2014.gada novembris (63) Ceļa posmā Naukšēni – Kārķi šogad ... · Atverot elektroenerģijas tirgu, Latvija īsteno valsts attīstībai un iedzīvotājiem svarīgo enerģētiskās

2014.gada novembris (63)

Ceļa posmā Naukšēni – Kārķi šogad paredzētais rekonstrukcijas darbu apjoms noslēdzies

N o aizvadītās vasaras sākuma autoceļa Valka – Rūjiena (P22) posmā Kārķi – Naukšēni notika apjomīgi re-konstrukcijas darbi, kuros bija iesaistīts liels skaits cilvēkresursu un tehnikas vienību. Saskaņā ar projektu, ziemas mēnešos objekta rekonstrukcijas proce-sā būs tehnoloģiskais pārtraukums. Dar-bi atsāksies pavasarī. Ceļu būves firmas „Binders” atbildī-gais darbu vadītājs Jānis Šarķis informē, ka līdz šim visa posma garumā pabeigti zemes darbi, izbūvēta šķembu seguma virskārta, nobrauktuves ar šķembu segu-mu, rekonstruētas piecas elektropārva-des līnijas. Gandrīz pilnībā pabeigts darbs pie abu tiltu rekonstrukcijas, nā-kamajā gadā jāveic tikai daži apdares darbi. Sākotnējais mērķis bija šajā gadā uz-klāt asfaltbetona seguma apakšējo kārtu visa ceļa posma garumā, tomēr to neiz-devās paveikt. Kopumā asfaltbetona kār-ta uzklāta 10,5 kilometrus garam pos-mam. Atlikušie divi kilometri līdz nāka-mai vasarai paliks ar grants - šķembu segumu. Atbildīgais darbu vadītājs skaidro, ka galvenais iemesls kādēļ nav izdevies realizēt sākotnējo ieceri, ir mai-nīgie un nepiemērotie laikapstākļi – lie-tus un zemā gaisa temperatūra. Lai sagatavotu kvalitatīvu pamatu asfaltēšanas darbiem, piecu mēnešu ga-rumā notika pamatīgi rakšanas darbi, kā rezultātā ceļa pamatne tika pastiprināta. Vietās, kurās grunts nestspēja nav bijusi pietiekama, nācies izmantot ģeotekstila materiālu. Ar šī seguma palīdzību atdala salizturīgo slāni no esošās zemes klāt-nes. Kārķu pagastā netālu no tilta pār Ķires upīti, salizturīgo slāni nācies pat ietīt šajā materiālā, jo zem ceļa atklāts neparedzēts kūdras slānis. Patlaban autoceļa posms ir nodots autoceļu uzturētajiem. Līdz pilnīgai re-konstrukcijas darbu pabeigšanai, kas plānota nākamā gada vasarā, ceļa posmā Kārķi-Naukšēni maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 70 kilometri stundā. Lai uzlabotu braukšanas drošību diennakts tumšajā laikā, brauktuves ma-lās ir uzstādīti signālstabiņi ar atstarojo-šiem elementiem. Jānis Šarķis aicina autovadītājus pie-vērst uzmanību, ka turpmāk krustoju-mā, kurā „satiekas” ceļš Naukšēni-Apsītes (ceļš uz Valmieru) un ceļš Nauk-

šēni - Kārķi, galvenais ceļš būs tiem sa-tiksmes dalībniekiem, kuri dodas pa au-toceļu Naukšēni-Apsītes. Projektā pare-dzēts šāds satiksmes organizācijas risi-nājums, ņemot vērā satiksmes intensitā-tes datus. Darbu vadītājs atklāj, ka atsevišķu māju un zemju īpašnieki bijuši neapmie-rināti, ka jaunās nobrauktuves ir pārāk stāvas. Arī Jānis piekrīt, ka dažas no projektā paredzētajām nobrauktuvēm ir pārāk stāvas un var radīt problēmas, īpaši ziemas sezonā. Tai pašā laikā viņš norāda, ka darbu veicēji nobrauktuves nedrīkst izbūvēt savādāk, kā to paredzē-juši projektētāji. Ja nepieciešams veikt kādas izmaiņas, piemēram, mainīt caur-tekas augstumu, tas vispirms jāsaskaņo ar projektētājiem, kas savukārt prasa

zināmu laiku. Paredzēts, ka dažas no-brauktuves tiks uzlabotas šajā gadā, bet pārējās pēc nepieciešamības pavasarī. Problēmas radījis ne tikai nobrauk-tuvju stāvums, bet arī to platums. Sākot-nēji projektā paredzētais nobrauktuvju platums 4.5 metri bijis par šauru un lauksaimniecības tehnika tā īsti nemaz nevar iebraukt. Jānis aicina zemju īpaš-niekus savlaicīgi vērsties pie pasūtītāja VAS „Latvijas Valsts ceļi” ar saviem ie-sniegumiem un pretenzijām, pretējā ga-dījumā būs par vēlu, lai kaut ko varētu mainīt. Šajā gadā vēl pāris dienas turpināsies ceļa uzkopšanas un sakārtošanas darbi. Jānis atzīst, ka viņam ir gandarījums par to, ka līdz šim izdevies tik daudz paveikt, bet darbi vēl jāturpina nākamajā vasarā

un tikai tad varēs runāt par rezultātu. Galvenie darba vērtētāji būšot iedzīvotā-ji un pasūtītājs. Nākamajā vasarā darbi turpināsies pie apakšējās un virsējās kārtas asfaltē-šanas, kā arī nobrauktuvju asfaltēšanas. Izmantojot termoplastu, tiks uzklāti ho-rizontālie ceļu marķējumi. Šī darba veik-šanai nepieciešama pietiekami silta gai-sa temperatūra un sausa brauktuves virsma. Tāpat darbs turpināsies pie zālā-ja sēšanas brauktuves malās un grāvjos. Augsne zālāja sēšanai ir sagatavota jau šogad. Astoņās vietās notiks autobusu pieturvietu izbūve.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis»

19.decembrī

Naukšēnu pagastā pie daudzdzīvokļu mājas “Šalkas” jaunais autoceļa asfaltbetona segums savienojas ar grants segumu. Attēlā darbu vadītājs Jānis Šarķis un ekskavatora vadītājs Juris Korņējevs.

Transports plkst. 11.30 no autobusa pieturas “Naukšēni” un “Vidusskola”

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2014. gada novembris (63)

•Nolēma slēgt līgumu uz 6 mēnešiem ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāci-ju par sociālā rehabilitētāja pakalpojuma nodrošināšanu Naukšēnu novada ģime-nēm ar bērniem. •Nolēma piešķirt finansējumu Zie-massvētku paciņu iegādei pirmsskolas vecuma bērniem, personām, kuras sa-ņem vecuma pensiju un personām, ku-rām noteikta 1.grupas invaliditāte. •Apstiprināja pieņemtos ziedojumus par kopējo summu EUR 1113.45 dzesē-šanas iekārtu iegādei medību kolektīvu

vajadzībām. •Nolēma slēgt nomas līgumu par Ķo-ņu pagasta “Jaunkļavas” iznomāšanu. •Atļāva uzsākt zemes ierīcības pro-jekta izstrādi nekustamajam īpašumam Naukšēnu pagasta “Rūjmaļi”. •Apstiprināja zemes ierīcības projek-tu nekustamajam īpašumam Naukšēnu pagasta “Apškalni”, jaunveidojamam nekustamam īpašumam piešķirot adresi “Apškalnmežs”. •Nolēma mainīt nekustamā īpašuma Naukšēnu pagasta “Irbītes” zemes vienī-

bas lietošanas mērķi. •Nolēma pagarināt līgumus par dzī-vokļa Naukšēnu pagasta “Aldari”-5 īri un dzīvokļa Naukšēnu pagasta “Uplejas”-10 nomu. •Nolēma pagarināt līgumu par telpu nomu Naukšēnu novada “Doktorātā” kosmetologa pakalpojumu sniegšanai. •Nolēma mainīt nekustamā īpašuma Ķoņu pagasta “Vaidmaņi” zemes vienību nosaukumus uz “Vaivariņi” un “Mežmalas”. •Atļāva sadalīt nekustamo īpašumu

Naukšēnu pagasta “Naukšēnu muiža”, veidojot jaunus īpašumus “Sarkanais šķūnis”, “Baltā darbnīca”, “Kļavlapas”, “Viršu kūts”.◊ Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekre-tāres un mājas lapā www.naukseni.lv. Nākamā domes sēde 17.decembrī plkst. 15.00 Naukšēnu novada pašvaldībā

Naukšēnu novada domes 19.novembra sēdes lēmumi

Novadā būs jauni publiskie interneta pieejas punkti

N aukšēnu novada pašvaldība ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru ir noslēgusi vienošanos par Eiropas Savie-nības fonda projekta Nr.3 DP/ 3.2.2.2.0/14/IPIA/VRAA/064 „Publisko interneta pieejas punktu attīstība Nauk-šēnu novadā” īstenošanu. Projekta realizācijai tiks izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdz-finansējums „Infrastruktūra un pakalpo-jumi" papildinājuma 3.2.prioritātes „Teritoriju pieejamības un sasniedzamī-bas veicināšana” 3.2.2.pasākuma „IKT infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.2. aktivitātē „Publisko interneta pieejas punktu attīstība”. Projekta mērķis ir izveidot divus

jaunus publiskos interneta pieejas pun-ktus (PIPP) Naukšēnu novada teritorijā, lai paaugstinātu piekļuves iespējas inter-netam pēc iespējas plašākām sabiedrī-bas grupām, nodrošinot piekļuvi publis-kās pārvaldes un komercsabiedrību pie-dāvātajiem elektroniskajiem pakalpoju-miem un informācijai, kas veicinās ie-dzīvotāju iekļaušanos sabiedrības soci-ālajos, ekonomiskajos un kultūras pro-cesos un uzlabos viņu dzīves kvalitāti. Projekta ietvaros kopumā tiks izvei-dots viens PIPP ar pieeju datortehnikai Naukšēnu Bērnu un jauniešu centrā, kā arī izveidots viens PIPP ar pieeju bezva-da interneta piekļuves zonai Naukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņu skolā. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir

11 654,38 EUR, no kurām Eiropas Reģi-onālās attīstības fonda līdzfinansējums 9 906,22 EUR, Valsts budžeta dotācija ir 349,63 EUR un Naukšēnu novada paš-valdības finansējums 1 398,53 EUR. Projektu plānots īstenot līdz 2015.gada jūnijam.◊ Inguna Zukure, projektu vadītāja

Bioloģiskās lauksaimniecības

projekts N aukšēnu novada pašvaldība ir saņēmusi ziņu no Itālijas, ka programmas "Eiropa pilsoņiem" ietva-ros iesniegtais projekts "CENTRE-Creating a European Network of Bio-Districts to achieve a True Territorial REnaissance" apstiprināts. Naukšēnu novada pašvaldība, līdzīgi kā 2012.-2014.gadā realizētajam pro-jektam "ORG.EU", ir viens no projekta partneriem. Projekta ideja - veicināt videi draudzīgu ražošanu un palielināt bioloģiskās produkcijas patēriņu Eiropā. Projekta ietvaros vietējiem bioloģiskās produkcijas ražotājiem būs iespēja do-ties pieredzes apmaiņas braucienos uz projektā iesaistītajām valstīm (projekta partneriem).◊

Inguna Zukure

Radošais projekts „Synergy for Youth” R adoši un darbīgi aizsācies un turpinās Latvijas – Igaunijas pārrobežu projekts jauniešiem „Synergy for Youth” Naukšēnu novada vidusskolā. Kopā ar igauņu jauniešiem no Varstu un Parkse-pa un latviešiem no Smiltenes ģimnāzi-jas iepazītas jaunas vietas, tradīcijas un apgūtas tādas prasmes kā kliņģeru cep-šana un grāmatzīmju izgatavošana. Ie-gūti jauni draugi un pieredze. Projekta ietvaros jaunieši apgūst igauņu valodu Latvijas pusē, savukārt igauņi latviešu valodu. Projekta turpinājumā uzsākta jauna vēl nebijusi aktivitāte – iespēja iepazīt filmēšanas noslēpumus, pašiem aktīvi iesaistoties procesā. Naukšēnu novada vidusskolā notiek video montēšanas no-darbības, kuras vada Vidzemes TV ope-rators Artūrs Gruzdiņš. Pilnvērtīga mā-cību procesa nodrošināšanai projekta ietvaros iegādāta jauna video un dator-tehnika. Projekta dalībnieki atzinīgi no-vērtē iespēju piedalīties filmēšanas no-darbībās un labprāt iesaistās tajās, jo tās viņiem šķiet interesantas un ir iespēja apgūt jaunas, līdz šim nezināmas pras-mes. Šāda veida nodarbības notiek arī pie sadarbības partneriem. Projekta no-slēgumā tiks prezentēta filmiņa par tē-mu „Vai viegli jaunietim dzīvot laukos”, kuras režisori, scenārija autori būs paši projekta dalībnieki. Paralēli filmēšanas un valodas apmā-cības nodarbībām jauniešiem ir iespēja iepazīt Veiksmes stāstus par uzņēmī-giem cilvēkiem, kuri spējuši veidot veik-smīgu karjeru un attīstīt uzņēmējdarbī-bu laukos. Šie veiksmes stāsti rosinās jauniešos pārdomas, par to ka ne vien-mēr ir jādodas uz lielpilsētām vai ārze-mēm, lai gūtu panākumus. ◊

Skolotājas Inga Medne un Inga Gaile

Projekta dalībnieki pie Ķoņu dzirnavām Foto: Inga Gaile

2014. gada novembris (63) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

S askaņā ar šā gada 3. marta valdī-bas lēmumu, ar kuru tika pārcelta pāreja uz brīvu elektroenerģijas tirgu mājsaim-niecībām, tā atvēršana notiks kā plānots – 2015. gada 1. janvārī. Līdz ar to „viens elektrības piedāvājums visiem” beigs pastāvēt. Faktiski tas nozīmē, ka elektrī-ba kļūst par preci, ko turpmāk tirgos vairāki, savstarpēji konkurējoši tirgotāji, bet iedzīvotājiem jāizvēlas piemērotā-kais piedāvājums. Kāpēc jāatver elektroenerģija tirgus mājsaimniecībām? Atverot elektroenerģijas tirgu, Latvija īsteno valsts attīstībai un iedzīvotājiem svarīgo enerģētiskās neatkarības mērķi – iespēju pirkt elektrību par izdevīgā-kām cenām Ziemeļvalstu tirgū. Izmanto-jot jaunizbūvētos elektroenerģijas piegā-des ceļus, tā vajadzīgajā apjomā tiks pie-gādāta uz Latviju, piemēram, no Zviedri-jas vai Somijas caur Igauniju. Nav piepildījušās bažas, ka atvērtajā tirgū nebūs pietiekamas konkurences. Konkurence starp tirgotājiem pastāv, un tā pat saasinās. Gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju bija izteikuši četri tirgotāji, savukārt šobrīd – jau septiņi, no kuriem trijiem – AS „Latvenergo”, SIA „Baltcom TV” un SIA „WIN Baltic” jau ir spēkā esoši piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības pie-dāvājumiem iepazīstinās līdz gada bei-gām vai nākamajā gadā. Līdzīgi kā, saglabājot tālruņa numu-ru, līdz šim izvēlējāties sev piemērotāko mobilo sakaru operatoru un tarifu plā-nu, Jūs varat izvēlēties elektroenerģijas piedāvājumu. Pirmo reizi Latvijā elektrī-bu varēs nopirkt kopā arī ar citiem mā-joklī svarīgiem pakalpojumiem, piemē-ram, kā komplektu, kurā iekļauts arī internets, TV un telefons. Elektroenerģijas piegādes ceļš līdz klientiem nemainās – jauni vadi un ka-beļi nevienam nav jāvelk, skaitītāji nav jāmaina, jaunas kontaktligzdas mājokļos arī nav jāierīko. Visi tirgotāji izmantos valsts elektrotīklu, ko ikdienā uztur un

attīsta AS „Sadales tīkls”. Elektrību līdz iedzīvotāju mājām kā līdz šim piegādās AS „Sadales tīkls”, tāpēc arī iedzīvotā-jiem reģionos nav atšķirības no iedzīvo-tājiem pilsētās – visi tirgotāji izmantos valsts kopējo elektrotīklu; nevienam tir-gotājam jauni vadi un kabeļi līdz savu klientu mājoklim nebūs jāvelk. Kas ir svarīgi un kā jārīkojas iedzīvotājiem? Jums vajadzētu zināt elektrības vidē-jo mēneša patēriņu un termiņu, līdz ku-ram jāizdara izvēle. Savs ikmēneša patē-riņš ir jāzina, lai spētu adekvāti izvērtēt tirgotāju piedāvājumus. Tas ir galvenais rādītājs, ap kuru veidojas tirgotāju pie-dāvājumi. Otra lieta – piedāvājuma izvēles ter-miņi. Sava izvēle ir jāizdara līdz 15. de-cembrim, ja vēlaties mainīt tirgotāju un/vai kādu no tirgotāju piedāvājumiem jau no 1. janvāra. Ja nevēlaties neko mainīt vai neesat vēl iepazinies ar sev piemēro-tāko elektroenerģijas piedāvājumu, ne-uztraucieties – elektroenerģija Jums tiks nodrošināta! To turpinās nodrošināt esošais elektroenerģijas tirgotājs univer-sālā pakalpojuma ietvaros. Tomēr ir jā-ņem vērā, ka tā var būt dārgāka, nekā ja klients būs izvēlējies piedāvājumu atbil-stoši mēneša patēriņa. Jūs varat mainīt elektroenerģijas tir-gotāju vai piedāvājumu katru mēnesi – par to jāvienojas ar jauno tirgotāju līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam. Iesa-kām to darīt savlaicīgi, negaidot mēneša 15. datumu. Līdz tirgotāja vai piedāvāju-ma nomaiņai ir jāapmaksā visi līdzšinē-jie patērētās elektroenerģijas rēķini. Kam jāpievērš uzmanība elektrības piedāvājumos? Izvērtējot piedāvājumus, ir jāskatās uz vairākiem faktoriem, ne tikai 1 kWh cenu. Piemēram, kur elektrības rēķinu var apmaksāt lētāk. Pastāv liela atšķirība starp drukātu rēķinu pa pastu un elek-tronisku rēķinu, kā arī norēķinu iespē-jām tirgotāju portālos, kas rēķinu ap-maksu nodrošina bez maksas, internet-banku, pasta nodaļu un bankas filiāli.

Ja Jums ir vairāki objekti, piemēram, māja un vasarnīca, ar atsevišķiem skaitī-tājiem, tos var apvienot vienā līgumā un rēķinā. Tā iegūsiet izdevīgāku elektrības cenu un ietaupīsiet, apmaksājot rēķinu. Par šādu iespēju jautājiet savam tirgotā-jam. Informāciju par uzņēmumiem, kas tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām, varat iegūt portālos www.e-st.lv, www.sadalestikls.lv, kā arī rakstot uz [email protected] vai zvanot uz 80 200 403. Kam tiks sniegts valsts atbalsts? Atverot elektroenerģijas tirgu māj-saimniecībām, ir padomāts, kā sniegt atbalstu tām sabiedrības grupām, kam tas visvairāk nepieciešams – trūcīgajām un maznodrošinātajām personām, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Daudzbērnu ģimenēm tiks nodroši-nāta iespēja iegādāties 300 kWh mēnesī par elektrības cenu, kas līdzvērtīga līdz-šinējam Starta tarifam. Lai saņemtu at-balstu, ir jāpiesakās AS Latvenergo

(www.e-latvenergo.lv vai klientu apkal-pošanas centros). Savukārt trūcīgām un maznodrošinā-tām personām tiks nodrošināta iespēja iegādāties 100 kWh mēnesī par elektrī-bas cenu, kas līdzvērtīga līdzšinējam Starta tarifam. Lai saņemtu atbalstu, savas pašvaldības sociālajā dienes-tā jānoformē šādas personas statuss un turpat jāpaziņo AS „Latvenergo” līguma numurs, uz kuru atbalstu attiecināt. At-balstam papildus pieteikties nav nepie-ciešams, jo pašvaldības sociālais die-nests visu nepieciešamo informāciju no-sūtīs AS „Latvenergo”.◊ Papildu informācijai: AS „Sadales tīkls”

E-pasts: [email protected] www.e-st.lv

www.sadalestikls.lv twitter.com/sadalestikls

facebook.com/sadalestikls Klientu serviss: 80 200 403

Bojājumu pieteikšana: 80 200 404

Atvērts elektrības tirgus – ko tas nozīmē un kā jārīkojas iedzīvotājiem?

L auku atbalsta dienests (LAD) izslu-dina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” divos apakšpasākumos: •“Atbalsts ieguldījumiem lauku saim-niecībās”; •“Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”. Pirmās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumos notiks no 2014.gada 8.decembra līdz 2015.gada 15.janvārim. Apakšpasākuma „Atbalsts ieguldīju-miem lauku saimniecībās” mērķis ir at-balstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperāci-jas attīstību. Atbalsta pretendents var būt: • lauku saimniecība – juridiska vai fi-ziska persona, kas pēdējā noslēgtajā ga-dā ražojusi Līguma par Eiropas Savienī-bas darbību I pielikumā minētos pro-duktus, izņemot zivsaimniecības pro-duktus un mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas li-kums (turpmāk – lauksaimniecības pro-dukti); • fiziska persona, kas plāno nodibināt zemnieku saimniecību vai iegūt komer-santa statusu, vai juridiska persona, kas

plāno uzsākt lauksaimniecības produktu ražošanu; • atbilstīga lauksaimniecības pakalpo-jumu kooperatīvā sabiedrība, kas saņē-musi atbilstības statusu atbilstoši nor-matīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu koopera-tīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu. Apakšpasākuma “Atbalsts ieguldīju-miem pārstrādē” mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pie-vienoto vērtību, veicinot konkurētspējī-gas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos. Atbalsta pretendents var būt: • juridiska persona (tai skaitā koope-ratīvā sabiedrība), kas lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā nodar-bojas ar lauksaimniecības produktu pār-strādi (turpmāk - pārstrādes uzņē-mums);

• juridiska persona, kas plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ir pierādīta projekta dzīvotspēja (atbilstoši noteikumu Nr.600 15., 16. un 17.punktā minētajām prasībām) un pa-matizejvielu nodrošinājums (turpmāk - jauns pārstrādes uzņēmums); • juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos (turpmāk - ražotājs mā-jas apstākļos). Pirmās kārtas pieejamais publiskais finansējums apakšpasākumā „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” ir EUR 16 197 836 (sešpadsmit miljoni viens simts de-viņdesmit septiņi tūkstoši astoņi simti trīsdesmit seši eiro). Projekti tiks īstenoti Eiropas Savienī-bas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīs-tības programmas (LAP) ietvaros 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Projek-tu iesniegumi jāiesniedz izmantojot LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmu vai

ievērojot Elektronisko dokumentu liku-mu, vai personīgi LAD reģionālajās lauk-saimniecības pārvaldēs vai LAD Centrā-lajā aparātā Zemkopības ministrijas Klientu apkalpošanas centrā, Rīgā, Re-publikas laukumā 2, 2.stāva foajē (tālr. 67095000). Sīkāka informācija, noteiku-mi, pieteikumu forma – www.lad.gov.lv Atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai Atbalsta saņemšanai, iesniegums ie-sniedzams līdz 30.12.2014. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesais-tīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, sedzot apdrošināšanas poli-ses iegādes izdevumus par kultūraugu un produktīvo lauksaimniecības dzīvnie-ku apdrošināšanu. Sīkāka informācija, noteikumi, pieteikumu forma – www.lad.gov.lv.◊

Antra Krievāne, Naukšēnu novada

lauku attīstības konsultante

Lauku atbalsta dienesta informācija


Saņem domes Atzinības rakstus V alsts svētku priekšvakarā Nauk-šēnu novada domes Atzinības rakstus par kultūrvēsturiskā mantojuma sagla-bāšanu saņēma Brigita Ceriņa un Maru-ta Krastiņa. Brigita ir devusi nozīmīgu ieguldīju-mu novadpētniecībā, kā arī apkopojot materiālus, izveidojusi divas grāmatas par Naukšēnu vidusskolas direktoriem - Herbertu Vēliņu un Oļģertu Treiju. Tā-pat viņa uzsāka veidot pasākumus bari-kāžu dalībniekiem un veica atmiņu pie-rakstus par Atmodas laiku. Brigita izvei-dojusi pasākumu ciklu "Seno gadu stās-ti". Bijusī bibliotekāre vēl aizvien veic pierakstus par notikumiem novadā, Lat-vijā un pasaulē, kā arī laikapstākļiem.

Bez Marutas Krastiņas Ķoņu pagastā nav iedomājams neviens kultūras un pat sporta pasākums. Viņa atzīst, ka tuvāki ir tie pasākumi, kuri veltīti patriotiskiem notikumiem. Maruta organizē ne tikai kultūras pasākumus, bet arī sportiskus pasākumus ar dažādām aktivitātēm. Tā-pat viņai sirdij tuva ir novadpētniecība. Pateicoties viņas ieguldītajam darbam, piesaistīti līdzekļi Ķoņu kalna apkārtnes labiekārtošanai. Maruta katru gadu 23.augustā pulcē Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus uz robežas, lai atcerētos 1989.gada notikumus, izdziedot patri-otiskas dziesmas un izdejojot tautiskās dejas.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments pasniedz Brigitai Ceriņai (pirmā no labās) domes Atzinības rakstu par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu

Marutu Krastiņu ar ziediem sveic folkloras kopas "Dzīne" dalībnieki Foto: Nora Kārkliņa

Skolotājs Jānis Ločmelis saņem Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu S kolas pastāv jau no antīkajiem laikiem, lai arī to sistēma, mācību priekš-meti un tradīcijas gadu tūkstošu laikā ir mainījušās. Tomēr viens ir palicis nemai-nīgs - tas, kā skolēns pirmo reizi skatās uz savu skolotāju un tas, kā skolotāja skatiens ir vērsts pretī skolēnam - smalks uzticības diedziņš abu starpā. Cilvēks var mācīties visu dzīvi, bet sākumpunkts tam vienmēr ir viens- skola un skolotājs. Naukšēnu novada vidussko-las informātikas skolotājs Jānis Ločmelis noteikti ir tas skolotājs, kurš skolēnos rada uzticību, mieru un ieinteresētību. Godīga attieksme pret saviem pienāku-miem ir skolotāja prioritāte darbā. Visi skolēni zina, ka vērtējums informātikas stundā ir jānopelna, ka atzīme no gaisa nekritīs. Skolotāju Jāni skolēni raksturo kā pacietīgu, ļoti kārtīgu un zinošu speci-ālistu. Savukārt kolēģi nevar iedomāties nevienu dienu skolā, kad nebūtu vajadzī-ga skolotāja Jāņa palīdzība – te internets nedarbojas, te pazuduši lielie burti utt. Tolerants pret jebkuru – gan zinošo, gan mazāk zinošo kolēģi. Skolotāji saka, ka Jānis ir iecietīgākais, nesavtīgākais un zinošākais kolēģis. Skolotājam nav ne kripatiņas iedomīguma, vienmēr gatavs dalīties savās datorgudrībās. Katru gadu skolēni tiek gatavoti infor-mātikas olimpiādei. 5.—7.klašu olimpi-ādes dalībnieku grupā mūsējie vienmēr mājās braukuši ar diplomiem. Pašreiz skolotājs ar nožēlu konstatē, ka savu brī-vo laiku mērķtiecīgam papildus mācību darbam grib veltīt arvien mazāk skolēnu. Informātikas kabinetā pēc stundām pul-

cējas krietns pulciņš skolēnu, kuriem mājās interneta ātrums lēnāks kā skolā. Ir aizliegtas spēles ar vardarbīgiem siže-tiem, bet tagad skolēni spēlē tādas spēles, kuras prasa lielu pirkstu veiklību. Katru gadu kādā no skolēnu brīvlai-kiem skolotājiem tiek organizētas semi-nārnodarbības informātikas jaunumu apgūšanai – esam mācījušies mākoņot,

gatavot prezentācijas ar Prez.com prog-rammu utt. Skolotājs aktīvi seko līdzi pārmaiņām informātikā un tehnoloģijās, iepazīstina ar tām kolēģus, kā arī iesais-tās ārpusskolas aktivitātēs informātikas jomā. Ziemeļvidzemē sociālās atbildības projekta „Pieslēdzies, Latvija!” ietvaros datorprasmes apguva arī Naukšēnu no-

vada seniori. Bezmaksas datorapmācī-bas kursus Ziemeļvidzemes reģionā orga-nizēja 17 skolas, arī mūsu. Noteiktajā laikā datorklasi pildīja centīgie seniori. Pateicībā par ieguldīto laiku, darbu un entuziasmu senioru apmācībā, noslēgu-ma pasākumā skolotāji saņēma portatī-vos datorus - arī skolotājs Jānis Ločme-lis. Skolotājs rosina: “Mācies zināt, mā-cies darīt, mācies dzīvot, mācies būt - tādējādi iedrošinot katru bērnu mācīties pēc savām spējām.” Pats savu darbu veic ar mīlestību, pacietību, vienlaikus ar profesionālu meistarību. Nedāvināsim skolotājiem svētkos tikai ziedus, bet vārdos pateiksimies par to, ko viņi tik pašaizliedzīgi dara skolas labā. Ikdienas datorizētajā un materiāla-jā komunikācijā esam aizmirsuši vārdu patieso spēku un domājam, ka zieds vai atklātne spēj izteikt pateicību, bet tieši izrunāts vārds atklāj sirds valodu, kurā, starp citu, skolotāji māca runāt – ne tikai ar citiem cilvēkiem, bet arī ar sevi un pa-sauli. Paldies ir vienīgā valūta pasaulē, kas nav vēl mainījusi kursu. Šogad valsts svētkos paldies teicām skolotājam Jānim Ločmelim, saņemot IZM Atzinības rak-stu.◊ Kolēģu vārdā

Ingrīda Bērziņa

Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu skolotājam Jānim Ločmelim pasniedz Naukšēnu novada vidusskolas direktore Aiga Stiere Foto: Nora Kārkliņa


Š ogad „Gada skolotāja” titulu par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgajiem izglītojamajiem un a/s “Swedbank” balvu saņēma Naukšēnu novada vidusskolas filiāles Ķoņu skolas vizuālās mākslas un mājturības skolotā-ja, direktore Aiga Stiere. Šis apbalvojums ir likumsakarīgs, jo izglītojamo augstie sasniegumi vizuālās mākslas olimpiādēs un panākumi vizu-ālās un vizuāli plastiskās mākslas kon-kursos „Kur saulīte rotājās” un „Trejdeviņas saules lec” ir Aigas no-pelns, ilggadēja radoša darba rezultāts. Un mēs, viņas darbabiedri, esam piedzī-vojuši tādus aizrautīgus brīžus, kad zī-mē, krāso, veido, ada un izšuj, līmē un noformē teju visa skolas saime, jo top darbi kārtējam konkursam. Mēs esam piedzīvojuši mirdzumu viņas acīs, kad, ienākot skolotāju istabā, viņa starojoša sarindo uz galda elegan-tus adatu spilventiņus un saudzīgi no-glāsta skolnieces izšūtu greznu zīda šalli. Un zinām arī šaubu un sarūgtinājuma brīžus, kad skolēniem nav pieticis pacie-tības vai skaisti iecerētais, nonācis pavir-šās rokās. Aigas talants, aktīvā darbošanās, ne-izsīkstošā ideju daudzveidība, spēja mo-bilizēt darbam katru izglītojamo, likt

viņiem uz ikdienišķām lietām paskatīties plašāk, no cita skata punkta, ir skolotā-jas radošā darba panākums. Pateicoties Aigas radošumam un ne-izsīkstošajām darba spējām, Naukšēnu novada vidusskolas vārds jau vairākus gadus izskanējis pāri novada robežām. Tikai 2013./2014. mācību gadā vien vi-zuālās mākslas olimpiādē iegūtas trīs godalgotas vietas, vizuāli plastiskās mākslas konkursā „Trejdeviņas saules lec” dažādas pakāpes diplomus saņēma 14 izglītojamie. Iegūta arī 3. vieta kon-kursa valsts mērogā, un viens darbs pie-dalījās izstādē "Trejdeviņas saules lec" Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiro-pas Savienībā Briselē. Mēs lepojamies ar Aigas sasniegu-miem un vēlam arī turpmāk ar radošo domu un mērķtiecību kopt jaunos talan-tus un spodrināt Naukšēnu vārdu Latvi-jā un pasaulē.◊ Aija Ilga Ozola,

Direktores vietniece izglītības jomā Ķoņu skolā

Skolotāja, kura ar savu radošumu spēj aizraut skolēnus

Skolotāju Aigu Stieri sveic direktores vietniece Aija Ilga Ozola

Foto: Nora Kārkliņa

Apbalvo sabiedriski aktīvākos skolēnus N ovembrī, kad gaisā virmo svecī-šu liesmas un Latvija svin savu dzimša-nas dienu, kā ierasts Valsts svētki tiek atzīmēti ar koncertu novada mērogā. Šajā gadā koncerts „Mīļa mana tēvu ze-me divu roku siltumā” notika 14.novembrī Naukšēnu kultūras namā. Svētku koncertā piedalījās Naukšēnu novada vidusskolas skolēni un Naukšē-nu novada pašdarbības kolektīvi. Svētku uzrunu novada iedzīvotājiem teica novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments un Helmes pašvaldības vadī-tājs Tarmo Tam. Par tradīciju kļuvis Valsts svētkos apbalvot skolas aktīvākos skolēnus. Šajā gadā v sarūpēetējo uzņē-mēju dāvinātās grāmatas saņēma—Vaira Pugačova (3.kl.), Evelīna Eglīte (4.kl.), Daniels Gaidamovičs (4.kl.), Zane Lezdi-ņa (4.kl.), Annija Lūse (5.kl.), Betija Lie-ne Zumente (6.kl.), Jana Jasmīne Bir-žmane (6.kl.), Laura Bogdanoviča (6.kl.), Eduards Lūsis (7.kl.), Rolands Reiziņš (7.kl.), Jete Agate Zumente (8.kl.), Rūdis Rūdolfs Linmeijers (8.kl.), Kristīne Lūse (9.kl.), Markus Niks Ma-zurs (9.kl.), Marta Reiziņa (9.kl.), Elva Evija Kaužēna (10.kl.), Ieva Ungure (10.kl.), Sintija Brauere (11.kl.), Lauma Ungure (11.kl.), Beāte Muceniece (12.kl.), Žaklīna Birkava (12.kl.). Paldies atbalstītājiem par grāmatām – SIA „Koksne”, SIA „Naukšēnu aptie-ka”, z/s „Silenieki”, z/s „Kaktiņi”, SIA „Wega”, SIA „Valviko”, “Rūķu SIA”, SIA „Jaunlambikas”, z/s „Dukuri”, SIA „A.D.”, SIA „Nāras”, SIA „Ratnieks”, z/s „Vecglāznieki”, z/s „Limbas”, Ligitai Ko-ovit, Rimantam Gaidamovičam, Jānim Belousovam un Naukšēnu novada paš-valdībai. Paldies par svētku programmu skolo-tājiem Agitai Bērzupei, Antrai Baunei, Inesei Norai Dālbergai, Gvido Brenče-vam, Agritai Gruzdiņai, Ingai Mednei, Dignai Gailītei, kolektīvu vadītājiem Ilu-tai Uškānei un Airai Burvei. Valsts svētku 96.gadadiena 18.novembrī noslēdzās ar izgaismoto Naukšēnu novada vidusskolu, kad pie

skolas un skolā mirdzēja simtiem spožu sveču liesmiņu. ◊ Inga Gaile,

direktores vietniece audzināšanas darbā

Naukšēnu novada vidusskolas un filiāles Ķoņu skola sabiedriski aktīvākie skolēni un skolotājs Jānis Ločmelis (pirmais no kreisās) Valsts svētkos mūsu novada iedzīvotājus sveic Helmes domes priekšsēdētājs Tarmo Tamm ar kundzi Evelīnu



O ktobra mēneša domes sēdē Naukšēnu novada domes deputāti pie-ņēma lēmumu izmaksāt par godu Latvi-jas Republikas proklamēšanas gada die-nai vienreizējo pabalstu tiem novada iedzīvotājiem, kuriem šajā gadā sasnie-guši astoņdesmit gadu vecumu, kā arī politiski represētajām personām. Šādu lēmumu deputāti pieņēma jau trešo gadu pēc kārtas. Šogad simboliskā pabalsta summa bija 20 eiro. Kopumā to saņēma tieši simts iedzīvotāji. Pabalstu kopā ar apsveikumu Valsts svētkos sirmgalvji saņēma savās dzīves vietās. Lieli palīgi piešķirtā pabalsta iz-

vadāšanā Sociālajam dienestam bija do-mes deputāti. Neskatoties uz ikdienas aizņemtību vai pat brīvdienām, domes deputāti, kā arī Sociālā dienesta darbi-nieces Valsts svētku nedēļā apciemoja visus seniorus, kuriem bija piešķirts vienreizējais pabalsts. Tiekoties ar iedzīvotājiem, ir iespēja ne tikai apsveikt svētkos, bet arī apzināt problēmas un vajadzības. Lielākā daļa sirmgalvju izrādīja patiesu prieku par apciemojumu un nelielo pabalstu, uzsve-rot, ka svarīgākais ir, ka viņus atceras, nevis izmaksātā pabalsta lielums.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Valsts svētku priekšvakarā apciemo novada seniorus

Deputāte Agnese Auniņa—Linmeijere (pa labi) apciemo Ķoņu pagasta iedzīvotāju Aldoniju Ansoni

Pie Naukšēnu pagasta iedzīvotājas Vallijas Lapiņas (pa kreisi) viesojas sociālā darbiniece Rūta Pūce Eriņu ciemā Ritu Bieles kundzi apciemo deputāte Agnese Auniņa– Linmeijere

Almas un Ulda Brambatu (pa labi) mājās Naukšēnos ciemojas deputāts Ainis Dukurs

SKII “Naukšēni” skolēns gūst labus rezultātus Patriotiskās dzejas festivālā

L āčplēša dienā, Salacgrīvā notika Vidzemes 6. patriotiskās dzejas festivāls. Šoreiz devīze un skolēnu dzejas konkur-sa tēma bija Brauc mājās, latvieti! Uz Salacgrīvu savus jaunrades dar-bus sūtīja skolēni no 27 dažādām Vidze-mes novadu skolām. Naukšēnu pagasta bibliotēkas vadītājas Sarmītes Praudiņas uzrunāti, arī SKII "Naukšēni" iesaistījās šajā konkursā. Pirmajā kārtā piedalījās 65 klases ar 1000 dalībniekiem, otrajā kārtā iekļuva 113 dalībnieki, to skaitā kā finālists star-

tēja arī Edgars Timofejevs no SKII "Naukšēni". Edgaru konsultēja latviešu valodas un literatūras skolotāja Dana Eglīte. Skolotāja Dana stāsta, ka rīkotāju mērķis bijis padziļināt izpratni par patri-otisma jēdzienu, popularizēt dzeju un rosināt skolēnus uzlabot dzejas rakstīša-nas prasmes, piedaloties konkursā. Labākie no darbiem ir apkopoti grā-matā. Šī grāmatiņa ir lasāma arī Nauk-šēnu pagasta bibliotēkā. Pateicoties iz-devniecību atbalstam, grāmatu dāvinā-jums saņēma ne tikai konkursa dalībnie-

ki un skolotāji, bet arī visas dalībskolas un bibliotēkas. Pie jaukām grāmatām tika gan SKII "Naukšēni", gan Naukšēnu pagasta bibliotēkas. Edgara Timofejeva dzejolis, kas ie-kļuva finālā: Aizbraukšana Nevaru aizbraukt Neatvadoties no Latvijas, Nepasakot to, ka ilgošos, Nepasakot to, ka domāšu par Tevi- Katru brīdi, Katru stundu, Katru minūti,

Pat katru sekundi Latvija Būs manās domās, Jo tu esi Tēvzeme mana! Nevarēšu aizmirst mūsu Mildu- Lai arī kur es būtu Es to nevarēšu, Vienkārši - nevarēšu, Jo bez Latvijas es nedzīvoju Tikai eksistēju, Bez latvju tautas Tikai eksistēju...◊ Nora Kārkliņa


P irms Valsts svētkiem īpaši sarū-pētas svētku paciņas saņēma 36 Naukšē-nu novada vientuļie sirmgalvji. Dāvanas bija sagatavojis Valmieras novada fonds ar Ināras un Borisa Teterovu fonda at-balstu. Piepildot paciņu, bija padomāts par produktiem, kurus ne vienmēr izdodas atlicināt no pensijas. Tādēļ valsts svētku dāvaniņā sakārtojās gardas konfektes, cepumi, zefīri, tēja un upeņu dzēriens, bet ikdienas solim virtuvē noderēs eļļa un cukurs. Svētku paciņas pie senioriem nonāca ar Sociālā dienesta darbinieku palīdzī-bu.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Mūsu seniori saņem svētku paciņas

Rita Brože

Ciemos pie Hildegardes Deičmanes, kuras mājas apkārtnē vienmēr zied skaistas puķes un apkārt vijas skaisti nogrābtas taciņas Vilma Jansone (pa kreisi) un sociālā darbiniece Rūta Pūce

Svētku paciņu saņem Viktors Tenters

29 . oktobrī bibliotēkā notika pasākumu cikls “Seno gadu stāsti”. Šī cikla ietvaros turpinājām pavasarī aiz-sākto tēmu “Lauku sētas Naukšēnu pa-gastā”. Pavasarī aptvērām Piksārus, Do-les un Tēcēnus, bet šajā reizē ieklausījā-mies atmiņu stāstos par Nurmiem un apdzīvotajām vietām ceļa posmā Ķire – Mirķi – Alēni. Bagātīgs stāstījums par lauku sētām un to iedzīvotājiem ilggadējai Nurmu iedzīvotājai Ainai Vītolai. Sešpadsmit gadi, strādājot Nurmu veikalā par pār-devēju, devuši iespēju iepazīt nurmiešus un viņu likteņstāstus. Aina Vītola stāsta: “1971. gadā Nur-mos bija 56 mājas un tajās dzīvoja 190 iedzīvotāji, bet šobrīd Nurmos ir tikai 28 mājas, kurās dzīvo, aptuveni, 68 ie-dzīvotāji. Lielākā daļa iedzīvotāji ir vecā-kā gada gājuma cilvēki. Tikai dažās lau-ku sētās saimnieko jaunie. Apdzīvotākā vieta šobrīd Nurmos ir centrs, kur agrāk atradās skola, veikals un “Sauliešu” ap-kārtne.” Izrādās, Nurmos bijusi tautā sauktā “zupas virtuve” – mājas ar nosauku-miem “Kāpostiņi”, “Sīpoli”, “Rutki”, “Kāļi”. Šajā “virtuvē” arī mājas “Mesteriņi”, kur cepa ļoti garšīgu maizi, bet lauku sētu “Ribeles” vinnēja kāršu spēlē. Tālākais nostūris “Zīleskalni”, Kārķu pagasta pierobežā.

Ainas Vītolas stāstīto papildināja ilg-gadējais Naukšēnu pagasta priekšsēdē-tājs Jānis Eglītis. Tālāk sarunu kamolītis ripo no Igau-nijas pierobežas uz Ķiri, ik pa brītiņam ieripojot kāda ceļa atzarā. Šeit kārtīgu mājas darbu veikusi Vēsma Landrāte. Šī ir viņas dzimtā puse. Strādājot par pastnieci un iznēsājot pa-sta sūtījumus daudzu gadu garumā, ie-pazīta katra lauku sēta un tās iedzīvotāji. Vēsmas stāstījumu papildina Jānis Zālī-te. Arī viņa dzimtās mājas “Veclucas” atrodas šajā Naukšēnu teritorijas daļā. Kādreiz “Jaunpeitēnos” atradies šīs puses kultūras centrs. Visu šeit dzirdēto būtu grūti aprakstīt, taču minēšu dažus interesantus faktus. Šajā pusē bijušas: kalte, zāģētava, krejotava, krogs un divas mājas ar manteļu skursteņiem – “Priedulāji” un “Lejasdambji”. Šeit bijušas lielas un skaistas lauku sētās, kā arī pavisam nelielas mājas, ku-ras bija līdzīgas pirtiņai. Tajās sētās, kur agrāk bija kolhoza fermas, iedzīvotāji bieži mainījās. Savs sakāmais par šīs puses mājām arī Veltai Vēverei un Rasmai Spalvai. Stāstījums par Mirķiem tiek uzticēts Vēsmai. Šeit papildinājumus sniedz Aus-tra Baune, Astrīda Tentere, Biruta Laizā-ne, Austra Pekša. Arī Mirķos bijis savs kultūras centrs. Dažādus nostāstus par šo pusi savā-

kusi Ilze Štāka, bet tas jau būs cits stāsts. Mūsu saruna noslēdzas Pārupē. Par Pārupi zinošākā Mirdza Boša. Šeit biju-šas mājas stacijas darbiniekiem, kā arī smēde, krejotava. Interesanti, ka katrā apdzīvotajā ap-vidū ir bijušas mežsargu mājas un mā-jas, kuru nosaukumos minēts “Mazmājas”. Cik daudz māju un iedzīvotāju bijis agrāk! Daudzviet palikuši tikai māju pa-mati vai lielie koki, kas liecina, ka šeit bijušas mājas.

Liels paldies Brigitai Ceriņai par ie-guldīto darbu Naukšēnu pagasta vēstu-res saglabāšanā. Apbrīnoju viņas zināša-nas par katru stūrīti un kaktiņu Naukšē-nos. Šis darbs turpināsies arī nākošajā gadā . Paldies visiem par sadarbību!◊

Teksts un foto Sarmīte Praudiņa, Naukšēnu bibliotēkas vadītāja

Seno gadu stāsti “Lauku sētas Naukšēnu pagastā”

Tikšanās Naukšēnu bibliotēkā



Valsts svētku nedēļa novadā

Lāčplēša dienas vakarā Ķoņu pagastā pie Baltijas ceļa piemiņas zīmes notika svecīšu iedegšana Foto: Elmārs Kleimanis

Lāčplēša dienas lāpu gājienā Naukšēnos piedalījās jaunsargi, skolēni, skolotāji, darba kolektīvi, ģimenes ar bērniem un citi dalībnieki

Šajā gadā Lāčplēša dienas lāpu gājiens pulcēja vairāk dalībniekus ne kā citus gadus

Jaunsargu instruktors Gatis Ceriņš pie Piemiņas akmens klātesošajiem stāstīja par Naukšēnu pagasta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru drosmīgajiem darbiem, kas ietekmējuši mūsu valsts likteni

Kā katru gadu, 18.novembrī Naukšēnu novada vidusskola mirdzēja daudzu simtu svecīšu liesmās Valsts svētku nedēļa noslēdzās ar Valmieras kultūras centra pašdarbības kolektīvu koncertu Naukšēnu kultūras namā. Attēlā senioru koris “Sudrablāse”

Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju orķestris diriģenta Gvido Brenčeva vadībā svētku koncertā atskaņo Latvijas valsts himnu Naukšēnu Bērnu un jauniešu centra apmeklētāji novada iedzīvotājiem bija sarūpējuši sarkanbaltsarkanās lentītes, kuras piespraust pie apģērba. Attēlā centra vadītāja Annija Beitiņa


Ķ oņu pagastā neviens kultūras un pat sporta pasākums jau četrdesmit vie-nu gadu nav iedomājams bez kultūras darba organizatores Marutas Krastiņas. Viņai Ķoņu pagasts ir dzimtais pagasts, kur aizritējis arī darba mūžs. Novembra pēdējā nedēļā kultūras darba organiza-tore atzīmēja skaistu dzīves jubileju. Maruta skolas gaitas uzsākusi Ķoņu skolā, tomēr nevis kā ierasts pirmajā klasē, bet uzreiz otrajā. „Mājās biju pie-tiekami labi sagatavota, lai uzsāktu mā-cības otrajā klasē, bet nekad iepriekš nebiju rakstījusi ar tinti. Vēl aizvien rak-stīšanu ar tinti atceros ar nepatiku. Tin-tes trauciņā bija nosēdumi un, ja tie pie-ķērās pie spalvas, tad viss izsmērējās. Nemaz nerunājot par mūždien nosmērē-to solu, kas man pašai pēc tam bija jāno-mazgā”, skolas laika atmiņās dalās Ma-ruta. Mājas no skolas atradušās astoņu kilometru attālumā, tādēļ vecāki meitai uz mājām ļāvuši iet tikai vienreiz nedēļā, pārējā laikā Maruta dzīvojusi internātā. Vakaros parasti kopā ar citiem skolē-niem piedalījusies dažādās skolas rīko-tās sporta aktivitātēs, pašdarbības kolek-tīvos, tikuši rīkoti danču vakari un skatī-tas diapozitīvu filmas. Pēc pamatskolas absolvēšanas izglītī-ba turpināta iegūt Rūjienas vidusskolā. Šajā laikā Marutu piemeklējušas nopiet-nas veselības problēmas, tādēļ vidussko-lu nācies pabeigt neklātienes program-mā. Sākotnēji Marutai piedāvāts darbs Ķoņu skolā par tehnisko darbinieci, bet pēc vidusskolas beigšanas par vēstures un latviešu valodas skolotāju. Viņa iestā-jusies arī Latvijas valsts universitātes vēstures filozofijas fakultātē. Kopumā Ķoņu skolā Maruta nostrādājusi piecus gadus. „Man vēl aizvien ar Ķoņu skolas skolotājām un darbiniekiem ir laba sa-darbība. Kopā organizējam dažādus pa-sākumus. Domāju, ka labās attiecības ir pateicoties tam, ka arī es sākotnēji strā-dāju šajā skolā”, nosaka bijusī skolotāja. Marutas mamma Zenta Peipiņa Ķoņu ciema padomē strādājusi par sekretāri gandrīz 40 gadus, tādēļ mammas dar-bavietā ir bijusi iespēja gūt pirmo piere-dzi kultūras pasākumu sagatavošanā. Tā kā viņai labi padevusies zīmēšana, tad tautas nama vadītāja uzticējusi uzzīmēt kādreiz afišas, noformēt albumus. 1973.gadā, kad iepriekšējā kultūras darba organizatore aizgājusi, šis amats piedāvāts Marutai, ko viņa labprāt pie-ņēmusi, turklāt piedāvāts arī divistabu dzīvoklis. Darbs bijis blakus mājai. Bēr-ni bijuši mazi un ik pa brīžam bijis ie-spējams apskatīt ko tie dara. Vienīgi ne-klātienes studijas universitātē apstājās trešajā kursā, bet interese par vēsturi saglabājusies līdz šodienai. Pirmais pasākums, kuru viņa organi-zējusi, bijis Skolotāju diena. Visi skolotā-ji ieradušies uz pasākumu, kurā tie tika sveikti un godināti, pēc tam notikusi skolotājiem veltīta balle. Maruta ir ne tikai aktīva kultūras pasākumu organizatore, bet arī pati vienmēr piedalījusies dažādos pašdarbī-bas kolektīvos – dejojusi, dziedājusi, spēlējusi amatierteātrī. Viņai vienmēr tuvs ir bijis arī sports, īpaši skriešana, tāllēkšana un slēpošana. Vēl pēc skolas absolvēšanas viņa aktīvi sportojusi un piedalījusies dažādās sacensībās, kur gūti arī labi rezultāti. Maruta uzsver, ka Ķoņu pagastā un kolhozā „Cīņa” vienmēr bijuši priekšsē-dētāji, kuri atbalstījuši kultūras dzīvi. “Kolhoza laikā autobuss bija nodrošināts pat uz mēģinājumiem. Ja kāds vēl nebija paspējis sagatavoties, to pat pagaidīja. Pašdarbības kolektīvu dalībnieki vien-mēr bijuši atsaucīgi un izpalīdzīgi. Lie-

liski palīgi arī pie pasākumu sagatavoša-nas. Tāpat kā tas ir tagad”, stāsta Maru-ta. Kultūras cilvēku darba diena mēdz ieilgt līdz pat vēlam vakaram un nereti pat ilgāk. Maruta saka, ka viņas ģimene vienmēr viņu ir sapratusi un atbalstījusi. „Savulaik mans vīrs bija autobusa vadī-tājs, kurš veda pašdarbniekus. Savukārt mūsu trīs bērni – Intars, Ingars un San-dra, bērnībā bija pieraduši agri doties gulēt. Kad devāmies uz mēģinājumiem, viņi jau bija gultās. Parasti kaimiņiene vēl pēc tam gāja apskatīties vai viss kār-tībā. Satraukums jau tāpat bija, vai tik mājās viss kārtībā. Labi ka mājās bija telefons un vienmēr bija iespējams sazi-nāties”, nosaka ilggadējā kultūras darbi-niece. Maruta ar smaidu no jaunības die-nām atceras, ka no mēģinājumiem pa-gasta mājā „Lāčplēšos” mājup nereti gājuši pa taisnāko ceļu, kur bijis jālec pāri grāvim. Bieži abi ar dēlu gājuši pa tumsu un lēciens beidzies ar ūdeni pil-najā grāvī. Labi kā māja atradusies tuvu. Maruta savā laikā vadījusi gan ama-tierteātri, gan pagasta deju kolektīvu, jo atrast arī tajā laikā kolektīva vadītājus nemaz nebijis tik viegli. Kultūras darba organizatore ar sajūsmu atminas, kas tajā laikā bijuši par svētkiem– notikuši gan lopkopēju, mehanizatoru, šoferu, jauno ģimeņu vakari, karnevāli un visi bijuši labi apmeklēti. Lielās kolhoza ga-da balles rīkotas Rūjienas kultūras na-mā, jo „Lāčplēšu” klubiņā nepieticis vie-tas. Darbojušies sievu, vīru ansamblis, deju kolektīvs, amatierteātris. Organizēti gan šuvēju, adītāju, klūdziņu pīšanas kursi un citas noderīgas apmācības. Marutas sirdi priecē pieci mazbērni. Neskatoties uz to, ka viņas bērniem ir savas ģimenes, viņas bērni nekad neat-sakot palīdzību, arī palīdzēt sabiedrisko pasākumu rīkošanā. No 1997.gada Maruta veic arī bibli-otekāres pienākumus. Viņa atzīst, ka abus amata pienākumus nav viegli ap-vienot. „Bibliotekāres darbs prasa būt uz vietas, lai apkalpotu lasītājus. Bibli-otēkas darbā bija nepieciešamas jaunas zināšanas, tāpēc bija jāapmeklē dažādi kursi un vēl joprojām jāmācās, jo ar kat-ru dienu uzlabojas dažādas informāciju tehnoloģijas, kuras prasa arvien jaunas zināšanas un prasmes. Kultūras aktivitā-šu sagatavošana sevī ietver pienākumus arī ārpus pārvaldes ēkas. Man ir savi palīgi, kuri nepieciešamības gadījumā izsniedz apmeklētājiem grāmatas. Lau-kos svarīgi ir nodrošināt grāmatu piegā-di arī mājās, jo tuvākie lasītāji dzīvo trīs kilometru attālumā”, par lauku ikdienu stāsta bibliotekāre. Vēl aizvien Maruta aktīvi darbojas folkloras kopā „Dzīne”, kas atjaunota pirms 13 gadiem. Tās vadītāja ir Aira Burve. Folkloras kopa gadu gaitā uzstā-jusies arī ārpus Latvijas – Vācijā, Slovā-kijā, Lietuvā, kā arī Igaunijā. Dalībnieki nekad neatsakot arī praktisku palīdzību kultūras pasākumu sagatavošanā un organizēšanā, īpaši Anda, Lūcija, Alise, Edīte, Mikus, vadītāja Aira, kā arī visi pārējie, ieskaitot šoferīti Elmāru. Pagas-ta pārvaldē tagad strādā krietni mazāk darbinieki, bet gan agrāk bijušie darbi-nieki, gan tagad Mudīte un Didzis vien-mēr esot atsaucīgi palīgi. Maruta par to saka lielu paldies viņiem! Ķoņu kalns ir galvenā kultūras un sporta pasākumu norises vieta Ķoņu pagastā. Jau divpadsmit gadus jūlija nogalē notiek Ķoņu kalna svētki. Maruta pētot vēstures materiālus izpētījusi, ka arī Ulmaņa laikos šajā vietā notikuši kultūras pasākumi, tikai nedaudz vairāk uz skolas pusi. Tāpat kultūras darba or-ganizatore pieļauj, ka kādreiz šeit bijusi zviedru karaspēka apmetne, savulaik

šeit notikušas arī kaujas. Ķoņu kalns piedzīvojis dažādus laikus - krievu, poļu, zviedru. Maruta ir aktīva projektu rakstītāja, lai varētu piesaistīt finansējumu no da-žādiem fondiem. „Pateicoties finansēju-ma piesaistei esam pilnveidojuši Ķoņu kalna apkārtni, kā arī organizējuši dažā-dus pasākumus. Nav svarīgi vai summa ir liela vai maza, viss kopā uzlabo vidi ap mums”, nosaka kultūras darba organiza-tore. Maruta priecājas, ka kalnā ar katru gadu vairāk jūtams tūristu pieplūdums. Un arī paši vietējie iedzīvotāji labprāt apmeklē kalnu. Ķoņu kalna apkārtnes labiekārtošanā strādājuši arī iedzīvotāji, bet īpaši Maru-ta vēlas uzsvērt Didža Kiresāra ieguldīju-mu, kurš nekad neatsakot palīdzību. Bez Didža tehniskajām zināšanām un ide-jām, nebūtu iespējams īstenot paveikto. Līdz šim uzbūvēta skatuvīte ar jumtu, koka kāpnes, uzstādītas koka figūras, kā arī izveidota akmens izziņas taka. Kalna apkārtnes uzlabošanā palīdz arī vietējie uzņēmēji gan ar finansēju-mu, gan transportu un arī praktiski, piedaloties talkās. Liels paldies visiem palīgiem! Viennozīmīgi var apgalvot, ka patei-coties tieši Marutai, katru gadu

23.augustā uz Latvijas - Igaunijas robe-žas Unguriņu robežpunktā notiek Balti-jas ceļa atceres pasākums ar kultūras programmu. Maruta atklāj, ka vislabāk viņai patīk organizēt pasākumus, kas saistīti ar pat-riotisko audzināšanu, piemēram, Lāč-plēša dienai, Latvijas Republikas prokla-mēšanas gadadienai, Barikāžu un Balti-jas ceļa atceres dienai veltītos pasāku-mus. Tomēr runājot par Latvijas nākot-ni, viņa nosaka, ka tuvāko desmit gadu laikā neredz pārāk pozitīvu nākotni. „Man ir skumji, ka cilvēki ieiet tādā kā rutīnā un pašapmierinātībā. Esmu pa-ēdis un vairāk neko nevajag. Tā nedrīkst būt. Iedzīvotāji laukos paliek aizvien mazāk. Žēl, ka, kolhozam izjūkot, aizgāja bojā un palika neapsaimniekotas daudz ēkas. Tomēr par visu vairāk, gribētos, lai pie mums Latvijā dzīve ietu uz labāko pusi un visiem būtu droša nākotne”, uzsver Maruta Krastiņa. Kultūras darba organizatore atklāj, ka viņai kādreiz rodas doma beigt aktī-vās darba gaitas, bet tai pašā laikā viņa nespēj sevi iedomāties ārpus sabiedris-kās dzīves. Beidzot strādāt, viņa noteikti vairāk pievērsīšoties novadpētniecībai.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

Maruta uz jaunajām koka kāpnēm Ķoņu kalnā aizvadītajā vasarā

Pagasta kultūras dzīves sirds

Maruta iededz atceres dienas ugunskuru Baltijas ceļa 25.gadadienā


Par veiksmīgu dalību stāstnieku konkursā “Mana novada dārgumi”, kas notika oktobra mēnesī Ķoņu pagastā, visi dalībnieki devās ekskur-sijā uz Rīgu, kur apmeklēja jauno Nacionālo bibliotēku, Kino muzeju, Eiropas māju (attēlā). Foto: Maruta Krastiņa

Notikumi novembra mēnesī

Šomēnes pašvaldības Sociālais dienests sadarbībā ar Valmieras invalī-du biedrību uz pirmo tikšanos pie siltas tējas tases aicināja novada cil-vēkus ar īpašām vajadzībām. Pirmajā reizē notika gan iepazīšanās, gan problēmu apzināšana, kā arī tika diskutēts kā turpmāk varētu attīstī-ties sadarbība. Plānots, ka arī turpmāk notiks šādas tikšanās, kurās piedalīsies arī dažādi speciālisti. Nākamā tikšanās jau 1.decembrī, kurā piedalīsies psiholoģe. Plašāka informācija izdevuma pēdējā lapā.


Tieši pēc Valsts svētkiem, piecu mūsu novada adītāju—Rūtas Skaidrās, Andas Mušpertes, Lūcijas Bētakas, Mairas Kauces un Pārslas Mureles adītās zeķes aizceļoja uz Vāciju. Raibie un krāsainie zeķu pāri kopā ar citiem bijušā Valmieras rajona adītāju darinājumiem nonāks Ziemas-svētku tirdziņā Giterslo apgabalā, kas ir sadarbības partneris arī Nauk-šēnu novada pašvaldībai. Foto: Nora Kārkliņa

Novembra mēneša tumšā pievakarē, kad zemi klāja pirmais sniegs, Naukšēnu bibliotēku pieskandināja trīs jauku dāmu balsis un ģitāru skaņas. Agrita Gruzdiņa kopā ar savu meitu Annu Paulu un ķonieti Ag-nesi Auniņu—Linmeijeri izpildīja savas sacerētās melodijas. Foto: Nora Kārkliņa

Brantiņu mežā Naukšēnos notika militārās izklaides pasākums “Airsoft”, kurā jaunieši no 14 gadu vecuma, sadaloties divās komandās, varēja iejusties kaujinieku lomās. Pēc kārtīgas izskriešanās pa mežu, visi sildījās ar siltu zupu un tēju pie ugunskura. Foto: Nora Kārkliņa

Šoruden Naukšēnu sporta hallē notika pamatīgi remontdarbi. Vidus-skolas saimnieks Andrejs Rullis informē, ka izremontētas trīs dušu tel-pas, divas tualetes un ģērbtuves. Pilnībā nomainīta santehnika, apkures sistēma, kā arī elektroinstalācija. Tagad telpas ir piemērotas cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. Remontdarbus veica SIA “Aiva plus” darbinieki. Re-montdarbu un materiālu kopējās izmaksas, iekļaujot pievienotās vērtī-bas nodokli, ir aptuveni 20 000 EUR, kuras sedz no pašvaldības budže-ta līdzekļiem. Attēlā skolas tehniskā darbiniece Helēna Rostoka steidz nomazgāt pēdējos būvdarbu putekļus jaunajās dušu telpās. Foto: Nora Kārkliņa


O ktobra mēneša konkursa atbil-des. Attēlā redzamie gada skaitļi atrodas uz bijušās Eriņu sierotavas skursteņa. Sierotavā ražoja galvenokārt Krievijas sieru un nogatavināto maztauku sieru. Ēka būvēta ap 1900.gadu. Šoreiz uz konkursa jautājumu pareizi atbildēja četri no pieciem dalībniekiem. Domes deputāti izlozēja balvu saņēmē-jus— atslēgu piekariņu saņem Jānis Po-diņš, blociņus ar Naukšēnu novada sim-boliku—Olga Biele un Elvija Bogdanovi-ča. Paldies dalībniekiem par aktivitāti! Novembra mēneša konkursa jautāju-mu sagatavoja Kaspars Roķis. Uz kuras ēkas sienas Ķoņu pagastā atrodas attēlā redzamais gada skaitlis? Kas un kādam nolūkam būvēja šo ēku?

Šajā reizē balvas—2015.gada Naukšē-nu novada kalendārs un divi piezīmju blociņi ar Naukšēnu novada simboliku. Pareizās atbildes jāiesūta līdz 16.decembrim plkst. 17.00, iesūtot elek-troniski [email protected] vai pa pastu “Pagasta nams” Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, Lv4244, kā arī perso-nīgi nododot pašvaldības sekretārei Gu-nai Reliņai. Pie atbildēm klāt jāpievieno vārds, uzvārds un telefona numurs. Bal-vu saņēmējus izlozēs domes deputāti. Konkursa rezultāti būs publicēti janvāra izdevumā.◊ Nora Kārkliņa

Konkurss “Izzini Naukšēnu novadu”

• La ikā no 18 .novembra uz 19.novembri, Naukšēnu novadā, Nauk-šēnu pagastā, izsitot loga rūti, iekļūts kādā mājā, kur nozagts motorzāģis Husqvarna un benzīna un eļļas kannas. Policijā par zādzības faktu sākts krimi-nālprocess.◊ Sintija Virse, Valsts policijas

Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore

I r teiciens, ka ragavas gatavo vasa-rā, bet ratus ziemā. Tāpēc jau savlaicīgi sākam plānot nākošās vasaras atpūtu. Šoreiz piedāvāju apskatīt pasakaini skaistas zemes - Horvātiju un Slovēniju no 21. līdz 29.jūlijam 2015.gada vasarā. Pa ceļam baudīsim Lietuvas, Polijas un Austrijas ainavas. Horvātijā visas naktis aizvadīsim Trogirā, Slovēnijā- Postojnā. Apskates objekti Horvātijā: Trogira – vecpilsēta iekļauta UNES-CO sarakstā. Tā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā tuvu vairākiem Horvātijas dabas un arhitektūras mantojuma brīnumiem. Apartamenti atrodas ~ 3,5 km no Trogiras centra, ~ 300 m no pludmales. Pēc dienas ekskursijām var peldēties un sauļoties tuvējā pludmalē, ar kuģīti doties uz Trogiras centru, kur ir patīkami mierīgi paklaiņot pa nelielo vecpilsētu, pastaigāt pa promenādi vai

laiski sēdēt krodziņā. Šibenika – viena no ievērojamākajām Dalmācijas piekrastes mazpilsētām. Īpa-šu auru pilsētai dot tās izvietojums klin-šainajā krasta nogāzē. No vecpilsētas augšējām ielām paveras brīnišķīgi skati uz jūru. Šibenikas Sv. Jēkaba katedrāle iekļauta UNESCO sarakstā. Krka Nacionālais parks – viens no Horvātijas dabas brīnumiem. Pastaiga pa speciāli ierīkotām takām, vērojot ūdenskritumus un Krka neatkārtojamo dabas ainavu. Peldēšanās pie lielā ūdenskrituma. Splita – otrā lielākā Horvātijas pilsē-ta ar 1700 gadus senu vēsturi. Ievēroja-mākais objekts – Romas imperatora Di-okletiāna pils, kas mūsdienās veido pil-sētas senāko daļu. Pēcpusdienā raftings pa Cetinjas upi. Brauciens ar kuģīti pa Kornati salu arhipelāgu (Nacionālais parks) – visa

diena atpūtai (peldēšanās sālsezerā vai jūrā, sauļošanās, pikniks-pusdienas uz kuģīša). Plitvices ezeru nacionālais parks, UNESCO objekts. Paugurainā apvidū daba izveidojusi 16 ar kaskādēm un ūdenskritumiem savstarpēji savienotus ezerus. Apskates objekti Slovēnijā: Īss ieskats Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā – Ļubļanas pils, trīskāršais tilts, vecpilsētas ieliņas. Skočjanas alas – 11 savienotas alas, iekritušas ielejas, dabīgi tilti pāri upei Reka- Velka Voda, pazemes kanjoni, pat 150m dziļi, un pazemes caurumi. Predjamas pils apmeklējums. Vienī-gā Eiropā saglabājusies pils, kura aiz-sedz ieeju alā, un kādreiz tikusi veiksmī-gi izmatota dzīvei un aizsardzībai. Slovē-nijas jūras piekraste aizņem tikai 25 km. Apskatīsim piekrastes skaistāko pilsētu

– Piranu (Tartīni laukums, Sv. Jura baz-nīca, piekrastes promenāde). Slovēnijas vīnu degustācija. Bledas ezers atrodas Jūlija Alpu pa-kājē un ir viena no ainaviski skaistāka-jām vietām Slovēnijā. 19.gs. vidū sāka attīstīties kā termālo un dabisko ūdeņu kūrorts. Pastaigāsim gar ezera krastu, lai izbaudītu brīnišķīgo panorāmu. Iespēja ar laivu doties izbraucienā pa ezeru, ap-meklējot Bledas salu. Ceļojuma izmaksas 370 EUR + ~ 140 EUR ieejas maksām apskates objektos. Izmaksas var segt pa daļām. Sīkāka informācija: Indra Aģe, tel. 64268653 (vakaros) vai rakstos sociālajā tīklā draugiem.lv◊ Indra Aģe

Nākamajā vasarā aicina doties uz Horvātiju un Slovēniju

P ēc Svētku egles iedegšanas pie Naukšēnu novada vidusskolas, par tradī-ciju kļuvusi kopīga piparkūku cepšana Šogad Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja nedaudz vēlas mai-nīt ierasto darba kārtību. Pēc egles ie-

degšanas tiek aicināti vecāki, vecvecāki, kaimiņi vai jebkurš Naukšēnu novada pieaugušais, lai veidotu, ceptu un garnē-tu piparkūku gardumus. Mīļi gaidīti arī bērni, bet tikai un vienīgi kopā ar kādu no vecākiem (vai pieaugušu personu), jo piparkūku cepšana prasa rūpīgu darbu,

kā arī mums ir jādomā par savu drošību, kad visapkārt ir asas piparkūku formas un karstas pannas. Radīsim svētkus ko-pā!◊ Sociālo, izglītības un kultūras

jautājumu komiteja

Nāc uz kopīgo piparkūku cepšanu!

K ārļa Skalbes pasakā Ziemeļzeme ir vieta, kur jauki cilvēki mīlīgi dzīvo aizbāžot karotes aiz zemā debešu pakša. Arī mēs esam pašos ziemeļos, Latvijas ziemeļos. Un brīžiem tiešām uzmācas tāda galīgi ziemeļnieciska sajūta. Un tāpēc vajag sapurināties, pastumt putras bļodu maliņā un paraudzīties uz plašo pasauli ar svaigu skatu. Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks pastāv jau 5 gadus un mēģina stāstīt un rādīt šejieniešiem un ārpusniekiem to, cik savdabīgas un unikālas lietas slēpj mūspuses Zemes dzīles. Divi ieroči ir biedrības arsenālā – biedru entuziasms un projekti. Projektu ziņā šis gads biedrībai izde-vies īpaši ražīgs – ar Valsts Kultūrkapi-tāla fonda atbalstu pētīti interesanti kul-tūrvēstures objekti kapos, bet ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu tīrīti Salacas krasti un upe Mazsalacas pusē, un realizēts projekts - „Zemes mantojuma iepazīšana un saglabāšana”, par kuru mazliet vairāk. Projekta gaitā ar triju novadu

(Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu) četru skolu skolēniem pētījām tuvējo apkārtni – izstaigājām Rūjas senleju, skaldījām un vācām akmeņus Dauģēnu un Teimu (Ķonu kalna) grantsbedrēs, un interesantāko no savāktā pēc tam akurā-ti sakārtojām īpaši izgatavotās kastītēs. Rezultātā katrā skolā paliek divas kastes, pilnas minerālu, iežu un fosīliju parau-giem – kopā 80 akmeņu. Tiesa gan, da-žas vietiņas kastēs vēl ir tukšas, lai pētī-jumi un kolekcionēšana neapstātos. Projekta noslēguma pasākums notika 22. novembrī Rūjienas kultūras nama mazajā zālītē. Man par prieku un izbrīnu zālīte bija teju pilna. Vairums gan bija skolotāju saorganizētie Ķoņu skolas sko-lēni. Tomēr netrūka arī novadnieku ne-pavisam vairs ne skolas vecumā. Sākumā ar nelielu prezentāciju pa-stāstīju par krāsainās akmeņu pasaules daudzveidību. Pēc tam ķērāmies pie ak-meņiem. No daudzajām līdzpaņemtajām karjeros savākto akmeņu kastēm katrs varēja izraudzīties sev interesantāko akmeni un lūkot ielikt pareizajā kolekci-jas kastītes rūtiņā. No savas puses palī-

dzēju ar akmeņu atpazīšanu, ierādīju kā aplūkot akmeni ar lupu un kā saprast, kur īsti paraugs liekams. Palīdzēja arī skolotāji un no Rīgas atbraukušie biedrī-bas biedri. Juceklis bija diezgan liels, tomēr kolekciju kastes pamazām aizpil-dījās. Kā jau parasti, visvairāk visiem patika cēli stiklainie minerāla kvarca paraugi, jokainie lodīšu smilšakmeņu ķekari, tumšie amfibolīti un, protams, fosīlijas – koraļi. Pasākuma beigās vēl tapa kolektīva kopbilde. Vakara noslēgumā pēc publiskā pasā-kuma biedrības Ziemeļvidzemes ģe-oparks biedri un atbalstītāji sanācām ikgadējā kopsapulcē, lai izlemtu tālākās darbības scenāriju. Nebijām daudz – trīs no Naukšēnu novada, divi no Mazsala-cas un divi no Rīgas. Kā biedrības vadītājam man brīžiem diezgan stipri uzmācas raksta sākumā minētā Ziemeļzemes noskaņa. Tāpēc turpmākai rīcībai piedāvāju 3 variantus. 1.Biedrību likvidēt, jo vietējā mērogā šķiet, ka nevienam īsti neesam vajadzīgi. 2.Atmest nosaukumā vārdu „Ziemeļvidzemes” un mēģināt darboties

visas Latvijas mērogā, iesaistot ieintere-sētos no dažādiem reģioniem. 3.Atstāt kā ir, bet vairāk pievērsties aktīvu biedru iesaistei. Sapulce diezgan viennozīmīgi norai-dīja pirmos divus variantus. Bet izlē-mām nenoraidīt iespēju paplašināties, ja būtu interese iesaistīties kaimiņu nova-diem. Šai sakarā nākamā gada sākumā varētu notikt plašāka Ziemeļvidzemes novadu pārstāvju tikšanās un diskusija. Un, protams, strādāsim pie jauniem projektiem, lai realizētu vienu no biedrī-bas mērķiem – iekļautos Eiropas ģe-oparku tīklā. Prieks, ka biedrībā ir pie-teikušies jauni ieinteresēti un darboties griboši biedri. Kā teikts starptautiskā ģeologu devī-zē – „Mente et Malleo” – ar prātu un āmuru. Lūkosim vēl neizputēt, Ziemeļvi-dzemē.◊ Dainis Ozols,

biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” valdes priekšsēdētājs

Kurp dodas Ģeoparks?


Naukšēnu Novada Vēstis Reģistrācijas numurs 000740162

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: [email protected]

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts [email protected]

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informāci-ja netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jāno-sūta uz e-pastu [email protected], jānodod Naukšēnu novada pašvaldī-bas sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

Naukšēnu novada pašvaldība sveic novada iedzīvotājus “apaļās” un “pusapaļās” jubilejās, sākot no 50 gadiem, pēc 80 gadiem katru gadu

Naukšēnu pagastā Mārīte Freimane – 05.12. Pārsla Baško – 06.12. Ausma Ezera – 07.12. Zina Mazure – 10.12. Dainis Ozols – 11.12. Ausma Gaile – 13.12. Vilma Rasmane – 13.12. Ārija Rezgale – 15.12. Dace Rožņaja – 18.12. Brigita Čākure – 19.12. Aivars Dreija – 22.12. Andris Dreija – 24.12. Juris Laimītis – 26.12.

Ķoņu pagastā

Milda Eglīte – 02.12. Edgars Vītols – 03.12. Aivars Megi – 04.12. Indulis Strencis – 04.12. Stepans Špilka – 09.12. Jūlija Doināte – 16.12. Ansis Bētaks – 17.12. Ruta Kauce – 21.12. Maiga Broša – 24.12. Antra Kuple – 30.12.

PASĀKUMI Naukšēnos •28.novembrī plkst. 18.00 Naukšēnu bibliotēkā ar dziesmām, stāstiem un kon-kursiem viesosies radio balss, grāmatu autors Dzintars Tilaks un dziesminieks Āris Ziemelis. Dalības maksa 2.00 EUR. •29.novembrī plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Senioru deju kolektīvu sadancošanās koncerts “Pretī ziemas saulgriežiem”. •30.novembrī plkst. 12.00 Piksāru baznīcā Pirmā Adventa koncerts. Plašāk izdevuma 1.lpp. •3.decembrī plkst.18.00 Naukšēnu kultūras namā Eņģeļu liešanas nodarbī-ba. Dalības maksa 1.50 EUR. •9.decembrī Naukšēnu bibliotēkā sagatavošanas grupas skolēniem tematiska nodarbība "Nāc pie rūķa ciemoties!" •17.decembrī plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Filca rotaļlietu gatavoša-nas nodarbība. Dalības maksa 1.50 EUR. •18.decembrī plkst. 18.00 Naukšēnu kultūras namā Naukšēnu novada vidus-skolas skolēnu Ziemassvētku uzvedums "Kaķīša dzirnavas". •19.decembrī Naukšēnu kultūras nama jubileja. Plkst.19.00 skaistākās Zie-massvētku dziesmas koncertprogrammā “Ziemas sirds” izdziedās Elizabete Za-gorska, Atis Auzāns un Jānis Lemežis. Biļetes iepriekšpārdošanā 2.00 EUR, koncerta dienā 3.00 EUR. Plkst.21.00 Svētku balle kopā ar grupu “Emburgas zēni’’. Ieeja 2.50 EUR. Ja deju vakaru vēlaties pavadīt pie galdiņa, to pieteikt līdz 18. decembrim, zvanot: 29438652 (Indra). •27.decembrī plkst. 12.00 Naukšēnu kultūras namā Naukšēnu pagasta pen-sionāru Ziemassvētku eglīte kopā ar Viktoru Zemgalu. Ielūdz pensionāru biedrība ,,Sarma’’. •29.decembrī plkst.12.00 Naukšēnu kultūras namā Naukšēnu pagasta pirmsskolas vecuma bērnu Ziemassvētku eglīte “Rūķu labie darbi. Stiķis, Niķis un Baltais rūķis’’. •30.decembrī plkst.21.00 Naukšēnu kultūras namā Vecgada balle kopā ar grupu “Hameleoni’’. Ieeja 2.50 EUR. Ja deju vakaru vēlaties pavadīt pie galdi-ņa , to pieteikt līdz 29. decembrim, zvanot: 29438652 (Indra). •31.decembrī plkst.23.30 pie Naukšēnu novada vidusskolas lielās egles Jaunā 2015. gada sagaidīšana. Ķoņos • 5.decembrī (iepriekš bija plānots 28.novembrī) plkst 16.30 Ķoņu pagastmājā Igaunijas Republikas Lilli ciema un Ķoņu pagasta bibliotēkas lasītāju draudzības pasākums „Eiropas pilsoņu – latviešu un igauņu kopīgais un atšķirīgais tradīcijās un valodā”. Pasākumu atbalsta Europe Direct informācijas centrs Valmierā. Pārrunāsim par Ziemassvētku svinēšanu gan Latvijā, gan Igaunijā: Va-lodu, Ziemassvētku ēdienu, Ziemassvētku tradīciju un rituālu, Rotaļu un danču stundas. • 20.decembrī plkst.10.00 Ķoņu pagastmājā Ziemassvētku vecītis aicina uz eglīti Ķoņu pagasta pirmsskolas vecuma bērnus. Ziemassvētku uzvedums “Rūķu labie darbi”. • 23.decembrī plkst. 13.00 Ķoņu pagastmājā Ziemassvētku eglīte Ķoņu pa-gasta pensionāriem. Kafijas galds, svētku dienā jūs iepriecinās kapella “Ŗūvenas aure” Pensionāriem uz pasākumu jāpiesakās, zvanot: 28858719 (Maruta).

Naukšēnu Bērnu un jauniešu centrs būs atvērts 1., 2., 3., 8., 9., 10., 15., 16. un 17.decembrī no plkst. 12.00 līdz 18.00

Vingrošanas nodarbības Naukšēnu sporta hallē notiks 3., 5., 8., 12., 15. un 17. decembrī plkst. 20.00

Kā pateikt to, ko sirdī jūtu, kā pateikt to, kas noklusēts, kas gadiem krājies dvēs'les krūkā un ir kā Avots neizsmelts, kas aizskalojis dzīves sārņus ikkatrs piliens veldzi sniedz, tu mainies, audz un topi baltāks kā Dieva svētīts Gaismas zieds.

Ināra Seņkāne /Ziemeļmeita/

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 28.oktobra līdz 24.novembrim reģistrēti: Jaundzimušie: PAULIS un MAREKS Laulātie: SINTIJA LĀZARE un ROLANDS BOŠS

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 28.oktobra līdz 24.novembrim reģistrēta mirusī:

Maija Vāciete—71 gads

Uz Naukšēnu novadā organizētajiem pasākumiem, nepieciešamības gadījumā ir iespēja pieteikt transportu vismaz vienu dienu pirms pasākuma norises: Naukšēnu pagastā mob: 29438652 (Indra); Ķoņu pagastā tālr: 64263331, mob: 28858719 (Maruta).

SPORTA SPĒĻU TRENIŅI NAUKŠĒNU SPORTA HALLĒ

• Galda tenisa treniņu spēles katru svētdienu plkst. 13:00 SKII “Naukšēni” sporta zālē; • Volejbola treniņu spēlēm katru piektdienu plkst. 18:00 Naukšēnu sporta hallē; • No decembra katru ceturtdienu florbola treniņu spēles plkst. 20:00 sporta hallē Sīkāka informācija t. 20306316 (sporta organizators Kaspars Eglītis)

Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko perso-nu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto decembra pirmajā svētdienā (7.12.2014.) - Pret latviešu tautu vērstā totalitārā ko-munistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena.

Naukšēnu novada sociālais dienests sadarbībā ar Valmieras Invalīdu biedrību 1.decembrī plkst. 13.00 Ķoņu pagasta pārvaldē

rīko informatīvo pēcpusdienu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (personām ar invaliditāti)

„ESI STARP MUMS” Sarunas vadīs psiholoģe Iveta Kreišmane Sīkāka informācija pa tālruni: 29331766 (Ilze) vai 26448127 (Eva Gulbe) Transports plkst. 12.30 no Naukšēnu novada pašvaldības Ja transports nepieciešams no mājas, zvanīt: 26448127 (Eva Gulbe)

14.decembrī no plkst. 10.00 Naukšēnu kultūras namā Ziemassvētku andelēšanās

Īpaši aicinām tirgoties ar gardumiem, mājās darinātām, audzētām lietām Plkst. 12.00 lielā loterija. Pārsteigumi visiem tirgotājiem Plašāka informācija zvanot: 29438652 (Indra)

pie NAUKŠĒNU NOVADA VIDUSSKOLAS

Riepu nomaiņas, remonta, montāžas, balansēšanas pakalpojumi uz jaunām iekārtām visa veida diskiem vieglajām automašīnām, mikroautobusiem un motocikliem Naukšēnos. Tel: 29489718 (Kaspars)

Documents

2014.gada novembris (63) Ceļa posmā Naukšēni – Kārķi šogad ... · Atverot elektroenerģijas tirgu, Latvija īsteno valsts attīstībai un iedzīvotājiem svarīgo enerģētiskās