Uz skolu! Aiziet vasara pār kalnu, Aiziet puķēs dusēt, Līdz pat jaunam pavasarim Viņai sēklās klusēt Meitenes un zēni prasa: „Kur ir m ūsu somas? Rīt ir jāsāk lasīt, rakstīt, Domāt gudras domas.” Arī es uz skolu skrienu, Steidzos pretī draugam, Tā mēs gadiem katru dienu Abi kopā augam. /Gunta Micāne/

2014.gada augusts (60)

Baltijas ceļa 25.gadadiena Unguriņu robežpunktā I r teiciens, ka vēsturi veidojam mēs paši. To noteikti var teikt par visiem tiem tūkstošiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kuri 1989.gadā piedalījās Baltijas ceļa akcijā. Un tieši to pašu var teikt par tiem, kuri katru gadu atceras šo dienu, piedalās atceres un jubilejas pasākumos. Ķoņu pagasta kul-tūras dzīvē katru gadu 23.augusts ir svētki, nemainīgi un neatkarīgi no laika apstākļiem, atbalstītāju skaita, varas maiņas un finansiālā stāvokļa. Liekas, nupat, nupat svinējām div-desmito gadskārtu, un rau, jau atkal pie-ci gadi paskrējuši. Tuvu un tālu brauku-šu interesentu nemitīgā plūsma dažādos virzienos 23.augustā pie Unguriņu ro-bežpunkta liecina, ka vēl ilgi būs vajadzī-gi šādi kopā nākšanas brīži. Ar katru gadu arvien mazāk var manīt tās sirmās galvas, kuras pirms 25 gadiem ar asarām acīs stāvēja Baltijas ceļa dzīvajā ķēdē, cerībā un ticībā, ka būsim brīvi, neatka-rīgi un laimīgi savā zemē, savā valstī. Tas, vai tā ir, lielā mērā atkarīgs no katra paša izvēles, izpratnes, darbības un pat-riotisma izjūtas. Svētku reizē, kā allaž, skanēja valsts-vīru un tautfrontiešu uzrunas, atgādinā-jumi par tālajiem gadiem, kad Baltijas valstis kļuva par ķīlniekiem, atrodoties divu varenu valstu starpā. Neizpalika vēlējumi – lai dzīvo Latvija, Igaunija, Lietuva, Baltija! Cilvēku aplis ap vareno uguns sārtu vienojoties kopīgā dziesmā, svecīšu ceļš, kas no robežpunkta vakara krēslā aizte-cēja abu valstu sirds virzienā, vēl un vēl-reiz atgādina, ka ar savām kaimiņu val-stīm esam un būsim saistīti ne tikai svēt-kos, bet arī ikdienā.

Leģendārās latviešu rokgrupas „Pērkons” koncerts un viņu dziesmas apvienoja visu klausītāju pūli, kas pulsē-ja vienotā ritmā, dejās un balsīs.

Vislielākais paldies Marutai Krasti-ņai, kura nerimstoši gadu pēc gada strā-dā un gādā, lai mums visiem šī diena būtu īpaša.◊

Agnese Auniņa-Linmeijere Pasākuma fotogalerija izdevuma 5.lpp

Naukšēnu novada vidusskolas skolēni un vecāki! 2014./2015.mācību gada sākums ir pavisam tuvu, un skola jau ilgojas pēc

skolēnu soļu dipoņas, balsīm, smiekliem, dziesmām, atklāsmēm un prieka par kopā būšanu.

Svinīgais Zinību dienas pasākums 1.septembrī: • Plkst. 9.00 skolā Naukšēnos • Plkst. 11.00 skolā Ķoņos (skolas autobuss plkst. 10.00 aties no „mazās” skolas Rūjienā, Skolas iela 24) Naukšēnu novada vidusskola Nākamās

«Naukšēnu Novada Vēstis» 26.septembrī

B altijas ceļa 25 gadu atceres brīdis pie Igaunijas robežas Ķoņu pagastā aiz-vadīts. Aizvadīts ar svētku viesu uzru-nām, skaistām dziesmām, mūziku un lielo vienotības ugunskuru. Šajā dienā ap lielo ugunskuru, vairākās rindās sadevušos cilvēkus, atkal vienoja rokas spiediens, kopēja pleca izjūta, pacilājošs noskaņojums un atmiņas. Šodien pēc pasākuma gribas izteikt vislielāko pateicību tiem cilvēkiem, kas palīdzēja pasākuma sagatavošanā un norisē. Paldies Naukšēnu, Karksi un Rūjienas pašvaldībām par sadarbību un atbalstu pasākuma sagatavošanā. Paldies pasākuma skaņu vīriem Kasparam Berklāvam un Jānim Dreima-nim par lielo izturību un ieguldīto darbu pasākuma apskaņošanā. Paldies visām ziedu dāvātajām—rūjienietēm Vijai Dū-tei, kura nežēloja visas savas skaistās asteru dobes un Vijai Caunai, ķonietēm Vinetai Ķikulei, Ilonai Breicei, Mirdzai Rūplei, Maijai Lācei, Sandrai Krastiņai, Agnesei Auniņai – Linmeijerei un nauk-šēnietei Ligitai Rullei. Paldies Aigai Stie-rei un visiem pārējiem dekoratīvā ziedu paklāja darinātājiem par skaisto ziedu

dekoru pie Baltijas ceļa atceres zīmes. Liels paldies Agritai Gruzdiņai un Leo Liberam par lielisko svētku prog-rammas vadīšanu. Paldies vokālajiem ansambļiem „Krelles”, „Rūjmala”, „Tulepuu” un profesionālajiem māksli-niekiem—Igaunijas Republikas Robež-sardzes dienesta pūtēju orķestrim un tā solistiem Tenisam Megi, Miku Dedi un rokgrupai „Pērkons” par emocionāla-jiem koncertiem svētku dienā. Paldies Didzim Kiresāram, Naukšēnu novada un Rūjienas pašvaldības polici-jas darbiniekiem, Indrai Jirgenai, Norai Kārkliņai, Valdim Kārkliņam un visiem pārējiem maziem un lieliem palīgiem, kas palīdzēja pasākuma sagatavošanā un norisē. Vislielākais paldies, protams, visiem svētku apmeklētājiem, bez kuriem pasā-kums nemaz nebūtu iespējams. Paldies par saviļņojošo kopības brīdi! Pagājuši gadi, bet spēks, kas toreiz strāvoja no sadotajām rokām, palika un nav aizmirstams. Es ceru, ka mēs visi guvām pozitīvas emocijas, saliedētību un skaistas atmiņas. Būsim vienoti arī turpmāk! ◊ Maruta Krastiņa

Pateicība par vienotības brīdi uz Latvijas—Igaunijas robežas

Metālmākslinieka Andra Dukura izgatavotā Baltijas ceļa piemiņas zīme un ziedu “ceļš” par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai Foto: Nora Kārkliņa

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

•Apstiprināja noteikumus “Kārtība, kādā nosaka vidējās izmaksas vienam izglītojamam pirmsskolas izglītības programmā Naukšēnu novada vidussko-lā”. •Nolēma piešķirt finansējumu 100.-EUR SIA “Ziņas TV” dokumentālās fil-mas “Lai dzīvo bērni” uzņemšanai. •Nolēma veikt pašvaldības zemes lieto-jumu uzmērīšanu Ķoņu pagastā - Liepa-voti, Jaunavoti, Ūdensapgādes urbums

Eriņi, Strazdi, Smēde, Svīres, Cīruļi, Ceļ-tekas, Vizuļi, Vilcāni, Laimīši, Jekšu fer-ma, Jekši, Naukšēnu pagastā – “Saules”. •Atļāva uzsākt zemes ierīcības projektu izstrādi nekustamajiem īpašumiem Naukš ēnu p a g a s t a “ Ž ī g u r i ” , “Vidustēcēni”, “Lejasjēģeri” un zemes īpašumu Naukšēnu pagasta “Kraujiņas” un “Lejasjēģeri” sadali. •Apstiprināja zemes ierīcības projektu nekustamajam īpašumam Ķoņu pagasta

“Mežmaļi”. •Nolēma atdalīt no pašvaldības zemes lietojuma Ķoņu pagasta “Teimas 2” ze-mes vienību, veidot jaunu nekustamo īpašumu “Ķoņu kalns”. Īpašumam “Teimas 2” mainīt nosaukumu uz “Teimas”. •Atļāva SIA “Lejasķērzēni” uzsākt vīna, raudzēto dzērienu un pārējo alkoholisko dzērienu ražošanu Naukšēnu pagasta “Saulesvārtos”, no īpašumā un valdīju-

mā esošos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem un savvaļā augošiem augiem.◊ Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekre-tāres un mājas lapā www.naukseni.lv. Nākamā domes sēde 17.septembrī plkst. 15.00 Naukšēnu novada pašvaldībā

Naukšēnu novada domes 20.augusta sēdes lēmumi

N aukšēnu novada pašvaldība, rūpējoties par vides un dabas resursu saglabāšanu, atjaunošanu un veiksmīgu izmantošanu jau otro gadu Rūjas upē papildināja zivju resursu krājumus. Šajā vasarā projekta “Naukšēnu novada Rū-jas upes zivju krājumu papildināšana” ietvaros ar Zivju fonda līdzfinansējumu, Rūjas upē ielaisti vienvasaras līdaku mazuļi. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītājs Di-dzis Kiresārs informē, ka šāda zivju suga izvēlēta, jo Zivju fonds nav atbalstījis sākotnējo ieceri zivju resursus papildi-nāt arī ar alanta mazuļiem. Fonda pār-stāvji uzskatījuši, ka šīs zivis upē jau ir pietiekamā daudzumā. Šovasar Rūjas upē ielaisti 7000 līda-ku mazuļi, bet iepriekšējā gadā gan ar

Zivju fonda, gan Naukšēnu novada paš-valdības finansējumu zivju resursi papil-dināti ar 15 000 līdaku mazuļiem. Abus gadus zivju resursi iegādāti no SIA “Rūjas zivju audzētava”. Zivju resursu papildināšanas projek-ta galvenais īstenotājs Didzis Kiresārs stāsta, ka turpmākos piecus gadus atbal-stu no Zivju fonda nebūs iespēja iegūt, jo atvēlēto finansējumu pašvaldība jau ir izmantojusi. Savukārt pirmos makšķer-niekus loma iegūšanai Rūjas upē gaidīs pēc aptuveni trīs gadiem. Šogad realizētā projekta “Naukšēnu novada Rūjas upes zivju krājumu papil-dināšana” kopējā summa ir 2032.80 eiro, no tās Zivju fonda finansējums 1478.40 eiro, Naukšēnu novada pašval-dības finansējums 554.40 eiro.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Naukšēnos viesojas ministrs un ministrijas parlamentārais sekretārs 1 .augustā Naukšēnos viesojās Vi-des aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Vides aizsardzības un reģi-onālās attīstības ministrijas parlamentā-rais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK). Ministrijas pārstāvji tikās ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju Jāni Zumentu. Vizītē piedalījās arī mi-nistra ārštata padomnieks lauksaimnie-cības jautājumos naukšēnietis Kaspars Kļaviņš. Tikšanās laikā viesi tuvāk iepazinās ar Naukšēniem, kā arī pārrunāja Nauk-šēnu novadam aktuālos jautājumus, ku-ros ietvēra uzņēmējdarbību, lauksaim-niecību, pašvaldības paveiktos un plāno-tos darbus un citas aktuālās tēmas. Vi-des aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš izrādīja patie-su interesi ne tikai par viņa vadītās mi-nistrijas darbībās jomām, bet par nova-du interesējās daudz plašākā skatījumā. Ministrs atzinīgi novērtēja arī vienu no Naukšēnu skaistākajām vietām —muižas teritoriju. Valsts amatpersona viesojo-ties Naukšēnos, savā sociālā tīkla Twitter kontā publicēja ierakstu “Cienījams dārznieka darbs. Skaisti!” un klāt pievienoja Naukšēnu muižas apkār-tnes fotogrāfiju. Ministrijas pārstāvji vizītes laikā do-mes priekšsēdētāju iepazīstināja ar Eiro-pas Savienības fondu investīciju iespē-

jām 2014.-2020.gada plānošanas peri-odam. Šajā periodā tiek piedāvātas in-vestīcijas vairākām jomām. Kā norāda domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, Naukšēnu novada pašvaldībai saistošā-kās jomas, kurās apgūt ES fondu finan-sējumu tuvāko gadu laikā varētu būt

pievadceļu uzlabošana uz tām vietām, kur notiek saimnieciskā darbība jeb uz-ņēmējdarbība. Tāpat aktuāla ir energo-efektivitāte, kas ietver pašvaldības pub-lisko un tās īpašumā esošo ēku siltināša-nas pasākumus. Pašvaldības vadītājs neizslēdz iespēju laika gaitā sakārtot

ūdenssaimniecību novada mazciemu teritorijās. Savukārt runājot par nepieciešama-jām izmaiņām valstiskā līmenī, kas at-tiecas uz pašvaldībām, Naukšēnu nova-da domes priekšsēdētājs Jānis Zuments uzsvēra, ka tās vajadzīgas publisko iepir-kumu jomā. Viņaprāt jāpalielina sum-ma, no kuras pašvaldībai obligāti jārīko publiskais iepirkums. Tāpat ir nepiecie-šamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašvaldībām rīkojot iepirkumus, būtu iespējas vairāk atbalstīt vietējos uzņēmē-jus. “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vizītes laikā atstāja patīkamu iespaidu. Iepriecināja viņa patiesā ieinteresētība un tālākais redzē-jums par pašvaldībām Latvijā. Kopš strādāju par domes priekšsēdētāju, pir-moreiz saskaros ar tādu kā jauninājumu, ko ieviesa tieši Romāns Naudiņš. Proti, viņš Latvijas pašvaldību vadītājiem no-sūtīja savu tuvāko ministrijas darbinie-ku, kas ir augstas amatpersonas, mobi-los telefona numurus. Skaidrojot, ka šāda rīcība bijusi nepieciešama, lai apie-tu birokrātiju un sekmētu tiešo, nepa-starpināto komunikāciju starp pašvaldī-bām un ministriju jebkurā laikā”, stāsta Jānis Zuments. ◊

Teksts un foto Nora Kārkliņa

Einārs Cilinskis (no kreisās), Jānis Zuments, Romāns Naudiņš un Kaspars Kļaviņš pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas

Jau otro gadu papildina zivju resursus Rūjas upē

No zivjaudzētavas atvestos līdaku mazuļus Rūjas upē ielaiž Ķoņu pagasta pārvaldes vadītājs Didzis Kiresārs

2014. gada augusts (60) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

Autoceļa rekonstrukcijas darbi posmā Naukšēni - Kārķi

Š ovasar Naukšēnu novada pašval-dība savā īpašumā iegādājusies divus transportlīdzekļus. Sākotnēji domes de-putāti, izvērtējot vajadzības un finansi-ālās iespējas, pieņēma lēmumu par Volkswagen Transporter markas mikro-autobusa iegādi no sadarbības partne-riem Gīterslo apgabalā Vācijā. Līdz šim mikroautobuss izmantots kā operatīvais transports ugunsdzēsēju vajadzībām, bet Latvijā pašvaldība nav pieprasījusi ope-ratīvā transporta statusu. Neskatoties uz busiņa cienījamo vecumu (1994.gads), tā nobraukums ir tikai 65 tūkstoši kilomet-ri. Par transportlīdzekļa teicamo tehnis-ko stāvokli liecina arī bez aizrādījumiem izietā tehniskā apskate. Mikroautobuss galvenokārt tiks iz-mantots Naukšēnu novada vidusskolas vajadzībām, piemēram, skolēnu vešanai uz skolu un atpakaļ uz mājām, kā arī citiem braucieniem gan pa novadu, gan ārpus tā. Transportlīdzeklī ir septiņas pasažieru vietas un vieta vadītājam.

Iegādātais mikroautobuss ir jau ce-turtais transportlīdzeklis, kas līdz šim no sadarbības partneriem Gīterslo apgabalā nonācis Naukšēnos. Savukārt pašvaldības automašīna, kuru savā ikdienas darbā izmanto domes priekšsēdētājs, bija godam nokalpojusi un tās tehniskais stāvoklis vairs nebija piemērots drošai braukšanai. Iepriekšē-jās SAAB markas automašīnas vietā ie-gādāta tāda paša modeļa automašīna, bet ar nedaudz jaunāku izlaiduma ga-du.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

N o jūnija sākuma norit autoceļa Valka – Rūjiena (P22) posma Kārķi - Naukšēni rekonstrukcijas darbi, kā re-zultātā 12,485 kilometrus garajam ceļa posmam tik mainīts seguma tips. Turp-māk tas būs ar asfaltbetona segumu. Līdz ar to no Rūjienas līdz Valkai būs iespēja nokļūt pa asfaltētu ceļu. Projekts paredz, ka plānotie darbi jāpaveic 210 kalendāro dienu laikā. Šo-gad darbiem atvēlētas 175 dienas, savu-kārt atlikušie darbi tiks pabeigti nākamā gada pavasara un vasaras mēnešos. Darbus veic Ceļu būves firma SIA „Binders”. Atbildīgais darbu vadītājs Jānis Šar-ķis informē, ka līdz šim pēc grafika no-tiek tā saucamie sagatavošanas darbi – trases izpļaušana, krūmu un koku izzā-ģēšana, caurteku izbūve, liekās grunts un augsnes noņemšana, kam seko būv-niecības darbi – salturīgā slāņa izveide ar šķembām. Savukārt līdz septembra vidum ir jāpaspēj sagatavot pilnā platu-mā ceļa segumu ar šķembu apakškārtu astoņu kilometru garumā, lai varētu uz-sākt asfaltēšanas darbu pirmo kārtu. Ceļa izbūves rezultātā tā augstums vidēji palielināsies par 60 līdz 70 centimet-riem. Šogad plānots izbūvēt arī iebrauktu-ves šķembu pamatā. Projekts paredz, ka katram īpašumam tiek nodrošināta vie-na iebrauktuve. Savukārt, ja īpašnieks vēlas papildus iebrauktuves, tas jāat-maksā pašam un iepriekš tas jāsaskaņo. Iebrauktuvju skaits pret līdzšinējo skaitu palielināšoties. Tāpat kā līdz šim ceļa posmā saglabā-sies četras autobusa pieturvietas, kopā astoņas pieturas. Divas no tām būs pa-viljoni – pieturas ar jumtu. Ceļu būves specifikācijas nosaka attā-lumu kādā no ceļa braucamās daļas drīkst atrasties koki un to zari. Dažus kokus nācies nozāģēt, bet atstātajiem veikta vainaga izzāģēšana, piesaistot arboristus. Pēc apakšējās asfalta seguma kārtas uzklāšanas un ceļa sakārtošanas atbil-stoši satiksmes drošības noteikumiem, tas tiks nodots ceļa uzturētājam. Savu-kārt darbi tiks atsākti visticamāk nāka-mā gada maija mēnesī, kad vidējā dien-nakts gaisa temperatūra būs vismaz plus desmit grādi. Tad plānota asfalta virs-kārtas uzklāšana, kā arī apzaļumošanas

darbi un ceļa marķējumu uzstādīšana. Līdz ar to ceļa rekonstrukcijas darbi va-rētu noslēgties 2015.gada jūlija sākumā vai vidū, kas atkarīgs no laikapstākļiem. Rekonstrukcijas darbus piedzīvo arī abi tilti, kas atrodas konkrētajā ceļa pos-mā. Jānis Šarķis atklāj, ka tilts, kas atro-das pie Naukšēnu un Kārķu pagastu ro-bežas, bijis ļoti sliktā stāvoklī. „Kad no-ņēmām seguma virskārtu, tam gaisma cauri spīdēja. Tā kā bija pēdējais brīdis, lai uzsāktu tilta atjaunošanu. Latvijā tiltu sliktais stāvoklis ir izplatīta problē-ma. Turklāt vairākums no tiem ir tāda paša lieluma kā šie abi tilti, ceļa posmā Naukšēni – Kārķi. Skatos, ka Naukšēnos pār Rūjas upi ir uzbūvēts stabils tilts, kas kalpos ilgus gadus”, nosaka Jānis Šarķis. Darbus pie tilta, kas atrodas Kārķos plānots uzsākt 1.septembrī. Šajā vietā, atšķirībā no otra tilta rekonstrukcijas darbiem, būs izbūvēts pagaidu ceļš. Abu tiltu pārbūve kopā izmaksā 233 000 eiro, savukārt darbus veic SIA „Rīgas tilti”. Ceļa būvniecības darbiem smiltis tiek vestas no karjeriem Valkas novadā, bet šķembas no Igaunijas. Sākotnēji šķembu materiālu bijis plānots iegādāties šeit pat Latvijā, bet to kvalitāte, cena un ap-

joms piemērotāks tomēr izrādījies kai-miņvalstī. Sakarā ar augsto gaisa tempe-ratūru gan Latvijā, gan Igaunijā uz ce-ļiem bijuši noteikti ierobežojumi attiecī-bā uz transportlīdzekļu masu. Tādēļ nā-cies kravas vest caur Valku, kas attālu-mu uz vienu automašīnu vienā braucie-nā palielinājis par 60 kilometriem. Atbildīgais darbu vadītājs skaidro, ka ceļa būves darbs galvenokārt saistīts ar tehniku. Pašlaik piesaistīti septiņi buldo-zeri, seši ekskavatori, divi frontālie ie-krāvēji, greideri, astoņas mazās un trīs-desmit divas lielās kravas automašīnas. Ceļu būves firma SIA „Binders” darbus vienlaicīgi veic vairākās vietās Latvijā, tādēļ tiklīdz radīšoties iespēja, tā tiks piesaistītas vēl smagās kravas automašī-nas, kuras pieved smiltis un šķembu ma-teriālu. Savukārt ceļu laistīšanu veic ar divām ūdens mucām. Īpaši aktuāli tas bijis sausajā laikā. Tad, kad gaisa tempe-ratūra pakāpās pat virs trīsdesmit grā-diem, darbi uz ceļa sākti četros no rīta, bet tagad tie tiek uzsākti sešos. Savukārt runājot par cilvēkresur-siem, darbus veic pieci ceļu būves meis-tari, kuriem katram piesaistīti divi ceļu būves palīgstrādnieki. Atbildīgais darbu vadītājs Jānis Šarķis stāsta, ka ar palīg-strādniekiem mēdzot gadīties problē-

mas. Reizēm, kad strādniekam apnīkot strādāt, viņš vienkārši aiziet mājās. Tie pārsvarā bijuši vietējie cilvēki. Ja kāds vēlas pievienoties ceļu būves komandai, tad ir iespēja pieteikties, zvanot, atbildī-gajam darbu vadītājam mob. tel: 29229355. Galvenās prasības, lai var paļauties, ka no rīta darbinieks ieradī-sies darbavietā un spēs nostrādāt visu dienu. Darbs ir fizisks, bet ne smags, galvenokārt jāpalīdz ceļu būves meista-ram. Atbildīgais darbu vadītājs stāsta, ka līdz šim darbi noritējuši mierīgi. Strādā-jot citviet Latvijā nācies saskarties ar situācijām, kad veicot rakšanas darbus, tiek atrastas kara laika mīnas vai kas cits. Nepatīkams atgadījums bijis, kad no diviem pagaidu luksoforiem nozagti tikko iegādātie akumulatori. Turklāt viens no tiem pazudis pusdienu pārtrau-kuma laikā. Savukārt, lai nozagtu otru, bijis nepieciešams to vispirms izrakt no smilšu kaudzes. Firmas „Binders” pārstāvis skaidro, ka ceļa rekonstrukcijas darbi sagādā ne-ērtības arī iedzīvotājiem, bet tās ir īslai-cīgas un pēc tam varēsim braukt pa sa-kārtotu ceļu, kurš kalpos ilgus gadus. Līdz šim, ja kādam bijusi nepieciešama iebrauktuve uz lauka, tad ceļa strādnieki operatīvi to ir izveidojuši. Visu laiku no-tiek sadarbība ar iedzīvotājiem. Jāni Šarķi pat izbrīnījusi šīs puses iedzīvotāju iecietība, kad reiz vakara stundā nācies pilnībā pārrakt ceļu. Daži iedzīvotāji, kuriem nācies tādēļ braukt pa citu ceļu, lai nokļūtu plānotajā mērķi, nav izrādī-juši nekādu neapmierinātību. Citviet tā nemēdzot būt. Jānis Šarķis stāsta, ka līdz šim neesot bijusi saistība ar Naukšēnu pusi, bet lai-ka gaitā jau iepazīta apkārtne un, esot šeit iepaticies. Lielu paldies viņš saka Didzim Čākuram par viesmīlību un ie-spēju darbiniekus izmitināt Naukšēnos. Projekta kopējās attiecināmās izmak-sas ir 7 769 000 eiro, no kurām 6 603 650 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Savukārt SIA „Binders” veikto darbu līguma summa ir 5381392.95 eiro, iekļaujot pievienotās vērtības nodokli.◊ Nora Kārkliņa

CBF SIA “Binders” atbildīgais darbu vadītājs Jānis Šarķis

Pašvaldība iegādājusies divus transportlīdzekļus

Skolas saimniecības vadītājs Andrejs Rullis (pa labi) un mikro-autobusa vadītājs Aldonis Juražs pie spoži oranžā transportlīdzekļa

4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

Jaunais mācību gads Naukšēnu novadā J au pēc dažām dienām novada skolās atsāksies ierastā ikdienas kņada. Lai skolēniem un skolotājiem būtu ie-spēja kvalitatīvi nodrošināt izglītības procesu, skolas saimniecības vadītājs Andrejs Rullis stāsta, ka vasarā skolas klašu telpās veikts kosmētiskais re-monts. Tomēr finansiāli lielākais un laikietilpīgākais darbs bija Naukšēnu novada vidusskolas piebūves ēkas reno-vācijas un siltināšanas darbi, kas ietvēra jumta seguma nomaiņu, fasādes siltinā-šanu un citus darbus. Tagad darbs turpi-nāsies pie iekštelpu izbūves. Jaunajā mācību gadā skolas gaitas pirmoreiz uzsāks deviņi pirmklasnieki—seši Naukšēnos un trīs Ķoņos. Kopā abās skolās mācīsies 208 skolēni—161 Nauk-šēnos un 47 Ķoņos. Pirmsskolas grupās Naukšēnos mācīsies 25, bet Ķoņos 9 bērni. Naukšēnu novada vidusskolas direk-tore Aiga Stiere stāsta, ka apvienotās klases būs Ķoņu skolā—1. un 2. klase, kā arī 3. un 4.klase. Skolēnu skaits salīdzi-nājumā ar iepriekšējo gadu, nav krasi

mainījies. Ķoņu skolas pedagogu kolektīvam pievienojusies jauna angļu valodas sko-lotāja. Savukārt skolotāju komandai

Naukšēnos, aicina pievienoties matemā-tikas skolotāju darbam vidusskolas kla-sēs.◊ Nora Kārkliņa

Naukšēnu novada vidusskola

P ēc Āfrikas cūku mēra gadījuma konstatēšanas Valkas novadā, ārkārtas situācijas zona 22.jūlijā izsludināta arī Naukšēnu un Rūjienas novados. Nauk-šēnu novada domes priekšsēdētāja viet-nieks Imants Kamzols informē, ka pēc Pārtikas un veterinārā dienesta lūguma - nodrošināt konteineru meža cūku ķer-meņu savākšanai, Naukšēnu novada pašvaldība deva atļauju Ķoņu pagasta „Jekšos” uzstādīt šādu konteineru. Kon-teiners paredzēts tikai Naukšēnu un Rūjienas novadu medniekiem, kurā ievietot nošautās meža cūkas. Naukšē-nu un Rūjienas novadi atrodas tajā teri-torijā, kurā medniekiem ir iespēja sa-ņemt kompensāciju par nomedītu un PVD darbinieka uzraudzībā konteinerā ievietotu meža cūku. Meža cūku ķermeņu dedzināšanu Ķoņu pagastā uz vietas paredzēts veikt līdz tam laikam, kad Latvijā tiks nodro-šināta centralizēta dzīvnieku utilizācija speciālā krematorijā, ko veiks un uzrau-dzīs Pārtikas un veterinārais dienests. Krematorija atradīsies citā novadā. Savukārt dzesētavas, kurās uzglabāt medījumu produkciju, pašvaldība plāno iegādāties pēc sarunām ar novada me-dību kolektīviem. Pašlaik pašvaldība Lauku atbalsta dienestam ir iesniegusi pieprasījumu finansējumam divu dzesē-tavu iegādei—Naukšēnu un Ķoņu pa-gastiem.◊ Nora Kārkliņa

•Valmieras novada fonds organizē Lab-darības noliktavu. Cilvēkiem, kuriem nepieciešamas lielgabarīta mantas (gāzes plīts, veļas mašīna, ledusskapis u.c.), var aizpildīt Labdarības noliktavas pieteikumu—www.vnf.lv vai Naukšēnu novada pašvaldības sociālajā dienestā. Savukārt tie iedzīvotāji, kuru īpašumā ir kāda lielgabarīta manta, bet īsti vairs nav nepieciešama, arī aicināti aizpildīt anketu www.vnf.lv vai Naukšēnu nova-da pašvaldības sociālajā dienestā. •Līdz 2014.gada 31.decembrim daudz-bērnu ģimenes var pieteikties dāvanu kartei 84.24 eiro apmērā norēķiniem par elektrību. Pieteikšanās Latvenergo klientu apkalpošanas centros vai www.e-latvenergo.lv •Aicinām novada daudzbērnu ģimenes pieteikties Latvijas Goda ģimenes aplie-cībai “3+ Ģimenes karte”, kas ir valsts veidota atbalsta sistēma daudzbērnu ģimenēm, kas reizē kalpos arī kā aplieci-nošs dokuments tam, ka ģimenē aug trīs un vairāk bērni vecumā līdz astoņpa-dsmit gadiem. Šīs kartes īpašniekiem turpmāk būs iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedā-vā valsts un privātie uzņēmumi Latvijā. Informācija www.godagimene.lv vai Sociālajā dienestā.◊ Eva Gulbe,

Sociālā dienesta vadītāja

A tmiņu stāsti ir jebkura muzeja vērtīgs papildinājums. Atsaucoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas projektu «Baltijas ceļa stāsti», aicinām pastāstīt savu stāstu arī mūsu novada muzejam. Aicinām iedzīvotājus iesaistī-ties UNESCO Latvijas Nacionālās komi-sijas projektā «Baltijas ceļa stāsti». Projekta mērķis ir līdz 2014.gada bei-gām apkopot cilvēku atmiņu stāstus, lai tie kļūtu pieejami arī nākamajām paau-dzēm gan virtuālajā, gan muzeju un bib-

liotēku krājumos. Projekts aicina ikvienu laikabiedru fiksēt savu Baltijas ceļa pieredzi, neatka-rīgi no tā, kādā veidā viņš Baltijas ceļu pieredzējis: ir piedalījies, izlēmis nepie-dalīties, vai arī bijis dalībnieks kādā no atbalsta akcijām citur pasaulē. Projekta ietvarā ir izveidota Baltijas ceļa stāstu forma, kura pieejama inter-neta vietnē www.thebalticway.eu. Ar šīs anketas palīdzību arī Naukšēnu Cilvēk-muzejs papildinās savu muzeja krājumu. Visi projekta laikā savāktie stāsti tiks

apkopoti, nodoti atmiņas institūciju ko-lekcijās un atspoguļoti interneta vietnē www.thebalticway.eu. Divdesmit pieci spilgtākie stāsti Latvijā, Lietuvā un Igau-nijā tiks apkopoti Baltijas ceļa 25. gada-dienai veltītā izdevumā, kas ikvienam būs pieejams elektroniski. Aicinām iesaistīt savus radus, drau-gus, kolēģus u.c. interesentus, lai atmiņu stāsti par Baltijas ceļu, kas pirms 25 ga-diem vienoja vairāk nekā miljons dažādu cilvēku centienos pēc brīvības, arī šodien stiprinātu Baltijas valstu kolektīvo atmi-

ņu, solidaritāti un kopības sajūtu īpaši jaunajai paaudzei. Nāciet, stāstiet, mēs pierakstīsim! Nevariet atnākt, mēs apciemosim jūs! Esiet atsaucīgi! Sīkāka informācija par šo projektu interneta vietnē www.thebalticway.eu, kā arī pa telefonu: 26452037 (Diāna).◊ Diāna Glušonoka

Pastāsti savu Baltijas ceļa stāstu!

N o 2015.gada 1.janvāra spēkā stā-sies jaunas zaļināšanas prasības. Lai sa-ņemtu vienotos platību maksājumus, saimniecībās būs jānodrošina kultūraugu dažādošana, ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošana un/vai uzturēšana, kā arī esošo ilggadīgo zālāju (iepriekš pastāvī-gās pļavas un ganības) saglabāšana. Jaunās prasības pārsteigušas nevienu vien Latvijas zemnieku, bet bioloģiskās saimniecības „Lejasķērzēni” saimnieks Ilmārs Baunis jaunās prasības vērtē ļoti pozitīvi. Izmaiņas neattiecas uz bioloģis-kajām saimniecībām, bet kā stāsta saim-niecības īpašnieks, principi, pēc kuriem tagad būs jāvadās arī tradicionālajām saimniecībām, „Lejasķērzēnos” tiek ievē-roti jau desmit gadus. Arī citas bioloģis-kās saimniecības nodrošina šo principu ievērošanu, jo tas ir pamats veiksmīgai saimniekošanai. Augseka nodrošināšana nezāļu, kaitēkļu un slimību ierobežoša-nu, uzlabo augsnes īpašības, kā arī regulē augu barošanās procesus. Arī aptaujātie Naukšēnu novada tra-dicionālo saimniecību īpašnieki norādīja, ka jaunās prasības viņus nesatrauc, jo jau tagad tiekot domāts par kultūraugu dažādošanu. Savukārt citi graudkopji vēl īsti neesot izpratuši vai jaunās prasības līdzšinējo kultūraugu sadalījumu saim-niecībā mainīs. Ilmārs Baunis šī gada rudzu ražu vēr-

tē kā normālu, bet pašus graudus kā izci-lus. Daļa no saimniecībā „Lejasķērzēni” izaudzētajiem rudziem nonāks Jelgavas novada Svētes maizes un Babītes novada Lāču maizes ceptuvēs, kur no tiem ceps bioloģisko rudzu maizi. Šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi labības ievākšanai, tomēr tiklīdz tie uzla-bosies, saimniecībā tiks ievāktas auzas. Šī kultūra aizceļos viss tālāk - uz Ameri-kas Savienotajām Valstīm, kur no tām izgatavos bioloģisko bērnu pārtiku. Sa-vukārt pēc rudens salnām saimniecībā tiks ievākta pēdējā kultūra - griķi. Šī kul-tūra visticamāk tālāk nonākšot Polijā. Ilmārs neslēpj, ka griķu realizāciju ietek-mēs Krievijas noteiktie aizliegumi par pārtikas produktu ievešanu valstī. Savukārt Ķoņu pagasta zemnieku saimniecības “Druvas” saimniece Jolanta Kiresāre šī gada ražu vērtē kā labāku, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Saimniecī-ba graudaugu kultūras audzē 170 hektā-ru platībā, galvenokārt lopbarībai. Daļu paturot saimniecības vajadzībām, bet lielāko daļu pārdod. Jolanta ar lielu gandarījumu stāsta, ka galvenie palīgi saimniecībā ir bērni—Gatis un Klinta, kā arī viņu otras puses. Neskatoties uz to, ka Klinta ar savu ģi-meni dzīvo Valmierā, viņi katrās brīvdie-nās vai kad ir iespēja, dodas uz Ķoņiem, lai palīdzētu saimniecības darbos. Tur-

klāt dēls pamazām pārņemot saimniecī-bu savās rokās. Kiresāru ģimenes saimniecībā čakli strādā visi, nešķirojot darba pienāku-mus. Jolanta stāsta, ka, ja ir nepiecie-šams, tad arī viņa sēžas pie traktora stū-res un dodas uz lauku. Salīdzinot kādrei-zējo traktortehniku, mūsdienu traktoru vadīšana esot daudz komfortablāka un ērtāka. Sezonas laikā Kiresāru ģimenes mā-jās—Dīķeru dzirnavās, rīts sākas līdz ar gaismu, bet diena noslēdzas līdz ar tum-sas iestāšanos. Piecpadsmit gadu laikā ģimene, ieguldot lielu darbu, vēsturisko vietu sakopuši un izveidojuši par ļoti skaistu vietu, kas priecē ne tikai pašus, bet arī apkārtējos. Jolanta saka, ka dzirnavu iegāde bijis vienīgais lēmums, ko viņa pieņēmusi viena pati. Citus lēmumus ģimenē vien-mēr pieņem kopā, izvērtējot visus plusus un mīnusus. Vasarā pie mājas darbiem nesanākot pieķerties, tas galvenokārt notiekot ziemā, kad lauku darbi noslēgu-šies. Augusta mēnesī saimniecībā nav tikai labības ievākšanas laiks, aktuāla ir zeme-ņu stādīšana un ravēšana. Jolanta nosa-ka, ka zemeņu audzēšana notiek hobija līmenī, aizņemot aptuveni pus hektāru lielu platību.◊ Nora Kārkliņa

Lietainais labības ražas laiks Sociālā dienesta

informācija

3.septembrī plkst. 13.00 Naukšēnu novada pašvaldībā seminārs lauksaimniekiem par jaunajam zaļināšanas prasībām, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Lektore Inga Šarfa-Strazda Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģiona Eiropas Savienības tiešo maksājumu atbalsta da-ļas vadītāja. Informācija: 29497504 (Antra Krievāne)

2014. gada augusts (60) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5

Baltijas ceļa 25.gadadiena uz Latvijas—Igaunijas robežas

Pasākumā piedalījās Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess (no kreisās), LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš un kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, tagadējais Saeimas deputāts Romualds Ražuks

Latvijas rokgrupas “Pērkons” koncerts

Pasākuma vadītāji Leo Libers (no kreisās), Agrita Gruzdiņa un ikgadējā atceres pasākuma galvenā organizatore Maruta Krastiņa

NBS rīkotajā Baltijas ceļa velobraucienā, kas sākās Naukšēnu novadā uz Lat-vijas robežas, viskuplākā skaitā novadu pārstāvēja SKII “Naukšēni” kolektīvs ar direktoru Didzi Čākuru.

Latvijas karogu nes Mazsalacas ev. lut. rraudzes mācītājs Jānis Šmits

Atceres dienas ugunskurs

Latvieši, igauņi un lietuvieši atkal sadevušies rokās izjūt vienotību

Izskanot patriotiskām dziesmām, pasākuma apmeklētāji piecēlās kājās un sadevās rokās. Neviena vien acīs bija redzamas sariesušās asaras.

Ķ oņu kalna svētki izskanējuši. Svētku dienā, 26.jūlijā Ķoņu kalnā valdī-ja svētku gaisotne, kaut arī nežēlīgi cepi-nāja saule, vēlēdamās dāvāt siltumu, lai tas pietiktu visām gada aukstajām die-nām. Vai gan būtu iespējams noorganizēt un sagatavot svētkus bez atbalstītājiem un palīgiem? Tāpēc prieks, ka tomēr tādi mums ir. Ķoņu pagasta pārvaldes vārdā liels paldies par sadarbību un atbalstu Ķoņu kalna svētkiem zemnieku saimniecībām „Pērles”, „Jaunkliņģeri”, „Druvas”, „Kunturi”, „Rozas”, „Kalnpaipuži”, a/s “SCO centrs”, „Tīrumkalni”, SIA „Rūjakmens”, „MS sters”, SIA „Helda”, SIA „Sanat”, „LL Innovation” , Ķoņu dzirnavām, Annai Lipei un Madaram

Kalniņam. Paldies ansamblim „Krelles” par svēt-ku ieskandināšanu Ķoņu kalnā. Īpašs paldies Agritai Gruzdiņai par labām idejām un palīdzību svētku organizēša-nā. Šogad notika interesanta, aizraujoša un nebūt viegla cīņa par “Ķoņu kalna lielā spēkavīra” un Ķoņu kalna mazā spēkavīra” nosaukuma izcīņu. Tāpēc liela pateicība par ieguldīto darbu Nauk-šēnu novada sporta darba organizato-ram Kasparam Eglītim un viņa palīgiem Didzim Kiresāram, Ingai Pūcei, Initai un Aigaram Rozīšiem un Guntaram Dreijam no SIA „Jaunlambikas” Pie pavāršova un garšaugu konkursa organizēšanas aktīvi strādāja Agnese Auniņa Linmeijere. Liels paldies viņai par to!

Paldies Aldai Vinterei par tamborēša-nas nodarbības vadīšanu un paldies Gu-nai Zālītei par skaisto nojumi, kas lieti noderēja šai lielajā tveicē un sejiņu ap-gleznošanas darbnīcu. Paldies Valmieras drāmas teātra aktieriem par veldzi dvē-selei - brīnišķīgo koncertuzvedumu “Vasaras vidū Ķoņos”. Paldies mūsu čaklajām saimniecēm Andai Mušpertei, Lūcijai Bētakai par atsaucību un vienmēr garšīgo Annas dienas zupu, Sandim Ģērmanim par svētku viesu vizināšanu ar zirga pajūgu un mūsu šoferītim Elmāram Kleima-nim. Un kur tad lielā svētku loterija, kurā visas lozes bija pilnas. Paldies visiem tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri atsau-cās uz aicinājumu un piedāvāja svētku loterijai gan interesantas, gan arī garšī-

gas un noderīgas balvas! Paldies visiem tiem, kas palīdzēja ar padomu un izdo-mu! Paldies Inesei Bētakai un Solveigai Škiņķei par ieguldīto darbu loterijas or-ganizēšanā. Paldies arī brašajiem muzi-kantiem par ballētāju lustināšanu! Un kur tad lielā kalna pušķošana? Paldies visiem čaklajiem darba rūķiem, kas palīdzēja appļaut kalnu, lasīja ziedus un ietērpa kalnu svētku rotā! Lai mums visiem veicas, radošas ide-jas turpmāk, laba veselība, drošība un pilnvērtīga dzīvē mūsu mazajā, skaistajā zemītē, ko sauc par Latviju!◊ Maruta Krastiņa,

kultūras darba organizatore Ķoņu pagastā

6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

Paldies par Ķoņu kalna svētkiem

S tarp Naukšēnu novada svētkiem un Rūjienas pilsētas svētkiem 26.jūlijā jau divpadsmito gadu pēc kārtas arī Eiropas lielākajā drumlinā – Ķoņu kalnā svinēja svētkus. Laiks izvēlēts īsteni lat-visks, jo senatnē to dēvēja par saimnieku un saimnieču dienu, kad ir vārda dienas Jēkabiem un Annām. Tāpat kā daudzos citos svētkos, kon-certi mijās ar aktīvām nodarbēm un prā-ta mežģīšanu. Jau pērnajā gadā vīri va-rēja iemēģināt spēkus riepas velšanā un maisa cilāšanā, taču šogad, lai iegūtu titulu «Ķoņu kalna spēka vīrs», bija jā-

būt ļoti labā fiziskā formā, jo Naukšēnu novada sporta darba organizators Kas-pars Eglītis bija nopietni papūlējies, lai vīriem būtu nodarbes vairāk nekā divu stundu garumā. Starp disciplīnām bija baļķa vilkšana, celšana un pārciršana, riepas velšana, trīs dažāda smaguma akmeņu mešana, krucifikss, kur katrā rokā jātur septiņki-logramīgi malkas maisi. Divpadsmit pašmāju un dažu kaimiņpagastu vīru konkurencē labākos rezultātus ieguva Matīss Spalva, Artūrs Meisters un Kris-taps Bērziņš. Tikpat azartiski un karsti risinājās

«Ķoņu kalna mazais stiprinieks» sacen-sības, kur atšķirībā no lielajiem, piedalī-jās arī meitenes. Arī šeit noderēja ikdie-nā iegūtas prasmes baļķa pārzāģēšanā, staigāšanā ar koka kājām, roku veiklība, savācot bumbiņas un meistarība, ar kāju izlavierējot bumbu caur vairāku šķēršļu vārtiem. Uzvarētāju trijniekā visi Ķoņu pagasta bērni—1.vieta Rūdis Rūdolfs Linmeijers, 2.vieta Gundars Murelis, 3.vieta Ričards Laizāns. 10-12 gadu kon-kurencē 1. vieta – Rolands Reiziņš, otrā ierindojās Paula Laizāne, bet trešajā vie-tā Elvis Laškovs. Pa to laiku sievas un meitas mēģināja atrisināt garšvielu pasaules mīklas, iz-mantojot visus maņu orgānus, jo parau-gi bija taustāmi. Lai iegūtu pareizās at-

bildes, tika liktas lietā mūsdienu moder-nās tehnoloģijas, meklēts guglē un zva-nīts paziņām. Mūsdienīga vīrieša skatījumu uz ēdiena gatavošanu uzdrošinājās rādīt trīs vīriešu kārtas pārstāvji, divi no tiem nepilngadīgi skolas zēni, tātad mūsu nākotne. Kā garšīgāko skatītāju vērtēju-mā atzina Rolanda Reiziņa gatavoto cie-nastu. Jau iepriekšējo gadu pieredze liecinā-ja, ka iedzīvotājiem ļoti patīk piedalīties loterijās. Labprāt tika ziedotas dažādas dārza veltes, sadzīves priekšmeti, malkas maisi, kartupeļi, tējas, pelēkie zirņi un daudzas citas lietas. Starp tām arī putek-ļu sūcējs un pat dzīvs trusis. Tikpat aktī-vi un ātri 100 biļetes tika izpirktas un ar interesi gaidīta izloze. Ierastā teātra izrāde šogad izpalika, jo gandrīz visi tuvākās un tālākās apkai-mes amatierteātri bija devušies uz festi-vālu Ventspilī, bet ciemos atbrauca Val-mieras drāmas teātra aktieri un sniedza muzikālu priekšnesumu. Saules svelme brīžam kļuva pat neiz-turama, tāpēc gluži saprotami, ka dau-dzus pastāvīgos svētku apmeklētājus neizdevās sastapt, it sevišķi vecāko pa-audzi, taču bērnu balsis, jauniešu pieda-līšanās sportiskajās aktivitātēs to atsvē-ra, tāpat kā kungu sīvā un godīgā cīņa un viņu atbalstītājas, kas slēpās ēnā un dzīvoja līdzi veiksmēm un neveik-smēm.◊ Agnese Auniņa-Linmeijere

Karstie Ķoņu kalna svētki

Fermera pastaiga ar 70 kilogramus smagu “koferi”

Ķoņu kalna spēka vīra titulu izcīnīja Matīss Spalva

Par Ķoņu kalna stiprinieces titulu cīnījās arī meitenes

Šajā gadā Svētku loterijas galvenā balva bija putekļu sūcējs

2014. gada augusts (60) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7

Savu vagu tā lai aram, Ķoņu pusē dzīvojot, Ka mēs Ķoņu kalnā varam Vienmēr saulei roku dot K.Kalnietis

A r katru gadu arvien vairāk labie-kārtojam Ķoņu kalnu kā vienīgo atpūtas vietu vasarā Ķoņu pagasta iedzīvotājiem un viesiem. Ar Valmieras novada fonda finansiālo atbalstu kalnā ir uzbūvēta estrāde ar jumtiņu un deju grīdu, ir iz-vietoti divi koka veidojumi - «Dieviņa krēsls» (projektu atbalstīja Hipotēku banka) un «Vēja kariete». 2013. gada rudenī Lauku atbalsta dienests LEADER programmā atbalstījis projektu «Akmens izziņas takas izveide Ķoņu kal-nā» Tagad ir izveidota arī akmens izzi-ņas taka, kur apmeklētāji var iepazīties ar interesantiem akmeņiem, kas ledājam atkāpjoties ir nokļuvuši Ķoņu kalnā. Gan karjerās, gan kalnā notiek sporta pasākumi un kultūras aktivitātes. Lai nokļūtu pa īsāko ceļu kalnā vai lejā, bija jāpārvar stāva krauja, kas neatbilst arī

drošībai kalnā, tāpēc biedrība «Ķoņu kalna dzīves skola» iesniedza pavasarī Valmieras novada fondam projektu «Turpinām pilnveidot Ķoņu kalnu (kāpņu izbūve kalnā)». Novada fonds piešķīra finansējumu, bet trepes bija jābūvē pašiem sabiedriskā kārtā. Šajā karstajā laikā šis bija smags un grūts darbs. Saule cepināja, baļķi smagi un tie bija jānogādā pa stāvu krauju gan aug-šup, gan lejup. Darbs tomēr tika pa-veikts un kāpnes gatavas. Vislielākais paldies par kāpņu izbūvi Ķoņu pagasta pārvaldes vadītājam Di-dzim Kiresāram, kurš strādāja roku rokā ar pārējiem talciniekiem. Didzis bija arī kāpņu galvenais projektētājs. Vēl liels paldies par ieguldīto darbu un izturību karstajā saulē Egīlam Apem, Varim Kau-cim, Mirdzai Rūplei un pārējiem, kas palīdzēja šo kāpņu izgatavošanā. Jaunās kāpnes tika atklātas Ķoņu kalna svētkos un tagad priecē Ķoņu kal-na viesus.◊ Anese Auniņa Linmeijere biedrības “Ķoņu kalna dzīves skola”

priekšsēdētāja

Savējie savējiem

Pirmais kāpiens. Jaunās koka kāpnes apmeklētājiem pirmoreiz pieejamas bija Ķoņu kalna svētkos Foto: Nora Kārkliņa

Baltijas jūra un akmeņi Ķoņu kalnā A kmeņi vienmēr ir fascinējuši cilvēkus – gan kā dārgakmeņi, gan pa-rasti akmeņi. Ar savu krāsainību, izturī-bu, neparastām formām, un arī neiz-skaidrojamību. No kurienes akmeņi pie mums ir uz-radušies? Varbūt tos ir atnesis Velns? Varbūt tie aug (kā sēnes)? Tie ir jautājumi, uz kuriem grūti at-bildēt tikai rakstot vai stāstot. Vajag rā-dīt. Un ļaut apskatīt, iztēloties. Gan to, kāds ir reģions kurā mēs dzīvojam – ar Baltijas jūru, klinšainajiem Igaunijas stāvkrastiem, Somijas un Zviedrijas gra-nīta kalniem, gan kādi akmeņi veido kal-nus un klintis šajā daudzveidīgajā terito-rijā. Labākā vieta stāstam par akmeņiem ir grants karjers, jo tajā akmeņi ir lielā daudzumā un dažādībā, atceļojuši no dažādām vietām. Karjerā, svaigi izrakti, tie nav apdēdējuši un apsūnojuši kā laukmalu akmeņu kaudzēs gulošie. Naukšēnu novada pašvaldība izman-toja labvēlīgo situāciju, ka tās īpašumā Ķoņu kalnā atrodas plaša, izstrādāta grantsbedre ar blakus esošo pasākumu vietu, estrādi un Dieviņa krēslu. Te tā vien prasījās pēc vēl kāda apskates ob-jekta vai atrakcijas. Sākotnējā idejas autore bija Ķoņu bibliotekāre Maruta Krastiņa, kas jau gadiem mēģināja iekustināt akmeņiem veltītas takas projektu Ķoņu kalnā. Tad idejai “pieslēdzās” Liega Puķulauka kā pašvaldības projektu rakstītāja. Tapa projekts „Akmens izziņas takas izveide Ķoņu kalnā”. Atkārtoti pieteikts, pro-jekts beidzot guva Eiropas finansējumu Lauku atbalsta dienesta konkursā, un darbi nu varēja notikt. Projektu vadīja Naukšēnu pašvaldības projektu vadītāja Ingūna Zukure. SIA “Sanat” veica galvenos darbus – izraka “Baltijas jūru”, salika akmeņus Somijā, Igaunijā un pat Ālandes salās, un noorganizēja informācijas izvietoša-nu (piesaistot arī šā raksta autoru). Visbeidzot 26. jūlijā, Ķoņu kalna svētku laikā notika „Akmens izziņas ta-kas” atklāšana – ar interesentu ziņkārī-bas un zinātkāres apmierināšanu izvadā-jot pa taku, stāstot par akmeņiem un to ceļiem caur gadu tūkstošiem un miljo-

niem, un atbildot uz jautājumiem. Akmeņu izzināšanas taka nepavisam nav gara – tikai pārsimts metru – no auto stāvvietai paredzētā laukuma līdz “Baltijas jūrai” un tad gar “jūru” no “Botnijas” līča ziemeļiem līdz “Rīgas jū-ras” līcim. Lai akmeņus izzinātu, gids nav nepieciešams, jo visa informācija ir atrodama 3 lielos un 16 mazākos sten-dos, un protams, pašos akmeņos, kam stendi ir nolikti tieši blakām. Domāju, ka Naukšēnu novads var pamatoti lepoties ar paveikto vairāku iemeslu pēc. Šāda ekspozīcija ar Baltijas jūras modeli ir unikāla. Pareizajās akme-ņu izcelsmes vietās salikto 50 akmeņu kolekcija ir gana zinātniska un sniedz

interesentiem iespēju gūt citur negūsta-mas zināšanas. Līdzīga ir tikai pie Balt-krievijas zinātņu akadēmijas Minskā (2000 akmeņu) un bez Baltijas jūras pie Lietuvas ģeoloģijas institūta Vievī, netā-lu no Viļņas (500 akmeņu). Ļoti svarīgi, ka projekts nepavisam nav provinciāls, bet ir svaigs, inovatīvs ar iespējām turpināt, ejot gan plašumā (papildinot akmeņu ekspozīciju), gan dziļumā – darot kolekciju interesantu arī speciālistiem ģeologiem. Projekts ir reāls sinerģijas piemērs, kur projekta realizācijā bez jau minēta-jiem, sniedzot informāciju, iesaistījās arī Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Universitāte, bet reālu labumu jauna

interesanta objekta veidolā gūs gan reģi-ona tūrisma organizatori, gan Ziemeļvi-dzemes ģeoparka idejas virzītāji, gan dabas un vides izglītotāji, gan visi intere-senti, kam šķiet saistoša nedzīvās dabas izzināšana. Bija patiess prieks piedalīties šajā projektā. Paldies mums visiem! Bet, kā tad akmeņi pie mums ir uzra-dušies? To uzzināsiet Ķoņu kalnā, ak-mens izziņas takā.◊ Dainis Ozols,

ģeologs

Ģeologs Dainis Ozols Ķoņu kalna svētku ietvaros, pirmos interesentus iepazīstina ar akmens taku

Foto: Nora Kārkliņa

8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

Brāļi Reiziņi startē Latvijas izlasē N o 6. līdz 8.augustam Lietuvas pilsēta Telšiai norisinājās Baltijas čem-pionāts ugunsdzēsības sportā. Latvijas izlases sastāvā startēja arī naukšēnieši Oskars un Rihards Reiziņi. Abi brāļi individuāli nostartējuši sa-vu spēju robežās, ar dažiem nepatīka-miem kritieniem. Sportā gadās arī tā. Neskatoties uz piedzīvotajām neveik-smēm, nosargāta uzvara disciplīnā "Izvēršanās kaujai". Tas ir visas koman-das nopelns, un kā saka paši sportisti:

"Komandā startēt ir grūtāk un pieļautās kļūdas ir daudz sāpīgākas." Sacensību kopvērtējumā Latvijas komanda izcīnīja godpilno otro vietu. Jauniešu komandai 1.vieta 4x100m sta-fetē un uzkāpšanā ar āķkāpnēm, savu-kārt pieaugušo komandai 1.vieta izvērša-nās no motorsūkņa. Sacensībās piedalījās komandas no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, ārpus konkurences piedalījās arī komandas no Polijas un Baltkrievijas.◊ Nora Kārkliņa

Latvijas izlase Baltijas čempionātā ugunsdzēsības sportā Foto: VUGD

Mūsējie piedalās Latvijas čempionātā ugunsdzēsības sportā

Individuāli labākie disciplīnās 100 metru šķēršļu josla, uzkāp-šana mācību tornī. No kreisās Rihards un Oskars Reiziņi un M.Tatuškins. Foto: VUGD

A ugusta mēnesis auto sportistam Arnim Odiņam iesākās neveiksmīgi, bet pavisam pretēja situācija izvērtās mē-neša beigās. 2.augustā Vecpils autotrasē norisi-nājās Latvijas čempionāta 3.posms au-tokrosā, kurā VAZ klasē startēja arī naukšēnietis Arnis Odiņš. Autosportis-tam šīs nebija veiksmīgākās sacensības. Par sacensību dienu stāsta pats Ar-nis: „Kopumā sacensību diena pagāja veiksmīgi. Priekšbraucienos finišēju divreiz 2. vietā un tad 3.vietā, kas fināla braucienā deva otro starta pozīciju. Jau trešā brauciena startā jutu, ka kaut kas nav kārtībā ar automašīnu. Brauciena vidū sapratu, ka sāk slīdēt sajūgs, kas neko labu nesolīja finālam. Finālā no starta aizbraucu kā pēdējais, jo sajūgu nomainīt līdz fināla sākumam nebija iespējams. Šāda detaļa mums rezervē vienkārši nav.” Tomēr, rezultātā no divpadsmit braucējiem, Arnim izdevās izcīnīt 5.vietu. Par ko viņš pats saka, ka tas bijis kaut kas neticams, ņemot vērā automašīnas problēmas, turklāt aiz sevis atstājot spējīgus braucējus, kuru tehnika sacensību slodzi izturējusi līdz galam. Neskatoties uz salīdzinoši neveik-smīgi aizvadīto posmu Vecpilī, Arnis nezaudēja optimismu un pēc tā jokojot teica, ka nākamajā posmā, kas norisi-nāsies Smiltenē, viņš startēs ar piecreiz lielāku sportisko niknumu kā līdz šim. Un tā arī notika, 24.augustā Smilte-nē Tepera trasē, kur norisinājās Latvija čempionāta priekšpēdējais posms auto-krosā, Arnis parādīja ļoti labu sniegu-mu. Šis posms viņam bija īpaši svarīgs, jo bija nepieciešams sasniegt augstu

rezultātu, lai varētu uz pēdējo posmu doties ar domu—cīnīties par čempiona titulu. Pirms ceturtā posma kopvērtē-jumā Arnis ieņēma 3.vietu. Ceturtā posma sacensību diena iesā-kās ļoti daudzsološi. Kontrollaiku brau-cienā Arnis otro vietu apsteidza par veselu sekundi, kas ir vērā ņemams sniegums. Savukārt trešo vietu apstei-dza jau par divām sekundēm, bet kop-vērtējuma līderi par trīs sekundēm aplī. Pirmajā un otrajā braucienā Arnis sasniedza finišu pirmajā pozīcijā, kas ļāva trešo braucienu braukt ar aprēķinu speciāli nelaužot tehniku un sasniedzot finišu otrajā pozīcijā. Tas savukārt uz finālu deva iespēju iziet kā pirmajam un izvēlēties labāko starta pozīciju. Finālā šī starta pozīcija tiešām palī-dzēja un Arnis no starta aizbrauca kā pirmais, vēlāk gan nedaudz tehnikai patraucējot nācās zaudēt līderpozīciju un finišā sasniegt pārliecinošu 2.vietu. Pirms pēdējā sezonas posma Arnis Odiņš ar 39 punktiem dala 1.vietu ar Kristapu Maševski, bet Kalvis Tēts ar 37 punktiem ir 3. vietā, tālāk ar 33 pun-ktiem ir pēdējo piecu gadu līderis Imants Kolomenskis un ar 31 punktu Edijs Zimza. Visi šie sportisti pirms pēdējā posma ir Latvijas čempiona titu-la pretendenti. Arnis sevišķi lielu paldies saka sa-viem atbalstītājiem SIA "Steel Tech", SIA "Sandis un partneri", SIA "Dizaina grupa constructions", SIA "Baltreiss", SIA "Helda", Naukšēnu novada pašval-dībai, uzlīmes.net un naukšēnietim An-drim Ziemanim. Kā arī paldies visiem naukšēniešiem par atbalstu trases ma-lā, tas bijis jūtams!◊

Nora Kārkliņa

Arnis Odiņš vispirms piedzīvo neveiksmi, bet pēc tam izcīna

iespēju turpināt cīņu par Latvijas čempiona titulu

Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā Valmierā norisinājās 4.jūlijā. ČEMPIONI - Vidzemes reģiona brigāde, kurā startēja četri naukšēnieši. No kreisās: Rihards Reiziņš, Edvarts Melnis, Aldis Klaips, Mārtiņš Lin-garts, Vidzemes reģiona sieviešu komanda (ieguva ceļojošo kausu discip-līnā “Izvēršanās kaujai'', treneris Oskars Reiziņš), Vidzemes reģiona priekšnieks Jānis Skrastiņš, Oskars Reiziņš, Edvīns Melnis un Mārtiņš Orskis.

2014. gada augusts (60) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 9

Īstens Naukšēnu patriots J ūlija nogalē Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments atzīmēja pusapaļu dzīves jubileju. Līdz šim lielākā daļa no darba dzīves laika pagājusi, strādājot pašvaldībā. Viņš par pašvaldības vadītāju strādā jau astoņpa-dsmito gadu, sākotnēji kā pagasta pado-mes priekšsēdētājs, bet kopš Adminis-tratīvi teritoriālās reformas īstenošanas 2009.gadā, kā novada domes priekšsē-dētājs. Pašvaldības vadītājs par sevi saka, ka viņš jau kopš skolas gadiem ir īstens Naukšēnu patriots. Par to liecina arī vi-ņa patiesais lepnums par dzimto vietu. Neskatoties uz to vai Naukšēnos ierodas augsta līmeņa amatpersonas vai vien-kārši autobuss ar četrdesmit tūristiem, domes priekšsēdētājs labprāt uzņemas gida lomu un viesiem gan pastāsta par Naukšēniem, gan izvadā ekskursijā. Ne-reti pēc domes priekšsēdētāja vadītajām ekskursijām, ciemiņi nosaka, ka pirmo-reiz redz tādu pašvaldības vadītāju, kurš tik ļoti lepojas ar katru vietu, stūrīti savā novadā. Jānis raksturojot domes priekšsēdē-tāja amata pienākumus, saka, ka šis darbs ir pārsteigumu pilns. „Jābūt gata-vam dažādām un negaidītām situācijām. Lauku pašvaldības vadītājam ir jādara arī darbi, kurus lielās pašvaldībās veic speciālisti. Tāpat ikdienā ir jāprot uz-klausīt gan atšķirīgus viedokļus, gan problēmas. Man patīk sarunāties un uz-klausīt cilvēkus, protams, cik ikdienas steiga to atļauj. Ikdienā vēlētos rast ie-spēju vairāk kontaktēties ar iedzīvotā-jiem, domājot tieši par tiem, kuri dzīvo ārpus Naukšēnu centra. Mans ikdienas darbs nav tikai novadā. Kaut gan esam mazs novads, mums ir jābūt klāt pie sva-rīgu lēmumu izvērtēšanas un pieņemša-nas gan plānošanas reģiona, gan minis-triju un Saeimas līmenī. Nevaram stāvēt malā un gaidīt. Citiem ir jājūt, ka arī maziem novadiem ir savs viedoklis, tai skaitā Naukšēniem. Ja iesim un parādī-sim sevi, tad būs vieglāk un ar mums rēķināsies”, nosaka pašvaldības vadītājs. „Pašvaldības darbs viennozīmīgi ir komandas darbs, kur katrs savā jomā ir speciālists. Gan pašvaldībai, gan Nauk-šēnu novadam milzīgs ieguvums ir izpil-ddirektors Egils Tenters. Viņa rūpība, neatlaidība un tehniskās zināšanas ir neatsveramas. Ikdienā daudzas lietas izrunājam un izvērtējam kopā, kā labāk rīkoties. Naukšēnu novada pašvaldības darbinieki ir laba komanda, tomēr, kā pašvaldības vadītājs redzu arī vairākas jomas, kuras pašvaldības darbā ir jāuzla-bo”, uzskata Jānis Zuments. Pēc darba domes priekšsēdētājs kopā ar ģimenes četrkājaino draugu – suni dodas velopastaigā - saimnieks ar velosi-pēdu, bet suns pavadā. „Tas nodrošina mums abiem gan kustības, gan atraša-nos svaigā gaisā, turklāt tādā veidā var

pozitīvi uzlādēties, redzot kā mūsu Naukšēni mainās un cik tie ir sakārtoti, sakopti. Protams, kādreiz gadās pamanīt arī negatīvās lietas un par tām aizrādīt,” stāsta pašvaldības vadītājs. Jāņa māsa Gundega no bērnības at-ceras, ka reiz būdami aptuveni septiņus līdz astoņus gadus veci, abi ar brāli sprieduši pat to, ko viņi vēlas. Gundega saka, ka viņai neērti atzīties, bet viņas vēlme bijusi košļājamās gumijas. Savu-kārt Jānim, jau bērnībā bijuši pavisam nopietni sapņi. Viņš vēlējies savu privāt-māju, automašīnu un lielu suni. Tagad tas viss piepildījies – arī sapnis par savu māju. Neskatoties uz to, ka ģimenes mā-jas būvniecība prasījusi uzņemties kre-dītsaistības daudzu gadu garumā, Jānis priecājas gan par mājas atrašanās vietu, gan jaukajiem kaimiņiem. Māja vēl aiz-vien neesot pabeigta un prasa ieguldīt darbu. Ģimenes māja atrodas Rūjas krastā, tādēļ aktīvi tiekot izmantotas upes dotās iespējas. No agra pavasara līdz vēlam rudenim, varētu pat teikt līdz ziemai, Jānis ar sievu Gintu no rītiem dodas pel-dēties. Ziemā uz upes esot iespēja slidot, savukārt vasarās upes ūdens tiek izman-tots dārza laistīšanai. Domes priekšsēdētājs nekautrējas pastāstīt par sevi arī kādu kuriozu saistī-

ba ar upi. „Šopavasar nolēmu no vecām durvīm un dažādām tukšajām plastma-sas tvertnēm – kannām, izgatavot plos-tu. Tā būvniecība prasīja divas stundas. Tiklīdz biju to ievietojis upē un pats uz-kāpis virsū, tas uzreiz apgāzās un pats iekritu ūdenī. Gintai un meitai Jetei tā bija kā komēdija”, ar smaidu atceras domes priekšsēdētājs. Upe prasot ieguldīt arī darbu. Katru gadu notiekot upes gultnes attīrīšana no beigtajiem kokiem un atkritumiem. Pie mājas upes krasti esot diezgan stāvi, tā-dēļ nākoties būt piesardzīgiem, lai neie-krīt, īpaši, kad tiek pļauts zālājs. Savukārt kokos ap māju uzstādīti putnu būrīši, bet tās tuvumā visa gada garumā uzturoties ne tikai putni, bet arī dažādi dzīvnieki – stirnas, caunas, kā arī bebri. Domes priekšsēdētāja sirdslieta no-teikti ir sports. Savulaik viņš strādājis Naukšēnos gan par sporta skolotāju, gan volejbola treneri. „Jūtu gandarījumu, ka man vēl joprojām ir ļoti labas attiecības un kontakts ar tiem, kuriem savulaik esmu bijis volejbola treneris vai skolo-tājs. Labās attiecības ir ne tikai saistībā ar volejbolu, bet arī savādāk. Volejbolu tā nopietnāk uzspēlēju tikai kādas piecas reizes gadā, piedaloties turnīros un kau-su izcīņās, jo veselība vairs neļauj tik

daudz kā agrāk nodarboties ar šo sporta veidu. Tagad ziemās daudz biežāk slēpo-ju kā iepriekš, tāpat spēlēju galda tenisu. Ikdienas darbā gan kustības ir tā pama-zāk”, saka pašvaldības vadītājs. Jānis neslēpj, ka neizslēdz iespēju nākotnē atgriezties strādāt kādā no ie-priekšējām profesijām – pedagogu, tre-neri vai masieri. Tās visas ļoti patikušas un devušas gandarījumu par savu darbu. Vēl aizvien Jānis labprāt iesaistās sporta pasākumu organizēšanā. Pašvaldības vadītājs atzinīgus vārdus velta jaunajam sporta darba organizatoram Kasparam Eglītim. „Speciālists savu darbu, kā teikt, „ņem līdz kaulam”. Man ļoti patīk viņa pieeja darbam”. Naukšēnu novada domes priekšsēdē-tājs priecājas gan par novada iekšienē paveiktajiem darbiem, gan par Latviju kopumā. „Mani priecē ikviena ieguldī-jums un veikums, kas dod mums attīstī-bu un izaugsmi. Tomēr mani sadusmo, ka mūsu valstī tiek pieļauta lielu naudas summu nelietderīga tērēšana un ieguldī-šana apšaubāmos projektos. Neskatoties uz to, es vienmēr būšu gan Naukšēnu, gan Latvijas patriots”, uzsver Jānis Zu-ments. ◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments kopā ar sievu Gintu un ģimenes četrkājaino mīluli Niko

Lielā lasīšana klāt “B ērnu, jauniešu un vecāku žūri-ja” ir valsts mēroga lasīšanas veicināša-nas programma, kas pastāv jau 14 gadus un bērnu vidū kļuvusi ļoti populāra. Kat-ru gadu tūkstošiem bērnu tiek iesaistīti grāmatu lasīšanā un vērtēšanā. Trešo gadu bērniem un jauniešiem pievienojas arī vecāki. Tas mudina arī pieaugušos lasīt un vērtēt grāmatas. Tā-dā aizraujoša maratonā var piedalīties visa ģimene. Bērniem lielāks stimuls lasīt rodas tad, ja arī mamma un tētis to dara. Lasītprasme un draudzība ar grā-

matu ir svarīga bērnam, un mēs palī-dzam saviem bērniem to atklāt un iz-mantot viņa nākotnes labā. Šajā gadā arī Naukšēnu bibliotēka iesaistās „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā”. Lielā lasīšana sāksies septembrī un turpināsies līdz janvārim. Lasīšana un vērtēšana notiek piecās grupā: mazie lasītāji (5+), vidējie lasītāji (9+), vecākie bērni (11+), jaunieši (15+) un vecāki. Katrai grupai lasīšanai un vērtēšanai tiek nodotas piecas grāmatas. LNB Bērnu literatūras centrā tiek apkopoti grāmatu vērtējumi no visas

Latvijas. Lielajos Lasīšanas svētkos Rīgā kļūst zināmas bērnu, jauniešu un vecāku mīļākās grāmatas. Nāc un piedalies arī Tu!◊

Sarmīte Praudiņa, Naukšēnu bibliotēkas vadītāja

10 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

Veiksmīgais trīspadsmitais N u jau trīspadsmito gadu mēs, maza domubiedru un entuziastu grupiņa devāmies iekarot Ventspili. Mums pie-dalīšanās Starptautiskajā Ziedu paklāju festivālā ir neatņemams ikvasaras pie-dzīvojums. Gatavošanās šim svarīgajam pasākumam sākas jau maijā, kad tiek uzzināta festivāla tēma un nolikums. Tā kā šis gads Eiropas Savienībā tika paslu-dināts kā gastronomiskā tūrisma gads, arī festivālam atbilstoša devīze - "Garšīgi dzīvojam." Saliekot galvas kopā, ātri no-nācām pie domas, ka šogad darbā jāap-spēlē mūsu pašu Naukšēnu eļļas. Ātri uz papīra tapa pirmais darba uzmetums, kurš gan pārdzīvoja neskai-tāmas izmaiņas un papildinājumus, jo nolikums ir stingrs. Ir dots atļautais dar-ba augstums, beramo, klājamo materi-ālu daudzums, tā kā nācās arī rēķināt. Mūsu mērķis bija darbā attēlot visas Naukšēnos ražotās eļļas. Katrai eļļai tiek "skatlodziņš" lielajā paklājā. Izmantojam rapšu, linu, ķimeņu, diļļu, sinepju sēk-las, kuras jau mājās tika uzlīmētas uz ūdensizturīga materiāla. Lina stiebrus, rapsi, kanēļa standziņas, ķiplokus un citronu. Mums liels prieks, ka mūsu darbs bija arī kā uzskates līdzeklis, jo daudzi pirmo reizi redzēja gan rapsi, gan linus, gan sinepi, kuru vēl paspējām iz-audzēt. Laika apstākļi strādāšanai bija ideāli, pēc Naukšēnu +32, Ventspils +23 un jūras vējš bija tieši tas, kas vajadzīgs. Un kur tad vēl citi floristi, ar kuriem gadu gaitā ir izveidojušās draudzīgas attiecī-bas. Diena paskrien nemanot. Darba pienākumi jau bija sadalīti, tā kā varē-jām mierīgi strādāt viens otru netraucē-jot. Pēc desmitiem vakarā darbiņš tika pabeigts. Jāsaka godīgi, ka ne vienmēr ir bijis tā, ka uztaisi un zini ,ka IR, šoreiz tā reize bija. Pašiem patika! Sestdienas rītā vēl agri pēdējais piesitiens - ievietojam darbā eļļas pudelītes un uzklājam degus-tācijas galdiņu. Tepat jau grozās galvenā pasākuma organizētāja Inga Reinholde,

kura sakās pie mūsu darba dzīvot visu dienu. Sestdienas vakarā, jau pēc rezultātu paziņošanas saņēmām uzslavas no žūri-jas par labi pārdomāto ideju un kvalita-tīvo darbu līdz ar novēlējumu iekļūt la-bāko trijniekā. Tā kā šogad pārējās vie-tas nenosauca (uz diploma bija iegūto punktu skaits), tajā brīdī šo novēlējumu tā īsti nesapratām. Tikai pēc tam atklā-jās, ka no trešās vietas mūs šķīra 2 pun-kti (Pavisam piedalījās 40 komandas, arī

no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Balt-krievijas, Krievijas, Vācijas). Šogad mums bija tik liels palīgu un atbalstītāju loks kā vēl nekad. Liels pal-dies no mums, Regīnas Jurgenovskas, Unas Blaumanes, Ingunas Skrīveles un Ulda Trallas—Naukšēnu novada pašval-dībai it īpaši Jānim Zumentam, Egilam Tenteram, Artūram Putniņam par deg-vielu tālajam ceļam. Norai Kārkliņai par suvenīriem. Mārītei Kamzolai, Mudītei Smilgai, Sandrai Ozolai un eļļas ceha

meitenēm par sēklām un eļļām. Mūsu puķu devējām Annai Kaļķei, Liānai Krastiņai, Larisai Akulovai, Vēsmai Lan-drātei. Rūtai Pūcei par baziliku. Paldies Irēnai un Aleksejam Solovjoviem par šallītēm. Paldies mūsu ģimenēm par pacietību, draugiem un visiem tiem, kuri pienāca klāt un novēlēja veiksmi un lai-mīgu ceļu.◊ Una Blaumane

Starptautiskajā ziedu paklāju festivālā Ventspilī pie sava veikuma Inguna Skrīvele (no kreisās), Uldis Tralla, Regina Jurgenovska un Una Blaumane Foto: no personīgā arhīva

Naukšēnu Cilvēkmuzeja tortē jau 11 svecītes Š ogad muzejam tiek svinēta 11 gadu jubileja. Šo gadu laikā muzejā darbinieki ir nākuši, gājuši. Un katrs ir atstājis aiz sevis kādu “pēdas nospiedumu sniegā”. Pateicoties pirmajai vadītājai, muzejs tika sākts veidot, tika savākti daudzi priekšmeti. Muzejā viss bija kārtīgi, aku-rāti pa plauktiņiem. Pateicoties nākama-jam vadītājam, tika pacelts gaismiņā tūrisms Naukšēnos. Šo skaisto, mierīgo nostūri sāka pazīt arvien vairāk un vai-rāk tūristi visā Latvijā un pat ārpus tās. Naukšēnos cilvēki spēja pasmieties par sevi un citiem, saprotot, ka muzejs var būt ne tikai priekšmeti ar aprakstiem. Pēdējā vadītāja atkal nāca ar jaunu skatu, visu redzēja savādāk. Arī atstājot muzejā pēdas no sevis. Šo 11 gadu laikā muzejs ir ieguvis jaunas, skaistas telpas. Brīžiem ir grūti saprast, vai esam uz pa-reizā viļņa. Reizēm liekas, kam gan tas viss vajadzīgs. Bet tad atkal, atbraucot kādam svešiniekam, saprotam, ka mēs tomēr esam forši, unikāli, ne tādi kā visi. Arī šodien, atbraucot divām ekskursan-tēm, pacēlās garastāvoklis, jo viņas bija sajūsmā par visu. Domāju, mēs augam, attīstāmies. Darbs muzejā ir ļoti daudzpusīgs – mēs mācamies par ārstnieciskajiem augiem. Un tur nu ir ko mācīties un mācīties! Pie Doktorāta ar Valmieras novada fonda, Naukšēnu pašvaldības atbalstu tika ie-

kārtota ārstniecisko augu dobīte, kurā ir sastādīti dažādi augi. Naukšēnu galdnie-cībā pagatavotajās kastītēs esam izžāvē-juši izaudzētās augu tējas. Muzeja jubile-jas pasākumā jau bija iespējams pie tor-tes piedzert izžāvēto piparmētru tēju. Nākamā tējas dzeršana paredzēta 5.septembrī Naukšēnu Cilvēkmuzejā

kopīgās sarunās par ārstnieciskajiem augiem kopā ar ārstniecības augu zinā-tāju un audzētāju Zeltīti Kavieri. Mēs mēģinām izzināt cilvēku dzīvi, runāties ar tiem, pētīt. Mēs mācāmies likt bruģi. Koka bruģis ir tapis pateico-ties Viktora Stolera pacietībai un enerģi-jai. Tagad līdz lapenei varēs aiziet pa

koka ripu bruģi ar sausām kājām. Līdzfi-nansējumu koka bruģim sniedza Meža attīstības fonds, pārējo finansē Naukšē-nu novada pašvaldība. Lai lapenē nebū-tu garlaicīgi, drīzumā tur būs izlasāmas Naukšēnu pagasta teikas. Tuvojoties muzeja jubilejai, sapratu, ka arī mani, jūsu gadi iet uz priekšu. Un, lai tie gadi nebūtu veltīgi, vajag mācīties un izzināt pasauli. Un mācīties galvenais no dzīves. Nav svarīgi, no kuras pozīcijas un no kura mirkļa to sākt. Ka tik uz priekšu! Jo vienmēr būs kas tāds, ko mēs vēl nemākam un nezinām. Muzeja jubileju mēs sagaidījām ar vīna glāzi rokā skatot Baibas Dālbergas fotoizstādi “Purva valdzinājums”. Izstā-de būs apskatāma līdz 27.septembrim. Turpinājums sekoja Naukšēnu muižas zālē kopā ar grupu “Rudolf and Red No-sers”. Pēc koncerta jubilejas torte kopā ar vīna glāzi un tēju. Pasākumu noslēdzām ar filmu “''Ērik, atnāc!”. Filma ļoti sirsnīga. Varējām salī-dzināt filmā filmētos cilvēkus kadrā un tepat aiz kadra skatoties filmu Zilajā istabā. Pavīdēja saruna par to, kā tas varētu izskatīties šodien - kas ir mainī-jies Ērika un citu redzēto cilvēku dzīvēs. Šajos gados mums ir palīdzējuši ļoti daudzi, tāpēc gribu teikt visiem lielum-lielo paldies.◊ Diāna Glušonoka,

muzeja vadītājas amata p.i.

Baiba Dālberga fotoizstādes “Purva valdzinājums” atklāšanā

Foto: Nora Kārkliņa

2014. gada augusts (60) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 11

NOSLĒGUŠĀS VASARAS NOMETNES Š ajā vasarā gan ar Naukšēnu nova-da pašvaldības, gan piesaistīto finansē-jumu no fondiem, novadā un ārpus tā norisinājās vasaras nometnes bērniem un jauniešiem. No 21.- 25. jūlijam Naukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņu skola pulcējās “Stihiju valdnieki’’ - bērnu un jauniešu vasaras nometnes dalībnieki. Šādu ie-spēju deva Naukšēnu novada pašvaldība un Latvijas vides aizsardzības fonds. Paši “stihiju valdnieki” bija ieradušies ne tikai no Naukšēniem un Rūjienas, bet arī no Valmieras, Valkas, Rīgas, Jelga-vas... Atbilstoši nometnes tematikai katra diena bija veltīta savai stihijai: Gaisa, Zemes, Uguns, Ūdens dienas, bet noslē-gumā - Visuma diena. Līdz tai gan bija jānokļūst „caur uguni un ūdeni.” Atbil-stoši katras dienas specifikai notika gan sportiskās aktivitātes, gan intelektuālās nodarbības, gan radošā darbība, gan daudz kas cits. Kā vienmēr, labas atsauksmes bija par laivošanu. Tā gan nebija tikai laiska slīdēšana ar laivu pa Salacu, vajadzēja arī iepazīt upes floru un faunu, tāpēc, jo centīgi tika skaitītas čurkstu ligzdas Bez-delīgu klintīs un pētīti garām slīdošie ūdens augi. Sevišķi baisa bija naktstrasīte baronu kapos, kas iedvesa šausmas lielai daļai nometnes dalībnieku, bet vispārēju lab-sajūtu un jautrību radīja Dziesmotais karnevāls, kurā ikviens dalībnieks varēja izpaust savas aktieriskās dotības. Uguns dienas ietvaros bija jācep maize, jāvāra zupa un jāgatavo siers Pa-ipusu muižas pilskundzes Inetas Boles modrā uzraudzībā, bet pie kalēja par mācekli bija jādodas uz Rūjienas muižu pie Andra Dukura. Zemes dienā tika izbaudīts „drumlina baigais pieskāriens” un In-dras Puķītes augstkalnu vilinājums, bet Gaisa dienā tika noskaidrots, cik tīrs ir gaiss Ķoņos. Tā arī tās piecas dienas paskrēja ne-manot. Vēl tikai pūķu parāde un tradi-cionālā, pašu sagatavotā goda maltīte noslēgumā, un varēja doties mājup. Kā varēja spriest pēc atsauksmēm, “stihiju valdniekiem” tik tiešām patika savaldīt stihijas un ne tikai tās četras. Nācās arī pārvarēt savu ego, ieklausīties līdzcilvēkos, attīstīt saskarsmes un sa-darbības prasmes.◊ Antra Ķelpe

Vasara ir laiks, kad atpūšas lieli un mazi. Vēl pēdējās dienas tiek izbaudīti siltie saules stari, veldzējošais vasaras lietus, krāšņā varavīksne. Visam tam klāt nāk vasaras vides nometne „Iepazīsti un sargā!”, kura no 11. līdz 15. augustam ar Naukšēnu nova-da pašvaldības, biedrības „Ķoņu kalna dzīves skola” un Latvijas vides aizsardzī-bas fonda atbalstu notika Naukšēnu no-vada vidusskolas filiālē Ķoņu skolā. Nedēļas laikā notikumu virpulis gau-žām raibs – konkursi, dažādas izturības trasītes, pārgājieni, laivošana, izziņas nodarbības, mācībstundas (jā, arī tās vasarā), viktorīnas, radošās darbnīcas, konkursi, īsti pārbaudījumi un rūdījumi vidē, laukā, pie ūdens, uz ūdens un ūde-nī, sportiskas izdarības, skaistā meklēju-mi dabā, vides sakopšanas talkas. Nedēļas laikā sapratām, ka daba mums sniedz tik daudz, bet vai mēs to pietiekami novērtējam un saudzējam? Mūsu tiesības ir baudīt šo skaistumu un pienākums rūpēties, lai daba savu krāš-ņumu ne mirkli nezaudētu. Viens solis tuvāk pateicībai par dabas dāsnumu – tā bija šī nometne. Paldies tās organizētā-jiem, atbalstītājiem! Piecas dotās dienas paskrēja nema-not, līdz atkal bija jāpošas mājupceļam ar domu - nākamgad tiksimies! ◊ Ineta Griško

No 21.aprīļa Naukšēnu novada paš-valdība kopā ar Smiltenes valsts ģimnā-ziju un Igaunijas skolām no Varstu un Parksepa īsteno Igaunijas - Latvijas Programmas projektu "Youth for Synergy". Dalībnieki projektā ir jaunieši no 15 -20 gadiem. Pirmās projekta aktivitātes norisinā-jās no 11.-14.augustam Igaunijā, Rogosi muižā. Senatnīgajā muižas ēkā un tās teritorijā notika projekta nometne “Rīkojamies kopā”, kur četru dienu laikā bija iespēja darboties kopā jauniešiem no Igaunijas un Latvijas. Sportiskās no-darbības nodrošināja aktīvā tūrisma centrs “EŽI”, ielūkoties biznesa pasaulē ļāva lektore Vita Brakovska, savukārt sastrādāties komandā un kļūt par līderi mācīja piedzīvojumu organizācija “Lūzumpunkts”. Par vakara aktivitātēm

rūpējās Igaunijas partneri. Tika izspēlēts draudzības mačs futbolā, dejots igauņu deju skolotāja pavadījumā un vakara noslēgumā kopīgi skatīts kino. Jaunieši uzskata, ka nometne deva lielisku iespē-ju iepazīt un sadarboties ar igauņu jaun-iešiem, iegūt jaunus draugus, ne tikai no Latvijas, bet arī no Igaunijas, jo šajā no-metnē varēja likt lietā savas angļu valo-das zināšanas. Neskatoties uz to, ka ve-cuma amplitūda bija salīdzinoši liela - pieci gadi, jaunieši prata izveidot ko-mandas, lai kopīgi sasniegtu uzstādītos mērķus. Projekta turpinājumā šāda nometne notika arī no 24.-27.augustam Smiltenes ģimnāzijā, kur astoņpadsmit jauniešiem no Naukšēnu novada bija iespēja darbo-

ties kopā ar sadarbības partneriem no Smiltenes un Igaunijas. Igaunijas - Latvijas Programmas pro-jekta "Youth for Synergy" ietvaros 2014./2015.m.g. Naukšēnu novada jaun-iešiem būs iespēja apgūt igauņu valodu un piedalīties nodarbībās, kurās varēs uzzināt kā top filmas un pašiem līdzdar-boties filmas uzņemšanas procesā.◊ Inga Gaile

Latvijas un Igaunijas jaunieši nometnē izspēlē saliedēšanās spēli Foto: Inga Gaile

Caur rozā brillēm viss ir skaists. Nometne “Iepazīsti un sargā” Foto: Aija Ilga Ozola

Mācāmies sadarboties. Skrienam nu, vienos brunčos! Nometne “Iepazīsti un sargā!” Foto: Aija Ilga Ozola

Nometnes “Stihiju valdnieki’ dalībnieki

Foto: Aija Ilga Ozola

12 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

S enatnē tirgus ir ne tikai preču iegādes un apmaiņas vieta. Dažādi iz-klaides pasākumi aicina kopā ļaudis no malu malām. Arī Tukuma puiši brauc uz tirgu cerībā līgaviņu nolūkot. Meitenes skatās pēc staltākā puiša. Tā teikt – uz Tukumu pēc smukuma. 22. jūlijā Naukšēnu novada pensi-onāri brauc uz Tukumu. Mūsdienās citas vērtības, paražas un ieradumi. Mūsu brauciena mērķis – dabas, apkātnes un dārzu skaistums. Cauri Tukumam, kur tā smaržo pēc rozēm. Smukumu mums rāda Tukuma apkārtnes ļaudis. Pirmā pietura – daiļ-dārznieces, ainavu arhitektes Daces Luk-ševicas dārzs. Dacei ir 18 gadu pieredze lauku ainavu, parku projektēšanā. Ze-mes gabals atrodas Veļķu priežu pakājē, stāvā nogāzē. Platība ap 1000 m2, ko-šumdārzs aizņem pusi no tās. Taču vie-tas pietiek visam – ābelēm, dekoratīva-jiem krūmiem, samtainam zālienam un dažādām ziemcietēm, kas zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tikpat kā nav vasaras puķu, vien dažas samteņu rindas. Simtgadīgās priedes rada ēnu, tāpēc pārsvarā izvēlēti ēncietīgi augi. Te ir 95 dažādu hostu. Daces dārzā ir daži skuju koki, jo sešus mēnešus gadā ko-kiem taču nav lapu. Var redzēt, ka ļoti labi var iztikt bez bruģētiem celiņiem. Vien iebraucamais ceļš ir bruģēts. Viegli kopjams, ekonomisks un estētisks dārzs. No tā dažs stādiņš atceļo arī uz Naukšē-niem. Bagātīgs dekoratīvo augu klāsts ir zemnieku saimniecībā „Hederas”. Jau 15 gadus te audzē tūjas, kadiķus, dekoratī-vas eglītes, pacipreses, dekoratīvos krū-mus un ziemcietes. Kad esam iepazinušies ar diviem skaistiem dārziem, prasās pēc kaut kā salda. Problēmu nav. Tuvumā Pūres šo-kolādes muzejs. Te ir iespēja iepazīties ar šokolādes tapšanas tradīcijām, izgar-šot un piedalīties gatavošanas procesā. Lai tiktu līdz šokolādei, ejams garš ceļš. Džungļi, kur aug kakao koks. Smags un maz atalgots darbs. Un tad saldais brī-nums mūsu mutēs. Varam arī paši vei-dot figūriņas un veikalā iegādāties sal-dumus līdzi ņemšanai. Muzejs izveidots 2013. gada sākumā. Guvis ne tikai ap-meklētāju, bet arī profesionāļu augstu novērtējumu. Ne tik vien smukuma un garduma Tukuma novadā. 3700 rožu stādu no 300 rožu šķirnēm Sēmes pagasta rožau-dzētavā „Rozītes”, kur saimnieko Daila un Bruno Trubiņi. Purvainā vietā ie-

kopts brīnišķīgs dārzs. Garas jo garas rožu dobes, arī skuju un lapu koku ko-lekcijas, ziemcietes, vasaras puķes. Trīs dīķi. Tie gan vairāk smukumam, bet ta-jos ir arī zivtiņas, kas priecē apmeklētā-jus. Saimnieki pārbauda un atlasa tikai skaistākās un izturīgākās rožu šķirnes. Jaunāko šķirņu stādus iegādājas ne tikai lielākajās Eiropas stādaudzētavās, bet arī sadarbojas ar labākajiem Latvijas rožkopjiem. Dārzs sākts veidot 2008. gadā, ap-meklētājiem atvērts no 2012. gada. Saimniecības devīze „Roze – ziedu kara-liene! Kur zied rozes, tur mīt eņģeļi! Lai katrā dārzā būtu pa eņģelim!” Pircējiem piedāvā kvalitatīvas, mūsu apstākļiem piemērotas rožu šķirnes. Arī mums. Dai-la un Bruno radījuši fantastisku vidi sev, draugiem, citiem apmeklētājiem. Iekār-totas jaukas atpūtas vietas. Var pasēdēt

pie ūdens akmens un klausīties ūdens burbuļošanā. Pagaidām „Rozītēs” ir ma-za estrāde, bet top lielāka. Te notiek da-žādi pasākumi, koncerti. Kā Saules sim-bols veidota dzejniekam Imantam Zie-donim veltītā rožu dobe. Un visbeidzot – rožu ziedlapiņu ievārījuma un vīna de-gustācija. Daudz šī neparastā garduma atceļo arī uz Naukšēniem. Lai arī kā te vēl gribētos uzkavēties, ir jau vēla pēcpusdiena. Jādodas tālāk. Jaunmoku pils, kur arī smaržo pēc ro-zēm. Pils komplekss veidojies 20. gs. pašā sākumā, kad tā laika Rīgas pilsētas mēram Džordžam Armitstedam tiek cel-ta medību pils. Pirmajā stāvā izvietotas mākslas izstādes, otrajā – muzejs ar eks-pozīcijām par pils vēsturi, Latvijas dzīv-niekiem un putniem, mežu apsaimnie-košanu. Pilī ir skaistas, glazētas podiņu krāsnis – kamīni. Skaisto celtni ieskauj

parks ar lielu dīķi, kuru rotā strūklaka. Aiz dīķa sena aleja ar simtgadīgām lie-pām. Jaukais ceļojums ir galā. Pat nogu-rums, kas tveicīgās dienas vidū lika sevi manīt, ir pazudis. Katrs ieraudzīja savu smukumu, bet visi kopā esam apmieri-nāti. Vienīgi Tukuma informācijas cen-tra darbinieku nezināšana liek kādu brī-di maldīties. Arī norādes uz tūrisma ob-jektiem dažviet nav vērojamas. Ekskursijas dalībnieki par atbalstu saka paldies SIA „Naukšēni” valdei. Patī-kamu ceļojumu palīdzēja nodrošināt Rūjienas autoosta. Paldies! Paldies mū-su ekskursijas vadītājām Austrai un Be-nitai! Daudz jauku, neaizmirstamu ie-spaidu, daudz smukuma, bet „nekur nav tik labi kā mājās...”◊ Brigita Ceriņa

Uz Tukumu pēc smukuma

N odarbinātības valsts aģentūtra (NVA) 2012.gada novembra beigās ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi“ ietvaros uzsāka jaunu aktivitāti „Atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām“ (turpmāk – aktivitāte), kuras mērķis ir bezdarbniekiem no 18 gadu vecuma, kuriem atbilstoši narkologa atzinumam ir alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība, dot iespēju ārstēties pēc Minesotas 12 soļu programmas medicīniskās tehnoloģijas (ārstniecība ilgst 28 dienas), tādējādi atbalstot šķēršļu novēršanu ātrākai darba atrašanai. Aktivitātes īstenošanas laikā ir mainījušies mērķa grupas kritēriji. Bezdarbniekam vairs nav jābūt reģistrētam NVA ilgāk par gadu, bet

jāaatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: • pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz sešus mēnešus; • vai Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā bezdarbnieki, ir reģistrēti vismaz trīs mēnešus. Mērķa grupas bezdarbniekiem apmaksā: -pacienta iemaksu 7,11 euro apmērā par vienu ārstēšanās dienu; -izmitināšanas un ēdināšanas izdevumus 13,37 euro dienā. Lai par aktivitāti informētu iespējami vairāk personas, kurām nepieciešama dalība šajā aktivitātē, NVA aicina

pašvaldības sociālo dienestu, ģimenes ārstus un narkologus uz ciešu un mērķtiecīgu sadarbību. NVA regulāri informēs pašvaldību sociālos dienestus par personām, kuras ir uzsākušas dalību aktivitātē, kā arī par dalības rezultātiem. Kā pieteikties dalībai – Jāpaziņo savā NVA filiālē par vēlmi piedalīties pasākumā „Atbalsta pasākums bezdarb-niekiem ar atkarības problēmām", jāie-sniedz narkologa atzinuma kopija un jāsaņem no karjeras konsultanta norīko-jums par ārstēšanos. Dalībnieku iesaistes ilgums aktivitā-tē: 28 dienas. Ārstēšanos īsteno SIA „Akrona 12”, VSIA „Slimnīca Gintermuiža” un VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” pēc Minesotas programmas me-

todes. Pēc norīkojuma saņemšanas ierasties izvēlētajā ārstniecības iestādē līdzi ņe-mot: • Pasi • Narkologa atzinumu • Individuālo darba meklēšanas plānu • Izziņu par trūcīgā statusu (ja tāda ir) Pieteikties pie projekta karjeras konsultantes Inga Aldiņas. Tālr. 28309757, 64220766, e-pasts:inga.aldina@nva.gov.lv. Transporta izdevumi uz ārstniecības iestādi jāsedz pacientam.◊ Inga Aldiņa,

NVA Valmieras filiāles ESF projekta "Kompleksie atbalsta

pasākumi" karjeras konsultante

Ekskursijas dalībnieki pie Jaunmoku pils

Foto: Guna Jirgensone

Bezdarbniekiem iespēja bez maksas ārstēt alkohola atkarības problēmas

2014. gada jūlijs (59) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 13

J ūlija mēneša izdevumā attēlā bija redzams tilts pār Rūjas upi Naukšēnu centrā, kurš būvēts 1925.gadā. Otrā pa-saules kara laikā vācu armijai atkāpjo-ties, tā tiltu uzspridzināja (1944.gadā). Par precīzāko un plašāko atbildi, krū-zīti ar Naukšēnu novada simboliku sa-ņem Jānis Eglītis. Savukārt otra konkur-sa dalībniece—Eva Reiziņa saņem pild-spalvu. Augusta mēneša konkursa jautājumu sagatavoja Naukšēnu bibliotekāre Sar-mīte Praudiņa. Kas tā ir par vietu Nauk-šēnu novadā un aptuveni ap kuru laiku tā izskatījās kā redzams attēlā?

Šajā reizē balvas—krūzīte ar Naukšē-nu novada simboliku un divas Naukšēnu novada pildspalvas. Pareizās atbildes jāiesūta līdz 16.septembrim plkst. 17.00, iesūtot elek-troniski info@naukseni.lv vai pa pastu “Pagasta nams” Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, Lv4244, kā arī perso-nīgi nododot pašvaldības sekretārei Gu-nai Reliņai. Pie atbildēm klāt jāpievieno vārds, uzvārds un telefona numurs. Bal-vu saņēmējus izlozēs domes deputāti.◊ Nora Kārkliņa

Konkurss “Izzini Naukšēnu novadu”

Valsts policijas informācija 27 .jūlijā Naukšēnu novadā, Ķo-ņu pagastā, upes krastā 1953.gadā dzi-mušu Polijas pilsoni sakodis kāds suns. Vīrietim sniegta medicīniskā palīdzība. Policija noskaidro suņa īpašnieku. 28.jūlijā Naukšēnu novadā, Naukšē-nu pagastā, uz autoceļa Naukšēni – Rū-jiena pieķerts stipri iereibis velosipēda vadītājs. 1960.gadā dzimuša vīrieša izel-pā konstatētas 3,45 promiles alkohola. 11.augustā, 12:00, Naukšēnu novadā,

Ķoņu pagastā, Eriņu mototrasē no 1989.gadā dzimuša vīrieša vadīta moto-cikla ar blakusvāģi, no blakusvāģa izkri-ta divi 1998.gadā un 1999.gadā dzimuši jaunieši. Cietušajiem sniegta medicīnis-kā palīdzība. Policija noskaidro negadī-juma apstākļus.◊ Sintija Virse,

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja inspektore

Augusts—volejbola mēnesis

Aicinājums bērnu rotaļu laukuma apmeklētājiem un viņu vecākiem Naukšēnos daudzdzīvokļu māju “Ievas”, “Egles” un “Jaunzvejnieki” iekšpagalmā ir izveidots bērnu rotaļu laukums. Tā ir vieta, kur bērniem atpūsties un pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā. Tomēr šī vieta tiek piemēslota ar atkritumiem un to pa-veic paši šīs vietas apmeklētāji, proti, mazie naukšēnieši. Laukumā ir pieejama atkritumu tvertne, bet neskatoties uz to, bērnu apēsto saldumu un citu pārtikas produktu iepakojumi nonāk zemē. Tādēļ aicinām vecākus pasekot līdzi un iz-skaidrot atvasēm, ka papīriem, folija iepakojumiem, pudelēm, pēc to iztukšoša-nas, ir jānonāk tam domātā vietā—atkritumu tvertnē, nevis smiltīs vai zālājā. Rū-pēsimies par apkārtējās vides sakoptību!◊

Naukšēnu novada pašvaldība

Par sunīša Pifa gaitām

N aukšēnu sporta dzīve augusta mēnesī tika piepildīta ar volejbolu. Reizi nedēļā darba dienu vakaros norisinās pludmales volejbola turnīrs. Četru nedē-ļu sacensības noslēdzās 28.augustā un tajās piedalījās gan vietējie, gan citu no-vadu sportisti. Plašāka informācija par rezultātiem būs pieejama septembra “Naukšēnu Novada Vēstis” izdevumā, kā arī www.naukseni.lv sporta jaunumu sadaļā. Savukārt 17. augustā notika ikgadē-jais volejbola turnīrs “četri pret četri”. Sacensību dienā pieteicās septiņas ko-mandas. Savā starpā tika aizvadīta viena spēle līdz diviem uzvarētiem setiem. Laika apstākļi nelutināja— risinoties pēdējām spēlēm, nolija pamatīgs lietus, kas pamainīja spēles taktiku, jo segums kļuva slidens. Absolūti labākie bija ko-mandas “Koijoti” jaunieši (Miks Rakec-kis, Markuss Markins, Edgars Roze, Lauris Kazakēvičs), kas tikko atgriezās no volejbola treniņnometnes un pierādī-ja, ka smagie treniņi nav bijuši veltīgi. Otro vietu, ar niecīgu pārsvaru izcīnī-

ja komanda “Andis” (Andis Bošs, Māris Putniņš, Ojārs Lūsis, Gundars Putniņš). Savukārt trešo vietu ieguva komanda “Minotauri” (Linards Tenters, Jānis Aģis, Kristaps Bērziņš, Kaspars Eglītis). Meiteņu grupā bija viena komanda “Meitenes” (Diāna Šņepste, Liene Parte, Lāsma Medne, Ieva Ungure). Meitenes rādīja atdzīstamu sniegumu un bez cīņas neatdeva nevienu punktu. Paldies SKII “Naukšēni” par iespēju izmantot sporta laukumus. Paldies ties-nešiem un palīgiem, kas palīdzēja.◊ Teksts un foto Kaspars Eglītis,

sporta darba organizators

N aukšēnu centra iedzīvotāji caur vietējo avīzi vēlējās uzrunāt Pifa saim-niekus (attēlā redzamais suns). Naukšē-nieši ir neapmierināti, ka šim sunim saimnieki brīvi ļauj pārvietoties pa Naukšēnu centru. Kaut gan suns ir mier-mīlīgs, par dzīvnieka uzvedību ne vien-mēr varam būt pārliecināti, ka tas neiz-biedēs bērnus vai “nesastrīdēsies” ar citiem dzīvniekiem. Turklāt suns savas dabiskās vajadzības regulāri nokārtojot dzīvojamo māju pagalmu zālājos, apstā-dījumos, puķu dobēs, kā arī bērnu rotaļu laukumos. Ministru kabineta noteikumi nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā

arī suņa apmācībai” nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turē-tājam ir pienākums apdzīvotu vietu teri-torijā savākt sava mājas (istabas) dzīv-nieka ekskrementus. Turklāt pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā. Pilsētās un ciemos ār-pus norobežotās teritorijas suns bez pa-vadas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.◊ Nora Kārkliņa

Pirmās vietas ieguvēji Volejbola 4:4 sacensībās Naukšēnos

Sveicam Naukšēnu novada pedagogus, skolēnus un studentus jaunajā mācību gadā. Vēlam veiksmi, radošumu un vēlmi izzināt!

14 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada augusts (60)

Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs 000740162

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: dome@naukseni.lv

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts info@naukseni.lv

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informāci-ja netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jāno-sūta uz e-pastu info@naukseni.lv, jānodod Naukšēnu novada pašvaldī-bas sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus “apaļās” un “pusapaļās” jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu

Pērku meža īpašumus, var būt ar lauksaimniecības zemi. Izskatīšu visus variantus. Tālr: 26893755 (Edgars)

Ķoņu pagastā

Erna Pasīte — 04.09. 99 gadi Mārīte Šmite – 08.09. Ligita Kalniņa – 08.09. Jānis Londe – 29.09.

Naukšēnu pagastā

Velta Vēvere – 01.09. Pēteris Gulbis – 03.09. Andris Bošs – 05.09.

Velta Pēterēna – 06.09. Laura Dāve – 06.09.

Uldis Brambats – 14.09. Edgars Aumeisteris – 16.09. Anita Dombrovska – 17.09.

Maiga Upīte – 17.09. Ērika Liepiņa – 19.09. Ausma Vīksne – 19.09.

Ēriks Jēkabsons – 22.09. Austra Baune – 22.09. Velta Pogule – 24.09. Jānis Vēveris – 24.09. Ena Tauriņa – 26.09. Elga Miglava – 26.09.

Jānis Aivars Smilga – 26.09. Aigars Lauberts – 28.09. Guna Reliņa – 30.09.

Māris Zāģers — 70 gadi

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 22.jūlija līdz 25.augustam reģistrēts mirušais:

Pārdod pakaišu kūtsmēslus ar piegādi. Tālr: 28385062 (Mārīte)

Naukšēnu Bērnu un jauniešu centrs darbu atsāks 1.septembrī Centrs būs atvērts katru pirmdienu, otrdienu un trešdienu no plkst. 12.00 līdz

18.00, 1.septembrī no plkst. 9.30.

Jau pirmās pīlādžogas dzirkstī kā rudens zvaigznes Debesīs, bet, tu joprojām vas'ras dzelmē un baudi ziedu koraļļus.

Tik brīnišķīgi krāsu toņi, tik pasakainas pārejas, šķiet mākslinieks ar burvju otu velk neredzētas līnijas.

Lai vairāk Saules tavā dzīvē, lai vairāk prieka dvēselē, lai katra diena ir kā Gaisma, kur atplaukst Dieva svētības. Ināra Seņkāne (Ziemeļmeita)

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 22.jūlija līdz 25.augustam reģistrēts jaundzimušais: ROBERTS

NAUKŠĒNU NOVADA SEPTEMBRA MĒNEŠA JUBILĀRUS!

Naukšēnos • 31.augustā plkst.11.00 pie Naukšēnu Doktorāta pasākums lieliem un maziem “Ķer vasaru aiz astes''. Vokālā studija ,,Smaidiņi” un lielās maskas uzvedumā “Medus rausis”. Līdzi paņem draugu, kaimiņu un nedaudz dabas materiālus, lai kopā veidotu mandalu svētku noskaņojumam. Lietus gadījumā pasākums notiks kultūras namā. •5.septembrī plkst. 18.00 Naukšēnu Cilvēkmuzejā "Sarunas par ārstnieciska-jiem augiem” kopā ar ārstniecības augu zinātāju un audzētāju Zeltīti Kavieri. • Līdz 27.septembrim Naukšēnu Cilvēkmuzejā aplūkojama naukšēnietes Bai-bas Dālbergas fotoizstāde “Purva valdzinājums”. • 12.septembrī plkst. 17.30 Dzejas dienas kopā ar jauno dzejnieci Ievu Dābo-liņu un koklētāju Ievu Veidi. • No 23. līdz 30.septembrim Naukšēnu bibliotēkā tematiskas nodarbības jaunāko klašu skolēniem “Kartupeli, kartupeli...”. Par laiku vienoties telefo-niski: 64250905 • 28.septembrī plkst. 11.00 pie Naukšēnu Doktorāta Miķeļdienas tirdziņš. Rudenīgās noskaņās vedinās folkloras kopa ,,Endzelīte'' no Dikļiem. Aicināti tirgo-ties gribētāji—amatnieki, mājražotāji, zemnieki u.c. Informācija: 29438652 (Indra) • 1.oktobrī plkst. 19.00 Naukšēnu kultūras namā Vitas Upenieces koncerts - saruna “Man ir romāns ar dzīvi''. Pasākums veltīts Starptautiskajai veco ļaužu die-nai. Pasākumu atbalsta pensionāru biedrība “Sarma'' Ķoņos • 28.augustā plkst. 11.00 Ķoņu skolā sporta—atpūtas pēcpusdiena “Vēl pirms skolas” • 27.septembrī plkst. 11.00 Ķoņu kalnā Apvidus šķēršļu pārvarēšanas sacensī-bas. Plašāka informācija www.naukseni.lv

Vingrošanas nodarbības Naukšēnu sporta hallē notiks 17. un 23.septembrī plkst. 19.00. Nodarbības vadīs sporta darba organizators Kaspars Eglītis. Visi laipni aicināti! Informācija: 20306316 Septembra mēnesī divas reizes paredzēts braukt uz peldbaseinu Abja Paluoja

Igaunijā. Precīza informācija par datumiem būs publicēta www.naukseni.lv un uz informācijas stendiem. Septembrī SKII “Naukšēni” sporta zālē atsāksies galda tenisa treniņi un sa-censības. Sīkāka informācija septembra sākumā www.naukseni.lv vai pa tālr: 20306316 (Kaspars Eglītis)

Kaut kur tālumā uz lauka, Dzestrs rīts tiek miglā tīts. Kaut kur pļavā, rīta rasā Kājas mazgā septembris. Tālumā aiz košiem siliem, Noskan sapņains skolas zvans. Ir nu atkal klāt tas brīdis, Kad uz skolu doties laiks.

No 1. līdz 11.septembrim Naukšēnu bibliotēka slēgta No 1. līdz 12.septembrim Ķoņu bibliotēka slēgta

28.septembrī no plkst. 11.00 pie Naukšēnu Doktorāta aicināti tirgo-ties gribētāji—amatnieki, mājražotāji, zemnieki u.c uz Miķeļdienas tir-dziņu. Informācija: 29438652 (Indra)

Ir pagājis vairāk kā mēnesis kopš svinējām Naukšēnu novada svētkus “Taureņu lidojums Naukšēni 2014”, tādēļ atceroties šos svētkus, aicinām ikvienu aizpil-dīt aptaujas anketu—novērtēt svētku aktivitātes un sniegt ieteikumus, komentārus līdz 9.septembrim. Aptaujas anketa pieejama www.naukseni.lv, kā arī Naukšēnu novada pašvaldībā un Ķoņu pagasta pārvaldē.

Naukšēnu novada domes un pašvaldības vārdā, domes priekšsēdētājs Jānis Zuments

Izmaiņas maršrutu autobusu kustības sarakstos no 2014.gada 1.septembra

No Rūjienas autoostas 06.30 Rūjiena- Naukšēni- Piksāri- Rūjiena 06.40 Rūjiena- Arakste- Rūjiena 06.45 Rūjiena- Naukšēni- Nurmi- Rūjiena (pirmdienās) 08.00 Rūjiena- Naukšēnu skola- Rūjiena 14.35 Rūjiena- Naukšēni- Nurmi- Rūjiena (piektdienās) 15.10 Rūjiena- Naukšēni- Piksāri- Rūjiena 15.55 Rūjiena- Arakste- Rūjiena No Rūjienas autoostas 06.50 Rūjiena- Arakste- Rūjiena (trešdienās) 06.55 Rūjiena- Naukšēni- Piksāri- Rūjiena (otrdienās, ceturtdienās) 07.30 Rūjiena- Naukšēnu skola- Rūjiena (pirmdienās, trešdienās, piektdienās) 14.35 Rūjiena- Naukšēni- Piksāri- Rūjiena (otrdienās, ceturtdienās) 16.00 Rūjiena- Arakste- Rūjiena (trešdienās)

6.septembrī Ķoņu pagasta pensionāru ekskursija uz Dienvidigauniju. Izbraukšana plkst. 6.30. Informācija: 28858719 (Maruta)