Upload
others
View
3
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
4 VeSeLīgS DzīVeSVeiDS DRUVA l Ceturtdiena, 9. augusts, 2018.
madara OzOLiņa
Tūrisma speciāliste SigitaKlētniece nodarbojas ar ceļojumuun pārgājienu organizēšanu.Ceļojumi uz ārvalstīm, braucieniar velosipēdiem, laivu braucieniun pārgājieni, to organizēšana irSigitas ikdiena. Viņa sevi nesaucpar gidu, bet gan vadātāju: “Būtpie dabas man patika jau bērnībā.
Es negribēju sēdēt uz vietas laukusētā, gribēju zināt, kas notiek aizsētas. Kad vien bija tāda iespēja,devos vecākiem visur līdzi.Ģimnāzijā izdarīju izvēli – mācī-ties tūrisma jomā, bet jau 19 gaduvecumā vadīju ekskursiju savaipirmajai tūristu grupai. Nu ik die-nu vedu cilvēkus aplūkot viņiemzināmas un nezināmas vietas,mudinu būt vairāk pie dabas,”stāsta Sigita.
Tūrisma speciālistei pašai vistu-vākie ir pārgājieni, kurus tā pavi-sam nopietni lielākām un mazā-kām tūristu grupām viņa organizējau piecus gadus. Un to izvēlēju-sies darīt Cēsīs. “Katram ir savadarbības vieta, man tās ir Cēsis.Cenšos ik pa laikam izdomāt jau-nus piedāvājumus, ar ko pārsteigtsavas tūristu grupas. Šobrīd ak-
tuāla un pieprasīta programma ir“Izgaršo Cēsis”, kuras ietvaros iriespējams nogaršot vietējo ražo-tos produktus. Manuprāt, šis irlielisks veids, kā pilsētu iepazītpavisam no cita skatu punkta. Tākā Cēsis vienmēr lepojušās ar sa-vu kultūrvēsturisko mantojumu,vedu cilvēkus tuvākos un tālākospārgājienos, lai parādītu, cikskaistā vietā dzīvojam, cik bagātiesam ar dažādiem dabas objek-tiem,” norāda Sigita. Viņa stāsta,ka pārgājienos dodas kā ārzem-nieki, tā latvieši, arī paši cēsniekilabprāt izmanto iespēju, lai iepa-zītu savu pilsētu un tās apkārtni.Vislielāko prieku Sigitai sagādābrīdis, kad izdodas vietējos aiz-vest uz tādu vietu, kur viņi navbijuši, un pastāstīt faktus, kas naviepriekš dzirdēti.
Tūrisma speciāliste norāda, kadošanās pārgājienos dod vairākusieguvumus: “Tā ir fiziska aktivi-tāte, kas neprasa lielu piepūli.Tiem, kuriem ikdienā nepatīkbraukt ar divriteni vai skriet, pie-mērota būs došanās pārgājienā. Šīaktivitāte nāk par labu kā fiziska-jai, tā emocionālajai labsajūtai.Tā ir iespēja būt dabā un, dziļi ie-elpojot, sajust svaigo gaisu.Turklāt tas ir bez maksas – atliekvien pašam saņemties un dotiesuz mežu šīs sajūtas izbaudīt!Protams, došanās pārgājienos irarī lielisks veids, kā bērnos unjauniešos raisīt interesi par vēstu-ri, par vietu, kur dzīvojam, jo va-ram par to pastāstīt interesantāk,
nekā sēžot skolas solā.” Sigita Klētniece novērojusi, ka
cilvēki arvien vairāk nogurst nolietām un mantām, arvien biežākizvēlas sevi un citus iepriecinātar sajūtām un emocijām. Tā, pie-mēram, cilvēki jubilejas mēdzsvinēt, ne sēžot pie galda, bet gandodoties kopīgā pārgājienā, to ap-vienojot ar pikniku dabā un pel-dēm Gaujā. Došanās pārgājienosSigitai sagādā prieku. Lai arī viņato aktīvi dara jau teju piecus ga-dus, Sigita ir pārliecināta, kaCēsīs joprojām ir daudz neatklātupastaigu maršrutu. Tūrisma spe-ciāliste labprāt izvēlas atklāt kojaunu, veidojot pastaigu maršru-tus tā, lai tie atšķirtos no kartēs at-rodamajiem. Sigita aicina ikvienubūt vairāk pie dabas, tādējādi rū-pējoties par savu veselību un lab-sajūtu. q
Aut kājas un doties ceļāDošanās pārgājienos daudziem saistās ar skolaslaiku. Tomēr, kā uzsvertūrisma speciāliste SigitaKlētniece, tas, ko gūstam, dodoties pie dabas, mums noder visas dzīves laikā.
Kopā cauri mežam līdz klintīmsarmīte FeLdmane
Kaut bija karsta pēcpusdiena,Liepā satikās vairāk nekā 20 interesenti, lai dotos pārgājienā uz Līču – Laņģu klintīm.
Izveidojuši vairākas grupiņas,visi devās pa taku uz Gaujas pu-si. Ik pēc noieta ceļa gabala pār-gājiena dalībniekiem bija jāizpil-da kāds uzdevums, kā arī varējauzzināt vairāk par konkrēto vie-tu.Pēc pārgājiena, atgriezušiesstāv laukumā, bet vēl spēka pilni,lai aizietu līdz Lielajai Ellītei unatgūtu spēkus pastaigā pa veselī-bas taku, visi bija gandarīti. Arīpārgājiena rīkotāji SIA“prakse.lv”. Tā ir Slimību profi-lakses un kontroles centra ieros-me, kurai saņemts ES finansē-jums, un “prakse.lv” īsteno, re -alizējot projektu “Pasākumi visu vecuma grupu iedzīvotājiem fi-zisko aktivitāšu veicināšanai unpaaudžu saliedētībai”.
“Pārgājienus sadarbībā ar paš -valdībām rīkosim 24 novados.
Iecere ir , lai piedalās ģimenes,dažādas paaudzes, kuras veidokomandas. Pārgājiena laikā jā-veic dažādi uzdevumi, kas saistī-ti ar novada izzināšanu un veselī-gu dzīvesveidu, fiziskām aktivi-tātēm,” pastāsta projekta vadītājsAndris Čeksters, bet “prakse.lv”vadītājs Jānis Logins, ka pārgā-jienā svarīga dažādu paaudžu sa-darbība. “Ir prieks vērot ģime-nes, kā vecāki sadarbojas ar bēr-
niem. Izrādās, ka bieži vien bērnizina vairāk nekā vecmāmiņa.Cits citu novērtē, arī pamāca.Pārgājienos jau katrs allaž ierau-ga ko tādu, kam agrāk pagājisgarām,” pārdomās dalās Jānis.Kārlis Sils un Elīna Miķelsone
ir jelgavnieki. Bijuši darīšanāsValmierā, kur Elīna studēja, uz-zināja par pārgājienu un izman-toja iespēju. “Par Līču – Laņģuklintīm biju dzirdējusi, bet nebija
iznācis aiziet līdz tām. Draugiteica, ka tas ir to vērts.Uzdevumi pa ceļam bija intere-santi. Kaut vai jāveic 16 metrudistance, izmantojot dēļus unvirves. To, ko stāstīja par ūdeni,ka pastaigas ir veselīgas, pro-tams, zināju, bet vienmēr ir la-bi, ja atgādina,” pārdomās dalī-jās Elīna.Priekuliete Rudīte Truce,
sportiska dzīvesveida piekritēja,trenere, palīdzēja noorganizētpārgājienu. “No Priekuļu no-vada bija tikai četri dalībnieki.To var saprast, jo vietējie, kurigribējuši, ne reizi vien pabijušipie Līču – Laņģu klintīm, iz-staigājuši taku,” pārdomās dalī-jās Rudīte un atzinīgi vērtēja,ka cilvēki no dažādām vietāmsatiekas pārgājienā, viņiem irviens mērķis, viņi sarunājas,piedalās aktivitātēs, uzzina kojaunu.Rudīte arī atzīst, ka pārgājieni,
domājot par veselību, profilak-sei ir ļoti noderīgi. “Daudz runā-
jam par veselīgu dzīvesveidu, betkatram pašam ir kaut kas jādara.Daudzi atzīst, ka iesaistītos, betir aizņemti darbā, pietrūkst laika.Senioru vidū ir aktīvie un tie, ku-ri negrib nekur piedalīties. Kadkaut kas interesants tiek organi-zēts, interesenti ir vienmēr,”stāsta Rudīte Truce.
Pārgājiena rīkotāji pastāsta, kadaudzas pašvaldības Latvijā at-teikušās no līdzdalības pārgājie-nu rīkošanā. “Vietējie taču labākzina vietas, apstākļus, cilvēkus,kuriem tuvs aktīvs un veselīgsdzīvesveids. Pārgājiens – tās irjaukas kopā pavadītas stundas unnoieti trīs četri kilometri,” sakaAndris Čeksters un uzsver, kaSlimību profilakses un kontrolescentrs ir sagatavojis ļoti vērtīgusmateriālus par veselīgu dzīves -veidu.
Par pārgājieniem katrs var uz-zināt centra mājaslapā. q
Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013
Došanās pie dabas kļūst aizvienpopulārāka. Daudz tiek runātspar pārgājieniem. Arī tiem ir sava definīcija.
Organizēta cilvēku grupaspārvietošanās pa noteiktu mar-šrutu uz noteiktu mērķi - tūristu,skolēnu pārgājieni. Kājnieku tū-risms ir aktīvā tūrisma veids,kur pārvietošanās notiek paiepriekš izvēlētu vai dabā no-spraustu maršrutu.
mūsdienu mainīgajā pasaulēdažādas cilvēka veiktās darbī-bas ir grūti ielikt šaurā definī-cijas rāmī, tādēļ iespējamasdaudzas kājnieku tūrisma unpārgājienu formas. Tajā skaitāīsi, vienas dienas vai vairākdie-
nu gari pārgājieni. To maršrutivar būt apļveida, lineāri, ra-diāli -vairāki maršruti no vienapunkta, orientēšanās šķēršļotāapvidū , iešana gar jūras kras-tu, upes malu, pamestu dzelz -ceļu utt. Pārgājieni var notiktindividuāli, grupās vai gidupavadībā. Pārgājienus daž kārtkombinē ar citiem aktīvā tū-risma un atpūtas veidiem - lai-vu braucieniem, velobraucie-niem, zirgu izjādēm.
Pārgājienus vienlīdz labi varīstenot dabas kultūrvidē. To lai-kā var izmantot arī nūjas, pār-gājienu veikšanas mērķis varbūt dabas un kultūrvides izzi-ņa, dabas vērošana, savas fizis-kās formas uzturēšana vaivienkārši atpūta no ikdienasrutīnas.
Uzziņai
nGandarīti. pārgājiens uz Līču – Laņģu klintīm bija interesants, dalīb-nieki iesaistījās arī dažādās izzinošās atrakcijās.
nBūt pie daBas. pārgājiens ved pāri pļavām, cauri mežiem, gar upes līčiem - tās ir emocijas, dažreiz pār-gurums un vienmēr gandarījums.
Foto: no albuma