Upload
raymond-sheppard
View
532
Download
7
Embed Size (px)
DESCRIPTION
7.4 -Baroka un rokoko stila māksla. I. Mākslas vispārīgs raksturojums. Mākslas vispārīgās iezīmes. Galvenie mākslas uzdevumi. II. Baroka stils mākslā. Baroka mākslas vispārīgs raksturojums. Baroka arhitektūra. Baroka glezniecība un tēlniecība. Baroka mūzika. III. Rokoko stils mākslā. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
7.4 -Baroka un rokoko stila 7.4 -Baroka un rokoko stila mākslamāksla
II. Baroka stils mākslā
III. Rokoko stils mākslā
I. Mākslas vispārīgs raksturojumsGalvenie mākslas uzdevumiMākslas vispārīgās iezīmes
Baroka glezniecība un tēlniecība
Baroka arhitektūra
Baroka mūzika
Baroka mākslas vispārīgs raksturojums
Rokoko glezniecības vispārīgs raksturojums
Spilgtākie mākslinieki Rokoko stils interjerā
I. Mākslas vispārīgs raksturojums
Galvenie mākslas uzdevumi
Mākslas vispārīgās iezīmes
17.-18.gs. mākslas vispārīgās iezīmes
Mākslas pārnacionālais raksturs.
Mākslas mecenātisma uzplaukums.
Jaunu mākslas veidu tapšana (opera Itālijā, balets Francijā)
Mākslas stilu un virzienu dažādība (baroks, rokoko, klasicisms, reālisms, romantisms).
Galvenie mākslas uzdevumi
Kalpot absolūtismam, vairot karaļu un dižciltīgo slavu un autoritāti, piešķirt spožumu galma dzīvei; Kalpot aristokrātu izpriecai, izklaidei; Vairot katoļu baznīcas ietekmi, izraisīt ticīgajos reliģiozas, svētsvinīgas jūtas, atspoguļot Dieva valsts greznību; Atspoguļot mākslinieku individualitāti un pasaules redzējumu.
II. Baroka stils mākslā
Baroka glezniecība un tēlniecībaBaroka glezniecība un tēlniecība
Baroka arhitektūraBaroka arhitektūra
Baroka mūzikaBaroka mūzika
Baroka mākslas vispārīgs raksturojumsBaroka mākslas vispārīgs raksturojums
Baroka mākslas vispārīgs raksturojums
Radās Itālijā un absolūtisma ziedu laikā uzplauka daudzās Eiropas valstīs.
Rašanās vietaRašanās vieta
Rašanās cēloņus noteica mainīgā, nenoturīgā pasaules aina: cilvēks, pārstājis būt par Visuma centru (teorijas par bezgalīgām pasaulēm),
jutās nedrošs un apjucis šajā pasaulē, pārdzīvoja dramatiskus konfliktus.
Rašanās cēloņiRašanās cēloņi
• Saturiski baroku raksturo vilšanās, skepse, izmisums, pat traģika indivīda un pasaules attiecībās. Monumentalitāte, ārišķīgums, pacilātība un emocionalitāte, jutekliskums. Apzināts teatrālisms. • Vizuāli baroku raksturo ornamentāla pārbagātība, formu plastiskums, dekoratīva greznība, kustība, iztēles brīvība, diagonālā kompozīcija, ciešanas, vīzijas, ekstāzes, mitoloģiski sižeti, alegorijas un simboli.
IezīmesIezīmes
Baroka arhitektūra
Baroks sakrālajā arhitektūrā
Baroks laicīgajā arhitektūrā
Jēzus baznīca Romā
Lorenco Bernini projektētās būves
F. Borromīni. Sv Kārļa baznīca
Versaļas pils
Baltasars Neimans. Vircburgas rezidence
Par baroka arhitektūru
Par baroka arhitektūruBaroku uzskata gan par baznīcas kungu, gan laicīgo
valdnieku stilu, jo tas visspilgtāk izpaudās baznīcu un piļu arhitektūrā.
Greznās un pompozās baroka formas atrod plašu pielietojumu pirmām kārtām kulta celtnēs, baznīcu un
klosteru arhitektūrā un interjeros. Jaunais stils īpaši patīk jezuītiem, un nav nejauši, ka to reizēm sauc par „jezuītu
stilu”.
Īpaši attīstīts baroks kļuva absolūtisma valstīs, kur valdniekiem kalpoja varenības apmierināšanai un greznības izrādīšanai. Tas strauji ienāca 17. un 18. gs. valdnieku galmos - pilīs, dārzos.
Laicīgā arhitektūraLaicīgā arhitektūra
Sakrālā arhitektūraSakrālā arhitektūra
Džakomo Della Porta. Jēzus baznīca Romā
Par pirmajiem baroka meistariem pieņemts uzskatīt arhitektu Džakomo della Portu .
Džakomo della Portas būvētā Jēzus baznīcas fasāde ar raksturīgo dalījumu divās joslās un sānu volūtām.
Celtnes plāns kļuva par paraugu veselai virknei katoļu baznīcu Itālijā.
Novērtē ietekmi uz Latgales arhitektūru!
Krāslavas katoļu baznīca^< Dž. Della Porta. Jēzus baznīca Romā
Bernini. Svētā Pētera katedrāles
laukums
Izcilākais dižbaroka mākslinieks bija arhitekts un tēlnieks Džovanni Lorenco Bernīni Bernīni ievērojamākais darbs arhitektūras jomā bija Sv. Pētera katedrāles ansambļa izveide. Arhitekts pie katedrāles izveidoja divus laukumus: vienu trapecveida, otru ovālu; abu laukumu kopējā centrālā ass ir katedrāles centrālās ass turpinājums. Šī ass šķērso pamatni augstam obeliskam, kas iezīmē ovālā laukuma centru.
Kā arhitektūra palīdz akcentēt domu, ka vienīgais ceļš pie
Dieva ved caur katoļu baznīcu?
Sv.Pētera katedrāles laukums
Laukumu ietver divas pusloka galerijas ar gigantisku dubultu kolonādi. Bernīni noformētais ansamblis pieder pie skaistākajiem laukumu ansambļiem pasaulē.
Bernini.Sv.Pētera katedrāles baldahīns
Bernini. Karaliskās kāpnes
Vatikānā Bernīni uzcēla grandiozās “Karaliskās kāpnes” [Scala Regia], kuru uzbūvē izmantoja mākslīgi pastiprināto perspektīvu. Tā kā kāpņu laids pakāpeniski tika sašaurināts un kolonnas samazinātas, radās iespaids, ka telpa ir ļoti dziļa, un līdz ar to kāpnes optiski izskatījās daudz milzīgākas.
Frančesko Borromīni Sv. Kārļa baznīca pie Četrām strūklakām
Boromīni darbi izcēlās ar sevišķu greznību un formu dinamiku. Galvenais Boromīni darbs sakrālās arhitektūras jomā bija [San Carlo alle Quattro Fontane]. Tāpat kā daudzās citās dižbaroka laika ēkās, arī Sv. Kārļa baznīcas kompozīcija balstījās uz arhitektūras iekšējo un ārējo būvformu kontrastu, uz negaidītu efektu, kas radās, ieejot telpā.
Versaļa
Versaļas pils – Saules karaļa Luija XIV valdīšanas triumfālā valstība. Visa sākums bija Luija XIII celtā pieticīgā medību pils, bet Luijs XIV, te uzcēla plašāko pili Eiropā, kas vienlaikus var uzņemt 20 000 apmeklētāju. Darbi sākas 17.gs 60. gados. Arhitekti Luijs Levo un Žils Mansārs – Arduēns.
Projektējot Versaļas pili, tās autoru galvenais nodoms bija sadalīt celtnes milzīgās būvmasas skaidri uztveramos spārnos un apveltīt katru no tiem ar diženumu un cēlumu
Versaļas pils
Laikā no 1622. – 1789. gadam šī pils ir bijusi Francijas karaļa rezidence un politiskās dzīves centrs.
Greznojumiem pārbagāto, monumentālo un teatrālo baroka mākslu valdošās varas pārstāvji izmantoja savas kārtas prestiža celšanai un cildināšanai.
Spoguļu galerija Versaļas pilī
Karalienes guļamistaba
Griestu plafona gleznojumsGriestu plafona gleznojums
Versaļas barokālie dārzi
Versaļas pils nav iedomājama bez sava parka – savdabīgas “mākslas galerijas” , pie kura izveides strādāja A. Lenotrs.
Pils kopā ar dārzu tika veidota kā vienota kompozīcija, kurā katrs elements atradās vietā, ko noteica novietne un ģeometriskie principi: stingras līnijas, perspektīva un proporcijas starp žogu un koku augstumu, ceļu un laukumu garumu un platumu.
Dārzā noteiktā sistēmā izveidoja zālienus, puķu dobes, baseinus, strūklakas un citus dekoratīvos elementus. Zālienu ornamentāli izgrieza, celiņus rotāja ar dažādu iesegumu. Rotājumam izmantoja no krūmiem izcirptas bukša figūras, statujas, obeliskus, piramīdas un vāzes.
Novērtē Franču baroka ietekmi uz Rundāles arhitektūru!
Versaļas pils un barokālā dārza fragments Francijā
Rundāles pils un barokālā dārza fragments Latvijā
< Versaļas pils plānojumsRundāles pils plānojums >
Baltasars Neimans. Vircburgas rezidence
Viena no pasaules lieliskākajām baroka pilīm. Tās celtniecība ilgusi no 1720. līdz 1744. gadam. Daba, arhitektūra, glezniecība un apmetums veido vienu vienību. 1982. g. uzņemta UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā
Vircburgas pils Vācijā
Kāpņu telpa ar pasaulē vislielāko griestu fresku, kuru gleznojis ievērojamākais vēlā baroka
Venēcijas skolas pārstāvis Džovanni Batista Tjepolo (1696 — 1770)
Imperatora zāle – lielākā un greznākā telpa pilī
Rokoko stila dārza zāle Vircburgas
pilī
Baroka monumentālās glezniecības nobrieduma
periodam bija raksturīga ilūzija,
ka skatītājiem virs galvas
paveras izplatījums
[plafonu gleznojumi].
Baroka tēlniecība un glezniecība
Itāļu tēlnieks un arhitekts Džovanni Lorenco Bernīni
(1598-1680)
Baroka tēlniecībaBaroka tēlniecība
Flāmu baroka pārstāvis Pauls Pīters Rubenss
(1577-1640)
Baroka glezniecībaBaroka glezniecība
Bernini. Dāvids
Bernīni statuja “Dāvids” izceļas ar neparastu meistarību, prasmi reālistiski attēlot Bībeles varoņa garīgo un fizisko spēku saspringtības
mirkli, kad viņš ar lingu sviež akmeni.
Bernīni skulptūrās apvienojās visas baroka laikmeta raksturīgākās iezīmes
Salīdzinājumam agrīnās
renesanses tēlnieka
Donatello un dižrenesanses Mikelandželo radītās Dāvida
skulptūras.
Bernini. Svētās Terēzes ekstāze
Darba sižets ir ņemts no spāņu mūķenes Terēzes vēstules, kurā viņa apraksta savu sapni. Ekstāzē iegrimusī svētā parādīta pusguļus uz mākoņa, viņas priekšā stāv spārnots eņģelis un atvēzētajā rokā tur bultu, ko tēmē tieši mūķenes sirdī. Ar eņģeļa bērnišķīgo izskatu meistars gribējis uzsvērt, ka meitenes jūtas nav erotiska kaislība, bet gan garīga degsme.
Bernini. Apolons un Dafne
Grieķu mitoloģijā Dafne bija tīra, nevainīga jauna sieviete, kuru vajāja dievs Apolons, kas
bija viņā iemīlējies. Lai pasargātu sevi no Apolona seksuālās uzmākšanās Dafne lūdza
palīdzību savam tēvam - upju dievam Pēnejam. Kad Apolons viņai pieskārās, dievs
pārvērta Dafni par lauru krūmu
Pauls Pīters Rubenss.
Ūdens un zemes savienība
Nolūkā iemiesot šo divu elementu savienojumu Rubenss izmantojis klasiskās mitoloģijas tēlus: uz trejžubura atspiedies,
ūdens stihiju iemieso jūras dievs Neptūns, bet dievu māte Kibele personificē zemi. Abu savienība vainagojas ar pārticību un laimi.
Šai darbā autors veiksmīgi apvienojis mītu un realitāti, dabu un cilvēku, antīko un
nacionālo vēsturi.(Antverpenei cauri tekošās upes izteku bija
bloķējuši vācieši, atņemot flāmiem izeju uz jūru)
P. P. Rubenss. Miera svētības alegorija
Rubenss. Leikipa meitu nolaupīšana
Viena no slavenākajām Rubensa radītajām
mitoloģiska rakstura gleznām ir "Leikipa meitu
nolaupīšana" (1617), kuras sižeta pamatā ir
sengrieķu mīts. Tas vēsta, ka valdnieka Leikipa
meitas iekārojuši nolaupīt Zeva dēli - dvīņi Kastors
un Polideiks.
Šīs visas trauksmainās figūras rada
nepārspējami dinamisku
kompozīciju.
Meistars labprāt pievērsās antīkās pasaules tematikai. Gleznā “Persejs un Andromeda” (1620-1621) attēlots brīdis, kad sengrieķu varonis Persejs, tikko atlidojis uz sava spārnotā
zirga Pegaza, atbrīvo pie klints piekalto Andromedu. Viņš ir uzvarējis pūķi, kas turējis jaunavu gūstā, un briesmīgais nezvērs tagad bezspēcībā guļ pie Perseja kājām.
Rubenss. Persejs un
Andromeda
Rubenss. Noņemšana no krusta Rubenss. Krusta pacelšana
Baroka mūzika
Baroka mūzikas vispārīgs raksturojums
Operas žanra tapšana
Mūzikas instrumenti
Izcilākie baroka komponisti
Baroka mūzikas vispārīgas raksturojums
• XVII gadsimtā, baroka laikmetā, veidojās augsti attīstītas nacionālās mūzikas kultūras.
• Itālijā izveidojās stabili operas žanri, kas izplatījās visā Eiropā:– oratorija - plašs vokāli instrumentāls darbs, parasti ar noteiktu
sižetu, – kantāte - apjomīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs, kas tuvs
oratorijai, bet mazāk izvērsts, – simfonija - galvenais simfoniskās mūzikas žanrs - paredzēts
orķestrim un korim, parasti vairākdaļīgs skaņdarbs, kam tipisks dziļš un nopietns saturs.
• Mūzikas pasaules demokratizēšanās, mākslas pakāpeniska atbrīvošanās no reliģiskām dogmām saistījās ar jauna daudzbalsīga mūzikas veida, kurā viena balss izteikti dominē, harmonisku nostiprināšanos.
Operas žanra tapšana• Tieši itāļu mūzikai bija lemts piesaistīt visas Eiropas uzmanību, jo Itālijā radītais operas žanrs bija šā laikmeta visneparastākais, progresīvākais un aktīvākais mākslas virziens.
• Jaunā žanra atbalstītāji atsaucās uz Antīkās Grieķijas teātri, kurā ikviens komponents, arī mūzika, kalpoja galvenajam - darbības un uzvestā scenārija atklāsmei, tas arī bija operas idejas pamats.
• Jauno mūzikas stilu aizsāka Klaudio Monteverdi [Monteverdi, 1567 - 1643] operā "Orfejs", ko 1617. gadā iestudēja Mantujā. Monteverdi bija pārliecināts, ka melodijas raksturu nosaka vārds un dzejas valoda, viņš arī centās atklāt mūzikā cilvēku jūtas, pārdzīvojumus, iekšējo pasauli. Klaudio Monteverdi
(1567 – 1643)
Mūzikas instrumenti
Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski izteiksmīgā un viegli pārnēsājamā vijole. Vivaldi bija slavens
vijoļvirtuozs un diriģents.
Francijā populārāka bija klavesīna mūzika, kas būtiski ietekmēja laicīgās mūzikas attīstību.
Savukārt Vācijā ērģeles piesaistīja izcilākos vācu mūzikas talantus, no kuriem visizcilākais bija Johans
Sebastians Bahs [Bach, 1685 - 1750].
Izcilākie baroka komponisti
Johans Sebastians Bahs
Georgs Fridrihs Hendelis
Antonio Vivaldi
Johans Sebastiāns Bahs (1685 – 1750)
•Diemžēl laikabiedri nespēja novērtēt Baha mākslu - viņiem tā šķita dīvaina un pārgudra, viņi nevēlējās saprast, ka komponists sacer nevis fonu lūgšanām un dziesmu pavadījumus, bet savā mākslā atspoguļo dziļas pārdomas par svarīgākajām dzīves norisēm. Baha dzīves laikā tika izdotas tikai dažas viņa kompozīcijas.
•J. S. Bahs strādāja gandrīz visos tolaik pazīstamajos žanros, izņemot operu. Viņš rakstīja mūziku ērģelēm, orķestrim, korim, klavierēm. Starp viņa kompozīcijām ir tādi izcili darbi kā "Jāņa pasija", "Mateja pasija", "Ziemassvētku oratorija", 300 garīgās un 24 laicīgās kantātes, 6 Branderburgas koncerti, 4 svītas orķestrim un daudzi citi skaņdarbi.
•Visu savu dzīvi J. S. Bahs ir komponējis ērģeļmūzikas darbus, jo ērģeles palīdzēja komponistam rast kontaktu ar plašāku auditoriju. Baha ērģeļkompozīcijas ir veidotas lielās, iespaidīgās līnijās, sasniedzot lielu patētiku un dramatismu, tāpat arī pacilātību un virtuozitāti.
Fonā - “Tokāta un fūga d minorā”
Georgs Fridrihs Hendelis
(1685 – 1759)
•Hendelis atšķirībā no J. S. Baha caurcaurēm ir laicīgas mūzikas mākslinieks, kas savus darbus komponējis ar ieceri teātrim un koncertestrādei.
•Viņa mūzikā apvienojās Opera seria varonība un galma baleta svinīgums, tautasdziesmu lirika un citas laicīgās mūzikas kultūras iezīmes.
•Būtiskākās Hendeļa daiļrades iezīmes vispilnīgāk guvušas izpausmi viņa monumentālajās oratorijās. Fonā - “Aleluja”
Antonio Vivaldi (Itālija)
1680 - 1741
•Vivaldi bija slavens vijoļvirtuozs un diriģents. XVIII gadsimta sākumā viņa slava bija aizskanējusi jau līdz Parīzei, Austrijai un Vācijai.
•A. Vivaldi plašajā daiļrades mantojumā (apmēram 40 operas, garīgi skaņdarbi, kantātes, vairāk nekā 20 simfonijas, virkne sonāšu u. c.) goda vietu ieņem komponista mīļākais žanrs koncerts.
Fonā – “Gadalaiki”
III.Rokoko stils mākslā
Rokoko mākslas vispārīgs Rokoko mākslas vispārīgs raksturojumsraksturojums
Spilgtākie māksliniekiSpilgtākie mākslinieki
Rokoko stils interjerāRokoko stils interjerā
Rokoko stils
RokokoRadās Francijā 18.gadsimta sākumā.
Izpaudās tēlotājmākslā, lietišķi dekoratīvajā mākslā, arhitektūrā, modē, interjera, mēbeļu, visdažādāko ikdienas priekšmetu dizainā.
Idilliskums, intimitāte, rotaļība, laicīgums, dekorativitāte, izsmalcinātība, asimetrija, liektu līniju un formu dinamika, krāsu
gaišums. Rokoko mākslinieki apdziedāja mūžīgu jaunību un skaistumu, baudu un bezrūpību. Ļoti iecienīti kļuva mitoloģiskie
tēli, austrumnieciski motīvi.
RašanāsRašanās
IzpausmeIzpausme
Vispārīgās iezīmesVispārīgās iezīmes
Glezniecībā atspoguļo alkas pēc izšķērdības, dīkdienības, baudām, tieksmi pēc elegances, ko pauda smalka, sarežģīta ornamentika. Stilam trūka dziļa idejiska satura un sabiedriskuma motīvu, tam
raksturīga formas izskaistināšana. Apzeltītajos rāmjos ievietotajās lielformāta gleznās bieži vien attēloti grezni tērpti kungi un dāmas
balles zālēs vai krāšņos parku nostūros.
Iezīmes glezniecībāIezīmes glezniecībā
Spilgtākie rokoko māksliniekiAntuāns Vato
Fransuā Bušē
Fragonārs
Galanto svētku gleznotājs
Antuāns Vato (1684-1721) • Māksliniekam bieži nācās gleznot
Parīzes augstākās sabiedrības izpriecas: dažādus teātra uzvedumus, koncertus un pantomīmas, kas notika brīvā dabā, parasti klusā parka nostūrī.
• Šo gleznojumu parastie sižeti: grezni tērptas jaunas daiļavas un jaunekļi mierīgi pastaigājas gleznainos parkos, izklaidējas galantās sarunās.
• Mākslinieks sāka gleznot savu iedomu vīzijas, kurās nebija ikdienas rūpju un raižu, tikai miermīlīgas, jautras izpriecas brīvā dabā, daiļas dāmas un galanti kungi, saulainas dienas bez neviena lietus mākonīša un tikai daba, putnu treļļi un laimīgi cilvēki
• Vato gleznoja gaišām, maigām, gandrīz caurspīdīgām krāsām, lieliski saskaņojot bāli sārtus, gaišzilus, zeltainus un zaļganus toņus.
Vato
Gleznā attēlota aina, kad grupa jaunu cilvēku atgriežas no svētceļojuma uz Kitēras salu, kur viņi ziedojuši mīlestības dievietei Afrodītei. Viņi visi vēl kavējas savu sapņu valstībā, kur valda jaunība, mīlestība un laime. Kompozīcijā atklātas dažādas mīlestības jūtu noskaņas, sākot ar kautru biklumu un beidzot ar kaisles kulmināciju, ko sasnieguši daži no mīlas apreibušie pārīši.
Vato. Izbraukums uz Citēras salu
VatoVato. Sabiedrība parkā
Vato. Žersēna veikala izkārtne.
Vato. Žils
Reizēm mākslinieks pievērsies tikai vienam varonim, likdams tam cauri grimam un raibajam
kostīmam sajust cilvēka skumjas, dvēseles vientulību,
nepiepildītos sapņus
Fransuā Bušē
(1703 - 1770) • Fransuā Bušē bija galma
mākslinieks, kurš mākslu un glezniecību uzskatīja par greznumlietu, dzīves rotājumu.
• Bušē darbu kolekcijā ir arī vairāki marķīzes Pompadūras portreti.
• Sākotnēji Bušē audekliem piemita vieglums, elegance, efektīga grācija un lieliska krāsu izjūta. Tomēr pakāpeniski, arī pilnībā pakļaujoties pasūtītāju vēlmēm, Bušē gleznas zaudēja jelkādu dabiskumu ("Venēras triumfs", "Venēras tualete”)
• Blīvās kompozīcijas ierāmēja ziedu vītnes, eņģeļu bari, drapērijas, dūjas, zeltīti trauki utt. Viņa gleznas kļuva par salona dekoru, kam kā spilgtam, krāsainam laukuma labi jāiederas interjerā.
Pompadūras portrets
Fransuā Bušē (1703 - 1770)
Bušē gleznoja sentimentālas pastorāles, idilliskas ainas ar
ganiņiem,
Bušē
“Venēras tualete”
Bušē radīja desmitiem Venēru, Diānu, amoru un citu iemīlējušos dievību.
Žans Onorē Fragonārs (1732-1806)
Šūpoles
Fragonārs aizrāvās ar rokoko un kļuva par spožu, asprātīgu žanrisko ainiņu meistaru, kurās rādīja vieglprātīgu, bezrūpīgu un dzīvespriecīgu pasauli.
Fragonārs
Satikšanās
Fragonārs
Slepenais skūpsts
Rokoko stils interjerā
Rokoko baznīcas interjerā Vācijā
,
Rokoko stilam raksturīgi gaiši, smalki un gaisīgi toņi, dekoratīva pārbagātība, izsmalcinātas, vijīgas formas
Izliektu, asimetrisku formu bagātīgs pielietojums. Galvenie motīvi - rokajs, ziedi un lapas
Rokoko arhitektūra
Ļoti svarīga rokoko interjera daļa bija spoguļi un gleznas, kas dažkārt tika iekļautas panelī virs durvīm.
Kopējais rokoko interjera efekts ir mirdzošs un dzīvīgs
Roko interjera detaļas