1

Profesionālās izglītības kompetences centra

"RĪGAS TEHNISKĀ KOLEDŽA"

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2014.-2020.gadam

Aktualizēta 2018.gadā

Rīga, 2018.

2

SATURS

SATURS .................................................................................................................................... 2

I. IEVADDAĻA ................................................................................................................. 5

1.1. Stratēģijas mērķis un izstrādes pamats ........................................................................ 5

1.2. Mandāts ....................................................................................................................... 6

1.3. RTK misija .................................................................................................................. 7

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS ................................................................. 8

2.1. Izglītības piedāvājums ................................................................................................. 8

2.1.1. I līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības piedāvājums ................... 8

2.1.2. Vidējās profesionālās izglītības piedāvājums ...................................................... 9

2.1.3. Izglītības piedāvājums RTK citu Latvijas izglītības iestāžu piedāvājuma

kontekstā ............................................................................................................ 10

2.1.4. Izglītības programmu apguves pēctecība ........................................................... 13

2.1.5. Mūžizglītības piedāvājums ................................................................................ 15

2.2. Izglītojamo skaita un dinamikas raksturojumi .......................................................... 16

2.2.1. Izglītojamo skaits ............................................................................................... 16

2.2.2. Uzņemšana ......................................................................................................... 17

2.2.3. Absolventi .......................................................................................................... 18

2.2.4. Absolventu gaitas pēc studijām / mācībām ........................................................ 19

2.2.5. Eksmatrikulācija bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta

ieguves (no valsts budžeta finansētajās vietās) ................................................. 22

2.3. Personāls.................................................................................................................... 23

2.4. Finanšu un materiālie resursi ..................................................................................... 24

2.4.1. Kopējais finansējums ......................................................................................... 24

2.4.2. Budžeta vietas .................................................................................................... 25

2.4.3. Infrastruktūras resursi ........................................................................................ 26

2.5. Stratēģijas īstenošanas izvērtējums ........................................................................... 30

2.5.1. RTK attīstības stratēģijas koncepcijas 2008.-2014.gadam īstenošanas

izvērtējums ......................................................................................................... 30

2.5.2. RTK stratēģijas īstenošanas 2014.-2015.gadā starpposma izvērtējums ............ 30

2.5.3. RTK stratēģijas īstenošanas 2016.-2018.gadā starpposma izvērtējums .......... 304

2.6. SVID analīze ............................................................................................................. 36

III. PROGNOZES UN VĪZIJA 2020 .................................................................................. 38

3

3.1. Demogrāfiskās situācijas, izglītības un darbaspēka pieprasījuma prognozes ........... 38

3.1.1. Demogrāfiskās prognozes .................................................................................. 38

3.1.2. Izglītības pieprasījuma prognozes ...................................................................... 39

3.1.3. Nodarbinātības prognozes .................................................................................. 42

3.1.4. RTK prognozes……………………………………………………………… 44

3.2. RTK vīzija 2020.gadā ............................................................................................... 47

3.3. RTK stratēģijas atbilstība Latvijas viedās specializācijas stratēģijai ........................ 48

IV. STRATĒĢISKĀS PROGRAMMAS ........................................................................... 50

4.1. Attīstības stratēģijas programmu struktūra ................................................................ 50

4.2. Stratēģiskā programma 1. STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA 51

4.2.1. Apakšprogramma 1. Studiju un mācību programmu optimizācija .................... 52

4.2.2. Apakšprogramma 2. Praktiskās izglītības un prakšu organizācija ................... 524

4.2.3. Apakšprogramma 3. Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības pilnveidei.

.......................................................................................................................... 525

4.3. Stratēģiskā programma 2. SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM

PARTNERIEM.……………………………………………………………………57

7

4.3.1. Apakšprogramma 1. Sadarbība ar izglītības iestādēm ..................................... 528

4.3.2. Apakšprogramma 2. Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem ......................... 529

4.3.3. Apakšprogramma 3. Sadarbība reģionos ........................................................... 61

4.4. Stratēģiskā programma 3. INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA ................................. 62

4.4.1. Apakšprogramma 1. Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze ............... 63

4.4.2. Apakšprogramma 2. Cilvēkresursi ..................................................................... 65

4.4.3. Apakšprogramma 3. Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību ....................... 66

V. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS ..................... 69

5.1. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamais finansējums .................................................. 69

5.2. Stratēģijas īstenošanas riski un daļējai īstenošanai nepieciešamais finansējums .... 690

5.1. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamā finansējuma avoti un ilgtspēja ........................ 71

VI. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS KONTROLE UN IZVĒRTĒŠANA ...................... 74

PIELIKUMI ............................................................................................................................. 75

1.pielikums. 2009.-2013.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei ......... 76

2.pielikums. 2013.-2017.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei ......... 80

3.pielikums. RTK rīcībā esošās infrastruktūras raksturojums .......................................... 84

4.pielikums. Plānotās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei .................................. 88

4

5.pielikums. RTK sadarbība ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm .......... 95

6.pielikums. Internacionalizācijas stratēģiskais plāns .................................................... 100

7.pielikums. Stratēģiskās ieceres pieaugušo izglītībā .................................................... 108

8.pielikums. SAM programmu īstenošanas risku izvērtējums ........................................ 111

9.pielikums. Nozaru atzinumi par RTK stratēģiju……………………………………..115

5

I. IEVADDAĻ A

1.1. Stratēģijas mērķis un izstrādes pamats

Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Tehniskā koledža” (turpmāk tekstā

– RTK) attīstības stratēģija (turpmāk tekstā – stratēģija) 2014. – 2020.gadam ir RTK vidēja

termiņa darbības plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti RTK attīstības mērķi, plānotās

rīcības un to īstenošanai nepieciešamais finansējums.

Stratēģijas mērķis: nodrošināt vienotu vidēja termiņa redzējumu RTK attīstībai līdz

2020.gadam, kas ir pamats mērķtiecīgai darba un resursu īstermiņa plānošanai, rezultatīvai uz

izaugsmi orientētai izglītības iestādes darbībai.

Stratēģijas izstrādes un tās aktualizācijas gaitā tika analizēti un atbilstoši RTK darbības

jomai izvērtēti Latvijas politikas plānošanas dokumenti1un Eiropas Savienības politikas

dokumenti2.

1Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”

Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam

Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam

Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai : Progresa ziņojums. EM 2015.

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības

kvalitātes nodrošināšanā: Koncepcija

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

Darbības programma ,,Izaugsme un nodarbinātība’’ (FM 2014)

Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2013)

Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm : informatīvais ziņojums (EM 2015)

Par Eiropas Savienības fondu investīciju prioritātēm Latvijā 2014.-2020.gada plānošanas periodam :

Informatīvais ziņojums (FM 2013)

Par viedās specializācijas stratēģijas izstrādi : Informatīvais ziņojums (IZM 2014)

Par zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ieviešanas rīcības plāna, kas

ietver Viedās specializācijas stratēģijas pasākumu plānu un rezultātu rādītāju sistēmas aprakstu, izstrādes

progresu : Informatīvais ziņojums (IZM 2014)

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam Reģionālās politikas pamatnostādnes2013.-2019.gadam

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2013)

Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2014) Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (EM 2015) Briges komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no

2011.gada līdz2020.gadam (2010)

Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un apmācība 2020)

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai (EK, 2009)

Eiropas Padomes secinājumi par augstākās izglītības modernizēšanu (2011\C 372\09)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas vienotā stratēģiskā ietvara fondu regulu priekšlikumi 2014. – 2020.gada

plānošanas periodam (EK, 2011)

Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai. Eiropas Komisijas

paziņojums (20.11.2012.) COM(2012) 669

6

Stratēģijas izstrāde balstīta uz izglītību reglamentējošiem likumdošanas aktiem3, uz to

pamata izdotiem RTK saistošiem Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem

dokumentiem, RTK nolikumu. Stratēģijas izstrādes gaitā analizēta arī Rīgas reģiona attīstības

stratēģija 2000.-2020.gadam, jo RTK atrodas Rīgas pilsētas teritorijā.

Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Latvijas izglītības politikas un tautsaimniecības

attīstības politikas mērķievirzēm, ņemot vērā darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa

prognozes, demogrāfiskās situācijas attīstības prognozes, kā arī RTK darbības pamatprofilam

atbilstošo tautsaimniecības nozaru vadošo uzņēmumu prognozes un apsvērumus par to

attīstības tendencēm un vajadzībām. Stratēģijas izstrādes gaitā tika izvērtēti RTK darbības

rezultāti un izaugsmes iespējas, RTK stratēģijas koncepcija 2008.-2014.gadam un tās

īstenošanas starpposma rezultāti.

Stratēģijas aktualizācija veikta 2018.gadā. Tās laikā izvērtēti stratēģijas īstenošanas

2016.gadā – 2018.gada I pusgadā starpposma rezultāti. Iepriekšējais stratēģijas īstenošanas

starpposma izvērtējums veikts 2016.gadā par 2014.-2015.gada periodu. 2017.gada janvārī

izvērtēta stratēģijas atbilstība Eiropas Savienības struktūrfondu, tostarp - ERAF atbalsta

saņemšanai RTK studiju / mācību vides uzlabošanai, veikta arī atbilstoša stratēģijas

aktualizācija..

1.2. Mandāts

RTK ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša izglītības

iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

RTK darbojas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumiem

Nr.147 “Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Tehniskā koledža" nolikums”.

RTK darbības pamatvirzieni ir:

- izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas

inženierzinību, informācijas tehnoloģiju, sociālo zinību un transporta pakalpojumu jomā;

- īstenot izglītības procesu, veicināt studējošā personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt

pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju,

Izglītības un apmācības ieguldījums ekonomikas atveseļošanā, izaugsmē un nodarbinātībā. Eiropas Padomes

secinājumi (26.11.2012.) par izglītību un apmācību stratēģijā “Eiropa 2020” (2012\C 393\02)

Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020.

Eiropas komisijas paziņojums (Briselē, 9.06.2010) COM(2010) 296

Par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un

apmācībām profesionālā izglītība un apmācība labākām prasmēm, attīstībai un darbam. Eiropas Parlamenta

un Padomes Ieteikums (18.06.2009.) (2009\C 155\01)

Par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu. Eiropas Padomes Ieteikums (20.12.2012.) (2012\C 398\01)

Par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un ierosmi par jaunām darba vietām paredzētām jaunām iemaņām. Eiropas

Padomes secinājumi (11.05.2010.) (2010\C 135\03)

Par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā. Eiropas Padomes secinājumi

(12.05.2009) (2009\C 119\02)

Ziņojums par valsti - Latvija (26.02.2015). Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments [COM(2015) 85 final] 3Izglītības likums; Augstskolu likums; Profesionālās izglītības likums

7

kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomus par pirmā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību;

- nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa

profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

- sadarbībā ar nozares organizācijām un komersantiem veikt nozares metodiskā centra,

pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās

kompetences novērtēšanas funkcijas.

1.3. RTK misija

RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽAS MISIJA IR:

BŪT PAR

• ATBALSTU TEHNISKO SPECIĀLISTU KARJERAS

IZAUGSMĒ UN KRUSTCELĒS

• PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES

CENTRU TEHNISKAJĀS SPECIALITĀTĒS, KURĀ IEGŪT

UN PAPILDINĀT LABU ZINĀŠANU UN PRASMJU BĀZI

• NOZARU UN STARPNOZARU KLASTERU

MEZGLAPUNKTU UN SADARBĪBAS VEICINĀTĀJU

8

II. ESOS A S SITUA CIJAS RAKSTUROJUMS

2.1. Izglītības piedāvājums

2.1.1. I līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības piedāvājums

RTK pēc vispārējās vidējās un vidējās profesionālās izglītības iegūšanas var iegūt pirmā

līmeņa augstāko profesionālo izglītību (4.profesionālās kvalifikācijas līmenis) 11 studiju

programmās 6 studiju virzienos.

Studiju virzieni

I līmeņa augstākās profesionālās

izglītības studiju programmas

17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika,

elektronika, telekomunikācijas, datorvadība

un datorzinātne

Informācijas tehnoloģijas (kods 41481)

Elektronika (kods 41523)

Telekomunikācijas (kods 41523)

18. Mehānika un metālapstrāde,

siltumenerģētika, siltumtehnika

un mašīnzinības

Inženiermehānika (kods 41521)

(iegūstamās kvalifikācijas: mašīnbūves

speciālists, mehatroniķis)

Siltumenerģētika (kods 41522)

Aukstumtehnika (kods 41526)

Autotransports (kods 41521)

19. Enerģētika, elektrotehnika un

elektrotehnoloģijas

Elektriskās iekārtas (kods 41522)

20. Ražošana un pārstrāde Kokapstrāde (kods 41543)

26. Transporta pakalpojumi Telemātika un loģistika (kods 41840)

11. Vadība, administrēšana un

nekustamo īpašumu pārvaldība

Sekretariāta un biroja darbs (kods 41346)

Visi studiju virzieni un tiem atbilstošās studiju programmas. ir akreditētas līdz

2019.gada 13.jūnijam, turklāt akreditētas uz maksimālo termiņu – 6 gadiem. Salīdzinot ar

2013.gadu, piedāvāto studiju programmu klāsts ir papildināts ar studiju programmu

“Aukstumtehnika”, kuras īstenošanu RTK pārņēma no reorganizētās Rīgas Uzņēmējdarbības

koledžas.

9

Visas studiju programmas tiek īstenotas tikai latviešu valodā.

Visas minētās studiju programmas tiek īstenotas Rīgā, bet, lai apmierinātu darba devēju

un pašvaldību vajadzības pēc izglītības piedāvājuma reģionos, vairākas no tām arī RTK

akreditējās filiālēs Daugavpilī, Kandavā, Liepājā un Priekuļos.

Daugavpilī tiek īstenotas studiju programmas:

- „Informācijas tehnoloģijas”,

- „Inženiermehānika” (kvalifikācija – mašīnbūves speciālists).

Kandavā tiek īstenotas studiju programmas:

- „Autotransports”,

- „Elektriskās iekārtas”,

Liepājā tiek īstenotas studiju programmas:

- „Autotransports”,

- „Elektriskās iekārtas”,

- „Inženiermehānika” (kvalifikācija – mehatroniķis),

Priekuļos tiek īstenotas studiju programmas:

- „Telemātika un loģistika”,

- „Informācijas tehnoloģijas”.

Lielākā daļa izglītojamo, kuri uzsāk studijas filiālē, jau pašlaik strādā algotu darbu,

turklāt pārsvarā - tajā nozarē, kurā viņi vēlas papildināt savas zināšanas un prasmes. Tādejādi

RTK dod viņiem iespēju, nepārtraucot darba attiecības, iegūt augstāko izglītību un / vai

tālākizglītoties.

2.1.2. Vidējās profesionālās izglītības piedāvājums

RTK īsteno 11 vidējās profesionālās izglītības programmas (3.profesionālās

kvalifikācijas līmenis), kurās uzņem pēc pamatizglītības iegūšanas. Profesionālās vidējās

izglītības programmas ir akreditētas un tiek īstenotas latviešu valodā.

Vidējās profesionālās izglītības programmas

Iegūstamā profesionālā

kvalifikācija

Enerģētika un elektrotehnika (kods 33522011)

Programmēšana (kods 33481031)

Datorsistēmas, datu bāzes un datortīkli

(kods33483011)

Elektronika (kods33523021)

Telekomunikācijas (kods 33523031)

elektrotehniķis

programmēšanas tehniķis

datorsistēmu tehniķis

elektronikas tehniķis

telekomunikācijas tehniķis

10

Administratīvie un sekretāra pakalpojumi (kods

33346011)

Autotransports (kods33525011)

Kokizstrādājumu izgatavošana(kods 33543041)

Metālapstrāde(kods 33521011)

Mehatronika(kods33521061)

Inženiermehānika(kods33521021)

klientu apkalpošanas speciālists

automehāniķis; autoelektriķis

mēbeļu galdnieks

programmvadības metālapastrādes

darbgaldu iestatītājs

mehatronisko sistēmu tehniķis

aukstuma iekārtu mehāniķis

.

2.1.3. Izglītības piedāvājums RTK citu Latvijas izglītības iestāžu

piedāvājuma kontekstā

Lielākā daļa RTK īstenoto I līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu ir ar

augstu konkurētspēju. Studiju programmas „Telekomunikācija”, „Siltumenerģētika”,

„Aukstumtehnika”, „Autotransports” un „Kokapstrāde”, kā arī „Telemātika un loģistika” ir

Latvijas apstākļos unikālas, jo tādas nepiedāvā neviena cita Latvijas augstskola. Savukārt

studiju programmām „Inženiermehānika”, Elektriskās iekārtas” un „Sekretariāta un biroja

darbs” analogs piedāvājums ir tikai vienā Latvijas augstskolā. Arī citu I līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmu piedāvājumā konkurence ir neliela.

RTK īstenotās I līmeņa

augstākās profesionālās

izglītības studiju

programmas

Analogs I līmeņa augstākās profesionālās izglītības

studiju programmu piedāvājums citās Latvijas

augstskolās un koledžās

Informācijas tehnoloģijas (kods

41481)

Vidzemes augstskola – studiju programma „Informācijas

tehnoloģijas”

Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - studiju programma

„Programmēšana un datortīklu administrēšana”

Latvijas biznesa koledža - studiju programma

„Programmēšana un datortīklu administrēšana”

Elektronika (kods 41523) Rīgas aeronavigācijas institūts - studiju programma

„Elektronisko iekārtu apkalpošana”

Vidzemes augstskola – studiju programma

„Mehatronika” (atbilstība daļēja)

Telekomunikācijas (kods

41523)

nav

11

Inženiermehānika (kods 41521)

Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija - studiju programma

„Mašīnbūve”

Siltumenerģētika (kods 41522) nav

Aukstumtehnika (kods 41526) nav

Autotransports (kods 41521)

nav

Elektriskās iekārtas (kods

41522)

Rīgas Tehniskā universitāte – studiju programma

„Enerģētika un elektrotehnika”

Kokapstrāde (kods 41543)

nav

Telemātika un loģistika (kods

41840)

Liepājas jūrniecības koledža – studiju programma

„Starptautisko pārvadājumu organizācija” (atbilstība

daļēja, jo piedāvāta specializācija ievērojami šaurāka)

Sekretariāta un biroja darbs

(kods 41346)

Liepājas Universitāte – studiju programma „Biroja

administrēšana”

Profesionālās vidējās izglītības programmu piedāvājumā Latvijas apstākļiem unikālas

ir izglītības programmas „Telekomunikācijas” (telekomunikāciju tehniķa kvalifikācija),

„Metālapstrāde” (datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītāja

kvalifikācija) un „Inženiermehānika” (aukstuma iekārtu mehāniķa kvalifikācija). Programmu

„Elektronika” (elektronikas tehniķa kvalifikācija) bez RTK vēl ir iespējams apgūt tikai Ogrē

un Ventspilī, bet programmu „Mehatronika” (mehatronisko sistēmu tehniķa kvalifikācija) –

Liepājā, Valmierā un Ventspilī. Visai liela izglītības iestāžu konkurence ir, īstenojot

programmas „Datorsistēmas” „Autotransports (automehāniķa kvalifikācija),

„Kokizstrādājumu izgatavošana” un „Administratīvie un sekretāra pakalpojumi” (klientu

apkalpošanas speciālista kvalifikācija).

RTK īstenotās vidējās

profesionālās izglītības

programmas (3.profesionālās

kvalifikācijas līmenis)

Citas Latvijas izglītības iestādes, kuras piedāvā

analogas vidējās profesionālās izglītības programmas

Enerģētika un elektrotehnika

(kods 33522011)

- elektrotehniķis

Cēsu profesionālā vidusskola

Daugavpils tehnikums

Kandavas lauksaimniecības tehnikums

Liepājas valsts tehnikums

Rīgas valsts tehnikums

Rēzeknes tehnikums

Ventspils tehnikums

Programmēšana (kods

33481031)

– programmēšanas tehniķis

Jelgavas tehnikums

Rīgas valsts tehnikums

Rēzeknes tehnikums

Rīgas uzņēmējdarbības tehniskā vidusskola

Saldus tehnikums

Datorsistēmas

(kods33481011)

Daugavpils tehnikums

Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola

12

– datorsistēmu tehniķis

Jēkabpils agrobiznesa koledža

Jelgavas tehnikums

Kandavas lauksaimniecības tehnikums

Liepājas valsts tehnikums

Ogres tehnikums

Priekuļu tehnikums

Rīgas valsts tehnikums

Rēzeknes tehnikums

Saldus tehnikums

SIVA Jūrmalas profesionālā vidusskola

Ventspils tehnikums

Elektronika (kods33523021)

– elektronikas tehniķis

Ogres tehnikums

Ventspils tehnikums

Telekomunikācijas (kods

33523031)

- telekomunikāciju tehniķis

nav

Autotransports

(kods33525011)

- automehāniķis

- autoelektriķis

- Specialitāte „Automehāniķis”:

Aizkraukles profesionālā vidusskola

Daugavpils būvniecības tehnikums

Daugavpils tehnikums

Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola

Jelgavas tehnikums

Kandavas lauksaimniecības tehnikums

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums

Malnavas koledža

Liepājas valsts tehnikums

Priekuļu tehnikums

Rīgas valsts tehnikums

Rēzeknes tehnikums

Rīgas uzņēmējdarbības tehniskā vidusskola

Smiltenes tehnikums

Ventspils tehnikums

Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola

- Specialitāte „Autoelektriķis”:

Malnavas koledža

Priekuļu tehnikums

Profesionālā vidusskola RIMAN

Rēzeknes tehnikums

Kokizstrādājumu

izgatavošana (kods

33543041)

- mēbeļu galdnieks

Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola

Cēsu Profesionālā vidusskola

Jelgavas Tehnikums

Mālpils Profesionālā vidusskola

Ogres Tehnikums

Rēzeknes tehnikums

Rīgas Mākslas un mediju tehnikums

Rīgas valsts tehnikums

Metālapstrāde (kods

33521011)

- programmvadības

Jelgavas amatu skola

13

metālapstrādes darbgaldu

iestatītājs

Mehatronika (kods33521061)

- mehatronisko sistēmu

tehniķis

Liepājas tehnikums

Valmieras tehnikums

Ventspils tehnikums

Inženiermehānika

(kods33521021)

aukstuma iekārtu mehāniķis

nav

Administratīvie un sekretāra

pakalpojumi (kods 33346011)

klientu apkalpošanas

speciālists

Aizkraukles profesionālā vidusskola

Daugavpils tehnikums

Jelgavas tehnikums

Kandavas lauksaimniecības tehnikums

Ogres tehnikums

Priekuļu tehnikums

Profesionālā vidusskola "Victoria"

Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola

Rīgas Valsts tehnikums

Liepājas Valsts tehnikums (pēc vispārējās vidējās

izglītības ieguves)

Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola (pēc

vispārējās vidējās izglītības ieguves)

2.1.4. Izglītības programmu apguves pēctecība

Tā kā RTK īsteno gan profesionālās vidējās izglītības programmas, gan I līmeņa

augstākās profesionālās izglītības programmas, turklāt lielākā daļa no šīm programmām tiek

īstenota abās izglītības pakāpēs, izglītojamiem ir reālās iespējas pēc 3.līmeņa profesionālās

kvalifikācijas ieguves turpināt izglītoties RTK atbilstošās un / vai radniecīgās studiju

programmās I līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmās un iegūt 4.līmeņa

profesionālo kvalifikāciju uz vietas RTK šādiem studiju virzieniem atbilstošās studiju

programmās:

- 17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un

datorzinātne (studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”, Elektronika”,

Telekomunikācijas”)„

- 19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas (studiju programma „Elektriskās

iekārtas”);

- 20. Ražošana un pārstrāde (studiju programma „Kokapsstrāde”)

- 11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība (studiju programma

„Sekretariāta un biroja darbs”).

- 18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības (studiju

programmas „Inženiermehānika”, „Aukstumtehnika”, „Autotransports”).

RTK profesionālās vidējās izglītības programmu absolventi var turpināt izglītības

ieguvi arī nozarei atbilstošās un / vai radniecīgās bakalaura studiju programmās un

14

profesionālās augstākās izglītības studiju programmās citās augstākās izglītības iestādēs, kā arī

izvēlēties izglītības turpināšanu arī ar iepriekš iegūto profesionālo kvalifikāciju nesaistītās vai

maz saistītas jomās, jo mācību laikā koledžā viņiem ir bijusi iespēja iegūt arī vispārējās vidējās

izglītības standartam atbilstošu vispārējo vidējo izglītību.

I līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu absolventi var turpināt izglītības

ieguvi gan nozarei atbilstošās un / vai radniecīgās bakalaura studiju programmās un II līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmās augstskolās, kuras piedāvā atbilstoša

studiju virziena programmas,, kā arī pretendēt uz imatrikulāciju citiem studiju virzieniem

atbilstošās studiju programmās.

RTK ir noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām augstākās izglītības iestādēm par

RTK I līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmu absolventu izglītības

turpināšanas iespējām:

- Rīgas Tehniskā universitāte nodrošina studiju turpināšanas iespējas atbilstošās RTU

bakalaura profesionālajās studiju programmās studiju virzienos „Informācijas tehnoloģija,

datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, „Mehānika un

metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, „Enerģētika,

elektrotehnika un elektrotehnoloģijas”, „Transporta pakalpojumi”, „Ražošana un pārstrāde”,

„Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, atzīstot satura un apjoma ziņā

līdzvērtīgos apgūtos studiju kursus;

- Ventspils augstskola nodrošina I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu

„Informācijas tehnoloģijas”, „Telekomunikācijas”, „Elektronika” un „Inženiermehānika”

absolventu studiju turpināšanas iespējas radniecīgās Ventspils Augstskolas bakalaura studiju

programmās;

- Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola nodrošina studiju turpināšanas iespējas studiju virzienos

„Transporta pakalpojumi”; „Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un

mašīnzinības”, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos apgūtos studiju kursus;

- Latvijas Lauksaimniecības universitāte apņēmusies nodrošināt I līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju programmas „Autotransports”, studentiem studiju turpināšanas

iespējas.

- Daugavpils universitāte nodrošina studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”

absolventu studiju turpināšanas iespējas atbilstošā Daugavpils universitātes profesionālā

bakalaura studiju programmā.

Ar Liepājas universitāti noslēgtais sadarbības līgums paredz attīstīt nepieciešamos

apstākļus RTK 1.līmeņa programmu absolventu uzņemšanai Liepājas Universitātē studiju

virzieniem „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas,

datorvadība un datorzinātne”, „Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika

un mašīnzinības” atbilstošo studiju programmu vēlākajos posmos.

Izglītības programmu apguves pēctecību, kā arī sadarbību ar citām izglītības iestādēm

studiju / mācību programmu īstenošanā veicina un nodrošina izveidojušās partnerattiecības,

t.sk. sadarbības līgumi, starp RTK un citām Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības

iestādēm4

4 Skat. 5.pielikumu

15

2.1.5. Mūžizglītības piedāvājums

No 2011.gada 1.septembra RTK nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi tiem,

kuri savas zināšanas un prasmes apguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas5.

RTK novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un

atbilstības gadījumā piešķir otro profesionālās kvalifikācijas līmeni:

- elektromontieris;

- automehāniķa palīgs.

RTK novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un

atbilstības gadījumā piešķir trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni:

- programmēšanas tehniķis;

- datorsistēmu tehniķis;

- elektronikas tehniķis;

- telekomunikāciju tehniķis;

- sekretārs;

- klientu apkalpošanas speciālists;

- elektriķis;

- pasta darbinieks;

- automehāniķis;

- ciparu programmas vadības darbgaldu iestatītājs;

- mēbeļu galdnieks.

RTK var apgūt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības

programmas, saņemot profesionālās kvalifikācijas apliecību specialitātēs:

- elektrotehniķis - 960 st. programma (2013.gadā varēja apgūt programmu “elektriķis”);

- informācijas ievadīšanas operators - 480 st. programma;

- klientu apkalpošanas operators – 480 st. programma;

- autoelektriķis – 960 st. programma;

- loģistikas darbinieks - 960 st. programma (2013.gadā programma netika piedāvāta).

RTK īsteno arī neformālās izglītības programmas, par kuru apguvi izsniedz apliecību:

- datorzinības (bez priekšzināšanām) – 120 st. apjomā;

- datorzinības vidēja līmeņa vadītājiem (ar priekšzināšanām) – 120 st. apjomā;

- personālo datoru operētājsistēmu un lietojumprogrammu instalēšana, konfigurēšana un

uzturēšana – 120 st. apjomā;

- komunikācijas prasmes – 60 st. apjomā;

- angļu valoda (bez priekšzināšanām) – 150 st. apjomā;

- angļu valoda (Elementary) – 100 st. apjomā;

- angļu valoda (Lower Intermediate) – 100 st. apjomā;

- vācu valoda (bez priekšzināšanām)– 150 st. apjomā;

- sertificējamo elektrospeciālistu kursus, kuros sagatavo sertifikāta iegūšanas eksāmenam.

5 Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumiem Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās

izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” un Izglītības kvalitātes valsts dienesta deleģējuma līgumiem

16

2.2. Izglītojamo skaita un dinamikas raksturojumi

2.2.1. Izglītojamo skaits

2013./2014.gadā profesionālo izglītību RTK ieguva 1914 izglītojamie, no tiem 758 –

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmās un 1156 –

profesionālās vidējās izglītības programmās. 2015./2016.gadā kopējais izglītojamo skaits

samazinājās līdz 1815, no tiem 698 studē koledžas studiju programmās un 1117 mācās

profesionālās vidējās izglītības programmās. 2018./2019.gadā (dati uz 01.09.2018.) RTK

izglītību iegūst 1775 izglītojamie, no tiem 681 koledžas studiju programmās un 1112 mācās

profesionālās vidējās izglītības programmās. Tādejādi ir vērojama izglītojamo skaita

samazināšanās tendence, kas kopumā atbilst kopējai tendencei valstī.

Koledžas programmās studējošo skaits no 2010./2011.gada līdz 2013./2014.gadam bija

diezgan stabils. Sākot ar 2014./2015.gadu kopējais studējošo skaits svārstās ap 700

studējošiem. Pakāpeniski pieaug studējošo skaits filiālēs, toties sākot ar 2014.-2015.gadu

būtiski sarucis par maksu studējošo skaits un 2018./2019.gada sākumā tas ir pat mazāk nekā

1/5 no 2010./2011.gada rādītājiem.

Profesionālās vidējās izglītības programmu izglītojamo skaits ir diezgan stabils un

atkarīgs no budžeta vietu skaita, jo šajās programmās RTK nav izglītojamo, kuri mācītos par

maksu.

Kopējais izglītojamo (studentu un audzēkņu) skaits

Studiju /

mācību

gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019.(uz

09.)

Izglītojamo

kopskaits

2190 2076 1952 1914 1863 1815 1769 1804 1775

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmās studējošie

Studiju

gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018 ./

2019. (uz 09.)

Studējošo

skaits

756 749 730 758 698 698 695 713 681

t.sk. par

maksu

260 234 138

260

91

79 108 52 38

17

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmās RTK filiālēs studējošie

Studiju

gads

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019. (uz 09.)

Studējošo

skaits

filiālēs

92 107 136 169 198 226

RTK

filiālēs

studējošo

īpatsvars

%

12 15 20 24 27 33

Profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņi

Mācību

gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019. (uz 09.)

Audzēkņu

skaits

1434 1327 1222 1156 1165 1117 1074 1091 1112

2.2.2. Uzņemšana

Kopējais uzņemto izglītojamo (studentu un audzēkņu) skaits

Studiju /

mācību

gads

2010.

/

2011.

2011.

/

2012.

2012.

/

2013.

2013.

/

2014.

2014.

/

2015.

2015.

/

2016.

2016.

/

2017.

2017.

/

2018.

2018.

/

2019. (uz

09.)

Uzņemto

kopskaits

621 664 671 689 691 601 671 718 682

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmās imatrikulēto

skaits

Studiju

gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019. (uz 09.)

Imatrikulē

to skaits

270 307 305 283 317 275 334 317 277

t.sk. par

maksu

93 131 17 79 45 40 63 23 5

18

Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto skaits

Mācību

gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019. (uz 09.)

Uzņemto

audzēkņu

skaits

351 357 366 406 374 326 337 401 405

Koledžas studiju programmās imatrikulēto skaits 2018./2019.studiju gada sākumā ir

samazinājies gan salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem studiju gadiem, gan 2013./2014.gadu,

un ir līdzvērtīgs 2015./2016.studiju gada uzņemšanas rezultātiem. 2018./2019.studiju gada

sākumā par maksu uzņemto studējošo ir niecīgs un ļauj izteikt pieņēmumu, ka pieprasījums

pēc maksas studijām ne vien samazinās, bet tā praktiski vairs nav. Pakāpeniski samazinās arī

vidējais konkursa koeficients uzņemšanai koledžas studiju programmās, turklāt daudzās studiju

programmās tas iepriekšējos gados bija un arī pašlaik ir 1,0, kas nozīmē, ka reflektantu atlase

praktiski nav iespējama.

Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits pēc

samazinājuma 2014./2015. – 2016./2017.mācību gadā pēdējo divu gadu laikā atkal ir pieaudzis

un sasniedzis to pašu līmeni, kāds bija 2013./2014.mācību gadā. Uzņemšanas profesionālās

vidējās izglītības programmās vidējie konkursa koeficienti ir tuvu 1,0 un pat zem tā.

Nepietiekama reflektantu skaita dēļ vairākās izglītības programmās neizdodas izpildīt

uzņemšanas plānu. Tajā paša laikā uzņemšanas koeficientiem dažādās izglītības programmās

ir raksturīga visai ievērojama izkliede programmās ievērojami atšķiras un dažos gadījumos

atšķiras pat vairāk nekā četras reizes.

Kopējais RTK uzņemto studentu un audzēkņu skaits kopš 2011.gada ir bijis visai

stabils, izņemot kritumu 2015./2016.gadā un salīdzinoši nelielu pieaugumu 2017./2018.gadā.

2.2.3. Absolventi

Kopējais absolventu skaits

Studiju / mācību

gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

Absolventu

kopskaits

529 541 425 367 388 310 399 344

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu absolventi

Studiju gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

19

Absolventu skaits

195 196 153 143 174 156 175 139

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības RTK filiāļu studiju programmu

absolventi RTK filiālēs

Studiju gads

2013. / 2014. 2014. / 2015. 2015. / 2016. 2016. / 2017. 2017. / 2018.

Absolventu

skaits

filiālēs

0 7 33 30 23

Absolventu

īpatsvars

filiālēs %

0 4 21 17 16

Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventi

Mācību gads

2010. /

2011.

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

Absolventu skaits 334 344 272 224 214 154 224 205

Ieguvuši diplomu 247 295 239 189 169 148 206 178

Ieguvuši

profesionālo

kvalifikāciju

35 0 0 10 12 3 3 11

Pēdējo 8 gadu laikā vislielākais absolventu skaits bija 2011./2012.gadā – 541

izglītojamais, t.sk. 196 absolvēja koledžas programmas un 344 – profesionālās izglītības

programmas. Kopš 2013./2014.gada kopējais absolventu skaits ir mazāks par 400, tostarp –

2017./2018.gada koledžas programmas absolvēja vairs tikai 139 izglītojamie, savukārt

mazākais profesionālās vidējās izglītības programmas absolvējušo skaits bija 2015./2016.gadā

– tikai 154 izglītojamie. RTK absolvējušo un attiecīgi pirms 2 vai 3 gadiem koledža uzņemto

izglītojamo skaita attiecība, turklāt, statiski nozīmīgi nekorelē.

2.2.4. Absolventu gaitas pēc studijām / mācībām

RTK darbības efektivitāti un rezultativitāti raksturo absolventu gaitas pēc izglītības

ieguves. RTK regulāri apkopo informāciju par absolūti lielākās daļas absolventu tālākajām

gaitām pēc studiju / mācību beigām.

20

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmu absolventu

gaitas pēc studijām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)

Studiju gads

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2016. /

2017.

strādā profesijā

60 69 61 55

turpina studijas augstākā līmenī

16 14 25 57

strādā citā profesijā un \ vai nozarē

12 12 13 13

bezdarbnieki

5 7 7 1

1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas)izglītības studiju programmu 2015.-2017.gada

absolventu gaitas pēc studijām (īpatsvars %, vidējie rādītāji)

Studiju programma Absolvē-

šanas

gads

Strādā

profesijā

Turpina

studijas

Strādā citā

profesijā

vai nozarē

Bez

darba

vid. vid. vid. Informācijas

tehnoloģijas

2015 52 72 24 12 7 9 0

2016 80 4 15 0

2017 85 9 6 0

Elektronika

2015 67 83 0 17 33 0 0

2016 100 33 0 0

2017 83 17 0 0

Telekomunikācijas

2015 76 92 0 9 22 0 0

2016 100 0 0 0

2017 100 28 0 0

Inženiermehānika 2015 75 87 12 9 13 9 0

2016 100 7 7 0

2017 85 8 8 0

Siltumenerģētika

2015 53 74 10 21 21 17 5

2016 100 33 0 0

2017 70 20 30 0

Autotransports

2015 82 86 9 18 9 10 0

2016 84 22 12 0

2017 92 23 8 0

Elektriskās iekārtas 2015 78 93 17 11 0 0 5

2016 100 17 0 0

2017 100 0 0 0 Telemātika un loģistika

2015 65 58 10 21 6 17 6

2016 56 26 19 0

2017 53 27 27 7 Sekretariāta un biroja

darbs 2015 43 53 29 27 14 8 0

2016 50 30 10 10

2017 67 22 0 22 Kokapstrāde

2015 72 63 14 5 14 32 0

2016 50 0 50 0

21

2017 67 0 33 0

Aukstumtehnika

2015 87 81 13 12 0 7 0

2016 67 11 11 0

2017 89 11 11 0

Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu gaitas pēc mācībām (īpatsvars %,

vidējie rādītāji)

Mācību gads

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2016. /

2017.

strādā profesijā

30 29 32 47

turpina studijas augstākā līmenī

36 43 42 48

t.sk. RTK

24 22 25 27

strādā citā profesijā un / vai nozarē

18 21 20 14

bezdarbnieki

4 8 6 0.5

Profesionālās vidējās izglītības programmu 2015.-2017.gada absolventu gaitas pēc mācībām

(īpatsvars %, vidējie rādītāji)

Mācību programma Absolvē-

šanas

gads

Strādā

profesijā

Turpina

studijas t.sk.

RTK

Strādā citā

profesijā

vai nozarē

Bez

darba

vid. vid. vid.

Enerģētika un

elektrotehnika

2015 15 45 60 63 20 5 2 5

2016 30 39 0 0

2017 91 91 0 0

Programmēšana

2015 22 37 55 40 11 17 16 0

2016 57 0 24 0

2017 31 66 6 0

Datorsistēmas

2015 37 36 24 21 2 22 24 2

2016 33 17 21 2

2017 39 21 30 0

Elektronika

2015 22 20 50 40 14 7 18 0

2016 15 0 31 0

2017 23 69 15 0

Telekomunikācijas

2015 28 43 33 27 14 29 18 5

2016 50 12 12 6

2017 50 36 14 0

Administratīvie un

sekretāra

pakalpojumi

2015 45 52 36 28 9 0 3 14

2016 60 5 10 15

2017 52 44 0 0

Autotransports

2015 56 46 22 29 5 11 7 5

2016 43 25 14 11

2017 38 41 15 3

Kokizstrādājumu

izgatavošana

2015 20 52 80 33 80 0 11 0

2016 75 50 12 0

2017 60 20 20 0

22

Metālapstrāde

2015 50 69 31 30 12 6 4 0

2016 86 29 0 0

2017 71 29 7 0

Inženiermehānika 2015 11 56 56 22 0

2016 40 40 0 0

Vidēji 86% koledžas programmu 2012./2013.gada absolventu2013.gadā strādāja

profesijā vai turpināja studijas augstākā līmenī, kas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs.13%

strādāja citā profesijā vai nozarē, bet 7% pēc studiju beigām diemžēl vēl nebija spējuši atrast

darbu. Elektrisko iekārtu studiju programmas 2013.-2015.gada absolventi vidēji 97% strādāja

savā profesijā vai turpināja studijas (no 2013.gada absolventiem – pat visi 100%). 80% līmeni

pārsniedz arī autotransporta, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un kokapstrādes

programmu šo gadu absolventu darbs atbilstoši iegūtajai profesijai vai studiju turpināšana.

Zemākais vidējais rādītājs (64%) bija sekretariāta un biroja darba programmas absolventiem,

bet pat šāds rezultāts kopumā nav slikts.

Dati par 2016./2017.gada koledžas programmu absolventu gaitām uzrāda principiāli

atšķirīgu tendenci, no kuras gan vēl pāragri spriest par iespējamo likumsakarību: lielākā daļā

(57%) turpina studijas augstākā līmenī, turklāt daļa no viņiem visdrīzāk apvieno darbu ar

studijām, jo kopējais to absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā vai turpina studijas augstākā

līmenī pārsniedz 100%. Kā objektīva reakcija uz pieaugušo pieprasījumu darba tirgū vērtējams

fakts, ka tikai 1% absolventu ir bez darba, turklāt starp viņiem ir tikai divu koledžas programmu

absolventi (22 sekretariāta un biroja darba programmas, kā arī 7 telemātikas un loģistikas

programmas absolventi).

No profesionālās vidējās izglītības programmu 2012./2013.gada absolventiem vidēji

66% strādāja profesijā vai turpināja studijas. Līdz 2017.gadam šo personu īpatsvars turpina

palielināties. Diemžēl 14-15% no administratīvo un sekretāra pakalpojumu programmas 2015.-

2016. gada absolventiem nebija varējuši iekārtoties darbā, toties starp elektronikas,

kokizstrādājumu izgatavošanas, metālapstrādes un inženiermehānikas programmu

absolventiem bezdarbnieku nebija.

Laikā no 2012./2013.gada līdz 2016./2017.gadam vairāk nekā par 50% pieaudzis to

profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā (no 30%

līdz 47%), kā arī ievērojami palielinājies to absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas augstākā

līmenī (no 36% līdz 48%). Starp 2017.gada absolventiem praktiski vairs nav bezdarbnieku.

Minētais liecina, ka RTK izglītības programmu piedāvājums kopumā atbilst darba

tirgus pieprasījumam, turklāt atbilstībai pieauguma dinamika ir pozitīva.

2.2.5. Eksmatrikulācija bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas

dokumenta ieguves (no valsts budžeta finansētajās vietās)

2017.2018.studiju gadā ir samazinājies to izglītojamo skaits, kuru pārtraukuši studijas

koledžas programmās. , nedaudz mazāks kļuvis arī to izglītojamo skaits, kuri eksmatrikulēti bez

izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguves. Tomēr to izglītojamo īpatsvars, kuri nepabeidz

izglītības ieguvi RTK, ir diezgan liels, kas gan nav augstāks par līdzīgiem rādītājiem citās

profesionālās izglītības iestādēs, kuras piedāvā tehniskās izglītības programmas. Tas lielākoties

23

skaidrojums ar minimālām iespējām atlasīt spējīgākos izglītojamos uzņemšanai koledžā vai pat

pilnīgam atlases trūkumam, kā arī lielas daļas izglītojamo sliktām iepriekš iegūtām zināšanām

un prasmēm matemātikā un eksaktajos priekšmetos, bez kurām izglītošanās RTK ir ievērojami

apgrūtināta vai pat vispār nav iespējama.

Eksmatrikulēto bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves skaits(no

valsts budžeta finansētajās vietās)

Studiju / mācību gads 2010./

2011.

2011./

2012.

2012./

2013.

2013./

2014.

2014./

2015.

2015./

2016.

2016./

2017.

2017./

2018.

Pārtrauktas studijas

koledžas studiju

programmās

153 114 103 191 162 201 170 145

Atskaitīti no

profesionālās vidējās

izglītības programmām

184 143 190 170 170 248 194 189

Eksmatrikulēto bez

izglītības vai

profesionālās

kvalifikācijas ieguves

skaits kopā

337 257 293 361 332 449 364 334

Padziļināti izvērtējot iemeslus eksmatrikulacijai bez izglītības vai profesionālās

kvalifikācijas dokumenta ieguves 2014./2015.gadā, konstatēts, ka gandrīz puse pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmu studentu tika eksmatrikulēti studiju

neapmeklēšanas dēļ, bet gandrīz katrs piektais tādēļ, ka savlaicīgi nenoslēdza studiju līgumu.

Ievērojami atšķiras bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenta ieguves

eksmatrikulēto studentu īpatsvars dažādās studiju programmās: no 4% programmā

„Sekretariāta un biroja darbs” līdz 17% programmā „Informācijas tehnoloģijas”.

Izplatītākais iemesls, kādēļ tika atskaitīti profesionālās vidējās izglītības programmu

audzēkņi, bija viņu pāriešana uz citu izglītības iestādi, kas liecina par to, vairums mācības

pārtraukušo nav pietiekami sagatavoti un motivēti tehniskās izglītības apguvei. Otrs

izplatītākais atskaitīšanas iemesls ir nodarbību neapmeklēšana.

2.3. Personāls

Akadēmiskā personāla skaits koledžas programmās laikā no 2012./2013.gada līdz

2016./2017.gadam bija relatīvi stabils, toties 2017./2018.gadā un 2018./2019.studiju gada

sākumā tas ir optimizēts, vienlaikus gan nedaudz samazinoties personu ar doktora zinātnisko

grādu skaitam (no 7 līdz 4) un docenta amatā ievēlētā akadēmiskā personāla skaitam (no 18

24

līdz 15), kā arī palielinoties viesdocētāju skaitam (no 41 līdz 51). Profesionālās vidējās

izglītības programmu pedagogu skaits pēdējos 3 gados ir nemainīgs (105 pedagogi).

Kopējais RTK personāla skaits studiju / mācību procesa nodrošināšanai

Studiju / mācību gads

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019. (uz 09.)

I līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju

programmu īstenošanai

128 127 114 119 124 114 116

Profesionālās vidējās

izglītības programmu

īstenošanai

138 197 142 153 148 134 137

RTK mācībspēki

Studiju / mācību gads

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019. (uz 09.)

Akadēmiskais personāls I

līmeņa profesionālās

augstākās izglītības studiju

programmās, t.sk.:

86 85 78 85 88 77 79

docenti 15 14 14 14 18 15 15

ar doktora zinātnisko grādu 4 5 5 5 7 4 4

viesdocētāji 24 62 36 33 41 45 51

Pedagogi profesionālās

vidējās izglītības

programmās

90 141 80 111 105 105 105

2.4. Finanšu un materiālie resursi

2.4.1. Kopējais finansējums

RTK finanšu resursi 2013.-2018. gadā

Gadi 2013. 2014. 2015. 2016.

2017. 2018. (plāns)

Dotācija tūkst.

EUR 3418 4208 4127 4275 5341 8439

% 89,9 88,4 91,4 71,8 94,0 94,6

t.sk. struktūrfondi tūkst.

EUR 147 211 130 0 1010 3969

25

Studiju maksa tūkst.

EUR 167 121 83 1466 60 127

% 4,4 2,5 1,8 24,6 1,1 1,4

Starptautiskais

finansējums

studijām

tūkst.

EUR 30 276 120 51 111 152

% 0,7 5,8 2,7 0,9 1,9 1,7

Ieņēmumi no telpu

nomas

tūkst.

EUR 162 136 160 130 147 147

% 4,3 2,9 3,5 2,2 2,6 1,7

Citi ieņēmumi tūkst.

EUR 25 17 38 31 25 55

% 0,7 0,4 0,6 0,5 0,4 0,6

Finansējums kopā tūkst.

EUR 3802 4578 4518 5953 5684 8920

Ar RTK rīcībā esošajiem finanšu resursiem var nodrošināt studiju / mācību programmu

īstenošanu esošajā līmenī un segt infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, bet līdz 2016.gadam

ar tiem nepietika pat neatliekamai studiju / mācību programmu, to materiāli tehniskās bāzes un

infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai. Ierobežotā apjomā tam gan bijis iespējams

piesaistīt starptautisko un vietējo projektu, kā arī sponsoru – sadarbības partneru līdzekļus.

2017.gadā, bet jo īpaši – 2018.gadā situācija ir būtiski mainījusies. Kopējais dotāciju apjoms

2018.gadā ir gandrīz divkāršojies, salīdzinot ar 2016.gadu, t.sk. 2018.gadā struktūrfondu

finansējumam vien plānoti gandrīz 4 miljoni EUR.

2.4.2. Budžeta vietas

Budžeta vietu skaits

Studiju /

mācību gads

2011. /

2012.

2012. /

2013.

2013. /

2014.

2014. /

2015.

2015. /

2016.

2016. /

2017.

2017. /

2018.

2018. /

2019.

Koledžas studiju

programmās

464 464 464 474 474 501 501 501

Profesionālās

vidējās izglītības

programmās

1327 1222 1156 1165 1117 1074 1091 1112

2009./2010.gadā koledžas programmās bija 501 valsts budžeta studiju vieta, nākamajos

4 gados budžeta vietu skaits samazinājās līdz 464, nebūtiski pieauga 2014.-2016.gadā un tikai

2016./2017.gadā atkal atgriezās sākotnējā līmenī – 501 budžeta vieta. Tāds budžeta finansēto

studiju vietu skaits ir arī 2018./2019.studiju gada sākumā. Rezultātā RTK nepiedāvā

tautsaimniecībai tai nepieciešamos kvalificētos speciālistus tādā apmērā, kādā tas būtu

26

iespējams atbilstoši RTK varējumam un potenciālajām iespējām. Īpaši tas attiecas uz pieprasītu

pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Telemātika un loģistika”.

Profesionālās vidējās izglītības programmās budžeta vietu skaitam līdz

2016./2017.gadam bija raksturīga samazināšanās tendence. Pēdējos divos gados budžeta vietu

skaits gan ir atkal nedaudz palielinājies.

2.4.3. Infrastruktūras resursi

RTK infrastruktūra kopumā ir piemērota studiju / mācību procesa nodrošināšanai.

Pieejamo ierobežoto resursu ietvaros tā tiek arī pilnveidota un modernizēta.

RTK lietošanā ir nodota valstij piederoša zeme 71453 m2 kopplatībā Rīgā Braslas ielā

16, Ieriķu ielā 4 un Lēdmanes ielā 3. Uz minētajām zemes vienībām izvietotas RTK lietošanā

nodotas ēkas un būves6. kas pieder Latvijas valstij Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Visas ēkas tiek izmantotas RTK pamatdarbības nodrošināšanai. Mācību, laboratoriju un

mācību darbnīcu korpusi Rīgā, Braslas ielā 16 ir nodoti ekspluatācijā pirms40-50 gadiem, bet

Rīgā, Lēdmanes ielā 3 – pirms 53 gadiem. Trīs ēkās ir veikti rekonstrukcijas / renovācijas darbi

(mācību korpusā Braslas ielā 16 un mācību darbnīcās Lēdmanes ielā 3 – 2015.gadā,

laboratoriju korpusā Braslas ielā 16 – 2010.gadā.), savukārt trīs ēkās, kas tiek izmantotas un ir

nepieciešamas tieši studiju / mācību procesa nodrošināšanai, kā arī dienesta viesnīcā, ir veikti

vien neatliekamie remontdarbi un atsevišķu elementu nomaiņa un / vai fragmentāra

modernizācija pieejamo ierobežoto resursu ietvaros. Kaut gan ēku un būvju tehniskais stāvoklis

vērtējams kā apmierinošs, tās, kā arī teritorijas labiekārtojums neatbilst mūsdienīgām prasībām

izglītības iestāžu infrastruktūrai.

RTK lietojumā esošās zemes vienības

Zemes vienības kadastra

apzīmējums

Adrese Platība

(km2)

01000860354 Lēdmanes iela 3, Rīga 19 486

01000700906 Braslas iela 16, Rīga; Ieriķu iela 4, Rīga 51 967 m2

RTK īstenotām studiju / mācību programmu īstenošana ir nodrošināta ar mācību

iekārtām un aprīkojumu, t.sk. tehniskām un tehnoloģiskām iekārtām. Arī studiju / mācību

programmu materiāli tehniskais nodrošinājums pieejamo ierobežoto resursu ietvaros tiek

atjaunots un modernizēts. Taču ievērojami atšķiras dažādu studiju / mācību programmu

materiāli tehniskā nodrošinājuma kvalitāte. Daudzas iekārtas ir fiziski un morāli novecojušas.

Tās jāaizvieto ar jaunām, mūsdienīgām tehnoloģiskām iekārtām, bet finanšu līdzekļu trūkuma,

kā arī daudzu iekārtu augsto izmaksu dēļ tas ir iespējams vien epizodiski. Līdz ar to studiju /

mācību procesa materiāli tehniskais nodrošinājums kopumā neatbilst mūsdienīgas un

tehnoloģiski apsteidzošas profesionālās izglītības vajadzībām. (sk. 3.pielikuma tabulu P3.2).

s sk. 3.pielikuma tabulu P3.1.

27

Studiju / mācību programmu materiāli tehniskā nodrošinājuma raksturojums7

Studiju / mācību

programmas

Materiāli tehniskā nodrošinājuma raksturojums

I līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas

Informācijas

tehnoloģijas

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Divas mācību telpas (211. un 208)

ir pārkārtotas, lai nodrošinātu praktiskās un laboratorijas darbus datoru

tīkli un lielās datu bāzes studiju kursu nodrošināšanai. Programmas

īstenošanai lieto gan jaunu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas

laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Nepieciešama papildus

modernizācija, t.sk. - jaunu serveru, datortehnikas, perifērijas un tīkla

ierīču iegāde.

Elektronika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Praktisko un laboratorijas darbu

veikšanai ir iegūti vairāki elektronikas elementi un dažās iekārtas

studiju kursa nodrošināšanai. Programmas īstenošanai lieto tehniku,

kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Nepieciešama

papildus modernizācija, jaunas mūsdienīgas mērīšanas tehnikas

iegāde, lodēšanas laboratorijas aprīkojuma papildināšana.

Telekomunikācijas Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Praktisko un laboratorijas darbu

veikšanai ir iegūta G3 mobilās bāzes stacijā un barošanas iekārta 48V

studiju kursa mobilo sakaru sistēmās nodrošināšanai Programmas

īstenošanai lieto tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem

gadiem. Nepieciešama modernizācija, papildinot ar aktuālāko

komutācijas un sakaru tehniku.

Inženiermehānika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Projekta SAMS 8.1.4. STEM

ietvaros uzsākta aprīkojuma modernizācija. Tā specifikācija saskaņota

ar MASOC un Nozares ekspertu padomi NEP. Programmas īstenošanai

lieto gan jaunu tehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par

pieciem gadiem. Nepieciešama papildus modernizācija, tostarp -

robottehnikas, tās programmatūras loka paplašināšana.

Siltumenerģētika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Projekta

SAM 8.1.4 STEM ietvaros uzsākta tehnikas atjaunošana, bet

nepieciešama būtiska modernizācija .

Aukstumtehnika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Nepieciešama būtiska modernizācija

7 detalizētāk sk. 3.pielikuma tabulu P3.2.

28

Autotransports Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan

trīs gadus vecu tehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par

pieciem gadiem. Projekta SAM 8.1.4 STEM ietvaros notiek

programmas īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma atjaunošana, bet

nepieciešama arī papildus modernizācija, t.sk. tehnisko līdzekļu,

aprīkojuma, instrumentu, mēraparatūras paplašināšana.

Elektriskās

iekārtas

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Iegādāts

frekvenču pārveidotājs un programmējamais kontrolieris praktisko

mācību nodrošināšanai, infrasarkana kamera laboratorijas darbiem

elektroapgādes priekšmetā. Nepieciešama papildus modernizācija.

Kokapstrāde Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Projekta SAM 8.1.4 STEM ietvaros tiek veikta aprīkojuma

modernizācija. Tā specifikācija saskaņota ar Latvijas

Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociāciju un NEP.

Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. jaunu kokapstrādes

iekārtu un darbagaldu iegāde.

Telemātika un

loģistika

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. loģistikas darbā

nepieciešamās tehnikas un programmatūras iegāde..

Sekretariāta un

biroja darbs

Nepietiekami atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai

lieto gan trīs gadus vecu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks

ir lielāks par pieciem gadiem. Nepieciešama modernizācija, t.sk. jaunas

biroja tehnikas iekārtu iegāde, biroja darbam paredzēto programmu

loka paplašināšana.

Profesionālās vidējās izglītības programmas

Enerģētika un

elektrotehnika

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Datorklase ir aprīkotā ar jaunajiem datoriem ar specializētām

programmām (elektriķiem) – 20 darba vietas, ka arī elektriskais ekrāns

un projektors. Mācību telpas (107., MEC, 526) ir aprīkotās ar jaunām

mēbelēm. Nepieciešama papildus modernizācija.

Programmēšana Pietiekami atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

gan jaunu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par

pieciem gadiem. Nepieciešama papildus modernizācija,

programmatūras loka paplašināšana.

Datorsistēmas Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan

jaunu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par

pieciem gadiem. Divas mācību telpas (404. un 319.) ir pārkārtotas, lai

29

nodrošinātu praktiskās un laboratorijas darbus datoru uzbūve un datu

bāzēs mācību priekšmetos. 204., 226., 228.datorklasēs ir veikti darbi

datoru modernizācijā. Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk.

programmatūras loka paplašināšana. jaunu datortehnikas, perifērijas un

tīkla ierīču iegāde.

Elektronika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Elektronikas laboratorija papildināta ar elektroniskiem elementiem

elektronikas un mikroelektronikas, radiomērijumu un ciparu tehnikas

mācību priekšmetu nodrošināšanai. Nepieciešama papildus

modernizācija, t.sk. jaunas mūsdienīgas tehnikas iegāde, lodēšanas

laboratorijas aprīkojuma paplašināšana.

Telekomunikācija Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem. Izveidota

laboratorija praktisko darbu veikšanai ( 307.telpā - sakaru līniju mācību

priekšmetā, 8 darba vietas). Iegūta mobilo bāzes staciju antenas

mācību priekšmeta radioviļņu izplatīšanā un antenas nodrošināšanai.

Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. papildinot ar aktuālāko

komutācijas un sakaru tehniku.

Administratīvie un

sekretāra

pakalpojumi

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan

trīs gadus vecu datortehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks

par pieciem gadiem. Datorklase ir aprīkotā ar jaunajiem datoriem –

praktisko darbu veikšanai datormācībā, dokumentu pārvaldības mācību

priekšmetiem. Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. biroja

darbam paredzēto programmu loka paplašināšana.

Autotransports Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto gan

trīs gadus vecu tehniku, gan tādu, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par

pieciem gadiem. Nepieciešama papildus modernizācija, t.sk. tehnisko

līdzekļu, aprīkojuma, instrumentu, mēraparatūras paplašināšana.

Kokizstrādājumu

izgatavošana

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Nepieciešama modernizācija, t.sk. jaunu kokapstrādes iekārtu un

darbagaldu iegāde.

Metālapstrāde Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Nepieciešama modernizācija, t.sk. modernas virpošanas un frēzēšanas

tehnikas iegāde, CNC programmējamo darbgaldu un to

programmatūras atjaunošana.

Mehatronika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

30

Nepieciešama modernizācija, t.sk. robottehnikas, tās programmatūras

loka paplašināšana.

Inženiermehānika Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Nepieciešama modernizācija

Telemehānika un

loģistika

Daļēji atbilstoša šā brīža prasībām. Programmas īstenošanai lieto

tehniku, kuras kalpošanas laiks ir lielāks par pieciem gadiem.

Nepieciešama papildus modernizācija.

2.5. Stratēģijas īstenošanas izvērtējums

2.5.1. RTK attīstības stratēģijas koncepcijas 2008.-2014.gadam īstenošanas

izvērtējums

RTK attīstības stratēģiskais redzējums 2008.-2014.gadambija iekļauts 2008.gadā

izstrādātajā RTK attīstības stratēģijā (stratēģijas koncepcijā)8. Stratēģiskie uzstādījumi un

plānotās darbības paredzētas RTK ikgadējās darbības programmās.

Stratēģisko ieceru īstenošanu visbūtiskāk ietekmēja iepriekš neprognozētas ārējās vides

faktoru izmaiņas, galvenokārt- visaptverošā finanšu, ekonomiskā krīze un tai sekojošā sociālā

krīze. Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi un pieprasījuma sarukums eksporta un vietējos

tirgos izsauca būtisku darbinieku skaita samazinājumu uzņēmumos, kā arī atalgojuma

samazinājumu strādāt palikušiem. Šāda situācija nonāca krasā pretstatā stratēģijas

sagatavošanas laikā izteiktajiem vērtējumiem un prognozēm. Turpinājās ekonomiskā

emigrācija, jo izteikti - jauniešu vidū, turklāt tā summējās ar demogrāfisko deficītu attiecīgajā

vecuma grupā. Tādēļ saasinājās profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā konkurence un to

konkurence ar vispārējās izglītības iestādēm par audzēkņu piesaisti. Būtiski samazinājās gan

no valsts budžeta finansēto vietu skaits, gan kopējais RTK finansējuma apjoms.

2011.g. rudenī tika veikts stratēģijas vidusposma izvērtējums9. Tajā konstatēts, ka

sākotnējā dokumentā definētie attīstības virzieni nav zaudējuši savu aktualitāti, un jāizvērš

rīcības visos iepriekš akceptētājos virzienos: studiju programmu uzbūves pilnveidošana;

studiju programmu paplašināšana; prakšu organizācijas attīstība; materiāli tehniskās bāzes

attīstība; reģionālā izplešanās; sadarbība ar citām izglītības iestādēm; sadarbība ar

uzņēmumiem; jauni RTK darbības virzieni; komunikācija un sabiedriskās attiecības.

Vienlaikus konstatēts, ka aktualizējušies vēl 3 darbības virzieni, ar kuriem stratēģija arī

papildināta: iniciēt izmaiņas izglītības sistēmas normatīvajos aktos, kas novērstu pretrunas

8Rīgas Tehniskās koledžas attīstības stratēģijas koncepcija 2008.-2014.gadam. http:\\rtk.lv\?sadala=203 9Vidusposma izvērtējums, 2011.gada rudens. Rīgas Tehniskās koledžas attīstības stratēģija 2008.-2014.gadam.

http:\\rtk.lv\?sadala=203

31

tajos attiecībā uz koledžu statusu Latvijas izglītības sistēmā; studiju programmu starptautiska

akreditācija; studiju programmu optimizācija.

2012.-2013.gadā RTK darbību ietekmējošā ārējā vide sāka uzrādīt uzlabošanās

tendences, jo krīžu zemākie punkti, izņemot kritisko demogrāfisko situāciju, tika pārvarēti.

Diemžēl RTK maz izjuta makroekonomiskos uzlabojumus. Praktiski visi rādītāji vēl arvien

atpalika, turklāt, daudzos gadījumos pat ievērojami atpalika no pirmskrīzes līmeņa un

stratēģijas īstenošanas uzsākšanas laika.

Kopumā stratēģisko ieceru īstenošana bija būtiski apgrūtināta, jo varēja koncentrēties

tikai tādām rīcībām, kuras neprasa finanšu un materiālos resursus vai arī kuriem tie

nepieciešami vien minimālā apmērā.

Nozīmīgākie sasniegumi attīstības stratēģijas īstenošanā 2011.-2014.gadā

- RTK ir ieguvusi Profesionālās izglītības kompetences centra statusu un īsteno centram

paredzētos uzdevumus iespējami pilnīgā apmērā, neraugoties uz to, ka tam nav saņemti

nekādi papildus resursi.

- RTK ir veiksmīgi piedalījusies Eiropas Sociālā fonda projektā „Augstākās izglītības studiju

programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. Visas izvērtēšanai

iesniegtās 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju programmas ir

atzītas par ilgtspējīgām.

- Visi RTK īstenotie 1.līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības studiju virzieni

un tām atbilstošās programmas ir akreditētas uz maksimālo termiņu – 6 gadiem.

- Profesionālās vidējās izglītības programmas ir akreditētas uz maksimālo termiņu – 6

gadiem.

- Veikta vairāku studiju / mācību programmu optimizācija, aktualizējot to saturu un tuvinot

darba devēju prasībām, un / vai izveidotas apvienotas programmas ar vairākām iespējamās

specializācijas izejām.

- RTK nodrošina profesionālās kvalifikācijas ieguvi tiem, kuri savas zināšanas un prasmes

apguvuši ārpus formālās izglītības sistēmas.

- Veikta studiju / mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana,

t.sk., neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem – arī ēku (būvju) remonta un daļējas

renovācijas darbi (skat. 1.pielikumu).

- RTK sekmīgi piedalās ES Mūžizglītības programmas ERASMUS apakšprogrammā

mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā, starptautiskajā prasmju konkursā Euroskills

un daudzos citos starptautiskās sadarbības projektos.

- Pēc darba devēju pieprasījuma uzsākts studiju / mācību piedāvājuma īstenojums uz vietām

reģionos – informācijas tehnoloģiju, inženiermehānikas, telemātikas un loģistikas,

autotransporta un elektrisko iekārtu programmās. RTK uzsākusi akreditētu studiju

programmu realizāciju filiālēs Daugavpilī, Priekuļos un Kandavā.

32

2.5.2. RTK stratēģijas īstenošanas 2014.-2015.gadā starpposma

izvērtējums

2016.gada sākumā veikts stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējums. Konstatēts,

ka stratēģijā noteiktie attīstības virzieni, stratēģijas mērķi un apakšmērķi, kā arī absolūti lielākā

daļa plānoto rīcību ir tikpat aktuālas kā stratēģijas izstrādes laikā – 2013.gada rudenī, tādēļ nav

nepieciešams stratēģisko programmu un apakšprogrammu pārskatīšana vai pārstrukturēšana. 2

gadu laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas RTK iekšējā vidē, kā arī ārējā sociālajā un

ekonomiskajā vidē, izņemot demogrāfisko vidi, kurā novērojami straujāki depopulācijas tempi,

kas nosaka nepieciešamību pārskatīt prognozes 2020.gadam, lielākoties to pazemināšanas

virzienā.

2014.-2015.gadā visās stratēģiskajās programmās un apakšprogrammās kopumā

vērojams progress. Tajā pat laikā tas nav raksturīgs visām tām plānotajām rīcībām, kurām

atbilstošo aktivitāšu uzsākšanai jau bija jānotiek. 2 gadu laikā ir konstatēti arī tādi gadījumi,

kad konkrētas darbības vai nu nav veiktas vai tām nav fiksētu rezultātu vai starprezultātu, vai

arī ir veiktas darbības, kuras tikai daļēji atbilst stratēģijā iecerētajam. Analizējot iemeslus,

secināts, ka daļēji tie meklējami nepietiekami precīzā stratēģijā paredzēto rīcību formulēšanā

un / vai nekonkrētā darba plānošanā. Tādēļ stratēģijas aktualizācijā nepieciešama plānoto rīcību

precizēšana, paredzot noteiktā laika periodā sasniedzamus un izvērtējamus rezultātus un / vai

rīcību īstenošanu raksturojošus rezultatīvos rādītājus.

Nozīmīgākie sasniegumi stratēģijas īstenošanā 2014.-2015.gadā

Stratēģiskā programma I „Studiju un mācību programmu attīstība”:

- Uzsākta studiju programmas „Aukstumtehnika” un profesionālās vidējās izglītības

programmas „Inženiermehānika” īstenošana.

- Profesionālās vidējās izglītības programmās var iegūt jaunas kvalifikācijas: mehatronisko

sistēmu tehniķis (programmā „Mehatronika”) un autoelektriķis (programmā

„Autotransports”).

- RTK interneta vietnē sadaļā “Prakšu vietas audzēkņiem” publiskoti dati par RTK

sadarbības partneriem un uzņēmumiem, kuros izglītojamiem notiek praktiskās mācības un

/ vai prakse, sadaļā “Karjera” pieejama interneta platforma darba devēju un RTK studentu

/ audzēkņu - potenciālo darbinieku savstarpējo saziņai.

- Uzsākta darba vidē balstītas izglītības īstenošana - praktiskās mācības SIA “Volvo

TruckLatvia”, SIA “DīzeļcentrsR”, SIA “SeverstalDistribution”, studiju / mācību procesā

tiek īstenoti duālās izglītības elementi (sadarbībā ar A/S „Latvijas finieris”, SIA

„GetliņiEko”, A/S „Sidrabe” tehnoloģijām, SIA "L-Ekspresis").

- Izstrādātas un tiek īstenotas profesionālās tālākizglītības programmas „Elektrotehniķis” un

„Loģistikas darbinieks”, pedagogu profesionālās pilnveides A programmas „Lietišķo rakstu

valoda” un „Pētniecības darbības un to izmantošana mācību procesā profesionālajā

izglītībā”.

33

Stratēģiskā programma II „Sadarbības pilnveide ar sociālajiem partneriem”:

- Izpildīta plānotā rīcība „Iesaistīt uzņēmumu pārstāvjus Valsts Eksaminācijas komisiju

darbā un kvalifikācijas darbu izstrādes procesā sākot no tēmas izvēles un apstiprināšanas

līdz aizstāvēšanai”.

- Izpildīta plānotā rīcība „Izveidot RTK filiāli Liepājā un piedāvāt apguvei vismaz 3 studiju

programmas” (reģistrēta 2016.gada 20.maijā, studentu uzņemšana 3 programmās

2016./2017.studiju gadam)

- Noslēgti sadarbības līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju

akadēmiju, Ventspils Augstskolu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju,

Daugavpils Universitāti, Ekonomikas un kultūras augstskolu, Novikontas Jūras koledžu.

- Erasmus+ stratēģiskās partnerības programmas “Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas

prakses apmaiņai” ietvaros izstrādāta programma un metodiskie materiāli Eiropā atzīta

sertifikāta iegūšanai CNC darbgaldu programmēšanā.

- Noslēgti sadarbības līgumi ar mērķi izveidot tādu stratēģiju ieviešanu, kas pietuvinātu

izglītību darba tirgum (ar MASOC,SIA “Lexel Fabrika”, SIA „Festo”, Ventspils Augsto

tehnoloģiju parku).

Stratēģiskā programma III „Institucionālā attīstība”:

- Izpildīta plānotā rīcība: „Pilnveidot visu RTK mācībspēku pedagoģiskā darba kvalitātes

regulāras izvērtēšanas sistēmu, ņemot vērā studiju / mācību darba rezultātus, profesionālās

kompetences pilnveidi, pētnieciskās un inovatīvās aktivitātes, studentu / audzēkņu

vērtējumus u.c. faktorus”.

- Izpildīta plānotā rīcība: „Izstrādāt pedagogu darba samaksas pilnveides kritērijus atbilstoši

pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtējuma rezultātiem”.

- Izpildīta plānotā rīcība „Uzlabot RTK bibliotēkas funkcionāli-estētisko un sanitāri-

higiēnisko vidi”

- RTK teritorijā pieejams WI-FI bezvadu internets.

- RTK uzsākuši darbu 3 jauni pedagogi - koledžas absolventi.

- Sadarbībā ar darba devējiem un nozaru asociācijām organizēti profesionālās meistarības

konkursi “Elektroniķis 2014”, “Elektroniķis 2015”, “Automehāniķis 2014”,

“Automehāniķis 2015”, “Robotu programmēšana 2014”, “Robotu programmēšana 2015”,

“Elektronikas dienas 2014” un “Elektronikas dienas 2015” (kopīgi ar LETERA).

- RTK studenti / audzēkņi regulāri piedalās profesionālās meistarības konkursos Latvijā un

Baltijā (elektriķiem, mēbeļu galdniekiem, informācijas tehnoloģiju jomā), WorldSkills un

Euroskills konkursos.

- Veikta studiju / mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras, t.sk.,

neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem – arī ēku (būvju)uzlabošana (sk.

2.pielikumu) .

34

2.5.3. RTK stratēģijas īstenošanas 2016.-2018.gadā starpposma izvērtējums

2018.gada septembrī-oktobrī veikts stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējums.

Konstatēts, ka stratēģijā noteiktie attīstības virzieni, stratēģijas mērķi un apakšmērķi, kā arī

lielākā daļa plānoto rīcību ir tikpat aktuālas kā stratēģijas izstrādes laikā (2013.gada rudenī) un

iepriekšējā stratēģijas īstenošanas starpposma izvērtējuma laikā (2016.gada sākumā). Turklāt,

2016.gada beigās-2017.gada sākuma veikta stratēģijas aktualizācija. Tās laikā plānotās rīcības

precizētas, paredzot noteiktā laika periodā sasniedzamus un izvērtējamus rezultātus un / vai

rīcību īstenošanu raksturojošus rezultatīvos rādītājus.

Pēdējo divu gadu laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas RTK ārējā sociālajā un

ekonomiskajā vidē, izņemot demogrāfisko vidi, kurā novērojami straujāki depopulācijas tempi,

kas nosaka nepieciešamību pārskatīt prognozes 2020.gadam, lielākoties to pazemināšanas

virzienā. Izmaiņām RTK iekšējā vidē ir raksturīga pakāpeniska evolucionāra attīstība, izņemot

ievērojamu RTK piesaistīto investīciju pieaugumu, galvenokārt koledžas iesaistīšanās SAM

8.1.4. projektā rezultātā.

2016.-2018.gadā (līdz 2018.gada 1.septembrim) RTK veiktajās darbības, lai īstenotu

stratēģiskajās programmās un apakšprogrammās plānoto, vērojams progress. Tajā pat laikā tas

nav raksturīgs visām tām plānotajām rīcībām, kurām atbilstošajās aktivitātēs jau bija jāsasniedz

noteikts plānotais rezultāts. Salīdzinājumā ar iepriekšējā starpposma izvērtējumā konstatēto,

ievērojami mazāk ir tādu gadījumu, kad konkrētas darbības vai nu nav veiktas vai tām nav

fiksētu rezultātu vai starprezultātu, vai arī ir veiktas darbības, kuras tikai daļēji atbilst stratēģijā

iecerētajam. Tomēr tādi vēl ir. Analizējot neizpildes un / vai aizkavēšanās iemeslus, secināts,

ka lielākoties tie saistīti ar mērķtiecīgi kopumā ierobežoto stratēģijas īstenošanai nepieciešamo

resursu koncentrēšanu aktuālāko stratēģisko uzdevumu īstenošanai. Taču dažkārt savstarpēji

saistītu, tostarp pakārtotu rīcību īstenošanas gadījumos vienas rīcības izpildes termiņa kavēšana

neizbēgami ir ietekmējusi citas, no tās izrietošās rīcības izpildes vai pat īstenošanas uzsākšanas

aizkavēšanos. To būtu iespējams novērst, ja par stratēģijas programmu un / vai

apakšprogrammu īstenošanu atbildīgie biežāk un regulārāk izvērtētu stratēģijas īstenošanas

gaitu.

Pašlaik nav nepieciešama stratēģisko programmu un apakšprogrammu pārskatīšana vai

pārstrukturēšana. Ņemot vērā paveikto, ir konkretizējamas, precizējamas un koriģējamas

atsevišķas stratēģijā plānotās rīcības, kā arī daļai rīcību nosakāmi citi plānotie rezultātu

sasniegšanas termiņi, jo iepriekš noteiktie ir izrādījušies pārlieku optimistiski.

Nozīmīgākie sasniegumi stratēģijas īstenošanā 2016.-2018.gadā

Stratēģiskā programma I „Studiju un mācību programmu attīstība”:

- Studiju un mācību programmas pilnveidotas atbilstoši modulārās izglītības principiem, t.sk.

izstrādātas un licencētas šādas modulārās izglītības programmas: Enerģētika un

elektrotehnika, Elektronika, Telekomunikācijas, Programmēšana, Datorsistēmas,

datubāzes un datortīkli, Autotransports, Metālapstrāde, Telemātika un loģistika.

35

- Studiju / mācību procesā ieviesti darba vidē balstītas izglītības sistēmas elementi, tostarp

izstrādātas un licencētas vairākas darba vidē balstītas izglītības programmas, turpinās šāda

veida programmu piedāvājuma paplašināšana.

- Izstrādāti unificēti studiju / mācību kursi dažādu specialitāšu izglītojamiem, t.sk. – par

radniecīgām specialitātēm nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm,

turpinās to aktualizācija.

- Profesionālās vidējās izglītības programmām izstrādāti kopējie mūžizglītības moduļi:

Sabiedrības un cilvēka drošība, Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Iniciatīva un

uzņēmējdarbība, Sociālās un pilsoniskās prasmes, Valodas, kultūras izpratne un

izpausmes; turpinās unificētu moduļu izstrāde studiju programmām.

Stratēģiskā programma II „Sadarbības pilnveide ar sociālajiem partneriem”:

- Izveidota datu bāze par nozaru profesionāļiem, kuri spēj un ir gatavi iesaistīties studiju /

mācību procesā (kā vieslektori, diskusiju dalībnieki, pētniecisko izstrādņu vadītāji, eksperti

u.tml.

- Apzinātas nozaru un uzņēmu iespējas un vēlme sadarboties ar RTK uzņēmumu materiāli

tehniskās bāzes kopīgā izmantošanā studiju / mācību procesā.

- Izveidota RTK filiāle Liepājā.

Stratēģiskā programma III „Institucionālā attīstība”:

- Izveidota RTK materiāli tehniskās bāzes attīstības sistēma.

- Izstrādāts RTK vides infrastruktūras pilnveides ilgtermiņa plāns un tā aktualizācijas

sistēma.

- Izstrādāts vidēja termiņa rīcības plāns RTK vides pieejamības uzlabošanai personām ar

funkcionāliem traucējumiem.

- Izpildīta rīcība “Izstrādāt projektu STEM izglītības programmu modernizācijai

nepieciešamo RTK infrastruktūras objektu un materiāli tehniskā nodrošinājuma attīstībai,

piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus”, minētais projekts tiek īstenots, turklāt tā

ietvaros RTK piesaistījusi ievērojamus līdzekļus attīstībai, t.sk ilgtspējīgai attīstība,

nepieciešamajām investīcijām.

- Izstrādāts un tiek īstenots projekts dienesta viesnīcas vides un saimnieciskās darbības

sakārtošanai un uzlabošanai.

- Izstrādāta un ieviesta mācībspēku un administratīvo darbinieku kvalifikācijas celšanas

plānošanas un atbalsta sistēma.

- Jaunajiem pedagogiem tiek nodrošināts pieredzējuša pedagoga – mentora atbalsts.

- Izveidota sistēma vispārizglītojošo skolu audzēkņu ieinteresēšanai par tehniskām

specialitātēm un tehniskās izglītības apguvi, atbilstošu informatīvo un karjeras izvēles

pasākumu rīkošanai un / vai līdzdalībai tajos.

Nozīmīgākie rezultāti sasniegti stratēģiskās programmas “Institucionālā attīstība”

apakšprogrammā “Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze” un stratēģiskās

programmas “Studiju un mācību programmu attīstība” apakšprogrammā “Studiju un mācību

programmu optimizācija” plānoto rīcību īstenošanā, t.i. RTK darbības jomās, kuras visbūtiskāk

ietekmē koledžas attīstības ilgtspēju.

36

2.6. SVID analīze

SPĒKS VĀJUMS

RTK īsteno gan 1.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības (koledžas) studiju

programmas, gan profesionālās vidējās

izglītības programmas

RTK ir profesionālās izglītības kompetences

centrs

RTK piedāvā tehniskās profesionālās

izglītības studiju / mācību programmas

perspektīvās tautsaimniecības nozarēs

RTK piedāvātās tehniskās profesionālās

izglītības studiju / mācību programmas

atbilst esošajam un prognozētajam

pieprasījuma darba tirgū

RTK ir izveidojusies laba sadarbība ar

sociālajiem partneriem (citām izglītības

iestādēm, nozarēm un to uzņēmumiem,

reģioniem)

RTK studiju / mācību procesā nodrošināta

cieša zināšanu, prasmju un praktisko

kompetenču apguve

RTK strādā kvalificēti savās darbības jomās

kompetenti mācībspēki

RTK ir studiju / mācību procesa

nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra

un materiāli tehniskā bāze

RTK ir gan ilgstoši izkoptas, gan

jaunveidotas tehniskās izglītības tradīcijas

RTK ir pieredze strādāt gan labvēlīgos, gan

kritiskos ārējās vides apstākļos

RTK īstenotās studiju / mācību programmas

neapsteidz tautsaimniecības attīstības

vajadzības un darba tirgus pieprasījumu

RTK īsteno profesionālās izglītības

kompetences centra funkcijas un

uzdevumus ierobežotā apjomā ar

nepietiekamiem resursiem

RTK sadarbība ar sociālajiem partneriem

(citām izglītības iestādēm, nozaru

asociācijām un uzņēmumiem, reģioniem) ir

mazefektīva aktuālu RTK attīstības

jautājumu praktiskā risināšanā

RTK nav izveidojusies cieša regulāra

abpusēji ieinteresēta sadarbība ar

profesionālās izglītības iestādēm ārvalstīs

RTK absolventu praktiskā sagatavotība

darbam profesijā atpaliek no tā līmeņa, kas

nepieciešams kvalitatīvam darbam ar

mūsdienu modernākajām tehnoloģijām

Augsti kompetenti nozaru speciālisti tikai

epizodiski iesaistās RTK studiju / mācību

procesā, mācībspēku profesionālās

kvalifikācijas izaugsme nav pietiekami

dinamiska

RTK devums pētnieciskajā darbā, lietišķo

un inovatīvo izstrādņu radīšanā ir neliels

RTK studiju / mācību procesa

nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra

un materiāli tehniskā bāze, īpaši – iekārtas,

neatbilst mūsdienu aktuālākajām un

modernākajām tehnoloģijām

IESPĒJAS DRAUDI

Izstrādāt un īstenot studiju / mācību

programmas, kas apsteidz tautsaimniecības

Demogrāfiskās situācijas, kā arī migrācijas

procesu nelabvēlīgā ietekmē var ievērojami

samazināties profesionālās izglītības ieguvē

37

esošās vajadzības un veicina industriālo

attīstību, veido pieprasīju darba tirgū

Iesaistīt RTK studiju / mācību programmu

apguvē lielāku skaitu tehniskās izglītības

ieguvei motivētu jauniešu, savas

profesionālās kvalifikācijas un

iepriekšiegūtās izglītības paaugstināšanā vai

pārkvalifikācijā ieinteresētu speciālistu un /

vai citās nozarēs, profesijās strādājošo

personu

Kļūt par sabiedrībā atpazīstamu un

pieprasītu profesionālās izglītības

kompetences centru visos RTK profilam

atbilstošajos tautsaimniecībai aktuālos

tehniskās izglītības virzienos

Abpusēji ieinteresētā sadarbībā ar RTK

sociālajiem partneriem (citām izglītības

iestādēm, nozarēm un to uzņēmumiem,

reģioniem) būtiski paaugstināt studiju /

mācību procesa kvalitāti, modernizēt

infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi

Nodrošināt apstākļus RTK mācībspēku

pedagoģiskās, pētnieciskās un tehniskās

kompetences paaugstināšanai, augsti

kvalificētu nozaru speciālistu iesaistei

studiju / mācību procesā

Padziļināt un izvērst sadarbību ar

radniecīgām ārvalstu profesionālās izglītības

iestādēm

Piesaistīt lielāku finansējumu RTK darbības

un attīstības nodrošināšanai gan no valsts

budžeta, gan ES projektiem un citiem

finanšu instrumentiem

un kvalifikācijas paaugstināšanā potenciāli

iesaistāmo cilvēku skaits

Globālo krīžu vai iekšējo faktoru ietekmē

var samazināties, stagnēt vai pat regresēt

valsts ekonomiskā attīstība

Globālās konkurences vai valsts

ekonomiskās attīstības ietekmē var notikt

neprognozētas izmaiņas tautsaimniecības

nozaru struktūrā un tām atbilstošs

pieprasījuma samazinājums darba tirgū pēc

kvalificētiem tehniskiem speciālistiem

No valsts budžeta finansēto vietu skaits var

saglabāties 2009.\2010.g. līmenī vai pat

samazināties

RTK var nesaņemt studiju / mācību procesa

nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamo

valsts budžeta finansējumu,

līdzfinansējumu ES projektiem, kā arī

nepiesaistīt finanšu līdzekļus no citiem

avotiem

Ilgstoši stagnējot pedagogu darba samaksai,

kvalificēti mācībspēki var pāriet darbā citā

nozarē vai citā profesijā, t.sk. doties darbā

uz ārzemēm

Pastiprinātas konkurences un / vai

samazināta līdzekļu apjoma dēļ RTK var

nesaņemt pietiekamu finansējumu

investīciju projektiem

Energoresursu cenu kāpums var nesamērīgi

paaugstināt infrastruktūras uzturēšanas

izmaksas

38

III. PROGNOZES UN VI ZIJA 2020

3.1. Demogrāfiskās situācijas, izglītības un darbaspēka

pieprasījuma prognozes

3.1.1.Demogrāfiskās prognozes

Centrālā statistika pārvalde (CSP) aprēķinājusi, ka 2013.gada augustā Latvijas

iedzīvotāju skaits bija 2011,3 tūkstoši, 2016.gada sākumā –1968,96 tūkstoši, bet 2018.gada

sākumā – 1934,38 tūkstoši. Pēdējo septiņu gadu laikā (kopš 2010.gada sākuma) iedzīvotāju

skaits Latvijā ir samazinājies par 186 tūkstošiem. Kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais

pieaugums Latvijā ir negatīvs.10

Laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam ievērojams skaita samazinājums skāris arī vecuma

grupas, kuras ir nozīmīgas, prognozējot potenciālo izglītojamo vispārpieejamo kohortu –

personas 15-29 gadu vecumā . Savukārt 10-14 gadu veco iedzīvotāju skaits, kaut nedaudz, bet

gadu no gada kļūst lielāks.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2011.-2018.gadā 11

Gads

Vecuma

grupa

2011. 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018.

10-14 89809 89115 89805 91560 92092 92793 94980 97767

15–19 122365 110566 99633 91835 87794 86281 85799 86834

20–24 155706 149364 143614 134223 124503 113332 102510 92989

25–29 147966 148320 149365 147024 144802 142100 137135 131714

Eurostat 2013.gadā veiktās uz 2010.gada datiem balstītās prognozes bija

optimistiskākas nekā analogas 2016.gada sakumā veiktās. Ja 2013.gadā prognozēts, ka

2020.gadā iedzīvotāju kopējais skaits samazināsies līdz 2 miljonu robeža, tad reāli tas noticis

jau 2015.gada nogalē. Tādēļ 2016.gada sākumā Eurostat, ņemot vērā pēdējo gadu

demogrāfiskos procesus, prognozē, ka 2020.gadā Latvijā būs 1880087 iedzīvotāji, bet

2025.gadā – vairs tikai 1755404.12 Domnīcas Certus eksperti savukārt secina: “Līdzšinējās

demogrāfijas prognozēs paredzēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās strauji sarukt; ANO

10 Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un blīvums. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/galvenie-

raditaji/iedzivotaju-skaits-ta-izmainas-un-blivums 11 CSP Datu bāzes. IRG030. Vidējais vecums un iedzīvotāju skaits pēc vecuma un dzimuma statistiskajos reģionos un republikas pilsētās gada sākumā .http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzrakst/IRG030.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cd 12http://ec.europa.eu/eurostat/data/database?node_code=proj

39

aplēses liecina, ka 2030. gadā tas būs samazinājies līdz 1,8 miljoniem, bet 2050. gadā – līdz

1,6 miljoniem. Savukārt Certus demogrāfiskās nākotnes prognoze modelē ārēju un iekšēju

emigrāciju pēc pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko Eiropas Savienības valstu

ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados

apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un 2030. gadā būs nedaudz mazāks par

1,9 miljoniem”13

3.1.2. Izglītības pieprasījuma prognozes

Dati par personu skaitu, kuras mācījās dažādās mācību iestādēs, uzrāda izteiktas

samazināšanās tendences14. 2010./2011.gadā profesionālās izglītības iestādēs mācījās 35767

audzēkņi; 2011./2012.gadā – 34638, 2012./2013.g. –32086, 2013./2014.gadā – 31055, bet

2014./2015.gadā – vairs tikai 29885. Arī augstskolās, t.sk. koledžās studējošo skaits samazinās:

2010./2011.gadā - 103856; 2011./2012.gadā – 97041; 2012./2013.gadā – 94474,

2013./2014.gadā - 89671, bet 2014./2015.gadā – vairs tikai 85881.

2020.gadā vidējo un augstāko izglītību sagaida ievērojams izglītojamo skaita kritums,

kas tiešā veidā atstās iespaidu uz izglītības iestāžu piepildījumu un, tātad arī uz izglītības

iestāžu tīklu. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas ekspertiem,

izstrādājot izglītojamo skaita prognozes 2020.gadam, konstatēja, ka 2020./2021.mācību gadā

sagaidāms 11,6 tūkst. skolēnu samazinājums vispārējā vidējā izglītībā un 27,6 tūkst. studentu

samazinājums augstākajā izglītībā. Vienīgā izglītības pakāpe, kurā prognozējams izglītojamo

(vecumā no 7 līdz 15 gadiem) pieaugums ir pamatizglītība. Augstākajā izglītībā laikā no

2012.gada līdz 2017.gadam prognozēts kopējā studentu skaita samazinājums par 29,2%, bet

2017.-2020.gadā - vien neliels pieaugums par 4%. Arodizglītību un profesionālo vidējo

izglītību no 2012.gada līdz 2017.gadam gaida samazinājums par 4%, toties tiek prognozēts

straujš audzēkņu skaita palielinājums 2017.-2020.gadā – par 13,7%.15 Iespējams, ka arī minētās

prognozes ir pārlieku optimistiskas un reālā situācija 2020.gadā būs sliktāka.

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa izglītības tematiskām grupām,

(saglabājoties darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2013.gada prognozes)16

Pieprasījums

(tūkstošos)

Piedāvājums

(tūkstošos)

Pieprasījums

/ piedāvā-

jums (%)

Au

gst

āk

ā

izglī

tīb

a

Augstākā izglītība kopā

370,3 375,5 99

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

32,3 24,0 135

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

71,0 57,7 123

13 Auers D., Gubins S. Latvijas demogrāfiskais portrets šodien …un rīt. Politikas Pārskats 3/2017. Rīga: domnīca Certus, 2017. 14 Izglītība – Galvenie rādītāji. Personu skaits, kuras mācījās dažādās mācību iestādēs (27.05.2013).

http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\izglitiba-galvenie-raditaji-30273.html 15Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2013.gadam. Rīga : IZM, 2013. – 11-12. 16 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – 50

40

Vid

ējā

izg

lītī

ba

Vidējā izglītība kopā

487,3 497,2 98

Profesionālā vidējā izglītība kopā

284,4 266,0 107

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

5,7 5,3 107

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

171,2 151,7 113

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2025.gadā pa izglītības tematiskām grupām,

(saglabājoties darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2015.gada prognozes)17

Pieprasījums

(tūkstošos)

Piedāvājums

(tūkstošos)

Pieprasījums

/ piedāvā-

jums (%)

Au

gst

āk

ā

izglī

tīb

a

Augstākā izglītība kopā

336,1 342,3 98

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

29,2 23,1 127

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

58,2 50,7 115

Vid

ējā i

zglī

tīb

a

Vidējā izglītība kopā

507,0 508,5 100

Profesionālā vidējā izglītība kopā

295,6 274,9 108

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

5,5 5,1 108

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

177,9 158,4 112

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa izglītības tematiskām grupām,

(saglabājoties darbaspēka sagatavošanas struktūrai) (EM 2018.gada prognozes)18

Pieprasījums

(tūkstošos)

Piedāvājums

(tūkstošos)

Pieprasījums

/ piedāvā-

jums (%)

Au

gst

āk

ā

izglī

tīb

a

Augstākā izglītība kopā

365,2 360.8 101

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

32,4 27,0 120

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

56,2 44,2 127

Vid

ējā

izg

lītī

ba Vidējā izglītība kopā

474,7 479,1 99

Profesionālā vidējā izglītība kopā

267,3 236,4 114

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

8,5 7.7 110

17 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2015. – 70.lpp. 18 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2018. – 61

41

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

150,2 126,4 119

Dažās izglītības jomās var nākties saskarties ar augstāko izglītību ieguvušo speciālistu

trūkumu. Visātrāk tas varētu notikt dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju

jomās. Ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020.g. var veidoties iztrūkums pēc

speciālistiem ar augstāko izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā,

kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. 2015.gada prognozes liecina, ka atsevišķu

inženierzinātņu un ražošanas speciālistu piedāvājumu nākotnē būtiski ietekmēs novecošanās

tendences, tostarp - mehānikas un metālapstrādes studiju programmu absolvējošo skaits nav

pietiekams, lai nodrošinātu darbaspēka normālu atražošanu. Situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī

augstais studējošo atbirums inženierzinātņu izglītības programmās.

Arī vidējo profesionālo izglītību inženierzinātņu, ražošanas, būvniecības, dabas

zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu tematiskajās grupās

ieguvušo piedāvājums darba tirgū būs nepietiekams. Īpaši tas skars arī metālapstrādes,

mašīnzinību un kokapstrādes jomas.

2020.gadā piedāvājums arvien vairāk atpaliks no pieprasījuma pēc speciālistiem dabas

zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības

jomās, turklāt, Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2020.gadā gandrīz viena trešā daļa

pieprasījuma pēc speciālistiem ar vidējo izglītību inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā

paliks nepamierināts. Visbūtiskākais samazinājums paredzams starp ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājiem ar arodizglītību un vidējo profesionālo izglītību. Tendences apliecina

nepieciešamību palielināt profesionālās izglītības nozīmi vidējā līmeņa izglītībā, mainot

jauniešu izglītības preferences par labu profesionālajai izglītībai.

2025.gadā būtiskākais darbaspēka iztrūkums veidosies pēc vidējās kvalifikācijas

darbiniekiem tādās profesijās kā pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes speciālisti,

būvnieki, pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un operatori, rūpniecisko iekārtu operatori,

elektrisko un elektronisko iekārtu speciālisti. Gandrīz visās šajās specialitātēs nākamajos gados

sagaidāms darbaspēka piedāvājuma samazinājums, ko no vienas puses nosaka darbaspēka

novecošanās un iziešana no darba tirgus, bet no otras puses, nepietiekamais profesionālās

izglītības piedāvājums atbilstošajās specialitātēs. Vienlaikus lielākais darbaspēka pārpalikums

būs pakalpojumu un tirdzniecības profesijās, kā arī kalpotāju profesijās, kur liela daļa no

nodarbinātajiem ir ar vidējo vispārējo izglītību, savukārt darba meklētāju skaits ar šādu

izglītību saglabāsies augsts.

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, var secināt, ka pieprasījums pēc

speciālistiem, kurus RTK gatavo tās darbības profilam atbilstošajās izglītības tematiskajās

grupās, ne vien 2020.gadā, bet arī ilgākā perspektīvajā termiņā – 2025.gadā, būs diezgan augsts

un gandrīz visos gadījumos pārsniegs piedāvājumu. Tādejādi RTK būs iespējams nodrošināt

augstu iegūstamās izglītības konkurētspēju, radīt tās absolventiem labus priekšnoteikumus

veiksmīgai konkurencei darba tirgū.

42

3.1.3. Nodarbinātības prognozes

Pēc CSP datiem, 2013.gada 2.ceturksnī valstī bija 1003,7 tūkstoši ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju, no tiem - 114,7 tūkstoši darba meklētāju. 2015.gada 3.ceturkšna dati liecina, ka

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir strauji samazinājies – to bija vairs tikai 969,2tūkstoši;

mazāks gan kļuvis arī bezdarbnieku skaits – 96,6tūkstoši.19

Tajā pašā laikā nodarbināto skaita dinamika vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem uzrāda

salīdzinošu stabilitāti, kurai raksturīga pat kopumā augšupejoša tendence. Sezonāli

izlīdzinātie dati gada vidū liecina, ka:

– 2012.gadā Latvijā bija 882,2 tūkstoši nodarbināto, 147,5 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais

bezdarba līmenis – 14,3%;

– 2013.gadā – 896,2 tūkstoši nodarbināto; 120,5 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais bezdarba

līmenis – 11,9%;

– 2015.gadā – 894,4 tūkstoši nodarbināto, 99,3 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais bezdarba

līmenis – 10,0%;,

– 2018.gadā – 905,2 tūkstoši nodarbināto, 74 tūkstoši bezdarbnieku un vidējais bezdarba

līmenis valstī nokrities līdz 7,0%.20

Ekonomikas ministrija, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes un demogrāfijas

scenārijiem, ir izstrādājusi darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognozes. Saskaņā ar

2013.gada prognozēm21, nav sagaidāms, ka tuvākos gados iedzīvotāju līdzdalības līmeņa

pieaugums darba tirgū varētu kompensēt demogrāfijas bāzes tendenču negatīvo ietekmi uz

darbaspēka piedāvājumu. Tuvākajā nākotnē būs nepieciešami transporta līdzekļu, traktoru un

būvmašīnu vadītāji, noliktavas darbinieki, mehānikas inženieri, kā arī pasta piegādes un

šķirošanas darbinieki. Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumos paredzams pieprasījums pēc datorsistēmu,

programmēšanas, telekomunikāciju un elektronisko iekārtu tehniķiem, programmētājiem,

sistēmanalītiķiem, telekomunikāciju inženieriem. Mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs

nākotnē darbā pieņems inženierus konstruktorus, metināšanas inženierus, mašīnbūves

speciālistus, mehatroniķus, atslēdzniekus, virpotājus, frēzētājus. Enerģētikas nozarē būs

pieprasījums pēc elektrotehniķiem, elektromontāžas tehniķiem, siltuma, gāzes un ūdens

sistēmu tehniķiem, elektromontieriem. Kokrūpniecības nozarei būs nepieciešami meža mašīnu

operatori, mežstrādnieki, galdnieki, lentzāģa operatori.

Savukārt, atbilstoši 2015.gada prognozēm22 sagaidāms, ka kopumā tautsaimniecībā

pieprasījums pēc darbaspēka 2020.gadā par 3,1% jeb 28 tūkstošiem .pārsniegs 2014.gada

līmeni. Gandrīz 2/3 no visa darbaspēka pieprasījuma pieauguma līdz 2020.gadam veidos trīs

nozares: apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Apstrādes rūpniecībā

19 Nodarbinātība un bezdarbs - Galvenie rādītāji. http:\\www.csb.gov.lv\statistikas-temas\nodarbinatiba-un-

bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html 20 Nodarbināto skaits 15-74 gadu vecumā pēc dzimuma pa mēnešiem, tūkst.

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__nodarb__isterm/NB001m.px/table/;

Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis 15-74 gadu vecumā pēc dzimuma pa mēnešiem.

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__bezdarbs__isterm/NB002m.px/table/ 21 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2013. – 39-46.lpp. 22Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2015. – 52.-54.lpp.

43

palielināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka, tomēr, lai nozare būtu konkurētspējīga, vairāk

nekā 3/4 no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam. Sagaidāms, ka

ilgtermiņā apstrādes rūpniecības izaugsmē lielāku devumu dos vidējo un augsto tehnoloģiju

nozares (ierīču, mehānismu, elektrisko un optisko iekārtu ražošana u.c.) un relatīvi ieguldījums

samazināsies tādām tradicionālajām nozarēm kā kokapstrāde un pārtikas ražošana. Augs

pieprasījums gan pēc augsti kvalificētiem, gan pēc vidējās kvalifikācijas speciālistiem,

galvenokārt apstrādes rūpniecībā, bet jo īpaši pēc tādām profesijām kā elektrisko un

elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas

produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki. Ņemot vērā demogrāfijas tendences,

atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to

profesionālās vidējās izglītības loma vidējā termiņā aizvien pieaugs.

No 2018.gada prognozēm23 izriet, ka turpmākajos gados darbaspēka pieprasījums augs

lēni un ekonomikas izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu. Līdz

2025. gadam nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, varētu palielināties par 11 tūkstošiem,

lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu

darbību īpatsvaru. Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035. gadam varētu

samazināties par aptuveni 1/3 jeb vairāk nekā 40 tūkstošiem darbavietu. Līdz 2025. gadam

nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem varētu pārsniegt 67% (2017.

gadā ~63%), bet ilgtermiņā tas pakāpeniski varētu tuvoties 70%. Ilgtermiņā darba iespējas

palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, kā arī ar veselības uzturēšanu,

rehabilitāciju un citos ar “sudraba ekonomiku” saistītajos pakalpojumos. Sagaidāms, ka

bezdarba līmenis jau tuvākajos 5 gados pietuvosies 6%, savukārt ilgtermiņā nostabilizēsies 5-

6% robežās. Vidējā un ilgtermiņā darbaspēka novecošanās visvairāk ietekmēs vidējās

kvalifikācijas darbaspēka pieejamību. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo

vidējo izglītību līdz 2025.gadam varētu samazināties par aptuveni 18%, bet atbilstošas

kvalifikācijas darbaspēka iztrūkums varētu pieaugt līdz 31 tūkstotim. Būtiskākais darbaspēka

iztrūkums augstākās izglītības grupā sagaidāms pēc speciālistiem ar izglītību inženierzinātņu,

dabaszinātņu un IKT virzienos. Vienlaikus būtisks darbaspēka pārpalikums sagaidāms ar

vidējo vispārējo izglītību un pamatizglītību, ko lielā mērā nosaka izglītojamo izvēle par labu

vispārējai vidējai izglītībai, kā arī augstie izglītojamo atbiruma rādītāji visos izglītības posmos.

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums 2020.gadā pa profesiju grupām

(2017.gads – fakts; 2018. un 2025.gads – prognoze)24

Profesiju

apakšgrupa

Pieprasījums (tūkst.)

Piedāvājums (tūkst.) Pieprasījums

/ piedāvā-

jums (%)

gads 2017

2018

2025

2017

2018

2025

2025

23 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2018. – 77.-79.lpp.. 24 Informatīvais ziņojums Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Rīga : EM, 2018. – Pielikums,

7.tabula.

44

21. Zinātnes un

inženierzinātņu

jomas vecākie

speciālisti

22,7 23,4 26,9 24,0 24,4 26,4 103

25.

Informācijas un

komunikācijas

tehnoloģiju

jomas vecākie

speciālisti

12,4 12,9 16,1 13,0 13,2 13,3 107

31. Zinātnes un

inženierzinātņu

speciālisti

25,3 26,4 33,4 26,5 27,0 30,7 111

35.Informācijas

tehnoloģiju

speciālisti

6,5 7,0 10,4 6,6 7,0 10,1 103

72.

Metālapstrādes,

mašīnbūves un

tām radniecīgu

jomu strādnieki

32,4 33,2 36,4 35,9 35,4 34,6 107

74. Elektrisko

un elektronisko

iekārtu

strādnieki

11,5 11,8 13,1 12,3 12,0 12,1 110

75. Pārtikas

produktu

pārstrādes un

kokapstrādes

strādnieki,

apģērbu

izgatavošanas

un citi

amatnieki un

tiem radniecīgu

profesiju

strādnieki

29,3 29,8 31,9 32,1 31,5 27,5 118

81.Rūpniecisko

iekārtu

operatori

17,7 18,1 19,5 19,5 19,2 17,2 118

3.1.4. RTK prognozes

RTK prognozes 2020.gadam izstrādātas, balstoties uz izglītojamo skaita dinamiku un

darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prognozēm, īpaši – nozarēm, kurām RTK gatavo

speciālistus, ņemot vērā kopējās demogrāfiskās un nodarbinātības prognozes.

Demogrāfiskās situācijas dinamika liecina par potenciālo izglītojamo skaita

pakāpenisku samazināšanos, tādēļ prognozes veidotas, balstoties uz lejupejošas tendences

prioritāti. Savukārt par iespējamu augšupejošu tendenci liecina valsts kopējai ekonomiskai

45

situācijai raksturīga lēna pakāpeniska uzlabošanās, Latvijas izglītības politikas attīstības

pamatievirzēs noteiktais par profesionālās izglītības attīstību kā vienu no svarīgākajām

izglītības attīstības prioritātēm, no kā izriet pieņēmums par valsts budžeta finansēto vietu skaita

iespējamo palielināšanos (minētais faktors nav atkarīgs no RTK un var neīstenoties citu faktoru

ietekmē). Tikai nedaudz no RTK ir atkarīgs kopējais finansējums un tā apsteidzošs

palielinājums salīdzinājumā ar infrastruktūras uzturēšanas izdevumu saglabāšanos esošajā

līmenī vai pat iespējamo to pieaugumu. Profesionālās izglītības kompetences centra statuss vieš

optimistiskāku skatījumu uz iespējām piesaistīt lielāku daļu ES struktūrfondu līdzekļu.

Ņemtas vērā arī RTK stratēģiskās ieceres studiju / mācību procesa pilnveidei un studiju

/ mācību programmu modernizācijā, t.sk. – piedāvājot jaunas starpnozaru un starpprofesiju

programmas, kā arī stratēģiskās ieceres ievērojami padziļināt sadarbību ar sociālajiem

partneriem un komunikāciju ar sabiedrību.

Paredzams, ka 2020.gadā būs diezgan augsts darba tirgus pieprasījumus pēc

speciālistiem RTK darbības profilam atbilstošajās profesijās, kurš pārsniegs atbilstoši

kvalificēta darbaspēka piedāvājumu, tādejādi nodrošinot RTK absolventiem labus

priekšnoteikumus veiksmīgai konkurencei darba tirgū. Tajā pat laikā demogrāfiskās un

izglītības pieprasījuma prognozes vieš bažas par iespējām komplektēt izglītojumos atbilstoši

pieprasījumam darba tirgū, kā arī RTK esošajam un potenciālajam varējumam.

Tādēļ RTK prognozēs 2020.gadam ņemtas vērā pretrunīgās tendences to pamatā esošo

parametru dinamikā. Prognozes 2020.gadam koriģētas 2016.gadā un 2018.gadā, ņemot vērā

izglītojamo skaita dinamiku studiju / mācību programmās stratēģijas īstenošanas periodā.

Prognozētais izglītojamo skaits RTK īstenotajās studiju / mācību programmās 2020.gadā

(2018.gada prognozes)

Studiju / mācību programma

Izglītojamo

skaits

Profesionālās vidējās izglītības mācību programmas

Enerģētika un elektrotehnika 90

Programmēšana 160

Datorsistēmas 160

Elektronika 80

Telekomunikācijas 60

Administratīvie un sekretāra pakalpojumi 80

Autotransports 270

Kokizstrādājumu izgatavošana 52

Metālapstrāde 50

Mehatronika 80

Inženiermehānika 48

Telemehānika un loģistika 80

Koledžas (I līmeņa profesionālās augstākās) izglītības studiju programmas

46

Elektriskās iekārtas 90

Siltumenerģētika 40

Aukstumtehnika 40

Inženiermehānika 90

Autotransports 120

Informācijas tehnoloģijas 130

Elektronika 40

Telekomunikācijas 30

Kokapstrāde 20

Telemātika un loģistika 90

Sekretariāta un biroja darbs 10

Kvantitatīvie rezultatīvie rādītāji 2020.g. (2018.gada prognoze)

Rādītājs

Prognoze

Kopējais izglītojamo skaits

1910

Studentu skaits koledžas studiju programmās

700

Audzēkņu skaits profesionālās vidējās izglītības programmās 1120

Kopējais imatrikulēto izglītojamo skaits

718

Koledžas programmās imatrikulēto studentu skaits

303

Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņemto audzēkņu skaits

415

Kopējais absolventu skaits

354

Koledžas programmu absolventu skaits

152

Profesionālās vidējās izglītības programmu absolventu skaits

202

Kopējais eksmatrikulēto bez izglītības vai profesionālās kvalifikācijas

dokumenta ieguves skaits

250

Izglītības ieguvi koledžas studiju programmās pārtraukušo skaits

100

No profesionālās vidējās izglītības programmām atskaitīto audzēkņu

skaits

150

Koledžas studiju programmu absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā

72 %

Koledžas studiju programmu absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas

augstākā līmenī

18 %

47

Profesionālās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri strādā profesijā

54 %

Profesionālās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri turpina studijas

augstākā līmenī

38 %

t.sk. RTK

22 %

3.2. RTK vīzija 2020.gadā

2020.gadā RTK būs kļuvusi par vadošo profesionālās tehniskās izglītības iestādi, kas

īsteno 1.līmeņa augstākās profesionālās (koledžas) izglītības un vidējās profesionālās izglītības

programmas. Mērķtiecīgi īstenotā virzība uz akadēmisko un pedagoģisko izcilību būs

rezultējusies būtiskā RTK atpazīstamības, pievilcības un prestiža pieaugumā. RTK absolventi

būs darba tirgū pieprasīti profesionāli labi sagatavoti un kvalificēti speciālisti, kuriem, līdzās

labām profesionālajām zināšanām un prasmēm raksturīgas arī izkoptas sociālās, pašizaugsmes,

kultūras un citas vispārējās kompetences.

RTK īstenos studiju un mācību programmas ne vien atbilstoši Latvijas tautsaimniecības

nozaru, to uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām, bet arī starpnozaru

un starpprofesiju programmas, tādējādi ar apsteidzošu speciālistu sagatavošanu radot

nepieciešamos priekšnoteikumu tautsaimniecības pārstrukturēšanai, industriālajai attīstībai.

Neraugoties uz nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, RTK izglītojamo skaits būs ne vien

saglabājies līdzšinējā līmenī, bet pat nedaudz audzis. Būtiski būs palielinājies to personu skaits,

kas RTK iegūst pēcdiploma profesionālo izglītību, paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju

un regulāri pilnveido iepriekš iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, paaugstina savu

konkurētspēju darba tirgū un sociālajā vidē, iesaistoties mūžizglītības programmu apguvē.

Gan pateicoties RTK īstenotajiem investīciju projektiem, gan sadarbībai un

kooperācijai ar citām izglītības iestādēm, uzņēmumiem, dažādiem sociālajiem partneriem

Latvijā un ārvalstīs, būs izdevies ievērojami attīstīt un modernizēt RTK infrastruktūru,

mūsdienīgot studiju / mācību procesa materiāli tehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu.

RTK kā profesionālās izglītības kompetences centrs būs kļuvis par tehniskās izglītības,

kultūras, sadarbības un atbalsta centru speciālistiem, uzņēmumiem, nozarēm, reģioniem, kā arī

citiem interesentiem metālapstrādes un mašīnbūves, autotransporta, enerģētikas, elektronikas,

automātikas, telekomunikāciju un datorzinātņu nozarēs; inovatīvu risinājumu un lietišķo

izstrādņu veidotāju, testētāju, aprobētāju un izplatītāju.

48

3.3. RTK stratēģijas atbilstība Latvijas viedās specializācijas

stratēģijai

RTK attīstības stratēģijas mērķis, apakšmērķi, stratēģiskās programmas un tajās ietvertās

plānotās rīcības ir izstrādātas, lai atbilstoši RTK kompetencei un iespējām RTK iesaistītos

Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – VSS) mērķa „palielināt inovācijas

kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu

tautsaimniecībā.” un uzdevuma „nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru

pārskatīšanu, investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu

rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas

konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī” īstenošanā.

Stratēģijā RTK īpaši akcentē virzību uz VSS rīcības virzienam „Izglītības sistēmas

pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai” noteiktā mērķa „veicināt indivīda

profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tai skaitā veicinot

uzņēmējspēju un radošas domāšanas attīstīšanu visos izglītības līmeņos; paaugstināt izglītības

vides kvalitāti, pilnveidojot saturu tehnoloģijas un attīstot atbilstošu infrastruktūru; kā arī

veicināt izglītības pieejamību un nodrošināt efektīvu resursu pārvaldību un attīstot

institucionālo izcilību” sasniegšanu atbilstoši RTK kompetencēm un izaugsmes iespējām.

Ņemot vērā RTK īstenotos studiju virzienus un studiju / mācību programmas, RTK

stratēģija atbilst :

- VSS noteiktajai 5.izaugsmes prioritātei „Moderna un nākotnes darba tirgus prasībām

atbilstoša izglītības sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un VSS prioritāšu

īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības

līmeņos”, kā arī ir saistīta ar VSS 1.-4.prioritātei atbilstošo tautsaimniecības izaugsmes

faktoru veicināšanu;

- šādām VSS noteiktajām viedās specializācijas jomām:

- 3.jomai „Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”;

- 4.jomai „Viedā enerģētika”;

- 5.jomai „Informācijas tehnoloģijas”;

- kā arī 1.jomai “Zināšanu ietilpīga bioekonomika”.

Deviņas no 11 RTK īstenotajām 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programmām un 10 no 11 īstenotajām profesionālās vidējās izglītības programmām atbilst

viedās specializācijas stratēģijā noteiktajām viedās specializācijas jomām:

❖ I līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas:

- Elektriskās iekārtas 41522

- Siltumenerģētika 41522

- Autotransports 41521

- Inženiermehānika (iegūstamās kvalifikācijas - mašīnbūves speciālists,

mehatroniķis) 41521

- Kokapstrāde 41543

- Informācijas tehnoloģijas 41481

- Elektronika 41523

49

- Telekomunikācijas 41523

- Aukstumtehnika 41526

❖ Profesionālās vidējās izglītības programmas:

- Enerģētika un elektrotehnika 33522011

- Programmēšana 33481031

- Datorsistēmas 33481011

- Elektronika 33523021

- Telekomunikācijas 33523031

- Autotransports 33525011

- Koka izstrādājumu izgatavošana 33543041

- Metālapstrāde 33521011

- Mehatronika 33521061

- Inženiermehānika 33521021

Tādejādi stratēģija un tajā paredzētās rīcības, kas nepieciešamas RTK attīstībai kopumā

vislielākajā mērā ir saistītas tieši ar VSS stratēģijā noteikto un STEM programmu un to

īstenošanas kvalitātes būtisku paaugstināšanu

Stratēģisko programmu izstrādē un to realizācijas plānošanā ņemtas vērā iespējas, kādas

stratēģijas termiņa ietvaros var dot RTK iesaistīšanās programmās:

SAM 8.1.4. "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā

medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās", tostarp - plānojot un veicot

darbības, kas atbilst Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumi Nr. 533 18.punktā

noteiktajam;

− SAM 8.2.1. “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu

koplietošanu”;

− SAM 8.2.2. “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās

specializācijas jomās”;

− SAM 8.2.3. ”Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”;

− SAM 8.5.3. ”Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā

personāla profesionālās kompetences pilnveidi”;

− SAM 8.5.1. ”Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to

dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā";

- SAM 8.4.1. "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci";

− kā arī citās programmās, kuru mērķievirzes atbilst stratēģijas programmās noteiktajām, un

līdzdalības nosacījumi dod iespēju tajās iesaistīties RTK.

Septiņu Latvijas tautsaimniecības nozaru profesionālās asociācijas un / vai nozaru

ekspertu padomes ir izvērtējušas RTK stratēģiju un izteikušas atbalstu RTK līdzdalībai SAM

projektos25

25 Skat. 9.pielikumu

50

IV. STRATE G ISKA S PROGRAMMAS

4.1. Attīstības stratēģijas programmu struktūra

• Programmas mērķis: paaugstināt RTKīstenotās izglītības kvalitāti undaudzveidīgot izglītības piedāvājumuatbilstoši profesionālās izglītībasattīstības mērķievirzēm, tautsaimniecībasnozaru, to uzņēmumu un reģionuesošajām un perspektīvajām vajadzībām

Stratēģiskā programma 1

STUDIJU UN MĀCĪBU

PROGRAMMU ATTĪSTĪBA

• Programmas mērķis: pilnveidotsadarbību ar sociālajiem partneriem, lainodrošinātu RTK efektīvu un rezultatīvudarbību atbilstoši profesionālās izglītībasattīstības mērķievirzēm, tautsaimniecībasnozaru, to uzņēmumu un reģionuesošajām un perspektīvajām vajadzībām

Stratēģiskā programma 2

SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM

• Programmas mērķis: paaugstināt RTKkā kvalitatīvas un perspektīvas armūsdienīgu vides infrastruktūru,nepieciešamajiem cilvēkresursiem unmūsdienīgu infrastruktūru nodrošināta,kvalitatīvi pārvaldīta profesionālāsizglītības kompetences centra unizglītības iestādes atpazīstamību unpievilcību

Stratēģiskā programma 3

INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA

51

4.2. Stratēģiskā programma 1

STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA

Problēmsituācija

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, arī turpmāk

samazināsies potenciālais izglītojamo, t.sk. profesionālās izglītības ieguvēju skaits. Tajā pat

laikā darba tirgus pieprasījuma prognozes, izglītības attīstības mērķievirzes aktualizē

nepieciešamību pēc arvien lielāka profesionālo izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvara, īpaši –

tehniskajās profesijās. Arī ekonomiskā situācija kopsakarā ar tehnoloģiju straujo attīstību un

mainību prasa optimizēt studiju / mācību procesu un programmas, lai tautsaimniecību

nodrošinātu ar atbilstošiem speciālistiem, turklāt, ņemot vērā ierobežotas budžeta iespējas.

Daudzas tehniskās zināšanas un prasmes pārvar esošās profesiju robežas. Specialitātes

arvien vairāk pārklājas un pat saplūst vienā. Būtisku nozīmi iegūst ne vien strādājošo

profesionālās kompetences, bet arī daudzveidīgas sociālās kompetences viņu kopdarbībā

uzņēmuma ietvaros, sarežģītu darbu veikšanai grupās, uzņēmuma saskarsmē ar klientiem un

sadarbības partneriem, pieaug to nozīme darbam starptautiskā vidē. Tas prasa pārskatīt un

apsteidzoši atjaunot izglītības piedāvājumu.

Kvalitatīvai profesionālu speciālistu sagatavošanai nepieciešama ne vien zināšanu un

prasmju apguve izglītības iestādē, bet arvien dziļāka un sistemātiska viņu integrēšanās

reālajās darba vietās un reālajos darba procesos jau izglītības ieguves laikā. Pašreizējā

īslaicīgo prakšu sistēma nav efektīva ne no izglītojamo, ne prakses iespējas sniedzošā

uzņēmuma viedokļa.

Dinamiskas izmaiņas tautsaimniecībā un darba tirgū pieprasa darbinieku iegūtās izglītības

un profesionālās kvalifikācijas regulāru atjaunošanu, padziļināšanu un arī iespējami ātru un

rezultatīvu pārkvalifikāciju. To iespējams nodrošināt tikai ar efektīvu elastīgu un apsteidzošu

mūžizglītības piedāvājumu.

Programmas mērķis

Paaugstināt RTK īstenotās izglītības kvalitāti un daudzveidīgot izglītības piedāvājumu

atbilstoši profesionālās izglītības attīstības mērķievirzēm, tautsaimniecības nozaru, to

uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām

Programmas mērķa īstenošanas rezultāts

• Studiju un mācību programmas optimizētas atbilstoši tautsaimniecības nozaru un

uzņēmumu vajadzībām, attīstības perspektīvām, un saskaņā ar augsti kvalitatīva

profesionālās izglītības piedāvājuma kritērijiem

• Paaugstināta izglītojamo praktiskā sagatavotība darbam profesijā atbilstoši nozaru

vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, studiju / mācību programmu

apguves procesā ieviesti darba vidē balstītas izglītības elementi

52

• Tautsaimniecības nozarēs strādājošie un citi interesenti var iegūt mūsdienīgu

mūžizglītību; nodrošināta RTK kā profesionālās izglītības kompetences centra

darbība profesionālās izglītības satura, metodikas un profesionālās izglītības

pedagogu kvalifikācijas pilnveidē

4.2.1. Apakšprogramma 1. Studiju un mācību programmu optimizācija

Apakšmērķis

Optimizēt studiju / mācību programmas atbilstoši tautsaimniecības nozaru un

uzņēmumu vajadzībām, attīstības perspektīvām, un saskaņā augsti kvalitatīva

profesionālās izglītības piedāvājuma kritērijiem

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Izstrādātas un ieviestas studiju / mācību programmas (vai atbilstoši papildināts esošo

programmu saturs), kas nodrošina tautsaimniecības nozaru perspektīvās vajadzības un

pieprasījumu

• Studiju \ mācību programmās ieviesti un studiju / mācību procesā īstenoti modulārās

izglītības principi un darba vidē balstītas izglītības elementi

• Ieviesta elastīgāka pieprasījumam atbilstoša studiju / mācību apguves sistēma

Rīcības

1.1. Veikt visu studiju / mācību programmu

auditu un izvērtējumu pēc to satura un

kvalifikācijas mērķa

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.2. Identificēt Latvijas tautsaimniecībai

perspektīvas nozares un / vai apakšnozares, un

sadarbībā ar ieinteresētajiem partneriem izstrādāt

jaunas nozaru un / vai starpnozaru studiju /

mācību programmas vai aktualizēt esošo

programmu saturu un to īstenošanas plānu

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.3. Pilnveidot studiju / mācību programmas

atbilstoši modulārās izglītības principiem

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

1.1.4. Identificēt visām vai vairākām

specialitātēm nepieciešamās profesionālās

20 14 15 16 17 18 19 20

53

kompetences un kopīgos moduļus to attīstīšanai,

un izstrādāt atbilstošas moduļu programmas

1.1.5. Izstrādāt unificētus studiju / mācību kursus

dažādu specialitāšu izglītojamiem, t.sk. – par

radniecīgām specialitātēm nepieciešamajām

zināšanām, prasmēm un kompetencēm

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

1.1.6. Optimizēt studiju / mācību moduļus un /

vai kursus, lai nodrošinātu to apguvi lielākās

grupās un / vai vienlaikus dažādu specialitāšu

izglītojamiem

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.7. Pilnveidot kvalifikācijas darbu, kursa

darbu un pētniecisko darbu saturu atbilstoši

uzņēmumu vajadzībām un balstoties uz prakšu

laikā gūto pieredzi, lai 2020.g. vismaz 60%

studentu pētnieciskajos darbos izstrādātu

konkrētiem nozaru uzņēmumiem aktuālas tēmas

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.8. Izstrādāt pirmsstudiju / pirmsmācību vai

izlīdzinošos moduļus reflektantiem, lai

nodrošinātu viņu kvalitatīvu sagatavošanos

studiju / mācību uzsākšanai RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.9. Pilnveidot studiju / mācību kursu saturu

atbilstoši kompetencēs balstītās izglītības

principiem.

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.10. Izstrādāt un ieviest studiju / mācību

kvalitātes vadības sistēmas moduli akadēmiskās

ētikas standartu nodrošināšanai, tostarp –

plaģiātisma novēršanai.

20 14 15 16 17 18 19 20

1.1.11. Pilnveidot studiju kvalitātes novērtēšanas

un kontroles sistēmu un tās darbības mehānismu,

lai līdz 2020.g. 1,5 reizes (salīdzinot ar 2013.g.)

samazinātu nepietiekamu vērtējumu un

neattaisnotu kavējumu dēļ no mācībām atskaitīto

audzēkņu īpatsvaru un par 10% paaugstinātu to

audzēkņu īpatsvaru, kas profesionālās

kvalifikācijas eksāmenos ieguvuši vismaz labu

(7 balles) vērtējumu

20 14 15 16 17 18 19 20

54

4.2.2. Apakšprogramma 2. Praktiskās izglītības un prakšu organizācija

Apakšmērķis

Paaugstināt izglītojamo praktisko sagatavotību darbam profesijā atbilstoši nozaru

vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim, ieviest darba vidē balstītās

izglītības elementus studiju / mācību programmu apguves procesā

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Studiju / mācību programmu apguves procesā palielināts prakses un praktisko nodarbību

īpatsvars

• Visiem izglītojamiem nodrošinātas studiju / mācību programmu un darba tirgus prasībām

atbilstošas prakses vietas

• Prakses vadītāji uzņēmumos saņem tiem nepieciešamo pedagoģisko un metodisko

atbalstu

Rīcības

1.2.1. Izveidot prakses sniedzēju uzņēmumu

tīklu un publiskot RTK interneta vietnē

informāciju par uzņēmumiem, kuros RTK

izglītojamiem notiek praktiskās mācības un / vai

prakse

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

1.2.2. Izstrādāt un slēgt līgumus ar sociālajiem

partneriem, lai palielinātu to lomu praktiskajā

izglītībā un prakšu organizācijā

20 14 15 16 17 18 19 20

1.2.3. Izstrādāt prakses sniedzēju auditēšanas un

prakses monitoringa sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

1.2.4. Apkopot un popularizēt labās prakses

piemērus un pieredzi prakšu organizācijā un

popularizēt RTK interneta vietnē

20 14 15 16 17 18 19 20

1.2.5. Optimizēt un saskaņot ar prakšu

sniedzējiem mācību prakšu grafiku, lai 2020.g.

praktikantu plūsmas būtu vienmērīgi izkliedētas

visā studiju / mācību gada laikā

20 14 15 16 17 18 19 20

55

1.2.6. Izstrādāt rokasgrāmatu un sniegt atbalstu

prakses vadītājiem uzņēmumos pedagoģiskajos

un metodiskajos jautājumos

20 14 15 16 17 18 19 20

1.2.7. Ieviest studiju / mācību procesā darba vidē

balstītas izglītības sistēmas elementus

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

4.2.3. Apakšprogramma 3. Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības

pilnveidei26

Apakšmērķis

Tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem un citiem interesentiem piedāvāt iespējas

iegūt mūsdienīgu mūžizglītību; nodrošināt RTK kā profesionālās izglītības

kompetences centra darbību profesionālās izglītības satura, metodikas un

profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācijas pilnveidē

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Izstrādātas un īstenotas profesionālās tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas

pilnveides programmas tautsaimniecības nozaru uzņēmumos strādājošajiem un citu

mērķgrupu interesentiem

• Nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences novērtēšana visās RTK

īstenotajās studiju \ mācību programmās

• Profesionālās izglītības pedagogiem un uzņēmumos strādājošiem speciālistiem

nodrošināts pedagoģiskais, metodiskais un organizatoriskais atbalsts profesionālās

kompetences pilnveide

Rīcības

1.3.1. Izstrādāt jaunus vai aktualizēt esošos

profesiju standartus un profesionālās

kvalifikācijas prasības vai iniciēt to pilnveidi

atbilstoši nacionālās kvalifikācijas

ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā saistībā

ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras modeli

20 14 15 16 17 18 19 20

26 Skat arī 7.pielikumu

56

1.3.2. Sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba

devējiem izstrādāt darba tirgus pieprasījumam

atbilstošas profesionālās tālākizglītības un

profesionālās kvalifikācijas pilnveides

programmas tautsaimniecības nozarēs

strādājošajiem un potenciālajiem darbiniekiem

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.3. Nodrošināt iespēju apgūt atsevišķus

studiju / mācību kursus un / vai moduļus visiem

interesentiem (klausītājiem)

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.4. Nodrošināt pedagoģisko un metodisko

atbalstu uzņēmumos strādājošiem kompetentiem

speciālistiem mācību, mentoringa un moderāciju

īstenošanai uz vietas uzņēmumos

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.5. Izstrādāt profesionālās izglītības pedagogu

tālākizglītības un / vai profesionālās pilnveides

programmas par aktuāliem arodpedagoģijas

jautājumiem, t.sk. pedagoģiskās un metodiskās

kompetences pilnveidi un jaunāko tehnoloģiju

izmantošanu studiju / mācību procesā

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.6. Organizēt profesionālās izglītības

pedagogu pieredzes apmaiņu un stažēšanos

Latvijā un ārvalstīs (atbilstoši RTK profilam un

sadarbībā ar nozaru asociācijām)

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.7. Izstrādāt rīcības programmu RTK profilam

atbilstošu pasākumu (semināru, konferenču,

konkursu, olimpiāžu, metodisko pasākumu

u.tml.) organizēšanai profesionālās izglītības

pedagogiem, profesionālās izglītības iestāžu

audzēkņiem, kā arī citiem interesentiem

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.8. Līdz 2020.g. nodrošināt ārpus formālās

izglītības iegūtās kompetences novērtēšanu visās

RTK īstenotajās studiju / mācību programmās

20 14 15 16 17 18 19 20

1.3.9. RTK tīmekļa vietnē izveidot sadaļu, kurā

izglītojamiem un nozaru speciālistiem pieejami

RTK profilam atbilstoši mācību un metodiskie

materiāli

20 14 15 16 17 18 19 20

57

1.3.10. Izstrādāt metodiku karjeras pārvaldības

prasmju apguvei un atbilstošas nodarbinātības

izvēlei

20 14 15 16 17 18 19 20

4.3. Stratēģiskā programma 2

SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEM27

Problēmsituācija

RTK, īstenojot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (4.profesionālās

kvalifikācijas līmenis) un profesionālās vidējās izglītības programmas (3.profesionālās

kvalifikācijas līmenis), kā arī īstenojot profesionālās izglītības kompetences centra funkcijas,

atrodas starpniekpozīcijā starp tehniskajām universitātēm un vispārējām un profesionālajām

vidusskolām. Šī situācija prasa īpaši ciešu un izvērstu sadarbību ar citām izglītības iestādēm

gan studiju / mācību programmu īstenošanā, gan pedagogu apmaiņā, gan mācību, metodiskās

un materiāli tehniskās bāzes izmantošanā un citos jautājumos.

Lai varētu sagatavot Latvijas tautsaimniecībai aktuāli un perspektīvi nepieciešamus

speciālistus, ir jāpārzina situācija tautsaimniecības nozarēs un uzņēmumos. Izveidojusies

sadarbība tam ir labs pamats. Tā padziļināma un paplašināma, lai sadarbības rezultātā varētu

mobilizēt RTK trūkstošos resursus.

RTK pašai ir kompetences, kas var tikt efektīvi izmantotas ārpus studiju / mācību darba

ietvariem. Tas ļauj sniegt papildus pakalpojumus nozarēm, to uzņēmumiem un reģioniem,

būt soli priekšā nozarēm būtiskas informācijas ieguvē, apstrādē, izvērtēšanā un analīzē.

Vairākās nozarēs biznesa aktivitātes ir reģionāli izkliedētas. Vienlaikus daudzi potenciālie

izglītojamie dažādu apstākļu dēļ nevar izglītoties Rīgā, taču labprāt to darītu savas

dzīvesvietas tuvumā. Reģionālās izglītības iestādes ne vienmēr piedāvā reģionu

uzņēmumiem konkurētspējīgas un aktuālas programmas to vajadzību nodrošināšanai pēc

kvalificētiem speciālistiem. Tādēļ izvērstāka sadarbība ar pašvaldībām un uzņēmumiem

reģionos, RTK klātbūtnes palielināšana reģionos veicinātu reģionālo attīstību.

Programmas mērķis

Pilnveidot sadarbību ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu RTK kā profesionālās

izglītības kompetences centra un izglītības iestādes efektīvu un rezultatīvu darbību

atbilstoši profesionālās izglītības attīstības mērķievirzēm, tautsaimniecības nozaru, to

uzņēmumu un reģionu esošajām un perspektīvajām vajadzībām

Programmas mērķa īstenošanas rezultāts

27 RTK internacionalizācijas stratēģisko plānu sk. 6.pielikumā

58

• Padziļināta un izvērsta sadarbība ar citām izglītības iestādēm studiju / mācību

programmu īstenošanā, pedagogu apmaiņā, mācību, metodiskās un materiāli

tehniskās bāzes izmantošanā

• Padziļināta un paplašināta RTK un uzņēmumu abpusēji ieinteresēta sadarbība

• Abpusēji ieinteresētā sadarbībā paaugstināta RTK klātbūtne reģionos un līdzdalība

aktuālu reģionālās attīstības problēmu risināšanā

4.3.1. Apakšprogramma 1. Sadarbība ar izglītības iestādēm28

Apakšmērķis

Padziļināt un izvērst sadarbību ar citām izglītības iestādēm studiju \ mācību

programmu īstenošanā, pedagogu apmaiņā, mācību, metodiskās un materiāli tehniskās

bāzes izmantošanā

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Studiju / mācību programmas saskaņotas ar izglītības iestādēm, kas īsteno līdzīgas

studiju / mācību programmas; nodrošināta jau apgūtu kursu un moduļu apguves rezultātu

atzīšana citās izglītības iestādēs

• Tiek īstenota profesionālās izglītības pedagogu apmaiņas programma starp izglītības

iestādēm Latvijā un ārvalstīs

• Izveidota kooperatīvās sadarbības sistēma ar citām profesionālās izglītības iestādēm

Rīcības

2.1.1. Studiju / mācību programmas saskaņot ar

citām izglītības iestādēm, kas īsteno līdzīgas

izglītības programmas, lai paaugstinātu dažādās

izglītības iestādēs īstenoto viena profila izglītības

programmu satura atbilstību un nodrošinātu jau

apgūtu līdzvērtīgu studiju / mācību moduļu un

kursu apguves rezultātu atzīšanu

20 14 15 16 17 18 19 20

2.1.2. Izstrādāt studiju / mācību programmas, kas

tiks īstenotas kopīgi ar citām augstākās vai

vidējās profesionālās izglītības iestādēm

20 14 15 16 17 18 19 20

2.1.3. Izveidot kooperatīvās sadarbības sistēmu

ar citām profesionālās izglītības iestādēm

20 14 15 16 17 18 19 20

28 Sk. arī 5.pielikumu

59

kopīgai mācību, metodiskās un materiāli

tehniskās bāzes izmantošanai

2.1.4. Sadarbībā ar bērnu tehniskās jaunrades

institūcijām iesaistīt RTK mācībspēkus un

izglītojamos skolēnu tehniskās jaunrades

praktisko nodarbību vadīšanā

20 14 15 16 17 18 19 20

4.3.2. Apakšprogramma 2. Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem

Apakšmērķis

Padziļināt un paplašināt RTK un uzņēmumu abpusēji ieinteresētu sadarbību

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Uzņēmumu pārstāvji iesaistīti studiju / mācību procesā, Valsts eksaminācijas komisiju

darbā, kvalifikācijas darbu izstrādē

• Studiju / mācību procesa nodrošināšanā iesaistīti un tiek efektīvāk izmantoti nozaru

asociāciju un uzņēmumu resursi

• Sadarbībā ar nozarēm un uzņēmumiem tiek īstenots regulārs darba tirgus monitorings,

izstrādāti un izplatīti tehniski izglītojoši materiāli, pētītas reāliem uzņēmumiem aktuālas

problēmas un modelēti to risinājumi

Rīcības

2.2.1. Sadarbībā ar nozaru asociācijām, LDDK

un LTRK izveidot sistēmu savlaicīgai RTK

darbībai aktuālai nozaru vajadzību un jaunu

tendenču identificēšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

2.2.2. Izveidot tehnisko nozaru darba tirgus

monitoringa sistēmu, kas ļautu RTK elastīgi

reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, kā arī izstrādāt

priekšlikumus pasākumiem darba tirgus

pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara

saglabāšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

2.2.3. Sadarbībā ar nozarēm un uzņēmumiem

izstrādāt un izplatīt tehniski izglītojošus

materiālus (par darba drošību, elektrodrošību,

autoapkopi, elektroniskās aparatūras

20 14 15 16 17 18 19 20

60

apkalpošanu un ekspluatāciju, datortehnikas

ekspluatāciju un apkopi u.tml.)

2.2.4. Iesaistīt uzņēmumu pārstāvjus Valsts

Eksaminācijas komisiju darbā un kvalifikācijas

darbu izstrādes procesā sākot no tēmas izvēles un

apstiprināšanas līdz aizstāvēšanai

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

2.2.5. Izveidot labākās pieredzes, ko izglītojamie

un pedagogi guvuši uzņēmumos, informatīvo

bāzi un publiskot to RTK tīmekļa vietnē

20 14 15 16 17 18 19 20

2.2.6. Izveidot datu bāzi par nozaru

profesionāļiem, kuri spēj un ir gatavi iesaistīties

studiju / mācību procesā (kā vieslektori,

diskusiju dalībnieki, pētniecisko izstrādņu

vadītāji, eksperti u. tml.)

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

2.2.7. Apzināt nozaru un uzņēmu iespējas un

vēlmi sadarboties ar RTK uzņēmumu materiāli

tehniskās bāzes kopīgā izmantošanā un izstrādāt

programmu tās efektīvai izmantošanai studiju /

mācību procesā

20 14 15 16 17 18 19 20

2.2.8. Kopīgi ar ieinteresētājām nozarēm

izveidot ekspertu paneli un pastāvīgās darba

grupas profesiju standartu un tehnisko standartu

izstrādei, izvērtēšanai un aktualizācijai

20 14 15 16 17 18 19 20

4.3.3. Apakšprogramma 3. Sadarbība reģionos

Apakšmērķis

Abpusēji ieinteresētā sadarbībā paaugstināt RTK klātbūtni reģionos un līdzdalību

aktuālu reģionālās attīstības problēmu risināšanā

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Identificētas nozaru un to uzņēmumu reģionālās vajadzības un intereses, pieprasījums

pēc RTK īstenotajām studiju / mācību programmām

• Izstrādātas reģionālas mācību programmas un tās īstenotas kā RTK mītnesvietā, tā uz

vietas reģionos

61

• Izveidota sadarbība ar reģionu izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citiem reģionālajiem

partneriem kopīgai izglītojošai darbībai, kooperētai materiāli tehniskā nodrošinājuma

izmantošanai un vienotas materiāli tehniskās bāzes izveidei

Rīcības

2.3.1. Sadarbībā ar nozaru asociācijām un

plānošanas reģioniem identificēt RTK darbībai

aktuālas nozaru, to uzņēmumu reģionālās

vajadzības, intereses un reģionālos sadarbības

partnerus

20 14 15 16 17 18 19 20

2.3.2. Izvērtēt pieprasījumu pēc RTK

īstenotājām studiju programmām un izveidot

reģionālās filiāles un / vai īstenot RTK studiju

programmu daļu profesionālās izglītības iestādēs

vai uz to bāzes reģionos

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

2.3.3. Izveidot RTK filiāli Liepājā un piedāvāt

apguvei vismaz 3 studiju programmas

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

2.3.4. Izstrādāt ar RTK programmām saistītas

reģionālas studiju / mācību programmas

atbilstoši sadarbības partneru sagatavotības un

nodrošinājuma līmenim un / vai mācību

programmas, kuru īstenošana daļēji notiek uz

vietas reģionos, daļēji – Rīgā

20 14 15 16 17 18 19 20

2.3.5. Izstrādāt modeli reģionos strādājošo

uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes

izmantošanai RTK studiju \ mācību procesā (uz

sadarbības pamatiem)

20 14 15 16 17 18 19 20

2.3.6. Izstrādāt modeli apvienotu mācību centru

un / vai vienotu tehnisko bāžu veidošanai

reģionos, lai tajos esošās izglītības iestādes

varētu kopīgi izmantot mācību tehniskos

līdzekļus un materiālus (kas atsevišķām

izglītības iestādēm nav pilnvērtīgi izmantojami),

kvalitatīvāk īstenot atsevišķus mācību moduļus,

kursus un interešu nodarbības skolēniem

20 14 15 16 17 18 19 20

62

2.3.7. Aktualizēt RTK filiālēs studējošo

kvalifikācijas darbu tematiku, lai 2020.gadā

vismaz 70% kvalifikācijas darbu būtu izstrādāti

par reģionu uzņēmumiem un pašvaldībām

aktuāliem tematiem, kā arī veikt lietišķos

pētījumus un izstrādnes pēc reģionu uzņēmumu

un pašvaldību pasūtījuma

20 14 15 16 17 18 19 20

4.4. Stratēģiskā programma 3

INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA

Problēmsituācija

RTK īsteno studiju \ mācību programmas galvenokārt tehniskajās specialitātes, kuru

kvalitatīva realizācija nav iespējama bez mūsdienīgas materiāli tehniskās bāzes, kuras

pašlaik nav visām programmām un apakšprogrammām, jo lielākā daļa no tām ir saistītas ar

speciālistu sagatavošanu tautsaimniecības nozarēm, kurās notiek īpaši strauja tehnoloģiju

attīstība, turklāt - tehniskajām specialitātēm izmantoto iekārtu un ierīču izmaksas ir augstas.

Arī jaunveidojamām studiju / mācību programmām savlaicīgi jānodrošina mūsdienīga, nereti

pat inovatīva materiāli tehniskā bāze, infrastruktūra un atbilstoša studiju / mācību vide.

RTK strādā kompetenti pedagogi, kuri regulāri paaugstina savu kvalifikāciju. Taču ne

vienmēr viņu profesionālajai izaugsmei, kā arī jaunu perspektīvu mācībspēku, kvalificētu

nozaru speciālistu piesaistei ir pietiekama motivācija un atbalsts. Mērķtiecīga cilvēkresursu

attīstība ļautu atrisināt daudzas pašreizējās problēmas un novērst perspektīvos riskus.

RTK pārvaldība ir atbilstoša RTK funkciju īstenošanai. Pārvaldības procesos, tostarp – ar

RTK attīstību saistošu lēmumu izstrādē un pieņemšanā, piedalās darba devēju organizāciju,

tehnisko augstskolu pārstāvji, kā arī izglītojamie. Tajā pat laikā RTK pārvaldības sistēma

nav optimizēta atbilstoši mūsdienu informatīvās sabiedrības pārvaldības praksei un aktuālai

nepieciešamībai, ko var panākt, ieviešot vadības informatīvo sistēmu.

RTK izglītojamo skaits ilgstoši stagnē un pēdējā laikā pat samazinās. Daļēji tas skaidrojams

ne vien ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar profesionālās izglītības prestižu, kā arī lielas

daļas vispārizglītojošo skolu absolventu nesagatavotību tādu izglītības programmu apguvei,

kurās nepieciešamas labas zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs. Kaut gan RTK

absolventiem ir labas perspektīvas darba tirgū, RTK atpazīstamība nav pietiekama, lai

piesaistītu potenciālos izglītojamos. Tādēļ aktīva komunikācija ar sabiedrību, popularizējot

RTK, tehnisko izglītību un profesionālo izglītību vispār, ir nepieciešama komponente RTK

institucionālajā attīstībā.

Programmas mērķis

Paaugstināt RTK kā kvalitatīvas un perspektīvas ar mūsdienīgu vides infrastruktūru,

nepieciešamajiem cilvēkresursiem un mūsdienīgu infrastruktūru nodrošināta,

63

kvalitatīvi pārvaldīta profesionālās izglītības kompetences centra un izglītības iestādes

atpazīstamību un pievilcību

Programmas mērķa īstenošanas rezultāts

• Izveidota mūsdienīga vides infrastruktūra; studiju / mācību process nodrošināts ar

nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi

• Kvalitatīvu studiju / mācību procesu nodrošina kompetenti, motivēti mācībspēki,

kuri regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju

• Pieaudzis profesionālās tehniskās izglītības ieguvē iesaistīto jauniešu īpatsvars, RTK

atpazīstamība kā izglītības iestāde, kas nodrošina kvalitatīvas un perspektīvas

izglītības ieguvi

4.4.1. Apakšprogramma 1. Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze

Apakšmērķis

Izveidot mūsdienīgu vides infrastruktūru un nodrošināt studiju / mācību procesu ar

nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Sakārtota un modernizēta RTK vides infrastruktūra

• Studiju / mācību procesā ieviesti un tiek plaši izmantoti mūsdienīgi tehnoloģiskie un

tehniskie risinājumi

• RTK savas materiāli tehniskās bāzes attīstībai piesaistījusi finansējumu no Eiropas

Savienības struktūrfondiem, citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, kā arī vietējiem

sadarbības partneriem un donoriem

- Rīcības29

3.1.1. Izveidot centralizēti koordinētu un lokāli

organizētu RTK materiāli tehniskās bāzes

attīstības sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.1.2. Izstrādāt RTK vides infrastruktūras

pilnveides ilgtermiņa plānu un tā aktualizācijas

sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

29Sīkāk skat. 4.pielikumā

64

3.1.3. Izstrādāt vidēja termiņa (līdz 2020.g)

rīcības plānu RTK vides pieejamības uzlabošanai

personām ar funkcionāliem traucējumiem

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.1.4. Izstrādāt un īstenot projektu attālinātu

risinājumu pielietojumiem studiju / mācību

procesā (ražošanas objektos izvietotas web-

kameras, videokonferenču tehnoloģijas, uz

skype bāzētas komunikācijas u.tml.)

20 14 15 16 17 18 19 20

3.1.5. Izstrādāt sadarbības noteikumus, kas

paredz kārtību, kādā uzņēmumi var tieši atbalstīt

RTK materiāli tehniskās bāzes attīstību, tostarp -

uzņēmumu materiāli tehniskās bāzes

izmantošanas kārtību RTK studiju / mācību

procesā

20 14 15 16 17 18 19 20

3.1.6. Uzlabot RTK bibliotēkas funkcionāli-

estētisko un sanitāri-higiēnisko vidi

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.1.7. Izstrādāt projektu STEM izglītības

programmu modernizācijai nepieciešamo RTK

infrastruktūras objektu un materiāli tehniskā

nodrošinājuma attīstībai, piesaistot Eiropas

struktūrfondu līdzekļus

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.1.8. Izstrādāt projektu dienesta viesnīcas vides

un saimnieciskās darbības sakārtošanai un

uzlabošanai; dienesta viesnīcu darbības

attīstīšanai un paplašināšanai un / vai sadarbībai

ar šādu pakalpojumu sniedzējiem

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.1.9. Īstenot ES fondu projektu STEM izglītības

programmu modernizācijai nepieciešamās RTK

infrastruktūras attīstībai

20 14 15 16 17 18 19 20

3.1.10. Īstenot ES fondu projektu STEM

izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo

iekārtu, aparatūras, instrumentu, materiālu un

inventāra iegādei un modernizācijai

20 14 15 16 17 18 19 20

3.1.11. Papildināt RTK bibliotēkas fondus ar

STEM izglītības programmu īstenošanai

nepieciešamo aktuālo mācību u.c. literatūru

20 14 15 16 17 18 19 20

65

3.1.12. Paaugstināt RTK infrastruktūras objektu

energoefektivitāti (ES fondu un citu finanšu

instrumentu projektu ietvaros).30

20 14 15 16 17 18 19 20

4.4.2. Apakšprogramma 2. Cilvēkresursi

Apakšmērķis

Īstenot cilvēkresursu attīstības programmu, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvu studiju /

mācību procesu īsteno kompetenti, motivēti, uz regulāru kvalifikācijas pilnveidi

orientēti mācībspēki

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Izveidota un darbojas RTK mācībspēku pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtēšanas un

motivēšanas sistēma

• Katrs RTK pedagogs un administratīvais darbinieks regulāri pilnveido savu pedagoģisko

kvalifikāciju un attīsta profesionālās kompetences, piedalās pētnieciskajā darbā, lietišķo

izstrādņu veidošanā un citos projektos

• RTK darbinieki apguvuši prasmes strādāt ar viņa profesionālo pienākumu izpildei

nepieciešamajām jaunākajām informācijas tehnoloģijām, mūsdienīgām mācību

tehnoloģijām

Rīcības

3.2.1. Izstrādāt pedagogu darba samaksas

pilnveides kritērijus atbilstoši pedagoģiskā darba

kvalitātes izvērtējuma rezultātiem

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.2.2. Izstrādāt un ieviest mācībspēku un

administratīvo darbinieku kvalifikācijas celšanas

plānošanas un atbalsta sistēmu

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.2.3. Nodrošināt, lai 2020.g. katrs RTK

pedagogs un darbinieks būtu iesaistīts

profesionālās kvalifikācijas pilnveidē (dažādās

organizētās formās un pašmācībā) Latvijā,

ārvalstīs vai uz vietas RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

3.2.4. Izstrādāt vadlīnijas jaunu kvalificētu

pedagogu, t.sk. spējīgāko 1.līmeņa augstākās

20 14 15 16 17 18 19 20

30 Sīkāk sk. 4.pielikuma tabulu P4.2.

66

profesionālās (koledžas) izglītības programmu

absolventu, iesaistei darbā RTK

3.2.6. Intensificēt RTK pedagogu un

administratīvo darbinieku aktīvu dalību ESF,

ERASMUS+ un citās programmās, lai līdz

2020.g. palielinātu šādās programmās aktīvi

iesaistītā personāla skaitu 1,5 reizes (salīdzinot ar

2013.g.)

20 14 15 16 17 18 19 20

3.2.7. Nodrošināt katru jauno pedagogu ar

pieredzējuša pedagoga – mentora atbalstu

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.2.9. Izstrādāt un ieviest RTK pedagogu

motivācijas un atbalsta sistēmu studijām

doktorantūrā un / vai maģistrantūrā

20 14 15 16 17 18 19 20

3.2.10. Līdz 2020.g. iesaistīt visus RTK

pedagogus pētnieciskajā darbā un / vai inovatīvu

lietišķo izstrādņu veidošanā (nozaru

uzņēmumiem, reģioniem, citām izglītības

iestādēm)

20 14 15 16 17 18 19 20

3.2.11. Izveidot pedagogu un administratīvo

darbinieku regulāras stažēšanās sistēmu nozaru

uzņēmumos vai citās institūcijās, Latvijas un

ārvalstu izglītības iestādēs

20 14 15 16 17 18 19 20

4.4.3. Apakšprogramma 3. Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību

Apakšmērķis

Paaugstināt RTK kā kvalitatīvas un perspektīvas izglītības iestādes atpazīstamību un

pievilcību, RTK pārvaldības kvalitāti, tehniskās izglītības prestižu un profesionālās

izglītības ieguvē iesaistīto jauniešu īpatsvaru

Apakšmērķa īstenošanas plānotais rezultāts

• Pilnveidota RTK pārvaldība, tiek ieviesta un attīsta vadības informatīvā sistēma

• Tiek īstenota aktīva izvērsta sabiedrisko attiecību darbība, lai popularizētu tehnisko

izglītību un RTK kā izglītības iestādi ar kvalitatīvu studiju / mācību piedāvājumu un

67

labām tās absolventu perspektīvām darba tirgū, izglītības turpināšanā un atbildīgu

sabiedrības locekli, tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu sadarbības partneri

• Komunikācijā ar sabiedrību iesaistīti kā RTK mācībspēki un darbinieki, tā studenti un

audzēkņi

Rīcības

3.3.1. Izstrādāt RTK vadības informatīvās

sistēmas projektu un ieviešanas plānu

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.2. Izstrādāt un ieviests RTK studiju / mācību

procesa kvalitātes vadības sistēmu (vadības

informatīvās sistēmas komponenti)

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.3. Aktualizēt un publiskot RTK interneta

vietnē RTK izglītojamiem un mācībspēkiem

nepieciešamo studiju / mācību dokumentu

veidlapas

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.4. Izstrādāt vidēja termiņa rīcības plānu RTK

finansējuma apjoma palielināšanai un finanšu

avotu daudzveidīgošanai atbilstoši augstākās

izglītības trīs pīlāru finansēšanas modelim

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.5. Izvērtēt RTK finanšu līdzekļu

izmantošanas efektivitāti un rezultativitāti, t.sk.

finanšu pārvaldības procesus, RTK īstenoto

studiju virzienu un studiju / mācību programmu

īstenošanas, RTK darbības un uzturēšanas

efektivitāti, un izstrādāt uz rezultātiem balstītu

RTK izmaksu struktūras un finanšu pārvaldības

pilnveides modeli.

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.6. Pilnveidot visu RTK mācībspēku

pedagoģiskā darba kvalitātes regulāras

izvērtēšanas sistēmu, ņemot vērā studiju /

mācību darba rezultātus, profesionālās

kompetences pilnveidi, pētnieciskās un

inovatīvās aktivitātes, studentu / audzēkņu

vērtējumus u.c. faktorus

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.3.7. Optimizēt RTK informatīvās struktūras

darbību, nodrošinot regulāru RTK viedokļu

20 14 15 16 17 18 19 20

68

paušanu plašā komunikāciju telpā par tehniskiem

un profesionālās izglītības jautājumiem

3.3.8. Intensificēt RTK studentu un audzēkņu

iesaisti RTK studiju / mācību piedāvājuma

popularizēšanā, informatīvo materiālu un

pašreklāmu izveidē un izplatīšanā, lai līdz

2020.gadam šajos procesos būtu iesaistītu

vismaz 20% izglītojamo

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.9. Veicināt RTK studentu un audzēkņu

piedalīšanos RTK un citu izglītības iestāžu,

uzņēmumu, reģionu u.c. organizētos

profesionālās meistarības un citos konkursus un

skatēs Latvijā un ārvalstīs, lai līdz 2020.g. par

20% (salīdzinot ar 2013.g.) palielinātu šādu

pasākumu dalībnieku skaitu

20 14 15 16 17 18 19 20

3.3.10. Izveidot sistēmu vispārizglītojošo skolu

audzēkņu ieinteresēšanai par tehniskām

specialitātēm un tehniskās izglītības apguvi,

atbilstošu informatīvo un karjeras izvēles

pasākumu rīkošanai un / vai līdzdalībai tajos

20 14 15 16 17 18 19 20

IZPILDĪTS

3.3.11. Izveidot sistēmu RTK izglītojamo aktīvai

iesaistei kvalitatīva brīvā laika izmantošanas un

interešu izglītības interešu izglītības pasākumos

RTK

20 14 15 16 17 18 19 20

69

V. STRATE G IJAS I STENOS ANAI NEPIECIES AMA S INVESTI CIJAS

5.1. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamais finansējums

Stratēģijas programmās paredzēto rīcību kvalitatīvai īstenošanai pilnā apmērā ir

nepieciešami finanšu resursi, no kuriem salīdzinoši nelielu daļu iespējams iegūt, optimizējot

RTK rīcībā esošā finansējuma izlietojumu. Kopējais stratēģijas īstenošanai nepieciešamais

finansējums (ieskaitot Eiropas Savienības un citus piesaistītos finanšu līdzekļus) ir 15747431

EUR. Lielākā daļa finansējuma (14703731 EUR) ir investīcijas stratēģiskās programmas 3

“Institucionālā attīstība” apakšprogrammā 1 “Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze”.

Stratēģijas kvalitatīvai īstenošanai (pilnā apjomā) nepieciešamais finansējums EUR

(ieskaitot ES un citus piesaistītos finanšu līdzekļus)

Stratēģijas programmas un apakšprogrammas Nepieciešamais

finansējums

(EUR)

Programma 1 „STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA” 539600

Apakšprogramma 1 „Studiju un mācību programmu optimizācija”

255600

Apakšprogramma 2 „Praktiskās izglītības un prakšu organizācija”

255600

Apakšprogramma 3 „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības

pilnveidei”

28400

Programma 2 „SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM

PARTNERIEM”

163 300

Apakšprogramma 1 „Sadarbība ar izglītības iestādēm”

106 500

Apakšprogramma 2 „Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem”

28 400

Apakšprogramma 3 „Sadarbība reģionos”

28 400

Programma 3 „INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA”

15 044 531

Apakšprogramma 1 „Vides infrastruktūra un materiāli tehniskās bāze”31 14 703 731

Apakšprogramma 2 „Cilvēkresursi”

26 800

Apakšprogramma 3 „Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību”

71 000

31 Sīkāk skat. 3.pielikumu

70

Kopā

15 747 431

5.2. Stratēģijas īstenošanas riski un stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamais finansējums

Stratēģijas kvalitatīvas īstenošanas pilnā apmērā galvenais risks32 ir nepietiekams

piesaistīto investīciju apjoms. Izvērtējot risku varbūtību, vislielākā iespēja, jo īpaši – ņemot

vērā ievērojamo nepieciešamā finansējuma apjomu, ir nespēja piesaistīt pietiekamas

investīcijas stratēģiskās programmas 3 “Institucionālā attīstība” apakšprogrammai 1 “Vides

infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze”. Tā rezultātā stratēģijas termiņa beigās RTK vides

infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze tikai daļēji atbildīs mūsdienu prasībām, turklāt –

atliekot nepieciešamos rekonstrukcijas / renovācijas darbus un iekārtu / aprīkojuma

modernizāciju, turpināsies ēku nolietošanās un mācību iekārtu un aprīkojuma morālā un fiziskā

novecošanās, kā rezultātā turpmāk var pat ievērojami pieaugt nepieciešamo, t.sk. – kritiski

neatliekamo investīciju apjoms.

Stratēģijas kvalitatīvas īstenošanas pilnā apmērā riski ir saistīti arī ar stratēģijas

īstenošanā iesaistīto cilvēkresursu kapacitāti un iespējamām problēmām stratēģijas īstenošanas

uzraudzībā, kā arī RTK pārvaldībā. Šo risku iestāšanās varbūtība ir zema, jo tie ir apzināti un

stratēģijā plānotas rīcības gan cilvēkresursu, gan pārvaldības stiprināšanai.

Stratēģijas īstenošanai ir arī no RTK neatkarīgi riski ar vidēji zemu to iestāšanās

varbūtību, kas saistīti ar iepriekš neprognozētām izmaiņām darba tirgū, izglītības piedāvājumā

un pieprasījumā, Latvijas izglītības politikā u.tml.

Stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamais finansējums EUR

(ieskaitot ES un citus piesaistītos finanšu līdzekļus)

Stratēģijas programmas un apakšprogrammas Nepieciešamais

finansējums

(EUR)

Programma 1 „STUDIJU UN MĀCĪBU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA”

377 720

Apakšprogramma 1 „Studiju un mācību programmu optimizācija”

178 920

Apakšprogramma 2 „Praktiskās izglītības un prakšu organizācija”

178 920

Apakšprogramma 3 „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības

pilnveidei”

19 880

Programma 2 „SADARBĪBAS PILNVEIDE AR SOCIĀLAJIEM

PARTNERIEM”

114 310

Apakšprogramma 1 „Sadarbība ar izglītības iestādēm”

74 550

Apakšprogramma 2 „Sadarbība ar nozarēm un uzņēmumiem”

19 880

32 SAM programmu īstenošanas risku analīzi sk. 8.pielikumā

71

Apakšprogramma 3 „Sadarbība reģionos”

19 880

Programma 3 „INSTITUCIONĀLĀ ATTĪSTĪBA”

9 738 560

Apakšprogramma 1 „Vides infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze”

9 500 000

Apakšprogramma 2 „Cilvēkresursi”

188 860

Apakšprogramma 3 „Pārvaldība un komunikācija ar sabiedrību”

49 700

Kopā

10 230 590

Apzināto risku daļējas (varbūtiski prognozējamas) iestāšanās gadījumā, bet – ar

stratēģijas daļējai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, virzība uz stratēģisko mērķu

sasniegšanu kopumā turpinās. Taču stratēģijas īstenošanas gaitā būs nepieciešama un tiks

operatīvi veikta stratēģijas aktualizācija, tostarp – aktualizējot stratēģiskās rīcības, kuru

īstenošana paredzētājā saturā, apjomā un / vai kvalitātē būs apdraudēta.

5.3. Stratēģijas īstenošanai nepieciešamā finansējuma avoti un ilgtspēja

Galvenie finansējuma avoti stratēģijas īstenošanai ir iesaiste dažādos projektos pirmām

kārtām ES projektos, līdzekļi, kurus iespējams piesaistīt no sadarbības partneriem

(uzņēmumiem, nozaru apvienībām, pašvaldībām u.tml.), kā arī pašu ieņēmumi.

. Pašlaik RTK piedalās Centrālās Baltijas reģiona Interreg projektā CB36 „IT drošība

profesionālajā izglītībā un apmācībā” (2015.-2019.). Projekta mērķis – ar Igaunijas un Somijas

izglītības iestādēm kopīgs studiju programmas modulis angļu valodā.. Tas dos iespēju piesaistīt

studiju programmas realizācijā arī Igaunijas un Somijas mācībspēkus. Attīstot tālāk projektā

uzsākto, tiks izveidota vienota studiju programma „Informācijas tehnoloģijas” ar vairākām

kvalifikācijām. Līdzīgas ieceres ir arī attiecībā uz citām izglītības programmām. Plānots

izveidot moduli profesionālo studiju kursu apguvei arī angļu valodā studiju programmā

„Aukstumtehnika”. Tā kā minētajā projektā no Latvijas piedalās arī biedrība „Latvijas

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija” (LIKTA) un SIA „Baltijas datoru

akadēmija”, studiju programmas attīstībā plānots piesaistīt arī viņu resursus.

Interreg projektam 2016.g. saņemti 46303 EUR, no kuriem 692 EUR jau atgriezti

valsts budžetam no projekta līdzekļiem.

ERASMUS+ programmai no Valsts izglītības attīstības aģentūras RTK 2016.gadā

saņēmusi 32705 EURO finansējumu, savukārt dalībai ES izglītības sadarbības projektos

2016.gadā saņemti 19814 EUR.

Pašlaik RTK uzsākusi dalību projektā „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās

izglītības iestādēs”.

72

Lai attīstītu RTK pamatdarbību, īstenojot studiju / mācību programmas, tostarp –

nodrošinātu akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi, izglītojošā darba kvalitāti un labāku

pārvaldību, RTK plāno piedalīties un jau ir veikusi priekšdarbus, lai iesaistīties ES projektos :

- SAM 8.2.1 „Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu

koplietošanu”;

- SAM 8.2.2. „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās

specializācijas jomās”;

- SAM 8.2.3. „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās”,

- SAM 8.4.1. „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci”;

- SAM 8.5.1. ”Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to

dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā";

− SAM 8.5.3. ”Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā

personāla profesionālās kompetences pilnveidi”;

− kā arī citās programmās, kuru mērķievirzes atbilst stratēģijas programmās noteiktajām, un

līdzdalības nosacījumi dod iespēju tajās iesaistīties RTK.

Investīciju apjoma ziņā ievērojamāko pienesumu RTK attīstībai dos piedalīšanās SAM

8.1.4. "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas

un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās".

Projektos plānota sadarbība, kā arī resursu piesaiste no biedrības „Latvijas Informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju asociācija” (LIKTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas

rūpniecības asociācijas (LETERA), Latvijas saldētājiekārtu inženieru asociācijas, Mašīnbūves

un metālapstrādes rūpniecības asociācijas, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju

asociācijas, Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas un augstskolām - RTK

sadarbības partneriem (Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils universitāte, Liepājas

universitāte.)

Īstenojot aktivitātes reģionos, RTK saskata sadarbības iespējas un resursu piesaisti arī

no Daugavpils un Liepājas pilsētu pašvaldībām, ESF projekta „Karjeras atbalsts vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs” – no Rīgas pilsētas pašvaldības, kā arī citām Latvijas

pašvaldībām.

Tādi RTK ienākumu avoti kā dotācijas un pašu ieņēmumi pēdējo trīs gadu laikā uzrāda

stabilitāti, turklāt 2016.gadā arī pieaugumu. Tādejādi var prognozēt, ka RTK finansiālā

stabilitāte arī piecus gadus pēc iecerēto attīstības projektu, t.sk. SAM projektu īstenošanas

pabeigšanas būs pietiekama, lai nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspēju. Bez tam projektu

īstenošanas gaitā iepirkumos tiks izvirzītas prasības piegādātājiem iespējami lielākiem

garantiju periodiem (atkarībā no infrastruktūras vai tās elementu veida), kas nodrošinās

iegādātās infrastruktūras objektu darbību garantijas perioda laikā. Turklāt ir sagaidāma

uzturēšanas izmaksu samazināšanās saistībā ar veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, kā

arī aizstājot atsevišķas novecojušas iekārtas (laboratorijas) ar energoefektīvākām iekārtām

(laboratorijām). Līdz ar to RTK nebūs nepieciešamas papildus finansējums projektu

īstenošanas rezultātu uzturēšanai.

73

Dotācija un pašu ieņēmumi 2014.-2018.gadā (EUR)

Gads

2014. 2015. 2016. 2017. 2018.

(prognoze)

Dotācija 4208369 4127210 4392115 5341381 8439381

Pašu ieņēmumi, t.sk. 272492 257808 296081 219777 304184

maksa par izglītības

pakalpojumiem

121064 82712 88607 59744 128100

ieņēmumi par nomu un īri 136063 159659 144118 146674 146970

ieņēmumi no palīgražošanas 8486 11144 59557 10891 28798

citi budžeta iestāžu maksas

pakalpojumi

6879 4293 3799 2468 316

74

VI. STRATE G IJAS I STENOS ANAS KONTROĻE UN IZVE RTE S ANA

RTK attīstības stratēģija 2014. - 2020.gadam ir saistošs dokuments RTK īstermiņa

darba plānu, ikgadējā budžeta pieprasījuma, Eiropas Savienības struktūrfondu, investīciju un

citu projektu izstrādei.

Par stratēģijas īstenošanu un īstenošanas kontroli atbild RTK direktors. Ar RTK

direktora rīkojumu var tikt iecelts par stratēģijas izpildes kontroli atbildīgais RTK darbinieks,

kā arī atbildīgie par stratēģisko programmu īstenošanu.

Ar RTK direktora rīkojumu tiek nozīmētas par stratēģijas programmu un

apakšprogrammu īstenošanu atbildīgas RTK amatpersonas. Atbildīgās personas ne retāk kā

reizi gadā iesniedz RTK direktoram un / vai par stratēģijas izpildes kontroli atbildīgajam RTK

darbiniekam atskaiti par stratēģisko rīcību īstenošanas rezultātiem pārskatā periodā, stratēģisko

rīcību īstenošanas izvērtējumu un priekšlikumus stratēģijas aktualizācijai.

Stratēģijas īstenošanas uzraudzību veic RTK Padome.

RTK direktors ne retāk kā reizi gadā ziņo RTK Padomei par stratēģijas īstenošanas

rezultātiem vienlaikus ar ziņojumu par RTK darba plāna izpildi.

RTK Padome pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trīs gados izvērtē stratēģijas

īstenošanas procesu un starprezultātus, priekšlikumus stratēģijā paredzēto rīcību un to izpildes

termiņu korekcijai; atbilstoši izpildes izvērtējuma rezultātiem pieņem lēmumu par stratēģijas

aktualizāciju.

75

PIEĻIKUMI

76

1.pielikums

2009.-2013.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei

Tabula P1.1. 2009. - 2013.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi

Nekustāmā īpašuma

objekta adrese

Objekta

izmantošanas

veids

Uzlabojuma veids Finansējums

(Ls bez PVN)

Finansējuma

avots

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Individuālā siltuma

punkta

rekonstrukcija un

siltumtrases

remonts

19 320,14 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sporta zāles

remonts

4802.00 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Koledžas logo un

koledžas

nosaukumu

izgatavošana.

3550,60 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Renovācija, lifta

modernizācija

273 346,00 Valsts

budžets

ES fondi

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sargu telpu

remonts

1095,52

Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Video novērošanas

sistēma

2470,62

Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Individuālā siltuma

punkta remonts

2540,03 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ugunsdzēšanas

sūkņu nomaiņa2

gab..

11 213,86 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Gaisa

kondicionieru

maiņa 1 gab.

960,00 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Siltumtrases

remonts

7 899,02 Valsts

budžets

77

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastraNr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sargu telpu

remonts

( 20kv.m ).

1 687,80 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastraNr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ventilācijas

sistēmas

Fasādes

rekonstrukcija

31 411, 43 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastraNr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Jumta remonts un

siltināšana

( 295 kv.m ).

9921,01 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Siltumtīkla remonts

( 400 m )

9099,40 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Istabas, gaiteņu

remonts (960 m2)

48 000,00 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Ūdensvada

sistēmas remonts(

140 m)

2435,68 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Metāla durvju

uzstādīšana

646,20 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Apkures stāvvadu

remonts

1690,49 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Ugunsdzēšanas

atklāšanas un

trauksmes

signalizācija 1 gab..

31 101,35 Valsts

budžets

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Asbestcementa

jumta seguma

nomaiņa (1290

kv.m )

52884,28 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Elektroinstalācijas

pretestības

mērīšana

1761,67 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ciparu telefona

centrāli maiņa

1488,00 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sanitārtehnisko

mezglu

rekonstrukcija

( 18 kv..m) 2 gab.

16895,73 Valsts

budžets

78

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Individuālā siltuma

punkta

rekonstrukcija

6355,67 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Video novērošanas

sistēma

784,33 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību kab.

remonts (103 kv.m

)

3597,76 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību kab. un

gaiteņu

rekonstrukcija

(200kv.m )

27006,63 Nozaru

ieguldījums

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Siltummezgla

automātikas

modernizācija

2488,15 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību kab.

remonts (110 kv.m

)

5092,62 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ugunsdzēšanas

sūkņu nomaiņa2

gab..

6848,74 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastraNr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Plastikāta logu

uzstādīšana 59gab.

18492,20 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastraNr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Metālisko durvju

uzstādīšana 4 gab.

1745,60 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastraNr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Frēzēšanas

darbnīca remonts(

253,75 )

10629,97 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastraNr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Autolaboratorijas

grīdas seguma

remonts (100 kv.m

)

3456,49 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Šķūnis

kadastraNr.

01000860354004

1270-

Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

Jumta remonts (

115 kv.m )

1365,56 Valsts

budžets

Kopā 624 084,55

79

Tabula P1.2. 2009. - 2013.gadā veiktie izglītības programmu īstenošanas

mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi

Iekārtu /

aprīkojuma

nosaukums

Programmas

nosaukums

Uzlabojuma

veids

Finansējums

(Ls bez PVN)

Finansējuma

avots

Elektriķu Mācību -

eksaminācijas centrs

Enerģētika izveidošana

un aprīkojums

78 758,00 Valsts budžets,

nozares

ieguldījums

Elektroiekārtu

laboratorija

Enerģētika Aprīkojuma

iegāde

688,00 Valsts budžets

Elektromontāžas

mācību materiāli

tehniskā bāze

Enerģētika Aprīkojuma

iegāde

4 674,00 ES Fondi, Valsts

budžets, nozares

ieguldījums

Energosistēmu

mācību materiāli

tehniskā bāze

Enerģētika Aprīkojuma

iegāde

91 440,00 ES Fondi, Valsts

budžets, nozares

ieguldījums

Elektronikas mācību

materiāli tehniskā

bāze

Elektronika Aprīkojuma

iegāde

20 272,14 ES Fondi, Valsts

budžets,

Tehniskās mehānikas

mācību materiāli

tehniskā bāze

Mehatronika Aprīkojuma

iegāde

29 975,00 ES Fondi,

Ražošanas procesu

automātikas mācību

materiāli tehniskā

bāze

Mehatronika Aprīkojuma

iegāde

21 568,00 ES Fondi,

Metālapstrādes

mācību materiāli

tehniskā bāze

Mehatronika Aprīkojuma

iegāde

6 868,00 ES Fondi,

Autoservisa

aprīkojuma mācību

materiāli tehniskā

bāze

Mašīnzinības

(autotransports)

Aprīkojuma

iegāde

42 450,00 ES Fondi,

ITK aprīkojuma

mācību materiāli

tehniskā bāze

Informāciju

tehnoloģijas un

komunikāciju

tehnoloģijas

Aprīkojuma

iegāde

39 852,95 ES Fondi, Valsts

budžets,

Lodēšanas

laboratorija 30 darba

vietām

Kompetences Centra

programmas attīstība

„IT, KT, elektronika

un elektrotehnika

Iegāde 180865,00 Valsts budžets,

ES fondi

Kopā: 517 411,0

9

80

2.pielikums

2013.-2017.gadā veiktās investīcijas RTK infrastruktūras pilnveidei

Tabula P2.1. 2013. - 2017.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi

Nekustāmā īpašuma

objekta adrese

Objekta

izmantošanas

veids

Uzlabojuma veids Finansējums

(EUR bez

PVN)

Finansējuma

avots

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Renovācija 568 128,20 Valsts

budžets

ES fondi

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju korpuss

kadastraNr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Remonts 629 206,17 Valsts

budžets

ES fondi

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastraNr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Renovācija un

remonts

769 194,60 Valsts

budžets

ES fondi

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastraNr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās mājas

Remonts 99 267,23 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Mācību korpuss

kadastraNr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Remonts 103 085,79 Valsts

budžets

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

kadastraNr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ēku renovācija 324 800,64 Valsts

budžets

ES fondi

Lēdmanes 3, Rīga,

Garāžas

kadastraNr.

01000860354008

1242-garāžu ēkas Renovācija un

remonts

289 490,36 Valsts

budžets

Braslas 16, Rīga,

Garāžas

kadastraNr.

01000700906003

1242-garāžu ēkas Remonts 15 581,75 Valsts

budžets

Kopā:

2 798 754,74

81

Tabula P2.2. 2013. - 2017.gadā veiktie izglītības programmu īstenošanas

mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi

Programmas

nosaukums

Uzlabojuma veids Finansējums (EUR

bez PVN)

Finansējuma avots

Informācijas

tehnoloģijas

Aprīkojuma iegāde 174 772,00

Valsts budžets

Elektronika Aprīkojuma iegāde 4 425,00 Valsts budžets

Telekomunikācijas Aprīkojuma iegāde 14 695,00 Valsts budžets

Elektriskās iekārtas Aprīkojuma iegāde 11 741,00 ES Fondi, Valsts

budžets

Siltumenerģētika Aprīkojuma iegāde 1 125,00 Valsts budžets

Autotransports Aprīkojuma iegāde 488 898,00 ES Fondi, Valsts

budžets

Inženiermehānika Aprīkojuma iegāde 8 863,00 Valsts budžets

Kokapstrāde Aprīkojuma iegāde 16 912,00 Valsts budžets

Sekretariāta un biroja

darbs

Aprīkojuma iegāde 2 698,00 Valsts budžets

Telemātika un

loģistika

Aprīkojuma iegāde 8 068,00 Valsts budžets

Aukstumtehnika Aprīkojuma iegāde 4 231,00 Valsts budžets, ES

fondi

Kopā: 736 428,00

Tabula P2.3. 2016. - 2017.gadā veiktie izglītības programmu īstenošanas

mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi (finansējums)

Programmas nosaukums Finansējums (EUR) Finansējuma avots

Informācijas tehnoloģijas 58 385,00

Valsts budžets

Elektronika - Valsts budžets

Telekomunikācijas - Valsts budžets

Elektriskās iekārtas 8 847,00 Valsts budžets

Siltumenerģētika - Valsts budžets

82

Autotransports 480 509,00

Valsts budžets

Inženiermehānika 2 223,00 Valsts budžets

Kokapstrāde 4 858,00 Valsts budžets

Sekretariāta un biroja darbs - Valsts budžets

Telemātika un loģistika 5 279,00 Valsts budžets

Aukstumtehnika 2 219,00 Valsts budžets

Kopā: 562 320,00

Tabula P2.4. 2014. - 2017.gadā veiktie nekustamā īpašuma uzlabojumi

Nekustāmā īpašuma

objekta adrese

Objekta

izmantošanas

veids

Uzlabojuma veids Finansējums

(EUR)

Finansējuma

avots

Lēdmanes iela 3, Rīga,

Autoapmācības centrs

KadastraNr.

01000860354008

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ēku pārbūve 530 398,43 Valsts

budžets

Lēdmanes iela 3, Rīga,

Autoapmācības centrs

KadastraNr.

01000860354008

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ventilācijas

sistēmas pārbūve

66 807,41 Valsts

budžets

Braslas iela 16, Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Mācību korpusa

renovācija

541 230,86 Valsts

budžets

ES Fondi

Braslas iela 16, Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Sporta zāles

ventilācijas un

kondicionēšanas

sistēmas pārbūve

51 205,92 Valsts

budžets

ES Fondi

Braslas iela 16, Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ēku renovācija 769 194,60 Valsts

budžets

ES Fondi

Lēdmanes iela 3, Rīga,

Ražošanas korpuss

KadastraNr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes un

zinātniskās

pētniecības ēkas

Ēku rekonstrukcija 324 800,64 Valsts

budžets

ES Fondi

Kopā:

2 283 637,86

83

P2.5. Līdz 2015.gadam veikto investīciju nekustamā īpašuma uzlabošanai

atdeves izvērtējums

Realizējot ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ir būtiski,

salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas ekspluatācijas nosacījumiem, .mainījušies ēku

siltumtehniskās ekspluatācijas nosacījumi. Vidējais siltumenerģijas patēriņš renovētās ēkās

samazinājies par 15% gadā. Temperatūra ēkās tagad atbilst higiēnas prasībām izglītības

iestādēs. Pēc veiktajiem siltināšanas pasākumiem:

- Uzlabojies ēku ārējais izskats;

- samazinājies enerģijas patēriņš;

- ēku iekšējais mikroklimats kļuvis siltāks, komfortablāks;

- samazinājušies siltuma zudumi caur konstrukcijām;

- novērojami mazāki siltuma zudumi caur neblīvumiem logu konstrukcijās;

- siltumenerģijas ieguvumu izmantošana kļuvusi efektīvāka;

- palielinājusies norobežojošo konstrukciju siltuma inerce;

- ēkas kontūrā samazinās siltuma zudumi no kārstā ūdens sistēmas;

- samazinās termiskais diskomforts no virsmām;

- āra gaisa pieplūde iekštelpām palielinājusies vai samazinājusies (atkarībā no

vajadzības)..

Tabula P2.6. Ēku apkures energoefektivitātes novērtējums

Ēkas Pirms ēkas renovācijas

veikšanas (gadā)

Pēc ēkas renovācijas

veikšanas (gadā)

Lēdmanes iela 3, Garaža

Kadastra apzīmējums 01000860354008

123.54 kwh/m2 51.12 kwh/m2

Braslas iela 16, Mācību korpuss

Kadastra apzīmējums 01000700906002

131.8 kwh/m2 64.08 kwh/m2

Braslas iela 16, Laboratorijas korpuss

Kadastra apzīmējums 01000700906005

142.00 kwh/m2 96.43 kwh/m2

Investīciju RTK Elektronikas laboratorijas modernizācijā (ERAF līdzekļi 177000 Ls apmērā)

rezultātā izglītojamiem nodrošinātas iespējas apgūt prasmes strādāt ar dažādām elektroniskām

iekārtām, kuras darbojas automatizētā un datorizēti vadāmā tehnoloģiskā procesā. Tādejādi:

− RTK apgūstamo kompetenču saturs tuvināts aktuālām darba tirgus prasībām;

− izglītojamie apguvuši darba tirgū pieprasītas kompetences, līdz ar to ievērojami pieaugušas

viņu iespējas pēc RTK absolvēšanas iegūt darbu profesijā;

par ikgadēju tradīciju kļuvušas “Elektronikas dienas”, kuru trešajā pasākumā 2016.gadā

piedalījās vairāk kā 200 bērni un jaunieši – „jaunie "elektroniķi" un viņu skolotāji no visas

Latvijas, tostarp – lai piedalītos meistarības konkursos un demonstrēja pēdējā laikā radītos

darbus.

3.pielikums

RTK rīcībā esošās infrastruktūras raksturojums

Tabula P3.1. RTK lietojumā esošais nekustamais īpašums (uzskaitījums un raksturojums 2016./2017. studiju / mācību

gadā, veiktās un plānotās investīcijas Izglītī-

bas

iestāde

s

nosau-

kums

Nekustāmā

īpašuma objekta

adrese

Nekustāmā īpašuma objekts

Īpaš

uma

tiesī

bas

Bilances

vērtība

EUR izmantošanas veids

2016./2017.

veiktie

ieguldījumi

2007.-2015.

plānotie

ieguldījumi līdz

2020.g.

izmantošanas veids

2019./2020.

PIKC

RTK

Mācību korpuss

Braslas 16

01000700906002

1263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

EUR 570 636,44

no kuriem

EUR 269 576,44

- Valsts fin.,

EUR 301 060,00

- KPFI fin. Ls

113 568,67

EUR

1 100 000,00

Inženiertehniskie

tīkli – ventilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

1263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

LR

IZM

EUR

756992,00

PIKC

RTK

Laboratoriju

korpuss Braslas 16

01000700906005

263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

EUR 139 169,33

– Valsts fin.

Ls 565 593,15 no

kuriem

LS 486 155,00 -

ERAF fin.

Ls 79 438,15 –

Valsts fin.

EUR

1 500 000,00

Inženiertehniskie

tīkli – ventilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

263 - skolas, universitātes un

zinātniskās pētniecības ēkas

LR

IZM

EUR

1 006727,0

0

PIKC

RTK

Darbnīcas Braslas

16

01000700906006

263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

EUR 33 606,00 –

Valsts fin.

Ls 94 502,80 –

Valsts fin.

EUR 769 194.0 –

ES finan.

EUR 550 000,00

Ēkas renovācija

(telpas un

inženiertehniskie

tīkli)

263 - skolas, universitātes un

zinātniskās pētniecības ēkas

LR

IZM

EUR

79901,00

PIKC

RTK

Garāžas Braslas 16

01000700906003

1242 Garāžu ēkas EUR 9 745,75 -

Valsts fin.

EUR 100 000,00

Ēkas renovācija

(telpas un

inženiertehniskie

tīkli)

1242 Garāžu ēkas LR

IZM

EUR

7387,00

PIKC

RTK

Noliktava Braslas

16

01000700906007

1252 - rezervuāri, bunkuri,

silosi, noliktavas

EUR 0,00

Ls 0,00

EUR 15 000,00

Noliktavu ēkas

demontāža

1252 - rezervuāri, bunkuri,

silosi, noliktavas

LR

IZM

EUR

2568,00

PIKC

RTK

Angārs Braslas 16

01000700906004

1252 - rezervuāri, bunkuri,

silosi, noliktavas

EUR 0,00

Ls 0,00

EUR 40 000,00

Angāra

demontāža

1252 - rezervuāri, bunkuri,

silosi, noliktavas

LR

IZM

EUR

652,00

PIKC

RTK

Dienesta viesnīca

Ieriķu 4

01000700906001

1130 - dažādu sociālo

grupu dzīvojamās mājas

EUR 66 907,18 –

Valsts fin.

Ls 169 643,57 –

Valsts fin.

EUR

1 230 000,00

Ēkas renovācija

(telpas un

inženiertehniskie

tīkli)

1130 - dažādu sociālo grupu

dzīvojamās mājas

LR

IZM

EUR

257020,00

PIKC

RTK

Mācību korpuss

Lēdmanes 3

01000860354001

1263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

EUR 38 843,03 –

Valsts fin.

Ls 56 422,86 –

Valsts fin.

EUR

1 050 000,00

Ēkas renovācija

(telpas un

inženiertehniskie

tīkli)

1263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

LR

IZM

EUR

248539,00

PIKC

RTK

Ražošanas korpuss

Lēdmanes 3

01000860354009

1263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

EUR 89 046,23 –

Valsts finan.

Ls 50 466,51 –

EUR 936 000,00

Ēkas renovācija

(telpas un

1263 - skolas, universitātes

un zinātniskās pētniecības

ēkas

LR

IZM

EUR

129705,00

Valsts fin.

EUR 324800.0 –

ES fin.

inženiertehniskie

tīkli)

PIKC

RTK

Garāžas Lēdmanes

3

01000860354008

1242 Garāžu ēkas EUR 241 419,35

Valsts fin.

Ls 5 690,02 -

Valsts fin.

1242 Garāžu ēkas LR

IZM

EUR

544555,00

PIKC

RTK

Šķūnis Lēdmanes

3

01000860354002

1270 - Saimniecības telpa EUR 0,00

EUR 4 000,00

Kosmētiskais

remonts

1270 - Saimniecības telpa LR

IZM

EUR

0,00

PIKC

RTK

Transformatoru

apakšstacija

Lēdmanes 3

01000860354003

1250 - Rūpnieciskās

ražošanas ēkas

EUR 0,00

EUR 4 000,00

Kosmētiskais

remonts

1250 - Rūpnieciskās

ražošanas ēkas

LR

IZM

EUR

2046,00

PIKC

RTK

Šķūnis Lēdmanes

3

01000860354004

1270 - Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

EUR 0,00

EUR 10 000,00

Kosmētiskais

remonts

1270 - Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

LR

IZM

EUR

1420,00

PIKC

RTK

Šķūnis Lēdmanes

3

01000860364005

1270 - Saimniecības telpa EUR 0,00

EUR 15 000,00

Kosmētiskais

remonts

1270 - Saimniecības telpa LR

IZM

EUR

0,00

PIKC

RTK

Nojume Lēdmanes

3

01000860354006

1270 - Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

EUR 0,00

Demontāža 1270 - Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

LR

IZM

EUR

0,00

PIKC

RTK

Sardzes ēka

Lēdmanes 3

01000860354007

1270 - Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

EUR 0,00

1270 - Nedzīvojamo ēku

palīgēkas

LR

IZM

EUR

0,00

PIKC

RTK

Šķūnis Lēdmanes

3

01000860354010

1270 - Saimniecības telpa EUR 0,00

EUR 5 000,00

Kosmētiskais

remonts

1270 - Saimniecības telpa LR

IZM

EUR

0,00

PIKC

RTK

Stadions Braslas

16

Izglītojamo apmācība EUR 0,00

EUR

2 000 000,00

Izglītojamo apmācība LR

IZM

87

Tabula P3.2. RTK rīcībā esošās mācību iekārtas un aprīkojums

(pievienota tikai stratēģijas elektroniskajai versijai)

88

4.pielikums

Plānotās investīcijas RTK infrastruktūras, materiāli tehniskās bāzes

pilnveidei33

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus un pašu ieņēmumus, ārvalstu finanšu

instrumentu palīdzība, t.sk. Eiropas Savienības fondi, Klimata pārmaiņu finanšu instruments,

faktiski ir vienīgais resurss RTK ēku renovācijai, energoefektivitātes pasākumiem, iekārtu un

mācību līdzekļu iegādei un modernizēšanai.

Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot koledžas sniegtās augstākās izglītības kvalitāti un

pieejamību, modernizējot infrastruktūru, tai skaitā pielāgojot personām ar funkcionāliem

traucējumiem, un nodrošinājumu ar iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām. Veicot

ieguldījumus koledžas mācību vides pieejamības uzlabošanai, tiek nodrošinātas vienādas

iespējas iegūt atbilstošu izglītību izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī koledžā

īstenojamo izglītības programmu apguvei atbilstoša moderna un mūsdienīga materiāli tehniskā

bāze, sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.

Tabula P4.1. Plānotie ēku (būvju) uzlabojumi

Nekustāmā

īpašuma objekts

Objekta

izmantošana

s veids

Uzlabojuma

veids

Finansē-

jums (EUR

bez PVN)

Finansē-

juma

avots

Īss uzlabojuma

nepieciešamības

pamatojums

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju

korpuss

Kadastra Nr.

01000700906005

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

pētniecības

ēkas

Inženiertehnisk

ie tīkli –

ventilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

1500000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

neatbilst normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

pētniecības

ēkas

Inženiertehnisk

ie tīkli –

ventilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

1100000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

neatbilst normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastra Nr.

01000700906006

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnisk

ie tīkli –

550000,00

ES struk-

tūrfondi

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

33 Plānotā aprīkojuma iegādei ir veikta tirgus izpēte: atbildīgie RTK speciālisti ir apzinājuši potenciālos

piegādātājus un sazinājušies ar vismaz trim no tiem, lai veiktu cenas noskaidrošanu, kā arī izmantojuši tīmekļa

vietnēs un preču katalogos pieejamo informāciju par aprīkojuma cenām.

Iepirkuma procedūru laikā atklāto konkursu nolikumos paredzēta vērtēšanu pēc saimnieciskā izdevīguma

principa, iekļaujot piegādes laiku un iekārtu garantijas nosacījumus.

Būvniecības projektos paredzamās līgumcenas ir noteiktas, bastoties uz sertificēta speciālista izstrādātajām

tehnisko projektu kontroltāmēm, kā arī energoefektivitātes projektu realizācijā ņemot vērā energosertifikātā

noteiktos energoefektivitātes rādītājus. Ņemti vērā arī SAM 4.2.1.2. ietvaros pieejamā finansējuma apsvērumi.

89

pētniecības

ēkas

ventilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

neatbilst normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Garāžas

kadastra Nr.

01000700906003

1242- garāžu

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

100000,00

ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

neatbilst normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Noliktava

kadastra Nr.

01000700906007

1252-

rezervuāri,

bunkuri,

silosi,

noliktavas

Noliktavu ēkas

demontāža

15000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Būve fiziski

nolietojusies un

nevar tikt izmantota

izglītošanas procesā

Braslas 16, Rīga,

Angārs

kadastra Nr.

01000700906004

1252-

rezervuāri,

bunkuri,

silosi,

noliktavas

Angāra

demontāža

40000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Būve fiziski

nolietojusies un

nevar tikt izman-tota

izglītošanas procesā

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

kadastra Nr.

01000700906001

1130-dažādu

sociālo grupu

dzīvojamās

mājas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

1230000,00 ES

struktūrf

ondi

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

neatbilst normatīvu

prasībām

Lēdmanes 3,

Rīga, Mācību

korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

pētniecības

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

1050000,00

ES struk-

tūrfondi

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

neatbilst normatīvu

prasībām

Lēdmanes 3,

Rīga, Ražošanas

korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

pētniecības

ēkas

Ēkas renovā-

cija (telpas un

inženiertehnis-

kie tīkli – ven-

tilācija,

apkure,

ūdensvadi,

kanalizācija un

elektriskie tīkli

700000,00

ES struk-

tūrfondi

Inženiertehniskie

tīkli un komunikā-

cijas fiziski

nolietojušās,

neatbilst normatīvu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Laboratoriju

korpuss

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

Ugunsdzēsības

sistēmas

izveide

500000,00 ES struk-

tūrfondi

Nepieciešams

izveidot

ugunsdzēsības

90

Kadastra Nr.

01000700906005,

01000700906002;

Lēdmanes 3,

Rīga, Mācību

korpuss

kadastra Nr.

01000860354001

pētniecības

ēkas

sistēmu atbilstoši

normatīvo aktu

prasībām

Braslas 16, Rīga,

Mācību korpuss

kadastra Nr.

01000700906002

1263-skolas,

universitātes,

zinātniskās

pētniecības

ēkas

Aktu zāles

atjaunošana

140300,00

(8.1.4. – 140

300 EUR)

ES struk-

tūrfondi

SAM

8.1.4.,,

valsts

budžets

Telpai būtisks

fizisks nolietojums,

taču tehniskais

stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc vienkāršotās

atjaunošanas

turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354002

1270-

saimniecības

telpas

Kosmētiskais

remonts

4000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks fizisks

nolietojums, taču

tehniskais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga,

Transformatoru

apakšstacija

kadastra Nr.

01000860354003

1250-

rūpnieciskās

ražošanas

ēkas

Kosmētiskais

remonts, jumta

nomaiņa

4000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks fizisks

nolietojums, taču

tehniskais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354004

1270-

nedzīvojamo

ēku palīgēkas

Kosmētiskais

remonts

10000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks fizisks

nolietojums, taču

tehniskais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860364005

1270-

saimniecības

telpas

Kosmētiskais

remonts

15000,00 ES struk-

tūrfondi,

valsts

budžets

Ēkai būtisks fizisks

nolietojums, taču

tehniskais stāvoklis

ir pietiekams, lai

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Lēdmanes 3,

Rīga, Nojume

kadastra Nr.

01000860354006

1270-

nedzīvojamo

ēku palīgēkas

Demontāža - ES struk-

tūrfondi

Ēkai būtisks

fiziskais nolieto-

jums, ēku plānots

nojaukt

Lēdmanes 3,

Rīga, Šķūnis

kadastra Nr.

01000860354010

1270-

saimniecības

telpa

Kosmētiskais

remonts

5000,00 ES struk-

tūrfondi

Ēkai būtisks fizisks

nolietojums, taču

tehniskais stāvoklis

ir pietiekams, lai

91

pēc kosmētiskā

remonta turpinātu

izmantošanu

Braslas iela

16,Rīga

Zemes kadastra

numurs

1000700906

izglītojamo

apmācībai

Stadiona

rekonstrukcija

2000000,00 ES struk-

tūrfondi

Stadions fiziski

nolietots. Lai

izmantotu izglītības

procesā,

nepieciešama

rekonstrukcija

Kopā:

8 963 300,00

Tabula P4.2. Profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo

mācību iekārtu un aprīkojuma plānoto uzlabojumu raksturojums

Iekārtu /

aprīkojuma

objekta

nosaukums

Studiju / mācību

programma

(iekārtu /

aprīkojuma

lietotājs)*

Uzlabo-

juma

veids

Finansējums

(EUR bez PVN)

Finansē-

juma

avots

Īss uzlabojuma

nepieciešamības

pamatojums

Telekomunikāciju

tehnoloģiju

laboratorijas

programmas

(kods): 41481;

41523;

33523021;

33481011;

33523031

Iegāde 425 417,00 Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Elektronikas

tehnoloģiju

laboratorijas

programmas

(kods): 41481;

41523;

33523021;

33481011;

33523031

Iegāde

182 132,00

Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Informācijas

tehnoloģijas

laboratorijas

programmas

(kods): 41481;

41523;

33481031;

33481011;

profesionālās

tālākizglītības

moduļi un kursi

Iegāde 160 300,00 Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Virtuālo labora-

toriju un e-

studiju vides

izveide un

īstenošana

Mehatronikas

laboratorijas

programmas

(kods):

41521; 41522;

41526; 41521;

33525011;

iegāde

579 992,00

Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

92

• Laboratorija, darbnīcas, klases izmantotu vairāku studiju / mācību programmu vajadzībām

33521011;

33521061;

33521021

Enerģētikas

laboratorijas

programmas

(kods):

41522; 33522011

Iegāde 749 551,00 Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Ķīmijas un

dabaszinību

laboratorijas

Vispārējo studiju

un vadībzinību

katedras īstenotās

studiju / mācību

programmas

Iegāde

15250,00

Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Fizikas

laboratorija

Vispārējo studiju

un vadībzinību

katedras īstenotās

studiju / mācību

programmas

Iegāde 60 000,00 Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Siltumtehnikas un

aukstumtehnikas

laboratorijas

programmas

(kods):

41522; 41526;

33521021

Iegāde 352 489,00 Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Kokapstrādes

laboratorijas

programmas

(kods):

41543; 33543041

Iegāde

211 993,00

Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Metālapstrādes

laboratorijas

programmas

(kods):

41521; 41522;

41526; 41521;

33521011;

33521021

Iegāde 688 136,00 Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Mācību ražošanas

autoservisa

laboratorijas un

darbnīcas

programmas

(kods):

41521; 41522;

41526; 41521;

33525011;

33521011

Iegāde

800 000,00

Valsts

budžets,

ES fondi

SAM

8.1.4.

Profesionālās

izglītības iestāžu

tīkla

optimizācijas

programma

Kopā: 4 225 260,00

93

P4.3. Ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšana

Visos plānotajos būvniecības projektos jau sākot no to sagatavošanas viena no būtiskām

izvirzītajām prasībām ir ēku vai to daļu energoefektivitātes paaugstināšana, kā arī,– viedās

energovadības ierīkošana (atbilstoši konkrēta projekta specifikai). Projektu izstrādē un

īstenošanā tiks ņemti vērā sasniedzamie energoefektivitātes rādītāji (sk. tabulu P4.3). Tā kā

RTK atbilst Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumu Nr. 534 „Darbības programmas

"Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes

paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes

paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”

13.2. un 13.3.punktā noteiktajām prasībām, tiek plānots pretendēt uz energofektivātes

paaugstināšanai nepieciešamo investīciju piesaisti no SAM 4.2.1.2. pasākuma ietvaros

paredzētajiem līdzekļiem.

Tabula P4.3. Ieguldījumu energoefektivitātes rādītāji

Nekustamā īpašuma objekts kWh\m2

apkurei gadā

Plānots kWh\m2

sasniegt apkurei

gadā (ne vairāk kā

100 kWh\m2)

Energoefektivitātes

paaugstināšanai

nepieciešamais

finansējums (EUR)

Ieriķu 4, Rīga,

Dienesta viesnīca

KadastraNr.

01000700906001

117.2 70.23 1 235 000.00

Lēdmanes iela 3, Rīga

Mācību korpuss

Kadastra Nr.

01000860354001

123.80 84.00 900 000,00

Kopā: 2 135 000,00

Tabula P4.4. Plānoto investīciju laika grafiks (SAM 8.1.4. un SAM 4.2.1.2.)

Objekts, adrese Nepieciešamo uzlabojumu veikšanas plānotie termiņi (gads, pusgads)

2016.

I

2016.

II.

2017.

I.

2017.

II

2018.

I

2018.

II

2019.

I

2019.

II

2020.

I

2020.

II

RTK, Ieriķu 4,

Rīga, Dienesta

viesnīca

Kadastra Nr.

01000700906001

X X

Braslas 16, Rīga,

darbnīcas

kadastra Nr.

X X

94

01000700906006

RTK, Lēdmanes

3, Rīga, Mācību

korpuss

Kadastra Nr.

01000860354001

X X

Lēdmanes 3, Rīga,

Ražošanas

korpuss

kadastra Nr.

01000860354009

X X X

Ventilācijas

sistēmas

rekonstrukcija

mācību korpusos

X X X X

Telekomunikāciju

tehnoloģiju

laboratorijas

X X X

Elektronikas

tehnoloģiju

laboratorijas

X X X

Informācijas

tehnoloģijas

laboratorijas

X X X

Mehatronikas

laboratorijas

X X X

Enerģētikas

laboratorijas

X X X

Ķīmijas un

dabaszinību

laboratorijas

X X

Fizikas

laboratorija

X

Siltumtehnikas un

aukstumtehnikas

laboratorijas

X X

Kokapstrādes

laboratorijas

X X X

Metālapstrādes

laboratorijas

X X X

Mācību ražošanas

autoservisa

laboratorijas un

darbnīcas

X X X X

95

5.pielikums

RTK sadarbība ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm

Sadarbības

iestāde

Sadarbības veids Studiju virzieni,

studiju / mācību

programmas

Liepājas

universitāte

(LiepU)

Kopīga sadarbība studiju un zinātniskās pētniecības jomā

ar mērķi sekmēt Liepājas kā izglītības un zinātnes centra

attīstību, nodrošinot konkurētspējīgu, starptautiski atzītu,

daudzveidīgu izglītības procesu, attīstītu inovatīvu

pētniecību:

- veicināt uz inovācijām orientētu zinātnisko pētījumu

īstenošanu, nodrošināt efektīvu kopīgo resursu –

materiāli tehniskās bāzes un informatīvās bāzes

izmantošanu;

- rosināt mācībspēku mobilitāti;

- veidot kopīgas studiju programmas;

- attīstīt nepieciešamos apstākļus RTK 1.līmeņa

programmu absolventu uzņemšanai LiepU atbilstošo

studiju programmu vēlākajos posmos;

- attīstīt kopīgus pētījumus studiju virzienos

„Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika,

telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” un

„Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika,

siltumtehnika un mašīnzinības”.

Studiju virzieni:

„Informācijas

tehnoloģija,

datortehnika,

elektronika,

telekomunikācijas,

datorvadība un

datorzinātne”,

„Mehānika un

metālapstrāde,

siltumenerģētika,

siltumtehnika un

mašīnzinības”.

Rīgas

Tehniskā

universitāte

(RTU)

RTU nodrošina RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās

izglītības programmu absolventiem studiju turpināšanas

iespējas atbilstošās RTU bakalaura profesionālajās studiju

programmās, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos

studiju kursus.

RTK nodrošina personām, kuras ir atskaitītas no RTU

bakalaura profesionālajām studiju programmām, iespēju

apgūt atbilstošu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos

RTU apgūtos studiju kursus.

- Sadarboties augstākās izglītības sistēmas attīstībā un tās

efektivitātes paaugstināšanā, t.sk. izstrādāt un iesniegt

priekšlikumus par akadēmiskā darba organizāciju

- Sekmēt studiju kvalitātes paaugstināšanu un organizēt

kopīgus akadēmiskā personāla zinātniskās un

metodiskās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus,

apmainīties ar akadēmiskā darba kvalitātes

paaugstināšanas pieredzi

- Atbalstīt akadēmiskā personāla apmaiņu

- Sekmēt studējošo apmaiņu visos studiju līmeņos,

paredzot iespēju apgūt studiju kursus, izmantojot

mācību un pētnieciskās laboratorijas, kā arī paredzot šo

kursu apguves rezultātu atzīšanu

- Sadarboties modernu mācību metodisko materiālu

sagatavošanā un akadēmisko prasību saskaņošanā

atbilstošajos studiju līmeņos

- Attīstīt un ieviest starpdisciplināras un kopīgas studiju

programmas

Studiju virzieni:

„Informācijas

tehnoloģija,

datortehnika,

elektronika,

telekomunikācijas,

datorvadība un

datorzinātne”,

„Mehānika un

metālapstrāde,

siltumenerģētika,

siltumtehnika un

mašīnzinības”,

„Enerģētika,

elektrotehnika un

elektrotehnoloģijas

”

„Transporta

pakalpojumi”,

„Ražošana un

pārstrāde”

„Vadība,

administrēšana un

nekustamo īpašumu

pārvaldība”

96

- Definēt vienotus studiju kursu kredītpunktu kritērijus

ECTS sistēmā, nodrošināt studiju kursu un semestru

plānu savietojamību, lietot vienādus priekšmeta satura,

apjoma un zināšanu vērtējuma mērus, tādejādi

nodrošinot studiju kursu savstarpējo atzīšanu

- Sadarboties mūžizglītības jomā, kopīgi izmantojot

materiāli tehnisko bāzi un attīstot mācību programmas.

- Sadarboties biznesa atbalsta infrastruktūras veidošanā,

t.sk. zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā un

attīstībā;

- Veicināt sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, veikt

kopīgus pētniecības projektus

- Organizēt kopīgas zinātniskās konferences, zinātnisko

rakstu krājumu izdošanu

- Organizēt kopīgas izstādes

- Kopīgu veidot mācību un zinātniskās laboratorijas

- Veicināt kopīgu pieejamo informācijas tehnoloģijas

resursu izmantošanu;

- Veicināt augstākās izglītības eksportspēju

- Iesaistīties kopīgos starptautiskos pētījumu projektos

- Sadarboties ārzemju studentu piesaistē, organizējot

kopīgus reklāmas pasākumus un akcijas ārpus Latvijas

robežām, uzņemšanā un izglītošanā.

Ventspils

augstskola

(VeA)

VeA nodrošinās RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programmu „Informācijas tehnoloģijas”,

„Telekomunikācijas”, „Elektronika” un

„Inženiermehānika” absolventu studiju turpināšanas

iespējas VeA bakalaura radniecīgās studiju programmās.

- RTK studentiem atļaut izmantot VeA rīcībā esošās

laboratorijas, to aprīkojumu, programmatūru, sniedzot

atbalstu pētnieciskā un projektu darbu veikšanā;

- mācībspēkiem un studentiem savstarpēji atļauj izmanot

metodiskās izstrādnes un bibliotēkas resursus;

- kopīgi izstrādā mācību materiālus;

- savstarpēji apņemas piedalīties ar mācībspēku

vieslekcijām 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu realizācijā;

- sadarbojas studiju kvalitātes nodrošināšanā un vadībā

Informācijas

tehnoloģijas,

Telekomunikācijas,

Elektronika

Inženiermehānika

Rēzeknes

Tehnoloģiju

akadēmija

(RTA)

RTA nodrošina RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās

izglītības programmu absolventiem studiju turpināšanas

iespējas atbilstošās RTA bakalaura profesionālajās studiju

programmās, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos

studiju kursus.

RTK nodrošina personām, kuras ir atskaitītas no RTA

bakalaura profesionālajām studiju programmām, iespēju

apgūt atbilstošu 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu, atzīstot satura un apjoma ziņā līdzvērtīgos

RTA apgūtos studiju kursus.

- Sadarboties augstākās izglītības sistēmas attīstībā un tās

efektivitātes paaugstināšanā, t.sk. izstrādāt un iesniegt

priekšlikumus par akadēmiskā darba organizāciju

- Sekmēt studiju kvalitātes paaugstināšanu un organizēt

kopīgus akadēmiskā personāla zinātniskās un

metodiskās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus,

Studiju virzieni:

„Transporta

pakalpojumi”;

„Mehānika un

metālapstrāde,

siltumenerģētika,

siltumtehnika un

mašīnzinības”.

97

apmainīties ar akadēmiskā darba kvalitātes

paaugstināšanas pieredzi

- Atbalstīt akadēmiskā personāla apmaiņu

- Sekmēt studējošo apmaiņu visos studiju līmeņos,

paredzot iespēju apgūt studiju kursus, izmantojot

mācību un pētnieciskās laboratorijas, kā arī paredzot šo

kursu apguves rezultātu atzīšanu

- Sadarboties modernu mācību metodisko materiālu

sagatavošanā un akadēmisko prasību saskaņošanā

atbilstošajos studiju līmeņos

- Attīstīt un ieviest starpdisciplināras un kopīgas studiju

programmas

- Definēt vienotus studiju kursu kredītpunktu kritērijus

ECTS sistēmā, nodrošināt studiju kursu un semestru

plānu savietojamību, lietot vienādus priekšmeta satura,

apjoma un zināšanu vērtējuma mērus, tādejādi

nodrošinot studiju kursu savstarpējo atzīšanu

- Sadarboties mūžizglītības jomā, kopīgi izmantojot

materiāli tehnisko bāzi un attīstot mācību programmas.

- Sadarboties biznesa atbalsta infrastruktūras veidošanā

t.sk. zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā un

attīstībā

- Veicināt sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, veikt

kopīgus pētniecības projektus

- Organizēt kopīgas zinātniskās konferences, zinātnisko

rakstu krājumu izdošanu

- Organizēt kopīgas izstādes

- Kopīgi veidot mācību un zinātniskās laboratorijas

- Veicināt kopīgu pieejamo informācijas tehnoloģijas

resursu izmantošanu

- Veicināt augstākās izglītības eksportspēju

- Iesaistīties kopīgos starptautiskos pētījumu projektos

- Sadarboties ārzemju studentu piesaistē, organizējot

kopīgus reklāmas pasākumus un akcijas ārpus Latvijas

robežām, uzņemšanā un izglītošanā.

Daugavpils

universitāte

(DU)

DU nodrošina RTK 1.līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programmu „Informācijas tehnoloģijas”

absolventiem studiju turpināšanas iespējas DU

profesionālā bakalaura studiju programmā.

- Kopīgi izstrādāt un realizēt 1.līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmas, pamatojoties uz darba

devēju pieprasījumu Daugavpils reģionā;

- RTK studentiem atļaut izmantot DU rīcībā esošās

laboratorijas, to aprīkojumu, programmatūru, kā arī DU

studentiem atļaut izmantot RTK rīcībā esošās

laboratorijas, to aprīkojumu, programmatūru

- Mācībspēkiem un studentiem savstarpēji izmanot

metodiskās izstrādnes un bibliotēkas resursus

- Kopīgi izstrādāt mācību materiālus

- Piedalīties ar mācībspēku vieslekcijām 1.līmeņa

profesionālās augstākās izglītības programmu

realizācijā

- Sadarboties studiju kvalitātes nodrošināšanā un vadībā

Informācijas

tehnoloģijas

98

Ekonomikas

un kultūras

augstskola

(EKA)

- Sadarbība docētāju un studējošo apmaiņā un mobilitātē,

konferenču rīkošanā, pētniecisko un jaunrades projektu

īstenošanā, studentu zinātnisko iemaņu attīstību,

virtuālo mācību metožu izmantošanā

- Docētāju pieredzes apmaiņa ar nolūku nodrošināt

augstāku mācību kvalitāti un docētāju kvalifikācijas

paaugstināšanu

- Sekmēt sadarbību ar darba devējiem un ar

nevalstiskajām organizācijām Latvijā un ārzemēs

- Piedalīties un savstarpēji atbalstīt zinātniskās

konferences, metodiskos seminārus un citus

kvalifikācijas celšanas pasākumus

- Sadarboties mācību līdzekļu, metodisko materiālu

sagatavošanā, izdošanā un izplatīšanā

- Izstrādāt un īstenot dažādus kopējus projektus ar

zinātnisku un akadēmisku ievirzi

- Infrastruktūras resursu t.sk. auditoriju, laboratoriju,

bibliotēku savstarpēja izmantošana

Informācijas

tehnoloģijas

Latvijas Lauk-

saimniecības

universitāte

(LLA)

LLU nodrošinās RTK studentiem iespējas turpināt

studijas studiju programmā „Autotransports”, ja studijas

RTK nebūs iespējamas objektīvu iemeslu dēļ.

Autotransports

Jēkabpils

Agrobiznesa

koledža (JAK)

Sadarbība 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu studiju procesa organizēšanā un profesionālās

vidējās izglītības un profesionālās pilnveides programmu

realizēšanā.

RTK un JAK sadarbība docētāju un studentu pieredzes

apmaiņā ar nolūku nodrošināt augstāku mācību kvalitāti,

piedalīties un savstarpēji atbalstīt pušu organizētās

zinātniskās konferences un metodisko seminārus,

sadarboties mācību līdzekļu, metodisko materiālu

sagatavošanā un izveidošanā. Izstrādāt un īstenot dažādus

projektus.

Savstarpēji nodrošināt studiju iespējas studējošiem, ja

kāda no pusēm pārtrauc 1.līmeņa augstākās izglītības

studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”

realizāciju.

Informācijas

tehnoloģijas

Ventspils

tehnikums

(VeT)

Sadarbība specializēto mācību auditoriju, bibliotēku,

darbnīcu un citu izglītības programmu apguvei

nepieciešamo resursu izmantošanā izglītojamo mācību

procesa nodrošināšanai un kvalitātes uzlabošanai.

Autotransports,

Mehatronika,

Metālapstrāde

Juridiskā

koledža

(JK)

Sadarbība studiju procesos, mācību spēku apmaiņā,

zinātniskās pētniecības procesos, mācību procesa

pilnveidošanā un attīstībā, izglītības līmeņa celšanā,

zinātniski un metodiskās pieredzes apmaiņā.

Informācijas

tehnoloģijas

Alberta

koledža

(AK)

Docētāju un studentu pieredzes apmaiņa nolūkā

nodrošināt augstāku mācību kvalitāti, piedalīties un

savstarpēji atbalstīt pušu organizētās zinātniskās

konferences un metodiskos seminārus, sadarboties mācību

līdzekļu, metodisko materiālu sagatavošanā un

izveidošanā, izstrādāt un īstenot dažādus projektus.

Nodrošināt studiju turpināšanas iespējas studējošiem, ja

kāda no pusēm pārtrauc 1.līmeņa augstākās izglītības

Informācijas

tehnoloģijas

99

studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”

realizāciju.

Malnavas

koledža

(MK)

Docētāju un studentu pieredzes apmaiņa nolūkā

nodrošināt augstāku mācību kvalitāti, piedalīties un

savstarpēji atbalstīt pušu organizētās zinātniskās

konferences un metodiskos seminārus, sadarboties mācību

līdzekļu, metodisko materiālu sagatavošanā un

izveidošanā, izstrādāt un īstenot dažādus projektus.

Nodrošināt studiju turpināšanas iespējas studējošiem, ja

kāda no pusēm pārtrauc 1.līmeņa augstākās izglītības

studiju programmas „Autotransports” realizāciju.

Autotransports

Novikontas

Jūras koledža

(NJK)

Savstarpēja sadarbību izglītības programmu apguvei

nepieciešamo resursu izmantošanā, izglītojamo mācību

procesa nodrošināšanai un kvalitātes uzlabošanai

Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, kā arī

MASOC u.c. partneriem RTK izstrādā vidējās profesionālās izglītības programmu ar

specializācijas moduļiem mehatronikas speciālistiem papildus specializāciju ieguvei. Izglītības

programmas īstenošanas laikā iegūtās papildus kompetences dos iespēju mehatronikas

studentiem, sekojot darba tirgus pieprasījumam, iegūt šādas specializācijas:

- iekārtu apkopes speciālists

- PLC un robotikas speciālists

- fluīdtehnikas speciālists

- montāžas speciālists

- procesu optimizācijas speciālists

- kā arī citas specializācijas atbilstoši pieprasījuma darba tirgū.

Pilna izglītības programma ietver visus šos elementus un ļauj specializēties darba tirgū,

uzņēmumā, prakses vietā pieprasītu kompetenču apguvē. Nākotnē ir iespēja izmantot

atsevišķus moduļus strādājošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un pieaugušo

pārkvalifikācijai.

Modulārās izglītības programmas aprobācija ļaus izmantot iegūto pieredzi, turpinot

sadarbību ar augstskolām, profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem citu studiju /

mācību programmu optimizācijai.

100

6.pielikums

Internacionalizācijas stratēģiskais plāns

RTK internacionalizācijas stratēģiskais plāns (turpmāk – internacionalizācijas

stratēģija) ir vērsts uz izglītības iestādes vispārējo attīstību, modernizāciju, apmācības standartu

paaugstināšanu saskaņā ar aktuālākajiem sasniegumiem profesionālās izglītības jomā, uz

starptautisko sadarbību, akadēmisko un studējošo mobilitāti. Aktīvas un veiksmīgas

piedalīšanās starptautiskajās programmās un projektos tiek uzskatītas par svarīgu RTK

attīstības stratēģijas sastāvdaļu.

Starptautisko aktivitāšu īstenošana atbalsta mācību un studiju programmu

pilnveidošanu un aktualizēšanu, inovatīvo pieeju mācību procesā, efektīvu un elastīgu koledžas

vadību. RTK internacionalizācijas darbība nodrošina instrumentus studējošo un personāla

integrācijai starptautiskajā sociālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē, veidojot sapratni par

Latvijas iedzīvotāju vietu Eiropas kopienā.

Internacionalizācijas mērķis: motivēt un stimulēt izglītojamos un personālu iegūt

starptautisko pieredzi apmācības vai darba jomā, pilnveidot starptautisko programmu un

aktivitāšu dalībnieku gan profesionālās, gan personiskās kompetences, veicināt RTK attīstību

un modernizāciju, veidot un pilnveidot sadarbību ar ES koledžām, universitātēm un

uzņēmumiem, lai aktualizētu studiju programmu saturu un ieintegrētu tehnoloģiju un metožu

inovācijas studiju procesā.

Internacionalizācijas procesa mērķgrupas: koledžas izglītojamie, akadēmiskais,

vadības un atbalsta personāls.

Sadarbības formas: divpusēja sadarbība ar ārvalstu izglītības iestādēm, piedalīšanās

starptautiskās programmās, starptautisko projektu īstenošana, piedalīšanās konkursos, izstādēs,

semināros un pieredzes apmaiņas vizītēs.

Sadarbības partneru noteikšanas principi: potenciālo partnerorganizāciju pozitīva

pieredze jauno speciālistu sagatavošanā un sasniegumi mūsdienu tehnoloģiju attīstībā un

izmantošanā. Plašs partnerorganizāciju klāsts – ārvalstu profesionālas izglītības iestādes, t.sk.

koledžas, universitātes un apmācības centri, ārvalstu uzņēmumi un institūcijas.

Partnerorganizāciju ģeogrāfiskā daudzveidība veido nepieciešamo izpratni par tendencēm

mūsdienu tehnoloģiju un ekonomikas attīstībā un pieprasījumu darbu tirgū.

Internacionalizācijas stratēģijas īstenošana

Starptautiskās aktivitātes tiek īstenotas ES Mūžizglītības programmas (Leonardo

daVinci, Erasmus, Grundtvig,), ESF programmas projektu (piem., “Studiju programmas

Elektriskās iekārtas” īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana Rīgas Tehniskajā

koledžā”, „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”,

“1.līmeņa augstākās izglītības studiju procesa elektronikā uzlabošana Rīgas Tehniskajā

koledžā” u.tml.) un divpusējo sadarbības līgumu ietvaros. Koledža piedalās starptautiskajās

izstādēs un konferencēs, semināros. Izglītojamie ļoti veiksmīgi pārstāv Latviju starptautiskajos

profesionālās meistarības konkursos, piem., Euroskills, Worldskills, konkursos elektronikā un

automobiļu apkopē.

101

Iegūta Erasmus Augstākās izglītības harta (EAIH) 2014.-2020.g., kura nodrošina

vispārēju kvalitāti starptautiskās sadarbības pasākumiem, kurus augstskola īsteno programmas

gaitā. Visas programmas aktivitātes tiek īstenotas pilnā atbilstībā Erasmus Augstākās izglītības

hartas principiem. Lai veicinātu Erasmus+ programmas īstenošanas kvalitāti, izveidoti sakari

un parakstīti starpinstitūciju sadarbības līgumi ar Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Dānijas

koledžām, kā arī ar Polijas un Lielbritānijas universitātēm. Realizējot 1.līmeņa augstākās

profesionālās izglītības studiju programmas, īpaši nozīmīga ir sadarbība ar ārvalstu

uzņēmumiem, kuros koledžas studenti īsteno Erasmus+ praksi un akadēmiskais personāls

īsteno apmācības mobilitātes. Tika izveidota aktīva sadarbība ar 18 ārvalstu uzņēmumiem

vairāku tehnoloģiju jomās.

Plānots attīstīt un pilnveidot sadarbību ar esošiem sadarbības partneriem, kā arī līdz

2018.gadam parakstīt 3 jaunus sadarbības līgumus ar citu valstu augstskolām un izveidot

sadarbību ar vēl 3 ārvalstu uzņēmumiem.

Erasmus+ studentu prakse nodrošina dalībnieku profesionālo un sociālo kompetenču

pilnveidošanu un personisko attīstību, paplašina studentu redzesloku tehnoloģiju un kultūras

jomās starptautiskajā mērogā. Ārvalstu uzņēmumos iegūtās inovatīvās praktiskās zināšanas un

prasmes palielina jauno speciālistu nodarbinātības iespēju gan Latvijas, gan starptautiskajā

darba tirgū.

Plānots līdz 2019.gadam piesaistīt Erasmus+ praksei ārvalstu uzņēmumos arī nesenus

koledžas absolventus.

Katra vieslektora studiju / mācību materiāls ir integrēts studiju programmā. Ārvalstu

augstskolu docētāji un uzņēmumu vieslektori ir augstākā līmeņa mūsdienu tehnoloģiju eksperti

ar lielu darba pieredzi un motivāciju sniegt atbalstu profesionālai izglītībai, izplatīt zināšanas

par tehniskajām inovācijām, lai perspektīvā uzlabotu un pilnveidotu topošo speciālistu darba

kvalitāti un veicinātu tehnoloģiju turpmāko attīstību vairāku tehnoloģiju, organizācijas

psiholoģijas un vadības jomās. Visas aktivitātes tiek īstenotās svešvalodās.

Plānots par 15% paplašināt studiju programmu klāstu, kurā tiek īstenotas vieslektoru

aktivitātes; izveidot apmācības moduļus svešvalodā 3 studiju programmās, lai piesaistītu

ārvalstu augstskolu studējošos; sadarbībā ar Kauņas Tehnisko koledžu izstrādāt svešvalodā īsas

praktiskās apmācības moduļus CNC tehnoloģijā un auto elektronikā “Inženiermehānikas” un

“Autotransporta” SP studējošo apmaiņai. Līdz 2020.gadam paredzēts palielināt par 15%

koledžas akadēmiskā personāla docēšanas aktivitātes skaitu svešvalodā ārvalstu augstskolās.

Akadēmiskā personāla Erasmus+ apmācības ārvalstu augstskolās un uzņēmumos

uzlabo dalībnieku profesionālās kompetences. Piem., 2015./2016. studiju gadā iegūtās

pieredzes rezultātā tika aktualizēts studiju programmu “Autotransports” priekšmetu saturs

atbilstoši straujajai tehnoloģiju attīstībai, tika pilnveidota augstākās matemātikas pasniegšanas

metodika, tika pilnveidota Ārlietu daļas sadarbības shēma ar koledžas studiju programmu

vadītājiem Erasmus+ programmas aktivitāšu jomā. Iegūtā starptautiskā pieredze paaugstina

personāla pašvērtējumu un motivē veicināt RTK attīstību un modernizāciju.

Plānots motivēt RTK personālu aktīvāk piedalīties pieredzes apmaiņas un apmācības

programmās. Līdz 2020.gadam paredzēts piesaistīt aktivitātei katras studiju programmas

personālu.

102

ESF projektu realizācija ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem stratēģijas īstenošanā.

Kvalitatīvs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums atbilstoši tautsaimniecības nozaru un

uzņēmumu esošajām un perspektīvajām vajadzībām, jaunu speciālistu sagatavošanas standartu

paaugstināšana, RTK vadības un darbības optimizācija un modernizācija, studentu un

akadēmiskā personāla motivācijas un radošas attieksmes izaugsme, iestādes starptautiskās

pieredzes ieguvumi – mērķi, kurus augstskola sasniedz, īstenojot ESF programmas projektus.

Plānots ESF projekta realizācijas ietvaros aicināt ārvalstu augstskolu vieslektorus, lai

pasniegtu svešvalodā ar jaunajām tehnoloģijām saistītus studiju kursus / mācību priekšmetus,

2 studiju programmās.

RTK izveidota aktīva, uzticama un draudzīga divpusēja sadarbība ar vairākām ārvalstu

izglītības iestādēm gan personāla, gan izglītojamo pieredzes apmaiņas un apmācības jomās,

piem., ar Lapzemes Tehnisko koledžu, Somija, ar TEC koledžu, Dānija, ar Sandvikens

Gimnasieskola, Zviedrija, ar Bredfordas universitāti, Lielbritānija, TREDU koledžu, Somija,

Ukmerge School of Technologies and Business, Lietuva, utt.. Visas partnerorganizācijas

nodrošina jaunu speciālistu sagatavošanu pēc augstiem ES izglītības standartiem. Apmaiņas

vizītes laikā ir iespējams tikties ar vadību un akadēmisko personālu, iepazīties ar izglītības un

studiju programmu struktūru un saturu, apmeklēt darbnīcas un laboratorijas, iegūt jaunu

pieredzi izglītojamo audzināšanā un apmācībā, iepazīties ar vietējo darba vidi, darba drošības

nodrošinājumu, ar sociālo un kultūras dzīvi.

Plānots atbalstīt un pilnveidot sadarbību ar esošiem sadarbības partneriem. Līdz

2019.gadam paredzēts izveidot aktīvas sadarbības platformu ar Junior Talents Vācijā un ANFA

(Automobiļu ražotāju asociācija) Francijā starptautiskās prakses nodrošinājumam topošajiem

automobiļu apkopes speciālistiem.

Piedalīšanās starptautiskajos pasākumos, semināros, konferencēs, konkursos, utt.

veicina darba kolektīva komandas garu, palīdz labāk saprast un noformulēt profesionālās

izglītības iestādes darbības mērķus un ceļus viņu sasniegšanai gan ikdienas darbā, gan

perspektīvā.

Plānots arī turpmāk piedalīties starptautiskās aktivitātēs Latvijā un ārzemēs. Līdz

2019.gadam paredzēts piesaistīt katras studiju programmas pārstāvjus, tostarp veicinot

personāla svešvalodas zināšanu pilnveidošanu.

Informatīvā tabula P6.1. ES Mūžizglītības programma 2010./2011. – 2013./2014.

Leonardo daVinci mobilitātes projekti

Projekta

veids

Projekta nosaukums Īstenošanas

valsts

Dalībnieku

skaits

IVT CNC darbagaldi kokapstrādē Somija 6

IVT Inovāciju pielietošana datorsistēmu tehniķu

praktiskajās mācībās

Dānija 6

IVT Audzēkņu praktisko iemaņu pilnveidošana

automobiļu remontā ES valstīs

Latvija 11

103

IVT Mobility for VET Students/ Apprentices Latvija 2

IVT IT audzēkņu prakses mobilitāte Dānija 7

IVT Meeting Europe – VET-students on theMove Latvija 2

IVT IT audzēkņu prakses mobilitāte Dānija 7

VETPRO Kompetences centra mācībspēka profesionālā

pilnveidošana

Vācija 6

VETPRO Elektronikas un automatizācijas inovācijas

profesionālā izglītības pilnveidošanā

Malta 3

VETPRO Inovatīvā pieredze mācīšanā IT nozarē profesionālās

izglītības kvalitātes pilnveidošanā

Dānija 4

Kopējais nosūtīto un uzņemto dalībnieku skaits 54

Erasmus studentu prakse ārvalstu uzņēmumos

Studiju programma Prakses valsts Studentu skaits

Elektriskās iekārtas Somija, Lielbritānija, Vācija, Lietuva 4

Sekretariāta un biroja darbs Vācija, Grieķija 2

Informācijas tehnoloģijas Lietuva, Malta, Polija, Vācija 12

Elektronika Spānija, Lietuva 9

Inženiermehānika Vācija, Igaunija, Spānija 6

Autotransporta apkope Igaunija 2

Telemātika un loģistika Malta 6

Siltumenerģētika Malta 2

Telekomunikācijas Malta, Polija, Vācija, Zviedrija 5

Kopā: 48

Erasmus personāla apmācība ārvalstu augstskolās un uzņēmumos

Joma Apmācības valsts Dalībnieku skaits

Autotransporta apkope Igaunija, Lietuva 4

Mehatronika Zviedrija, Igaunija, Lietuva 6

Elektriskās iekārtas Zviedrija 1

Siltumenerģētika Zviedrija 1

Tālvadības tehniskās izglītības sistēmas Spānija 1

104

Tehnisko mācību līdzekļu apkope Spānija 1

Starptautiskā uzņēmuma loģistikas

organizācija un vadība

Spānija 1

Starptautiskā uzņēmuma ārējā ekonomiskā

darbība

Spānija 1

IKT Rumānija 2

Informācijas tehnoloģijas Polija 1

Kopā: 19

Erasmus ārvalstu augstskolu vieslektoru un uzņēmumu ekspertu docēšanās

Studiju programmas Vieslektoru izcelsmes valsti

Autotransports, Inženiermehānika, Informācijas

tehnoloģijas, Sekretariāta un biroja darbs, Telemātika un

loģistika, Kokapstrādes tehnoloģija, Elektronika

Igaunija, Zviedrija, Horvātija, Polija,

Lietuva

Kopējais ārvalstu vieslektoru skaits: 20

Grundvig programma

Aktivitāte Īstenošanas valsts Dalībnieku skaits

Darbnīcas Čehija, Vācija Turcija 3

Divpusēja sadarbība

Valsts Izglītības iestāde Aktivitāte Dalībnieku

skaits

Somija Lapzemes Profesionālā

koledža

Audzēkņu, studentu un personāla

apmaiņa

22

Lielbritānija Bredfordas unversitāte Ekoloģiskās darbnīcas „Biodīzelis.

Bioplastika”;

Informatīva sanāksme “Izglītība

tehnoloģiju jomās”

124

28

Igaunija Pērnavas profesionālās

izglītības centrs

Pieredzes apmaiņas vizīte 17

Zviedrija Sandvikens

Gimnasieskola

Divpusējs projekts “ComputerRoom” 10

Kopējais dalībnieku skaits (audzēkņi, studenti, personāls) 201

105

Informatīvā tabula P6.2. ERASMUS+ 2014./2015. – 2017./2018.

Erasmus+ profesionālā vidusskola

Projekta

veids

Projekta nosaukums Īstenošanas

valsts

Izglītības

programmu

skaits

Dalībnieku

skaits

KA1 Mācībspēka un izglītojamu mācību

mobilitāte

Lietuva

Malta

Somija

6 35

KA1 Tredu Move – Mobility for Vocational

Education

Latvija 1 2

ERASMUS+AUGSTSKOLAS SEKTORA MOBILITĀTES KA1 PROJEKTS

Erasmus+studentu prakse ārvalstu uzņēmumos

Studiju programma Prakses valsts Studentu skaits

Inženiermehānika Igaunija, Spānija, Vācija, Īrija 9

Autotransports Igaunija, Norveģija 7

Informācijas tehnoloģija Vācija, Malta 7

Telekomunikācijas Vācija, Malta 7

Elektronika Spānija 1

Aukstumtehnika Lielbritānija, Igaunija, Lietuva 8

Elektriskās iekārtas Vācija 2

Telemātika un loģistika Malta 6

Sekretariāta un biroja darbs Malta 2

Kopā: 49

Erasmus+ personāla apmācība ārvalstu augstskolās un uzņēmumos

Joma

Apmācības valsts Dalībnieku skaits

Inženiermehānika

Igaunija, Lietuva 2

Autotransports

Igaunija, Lietuva 3

Studiju procesa organizēšana; SP īstenošana

Lietuva 4

Augstākā matemātika

Lietuva 1

Erasmus+ programmas īstenošana

Lietuva 1

106

Elektronika Igaunija 1

Kopā: 12

Erasmus+ārvalstu augstskolu vieslektoru un uzņēmumu ekspertu docēšanās

Studiju programmas Vieslektoru izcelsmes valsti

Autotransports, Inženiermehānika, Informācijas

tehnoloģija, Siltumenerģētika, Elektriskās iekārtas,

Kokapstrādes tehnoloģija, Elektronika, Telemātika un

loģistika, Sekretariāta un biroja darbs,

Igaunija, Zviedrija, Horvātija, Lietuva

Kopējais ārvalstu vieslektoru skaits: 27

Erasmus+ stratēģiskās partnerības projekti

Projekta

veids

Projekta nosaukums Projekta Nr.

KA2 Kvalitatīvas prakses darba tirgum 2014-1-LV01-KA202-000522

KA2 Skillsin Metaland ElectroIndustry 554370-EEP-1-2014-1-SI-EPPKA2-SSA

KA2 Competitiveness throughEngineering

CNC EURO Vocational Certificate

2014-0025-KA202-02

KA2 Integrated Smart Education in Robotics 2016-1-EE01-KA202-017321

CENTRALBALTICPROGRAMME 2014 - 2020

Projekta veids Projekta nosaukums Projekta Nr.

Partnerības projekts ICT Security in VET CB36 ITSVET

DIVPUSĒJA SADARBĪBA

Iestāde, valsts Aktivitāte Dalībnieku

skaits

Junior Talents, Vācija Pieredzes apmaiņas vizīte;

sadarbības pilnveide 6

Junior Talents, Vācija Audzēkņu kvalifikācijas prakse automobiļu

apkopes jomā 6

Automobiļu ražotāju

asociācija, profesionālās

izglītības iestādes, Francija

Pieredzes apmaiņas vizīte; sadarbības izveide un

attīstība 18

CFI L’Ecole Connectée au

Futur de l’Industrie Campus

Orly, Francija

Studentu prakse automobiļu apkopes jomā 14

Nikosijas Tehniskā skola,

Kipra

Pieredzes apmaiņas vizīte; sadarbības izveide un

attīstība 2

107

Deutsch-Baltische

Handelskammer / Vācijas-

Baltijas Tirdzniecības

kamera

Sadarbība jauna projekta dokumentācijas

sagatavošanā un SP “Kokapstrāde” pilnveidē 7

Kauņas Tehniskā koledža,

Lietuva Studentu un docētāju pieredzes apmaiņas un

mācību vizīte 32

Kauņas Tehniskā koledža,

Lietuva Kauņas Tehniskās koledžas studentu

kvalifikācijas darbu recenzēšana 5

Europa-Studienseminar

für berufliche Schulen, Vācija

Pieredzes apmaiņas vizīte; sadarbības pilnveide 3

Tamperes koledža TREDU,

Somija

Pieredzes apmaiņas vizīte, sadarbības pilnveide 4

Sandvikens Gimnasieskola,

Zviedrija

Divpusējs projekts “Computer Room” 18

Kopējais dalībnieku skaits 125

108

7.pielikums

Stratēģiskās ieceres pieaugušo izglītībā

Viens no efektīvākajiem mehānismiem RTK stratēģiskās programmas 1

apakšprogrammā 1.3. „Mūžizglītība un atbalsts profesionālās izglītības pilnveidei” plānoto

rīcību mūžizglītības attīstībai īstenošanai stratēģijas darbības periodā ir RTK iesaiste SAM

8.4.1 programmā atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 474

„Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa

"Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi”

noteiktajam, iesaistoties SAM 8.4.1. programmā un īstenojot darbības, kas atbilst minēto

noteikumu 18.punkta prasībām.

Šai nolūkā RTK ir uzsākusi un intensificēs sadarbību ar darba devējiem, kuri nodrošina

pieaugušo izglītību:

- MASOC un uzņēmumi SIA “Festo”, SIA “Schneider Electric Latvija”, SIA “LEXEL

FABRIKA” pieņēmuši lēmumu investēt laiku un resursus darba vidē balstītās mācībās, lai

atbalstītu praktisko mācību organizēšanu (ir noslēgti sadarbības līgumi);

- notiek sarunas ar jauniem sadarbības partneriem;

- profesionālo pamatprasmju apguves nodrošināšana paliek RTK kompetencē, vienlaikus

uzlabojot tās studiju / mācību infrastruktūru, t.sk. materiāli tehnisko bāzi, jo īpaši, lai

nodrošinātu nepieciešamos resursus kvalitatīvai teorētisko zināšanu apguvei, bez kuras nav

iespējama profesionālo prasmju un praktiskajam darbam nepieciešamo kompetenču

apguve;

- RTK un uzņēmumu sadarbība nodrošinās tāda “kvalitatīvas prakses darba tirgum” modeļa

izveidi un ieviešanu, kas darbosies kā savienojošs pavediens, realizējot mērķi – iegūta

kvalitatīva, izglītojoša pieredze darba vidē, balstoties uz teorētiskajām zināšanām

elektronikā, enerģētikā, metālapstrādē un mašīnbūvniecībā, informācijas tehnoloģijās,

veicot organizēšanu, uzraudzību, novērtēšanu un papildus pasākumu.

Prakse (darbs laboratorijās, darbnīcās, reāla biznesa vides simulācija, biznesa projektu

realizācija) ir izglītības programmas sastāvdaļa, kas tiek īstenota profesionālās izglītības

iestādē. Šī modeļa mērķis r radīt iespēju izglītojamajam apgūt kompetences reālā darba vidē,

kas nodrošinātu iespējas ne tikai nostiprināt teorētiskās zināšanas un attīstīt praktiskās iemaņas,

bet arī izveidot kontaktus un sadarbību ar uzņēmumiem, attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Šajā

modelī pašas izglītības iestādes ir atbildīgas par reālas vai reālai līdzīgas darba vides radīšanu.

Profesionālās izglītības iestādēs ir izveidotas darbnīcas un izglītības iestādes sadarbojas ar

uzņēmumiem, lai izmantotu to aprīkojumu un iespēju nodrošināt mācību procesu reālā darba

vidē. Darbs reālās dzīves projektos bieži vien ir izglītības programmas sastāvdaļa. Skolotāji

sadarbībā ar uzņēmumiem organizē darba praksi, kurās praktikantiem jāspēj sadarboties,

koncentrēties uz darba procesu, būt inovatīviem un radošiem.

Sadarbības mērķis: izveidot sistēmu, kas tuvina profesionālo izglītību darba videi.

Sadarbības plānotais rezultāts:

- RTK apgūstamo kompetenču saturs būtiski tuvinājies darba tirgus prasībām;

- izglītojamie apguvuši darba tirgū pieprasītas kompetences, viņiem nodrošināts darbs pēc

izglītības iegūšanas;

109

- RTK atrisinājusi problēmas, kas saistītas ar profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un

jaunākā tehniskā aprīkojuma trūkumu;

- darba devēji ieinteresēti radīt jaunas un kvalitatīvas prakses vietas;

- popularizēta tehnisko profesiju apguve;

- ieviesta kvalitatīvu vietējo prakšu sistēmu uzņēmumos, kā arī paplašinātas prakses vietas

starptautiskajā mērogā, jo tās dod pievienoto vērtību mācību procesam.

Īstermiņā šāda sadarbība nodrošina iespējas :

- sagatavot prakses programmu audzēkņiem/studentiem, kas pieteikušies darbā, kur darba

vide ir vērsta uz mācību procesu;

- izstrādāt praktiskās apmācības audzēkņiem/studentiem, balstoties uz profesionālās

izglītības/studiju programmu un uzņēmuma ražošanas pieredzi;

- izveidot atbilstošu novērtēšanas sistēmu, lai noteiktu audzēkņu/studentu zināšanu un

praktisko prasmju līmeni pēc prakses uzņēmumā.

Ilgtermiņā šāda sadarbība nodrošina iespējas :

- ietekmēt profesionālās izglītības saturu, pieskaņojot to darba tirgus prasībām;

- izglītojamiem iegūt atbilstošas profesionālas prasmes, kas nākotnē nodrošina viņiem labas

izredzes darba tirgū;

- nodrošināt izglītojamiem motivējošu mācību vide;

- uzņēmumam ieguldīt savu nākotnes darbinieku profesionālajā attīstībā;

- samazināt kopējās darbinieku sagatavošanas izmaksas;

- radīt izglītojamiem jau 1.kursā interesi par izvēlēto profesiju.

- Plānojam turpināt sadarbību, novērtējot ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās

zināšanas un prasmes, ar tādiem uzņēmumiem kā AS „Sadales tīkls”, SIA „Latvijas

energoceltnieks, SIA „Rīgas satiksme”, un citiem.

- Plānojam arī turpmāk uzklausīt studentu vēlmes un studijas organizēt viņiem pieejamā

laikā. Pašlaik tikai retais students, kurš uzsāk studijas koledžā, nestrādā algotu darbu.

Studijas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās Rīgā un reģionos

(Kandavā, Liepājā, Priekuļos un Daugavpilī) ir viņu tālākizglītība izvēlētajā profesijā.

- Veiksmīga sadarbība mums ir izveidojusies ar AS „Latvenergo”, AS „Sadales tīkls”,

AS „Rīgas Siltums”, Lattelekom SIA, AS „SAF Tehnika”, SIA „LeaxBaltix”, SIA

„RRR”, SIA „EastMetal” un daudziem citiem Rīgā un reģionos.

RTK ir iesaistījusies vairākos pieaugušo izglītības attīstības projektos:

- LETERA projektā “Elektronikas, optikas, elektrotehnikas un telekomunikācijas uzņēmumu

darbinieku prasmju pilnveidošana” (projekta Nr.1.2.2.1/16/A/011; īstenošanas laiks no

2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 31.decembrim); projekta mērķis: pilnveidot elektronikas,

optikas, elektrotehnikas un telekomunikācijas uzņēmumu darbinieku prasmes, sekmējot

tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu;

- MASOC projektā “Nodarbināto apmācības mašīnbūves un metālapstrādes nozarē”

(projekta Nr.1.2.2.1/16/A/002; īstenošanas laiks no 2016.gada 1.jūnija līdz 2018.gada

31.decembrim); projekta mērķis - nodrošināt mašīnbūves un metālapstrādes nozarē

nodarbināto apmācības un kvalifikācijas celšanu mašīnbūves un metālapstrādes nozarei

svarīgākajās jomās, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu, uzlabotu produktu

110

un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. 2016.gada jūnijā MASOC ir parakstījis

līgumu ar CFLA par apmācību īstenošanu. Mācības plānotas šādās jomās – ražošanas

inženierzinības un vadība; datorzinātnes; inženierzinātnes un tehnoloģijas; ražošana un

pārstrāde; vides aizsardzība.

RTK plāno:

- turpināt sadarbībā ar LR Labklājības ministriju piedāvāt kursus bezdarbniekiem, īstenojot

kursus programmas „Enerģētika un elektrotehnika” , „Pasta pakalpojumi” u.c.;

- piedalīties Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajā SAM 8.4.1. “Pilnveidot

nodarbināto personu profesionālo kompetenci” projekta „Nodarbināto personu

profesionālās kompetences pilnveide” konkursā ar profesionālās tālākizglītības

programmām „Autotransports” (kvalifikācija – autoelektriķis), „Administratīvie un

sekretāra pakalpojumi” (kvalifikācija – klientu apkalpošanas operators), „Telemehānika un

loģistika” (kvalifikācija – loģistikas darbinieks), „Enerģētika un elektrotehnika”

(kvalifikācija – elektrotehniķis); iegūstot tiesības realizēt programmas projekta ietvaros,

RTK sagatavos kvalificētus speciālistus, kuri iegūs profesionālās kvalifikācijas apliecības;

- izstrādāt un realizēt profesionālās pilnveides izglītības programmu „Mazā biznesa

organizēšana” (320 stundu apjomā), kas nodarbinātajam dos iespēju apgūt darba tirgus

prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;

- sagatavot un uz modulārās apmācības bāzes īstenot profesionālās tālākizglītības

programmu „Telemehānika un loģistika”;

- turpināt ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanu, t.sk.

sadarbībā ar tādiem uzņēmumiem kā AS „Sadales tīkls”, SIA „Latvijas energoceltnieks,

SIA „Rīgas satiksme” u.c.

111

8.pielikums

SAM programmu īstenošanas risku izvērtējums

Risks Riska

apraksts

Riska

ietekme

Riska

iestāša-

nās var-

būtība

Riska novēršanas mazināšanas pasākumi

Finanšu

Sadārdzinā-

jumi un

inflācija

Vidēja Zema

Plānotās izmaksas var būtiski atšķirties no

reālajām, tāpēc projekta budžetā

(būvniecības iepirkumā) tiks plānota finanšu

līdzekļu rezerve neparedzētiem gadījumiem.

Pēc ekonomiskās attīstības prognozēm

2017.gadā būvniecības nozarē ir iespējams

būvniecības cenu pieaugums, sakarā ar

vairāku no Eiropas Savienības fondiem

finansētu programmu ieviešanas uzsākšanu.

Būvniecības projekta realizācijas salīdzinoši

īsais termiņš - 8 mēneši samazina lielu

sadārdzinājuma risku tik īsā laika

posmā. Savukārt aprīkojuma iegādes

aktivitātēs tiks paredzēts pietiekoši īss

aprīkojuma piegādes termiņš, kas mazinās

sadārdzinājuma risku.

Finanšu

Finanšu

resursi

maksājumu

veikšanai

Zema Zema

Nesaņemot savlaicīgu finansējumu no

CFLA, jālūdz IZM atbalsts īslaicīgi pārdalīt

finanšu resursus, lai nodrošinātu nepārtrauktu

projekta finanšu plūsmu. Plānojot 2017.gada

budžetu RTK ir ņēmusi vērā arī iespēju, ka

daļēji finansējumu projekta īstenošanai būs

nepieciešams ņemt no pašu resursiem

saimnieciskās darbības veikšanai, saņemot to

atpakaļ pēc projekta ieviešanas un/vai

noslēguma maksājuma saņemšanas. Tas

ņemts vērā ieplānojot atsevišķas

saimnieciskās darbības pēc projektu

īstenošanas.

Īstenošanas

Iepirkumu

procedūru

norises

ilgums

Vidēja Vidēja

Risks, ka iepirkuma procedūras

dokumentācijā būs jāveic kādi grozījumi ir

samazināts līdz minimumam, jo ņemta vērā

CFLA ieteikumi, saskaņojot vienkāršotās

atjaunošanas projektus Braslas ielā 16 un

Lēdmanes ielā 3. Tāpat ir ņemti vērā citi

apstākļi, kuriem iestājoties paildzinās

iepirkuma norise - gadījumā ja saņemta

sūdzība par iepirkuma procedūras

rezultātiem. Šobrīd izstrādātajā atklātā

konkursa nolikumā ir skaidri definētas

prasības un vērtēšanas kritēriji, līdz ar to

iepirkumu komisijai nebūs sarežģīti pieņemt

kvalitatīvu un pamatotu lēmumu, kā arī

112

nepieciešamības gadījumā viedokli aizstāvēt

Iepirkumu uzraudzības birojā. Pat ņemot

vērā šo iespējamo iepirkuma procedūras

norises ilguma pagarināšanu, projekta

īstenošana būs iespējama atbilstoši

plānotajam projekta ilgumam. .

Īstenošanas

Izmaksu

neattiecinā-

mība

Vidēja Zema

Projekta administratīvās vadības kompetence

un pieredze būs pamatā izmaksu

neattiecināmības riska mazināšanai,

nodrošinot:

- piedāvājumu izvērtēšanu un uzvarētāja

noteikšanu atbilstoši PIL un iepirkuma

nolikumā noteiktajam - Iepirkumu komisijai

ir pietiekoša pieredze kvalitatīvai

piedāvājumu izvērtēšanai. Savukārt

nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā

tiks piesaistīts neatkarīgs eksperts;

- būtisku noslēgtā iepirkuma līguma

grozījumu izdarīšanas nepieļaušanu - jebkuri

grozījumi, kas radīs iespējamu risku izmaksu

attiecināmībai, tiks saskaņoti ar Centrālo

finanšu un līgumu aģentūru;

- dubultā finansējuma nepieļaušanu -

projektā paredzētie energoefektivitātes

būvdarbi ir nodalīti no jebkuriem citiem

būvdarbiem, ko paredzēts veikt citu projektu

ietvaros.

Īstenošanas Sadarbības

efektivitāte Vidēja Zema

Būvniecības projektos un aktivitātēs

sadarbība starp projektā iesaistītajām pusēm -

Pasūtītāju, projekta autoru, būvuzraugu,

būvniecības darbu veicēju un informētība par

projekta progresu notiks regulārā

komunikācijā projekta sanāksmēs (t.sk.

būvsapulcēs). Tādējādi savlaicīgi tiks

identificētas ar projekta īstenošanu saistītas

problēmas, veiktas konsultācijas ar

iesaistītajā pusēm. Visas būvsapulces tiks

protokolētas un protokoli parakstīti no visām

iesaistītajām pusēm, līdz ar to nodrošinot

atbildību par paredzētajām darbībām.

Aprīkojuma iegādes aktivitātēs paredzēts

norīkot projekta administrācijas pārstāvi no

RTK puses, kas regulāri sekos plānotajām

līgumu izpildēm. Līguma izpildes laika

grafiku, kā arī līgumizpildes starpposma

laiku paredzēts iekļaut līgumā, atbilstoši

piegādātāju piedāvājumiem..

Rezultātu un

uzraudzības

rādītāju

sasniegšanas

Nepiemēroti

meteorolog-

ģiskie

apstākļi

Zema Zema

Energoefektivitātes projektu ilgums – astoņi

mēneši, kā arī tas, ka projekta uzsākšana

paredzēta pavasarī, savukārt, SAM 8.1.4.

projekta ietvaros veicamā būvniecība

iekštelpās, mazina risku, ka klimatiski

nepiemērotas sezonas dēļ varētu būt

113

ietekmēti projekta laika grafiks, rezultāti un

rādītāji. Bez tam projekta realizācijā

izvēlētais fasādes atjaunošanas risinājums -

ventilējamā fasāde- pieļauj būvdarbus veikt

arī nelabvēlīgākos klimatiskajos apstākļos

(negatīvas gaisa temperatūras), kā fasādes

atjaunošana izmantojot apmetuma

fasādes. Meteoroloģiskie laika apstākļi

netraucēs veikt aprīkojuma piegādes un

uzstādīšanu.

Rezultātu un

uzraudzības

rādītāju

sasniegšanas

Kvalificēta

tehniskā un

administra-

tīvā

personāla

risks

Zema Zema

RTK speciālistiem ir adekvāti augsta

tehniskā kvalifikācija, kas ietver spēju

nodrošināt nepieciešamo rezultātu un

uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Uz līguma

pamata piesaistīto izpildītāju kvalifikācijas

prasības tiks noteiktas pietiekoši augstas, lai

nodrošinātu atbilstošu veikto darbu kvalitāti

gan izpildes, gan uzraudzības procesā.

Projekta realizācija plānota, balstoties uz

potenciālo izpildītāju zināšanām un

prasmēm, tāpēc iespēja, ka radīsies

kompetences nepietiekamība projekta

izdevumu izpildē ir neliela. Ja kāds no

projektā iesaistītajiem darbiniekiem nevarēs

turpināt darbu projektā, tiks nodrošināta

jauna darbinieka piesaiste izmantojot RTK

personāla resursus vai arī nepieciešamības

gadījumā tiks izsludināts konkurss jauna

darbinieka piesaistīšanai ar atbilstošu

kvalifikāciju un pieredzi.

Projektu

vadības

Organizato-

riskās

vadības

efektivitāte,

personāla

mainība -

Vidēja Zema

Projekta administratīvais personāls nodrošina

nepieciešamo resursu pieejamību un projektā

plānoto darbību izpildi noteiktajā projekta

īstenošanas termiņā. Regulāri kontrolē

līguma par projekta īstenošanu izpildi un

sadarbības līguma/-u izpildi. Spēj saliedēt

komandu darbam paaugstinātas intensitātes

apstākļos.

Savlaicīgu darbību veikšana projekta

personāla plānošanā, t.sk. darba attiecību

dokumentēšana. Reaģējot uz personāla

sastāva izmaiņām, tiks nodrošināta

nepieciešamo atbilstošas kvalifikācijas un

pieredzes speciālistu piesaiste.

Cits

Līgumsais-

tību neie-

vērošana

Vidēja Zema

Pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā, t.sk.

līguma projektā paredzējis sankcijas un

plānotās rīcības, ņemot vērā iespējamos

riskus, kas var iestāties līguma izpildes

laikā: - piegādātājs vai pakalpojuma

sniedzējs kavē līgumā noteikto termiņu;

- radušies apstākļi, kuru dēļ līgums jālauž.

Rīgas tehniskajā koledžā projekta īstenošanai

tiks izstrādāta kārtība, kādā notiks

114

līgumsaistību izpildes un veikto kvalitātes

kontrole. Līgumsaistību izpildes kontrolei

katrs ārpakalpojumu sniedzējs ne retāk kā

reizi mēnesī (būvniecības projektos – ne

retāk kā reizi nedēļā regulāro būvsapulču

laikā) sniegs ziņojumu par savu

līgumsaistību izpildes progresu, veiktajiem

darbiem, iespējamajām problēmām, kā arī

veicamajiem vai jau veiktajiem pasākumiem

problēmu novēršanā. No RTK puses

līgumsaistību izpildes kontroli nodrošinās

projekta vadītājs (administratīvie jautājumi)

un projekta vadītāja asistents (tehniskie

jautājumi).

Līgumsaistību kavējumu gadījumā, kas

nebūs saistīts ar "force majore" apstākļiem,

tiks paredzēts līgumsods vai arī likumdošanā

noteiktajā kārtībā piedzīti zaudējumi, kas

radušies līgumsaistību neizpildes rezultātā.

115

9.pielikums

Nozaru atzinumi par RTK stratēģiju

116

Reģ. Nr. 40008038242

Juridiskā adrese:

Stabu iela 47-1, Rīga, LV-1011

LIKTA birojs:

Stabu iela 47-1, Rīga, LV-1011

Tālrunis: 67311821 E-pasts: office@likta.lv; www.likta.lv

Norēķinu konts:

LV18HABA000140J038010 Swedbank, HABALV22

Rīgā, 2016.gada 23.decembrī Nr. 2016/12-01

LR Izglītības un zinātnes ministrijai

kopija: PIKC “Rīgas Tehniskā koledža”

Par atbalstu PIKC “Rīgas tehniskā koledža” materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai8.1.4.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) iepazinās un izvērtēja PIKC

“Rīgas Tehniskā koledža” iesniegto aprīkojuma modernizācijas sarakstu izglītības programmās

“Datorsistēmas 33 481 01 1” un “Programmēšana 33 481 03 1” (pielikumā).

Pamatojoties uz Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.4.specifiskā atbalsta

mērķa “Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un

radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās” īstenošanas noteikumiem asociācijaizsaka

atbalstu PIKC „Rīgas Tehniskā koledža” materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un pilnveidošanai,

piedaloties IZM iepirkumā. Infrastruktūras attīstība un izglītības procesa modernizācija veicinās

kvalitatīvāku izglītības programmu īstenošanu un speciālistu sagatavošanu atbilstoši nozarē

pielietotajām tehnoloģijām un darba tirgus prasībām. LIKTA ir izvērtējusi pielikumā ietverto PIKC

„Rīgas Tehniskā koledža” iesniegto aprīkojuma sarakstu. LIKTA pret to nav iebildumu, uzskatām,

ka tas ir atbilstošs darba tirgus prasībām nozarē.

Pielikumā – PIKC “Rīgas Tehniskā koledža” LIKTA iesniegtie aprīkojuma apraksti.

Ar cieņu, Signe Bāliņa, LIKTA prezidente A.Melnūdris, 67311821

117

118

119

120

121