Kultūra un psihiskieprocesi

Uztveres etniskās īpatnības

SagatavojaMg.psych., Mg.sc.educ.

Diāna Oļukalne

UztvereUztvere ir apjēgta, viengabalaina dažādu sajūtusintēze tēla veidā, kas iegūts, apkārtējāspasaules elementiem iedarbojoties uz sajūtuorgāniem.

Uztvere ir priekšmetu, parādību, situāciju unnotikumu veseluma atspoguļojums apziņā.

Priekšmetu un parādību atspoguļošanu topazīmju kopumā sauc par uztveri.

Uztveres procesā mēs it kā atpazīstam jauredzēto, tajā pašā laikā papildinot to ar konkrētojauno informāciju. Rezultātā izveidojas jaunashēma.

Uztveres veidi Atkarībā no tā, kādi sajūtu orgāni cilvēkam

piegādā informāciju, psiholoģijā šķir:redzes, dzirdes, ožas, un taktīlo uztveri.

Pamatojoties uz matērijas eksistencesformām, uztveri iedala: kustību, telpisko,laika uztveri.

Ilūzijas

Ilūzijas ir sajūtu maldi, ko izraisa sagrozītaīstenības uztvere.

Ilūzijas ir sagrozīta uztvere.

Ilūzijas ir reālo priekšmetu uztveresizkropļojums.

Ir vērojamas redzes uztveres atšķirībasdažādās kultūrās. Pētījumus par to veikušiSegāls, Kempbels, Hersokovics (1963.,1966.g.)

Optiskās ilūzijas – tā ir uztvere, kas ietveršķietamo neatbilstību starp to, kāpriekšmets izskatās un to, kāds tas irīstenībā. Optiskās ilūzijas bieži pamatojasuz nepieņemamiem pieņēmumiem paruztveramā priekšmeta īpašībām. Viena nopazīstamākajām ir Millera – Laijera ilūzija:

Millera Laijera (F.C.Muller-Lyer,1889) ilūzija

Horizontāli – vertikālā ilūzija

Daži pētījumi apšauba tradicionālospriekšstatus par redzes ilūzijām. Jau 1905.g. angļu psihologs U.Riverss salīdzinājareakcijas uz Millera – Laijera un horizontāli– vertikālo ilūziju, ņemot grupas noAnglijas, Indijas un Jaungvinejaszvejniekiem.

Tika izvirzīta kompensācijas hipotēze: primitīvāmtautām ir labāk attīstīta sensorā sfēra, betindustriālām tautām labāk attīstīta intelektuālāsfēra. Lai šo hipotēzi pārbaudītu, Riverss veicadažādus pētījumus un sāka ar uztveri.

Amerikāņi balstās uz kognitīvās psiholoģijaspieņēmumiem, ka mūsu iekšējās pasaules tēls(atspoguļojums) nav īsts – tas ir subjektīvs. Viņšnoteica, ka angļi līnijas Millera – Laijera ilūzijāuzskatīja par vairāk atšķirīgām nekā pārējās 2grupas. Tādējādi izrādījās, ka angļu izlasei bijavairāk kļūdu Millera ilūzijā.

Riverss atklāja, ka Indijas un Jaungvinejasiedzīvotāji biežāk padevās horizontāli – vertikālāsilūzijas ietekmei nekā angļi. Šie rezultāti izbrīnījaRiversu u.c. pētniekus Eiropā un ASV. Viņiuzskatīja, ka Indijas un Jaungvinejas iedzīvotājiir primitīvāki un labprātāk padodas ilūzijām,nekā izglītotākie un civilizētākie angļi.

Šie rezultāti pierādīja, ka ilūziju efekts bijaatšķirīgs atkarībā no kultūras un, ka bezizglītības svarīgs ir vēl kaut kas. Pētniekisecināja, ka kultūra ietekmē to, kā mēsredzam pasauli.

Riversa pētījumā angļi redzēja taisnstūra formas,bet indieši un jaungvinejieši vairāk pieraduši pieieapaļām un nepareizām formām. Millera –Laijera ilūzijā angļi redzēs figūras kā taisnusstūrus, kas projicējas virzienā pret viņiem vai noviņiem, bet indieši un jaungvinejieši retākpieļaus to pašu uztveres kļūdu. T.i. angļi, tāpatkā mēs, dzīvo taisnstūrainā pasaulē. Tāpēc, kaduztveram Millera ilūziju, tad uztveram bultas kātaisnstūra stūrus. Attēlā a) šie taisnstūra stūrisatuvinās, tāpēc arī līnija liekas īsāka.

Horizontāli – vertikālo ilūziju mēs uztverammazāk kļūdaini, jo uztveram tādu kā trijstūraformu. Tas saistīts ar acs tīkleni – līniju kopumstiek uztverts nevis kā 2-dimensiju, bet kā 3-dimensiju telpas līnijas.

Pilsētas iedzīvotāji ir vairāk pakļauti redzesilūzijām. Mēs esam pieraduši redzēttaisnstūrainu formu, tas rada stresu un tāpēcpakļaujamies ilūzijām daudz vieglāk. Ilūzijasnevar apmānīt visus. Tie, kas dzīvo stepēs,tuksnešos, pie jūras, nepadodas ilūzijām, kāmēs.

Kopumā redzes asums visām kultūrām irvienāds, bet uztvere dažāda.

Hipotēze: Cilvēkiem ar tumšām acīm (vairākpigmentācijas) ir grūtāk uztvert līniju formas.Sākotnēji pētnieki uzskatīja, ka ir otrādi, betizrādījās, ka tā nav.

Krāsu uztvere. Par krāsām var veikt ļoti daudzkroskulturālus pētījumus. Sepfera – Vordahipotēze: Ja valodā ir vārdi, ar kuriem apzīmēkonkrēto objektu, tad mums to ir vieglāk uztvert.Tātad, jo primitīvāka etnosa valoda, jo mazāketnoss var uztvert.

Domāšana ir saistīta ar valodas attīstību.Dažādu kultūru pārstāvjiem tika dotiuzdevumi aprakstīt nianses, ar kurām varaprakstīt dažādas krāsas. Ir valodas, kurāskrāsu nosaukumu skaits ir ļoti liels. Bet patmūsdienās ir valodas, kurās ir tikai 3 krāsunosaukumu (melns, balts un sarkans),pārējās krāsas tiek uztvertas tikai kāspilgtas vai blāvas. Izrādījās, ka primitīvāstautas sliktāk atšķir krāsas.

Kādā pētījumā atklājās, ka, liekot nodaudzām sarkanām krāsām parādīt īstisarkanu toni, dažādas primitīvās tautas notām izvēlas vienu un to pašu toni.Tādējādi tika izdarīts secinājums, kapastāv t.s. fokālās krāsas, kuras uztvervienādi visas tautas. Tātad mumsvisiem arī krāsu uztvere ir faktiskivienāda.

Ja, piemēram, parāda zilganzaļu toni un prasa,vai tā ir vairāk zila vai zaļa, tad atbilde būsatkarīga no tā, vai tajā valodā ir šīs krāsasnosaukums. Ja nosaukums ir, tad šiem cilvēkiemarī būs lielāka krāsu diferenciācijas spēja.

Āfrikas zulusi atšķir 38 zaļās krāsas toņus. Viņipēc zaļās krāsas nosaka, uz kuru pusi iet, kamērzaļā krāsa nebūs noteiktā tonī. Viņiem tas irsvarīgi, jo viņiem nav pulksteņa. Čukčām baltajaikrāsai ir 16 nosaukumi.

Hadsons (Hudson, 1960) arī veicainteresantu pētījumu par uztveresīpatnībām kultūrās. Viņš palūdzamāksliniekiem uzzīmēt gleznas, kuraslīdzīgas testā redzamam attēlam (nosakaapercepciju), uzskatot, ka tās modināsdziļas emocijas bantu cilts nēģeriem.Psihologi bija izbrīnīti, atklājot, ka nēģeribildes redz pavisam negaidītā veidā –visbiežāk viņi neizmantoja nosacīto izmērukā attāluma rādītāju.

Redzamajā attēlā vairums amerikāņu redz,ka mednieks taisās mest šķēpu uz gazeli,kas redzama priekšplānā, kamēr zilonisstāv attālajā kalnā. Taču daudzi nēģeri nobantu cilts uzskatīja, ka mednieks taisāsnogalināt zilonēnu.

Heringa (Ewald Hering, 1861)ilūzija

Heringa (Ewald Hering, 1861)ilūzija

Vundta (Wilhelm Wundt) ilūzija

Roja Orbizona (Roy Orbison,1939)ilūzija

Zolnera (Johann karl FriedrichZolner, 1860)ilūzija

Pogendorfa (Johann ChristianPoggendorff, 1860)

Ponzo (Mario Ponzo, 1913) ilūzija

Sandera (Friedrich Sander, 1926)ilūzija

Ebinghauza (HermannEbbinghaus, 1901)ilūzija

Delboeufa (Franz Joseph Delboeuf,1865) Titchener ilūzija

Delboeufa (Franz Joseph Delboeuf,1865) ilūzija

Delboeufa (Franz Joseph Delboeuf,1892) ilūzija