Upload
egilspl
View
501
Download
4
Embed Size (px)
Citation preview
Reģionālās politikas ieviešanas prakse un
nākotnes perspektīvas Latvijā
Raivis BremšmitsIlona Raugze
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaValsts attīstības plānošanas departaments
Saturs
1. Reģionālās attīstības tendences Latvijā
2. Reģionālās politikas ieviešanas prakse Latvijā
3. Reģionālās politikas nākotnes perspektīva Latvijā līdz 2020.gadam
Reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā
Latvijai ir augstākās reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā
Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2008
Reģionālās atšķirības – IKP un nefinanšu investīcijas
Ne-finanšu investīcijas uz vienu iedz.(LVL)
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
2005 2006 2007 2008 2009
Rīga
Vidzeme
Kurzeme
Zemgale
Latgale
IKP atšķirība: 2008.g. 2,5 reizes
Nefinanšu investīcijas: 2009.g. -3,4 reizes
Izaugsmes periodā nefinanšu investīcijas daudz veiksmīgāk piesaistīja attīstītākie reģioni (Rīga)
Nepieciešami papildus stimuli, kas sekmētu nefinanšu investīciju pieaugumu reģionos ārpus Rīgas
Bezdarbs: darbavietu trūkums reģionos
Bezdarba līmenis, 2011
Bezdarba līmenis, 2010
Iedzīvotāju skaita samazināšanās – teritoriju iztukšošanās
Pēdējo 5 gadu laikā iedz. skaits ir pieaudzis pamatā ap Rīgu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldību teritorijās 2006.- 2011.
Atšķirīgas pašvaldību iespējas finansēt savu attīstību
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju
pašvaldību budžetos 2008.gadā
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju
pašvaldību budžetos 2010.gadā
Reģionālās politikas mērķa teritorijasNacionālas un reģionālas nozīmes
attīstības centru konkurētspējas stiprināšana
Funkcionālo saišu veidošana starp attīstības centriem un to apkārtējām teritorijām
Darba vietu radīšana
Pakalpojumu kvalitāte un pieejamība
Reģionālā mobilitāte
Vājāk attīstīto teritoriju, kā iedzīvotāju pastāvīgās dzīves vietas
pievilcības nostiprināšana
Pievilcīga dzīves videPiekļuve pakalpojumiem un darba
vietām Rekreācijas iespējas
Uzņēmējdarbības aktivitātes saglabāšana
Reģionālās politikas pašreizējie ieviešanas instrumenti
Mērķa teritorijas
Atbalsta virzieni Finansējuma avots un apjoms
Attīstības centri un to funkcionālās
teritorijas
- Rīgas degradēto teritoriju sakārtošana
- atbalsts pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības / pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai, sekmējot pilsētvides atjaunošanu, veicinot uzņēmējdarbību un tehnoloģiju attīstību, sociālo iekļaušanu, kā arī pilsētu un lauku partnerību
ES fondu 2007.-2013.gadam prioritāte „Policentriska attīstība”
Īpaši atbalstāmās teritorijas
- atbalsts komercdarbības attīstībai
- UIN un IIN atvieglojumi (īpaša pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība un īpaša zaudējumu segšanas kārtība)
„Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem ĪAT” (publiskais finansējums 25,6 milj. latu)
517 777 458; 97%
14 103 938; 3%
Darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas"
Aktivitāte "Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)"
Teritoriju līdzsvarota attīstība – viena no horizontālajām prioritātēm - nozaru un teritoriju prioritāšu koordinācija
Noteiktas aktivitātes (piem., atbalsts ĪAT)
Atbilstības/vērtēšanas kritēriji
Reģionālās kvotas
Diferencēts līdzfinansējums
Teritoriālā aspekta ievērošana ES fondos
1.DP finansējums pa reģioniem (milj. EUR; %)
Riga region; 41,3; 65,6%
Latgale region; 8,0; 12,8%
Zemgale region; 6,5; 10,4%
Kurzeme region; 5,4; 8,6%
Vidzeme region; 1,7; 2,7%
2.DP finansējums pa reģioniem (milj. EUR; %)
Riga region; 47,2; 50,8%
Kurzeme region; 24,8; 26,7%
Vidzeme region; 7,9; 8,5%
Latgale region; 7,3; 7,9%
Zemgale region; 5,7; 6,1%
3.DP finansējums pa reģioniem (milj. EUR; %)
Riga region; 197,6; 26,7%
Latgale region; 154,8; 20,9% Vidzeme region;
131,8; 17,8%
Kurzeme region; 129,6; 17,5%
Zemgale region; 126,4; 17,1%
ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz. (01.01.2007-
01.02.2011), Ls
Līdzšinējās pieejas investīciju plānošanā trūkumi
• Nenotiek investīciju koncentrācija attīstības centros – mazāks efekts uz reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu
• Investīcijas netiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām – mazināta vietējās plānošanas nozīme
• Dominē nozariska pieeja, pašvaldībām ir jāpielāgojas centralizēti izvirzītiem atbalsta nosacījumiem
• Nav iespējams koordinēt laikā ar dažādām nozarēm/ jomām saistītās investīcijas
• Pašvaldībām viena projekta ietvaros nav iespēju kompleksi realizēt ar vairākām nozarēm/ jomām saistītas aktivitātes
• Nav iespēju savlaicīgi un elastīgi reaģēt un pielāgoties pārmaiņām vietējos apstākļos (piem., finanšu resursu pieejamībā projektu realizācijai)
Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam
Politikas virzieni:
Sasniedzamība un mobilitātes iespējas
Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji)
Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)
Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji (LIAS 2030)
• kāpināt attīstībā atpalikušo reģionu attīstības tempu, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos
• veicināt policentrisku apdzīvojuma struktūru, saglabājot pilsētu/ lauku iedzīvotāju attiecību 70/30
• ierobežot iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos
Iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējos 5gados
Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās 2008.gada sākumā
2030.g.
Latvija 2030 īstenošana vidējā termiņā: galvenie uzstādījumi
Lielāka pašvaldību un reģionu rīcībspēja Investīciju plānošanas pieejas maiņa
Uzņēmējdarbība un inovācija
Plašāks reģionālās attīstības veicināšanā iesaistīto pušu loks (nozaru ministrijas, uzņēmēji, NVO, sabiedrība)
Jauna investīciju plānošanas/ atbalsta sniegšanas sistēma teritoriju attīstībai
Pamatprincipi:
Latvija 2030 mērķteritorijas (teritoriju atbalsta virzieni)
Pašvaldību un reģionu attīstības programmas (investīciju pieprasījums)
Pakalpojumu “grozs” katram apdzīvojuma līmenim (kritēriji)
Finansējuma kvotēšana (konkurences samazināšana)
Atbalsta virzieni Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķteritorijām
Atbalsta virzieni attīstības centriem
Atbalsta virzieni lauku teritorijai
Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam
Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei
Atbalsta virzieni austrumu pierobežai
Atbalsta virzieni attīstības centriem
• uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investoru piesaistei (t.sk. industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai specializācijai
• transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie autoceļi, kas ir pašvaldību pārziņā)
• publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam”
• infrastruktūras bāze inovācijas, kultūras un radošo industriju potenciāla un pakalpojumu attīstībai
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:Nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kas noteikti Latvija 2030 (t.i. republikas pilsētas un novadi, kuros ietilpst reģionālas nozīmes centri)
Atbalsta virzieni lauku teritorijai
• uzņēmējdarbības konkurētspēja, produktivitāte, modernizācija, kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un pārstādē
• lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c.
• dabas resursu, vides, tradicionālās lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, integrētās augu aizsardzības ieviešanai
• vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana)
• infrastruktūras sakārtošana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam pakalpojumu „grozam”
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Novadi, kuros neietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs un novadu, kuros ietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs, teritorija ārpus attīstības centra
Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam
• Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana
• kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana
• kultūras mantojuma, kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstība
• radošas vides veidošana – radošo kvartālu attīstība
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Rīgas pilsēta un Pierīgas pašvaldības
(Rīgas metropoles areālā ietilpstošās pašvaldības)
Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei
• atbalsts piekrastes biznesa infrastruktūrai, mazinot sezonalitātes ietekmi uz teritorijas ekonomiku
• mazo ostu un piestātņu attīstīšana
• veselības tūrisma attīstīšana, aktivizējot kūrortresursu izmantošanu
• atjaunojamo energoresursu izmantošana (vēja enerģija, pilotprojekti jūras resursu izmantošanā)
• vides kvalitātes uzlabošana – klimata pārmaiņu seku mīkstināšana jūras krastā un upju ietekās, Baltijas jūras un piekrastes piesārņojuma mazināšana
• kuģošanas drošības uzlabošanas pasākumi
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Republikas pilsētas un novadi, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru
Atbalsta virzieni Austrumu pierobežai
• transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu (pašvaldību ceļi un ielas, kas ir daļa no robežšķērsošanas infrastruktūras, dzelzceļa infrastruktūra (piemēram, stacijas), ja tā ir pašvaldības pārziņā)
• loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un objektu attīstība
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Krievijas un Baltkrievijas pierobežas
pašvaldības
Pašvaldības un reģiona attīstības programmas nozīme
• Apzināt un novērtēt pašvaldības rīcībā esošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvāt skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai
• Sekmēt rīcību un investīciju mērķtiecīgu plānošanu (pamats pašvaldības budžeta plānošanai)
• Sekmēt visa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta plānošanai, ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei)
• Sekmēt teritorijas atpazīstamību (teritoriju “mārketings”)
Pakalpojumu klāsta noteikšana Latvijas apdzīvojuma struktūrā: pamatojums un
pielietojums
• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Telpiskās attīstības perspektīva nosaka apdzīvojuma (attīstītības centru) līmeņus
• Pakalpojumu vēlamais klāsts (t.s. „grozs”) – attīstības centru piepildījums
• Pakalpojumu vēlamais klāsts kā pamats jeb kritēriju kopums publisko investīciju plānošanai un veikšanai Latvijas teritorijās turpmākajos gados
Pakalpojumu “grozs” atspoguļo:
• pakalpojumu klāstu noteiktās jomās (veselība, kultūra, sports, izglītība, sociālā aprūpe utt.) atkarībā no apdzīvojuma līmeņa
• pakalpojumu klāsta hierarhiju, t.i., augstākā līmenī tiek piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts, kas ietver arī zemākajiem līmeņiem noteikto pakalpojumu apjomu
• gan ar valsts, gan pašvaldību funkcijām saistīto pakalpojumu nodrošinājumu
NB! Pakalpojumu «grozs» neatspoguļo tos pakalpojumus / jomas, kurās teritoriālā diferenciācija nav lietderīga
Pakalpojumu klāsta noteikšana Latvijas apdzīvojuma struktūrā: izstrādes
process• VARAM priekšlikums principiem vēlamā pakalpojumu groza
noteikšanai:– līdzšinējais pakalpojumu teritoriālais izvietojums
valsts apdzīvojuma sistēmā– pakalpojumu saņemšanas biežums/ regularitāte
(biežāk saņemamie pakalpojumi jānodrošina pēc iespējas zemākā apdzīvojuma līmenī)
– pakalpojumu raksturs (pamatpakalpojums, kas svarīgs visām iedzīvotāju grupām, vai specializēts pakalpojums, kas svarīgs noteiktām iedzīvotāju grupām)
– nozaru politiku prioritātes un kritēriji pakalpojumu apjomam un izvietojumam reģionos (piem., pakalpojuma ņēmēju skaits, lai nodrošinātu optimālu pakalpojuma pieejamību un iestādes uzturēšanas rentabilitāti)
• Sarunas ar nozaru ministrijām, LPS
Finansējuma kvotēšana
• Mērķis: izskaust neveselīgu konkurenci starp pašvaldībām teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ieviešanā un dot pašvaldībām iespēju uzņemties lielāku atbildību par savas teritorijas attīstību
• Kvotu noteikšanas būtība: noteikt finansējuma apjomu, kas iezīmēts katrai teritorijai (reģionam, pašvaldībai) tās attīstības programmā paredzētu investīciju projektu īstenošanai teritoriju attīstības atbalsta pasākumu ietvaros
Principi:
• Finansējuma sadalījums starp reģioniem, lielāko finansējuma apjomu iezīmējot attīstībā atpalikušajiem reģioniem (IKP uz 1 iedz. statistikas reģionos)
• Finansējuma koncentrācija attīstības centros (iedzīvotāju skaits, iedzīvotāju koncentrācija pilsētās, nodokļu ieņēmumi, ceļu tīkls utt.)
Investīciju pieprasījuma apzināšana
• Vajadzības, kas izriet no pakalpojumu „groza”
• Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai nepieciešamais finansējums
• Nepieciešamība rekonstruēt/izbūvēt ceļus, kas nodrošina attīstības centru sasniedzamību
• Papildus specifiskās vajadzības austrumu pierobežā (transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu, loģistikas kompleksu attīstība u.tml.)
Teritoriālā un tematiskā pieeja atbalsta plānošanā
• Teritoriālā pieeja
• reģionu un pašvaldību funkciju īstenošanai
• reģionālo atšķirību samazināšanai
• teritoriju grupu specifiskajiem izaicinājumiem
• kompleksa atbalsta nodrošināšanai noteiktām teritorijām
• Tematiskā pieeja
• valsts funkciju īstenošanai
• visām valsts teritorijām (vienotu standartu ieviešanai)
• valsts nacionālajām interesēm
• “ekselences” iniciatīvām
Sistēmā iesaistītās puses un to loma
Nozaru ministrijas:
• tematiskie atbalsta pasākumi
• metodisks atbalsts pašvaldībām
• investīciju pieprasījumu novērtējums
Reģioni
• līdzdalība teritoriju atbalsta pasākumu izstrādē
• reģionālie projekti,
• pasvaldību sadarbības veicināšana
Vietējās pašvaldības
• attīstības programmas kā investīciju pieprasījumi
Pašvaldību funkcionālā un finansiālā rīcībspēja (I)
• Palielināt un dažādot pašvaldību budžetu finanšu avotus
– Paplašināt pašvaldību tiesības noteikt NĪN slogu, dodot tiesības noteikt NĪN nodokļa likmes koridoros
– Izvērtēt iespējas pašvaldību budžetiem pakārtot ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļus
– Pilnveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu– Atvieglot pašvaldību pieeju finanšu instrumentu resursiem,
izvērtējot iespējas ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9.panta 8.punktu, kā arī sagatavojot priekšlikumus pašvaldību kreditēšanas nosacījumu noteikšanai ilgtermiņā
• Paaugstināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā
– Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumus par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, vienkāršojot kārtību, kādā pašvaldība slēdz nomas līgumus ar komersantiem
– Nodrošināt pašvaldību radītā administratīvā sloga uzņēmējiem mērījumus, sagatavojot priekšlikumus šī sloga samazināšanai
– atbalstīt uzņēmējdarbības speciālista darba vietas izveidi katrā reģionā un pašvaldībā
Pašvaldību funkcionālā un finansiālā rīcībspēja (II)
• Paplašināt reģionālās statistikas klāstu un ieguves iespējas– Nodrošināt pašvaldībām statistikas saņemšanu bez maksas– Paātrināt statistikas apkopošanu teritoriālā iedalījumā– Nodrošināt Valsts statistikas programmā iekļautās
statistikas publisku pieejamību– Nodrošināt rādītāju vēsturiskās informācijas
pārrēķināšanu atbilstoši situācijai pēc ATR
• Nodrošināt reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbību– Izstrādāt indeksus/rādītājus, kas būtu piemērojami valsts
investīciju, ES fondu ieviešanai reģionālā iedalījumā– Nodrošināt TAPIS RAIM izveidošanu un funkcionēšanu– Izstrādāt un ieviest metodi plānošanas dokumentu ietekmes
uz teritoriju attīstību priekšnovērtēšanai
Reģionālo un vietējo inovācijas sistēmu veidošana
• Izstrādāt un ieviest pilotprojektus inovācijas sistēmu veidošanai reģionālā un vietējā līmenī
• Veicināt pašvaldību aktīvāku iesaistīšanos izglītības samērošanā ar vietējām darba tirgus vajadzībām
• Apmācīt pašvaldību un reģionu darbiniekus inovācijas un klasteru veidošanas jautājumu risināšanā
• Nodrošināt reģionu/pašvaldību atbalstu inovatīvajai uzņēmējdarbībai, organizējot jauno ideju konkursu vietējā līmenī „Reģiona/novada Ideju Kauss”, rīkojot inovatīvo biznesa ideju autoru apmācības, uzņēmēju dienas
• Veidot vietējo un reģionālo mentoru tīklu• Nodrošināt reģionus un pašvaldības ar informāciju par
starptautiskajiem atbalsta instrumentiem (galvenokārt ES) inovācijas veicināšanai vietējā un reģionālā līmenī
• popularizēt labās prakses piemērus gan no Latvijas, gan ārvalstīm inovācijas veicināšanā
• Sekmēt vietējo identitātes produktu radīšanu un virzīšanu tirgū
Ceram uz Jūsu atbalstu un sadarbību!