8 ◆ Bauskas dzīve ◆ kultūra ◆ 2018. gada 12. janvāris ◆ Piektdiena 2018. gada 12. janvāris ◆ Piektdiena ◆ kultūra ◆ Bauskas dzīve ◆ 9

aINa uŠČa

Bibliotēku tīkls Vecumnieku novadā atgādina simetriski sazarotu koku. Iestāžu ģeo-

grāfiskais izvietojums un pieeja-mība optimāla, vienīgais šķērslis ir dažu grantsceļu ārkārtīgi slik-tais stāvoklis. Tas īpaši jūtams maršrutā Bārbele–Valle–Taurkal-ne. Tomēr arī šajā jomā ir vēroja-mi uzlabojumi. Novada iedzīvo-tāji uz Skaistkalnes, Stelpes, Um-pārtes, Vecumnieku un Valles bibliotēku var nokļūt arī pa gludi asfaltētām brauktuvēm.

Pazīstami vārdi Daudzi Vecumnieku un kaimiņu novada iedzīvotāji pazīst vai vis-maz ir dzirdējuši par bibliotekāru radošāko četrotni – Brigitu Krau-zi Bārbelē, Sarmīti Šlikaiti Misā, Daigu Jakušku Skaistkalnē un In-gūnu Kļaviņu Vallē. Viņas aizrau-tīgi iesaistās ciemu kultūras, so-ciālajā dzīvē un īsteno kopienai svarīgas ieceres.

Skaistkalnes bibliotēkas vadī-tāja Daiga Jakuška pēc savas ini-ciatīvas vairākus gadus turpina sadarbību ar Lietuvas Biržu rajo-na Germanišķu ciema bibliotēku, skolu un Pučekalnes bibliotēku. Skaistkalnē un Lietuvā bibliote-kāres organizē kopīgus literārus pasākumus, izstādes, bibliotekārā darba pieredzes apmaiņu starp-tautiskajā metodiskajā dienā «Draudzības tilts pāri Mēmelei», kas notiek Skaistkalnē.

Ārpus publicitātes gluži ne-pelnīti ir palikusi Vecumnieku pagasta Beibežu bibliotēkas va-dītāja Gunta Spira. Viņas profe-sionalitāte un sava aroda misijas apziņa ir uzreiz pamanāma pat nejaušam ienācējam. Beibežu bibliotēkas lasītāju vidū ir daudz cilvēku, kuri iestādi apmeklē kopš 1970. gada, kad Gunta šeit sāka strādāt. Vismaz reizi mēne-sī viņa bibliotēkā rīko koncertu vai tematisku pēcpusdienu, kā arī organizē iedzīvotāju kopīgus braucienus uz Rīgas teātru izrā-dēm. Ik vasaru Beibežu bibliotē-kas lasītāji tiek aicināti ekskursi-jās pa Guntas izstrādātajiem maršrutiem Latvijā vai Lietuvā. Viens brauciens ir pensionāriem, bet otrs – lasīšanas veicināšanas programmas «Bērnu žūrija» da-lībniekiem un citiem bibliotēkas apmeklētājiem.

Beibežos nav ne veikala, ne pasta, ne kādas citas iestādes – ti-kai bibliotēka kā vienīgā kultūras un sociālo saikņu veidošanas vie-ta. Sairstot lauku apdzīvoto cen-tru infrastruktūrai, bibliotēku lo-ma kļūst nenovērtējama. Līdzīgi notiek arī Valles pagasta Taurkal-nē – mazā ciemā pie Jaunjelgavas novada robežas, kur vienīgā ie-stāde ir bibliotēka.

Arvien biežāk bibliotēka ir vienīgā iestāde ciemā lauku bibliotekāres ◆ labi izprot mērķus un uzdevumus

Pakalpojumu centrs Beidzamo piecu gadu laikā Taur-kalnes bibliotēkā, ko vada Brigita Čebotarova, ir notikušas gluži brīnumainas pārvērtības. Iestāde ir izremontēta un paplašināta, vienlaikus atjaunojot saietu zāli. Par ciematnieku dzīves kvalitātes uzlabošanu gādā Vecumnieku novada sociālais dienests. Biblio-tēkas ēkā atrodas duša, veļas maz-gātava, pēc grafika pieejami arī medicīniskie pakalpojumi. «Visi, kas izmanto jaunās iespējas, iet cauri bibliotēkai un, protams, te arī uzkavējas. Iedzīvotāju skaits Taurkalnē strauji samazinās, arī daudzi ilggadējie lasītāji jau aiz-gājuši mūžībā. Ciemā ir tikai des-mit bērnu, galvenokārt viņi mā-

cās Valles vidusskolā, mājās at-griežas vēlu vakarā. Bibliotēku viņi apmeklē vasarā, kad Taur-kalnē ierodas arī atpūtnieku ģi-menes un mazo lasītāju kļūst vairāk,» stāsta Brigita. Jaunajā zālē viņa taurkalniešiem organi-zē sarīkojumus. Visiecienītākā ir Ziemassvētku svinēšana biblio-tēkā, ko parasti apmeklē vairāk nekā 40 ciematnieku.

Mainās klientu sastāvs Umpārtes bibliotēka līdz 2016. ga-dam atradās brīvā režīma Vecum-nieku cietuma teritorijā, apkalpo-jot gan vietējos iedzīvotājus, gan ieslodzītos. Cietumu likvidēja, un bibliotēkas turpmākā darbība īsti nebija skaidra, taču 2017. gadā Dāviņu pagasta Bruknas biedrība «Kalna svētību kopiena» cietuma saimniecību, zemi un būves pār-ņēma ilgtermiņa nomā un Um-pārtē nodibināja sociālo centru.

Vispirms tika nolemts bibliotēku pārvietot uz daudzdzīvokļu nama jaunām telpām. Biedrības nolīgtie meistari vasarā izremontēja bijušo noliktavu un drīz vien bibliotēku pārvietoja.

Vadītāja Inese Dātava stāsta: «Mums tagad ir mājīgas, daudz gaišākas un lielākas telpas. Pie sienas eksponētas brīnišķīgas mākslinieka Andreja Pauliņa gleznas. Tās no Bruknas muižas atveda priesteris Andrejs Me-diņš. Pēc cietuma slēgšanas lasī-tāju skaits samazinājās, jo vairā-kums ieslodzīto bija Umpārtes bibliotēkas lietotāji. Taču uz-traukumam nav pamata, jo ir redzams, ka bibliotēka nelielā ciema un apkārtnes iedzīvotā-jiem ir ļoti vajadzīga. Pie mums ierodas lasītāji arī no Ķeguma novada Birzgales pagasta. Bib-liotēku sāk aktīvi apmeklēt jau-nā sociālā centra iedzīvotāji, arī

92 gadus vecā, joprojām zināt-kārā Vanda Pentjuša, kura ik nedēļu izlasa divus «Bauskas Dzīves» numurus un citus pre-ses izdevumus.»

Izglīto nākamos lasītājus Valles bibliotēka atrodas bērnu-dārza «Cielaviņa» ēkas korpusā. Arī Kurmenes bibliotēkai un vie-tējai pirmsskolas iestādei ir viens nams. Tas veicina abu iestāžu lie-lisku sadarbību, uzsver Kurme-nes bibliotēkas vadītāja Gita Ska-diņa. Viņa bibliotēkā bērniem rīko skaļās lasīšanas stundas un mākslas nodarbības, kurās mazie apmeklētāji cenšas atainot iemī-ļotu grāmatu saturu. Kurmenes un Valles pirmsskolas bērniem bibliotekāres uz lielā ekrāna rāda arī animācijas filmas, piedāvā dažādas attīstošas spēles, rīko zī-mējumu un bilžu grāmatu izstā-des. Kurmenes bibliotēkas bērnu

nodarbību telpas iekārtošanā pie-dalījusies vietējā māksliniece An-na Grundmane. Viņa uzdāvināja apgleznotu tekstiliju.

Ar vietējo skolu audzēkņiem mērķtiecīgi sadarbojas arī Misas bibliotēkas vadītāja Sarmīte Šli-kaite, Stelpes bibliotēkas vadītāja Rita Matuševa, Skaistkalnes bib-liotekāres Daiga Jakuška un Inga Pavlovska, Vecumnieku bibliote-kāres Mārīte Boša un Baiba Škrja-ba.

Pētījumi un publikācijas Bārbeles bibliotēkas vadītāja Bri-gita Krauze visu brīvo laiku velta pētniecībai. Materiālus par Bār-beles pagasta vēsturi un ievēroja-mām personībām viņa meklē ar-hīvos, J. Misiņa bibliotēkā un spe-cializētajās digitālajās vietnēs. Brigitas pētījumu materiāli ir ie-kļauti vairāku autoru monogrāfi-jās, viņa ir sniegusi informatīvu atbalstu arī televīzijas sižetu vei-dotājiem.

Bibliotekāre skaidro: «Šogad

piedalos projektā «Dvēseļu pute-nis». Nosūtīju pētījumu par bār-beliešiem, kuri piedalījušies brī-vības cīņās, sākot no Pirmā pa-saules kara līdz Otrajai atmodai. Latvijas Zinātņu akadēmijā 24. jan-vārī notiks vides aizsardzības darbinieka Gunta Eniņa jaunās grāmatas «Koki mājas nepamet» atvēršana, kurā autors ir apkopo-jis stāstus par Latvijas dižkokiem un senču svētajiem kokiem. Grā-matā ir izmantoti arī mani mate-riāli par Bārbeles dižkokiem. Pa-gājušajā gadā organizēju dižliepas atbrīvošanas talku Bārbeles pa-gasta «Kauķos» – brīvības cīnītāja Jura Ziemeļa dzimtajās mājās. Talkā piedalījās bārbelieši, bauš-ķenieki, dižkoku eksperts Guntis Eniņš.»

Pērn izdotajā grāmatā «Piemi-ņas vietu ceļvedis Rīgā un apkār-tnē» ir iekļauta Brigitas Krauzes publikācija par novadnieku Juri Ziemeli. Pēc Bārbeles bibliotēkas iniciatīvas 2017. gadā jau trešo gadu notika «Bārbeles dienas»,

kuru galvenais notikums ir diž-audzes veidošana ciema centrā. Stādāmie kociņi tiek vesti no Bārbeles nozīmīgākajām kul-tūrvēsturiskajām vietām.

Šaurībā un puskrēslā Neapskaužamā situācijā atrodas novada lielākā – Vecumnieku bibliotēka, kuras grāmatu krā-jums un lasītāju skaits jau sen ir pārsniedzis «apdzīvojamās platī-bas» iespējas. Istabiņas šauras kā kabatas, plaukti līdz griestiem pilni ar grāmatām. Bez kāpnēm pie grāmatām vispār nav iespē-jams piekļūt, kur nu vēl bibliotē-kā rīkot izstādes un tematiskus saietus! Par laimi, blakus atrodas Vecumnieku tautas nams, kura mazo zāli reizēm var izmantot

bibliotēkas sarīkojumiem, bet tā nav izeja.

Cits pie cita saspiedušies arī in-terneta lietotāji. Pat nevar būt ru-na, ka apmeklētāji bibliotēkā va-rētu uzkavēties, lasot žurnālus vai grāmatas.

Salīdzinot ar novada pārējām bibliotēkām, Vecumniekos ir visnepiemērotākie bibliotekāru darba apstākļi un ļoti ierobežo-tas iespējas apmeklētājiem, lai gan grāmatu krājums ir iespai-dīgs un finansējums no pašvaldī-bas jaunu izdevumu iegādei – vi-sai dāsns. ◆

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

kādus bibliotēku pakalpojumus izmantojat?

BaiBa MargēvIČa, taurkalnes iedzīvotāja: – gandrīz katru dienu bibliotēkā darbojos ar datoru, pārlūkoju

darba piedāvājumus un meklēju informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē. diemžēl darbu vēl nav izdevies atrast. Man ir pārdevējas kvalifikācija. Bieži lasu grāmatas un žurnālus. arī mana mamma ir cītīga taurkalnes bibliotēkas apmeklētāja.

gINa vIeglIņa-vallIete, rakstniece: – valles bibliotē-kā jau daudzus gadus izmantoju it visus pakalpo-jumus – datoru,

internetu, apmeklēju tematiskos pasākumus, izstādes, kā arī lasu ļoti daudz grāmatu – īpaši mūsdie-nu latviešu autoru darbus, vienlai-kus mācoties no tādām stila meistarēm kā nora ikstena. neuztraucos, kad mājās sabojājas dators, jo zinu – grāmatas varēšu rakstīt bibliotēkā. Pašlaik turpinu savu jauno romānu «nameja meita». sižets vēsta par 13. – 14. gadsimta notikumiem Livonijā.

vladIMIrs devjatņIkovs, vecumnieku iedzīvotājs: – vecumnieku bibliotēkā, ko sāku apmeklēt nesen, darbojos ar

datoru. te ir daudz mierīgāk nekā mājās. esmu nolēmis atsākt grāma-tu lasīšanu, ar ko savulaik aizrāvos. Ziemas Olimpisko spēļu dienas pavadīšu mājās pie televizora, esmu aizrautīgs sporta cienītājs. tikko Olimpiāde beigsies, atkal došos uz bibliotēku un tad izvēlēšos sev lasāmvielu ziemas vakariem.

MaIga PrIedīte, kurzemniece: – Mana pastāvīgā dzīvesvieta ir talsu novada stendē, bet jau sešus gadus

vecumniekos uzraugu mazbērnus. Ceļu uz vietējo bibliotēku atradu nekavējoties, jo grāmatas ir mana lielā kaislība. Šķiet, esmu izlasījusi stendes, Laidzes un talsu bibliotē-kas visu krājumu. Pašlaik manā interešu lokā ir dzimtas ciltskoka pētījumi. vecumnieku bibliotēkā visbiežāk izmantoju vietni radu-raksti.lv un elektronisko datubāzi news.lv, kas ir pieejama tikai bibliotēkās un kurā ir apkopota pēc 1945. gada izdotā Latvijas periodika. Ņemu grāmatas lasīšanai mājās – galvenokārt novadpētniecības literatūru un vēsturiskos romānus.

jautā

Bibliotēkas atbalstītāja – Meierovica kundzeValles bibliotēkas atbalstītāja jau daudzus gadus ir sabiedriskā darbiniece Ingrīda Meiero-vica – politiķa Gunāra Meierovica atraitne. Valles pagasts ir Ingrīdas senču dzimtā vieta. Viņa vairākas reizes gadā apmeklē kapsētu un svētku dievkalpojumus Valles luterāņu baznīcā un vienmēr atrod laiku, lai iegrieztos bibliotēkā. Savulaik Ingrīda Meierovica pati uzmeklēja

Valles bibliotēkas vadītāju Ingūnu Kļaviņu un piedāvāja palīdzību. Tas notika laikā, kad jaunu grāmatu un preses izdevumu iegādei katastro-fāli trūka naudas. Sadarbība joprojām turpinās. Katru gadu labvēle dāvina bibliotēkai jaunas, vērtīgas grāmatas un žurnāla «Mājas Viesis» abonementu.

vecuMNIeku BIBlIotēkā gluži kā grāmatu noliktavā grāmatu plaukti sniedzas līdz griestiem. FOtO – ivars BOgdanOvs

INgūNas kļavIņas (no labās) vadītaja Valles bibliotēkā lasītāji allaž jūtas gaidīti. Iestādē valda mājīga, nomierinoša gaisotne.INese dātava, Umpārtes biblio-

tēkas vadītāja.

gIta skadIņa, Kurmenes biblio-tēkas vadītāja.

BrIgIta ČeBotarova, Taurkal-nes bibliotēkas vadītāja.

BrIgIta krauze, Bārbeles bibliotēkas vadītāja.

BeIBežu bibliotēkas vadītājai Guntai Spirai (no labās) par lasītāju trūkumu nekad nav bijis jāsūdzas.

vecumnieku novada bibliotēkas

avOts: BiBLiOtēku vadītāju sniegtā inFOrMāCija.

Reģistrētie lasītāji

2017. gadā

Iedzīvotāju

skaits

Jaunu grāmatu un periodikas

pasūtināšanai no Vecumnieku

novada budžeta 2017. gadā piešķirti

Vecumnieku bibliotēka 1050 4500 6200 eiro

Skaistkalnes bibliotēka 464 1103 2134 eiro

Misas bibliotēka 339 650 3490 eiro

Valles bibliotēka 301 800 2305 eiro

Stelpes bibliotēka 230 800 2100 eiro

Kurmenes bibliotēka 203 641 1980 eiro

Bārbeles bibliotēka 185 800 2000 eiro

Beibežu bibliotēka 176 apm. 200 2900 eiro

Umpārtes bibliotēka 135 apm. 150 2000 eiro

Taurkalnes bibliotēka 105 apm. 150 1236 eiro