji par to neliecina. 2016.gada finansēšanas

plānā vispār nav paredzēti līdzekļi struktūrfondu līdzfinansējumam. Turklāt, līdz ar

profesionālās izglītības kompetences centra statusu, RTK ir ieguvusi arī jaunus funkcionālos

pienākumus, bet to īstenošanai nav piešķirts papildus finansējums.

Ar RTK rīcībā esošajiem finanšu resursiem var nodrošināt studiju / mācību programmu

īstenošanu esošajā līmenī un segt infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, bet ar tiem nepietiek

pat neatliekamai studiju / mācību programmu, to materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras

atjaunošanai un modernizācijai. Ierobežotā apjomā tam gan bijis iespējams piesaistīt

starptautisko un vietējo projektu, kā arī sponsoru – sadarbības partneru līdzekļus.

2.4.3. Infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums

RTK infrastruktūra kopumā ir piemērota studiju / mācību procesa nodrošināšanai.

Pieejamo ierobežoto resursu ietvaros tā tiek arī pilnveidota un modernizēta.

RTK rīcībā un apsaimniekošanā ir vairāki nekustamie īpašumi, kuru īpašumtiesības

pieder Latvijas valstij Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Nekustamie īpašumi tiek

izmantoti pamatdarbības nodrošināšanai. Nekustamajos īpašumos tiek veikti arī neatliekamie

remontdarbi un atsevišķu elementu nomaiņa, kā arī fragmentāra modernizācija pieejamo

ierobežoto resursu ietvaros.

RTK nekustamie īpašumi (01.01.2016.)

Nekustāmā īpašuma objekta adrese

un kadastra numurs

Nekustāmā īpašuma objekta

izmantošanas veids

Bilances

vērtība

(EUR)

Braslas iela16, Rīga

Kadastra Nr. 0100070090600

1263-skolas, universitātes un

zinātniskās pētniecības ēkas

1905440,46

Ieriķu iela 4, Rīga

Kadastra Nr. 0100070090600

1130-dažādu sociālo grupu

dzīvojamās mājas

269343,32

Lēdmanes iela 3, Rīga

Kadastra Nr. 0100086035400

1263-skolas, universitātes un

zinātniskās pētniecības ēkas

962957,31

Braslas iela 16,Ieriķu iela 4,Rīga

Zemes kadastra Nr. 01000700906

zeme

566768,26

Lēdmanes iela 3,Rīga

Zemes kadastra Nr. 01000703081

zeme

445148,29

RTK īstenotās studiju / mācību programmām ir arī tām nepieciešamais materiāli

tehniskais nodrošinājums, t.sk. tehniskās un tehnoloģiskās iekārtas. Arī tas tiek atjaunots un

21

modernizēts pieejamo ierobežoto resursu ietvaros. Taču ievērojami atšķiras dažādu studiju /

mācību programmu materiāli tehniskais nodrošinājums. Daudzas iekārtas ir fiziski un morāli

novecojušas. Tās jāaizvieto ar jaunām, mūsdienīgām tehnoloģiskām iekārtām, bet finanšu

līdzekļu trūkuma, kā arī daudzu iekārtu augsto izmaksu dēļ tas ir iespējams vien epizodiski.

Līdz ar to studiju / mācību procesa materiāli tehniskais nodrošinājums kopumā neatbilst

mūsdienīgas un tehnoloģiski apsteidzošas profesionālās izglītības vajadzībām.

2.5. Stratēģijas īstenošanas izvērtējums

2.5.1. RTK attīstības stratēģijas koncepcijas 2008.-2014.gadam īstenošanas

izvērtējums

RTK attīstības stratēģiskais redzējums 2008.-2014.gadam bija iekļauts 2008.gadā

izstrādātajā RTK attīstības stratēģijā (stratēģijas koncepcijā) 5 . Stratēģiskie uzstādījumi un

plānotās darbības paredzētas RTK ikgadējās darbības programmās.

Stratēģisko ieceru īstenošanu visbūtiskāk ietekmēja iepriekš neprognozētas ārējās vides

faktoru izmaiņas, galvenokārt- visaptverošā finanšu, ekonomiskā krīze un tai sekojošā sociālā

krīze. Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi un pieprasījuma sarukums eksporta un vietējos

tirgos izsauca būtisku darbinieku skaita samazinājumu uzņēmumos, kā arī atalgojuma

samazinājumu strādāt palikušiem. Šāda situācija nonāca krasā pretstatā stratēģijas

sagatavošanas laikā izteiktajiem vērtējumiem un prognozēm. Turpinājās ekonomiskā

emigrācija, jo izteikti - jauniešu vidū, turklāt tā summējās ar demogrāfisko deficītu attiecīgajā

vecuma grupā. Tādēļ saasinājās profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā konkurence un to

konkurence ar vispārējās izglītības iestādēm par audzēkņu piesaisti. Būtiski samazinājās gan

no valsts budžeta finansēto vietu skaits, gan kopējais RTK finansējuma apjoms.

2011.g. rudenī tika veikts stratēģijas vidusposma izvērtējums6 . Tajā konstatēts, ka

sākotnējā dokumentā definētie attīstības virzieni nav zaudējuši savu aktualitāti, un jāizvērš

rīcības visos iepriekš akceptētājos virzienos: studiju programmu uzbūves pilnveidošana;

studiju programmu paplašināšana; prakšu organizācijas attīstība; materiāli tehniskās bāzes

attīstība; reģionālā izplešanās; sadarbība ar citām izglītības iestādēm; sadarbība ar

uzņēmumiem; jauni RTK darbības virzieni; komunikācija un sabiedriskās attiecības.

Vienlaikus konstatēts, ka aktualizējušies vēl 3 darbības virzieni, ar kuriem stratēģija arī

papildināta: iniciēt izmaiņas izglītības sistēmas normatīvajos aktos, kas novērstu pretrunas

tajos attiecībā uz koledžu statusu Latvijas izglītības sistēmā; studiju programmu starptautiska

akreditācija; studiju programmu optimizācija.

2012.-2013.gadā RTK darbību ietekmējošā ārējā vide sāka uzrādīt uzlabošanās

tendences, jo krīžu zemākie punkti, izņemot kritisko demogrāfisko situāciju, tika pārvarēti.

Diemžēl RTK maz izjuta makroekonomiskos uzlabojumus. Praktiski visi rādītāji vēl arvien

5 Rīgas Tehniskās koledžas attīstības stratēģijas koncepcija 2008.-2014.gadam. http:\\rtk.lv\?sadala=203 6 Vidusposma izvērtējums, 2011.gada rudens. Rīgas Tehniskās koledžas attīstības stratēģija 2008.-2014.gadam.

http:\\rtk.lv\?sadala=203

http://rtk.lv/?sadala=203

http://rtk.lv/?sadala=203

22

atpalika, turklāt, daudzos gadījumos pat ievērojami atpalika no pirmskrīzes līmeņa un

stratēģijas īstenošanas uzsākšanas laika.

Kopumā stratēģisko ieceru īstenošana bija būtiski apgrūtināta, jo varēja koncentrēties

tikai tādām rīcībām, kuras neprasa finanšu un materiālos resursus vai arī kuriem tie

nepieciešami vien minimālā apmērā.

Nozīmīgākie sasniegumi iepriekšējā stratēģiskās plānošanas periodā

- RTK ir ieguvusi Profesionālās izglītības kompetences centra statusu un īsteno centram

paredzētos uzdevumus iespējami pilnīgā apmērā, neraugoties uz to, ka tam nav saņemti

nekādi papildus resursi.

- RTK ir veiksmīgi piedalījusies Eiropas Sociālā fonda projektā „Augstākās izglītības studiju

programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. Visas izvērtēšanai

iesniegtās 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmas ir

atzītas par ilgtspējīgām.

- Visi RTK īstenotie 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju virzieni

un tām atbilstošās programmas ir akreditētas uz maksimālo termiņu – 6 gadiem.

- Profesionālās vidējās izglītības programmas ir akreditētas uz maksimālo termiņu – 6

gadiem.

- Veikta vairāku studiju / mācību programmu optimizācija, aktualizējot to saturu un tuvinot

darba devēju prasībām, un / vai izveidotas apvienotas programmas ar vairākām iespējamās

specializācijas izejām.

- RTK nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi tiem, kuri savas zināšanas un prasmes

apguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas.

- Veikta studiju / mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes un

infrastruktūras uzlabošana, t.sk., neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem – īstenoti

nekustamo īpašumu remonta un daļējas renovācijas darbi.7

- RTK sekmīgi piedalās ES Mūžizglītības programmas ERASMUS apakšprogrammā

mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā, starptautiskajā prasmju konkursā Euroskills

un daudzos citos starptautiskās sadarbības projektos.

- Pēc darba devēju pieprasījuma uzsākts studiju / mācību piedāvājuma īstenojums uz vietām

reģionos – informācijas tehnoloģiju, inženiermehānikas, telemātikas un loģistikas,

autotransporta un elektrisko iekārtu programmās. RTK uzsākusi akreditētu studiju

programmu realizāciju filiālēs Daugavpilī, Priekuļos un Kandavā.

2.5.2. RTK stratēģijas īstenošanas 2014.-2015.gadā starpposma

izvērtējums

2016.gada sākumā veikts stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējums. Konstatēts,

ka stratēģijā noteiktie attīstības virzieni, stratēģijas mērķi un apakšmērķi, kā arī absolūti lielākā

7 Skat. 1.pielikumu

23

daļa plānoto rīcību ir tikpat aktuālas kā stratēģijas izstrādes laikā – 2013.gada rudenī, tādēļ nav

nepieciešams stratēģisko programmu un apakšprogrammu pārskatīšana vai pārstrukturēšana. 2

gadu laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas RTK iekšējā vidē, kā arī ārējā sociālajā un

ekonomiskajā vidē, izņemot demogrāfisko vidi, kurā novērojami straujāki depopulācijas tempi,

kas nosaka nepieciešamību pārskatīt prognozes 2020.gadam, lielākoties to pazemināšanas

virzienā.

2014.-2015.gadā visās stratēģiskajās programmās un apakšprogrammās kopumā

vērojams progress. Tajā pat laikā tas nav raksturīgs visām tām plānotajām rīcībām, kurām

atbilstošo aktivitāšu uzsākšanai jau bija jānotiek. 2 gadu laikā ir konstatēti arī tādi gadījumi,

kad konkrētas darbības vai nu nav veiktas vai tām nav fiksētu rezultātu vai starprezultātu, vai

arī ir veiktas darbības, kuras tikai daļēji atbilst stratēģijā iecerētajam. Analizējot iemeslus,

secināts, ka daļēji tie meklējami nepietiekami precīzā stratēģijā paredzēto rīcību formulēšanā

un / vai nekonkrētā darba plānošanā. Tādēļ stratēģijas aktualizācijā nepieciešama plānoto rīcību

precizēšana, paredzot noteiktā laika periodā sasniedzamus un izvērtējamus rezultātus un / vai

rīcību īstenošanu raksturojošus rezultatīvos rādītājus.

Nozīmīgākie sasniegumi stratēģijas īstenošanā 2014.-2015.gadā

Stratēģiskā programma I „Studiju un mācību programmu attīstība”:

- Uzsākta studiju programmas „Aukstumtehnika„ un profesionālās vidējās izglītības

programmas „Inženiermehānika” īstenošana.

- Profesionālās vidējās izglītības programmās var iegūt jaunas kvalifikācijas: mehatronisko

sistēmu tehniķis (programmā „Mehatronika”) un autoelektriķis (programmā

„Autotransports”).

- RTK interneta vietnē sadaļā “Prakšu vietas audzēkņiem” publiskoti dati par RTK

sadarbības partneriem un uzņēmumiem, kuros izglītojamiem notiek praktiskās mācības un

/ vai prakse, sadaļā “Karjera” pieejama interneta platforma darba devēju un RTK studentu

/ audzēkņu - potenciālo darbinieku savstarpējai saziņai.

- Uzsākta darba vidē balstītas izglītības īstenošana - praktiskās mācības SIA “Volvo Truck

Latvia”, SIA “Dīzeļcentrs R”, SIA “Severstal Distribution”, studiju / mācību procesā tiek

īstenoti duālās izglītības elementi (sadarbībā ar A/S „Latvijas finieris”, SIA „Getliņi Eko”,

A/S „Sidrabe” tehnoloģijām, SIA "L-Ekspresis").

- Izstrādātas un tiek īstenotas profesionālās tālākizglītības programmas „Elektrotehniķis” un

„Loģistikas darbinieks”, pedagogu profesionālās pilnveides A programmas „Lietišķo

rakstu valoda” un „Pētniecības darbības un to izmantošana mācību procesā profesionālajā

izglītībā”.

Stratēģiskā programma II „Sadarbības pilnveide ar sociālajiem partneriem”:

- Izpildīta plānotā rīcība „Iesaistīt uzņēmumu pārstāvjus Valsts Eksaminācijas komisiju

darbā un kvalifikācijas darbu izstrādes procesā sākot no tēmas izvēles un apstiprināšanas

līdz aizstāvēšanai”.

- Noslēgti sadarbības līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju

akadēmiju, Ventspils Augstskolu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju,

Daugavpils Universitāti, Ekonomikas un kultūras augstskolu, Novikontas Jūras koledžu.

24

- Erasmus+ stratēģiskās partnerības programmas “Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas

prakses apmaiņai” ietvaros izstrādāta programma un metodiskie materiāli Eiropā atzīta

sertifikāta iegūšanai CNC darbgaldu programmēšanā.

- Noslēgti sadarbības līgumi ar mērķi izveidot tādu stratēģiju ieviešanu, kas pietuvinātu

izglītību darba tirgum (ar MASOC,SIA “Lexel Fabrika”, SIA „Festo”, Ventspils Augsto

tehnoloģiju parku).

Stratēģiskā programma III „Institucionālā attīstība”:

- Izpildīta plānotā rīcība: „Modernizēt un labiekārtot RTK bibliotēku”.

- Izpildīta plānotā rīcība: „Pilnveidot visu RTK mācībspēku pedagoģiskā darba kvalitātes

regulāras izvērtēšanas sistēmu, ņemot vērā studiju / mācību darba rezultātus, profesionālās

kompetences pilnveidi, pētnieciskās un inovatīvās aktivitātes, studentu / audzēkņu

vērtējumus u.c. faktorus”.

- Izpildīta plānotā rīcība: „Izstrādāt pedagogu darba samaksas pilnveides kritērijus atbilstoši

pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtējuma rezultātiem”.

- RTK teritorijā pieejams WI-FI bezvadu internets.

- RTK uzsākuši darbu 3 jauni pedagogi - koledžas absolventi.

- Sadarbībā ar darba devējiem un nozaru asociācijām organizēti profesionālās meistarības

konkursi “Elektroniķis 2014”, “Elektroniķis 2015”, “Automehāniķis 2014”,

“Automehāniķis 2015”, “Robotu programmēšana 2014”, “Robotu programmēšana 2015”,

“Elektronikas dienas 2014” un “Elektronikas dienas 2015” (kopīgi ar LETERA).

- RTK studenti / audzēkņi regulāri piedalās profesionālās meistarības konkursos Latvijā un

Baltijā (elektriķiem, mēbeļu galdniekiem, informācijas tehnoloģiju jomā), WorldSkills un

Euroskills konkursos.

- Veikta studiju / mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes un

infrastruktūras uzlabošanas darbi, t.sk., neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem –

veikta nekustamo īpašumu uzlabošana.8

2.6. SVID analīze

SPĒKS VĀJUMS

RTK īsteno gan 1.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības (koledžas) studiju

programmas, gan profesionālās vidējās

izglītības programmas

RTK ir profesionālās izglītības kompetences

centrs

RTK piedāvā tehniskās profesionālās

izglītības studiju / mācību programmas

perspektīvās tautsaimniecības nozarēs

RTK īstenotās studiju / mācību programmas

neapsteidz tautsaimniecības attīstības

vajadzības un darba tirgus pieprasījumu

RTK īsteno profesionālās izglītības

kompetences centra funkcijas un

uzdevumus ierobežotā apjomā ar

nepietiekamiem resursiem

RTK sadarbība ar sociālajiem partneriem

(citām izglītības iestādēm, nozaru

8 Skat. 2.pielikumu

25

RTK piedāvātās tehniskās profesionālās

izglītības studiju / mācību programmas

atbilst esošajam un prognozētajam

pieprasījuma darba tirgū

RTK ir izveidojusies laba sadarbība ar

sociālajiem partneriem (citām izglītības

iestādēm, nozarēm un to uzņēmumiem,

reģioniem)

RTK studiju / mācību procesā nodrošināta

cieša zināšanu, prasmju un praktisko

kompetenču apguve

RTK strādā kvalificēti savās darbības jomās

kompetenti mācībspēki

RTK ir studiju / mācību procesa

nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra

un materiāli tehniskā bāze

RTK ir gan ilgstoši izkoptas, gan

jaunveidotas tehniskās izglītības tradīcijas

RTK ir pieredze strādāt gan labvēlīgos, gan

kritiskos ārējās vides apstākļos

asociācijām un uzņēmumiem, reģioniem) ir

mazefektīva aktuālu RTK attīstības

jautājumu praktiskā risināšanā

RTK nav izveidojusies cieša regulāra

abpusēji ieinteresēta sadarbība ar

profesionālās izglītības iestādēm ārvalstīs

RTK absolventu praktiskā sagatavotība

darbam profesijā atpaliek no tā līmeņa, kas

nepieciešams kvalitatīvam darbam ar

mūsdienu modernākajām tehnoloģijām

Augsti kompetenti nozaru speciālisti tikai

epizodiski iesaistās RTK studiju / mācību

procesā, mācībspēku profesionālās

kvalifikācijas izaugsme nav pietiekami

dinamiska

RTK devums pētnieciskajā darbā, lietišķo

un inovatīvo izstrādņu radīšanā ir neliels

RTK studiju / mācību procesa

nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra

un materiāli tehniskā bāze, īpaši – iekārtas,

neatbilst mūsdienu aktuālākajām un

modernākajām tehnoloģijām

IESPĒJAS DRAUDI

Izstrādāt un īstenot studiju / mācību

programmas, kas apsteidz tautsaimniecības

esošās vajadzības un veicina industriālo

attīstību, veido pieprasīju darba tirgū

Iesaistīt RTK studiju / mācību programmu

apguvē lielāku skaitu tehniskās izglītības

ieguvei motivētu jauniešu, savas

profesionālās kvalifikācijas un

iepriekšiegūtās izglītības paaugstināšanā vai

pārkvalifikācijā ieinteresētu speciālistu un /

vai citās nozarēs, profesijās strādājošo

personu

Kļūt par sabiedrībā atpazīstamu un

pieprasītu profesionālās izglītības

kompetences centru visos RTK profilam

Demogrāfiskās situācijas, kā arī migrācijas

procesu nelabvēlīgā ietekmē var ievērojami

samazināties profesionālās izglītības ieguvē

un kvalifikācijas paaugstināšanā potenciāli

iesaistāmo cilvēku skaits

Globālo krīžu vai iekšējo faktoru ietekmē

var samazināties, stagnēt vai pat regresēt

valsts ekonomiskā attīstība

Globālās konkurences vai valsts

ekonomiskās attīstības ietekmē var notikt

neprognozētas izmaiņas tautsaimniecības

nozaru struktūrā un tām atbilstošs

pieprasījuma samazinājums darba tirgū pēc

kvalificētiem tehniskiem speciālistiem

26

atbilstošajos tautsaimniecībai aktuālos

tehniskās izglītības virzienos

Abpusēji ieinteresētā sadarbībā ar RTK

sociālajiem partneriem (citām izglītības

iestādēm, nozarēm un to uzņēmumiem,

reģioniem) būtiski paaugstināt studiju /

mācību procesa kvalitāti, modernizēt

infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi

Nodrošināt apstākļus RTK mācībspēku

pedagoģiskās, pētnieciskās un tehniskās

kompetences paaugstināšanai, augsti

kvalificētu nozaru speciālistu iesaistei

studiju / mācību procesā

Padziļināt un izvērst sadarbību ar

radniecīgām ārvalstu profesionālās izglītības

iestādēm

Piesaistīt lielāku finansējumu RTK darbības

un attīstības nodrošināšanai gan no valsts

budžeta, gan ES projektiem un citiem

finanšu instrumentiem

No valsts budžeta finansēto vietu skaits var

saglabāties 2009.\2010.g. līmenī vai pat

samazināties

RTK var nesaņemt studiju / mācību procesa

nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamo

valsts budžeta finansējumu,

līdzfinansējumu ES projektiem, kā arī

nepiesaistīt finanšu līdzekļus no citiem

avotiem

Ilgstoši stagnējot pedagogu darba samaksai,

kvalificēti mācībspēki var pāriet darbā citā

nozarē vai citā profesijā, t.sk. doties darbā

uz ārzemēm

Pastiprinātas konkurences un / vai

samazināta līdzekļu apjoma dēļ RTK var

nesaņemt pietiekamu finansējumu

investīciju projektiem

Energoresursu cenu kāpums var nesamērīgi

paaugstināt infrastruktūras uzturēšanas

izmaksas

27

III. PROGNOZES UN VI ZIJA 2020

3.1. Demogrāfiskās situācijas, izglītības un darbaspēka pieprasījuma

prognozes

3.1.1. Demogrāfiskās prognozes

Centrālā statistika pārvalde (CSP) aprēķinājusi, ka 2013.gada augustā Latvijas

iedzīvotāju skaits bija 2011,3 tūkstoši, bet 2016.gada februārī – vairs tikai 1966,0 tūkstoši.

Turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās. Laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gadam

iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 307 tūkstošiem jeb 12,9%. 2011.g. sākumā Latvijā

dzīvoja 2074605 cilvēki; 2012.g. sākumā – 2044813; 2013.g. sākumā – 202382, 2014.gada

sākumā – 200146, 2015.gada sākumā - 1986096.9

Eurostat 2013.gadā veiktās prognozes, kas balstītas uz 2010.gada datiem, ir

optimistiskākas nekā analogas 2016.gada sakumā veiktās prognozes. 2013.gadā prognozēts, ka

2020.gadā iedzīvotāju kopējais skaits samazināsies līdz 2 miljonu robežai. Reāli tas noticis jau

2015.gada nogalē. Tādēļ 2016.gada sākumā Eurostat, ņemot vērā pēdējo gadu demogrāfiskos

procesus, prognozē, ka 2020.gadā Latvijā būs 1880087 iedzīvotāji, bet 2025.gadā – vairs tikai

1755404.10

Laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam ievērojams skaita samazinājums skāris arī vecuma

grupas, kuras ir nozīmīgas, prognozējot potenciālo izglītojamo vispārpieejamo kohortu. Visai

straujš kritums raksturīgs 15-24 gadīgo vecuma grupās, mazāks, pat ar īslaicīgu palielinājumu

2012. un 2013.gadā, - 25-29 gadu vecuma grupā. Nelielu optimismu vieš vien dati par

iedzīvotāju skaita izmaiņām 10-14 gadīgo vecuma grupā, kurā pēdējo 5 gadu laikā uzrādās

neliela pieauguma tendence.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2010.-2015.gadā 11

Gads

Vecuma grupa

2010 2011 2012 2013 2014 2015

10-14 91 958 89 809 89 115 89 805 91 560 92 09

15–19 136 225 122 365 110 566 99 633 91 835 87 794

20–24 163 497 155 706 149 364 143 614 134 223 124 503

25–29 150 828 147 966 148 320 149 365 147 024 144 802

9 Iedzīvotāju skaits un dabiskās kustības galvenie rādītāji. http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html 10 http://ec.europa.eu/eurostat/data/database?node_code=proj 11 CSP Datu bāzes. Tabula ISG022. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits un struktūra gada sākumā. http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-datubaze-30028.html

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html

http://ec.europa.eu/eurostat/data/database?node_code=proj

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-datubaze-30028.html

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-datubaze-30028.html

28

3.1.2. Izglītības pieprasījuma prognozes

Dati par personu skaitu, kuras mācījās dažādās mācību iestādēs, uzrāda izteiktas

samazināšanās tendences12. 2010./2011.gadā profesionālās izglītības iestādēs mācījās 35767

audzēkņi; 2011./2012.gadā – 34638, 2012./2013.g. –32086, 2013./2014.gadā – 31055, bet

2014./2015.gadā – vairs tikai 29885. Arī augstskolās, t.sk. koledžās studējošo skaits samazinās:

2010./2011.gadā - 103856; 2011./2012.gadā – 97041; 2012./2013.gadā – 94474,

2013./2014.gadā - 89671, bet 2014./2015.gadā – vairs tikai 85881.

2020.gadā vidējo un augstāko izglītību sagaida ievērojams izglītojamo skaita kritums,

kas tiešā veidā atstās iespaidu uz izglītības iestāžu piepildījumu un, tātad arī uz izglītības

iestāžu tīklu. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas ekspertiem,

izstrādājot izglītojamo skaita prognozes 2020.gadam, konstatēja, ka 2020./2021.mācību gadā

sagaidāms 11,6 tūkst. skolēnu samazinājums vispārējā vidējā izglītībā un 27,6 tūkst. studentu

samazinājums augstākajā izglītībā. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo

(vecumā no 7 līdz 15 gadiem) pieaugums ir pamatizglītība. Augstākajā izglītībā laikā no

2012.gada līdz 2017.gadam prognozēts kopējā studentu skaita samazinājums par 29,2%, bet

2017.-2020.gadā - vien neliels pieaugums par 4%. Arodizglītību un profesionālo vidējo

izglītību no 2012.gada līdz 2017.gadam gaida samazinājums par 4%, toties tiek prognozēts

straujš audzēkņu skaita palielinājums 2017.-2020.gadā – par 13,7%. 13 Iespējams, ka arī

minētās prognozes ir pārlieku optimistiskas un reālā situācija 2020.gadā būs sliktāka.

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa izglītības tematiskām grupām,

(saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2013.gada

prognozes)14

Pieprasījums

(tūkstošos)

Piedāvājums

(tūkstošos)

Pieprasījums

/ piedāvā-

jums %

Au

gst

āk

ā

izglī

tīb

a

Augstākā izglītība kopā

370,3 375,5 99

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

32,3 24,0 135

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

71,0 57,7 123

Vid

ējā i

zglī

tīb

a Vidējā izglītība kopā

487,3 497,2 98

Profesionālā vidējā izglītība kopā

284,4 266,0 107



5,7 5,3 107

12 Izglītība – Galvenie rādītāji. Personu skaits, kuras mācījās dažādās mācību iestādēs (27.05.2013).

http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\izglitiba-galvenie-raditaji-30273.html 13 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2013.gadam. Rīga : IZM, 2013. – 11-12. 14 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – 50

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/izglitiba-galvenie-raditaji-30273.html

29


būvniecība

171,2 151,7 113

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa izglītības tematiskām grupām,

(saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2015.gada prognozes)15

Pieprasījums

(tūkstošos)

Piedāvājums

(tūkstošos)

Pieprasījums /

piedāvā-jums

%

Au

gst

āk

ā

izglī

tīb

a

Augstākā izglītība kopā

336,1 342,3 98



29,2 23,1 127


būvniecība

58,2 50,7 115

Vid

ējā i

zglī

tīb

a

Vidējā izglītība kopā

507,0 508,5 100

Profesionālā vidējā izglītība kopā

295,6 274,9 108



5,5 5,1 108


būvniecība

177,9 158,4 112

Ekonomikas ministrija konstatē, ka dažās izglītības jomās var nākties saskarties ar

augstāko izglītību ieguvušo speciālistu iztrūkumu. Tā 2013.gadā prognozēts, ka visātrāk tas

varētu notikt dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomās. Ja netiks mainīta

izglītības struktūra, līdz 2020.g. var veidoties iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību

inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī veselības aprūpē un sociālajā

labklājībā. 2015.gada prognozes liecina, ka atsevišķu inženierzinātņu un ražošanas speciālistu

piedāvājumu nākotnē būtiski ietekmēs novecošanās tendences, tostarp - mehānikas un

metālapstrādes studiju programmu absolvējošo skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu

darbaspēka normālu atražošanu. Situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī augstais studējošo atbirums

inženierzinātņu izglītības programmās.

Arī vidējo profesionālo izglītību inženierzinātņu, ražošanas, būvniecības, dabas

zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu tematiskajās grupās

ieguvušo piedāvājums darba tirgū būs nepietiekams. Īpaši tas skars arī metālapstrādes,

mašīnzinību un kokapstrādes jomas.

2020.gadā piedāvājums arvien vairāk atpaliks no pieprasījuma pēc speciālistiem dabas

zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības

jomās, turklāt, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2020.gadā gandrīz viena trešā daļa

pieprasījuma pēc speciālistiem ar vidējo izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā

paliks nepamierināts. Visbūtiskākais samazinājums paredzams starp ekonomiski aktīvajiem

15 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2015. – 70.lpp.

30

iedzīvotājiem ar arodizglītību un vidējo profesionālo izglītību. Tendences apliecina

nepieciešamību palielināt profesionālās izglītības nozīmi vidējā līmeņa izglītībā, mainot

jauniešu izglītības preferences par labu profesionālajai izglītībai.

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, var secināt, ka pieprasījums pēc

speciālistiem, kurus RTK gatavo tās darbības profilam atbilstošajās izglītības tematiskajās

grupās, 2020.gadā būs diezgan augsts un praktiski visos gadījumos pārsniegs piedāvājumu.

Tādejādi RTK būs iespējams nodrošināt augstu iegūstamās izglītības konkurētspēju, radīt tās

absolventiem labus priekšnoteikumus veiksmīgai konkurencei darba tirgū.

3.1.3. Nodarbinātības prognozes

Pēc CSP datiem, 2013.gada 2.ceturksnī valstī bija 1003,7 tūkstoši ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju, no tiem - 114,7 tūkstoši darba meklētāju. 2015.gada 3.ceturkšna dati liecina, ka

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir strauji samazinājies – to bija vairs tikai 969,2 tūkstoši;

mazāks gan kļuvis arī bezdarbnieku skaits – 96,6tūkstoši.16 2013.g. 2.ceturksnī bija aizņemtas

864063, bet brīvas – 4107 (0,5%) darba vietas. 2015.gada 3.ceturksnī aizņemto darba vietu

skaits ir krietni palielinājies (890212), toties samazinājies brīvo darba vietu skaits (3928 jeb

0,4%).17

Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem, 2013.gada 31.augustā bija 912012

bezdarbnieki jeb 9,3%. 18 2015.gada 31.decembra dati liecina, ka bezdarbnieku skaits ir

samazinājies gandrīz par 10 tūkstošiem un ir 81780 jeb 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

kopskaita. Latgales reģionā gan bezdarba līmenis vēl arvien ir ļoti augsts - 18,5% no

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.19

Ekonomikas ministrija, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes un demogrāfijas

scenārijiem, ir izstrādājusi darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognozes. Saskaņā ar

2013.gada prognozēm 20 , nav sagaidāms, ka tuvākos gados iedzīvotāju līdzdalības līmeņa

pieaugums darba tirgū varētu kompensēt demogrāfijas bāzes tendenču negatīvo ietekmi uz

darbaspēka piedāvājumu. Tuvākajā nākotnē būs nepieciešami transporta līdzekļu, traktoru un

būvmašīnu vadītāji, noliktavas darbinieki, mehānikas inženieri, kā arī pasta piegādes un

šķirošanas darbinieki. Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumos paredzams pieprasījums pēc datorsistēmu,

programmēšanas, telekomunikāciju un elektronisko iekārtu tehniķiem, programmētājiem,

sistēmanalītiķiem, telekomunikāciju inženieriem. Mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs

16 Nodarbinātība un bezdarbs - Galvenie rādītāji. http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\nodarbinatiba-un-

bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html 17 Aizņemtās un brīvās darbavietas, apmaksātais darba laiks – Galvenie rādītāji.

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/aiznemtas-un-brivas-darbvietas-apmaksatais-darba-laiks-galvenie-

raditaji-30317.htm 18 Galvenie bezdarba rādītāji reģionos (pilsētās) 2013.gada 31.augustā salīdzinājumā ar 2013.gada 31.jūliju.

http:\\nva.gov.lv\index.php?cid=6&mid=444&txt=455&t=stat 19 Galvenie bezdarba rādītāji reģionos (pilsētās) 2015.gada 31.decembrī salīdzinājumā ar 2015.gada

30.novembri. http://nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=494&txt=506&t=stat 20 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – 39-46.lpp.

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/nodarbinatiba-un-bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/nodarbinatiba-un-bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/aiznemtas-un-brivas-darbvietas-apmaksatais-darba-laiks-galvenie-raditaji-30317.htm

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/aiznemtas-un-brivas-darbvietas-apmaksatais-darba-laiks-galvenie-raditaji-30317.htm

http://nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=444&txt=455&t=stat

http://nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=494&txt=506&t=stat

31

nākotnē darbā pieņems inženierus konstruktorus, metināšanas inženierus, mašīnbūves

speciālistus, mehatroniķus, atslēdzniekus, virpotājus, frēzētājus. Enerģētikas nozarē būs

pieprasījums pēc elektrotehniķiem, elektromontāžas tehniķiem, siltuma, gāzes un ūdens

sistēmu tehniķiem, elektromontieriem. Kokrūpniecības nozarei būs nepieciešami meža mašīnu

operatori, mežstrādnieki, galdnieki, lentzāģa operatori.

Savukārt, atbilstoši 2015.gada prognozēm21 sagaidāms, ka kopumā tautsaimniecībā

pieprasījums pēc darbaspēka 2020.gadā par 3,1% jeb 28 tūkstošiem .pārsniegs 2014.gada

līmeni. Gandrīz 2/3 no visa darbaspēka pieprasījuma pieauguma līdz 2020.gadam veidos trīs

nozares: apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Apstrādes rūpniecībā

palielināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka, tomēr, lai nozare būtu konkurētspējīga, vairāk

nekā 3/4 no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam. Sagaidāms, ka

ilgtermiņā apstrādes rūpniecības izaugsmē lielāku devumu dos vidējo un augsto tehnoloģiju

nozares (ierīču, mehānismu, elektrisko un optisko iekārtu ražošana u.c.) un relatīvi ieguldījums

samazināsies tādām tradicionālajām nozarēm kā kokapstrāde un pārtikas ražošana. Augs

pieprasījums gan pēc augsti kvalificētiem, gan pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem,

galvenokārt apstrādes rūpniecībā, bet jo īpaši pēc tādām profesijām kā elektrisko un

elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas

produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki. Ņemot vērā demogrāfijas tendences,

atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to

profesionālās vidējās izglītības loma vidējā termiņā aizvien pieaugs.

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa profesiju grupām (Ekonomikas

ministrijas 2013. un 2015.gada prognozes)22

Profesiju klasifikatora kods un

profesiju apakšgrupa

Pieprasījums -

prognoze

tūkst.

Piedāvājums -

prognoze

tūkst.

Pieprasījums /

piedāvājums -

prognoze %

prognozēšanas gads 2013 2015 2013 2015 2013 2015

21. Zinātnes un inženierzinātņu

jomas vecākie speciālisti

33,2 30,2 32,8 29,1 101 104

25. Informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti

12,6 13,9 12,3 12,9 102 108

31. Zinātnes un inženierzinātņu

speciālisti

34,6 26,5 34,7 26,1 100 102

35.Informācijas tehnoloģiju

speciālisti

9,9 7,1 9,7 6,8 102 103

72. Metālapstrādes, mašīnbūves un

tām radniecīgu jomu strādnieki

36,7 32,5 33,1 31,5 111 103

74. Elektrisko un elektronisko

iekārtu strādnieki

11,9 21,6 10,1 18,0 118 120

21 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2015. – 52.-54.lpp. 22 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – Pielikums,

8.tabula.

32

75. Pārtikas produktu pārstrādes un

kokapstrādes strādnieki, apģērbu

izgatavošanas un citi amatnieki un

tiem radniecīgu profesiju strādnieki

34,1 31,0 31,7 30,8 107 101

81.Rūpniecisko iekārtu operatori

20,4 17,6 18,1 17,4 113 101

82. Montieri

2,4 2,6 2,3 2,5 105 103

83. Pašgājēju mašīnu un iekārtu

vadītāji un celšanas iekārtu un

mašīnu operatori

59,0 65,0 53,7 63,4 110 103

3.1.4. RTK prognozes

RTK prognozes 2020.gadam izstrādātas, balstoties uz izglītojamo skaita dinamiku un

darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozēm, īpaši – nozarēm, kurām RTK gatavo

speciālistus, ņemot vērā kopējās demogrāfiskās un nodarbinātības prognozes.

Tā kā valsts kopējai ekonomiskai situācijai raksturīga lēna pakāpeniskas uzlabošanās

tendence, savukārt, atbilstoši Latvijas izglītības politikas attīstības pamatievirzēm

profesionālās izglītības attīstība ir viena no svarīgākajām izglītības attīstības prioritātēm, tiek

pieņemts, ka no valsts budžeta finansēto vietu skaits 2020.gadā ne tikai būs pirmskrīzes līmenī,

bet pat palielināsies. Šis faktors gan nav atkarīgs no RTK, tādēļ, pieņēmumam neīstenojoties,

kopējās prognozes visdrīzāk nāksies koriģēt. Tikai nedaudz no RTK ir atkarīgs kopējais

finansējums un tā apsteidzošs palielinājums salīdzinājumā ar infrastruktūras uzturēšanas

izdevumu saglabāšanos esošajā līmenī vai pat iespējamo to pieaugumu. Profesionālās izglītības

kompetences centra statuss vieš optimistiskāku skatījumu uz iespējām piesaistīt lielāku daļu

ES struktūrfondu līdzekļu.

Ņemtas vērā arī RTK stratēģiskās ieceres studiju / mācību procesa pilnveidei un studiju

/ mācību programmu modernizācijā, t.sk. – piedāvājot jaunas starpnozaru un starpprofesiju

programmas, kā arī stratēģiskās ieceres ievērojami padziļināt sadarbību ar sociālajiem

partneriem un komunikāciju ar sabiedrību.

Prognozētais izglītojamo skaits RTK īstenotajās studiju / mācību programmās 2020.gadā

Studiju / mācību programma

Izglītojamo

skaits

Profesionālās vidējās izglītības mācību programmas

Enerģētika un elektronika 90

Programmēšana 180

Datorsistēmas 180

Elektronika 88

Telekomunikācijas 88

33

Autotransports 270

Metālapstrāde 60

Mehatronika 88

Administratīvie un sekretāra pakalpojumi 90

Kokizstrādājumu izgatavošana 48

Koledžas (1.līmeņa profesionālās augstākās) izglītības studiju programmas

Elektriskās iekārtas 80

Siltumenerģētika 50

Autotransports 100

Inženiermehānika 80

Informācijas tehnoloģijas 130

Elektronika 50

Telekomunikācijas 50

Kokapstrāde 20

Telemātika un loģistika 90

Sekretariāta un biroja darbs 30

Prognozes liecina, ka pēc speciālistiem RTK darbības profilam atbilstošajās profesijās

2020.gadā būs diezgan augsts darba tirgus pieprasījumus, kurš pārsniegs atbilstoši kvalificēta

darbaspēka piedāvājumu, tādejādi nodrošinot RTK absolventiem labus priekšnoteikumus

veiksmīgai konkurencei darba tirgū. Tajā pat laikā demogrāfiskās un izglītības pieprasījuma

prognozes vieš bažas par iespējām komplektēt izglītojumos atbilstoši pieprasījumam darba

tirgū, kā arī RTK esošajam un potenciālajam varējumam. Tādēļ RTK prognozēs 2020.gadam

ņemtas vērā pretrunīgās tendences to pamatā esošo parametru dinamikā.

Kvantitatīvie rezultatīvie rādītāji 2020.g. (2016.gada prognoze)

Rādītājs

Prognoze

Kopējais izglītojamo skaits

1692

Studentu skaits koledžas studiju programmās

642

Audzēkņu skaits profesionālās vidējās izglītības programmās 1050

Kopējais imatrikulēto izglītojamo skaits

557

34

Koledžas programmās imatrikulēto studentu skaits

262

Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits

295

Kopējais absolventu skaits

345

Koledžas programmu absolventu skaits

152

Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu skaits

193

Kopējais eksmatrikulēto bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas

dokumenta ieguves skaits

165

Izglītības ieguvi koledžas studiju programmās pārtraukušo skaits

75

No profesionālās vidējās izglītības programmām atskaitīto audzēkņu

skaits

90

Koledžas studiju programmu absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā

64 %

Koledžas studiju programmu absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas

augstākā līmenī

25 %

Profesionālās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā

36 %

Profesionālās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas

augstākā līmenī

46 %

t.sk. RTK

28 %

3.2. RTK vīzija 2020.gadā

2020.gadā RTK būs kļuvusi par vadošo profesionālās tehniskās izglītības iestādi, kas

īsteno 1.līmeņa augstākās profesionālās (koledžas) izglītības un vidējās profesionālās izglītības

programmas. Mērķtiecīgi īstenotā virzība uz akadēmisko un pedagoģisko izcilību būs

rezultējusies būtiskā RTK atpazīstamības, pievilcības un prestiža pieaugumā. RTK absolventi

būs darba tirgū pieprasīti profesionāli labi sagatavoti un kvalificēti speciālisti, kuriem, līdzās

35

labām profesionālajām zināšanām un prasmēm raksturīgas arī izkoptas sociālās, pašizaugsmes,

kultūras un citas vispārējās kompetences.

RTK īstenos studiju un mācību programmas ne vien atbilstoši Latvijas tautsaimniecības

nozaru, to uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām, bet arī starpnozaru

un starpprofesiju programmas, tādējādi ar apsteidzošu speciālistu sagatavošanu radot

nepieciešamos priekšnoteikumu tautsaimniecības pārstrukturēšanai, industriālajai attīstībai.

Neraugoties uz nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, RTK izglītojamo skaits būs tuvs

līdzšinējam līmenim. Būtiski būs palielinājies to personu skaits, kas RTK iegūst pēcdiploma

profesionālo izglītību, paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju un regulāri pilnveido iepriekš

iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, paaugstina savu konkurētspēju darba tirgū un

sociālajā vidē, iesaistoties mūžizglītības programmu apguvē.

Gan pateicoties RTK īstenotajiem investīciju projektiem, gan sadarbībai un

kooperācijai ar citām izglītības iestādēm, uzņēmumiem, dažādiem sociālajiem partneriem

Latvijā un ārvalstīs, būs izdevies ievērojami attīstīt un modernizēt RTK infrastruktūru,

mūsdienīgot studiju / mācību procesa materiāli tehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu.

RTK kā profesionālās izglītības kompetences centrs būs kļuvis par tehniskās izglītības,

kultūras, sadarbības un atbalsta centru speciālistiem, uzņēmumiem, nozarēm, reģioniem, kā arī

citiem interesentiem metālapstrādes un mašīnbūves, autotransporta, enerģētikas, elektronikas,

automātikas, telekomunikāciju un datorzinātņu nozarēs; inovatīvu risinājumu un lietišķo

izstrādņu veidotāju, testētāju, aprobētāju un izplatītāju.

36

IV. STRATE G ISKA S PROGRAMMAS

4.1. Attīstības stratēģijas programmu struktūra

• Programmas mērķis: paaugstināt RTKīstenotās izglītības kvalitāti undaudzveidīgot izglītības piedāvājumuatbilstoši profesionālās izglītībasattīstības mērķievirzēm, tautsaimniecībasnozaru, to uzņēmumu un reģionuesošajām un perspektīvajām vajadzībām

Stratēģiskā programma 1

STUDIJU UN MĀCĪBU

PROGRAMMU ATTĪSTĪBA

• Programmas mērķis: pilnveidotsadarbību ar sociālajiem partneriem, lainodrošinātu RTK efektīvu un rezultatīvudarbību atbilstoši profesionālās izglītībasattīstības mērķievirzēm, tautsaimniecībasnozaru, to uzņēmumu un reģionuesošajām un perspektīvajām vajadzībām


SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM

• Programmas mērķis: paaugstinātprofesionālās tehniskās izglītībasprestižu un RTK kā kvalitatīvas unperspektīvas ar mūsdienīgu videsinfrastruktūru, cilvēkresursiem unmateriāli tehnisko bāzi nodrošinātaprofesionālās izglītības kompetencescentra un izglītības iestādesatpazīstamību un pievilcību


INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA

37

4.2. Stratēģiskā programma 1

STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA

Problēmsituācija

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, arī turpmāk

samazināsies potenciālais izglītojamo, t.sk. profesionālās izglītības ieguvēju skaits. Tajā pat

laikā darba tirgus pieprasījuma prognozes, izglītības attīstības mērķievirzes aktualizē

nepieciešamību pēc arvien lielāka profesionālo izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvara, īpaši –

tehniskajās profesijās. Arī ekonomiskā situācija kopsakarā ar tehnoloģiju straujo attīstību un

mainību prasa optimizēt studiju / mācību procesu un programmas, lai tautsaimniecību

nodrošinātu ar atbilstošiem speciālistiem, turklāt, ņemot vērā ierobežotas budžeta iespējas.

Daudzas tehniskās zināšanas un prasmes pārvar esošās profesiju robežas. Specialitātes

arvien vairāk pārklājas un pat saplūst vienā. Būtisku nozīmi iegūst ne vien strādājošo

profesionālās kompetences, bet arī daudzveidīgas sociālās kompetences viņu kopdarbībā

uzņēmuma ietvaros, sarežģītu darbu veikšanai grupās, uzņēmuma saskarsmē ar klientiem un

sadarbības partneriem, pieaug to nozīme darbam starptautiskā vidē. Tas prasa pārskatīt un

apsteidzoši atjaunot izglītības piedāvājumu.

Kvalitatīvai profesionālu speciālistu sagatavošanai nepieciešama ne vien zināšanu un

prasmju apguve izglītības iestādē, bet arvien dziļāka un sistemātiska viņu integrēšanās

reālajās darba vietās un reālajos darba procesos jau izglītības ieguves laikā. Pašreizējā

īslaicīgo prakšu sistēma nav efektīva ne no izglītojamo, ne prakses iespējas sniedzošā

uzņēmuma viedokļa.

Dinamiskas izmaiņas tautsaimniecībā un darba tirgū pieprasa darbinieku iegūtās izglītības

un profesionālās kvalifikācijas regulāru atjaunošanu, padziļināšanu un arī iespējami ātru un

rezultatīvu pārkvalifikāciju. To iespējams nodrošināt tikai ar efektīvu elastīgu un apsteidzošu

mūžizglītības piedāvājumu.

Programmas mērķis

Paaugstināt RTK īstenotās izglītības kvalitāti un daudzveidīgot izglītības piedāvājumu

atbilstoši profesionālās izglītības attīstības mērķievirzēm, tautsaimniecības nozaru, to

uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām

Programmas mērķa īstenošanas rezultāts

• Studiju un mācību programmas optimizētas atbilstoši tautsaimniecības nozaru un

uzņēmumu vajadzībām, attīstības perspektīvām, un saskaņā ar augsti kvalitatīva

profesionālās izglītības piedāvājuma kritērijiem

• Paaugstināta izglītojamo praktiskā sagatavotība darbam profesijā atbilstoši nozaru

vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, studiju / mācību programmu

apguves procesā ieviesti darba vidē balstītas izglītības elementi

38

• Tautsaimniecības nozarēs strādājošie un citi interesenti var iegūt mūsdienīgu

mūžizglītību; nodrošināta RTK kā profesionālās izglītības kompetences centra

darbība profesionālās izglītības satura, metodikas un profesionālās izglītības

pedagogu kvalifikācijas pilnveidē

4.2.1. Apakšprogramma 1. Studiju un mācību programmu optimizācija

Apakšmērķis

Optimizēt studiju / mācību programmas atbilstoši tautsaimniecības nozaru un

uzņēmumu vajadzībām, attīstības perspektīvām, un saskaņā augsti kvalitatīva

profesionālās izglītības piedāvājuma kritērijiem

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Izstrādātas un ieviestas studiju / mācību programmas (vai atbilstoši papildināts esošo

programmu saturs), kas nodrošina tautsaimniecības nozaru perspektīvās vajadzības un

pieprasījumu

• Studiju \ mācību programmās ieviesti un studiju / mācību procesā īstenoti modulārās

izglītības principi un darba vidē balstītas izglītības elementi

• Ieviesta elastīgāka pieprasījumam atbilstoša studiju / mācību apguves sistēma

Rīcības

Veikt visu studiju / mācību programmu auditu un

izvērtējumu pēc to satura un kvalifikācijas mērķa

20 14 15 16 17 18 19 20

Identificēt Latvijas tautsaimniecībai

perspektīvas nozares un / vai apakšnozares, un

sadarbībā ar ieinteresētajiem partneriem izstrādāt

jaunas nozaru un / vai starpnozaru studiju /

mācību programmas vai aktualizēt esošo

programmu saturu un to īstenošanas plānu

20 14 15 16 17 18 19 20

Pilnveidot studiju / mācību programmas

atbilstoši modulārās izglītības principiem

20 14 15 16 17 18 19 20

Identificēt visām vai vairākām specialitātēm

nepieciešamās profesionālās kompetences un

kopīgos moduļus to attīstīšanai, un izstrādāt

atbilstošas moduļu programmas

20 14 15 16 17 18 19 20

39

Izstrādāt unificētus studiju / mācību kursus

dažādu specialitāšu izglītojamiem, t.sk. – par

radniecīgām specialitātēm nepieciešamajām

zināšanām, prasmēm un kompetencēm

20 14 15 16 17 18 19 20

Optimizēt studiju / mācību moduļus un / vai

kursus, lai nodrošinātu to apguvi lielākās grupās

un / vai vienlaikus dažādu specialitāšu

izglītojamiem

20 14 15 16 17 18 19 20

Pilnveidot kvalifikācijas darbu, kursa darbu un

pētniecisko darbu saturu atbilstoši uzņēmumu

vajadzībām un balstoties uz prakšu laikā gūto

pieredzi, lai 2020.g. vismaz 60% studentu

pētnieciskajos darbos izstrādātu konkrētiem

nozaru uzņēmumiem aktuālas tēmas

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt pirmsstudiju / pirmsmācību vai

izlīdzinošos moduļus reflektantiem, lai

nodrošinātu viņu kvalitatīvu sagatavošanos

studiju / mācību uzsākšanai RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

Pilnveidot studiju / mācību kursu saturu

atbilstoši kompetencēs balstītās izglītības

principiem.

20 14 15 16 17 18 19 20

Pilnveidot studiju kvalitātes novērtēšanas un

kontroles sistēmu un tās darbības mehānismu, lai

līdz 2020.g. 1,5 reizes (salīdzinot ar 2013.g.)

samazinātu nepietiekamu vērtējumu un

neattaisnotu kavējumu dēļ no mācībām atskaitīto

audzēkņu īpatsvaru un par 10% paaugstinātu to

audzēkņu īpatsvaru, kas profesionālās

kvalifikācijas eksāmenos ieguvuši vismaz labu

(7 balles) vērtējumu

20 14 15 16 17 18 19 20

40

4.2.2. Apakšprogramma 2. Praktiskās izglītības un prakšu organizācija

Apakšmērķis

Paaugstināt izglītojamo praktisko sagatavotību darbam profesijā atbilstoši nozaru

vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, ieviest darba vidē balstītās

izglītības elementus studiju / mācību programmu apguves procesā


• Studiju / mācību programmu apguves procesā palielināts prakses un praktisko nodarbību

īpatsvars

• Visiem izglītojamiem nodrošinātas studiju / mācību programmu un darba tirgus prasībām

atbilstošas prakses vietas

• Prakses vadītāji uzņēmumos saņem tiem nepieciešamo pedagoģisko un metodisko

atbalstu

Rīcības

Izveidot prakses sniedzēju uzņēmumu tīklu un

publiskot RTK interneta vietnē informāciju par

uzņēmumiem, kuros RTK izglītojamiem notiek

praktiskās mācības un / vai prakse

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

Izstrādāt un slēgt līgumus ar sociālajiem

partneriem, lai palielinātu to lomu praktiskajā

izglītībā un prakšu organizācijā

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt prakses sniedzēju auditēšanas un

prakses monitoringa sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

Apkopot un popularizēt labās prakses piemērus

un pieredzi prakšu organizācijā un popularizēt

RTK interneta vietnē

20 14 15 16 17 18 19 20

Optimizēt un saskaņot ar prakšu sniedzējiem

mācību prakšu grafiku, lai 2020.g. praktikantu

plūsmas būtu vienmērīgi izkliedētas visā studiju

/ mācību gada laikā

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt rokasgrāmatu un sniegt atbalstu prakses

vadītājiem uzņēmumos pedagoģiskajos un

metodiskajos jautājumos

20 14 15 16 17 18 19 20

41

Ieviest studiju / mācību procesā darba vidē

balstītas izglītības sistēmas elementus

20 14 15 16 17 18 19 20

4.2.3. Apakšprogramma 3. Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības

pilnveidei

Apakšmērķis

Tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem un citiem interesentiem piedāvāt iespējas

iegūt mūsdienīgu mūžizglītību; nodrošināt RTK kā profesionālās izglītības

kompetences centra darbību profesionālās izglītības satura, metodikas un

profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācijas pilnveidē


• Izstrādātas un īstenotas profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas

pilnveides programmas tautsaimniecības nozaru uzņēmumos strādājošajiem un citu

mērķgrupu interesentiem

• Nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences novērtēšana visās RTK

īstenotajās studiju \ mācību programmās

• Profesionālās izglītības pedagogiem un uzņēmumos strādājošiem speciālistiem

nodrošināts pedagoģiskais, metodiskais un organizatoriskais atbalsts profesionālās

kompetences pilnveide

Rīcības

Izstrādāt jaunus vai aktualizēt esošos profesiju

standartus un profesionālās kvalifikācijas

prasības vai iniciēt to pilnveidi atbilstoši

nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūrai

profesionālajā izglītībā saistībā ar Eiropas

kvalifikāciju ietvarstruktūras modeli

20 14 15 16 17 18 19 20

Sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba

devējiem izstrādāt darba tirgus pieprasījumam

atbilstošas profesionālās tālākizglītības un

profesionālās kvalifikācijas pilnveides

programmas tautsaimniecības nozarēs

strādājošajiem un potenciālajiem darbiniekiem

20 14 15 16 17 18 19 20

42

Nodrošināt iespēju apgūt atsevišķus studiju /

mācību kursus un / vai moduļus visiem

interesentiem (klausītājiem)

20 14 15 16 17 18 19 20

Nodrošināt pedagoģisko un metodisko atbalstu

uzņēmumos strādājošiem kompetentiem

speciālistiem mācību, mentoringa un moderāciju

īstenošanai uz vietas uzņēmumos

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt profesionālās izglītības pedagogu

tālākizglītības un / vai profesionālās pilnveides

programmas par aktuāliem arodpedagoģijas

jautājumiem, t.sk. pedagoģiskās un metodiskās

kompetences pilnveidi un jaunāko tehnoloģiju

izmantošanu studiju / mācību procesā

20 14 15 16 17 18 19 20

Organizēt profesionālās izglītības pedagogu

pieredzes apmaiņu un stažēšanos Latvijā un

ārvalstīs (atbilstoši RTK profilam un sadarbībā

ar nozaru asociācijām)

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt vidēja termiņa (līdz 2020.g.)

programmu RTK profilam atbilstošu pasākumu

(semināru, konferenču, konkursu, olimpiāžu,

metodisko pasākumu u.tml.) organizēšanai

profesionālās izglītības pedagogiem,

profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, kā

arī citiem interesentiem

20 14 15 16 17 18 19 20

Līdz 2020.g. nodrošināt ārpus formālās izglītības

iegūtās kompetences novērtēšanu visās RTK

īstenotajās studiju / mācību programmās

20 14 15 16 17 18 19 20

RTK tīmekļa vietnē izveidot sadaļu, kurā

izglītojamiem un nozaru speciālistiem pieejami

RTK profilam atbilstoši mācību un metodiskie

materiāli

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt metodiku karjeras pārvaldības prasmju

apguvei un atbilstošas nodarbinātības izvēlei

20 14 15 16 17 18 19 20

43


SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM

Problēmsituācija

RTK, īstenojot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (4.profesionālās

kvalifikācijas līmenis) un profesionālās vidējās izglītības programmas (3.profesionālās

kvalifikācijas līmenis), kā arī īstenojot profesionālās izglītības kompetences centra funkcijas,

atrodas starpniekpozīcijā starp tehniskajām universitātēm un vispārējām un profesionālajām

vidusskolām. Šī situācija prasa īpaši ciešu un izvērstu sadarbību ar citām izglītības iestādēm

gan studiju / mācību programmu īstenošanā, gan pedagogu apmaiņā, gan mācību, metodiskās

un materiāli tehniskās bāzes izmantošanā un citos jautājumos.

Lai varētu sagatavot Latvijas tautsaimniecībai aktuāli un perspektīvi nepieciešamus

speciālistus, ir jāpārzina situācija tautsaimniecības nozarēs un uzņēmumos. Izveidojusies

sadarbība tam ir labs pamats. Tā padziļināma un paplašināma, lai sadarbības rezultātā varētu

mobilizēt RTK trūkstošos resursus.

RTK pašai ir kompetences, kas var tikt efektīvi izmantotas ārpus studiju / mācību darba

ietvariem. Tas ļauj sniegt papildus pakalpojumus nozarēm, to uzņēmumiem un reģioniem,

būt soli priekšā nozarēm būtiskas informācijas ieguvē, apstrādē, izvērtēšanā un analīzē.

Vairākās nozarēs biznesa aktivitātes ir reģionāli izkliedētas. Vienlaikus daudzi potenciālie

izglītojamie dažādu apstākļu dēļ nevar izglītoties Rīgā, taču labprāt to darītu savas

dzīvesvietas tuvumā. Reģionālās izglītības iestādes ne vienmēr piedāvā reģionu

uzņēmumiem konkurētspējīgas un aktuālas programmas to vajadzību nodrošināšanai pēc

kvalificētiem speciālistiem. Tādēļ izvērstāka sadarbība ar pašvaldībām un uzņēmumiem

reģionos, RTK klātbūtnes palielināšana reģionos veicinātu reģionālo attīstību.

Programmas mērķis

Pilnveidot sadarbību ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu RTK kā profesionālās

izglītības kompetences centra un izglītības iestādes efektīvu un rezultatīvu darbību

atbilstoši profesionālās izglītības attīstības mērķievirzēm, tautsaimniecības nozaru, to

uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām


• Padziļināta un izvērsta sadarbība ar citām izglītības iestādēm studiju / mācību

programmu īstenošanā, pedagogu apmaiņā, mācību, metodiskās un materiāli

tehniskās bāzes izmantošanā

• Padziļināta un paplašināta RTK un uzņēmumu abpusēji ieinteresēta sadarbība

• Abpusēji ieinteresētā sadarbībā paaugstināta RTK klātbūtne reģionos un līdzdalība

aktuālu reģionālās attīstības problēmu risināšanā

44

4.3.1. Apakšprogramma 1. Sadarbība ar izglītības iestādēm

Apakšmērķis

Padziļināt un izvērst sadarbību ar citām izglītības iestādēm studiju \ mācību

programmu īstenošanā, pedagogu apmaiņā, mācību, metodiskās un materiāli tehniskās

bāzes izmantošanā


• Studiju / mācību programmas saskaņotas ar izglītības iestādēm, kas īsteno līdzīgas

studiju / mācību programmas; nodrošināta jau apgūtu kursu un moduļu apguves rezultātu

atzīšana citās izglītības iestādēs

• Tiek īstenota profesionālās izglītības pedagogu apmaiņas programma starp izglītības

iestādēm Latvijā un ārvalstīs

• Izveidota kooperatīvās sadarbības sistēma ar citām profesionālās izglītības iestādēm

Rīcības

Studiju / mācību programmas saskaņot ar citām

izglītības iestādēm, kas īsteno līdzīgas izglītības

programmas, lai paaugstinātu dažādās izglītības

iestādēs īstenoto viena profila izglītības

programmu satura atbilstību un nodrošinātu jau

apgūtu līdzvērtīgu studiju / mācību moduļu un

kursu apguves rezultātu atzīšanu

20 14 15 16 17 18 19 20


programmu profesionālās izglītības pedagogu

apmaiņai ar citām augstākās, vidējās

profesionālās vai arodizglītības iestādēm Latvijā

un ārzemēs

20 14 15 16 17 18 19 20


programmu citu Latvijas un ārvalstu izglītības

iestāžu pedagogu vieslekciju un mācībspēku,

administratīvo darbinieku stažēšanās RTK

organizēšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt studiju / mācību programmas, kas tiks

īstenotas kopīgi ar citām augstākās vai vidējās

profesionālās izglītības iestādēm

20 14 15 16 17 18 19 20

45

Izveidot kooperatīvās sadarbības sistēmu ar

citām profesionālās izglītības iestādēm kopīgai

mācību, metodiskās un materiāli tehniskās bāzes

izmantošanai

20 14 15 16 17 18 19 20

Apzināt nozaru un uzņēmumu Mācību centru

gatavību un iespējas sadarboties un izstrādāt

savstarpēji izdevīgus nosacījumus Mācību

Centru un RTK sadarbībai

20 14 15 16 17 18 19 20

Sadarbībā ar bērnu tehniskās jaunrades

institūcijām iesaistīt RTK mācībspēkus un

izglītojamos skolēnu tehniskās jaunrades

praktisko nodarbību vadīšanā

20 14 15 16 17 18 19 20

4.3.2. Apakšprogramma 2. Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem

Apakšmērķis

Padziļināt un paplašināt RTK un uzņēmumu abpusēji ieinteresētu sadarbību


• Uzņēmumu pārstāvji iesaistīti studiju / mācību procesā, Valsts eksaminācijas komisiju

darbā, kvalifikācijas darbu izstrādē

• Studiju / mācību procesa nodrošināšanā iesaistīti un tiek efektīvāk izmantoti nozaru

asociāciju un uzņēmumu resursi

• Sadarbībā ar nozarēm un uzņēmumiem tiek īstenots regulārs darba tirgus monitorings,

izstrādāti un izplatīti tehniski izglītojoši materiāli, pētītas reāliem uzņēmumiem aktuālas

problēmas un modelēti to risinājumi

Rīcības

Sadarbībā ar nozaru asociācijām, LDDK un

LTRK izveidot sistēmu savlaicīgai RTK darbībai

aktuālai nozaru vajadzību un jaunu tendenču

identificēšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

Izveidot tehnisko nozaru darba tirgus

monitoringa sistēmu, kas ļautu RTK elastīgi

reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, kā arī izstrādāt

20 14 15 16 17 18 19 20

46

priekšlikumus pasākumiem darba tirgus

pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara

saglabāšanai

Sadarbībā ar nozarēm un uzņēmumiem izstrādāt

un izplatīt tehniski izglītojošus materiālus (par

darba drošību, elektrodrošību, auto apkopi,

elektroniskās aparatūras apkalpošanu un

ekspluatāciju, datortehnikas ekspluatāciju un

apkopi u.tml.)

20 14 15 16 17 18 19 20

Iesaistīt uzņēmumu pārstāvjus Valsts

Eksaminācijas komisiju darbā un kvalifikācijas

darbu izstrādes procesā sākot no tēmas izvēles un

apstiprināšanas līdz aizstāvēšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

Izveidot labākās pieredzes, ko izglītojamie un

pedagogi guvuši uzņēmumos, informatīvo bāzi

un publiskot to RTK tīmekļa vietnē

20 14 15 16 17 18 19 20

Izveidot datu bāzi par nozaru profesionāļiem,

kuri spēj un ir gatavi iesaistīties studiju / mācību

procesā (kā vieslektori, diskusiju dalībnieki,

pētniecisko izstrādņu vadītāji, eksperti u. tml.)

20 14 15 16 17 18 19 20

Apzināt nozaru un uzņēmu iespējas un vēlmi

sadarboties ar RTK uzņēmumu materiāli

tehniskās bāzes kopīgā izmantošanā un izstrādāt

programmu tās efektīvai izmantošanai studiju /

mācību procesā

20 14 15 16 17 18 19 20

Kopīgi ar ieinteresētājām nozarēm izveidot

ekspertu paneli un pastāvīgās darba grupas

profesiju standartu un tehnisko standartu

izstrādei, izvērtēšanai un aktualizācijai

20 14 15 16 17 18 19 20

4.3.3. Apakšprogramma 3. Sadarbība reģionos

Apakšmērķis

Abpusēji ieinteresētā sadarbībā paaugstināt RTK klātbūtni reģionos un līdzdalību

aktuālu reģionālās attīstības problēmu risināšanā

47


• Identificētas nozaru un to uzņēmumu reģionālās vajadzības un intereses, pieprasījums

pēc RTK īstenotajām studiju / mācību programmām

• Izstrādātas reģionālas mācību programmas un tās īstenotas kā RTK mītnesvietā, tā uz

vietas reģionos

• Izveidota sadarbība ar reģionu izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citiem reģionālajiem

partneriem kopīgai izglītojošai darbībai, kooperētai materiāli tehniskā nodrošinājuma

izmantošanai un vienotas materiāli tehniskās bāzes izveidei

Rīcības

Sadarbībā ar nozaru asociācijām un plānošanas

reģioniem identificēt RTK darbībai aktuālas

nozaru, to uzņēmumu reģionālās vajadzības,

intereses un reģionālos sadarbības partnerus

20 14 15 16 17 18 19 20

Izvērtēt pieprasījumu pēc RTK īstenotājām

studiju programmām un izveidot reģionālās

filiāles un / vai īstenot RTK studiju programmu

daļu profesionālās izglītības iestādēs vai uz to

bāzes reģionos

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt ar RTK programmām saistītas

reģionālas studiju / mācību programmas

atbilstoši sadarbības partneru sagatavotības un

nodrošinājuma līmenim un / vai mācību

programmas, kuru īstenošana daļēji notiek uz

vietas reģionos, daļēji – Rīgā

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt modeli reģionos strādājošo uzņēmumu

materiāli tehniskās bāzes izmantošanai RTK

studiju \ mācību procesā (uz sadarbības

pamatiem)

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt modeli apvienotu mācību centru un / vai

vienotu tehnisko bāžu veidošanai reģionos, lai

tajos esošās izglītības iestādes varētu kopīgi

izmantot mācību tehniskos līdzekļus un

materiālus (kas atsevišķām izglītības iestādēm

nav pilnvērtīgi izmantojami), kvalitatīvāk īstenot

atsevišķus mācību moduļus, kursus un interešu

nodarbības skolēniem

20 14 15 16 17 18 19 20

48

Aktualizēt RTK filiālēs studējošo kvalifikācijas

darbu tematiku, lai 2020.gadā vismaz 70%

kvalifikācijas darbu būtu izstrādāti par reģionu

uzņēmumiem un pašvaldībām aktuāliem

tematiem, kā arī veikt lietišķos pētījumus un

izstrādnes pēc reģionu uzņēmumu un pašvaldību

pasūtījuma

20 14 15 16 17 18 19 20


INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA

Problēmsituācija

RTK īsteno studiju \ mācību programmas galvenokārt tehniskajās specialitātes, kuru

kvalitatīva realizācija nav iespējama bez mūsdienīga materiāli tehniskā nodrošinājuma.

Visām programmām un specialitātēm nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt tām

nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi, sevišķi ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un

tehniskajām specialitātēm izmantoto iekārtu un ierīču augstās izmaksas.

Arī jaunveidojamām studiju un mācību programmām, kuru ieviešana, savlaicīgi sagatavojot

kvalificētus speciālistus, palīdzētu uzņēmumiem attīstīt jaunus, Latvijas tautsaimniecībai

perspektīvus virzienus, ir nepieciešams moderna un nereti pat inovatīva materiāli tehniskā

bāze, infrastruktūra un atbilstoša studiju / mācību vide. Tādēļ tieši iespējas to pilnveidot ir

būtisks RTK institucionālās attīstības nosacījums.

RTK studiju / mācību programmu īstenošanas kvalitāte lielā mērā atkarīga no mācībspēku

profesionalitātes. RTK strādā kompetenti pedagogi, kuri regulāri paaugstina savu

kvalifikāciju. Taču ne vienmēr viņu profesionālajai izaugsmei, kā arī jaunu perspektīvu

mācībspēku, kvalificētu nozaru speciālistu piesaistei ir pietiekama motivācija un atbalsts.

Mērķtiecīga cilvēkresursu attīstība ļautu atrisināt daudzas pašreizējās problēmas un novērst

perspektīvos riskus.

Būtisks RTK institucionālās attīstības nosacījums ir izglītojamo skaits, kas pēdējā laikā pat

samazinās. Tas daļēji skaidrojams ar profesionālās izglītības prestižu, kā arī lielas daļas

vispārizglītojošo skolu absolventu nesagatavotību apgūt tādas izglītības programmas, kurās

nepieciešamas labas zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs. Arī demogrāfiskās prognozes

nav iepriecinošas. RTK absolventiem ir labas perspektīvas darba tirgū, taču RTK

atpazīstamība nav pietiekama, lai piesaistītu potenciālos izglītojamos. Tādēļ aktīva

komunikācija ar sabiedrību, lai popularizētu RTK, tehnisko izglītību un profesionālo

izglītību vispār, ir nepieciešama komponente RTK institucionālajā attīstībā.

Programmas mērķis

Paaugstināt profesionālās tehniskās izglītības prestižu un RTK kā kvalitatīvas un

perspektīvas ar mūsdienīgu vides infrastruktūru, nepieciešamo cilvēkresursu un

49

materiāli tehnisko bāzi nodrošināta profesionālās izglītības kompetences centra un

izglītības iestādes atpazīstamību un pievilcību


• Izveidota mūsdienīga vides infrastruktūra; studiju / mācību process nodrošināts ar

nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi

• Kvalitatīvu studiju / mācību procesu nodrošina kompetenti, motivēti mācībspēki, kas

regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju

• Pieaudzis profesionālās tehniskās izglītības ieguvē iesaistīto jauniešu īpatsvars, RTK

kā kvalitatīvas un perspektīvas izglītības iestādes atpazīstamība un pievilcība

4.4.1. Apakšprogramma 1. Materiāli tehniskās bāzes pilnveide

Apakšmērķis

Izveidot mūsdienīgu vides infrastruktūru un nodrošināt studiju / mācību procesu ar

nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi


• Sakārtota un modernizēta RTK vides infrastruktūra

• Studiju \ mācību procesā plašāk ieviesti mūsdienīgi tehnoloģiskie un tehniskie risinājumi

• RTK savas materiāli tehniskās bāzes attīstībai piesaistījusi finansējumu no Eiropas

Savienības struktūrfondiem, citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, kā arī vietējiem

sadarbības partneriem un donoriem

- Rīcības 23

Izveidot centralizēti koordinētu un lokāli

organizētu RTK materiāli tehniskās bāzes

attīstības sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt RTK vides infrastruktūras pilnveides

vidēja termiņa plānu (līdz 2020.g.) un tā

aktualizācijas sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt un īstenot projektu attālinātu risinājumu

pielietojumiem (izmantojot nodarbību

20 14 15 16 17 18 19 20

23 Skat. arī 3.pielikumu

50

vizualizācijā ražošanas objektos izvietotas web-

kameras, videokonferenču tehnoloģijas, uz

skype bāzētas komunikācijas u.tml.)

Izstrādāt sadarbības noteikumus, kas paredz

kārtību, kādā uzņēmumi var tieši atbalstīt RTK

materiāli tehniskās bāzes attīstību

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt noteikumus, kas paredz uzņēmumu

materiāli tehniskās bāzes izmantošanas kārtību

RTK studiju / mācību procesā

20 14 15 16 17 18 19 20

Savlaicīgi apzināt Eiropas struktūrfondu un citu

finanšu instrumentu piedāvātās iespējas studiju /

mācību procesa attīstībai nepieciešamās

materiāli tehniskās bāzes pilnveidei un izstrādāt

atbilstošus projektus

20 14 15 16 17 18 19 20

Modernizēt un labiekārtot RTK bibliotēku 20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

Izstrādāt projektu dienesta viesnīcu vides un

saimnieciskās darbības sakārtošanai un

uzlabošanai; dienesta viesnīcu darbības

attīstīšanai un paplašināšanai un / vai sadarbībai

ar šādu pakalpojumu sniedzējiem

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt vidēja termiņa (līdz 2020.g) rīcības

plānu RTK vides pieejamības uzlabošanai

personām ar funkcionāliem traucējumiem

20 14 15 16 17 18 19 20

4.4.2. Apakšprogramma 2. Cilvēkresursi

Apakšmērķis

Īstenot cilvēkresursu attīstības programmu, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvu studiju /

mācību procesu īsteno kompetenti, motivēti, uz regulāru kvalifikācijas pilnveidi

orientēti mācībspēki


51

• Izveidota un darbojas RTK mācībspēku pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtēšanas un

motivēšanas sistēma

• Katrs RTK pedagogs un administratīvais darbinieks regulāri pilnveido savu pedagoģisko

kvalifikāciju un attīsta profesionālās kompetences, piedalās pētnieciskajā darbā, lietišķo

izstrādņu veidošanā un citos projektos

• RTK darbinieki apguvuši prasmes strādāt ar viņa profesionālo pienākumu izpildei

nepieciešamajām jaunākajām informācijas tehnoloģijām, mūsdienīgām mācību

tehnoloģijām

Rīcības

Pilnveidot visu RTK mācībspēku pedagoģiskā

darba kvalitātes regulāras izvērtēšanas sistēmu,

ņemot vērā studiju / mācību darba rezultātus,

profesionālās kompetences pilnveidi,

pētnieciskās un inovatīvās aktivitātes, studentu /

audzēkņu vērtējumus u.c. faktorus

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

Izstrādāt pedagogu darba samaksas pilnveides

kritērijus atbilstoši pedagoģiskā darba kvalitātes

izvērtējuma rezultātiem

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

Izstrādāt un ieviest mācībspēku un

administratīvo darbinieku kvalifikācijas celšanas

plānošanas un atbalsta sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

Nodrošināt, lai 2020.g. katrs RTK pedagogs un

darbinieks būtu iesaistīts profesionālās

kvalifikācijas pilnveidē (dažādās organizētās

formās un pašmācībā) Latvijā, ārvalstīs vai uz

vietas RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt vadlīnijas jaunu kvalificētu pedagogu,

t.sk. spējīgāko 1.līmeņa augstākās profesionālās

(koledžas) izglītības programmu absolventu,

iesaistei darbā RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

Izveidot struktūru, kas koordinētu RTK

pedagoģiskā un metodiskā potenciāla

paplašinātu pielietojumu biznesa pakalpojumu

sniegšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

Intensificēt RTK pedagogu un administratīvo

darbinieku aktīvu dalību ESF, ERASMUS+ un

20 14 15 16 17 18 19 20

52

citās programmās, lai līdz 2020.g. palielinātu

šādās programmās aktīvi iesaistītā personāla

skaitu 1,5 reizes (salīdzinot ar 2013.g.)

Izveidot pastāvīgi darbojošos jauno pedagogu

skolu, kas īsteno viņiem adresētus kvalifikācijas

pilnveides pasākumus par aktuāliem

pedagoģiskiem un profesionāliem jautājumiem;

nodrošināt katru jauno pedagogu ar pieredzējuša

pedagoga – mentora atbalstu

20 14 15 16 17 18 19 20

Nodrošināt katram pedagogam, kā arī

darbiniekiem, kuriem tas nepieciešams, iespēju

apgūt un izkopt prasmes mūsdienīgu mācību

tehnoloģiju izmantošanai studiju / mācību

procesā, darbam ar digitālajiem mācību un

mācību tehniskajiem līdzekļiem, jaunākajām

informācijas tehnoloģijām

20 14 15 16 17 18 19 20

Izstrādāt RTK pedagogu motivācijas un atbalsta

sistēmu studijām doktorantūrā un / vai

maģistrantūrā

20 14 15 16 17 18 19 20

Līdz 2020.g. iesaistīt visus RTK pedagogus

pētnieciskajā darbā un / vai inovatīvu lietišķo

izstrādņu veidošanā (nozaru uzņēmumiem,

reģioniem, citām izglītības iestādēm)

20 14 15 16 17 18 19 20

Izveidot pedagogu un administratīvo darbinieku

regulāras stažēšanās sistēmu nozaru uzņēmumos

vai citās institūcijās, Latvijas un ārvalstu

izglītības iestādēs

20 14 15 16 17 18 19 20

4.4.3. Apakšprogramma 3. Komunikācija ar sabiedrību

Apakšmērķis

Paaugstināt tehniskās izglītības prestižu un profesionālās izglītības ieguvē iesaistīto

jauniešu īpatsvaru, RTK kā kvalitatīvas un perspektīvas izglītības iestādes

atpazīstamību un pievilcību


53

• Tiek īstenota aktīva izvērsta sabiedrisko attiecību darbība, popularizējot tehnisko

izglītību un parādot RTK kā atbildīgu sabiedrības locekli un tautsaimniecības nozaru,

uzņēmumu sadarbības partneri

• RTK tiek popularizēta kā un perspektīva izglītības iestāde ar kvalitatīvu studiju / mācību

piedāvājumu un labām tās absolventu perspektīvām darba tirgū un izglītības turpināšanā

• Komunikācijā ar sabiedrību iesaistīti kā RTK mācībspēki un darbinieki, tā studenti un

audzēkņi

Rīcības

Optimizēt RTK informatīvās struktūras darbību,

nodrošinot regulāru RTK viedokļu paušanu plašā

komunikāciju telpā par tehniskiem un

profesionālās izglītības jautājumiem

20 14 15 16 17 18 19 20

Intensificēt RTK studentu un audzēkņu iesaisti

RTK studiju / mācību piedāvājuma

popularizēšanā, informatīvo materiālu un

pašreklāmu izveidē un izplatīšanā, lai līdz

2020.gadam šajos procesos būtu iesaistītu

vismaz 20% izglītojamo

20 14 15 16 17 18 19 20

Veicināt RTK studentu un audzēkņu

piedalīšanos RTK un citu izglītības iestāžu,

uzņēmumu, reģionu u.c. organizētos

profesionālās meistarības un citos konkursus un

skatēs Latvijā un ārvalstīs, lai līdz 2020.g. par

20% (salīdzinot ar 2013.g.) palielinātu šādu

pasākumu dalībnieku skaitu

20 14 15 16 17 18 19 20

Izvērtēt RTK piedalīšanās profesionālajās

izstādēs un reģionālajās izglītības izstādēs

efektivitāti un rezultativitāti

20 14 15 16 17 18 19 20

Izveidot sistēmu vispārizglītojošo skolu

audzēkņu ieinteresēšanai par tehniskām

specialitātēm un tehniskās izglītības apguvi,

atbilstošu informatīvo un karjeras izvēles

pasākumu rīkošanai un / vai līdzdalībai tajos

20 14 15 16 17 18 19 20

Izveidot sistēmu RTK un citu izglītības iestāžu

izglītojamo aktīvai iesaistei kvalitatīva brīvā

laika izmantošanas un interešu izglītības interešu

izglītības pasākumos RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

54

4.3. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS

Stratēģijas īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums EUR (ieskaitot ES un citus

piesaistītos finanšu līdzekļus)24

Programma 1 „STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA”

539600

Apakšprogramma 1 „Studiju un mācību programmu optimizācija”

255600

Apakšprogramma 2 „Praktiskās izglītības un prakšu organizācija”

255600

Apakšprogramma 3 „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības

pilnveidei”

28400

Programma 2 „SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM

PARTNERIEM”

163300

Apakšprogramma 1 „Sadarbība ar izglītības iestādēm”

106500

Apakšprogramma 2 „Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem”

28400

Apakšprogramma 3 „Sadarbība reģionos”

28400

Programma 3 „INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA”

13973004

Apakšprogramma 1 „Materiāli tehniskās bāzes pilnveide”25

13703204

Apakšprogramma 2 „Cilvēkresursi”

269800

Apakšprogramma 3 „Komunikācija ar sabiedrību”

71000

Kopā

14675904

Stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums EUR

(ieskaitot ES un citus piesaistītos finanšu līdzekļus)26

Programma 1 „STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA”

377720

Apakšprogramma 1 „Studiju un mācību programmu optimizācija”

178920

Apakšprogramma 2 „Praktiskās izglītības un prakšu organizācija”

178920

24 Ar šādu finansējuma apjomu iespējams sasniegt stratēģiskos mērķus un kvalitatīvi īstenot stratēģiskās ieceres. 25 Sīkāk skat. 2. pielikumu 26 Ar šādu finansējuma apjomu kopumā iespējama virzība uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, bet daudzu

stratēģisko rīcību īstenošana ir apdraudēta

55

Apakšprogramma 3 „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības

pilnveidei”

19880

Programma 2 „SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM

PARTNERIEM”

114310

Apakšprogramma 1 „Sadarbība ar izglītības iestādēm”

74550

Apakšprogramma 2 „Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem”

19880

Apakšprogramma 3 „Sadarbība reģionos”

19880

Programma 3 „INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA”

13738560

Apakšprogramma 1 „Materiāli tehniskās bāzes pilnveide”

13500000

Apakšprogramma 2 „Cilvēkresursi”

188860

Apakšprogramma 3 „Komunikācija ar sabiedrību”

49700

Kopā

14230590

56

V. STRATE G IJAS I STENOS ANAS KONTROĻE UN IZVE RTE S ANA

RTK attīstības stratēģija 2014. - 2020. gadam ir saistošs dokuments RTK īstermiņa

darba plānu, ikgadējā budžeta pieprasījuma, ES struktūrfondu, investīciju un citu projektu

izstrādei.

Par stratēģijas īstenošanu un īstenošanas kontroli atbild RTK direktors. Ar RTK

direktora rīkojumu var tikt iecelts par stratēģijas izpildes kontroli atbildīgais RTK darbinieks,

kā arī atbildīgie par stratēģisko programmu īstenošanu.

Stratēģijas īstenošanas uzraudzību veic RTK Padome.

RTK direktors reizi gadā ziņo Padomei par stratēģijas īstenošanas rezultātiem

vienlaikus ar ziņojumu par RTK darba plāna izpildi.

RTK Padome ne retāk kā reizi trīs gados izvērtē stratēģijas īstenošanas procesu,

priekšlikumus stratēģijā paredzēto rīcību un to izpildes termiņu korekcijai; atbilstoši izpildes

izvērtējuma rezultātiem pieņem lēmumu par stratēģijas aktualizāciju.

57

PIEĻIKUMI

58

Pielikums 1

2009. - 2013.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi

Nekustāmā īpašuma

objekta adrese

Objekta

izmantošanas

veids

Uzlabojuma veids Finansējums

(Ls bez PVN) Finansējuma

avots

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Individuālā siltuma

punkta

rekonstrukcija un

siltumtrases

remonts

19 320,14 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sporta zāles

remonts

4802.00 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Koledžas logo un

koledžas

nosaukumu

izgatavošana.

3550,60 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Renovācija, lifta

modernizācija

273 346,00 Valsts

budžets

ES fondi

Braslas 16, Rīga,


kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sargu telpu

remonts

1095,52

Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,


kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Video novērošanas

sistēma

2470,62

Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,


kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas


punkta remonts

2540,03 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,


kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ugunsdzēšanas

sūkņu nomaiņa2

gab..

11 213,86 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,


kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Gaisa

kondicionieru

maiņa 1 gab.

960,00 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,


kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Siltumtrases

remonts

7 899,02 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastra Nr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sargu telpu

remonts

( 20kv.m ).

1 687,80 Valsts

budžets

59

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastra Nr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ventilācijas

sistēmas

Fasādes

rekonstrukcija

31 411, 43 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastra Nr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Jumta remonts un

siltināšana

( 295 kv.m ).

9921,01 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Siltumtīkla remonts

( 400 m )

9099,40 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Istabas, gaiteņu

remonts (960 m2)

48 000,00 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Ūdensvada

sistēmas remonts(

140 m)

2435,68 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Metāla durvju

uzstādīšana

646,20 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Apkures stāvvadu

remonts

1690,49 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Ugunsdzēšanas

atklāšanas un

trauksmes

signalizācija 1 gab..

31 101,35 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Asbestcementa

jumta seguma

nomaiņa (1290

kv.m )

52884,28 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Elektroinstalācijas

pretestības

mērīšana

1761,67 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ciparu telefona

centrāli maiņa

1488,00 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sanitārtehnisko

mezglu

rekonstrukcija

( 18 kv..m) 2 gab.

16895,73 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas


punkta

rekonstrukcija

6355,67 Valsts

budžets

60

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Video novērošanas

sistēma

784,33 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību kab.

remonts (103 kv.m

)

3597,76 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību kab. un

gaiteņu

rekonstrukcija

(200kv.m )

27006,63 Nozaru

ieguldījums

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Siltummezgla

automātikas

modernizācija

2488,15 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību kab.

remonts (110 kv.m

)

5092,62 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ugunsdzēšanas

sūkņu nomaiņa2

gab..

6848,74 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Plastikāta logu

uzstādīšana 59gab.

18492,20 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Metālisko durvju

uzstādīšana 4 gab.

1745,60 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Frēzēšanas

darbnīca remonts(

253,75 )

10629,97 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Auto laboratorijas

grīdas seguma

remonts (100 kv.m

)

3456,49 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354004

1270-

Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

Jumta remonts (

115 kv.m )

1365,56 Valsts

budžets

Kopā 624 084,55

61

2009. - 2013.gadā veiktie izglītības programmu apguves mācību materiāli

tehniskās bāzes uzlabojumi (pamatlīdzekļi – iekārtas, aprīkojums u.c.)

Iekārtu /

aprīkojuma

nosaukums

Programmas

nosaukums

Uzlabojuma

veids

Finansējums

(Ls bez PVN) Finansējuma

avots

Elektriķu Mācību -

eksaminācijas centrs

Enerģētika izveidošana

un aprīkojums

78 758,00 Valsts budžets,

nozares

ieguldījums

Elektroiekārtu

laboratorija

Enerģētika Aprīkojuma

iegāde

688,00 Valsts budžets

Elektromontāžas

mācību materiāli

tehniskā bāze


iegāde

4 674,00 ES Fondi,

Valsts budžets,

nozares

ieguldījums

Energosistēmu

mācību materiāli

tehniskā bāze


iegāde

91 440,00 ES Fondi,

Valsts budžets,

nozares

ieguldījums

Elektronikas mācību

materiāli tehniskā

bāze

Elektronika Aprīkojuma

iegāde

20 272,14 ES Fondi,

Valsts budžets,

Tehniskās mehānikas

mācību materiāli

tehniskā bāze

Mehatronika Aprīkojuma

iegāde

29 975,00 ES Fondi,

Ražošanas procesu

automātikas mācību


bāze


iegāde

21 568,00 ES Fondi,

Metālapstrādes

mācību materiāli

tehniskā bāze


iegāde

6 868,00 ES Fondi,

Autoservisa

aprīkojuma mācību


bāze

Mašīnzinības

(autotransports)

Aprīkojuma

iegāde

42 450,00 ES Fondi,

ITK aprīkojuma

mācību materiāli

tehniskā bāze

Informāciju

tehnoloģijas un

komunikāciju

tehnoloģijas

Aprīkojuma

iegāde

39 852,95 ES Fondi,

Valsts budžets,

Lodēšanas

laboratorija 30 darba

vietām

Kompetences Centra

programmas attīstība

„IT, KT, elektronika

un elektrotehnika

Iegāde 180865,00 Valsts budžets,

ES

struktūrfondi

Kopā: 517 411,09

62

Pielikums 2

2014. - 2015.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi

Nekustāmā īpašuma

objekta adrese

Objekta

izmantošanas

veids

Uzlabojuma veids Finansējums

(EUR bez

PVN)

Finansējuma

avots

Lēdmanes iela 3, Rīga,

Autoapmācības centrs

Kadastra Nr.

01000860354008

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ēku pārbūve 530 398,43 Valsts

budžets

Lēdmanes iela 3, Rīga,

Autoapmācības centrs

Kadastra Nr.

01000860354008

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ventilācijas

sistēmas pārbūve

66 807,41 Valsts

budžets

Braslas iela 16, Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību korpusa

renovācija

541 230,86 Valsts

budžets

ES Fondi

Braslas iela 16, Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sporta zāles

ventilācijas un

kondicionēšanas

sistēmas pārbūve

51 205,92 Valsts

budžets

ES Fondi

Kopā 1 189 642,62

2014. - 2015.gadā veiktie izglītības programmu apguves mācību materiāli

tehniskās bāzes uzlabojumi (pamatlīdzekļi – iekārtas, aprīkojums u.c.)

Iekārtu /

aprīkojuma

nosaukums

Programmas

nosaukums

Uzlabojuma

veids

Finansējums

(EUR bez

PVN)

Finansējuma

avots

ITK aprīkojuma

mācību materiāli

tehniskā bāze

Informāciju

tehnoloģijas un

komunikāciju

tehnoloģijas

Aprīkojuma

iegāde

186 772,00 Valsts budžets

Metālapstrādes

mācību materiāli

tehniskā bāze


iegāde


Elektromontāžas

mācību materiāli

tehniskā bāze

Elektronika Aprīkojuma

iegāde


Mēbeļu galdniecības

mācību materiāli

tehniskā bāze

Kokizstrādājumu

izgatavošana

Aprīkojuma

iegāde


Kopā 211 972,65

63

Pielikums 3

Plānotie nekustamā īpašuma uzlabojumi

Nekustāmā

īpašuma

objekta adrese

Objekta

izmantošanas

veids

Uzlabojuma

veids

Finansē-

jums (EUR

bez PVN)

Finansē-

juma

avots

Īss uzlabojuma

nepieciešamības

pamatojums

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju

korpuss

Kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes

un zinātniskās

pētniecības

ēkas

Inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

1 500 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes

un zinātniskās

pētniecības

ēkas

Inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

900 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastra Nr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes

un zinātniskās

pētniecības

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

1 083 746,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Garāžas

kadastra Nr.

01000700906003

1242 - Garāžu

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

100 000,00

ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Noliktava

kadastra Nr.

01000700906007

1252-

rezervuāri,

bunkuri,

silosi,

noliktavas

Noliktavu

ēkas

demontāža

15 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Būve fiziski

nolietojusies un

nevar tikt

izmantota

izglītošanas

procesā

Braslas 16, Rīga,

Angārs

kadastra Nr.

01000700906004

1252-

rezervuāri,

bunkuri,

Angāra

demontāža

40 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Būve fiziski

nolietojusies un

nevar tikt izman-

64

silosi,

noliktavas

tota izglītošanas

procesā

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta

viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās

mājas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

1 030 525,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Lēdmanes 3,

Rīga, Mācību

korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes

un zinātniskās

pētniecības

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

853 392,00

ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Lēdmanes 3,

Rīga, Ražošanas

korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes

un zinātniskās

pētniecības

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija

un elektriskie

tīkli

1 002 541,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un

komunikācijas

fiziski

nolietojušās,

neatbilst

normatīvu

prasībām

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354002

1270-

Saimniecības

telpa

Kosmētiskais

remonts

4 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks

fizisks nolieto-

jums, taču tehnis-

kais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga,

Transformatoru

apakšstacija

kadastra Nr.

01000860354003

1250-

Rūpnieciskās

ražošanas

ēkas

Kosmētiskais

remonts, jumta

nomaiņa

4 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks

fizisks nolieto-

jums, taču tehnis-

kais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354004

1270-

Nedzīvojamo

ēku palīgēkas

Kosmētiskais

remonts

10 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks

fizisks nolieto-

jums, taču tehnis-

kais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

65

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860364005

1270-

Saimniecības

telpa

Kosmētiskais

remonts

15 000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks

fizisks nolieto-

jums, taču tehnis-

kais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Nojume

kadastra Nr.

01000860354006

1270-

Nedzīvojamo

ēku palīgēkas

Demontāža - ES struk-

tūrfondi

Ēkai būtisks

fiziskais nolieto-

jums, ēku plānots

nojaukt

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354010

1270-

Saimniecības

telpa

Kosmētiskais

remonts

5 000,00 ES struk-

tūrfondi

Ēkai būtisks

fizisks nolieto-

jums, taču tehnis-

kais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Braslas iela

16,Rīga

Zemes kadastra

numurs

1000700906

Izglītojamo

apmācībai

Stadiona

rekonstrukcija

2 000 000,00 ES struk-

tūrfondi

Stadions fiziski

nolietots. Lai

izmantotu

izglītības

procesā,

nepieciešama

rekonstrukcija

Kopā 8 563 204,00

Profesionālās izglītības programmu apguvei nepieciešamā aprīkojuma un

iekārtu plānoto uzlabojumu raksturojums

Iekārtu /

aprīkojuma

nosaukums

Programmas

nosaukums

Uzlaboju

-ma veids

Finansējum

s (EUR bez

PVN)

Finansēju

-ma avots

Īss uzlabojuma

nepieciešamība

s pamatojums

Telekomunikāci

-ju tehnoloģiju

laboratorijas

Kompetences

centra

programmas

attīstība, IT, KT,

elektronika un

elektrotehnika”,

telekomunikācija

s

Iegāde

450 000,00

Valsts

budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Elektronikas

tehnoloģiju

laboratorijas

Kompetences

centra

programmas

attīstība, IT, KT,

elektronika un

elektrotehnika”,

Iegāde 150 000,00 Valsts

budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

66

telekomunikācija

s

Informācijas

tehnoloģijas

laboratorijas

Datorsistēmas,

programmēšana,

telekomunikācija,

profesionālās

tālākizglītības

moduļu un kursu

izveide un

īstenošana


budžets,

ES fondi

Virtuālo labora-

toriju un e-

studiju vides

izveide un

īstenošana

(datortīkli,

operētājsistēmas,

programmēšanas

valodas)

Enerģētikas

laboratorijas

Kompetences

centra

programmas

“Enerģētika”

attīstība


budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Elektrisko

iekārtu

laboratorija


budžets,

ES fondi

IZM

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Darbagaldu

CNC

laboratoriju –

darbnīcu izveide

Iegāde 1 400 000,00 Valsts

budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Ķīmijas un

dabaszinību

laboratorija

Vispārējo studiju

un vadzinības

katedras

izglītības

programmas


budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Fizikas

laboratorijas

izveide

Vispārējo studiju

un vadzinības

katedras

izglītības

programmas


budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Telemātikas un

loģistikas

laboratorijas

izveide


budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Mācību

ražošanas

autoservisa

laboratorijas un

darbnīcas

izveide

Kompetences

centra

programmas

“Mašīnzinības”,

“Autotransports”

Iegāde 1 600 000,00 Valsts

budžets,

ES fondi

IZM Profesionā-

lās izglītības

iestāžu tīkla

optimizācijas

programma

Kopā: 5 140 000,00

67

Uzlabojumu veikšanas posmi prioritārā secībā (nekustamais īpašums,

aprīkojums un iekārtas)

Objekts, adrese Nepieciešamie

uzlabojumi

Ievie-

šanas

posms

Ievieša-

nas

laiks

(gados)

Nepieciešamais

finansējums

(EUR bez PVN)

Finansēju-

ma avots

RTK, Ieriķu 4,

Rīga, Dienesta

viesnīca

Kadastra Nr.

0100070090600

1

Ēkas renovācija (telpas

un inženiertehniskie tīkli-

ventilācija, apkure,

ūdensvadi, kanalizācija

un elektriskie tīkli

1. 2016.-

2017..

1 030 525,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Mācību

korpuss

Kadastra Nr.

0100086035400

1






2. 2016.-

2017.

853 392,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Ražoša-

nas korpuss

Kadastra Nr.

0100086035400

9






3. 2016.-

2017.

1 002 541,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Braslas 16,

Rīga, darbnīcas

Kadastra Nr.

0100070090600

6






4. 2016.-

2017.

1 083 746,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK Braslas 16,

Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

0100070090600

2






5. 2018. 900 000,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Braslas 16,

Rīga, Laboratori-

ju korpuss

Kadastra Nr.

0100070090600

5






6. 2019. 1 500 000,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Braslas 16,

Rīga, Garāžas

Kadastra Nr.

0100070090600

3






2019. 80 000,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Lēdmanes

3, Rīga,

Kosmētiskais remonts,

jumta nomaiņa

2020. 5 000,00 ES Fondi

Valsts

budžets

68

Transformatoru

apakšstacija

Kadastra Nr.

0100086035400

3

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Šķūnis

Kadastra Nr.

0100086035400

2

Kosmētiskais remonts 2020. 5 000,00 ES Fondi

Valsts

budžets

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Šķūnis

Kadastra Nr.

0100086035400

4


Valsts

budžets

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Šķūnis

Kadastra Nr.

0100086036400

5


Valsts

budžets

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Šķūnis

Kadastra Nr.

0100086035401

0


Valsts

budžets

Ieguldījumu energoefektivitātes rādītāji

Nekustamā īpašuma objekta

adrese

kWh\m2

apkurei gadā

Plānots kWh\m2

sasniegt apkurei

gadā (ne vairāk kā

100 kWh\m2)

Energoefektivitātes

paaugstināšanai

nepieciešamais

finansējums (EUR)

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000700906002

91.28 <80 900 000,00

Braslas 16, Rīga,


Kadastra Nr.

01000700906005

109.31 <90 1 500 000,00

Braslas 16, Rīga,

Darbnīcas

Kadastra Nr.

01000700906006

136.01 <100 1 083 746,00

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

KadastraNr.

01000700906001

120.88 <100 1 030 525,00

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000860354001

131.73 <100 853 392,00

69

Nekustamā īpašuma objekta

adrese

kWh\m2

apkurei gadā

Plānots kWh\m2

sasniegt apkurei

gadā (ne vairāk kā

100 kWh\m2)

Energoefektivitātes

paaugstināšanai

nepieciešamais

finansējums (EUR)

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

Kadastra Nr.

01000860354009

120.91 <100 1 002 541,00

Kopā: 6 370 204,00

Documents

2014.-2020Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2015) Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas