~------~------------------------------------------Un talak - zinasanuSvetku prieks~ .. krasanaS!3kums l.Ipp.

Tom pec pusdienam sakas noniQa, U.Ozols, J.Austrums pr.ezenpietnas nodarbibas paraleli divas

teja savus darbus piasa klasta un - Balta un Ugo zales. Interesen

daudzveidIba, aizpildot pravo zali ar tiem nacas izveleties, kurp dotiesgleznam gar visam sienam, ar smalun ko uzzinat: par pensiju nodrokiem koka un keramikas izstradasinajumu vai izglHlbas iespejam,jumiem. informaciju tehnologijam vai sa

No klasikas Iidz modernismam yam cilvektiesibam, socialo jauta

un kicam - apbrinojama izteiksmlba jumu risinasanu dazadas valstlsparsteidza daudzi darbi: ziedi, klusas vai religijas nozimi nedzirdigo dzIdabas, ainavas, vIzijas, fantazijas ve utI. (/espeju robeias "KS"krasas un materiala. lei bija apzi

naties, ka sis skaistums vienkopus te pavid tikai uz bridi un to neredzes daudzi, kas sajas dienas neiegriezisies izstazu zale. No rajoniesiem izskaneja doma, ka vajag rikot makslas darbu celojoso izstadi.

Bez tam - vel viens parsteigums: pirmoreiz vareja verot nedzirdiga 19.9s. 20. - 30. gadu telnieka Vila Treija darbu klastu - Valda Kraukla fotografijas iemOzinatos piemineklus dazadas Latvijas pi 1setas, ka arl vi~a skulptoras no Valsts Makslas muzeja krajumiem.

Gramatas svetki Ta naca leni un grOti, vismaz paris ga

dus. Vispirms izaukleta "krustteva» Arnolda Pavlina domas. Tad versta realitate finansu meklejumos, projektu lappuses. Pec tam autora apzinasana - kurs spetu sadu darbu paveikt? Un tad sakas darbs: materialu vaksana, faktu atlase, notikumu, pasakumu precizesana, visbeidzot - tekstu radrsanas process. Tad iespiesana tipografija un tiesi uz atversanu atvesti gramatu sai~i, vel smarzojosi "pec krasas» ...

Un, 10k, gramatas "Nedzirdigo kultoras 1920 - 2005» autors Ivars Kalnins jauns puisis, nedzirdigo sabiedribas p~r: stavis, so darbu paveica un, sa~emot apsveikumus, teica paldies visiem, kas iedvesmoja, drosinaja, gadaja, palldzeja: LNS vestures zinatajiem: A.Pavlinam, A.Smonam, R.Rizikai, "KS» laudim projektu menedzerei A.Valdmanei u.c. '

Sviniga notikuma klat bija ari vairaki gramatas varo~i: dzejnieks Z.Ungurs lasIja savus aforismus; ka jau minets, makslinieki prezenteja savus darbus, bet I.Linina izjusti izpiidija zImju valoda Rietek!a dzej'u.

Pirmas dienas apmekletaji vel ilgi uzkavejas Baltaja zale domas un sarunas kopa ar seit esoso skaistumu.

Otra diena - sviniga atklasana

Sis notikums risinajas Lielaja zale. Sviniga foruma atklasana piedalljas augsti viesi. MOsu savienibu ar savu ierasanos pagodinaja Pasaules 'nedzirdigo federacijas prezidents M.Jokinens, Eiropas Nedzir

dIgo organlzaclJas eksprezidents K.Sondergards, Baltijas republiku nedzirdigo organizaciju vadHaji P.Gasjunas (Lietuva), V. Parnla (Igaunija), Nideriandes vestniecibas, LR Saeimas, valdIbas, Rigas Domes U.C. institOciju parstavji.

Atmi~a palikusi sirsnigie vardi, kurus LNS velHja SabiedrTbas integracijas fonda vadHajs S.Bukingolts: Mums javeido tada attieksme pret katru, pret jebkuru ci/veku Latvija, /ai vilJs sajustu, cik svarigi vilJs ir savai va/stij. Nedzirdigo savieniba pratusi sevi apliecinat ar sadu attieksmi pret nedzirdigiem ci/vekiem. Bet RD LabklajIbas departamenta direktors V.Nagobads atzImeja nedzirdigo sabiedribas pieticTbu savas prasibas un lielo nesavHgo darbu, ko pratusi paveikt LNS.

Uz balta ekrana piiniga klusuma siideja LNS vestures kadri: darbi, notikumi lauzu sejas... ArT to, kuru vairs nay starp'dzlvajiem. Savi/Qojosus brizus zale pardzlvoja adventistu kora LR himnas un dziesmu izpildIjuma laika, ka ari tad, kad zale iespurdza berni ar krasainiem baloniem rokas.

Atzinibu LNS veikumam un razena darba velejumus foruma norisei izteica labklajIbas ministre Dagnija Sta~e, LR Saeimas deputate J.Stalidzane, PNF un Eiropas NS prezidenti un daudzi citi.

Preses konforence Augstie viesi pec tam devas uz Balto

zali, gatavi atbildet uz zurnalistu jautajumiem. Preses parstavji velejas uzzinat klatesoso prezidentu vertejumu LNS darbibai un perspekHvam pasaules un Eiropas konteksta; dzirdet LabklajIbas ministrijas un Sabiedribas integracijas fonda viedokli par LNS projekta "Runajosas rokas» norises gaitu, gaidamiem rezultatiem utI.

turpmak publices ekspertu materia/u parskatus.)

Daudziem foruma apmekletajiem bija grOti izdarlt izveli - gribejas uzzinat par visu. Tapec izskaneja ierosinajums turpmakvnerikot vieniaicigi vairakas lekcijas.

"Sada izdeviba jau nay biezi, ka var apmeklet nedzirdigo profesoru un ieverojamu organizaciju vadltaju lekcijas,» teica Anita S., "tapec tas jaizmanto maksimali. Esmu te no rita Irdz vakaram... »

Visdzlvako interesi imlislja PNF prezidenta M.Jokinena uzstasanas par nedzirdigo sabiedribas attistlbu nakotne - ka modernas tehnologijas, cilveka prata sasniegumi ietekmes nedzirdigo dzIvi. lespejams, nedzirdiba pazudIs, vien ievietojot kada smadze~u kroka mazu "cipsni»? Tas ta, pa puspajokam ...

Par verHgu, atzi~am bagatu klausltaji atzina ari norvegu nedzirdiga profesora uzstasanas temu "Nedzirdiba mana dzlve... ». KlausHajiem patika arl mOsu pasu ekspertes Ineses Immures dzIva maniere vadHa nodarbiba par divvalodibu nedzirdigo bernu apmacTbas u.c. Tiesa, dazu runataju temas bija arl grOtak saprotamas.

Un ta_ spraiga darba atri aizriteja SIS dienas. Arzemju viesi brivaja laika un vakaros tika priecinati ar dazadam kultoras aktivitatem, arl pasmaju !audis pulcinaja kultOras centrs "RHausma» (skat. rakstu 3.1pp.).

Tad klat bija svetki LNS !audis svineja savas organizacijas

-.

"--.........;,___---:===-__________ savas majas. +

--------~------------------------------------------~

85 gadu jubileju. Ar plasu, krasnu koncertu Lielaja zale un nosleguma vakaru visgreznakaja Latviesu biedribas nama telpa -Zelta zale. Bija skaisti klati galdi, svecu gaisma, silti velejumi, davanas visiem vakara apmeklelajiem. Savukarl no viniem savai LNS - arT ziedi , veltes un sir~nigi vardi no sirds.

Tie bija svetki, kas godam nopelnTti sOra darba, ci~a par izdzivosanu, ne tikai pastavot, bet augsupejot no gada gada. So mOsu dzTvotspeju, makslu nolureties godam, var teikt, pasaules limeni, suminaja klatesosie arzemju viesi. Vi~i bija sajOsma par leicamo organizalorisko darbu, railo foruma norisi un bagato saluru visam Lalvija pavadTtam dienam. II ipasi par plaso, krasaino koncerluzvedumu, mOsu lauzu disciplinetibu, dz/vo inleresi un alsaucibu. Neapsaubami, ka sis slarplauliskais forums atslas dziJu iespaidu uz LNS lalako gailu pasaule. Par mums zinas, par mums alceresies un · Ie velesies

algriezties...

Ilze Kopmane teksts un

V.Krauk!a foto.

---PaieIciba-~'-" .. . Pateicamies visiem, kuri piedalijas LNS foruma organizesanas un norises darbos - pasdarb- I niekiem, lektoriem, Rigas Latviesu biedribas nama un LNS

! darbiniekiem. ' Kopigi padarItais darbs snie; dzis gandarijumu mums paIsiem un, mes ceram, prieku vi- . siem foruma apmekletajiem.

LNS prezidents Arnolds Pavlins,

LNS viceprezidente Maruta Piterniece .

Iszinas )C. , . '-------~--=..;:=...-----Proiekts

J «-Rullajasas

(ok...as»

LNS forums bija viens no projekta (cRunajosas rokas» centralajiem pasakumiem, tacu nebat ne ta noslegums. Vel japaveic noztmtgi kopsavilkuma pasakumi. To vida; darbs tematiskas dar

. ba grupas, kuras izveidotas foruma laika; ka art LNS kongress.

Temaliskas darba grupas izslradas un iesniegs kongresam priekslikumus LNS perspekllvas darb/bas ievirzei lurpmakajos gados sados virzienos: LNS organizatoriska nostiprinasana, Sociala rehabilitacija, Inlegracija, Komunikaciju lehnologijas, ES fondu piesaisle, Likumdosanas iniciativas, Nodarbinatiba.

Darba grupas iesaistiti brTvpratigie no visiem Latvijas regioniem . Kongress notiks 23. jOlija Rezekne.

Vasaru aicina ar dzivesprie/(u L.Golubeva

11. maija Liepaja Latviesu biedrtbas nama lielaja zale notika cilveku ar tpasam vajadztbam koncerts "Nac nakdama, vasarit;la/»

Mirkli pirms ta foaje bija jOtams gan salraukums, gan dzivesprieks. Slarp parejiem ari nedzirdTgie dejolaji, deju solus alkarlodami. Nedzirdigo kluba vadTtaja Gundega Pa~ko ik pa bridim uzmundrinaja savejos, lai uzslasanas brTdi domas bOlu gaisas un solis rails . ViQa loti veletos, lai grupa bOlu vairak jauno cilveku, lad programmu varelu veidot vel inleresanlaku.

DzirdTgie cilveki brTnTjas, ka gan nedzirdigie spej tik saskanTgi dejol, nedzirdot mOziku, un slaveja, ka vi~i ir lieli malaci. Socialais dienesls bija sagadajis dejotajiem

Raugoties uz vecako paaudzi vareja apjaust: cilveki ir gandarTli, ka LNS atcerejas par vi~iem. LNS viceprezidenle Marula Piterniece bija sarOpejusi sT vakara mielastu. Bija verojams, ka vecakie nedzirdigie laudis KC «RTtausma» joprojam jOtas labi, ka

skaistus terpus. G.Pa~ko atzTmeja, ka katrs koncerts sagada lielu gandarTjumu un prieku. Lai ari deju kopas dalTbnieki nedzird ar ausim, vi~i ska~as izjOt ar visu ~ermeni - ka vibracijas un dejo ta, ka nezinatajs no ~~~~~ pat nenojaus par vi~u problemam ar

Mes esam lepni, ka vieteja Uepajas avize pirma lappuse paradijas lielS, krasains musu dejotaju foto. Man sirdi prieks par to, teic Gundega.

Lai turpmak deju kopai vel raitaki soli uz daudzam skatuvem. '

akaresana «Mums sodien~... 85 gadi>.) Ivars Kalnins

Piektdien, 20. maija, pec foruma RIgas Latviesu biedrtbas nama kulWras centrs «Rnausma» rtkoja atmir;1U vakaru nedzirdtgiem laikabiedriem: LNS Goda biedriem, kadreizejiem aktTvistiem un ari tiem, kas paslaik darbojas nedzirdtgo kulWras dzlve.

Visus sanakusos uzrunaja LNS prezidents A. Pavlins ar vardiem: mes esam izgajusi cauri daiadiem laikiem, tomer vienmer bijam kopa, augam, darbojamies, cinijamies un ik pa laikam nacam kopa... Uz klusuma brrdi visi celas kajas, pieminot cilvekus, kuru vairs nay starp dzTvajiem, godinot vi~u ieguldijumu nedzirdTgo organizacija.

Saja vakara daudzi klatesosie skaudri atskarla, ka gadi tik tiesam atri aizskrejusi. Uz ekrana vareja verot isus vesturiskus kinokadrus, kas alainoja nedzirdigo darba un alpOtas brizus. No redzela vareja spriest, kada bija viQu jaunTba, kas mainijies vairaku desmilu gadu laika.

Par savu ITdzdalibu nedzirdTgo kultoras attistiba vestures gaila ikvienam bija iespeja atcereties, ielOkojolies likko izdotaja I.Kalni~a sarakstitaja gramata "Nedzirdigo kultOra 1920 - 2005 ».

~-----------------------------------------------------alkohols un cigaretes, ar

( Skolu dzlve ) skoleniem runaja parsta"------- ve no policijas ZeltTte Lo"-I~ eliaIIIMe. " ~ .;;i ' ~, , p, as·8'U,/e-....·

Ir aizvi/'lojis sis macJbu gads. Rigas NedzirdJgo bernu internatpamatskola tas bijis zinasanam un daiadiem notikumiem pi/dJts.

Palidz atrast vietu dzive ... Aktlvi visa bijusi mOsu skolas divpad

smitie a, b un c klasu jauniesi, kuri iegOtas zinasanas nu jau it vares izmantot sava talakaja dzrves kapiena. Arr citu klasu skoleni ir daudz uzzinajusi, tikusies ar interesantiem cilvekiem, kuri skola nakusi, lai dalHos ar skoleniem un palldzetu vi~iem izprast aiz skolas sienam notiekoso. Ar mer~i palldzet audzek~iem atrast savu vietu dzrve, veidot attiecrbas ar citiem cilvekiem, bot atbildrgiem par savu ricibu . Tacu, lai srs savstarpeji bagatinosas satiksanas bOtu, par to rOpi tur skolas metodiska komisija un administracija. Ir brrnis~rgi, ka vecako klasu pecpusdienas skolotaju metodiska komisija ka ce!amaizi absolventiem saja macTbu gada IIdzi devusi daudz dazadu jauku atmi~u ziedu.

Daiadi interesanli pasakumi Floristikas makslas pasaule Mi~e!diena

audzek~us un pedagogus ieveda un aicinaja darboties f10risti Inga un Druvis Cirrsi. Dzejas dienas mOsu skola ciema naca Aleksandra taka muzeja vadHaja Andra Konste . J.Rai~a 8. vakarskolas audzek~i zTmju valoda runaja dzeju. Maizei veltnajos svetkos visi atzina 51 garduma verHbu, bet Lacplesa diena pec izzinosas pecpusdienas skola skoleni kopa ar parejiem !audrm Daugavmala iededza svecHes, tautas vesturi pie minot.

Par to, cik tragiski dzTvi var izmainH

ze un pasaku majas, "Undrne" parstave Liene KrOmi~a . Vi~as skoleniem stasHja par vietam un lietam bez alkohola un narkotikam. Ziemassvetki naca ar pasu veidotu gramati~u pardomam. Un tad bija klat macrbu gada otra puse ar skolas 165. dzimsanas dienu, kura svetku tortei svecHes pa

IIdzeja nopOst bijusr skolotaja Vladislava

Klegere, LNS vadHajs A.Pavlins, rakstnie

ce Nora Ikstena, Danijas Kultoras institota

vestnieks M.Langes kungs un citi.

Ka izveleties profesiju, ka atrast darbu ...

Lai skoleniem bOtu drosaka nakamas profesijas izvele, ar vi~iem pardomas daIIjas Valsts agentoras Karjeras izveles centra parstave. Cik vertrga un brlnis~rga ir katra cilveka dzrvrba, par to jauniesus uz pardomam un diskusijam aicinaja kustrbas "Par dzTvrbu" aktrviste psihologe Diana Sta~ko. Genocrda upuru piemi~ai ar ciemakukuli dokumentalo filmu "Sveiciens no Sibrrijas" skola 23. marta ar skoleniem runaja kinorezisore Dzintra Geka. Skoleniem bija iespeja an parkapt mOsu valsts senakas augstskolas - Latvijas Universitates slieksni, ciemojotiesaugstskolas vestures muzeja, un arr apskatlt Rlgu no universitates jumta.

Ka atrast darbu un vai var uzticeties dazadam firmam, kas piedava darbu arzemes, un kas ir cllveku tirdznieciba, skoleniem bija iespejams uzzinat no starptautiskas migracijas organizacijas parstayes stastrjuma. Savukart 8. IIdz 12. klasu metodiskas komisijas parstavji devas ciemos uz Bauskas rajona Bruknas muizu, kura darbojas Kalna sveHbu kopiena, lai

iepazHos ar garTgas dzives aspektiem un to, ka iespejams palldzet atkarrbas nonakusiem jauniesiem.

Liels paldies pedagogiem Metoqiskas komisijas vadftaja Inguna

Poga teic lielu paldies komisijas pedagogiem ZigrTdai Zagurilo, Marai Dambergai, ElvTrai Jascenokai, Oksanai Klints, Jutai Ozolai, Voldemaram Vezenkovam, Birutai Lecinskai, Ugai Berzi~ai, Velgai Lielnorai, Sandrai Jaranei, Olgai Volontei, Aijai Zelti~ai, IIzei Federei, Lilitai Mir~ei , Guntai Beitnerei, Dzintrai Storei, IngOnai Kramai. Pateicrba par sadarbrbu skolas bibliotekarei Gaidai Sinatei. Sirsnrgs paldies par sadarbrbu Brigitai Porietei, direktora vietniecei audzinasanas darba, direktora vietniekam Dzintaram Stepanam un skolas direktorei Vijai Kani~ai.

Darbs skola ir velHts skoleniem, jo pedagogs ir vi~u blakusgajejs, audzinatajs un atbalsts. Esiet laimrgi, mOsu absolventi! Lai jums sis skolotaju dotais ce!amaizes kukulis ir vajadzTgs un specinoss lielaja dzrves ce!a!

Ar padomu un palidzTbu metodiskas komisijas. darba piedalijies arT skolas sociala pedagoge Mara Sadovska.

Attela: Latgales priekspilsetas skolenu pasdarinato terpu modes skate vienas no labakajam bija RNBI meitenes.

Valmieras skola Parsla Bebre

Cinasmazie Valmieras rajona sakumskolu sacen

sJbas vieglatliWka maija pirmajas dienas notika tiesi musu skola. PiedalJjas sesas skolas. Brengu/u, Ramatas, Se/u, Vi/pulkas, Zilakalna un mes pasi. Kopvertejuma uzvareja Valmieras skolas izlase.

MOsu komanda starteja Maksims Mitkins, Kristaps Krasti~s, Elvis Kristapsons, KrisHne Jermolovica, Inta Hartmane, Mara

KursHe, Elmars Lacis, Sandis ~ikurs, Marti~s Cepulis, KrisHne Magone, Elvita Dri~e . un Elvira Jonusauska. Visi malaci!

Pa'lasara kross Soreiz turpat pie skolas Valmieras ber

ni skreja pavasara krosu. Labakie skrejeji: 1. klase Elvita Dri~e un Marti~s Cepulis; 2. - 3. klase KrisHne Magone un Maksims Mitkins; 4. - 5. klase Amanda Hildebrante un Janis Beitiks; 6. - 8. klase Ira Jermolovica un ArtOrs Beitiks; 9. - 11. klase Vita Kristoforova un Kaspars Gruntmanis.

. Distancu garums atkarrba no vecuma grupam bija 300 - 500 - 1600m.

Ginesa rekordi kartupetu mesana

Valmieras skola notika sava Ginesa rekordu pecpusdiena. Tos berni izcrnTja skolotaju Lijas Abeles un Larisas Zakrevskas vadrba. Sacensrbas piedalTjas katrs klases berns sava disciplTna. Verteja labakos, no ta beigas izveidojas vertejums par labako klasi.

Berni meta kartupe!us groza, zimeja ar aizvertam (aizsietam) acrm cilveci~u, vera pogas diega, dribleja basketbola bumbu, leca ar lecamaukliQu ut!. Berniem sis pasakums loti patika. +

-----------------------------------------------------------~

Tavas ties/bas U8 ··norden Ziemelu Ministru padomes iespejas stradatI birojs Latvija , '----~~-----' Specialais pielikums Nr. 4

Naaarbina;tibas vaJsts agenttJras

tiliaJes Skat. sakumu pielikuma Nr. 3

Lubana Kalpaka iela 12, talr. 4894867

Varaklanos Rlgas'iela 13, talr. 4866361

Ogre BrTvTbas iela 33a, talr. 5046340 Preilos Rai~a bulvaris 19, talr.5324315 Uvanos RTgas iela 77, talr. 5343723

Rezekne 18.novembra iela35, talr.4622664 Malta Skolas iela 24, talr. 4641007 Vilanos Uepu iela 1, talr. 4662149 Rigas rajona Daugavpils iela 31, RTga, talr. 7229407

Olaine Zemgales iela 33, talr. 7146044 SalaspiIT Skolas iela 7, talr. 7946666

Sigulda Gales iela 27, talr. 7973572

SaidO Avotu iela 12, talr. 3881580 Talsos Kr.Valdemara iela 2a, talr.,3221583 Tukuma Talsu iela4, talr.3125227

Kandava Jelgavas iela 4a, talr. 3122002 Valka Rai~a iela 16, talr. 4723007 Smiltene Pils iela 6, talr. 4772656 Valmiera Meza iela 7, talr. 4224241

ROjiena Rai~a iela 3,talr. 4263500 VentspiIT Andreja iela 7, talr. 3626559

Saja pi"elikuma pub/icejam materia/u, kas saIJemts no ZvJedrijas Nedzitdigo l savienibas - si projekta partneriem. raja par situaciju zviedru nedzirdigo ! nodarbinatiba, par grOtibam un prob/emam, ar kuram saskaras Zviedrijas nedzirdigie i cilv8ki, kuri 'Ie/as strat!af. ! Starp citu, LNS (oruma pai so temu runaja arl vaira/fi pieaicinatie eksperti no ! arzemem; Foruma apmek/etaji vareja uzzinat par situaciju darba tirgO Vacija, Lietuva, ! /gaqnija. MQteria/i pat/aban tiek tU/koti /aMesu va/oda. Ar tiem iepazistinasimari ! «KS» /asitajus!

Art" Zviedfija:nedzirdlgajiem' griltibas dafba tirgil Brigita Lefstadiusa Lenarts Tjernstroms

Ka patiesiba darba tirgus funkcione prieks nedzirdigajiem?

Slikti, saka daudzi nedzirdTgie, kuri sodien eTnas, lai nodrosinatu stabilu stavokli mOzam smaga darba tirgO (pat prieks dzirdTgajiem).

Agrak daudzi nedzirdTgie stradaja tradieionali par galdniekiem, kurpniekiem, suvejam/drebniekiem utt..

Velak daudzi dabOja darbu rOpnieeTba: Volvo, Saab un eitas fabrikas, kur dzirdes trOkumam nav tik liela nozTme, - rOpniecibai galvenokart vajag «rokas un kajas». Bet ar laiku arT seit notika izmai~as, jo arvien augstakas k!Ost prasTbas pee labas izglTtTbas praktiski visas jomas.

MOzam augosas prasTbas pee izglTtTbas un komunikatTvam spejam padara situaeiju grotaku it Tpasi personam ar dzirdes traucejumiem, kam vispareja konkurenee jaeTnas ar apkartejas sabiedrTbas ignoranei un uz~emeju aizspriedumiem, un biezi arT ar pasu motivacijas un pasapzi~as trOkumu.

Bezdarba ITmenis Zviedrija ir vispar ap 5, 1 %, bet starp nedzirdTgajiem 3 - 4 reizes augstaks. GrOti nosaukt preeTzu skaitli, jo neviens drosi nezina, eik nedzirdTgo iesaistas darba tirgO ..

Informacija jamekle pasiem Lai nedzirdTgajiem atvieglotu pieeju

darba tirgum, Zviedrija valsts algo darba konsultantus nedzirdTgajiem nodarbinatTbas iestades. Intervijas ar gados veeakiem nedzirdTgajiem biezi dzirdami sirsnTgi stas

tTjumi par to, cik daudz vi~iem nozTmejusi darba konsultantu palTdzTba katra individuala situaeija. Darba konsultanti daudz pOlas - sniedz atbalstu un mierinajumu, nokarto izglTtosanu un kontaktus ar uz~e mejiem, pavada nedzirdTgos stradajosos, kad tas nepieeiesams, uz~emas rOpes par visu, kas saistlba ar darbiekartosanu.

Sodien prasTbas k!Ost augstakas un augstakas, skaidro Guna Vennerholma, nedzirdTgo darba konsultante Erebro.

Darba ~emejam jabOt spejTgam veikt dazadus uzdevumus, jabOt arvien vairak izglTtotam. Tagad biezi pasam jaatrod informacija, ko agrak sniedza konsultants.

Tapee eilvekiem ir grOtak dabOt darbu. To var attieeinat ne tikai uz nedzirdTgajiem, bet uz ikvienu, kuram vajadzTgs klusums un ne parak spraigs ritms, ka arT jatiek gala ar teoretiskiem uzdevumiem.

No vienas puses, Zviedrija tiek beigts arvien vairak un vairak rOpniecisko aktivitasu, kuras pasvaldTbam nav ekonomiski izdevTgas. Tas arT padara situaciju grOtaku, ar kuru daudzi sodien saskaras.

No otras puses, ir pieaudzis nedzirdTgo skaits, kuri uzdrTkstas studet augstakajas maeTbu iestades, kas krietni palielina vi~u iespejas darba tirgO.

Erebro - lielaka nedzirdigo pilsetil,a Zviedrija

Lai gotu prieksstatu par situaciju, zviedru nedzirdTgo avTze veica aptauju darba konsultantu vidO. No 11 konsultantiem atbildeja tikai divi. Un te secinajumi!

Valsts nedzirdTgo un vajdzirdTgo vidus..

uu~---------------------------------------------------( Es stradaju )

'(Esfflrt/! . 7,.llil'J'1;t:H'8 ·C ,Il, »~(;jJ'-/lif.'tJ{( ~ _ .: . :~~'~i[. . I

- ta smaidot saka Arija Kopeika, kura dzivo 30 km no Rezeknes, Karsavas puse.

Vai saimnieeTba liela, vai jOtams kads "Eiropas» iespaids, palTdzTba? Izra

'--___-'-'-__.....1 das, tik talu vel saimniekotaji sava 14 ha lielaja zeme nay tikusi. Var teikt, ka audze visu tikai savam vajadzTbam, vienTgi pienu nodod PreiJu pienotavai.

.A.rija stasta, ka bernTba pirmos 7 dzTves gadus nemaz nay tunajusi, bet pee tam Vall)Jieras skola iemaeTjusies. Beigusi arT RaiQa vakarskolu. Lai dziVe bOtu interesantaka, sameklejusi domubiedrus Rezeknes nedzirdTgo kluba, iesaistijusies dazados pasakumos un nu jau regulari dodas uz tiem.

.A.rijas ikdiena lielu vietu aizQem rOpes par saviem diviem berniem - 3 gadus veeo delu un nedaudz veeako meitiQu. .A.rija saka, ka viQai nay problemu doties un saprasties dzirdTgo sabiedriba: ir jaiet, jamegina saprasties, un tas notiek, viQa apgalvo.

Na'vviegli~ bet'it ctarbs...

- ta saka tie p/avil,liesi, kuri strada tuvejo pi/setu uZl,lemumos. Wk, Sanita Ka/mil,la (atte/a no kreisas) sogad iestajusies darba L/vanu stik/a riipn7ca.

ViQas amatam grOti izrunajams nosaukums un, lai to definetu, viQa paskatas sava rOpnTeas eaurlaide: ~irbelnieee, Ta ir viena maza darba da!iQa visa garaja proeesa, lai taptu izslaveta un arzemes pieprasHa stikla produkeija: vazes, trauki, glazes, lampas utI.

Sanita ka jauna mamiQa majas sabijusi eetrus gadus, un viQa ir prieelga, ka pieQemta darba uz 3 menesiem. Ja labi stradas, pieQems pastavlga darba. Ir grOti ;- karsts, nay gaisa, jo telpa valda uguns, kura no stikla

Art Zviedrija nedzirdlgajiem". Sakums 5./pp.

skala atrodas Erebro, seit ir arT universitate, kas koneentrejas uz nedzirdTgajiem. Pec studijam daudzi no vi~iem pamet ieprieksejo dzTvesvietu un paliek "Iielakaja nedzirdTgo pilseti~a Zviedrija».

Oiemzel saja rajona ir daudz raiosanas partraukumu, starp tiem arT firma Ericson partrauea savu darbTbu. LTdz ar to iesacejiem ir grOti atrast darbu - tas attiecas arT uz dzirdTgajiem.

PozitTva lieta ir ta, ka daudzi nedzirdTgie stude universitate un citas izglTtTbas iestades. Tas nostiprinas vi~u pozTcijas darba tirgO.

Jautajumi un atbildes Cik nedzirdTgo cilveku ir bezdarb

nieki jOsu regiona? - Kopa saja statusa pieteikusas 16

personas, kas ir bez darba. Vai valsts subsTdijas algam nepie

eiesamas nedzirdTgajiem, lai dabOtu atbalstu darba tirgO?

- Principa ja. Darba deveji re~inas ar so naudu, tapec labpratak pie~em darba nedzirdTgos.

Cik procenti no nedzirdTgajiem bezdarbniekiem saQem sadu algu?

- Visi. Oarba deveji sa~em subsTdijas un nedzirdTgajiem maksa tadu pasu ITguma algu ka eitiem darbiniekiem. Dazi uzskata, ka ta ir speciala alga, ko vi~i dabO no algu subsTdijas, bet ta nay. Tomer labi, ka ir algas subsTdijas, razosanas partrauksanas gadTjuma ta noder ka lieliska aizsardzTba eilvekam atlaisanas gadTjuma.

Cik nedzirdTgo strada taja nozare, kada. viniem ir izglTtfba?

- Tas atkarTgs no vi~u veiksmTgas, pieprasHas profesijas izveles un no ta, kur vi~i apmetas pee vidusskolas beigsanas.

Vai nedzirdTgo bezdarbs pieaug vai samazinas? Vai ir iespejams redzet tendences?

- NedzirdTgo situaeija ir ITdzTga galvenajam tendeneem darba tirgO.

Algas subsidijas ir svarigas Algu subsidijas no valsts budzeta dod

iespeju nedzirdTgajiem ieiet darba tirgO un gOt pieredzi, kas noderes, kad vi~i mekles jaunu darbu. Apmeram 500 nedzirdTgo sa~em algas subsTdijas.

dzimst skaistas un noderTgas lietas. Bet jaiztur!

Sanita vel cerlgi apliecina, ka prieksnieks un darbabiedri arl labi. Viens no vi~iem -Viktors MauriQs (atte/a) , var teikt, jau darba veterans, strada daudz ilgak. Nu viQi ir viena brigade. Tomer drosak savejo vidO, •

Pee KristTnas Magnusones, Oarba tirgus padomes resursu koordinatores nedzirdTgo joma, sniegtam zi~am:

Zviedrija kopejais iedzTvotaju skaits darba veeuma (16-64 gadi) ir 5,7 milj. eilveki.

No sTm personam 1,3 milj. nay iesaistTjusies darba tirgO. Saja kategorija ietilpst nestradajosie studenti , slimas personas, majsaimnieki, pensionari un eilveki, kas dzTvo arzemes.

Tad paliek 4,4 milj . cilveku darba tirgO77%.

No tiem 4,1 milj. eilveku strada, 222 000 ir bezdarbnieki - 5,1 %.

Parasti pie~em, ka viens no tokstosa Zviedrijas iedzTvotajiem ir nedzirdTgs tatad Zviedrija, varetu bot apmeram 10 000 nedzirdigie. No tiem 5 700 nedzirdTgo ir darba veeuma.

Apmeram 150 nedzirdTgo registrejusies ka bezdarbnieki.

Par zviedru darba tirgu: nedzirdigajiem speciali konsultanti

Zviedrija NodarbinatTbas dienests (NO) strada ta, lai samazinatu bezdarbu. Ir nodarbinati 11 nedzirdTgo konsultanti. Vi~i strada tikai ar nedzirdTgajiem, kuri registreti NO ka bezdarbnieki. Bezdarbnieki sa~em padomu, atbalstu un ieteikumus un piedalas dazados darba tirgus pasakumos - apmacTbas forma vai stradajot kadu darbu. NedzirdTgie konsultanti informe arT darba devejus par nedzirdTbu un iespejam pasotit tulkus dazadam sapuleem darbavieta. Vi~i palTdz nedzirdTgiem cilvekiem piemerot tehniskos palTglTdzek!us vi~u darbavietai, piemeram, videotelefonus, tehnisko aprTkojumu, kas sekme nedzirdTgo/ vajdzirdTgo komunikaciju darbavieta.

2004.gada deeembrT valstT ofieiali registreti 148 nedzirdTgie bezdarbnieki un 489 stradajosie nedzirdTgie, kuriem ir darba atbalsts algas subsTdiju veida.

Zviedrijas NedzirdTgo asociacija (ZNA) sadarbojas ar citam invalidu organizacijam. Ta seko dazadiem valdTbas petTjumiem par invalTdu darba tirgu un izsaka savu viedokli, pieredzi vai dalas savas zinasanas. Darbojas nodarbinatTbu veieinosa grupa, kura ir parstavji arT no NodarbinatTbas dienesta, Zviedrijas NedzirdTgo jauniesu asoeiaeijas un nedzirdTgie konsultanti.

Niikamreiz jusu uzmanibai OF Par savu darba pieredzi stiista Arta OF Kur pieteikties da1'bam iirzemes

OF Kii kliijas lietitviesiem

OF Visvairiik pieprasitiis profesijas Latvijii.

ar puisu skolu [rijll,

------------------------------------------------------------~DQ

(Pieredzes apmaiqa)

Jauniesi-Irija Ivars Kalnins

Nedzirdrgo jauniesu un vir;/U draugu organizacija "Efraims» sogad realize kartejo projektu, kas versts uz sadarblbu ar kadu Eiropas nedzirdlgo jaunie5U asociaciju. «Efraima» vadlba izstra~aja apmailJas programmas projektu ar Iriju, kuru apstiprinaja Eiropas Savienlbas programma "Jaunatnei».

Bet Tri izvelejas Latviju ka jaunu valsti ES sastava, izradot interesi par mOsu politisko iekartu, ekonomikas virzTbu un nedzirdTgo sabiedrTbas lomu taja.

ST projekta «NedzirdTgo zTmju valodas un kultOras veicinasana sabiedrTba» mer~is - veidot draudzIgus kontaktus starp latviesu un Iru jauniesu organizacijam, apmainIties ar aktivitasu pieredzi, apzinaties piederTbu Eiropas SavienIbai, iepazIties ar abu tautu nacionalo kultOru un tradIcijam. «Efraims» atlasIja 12 jauniesus no 4 skolam (RTgas, Valmieras, RaiQa un RIgas 51. skolas) un dazadam nodarbinatIbas un izglTtIbas jomam. Tie bija T.Osetrova, I.Kalnins, U.Ozols, E.Zarina, V.Voitkevies, L:Paunina, V. Krumins, V. Petrova, R. Reinholds, V.Mejja, V.Jelzovs, V. Kristoforova. Minetie jauniesi 15. - 22. marta uzturejas irija, bet jOnija, Ugo svetku nedela, Latvija viesosies Iru jauniesi.

isi par iriju Triju mes pazTstam ka viesstradnieku

zemi, kura tostarp ir arT 50 000 stradnieku no Latvijas. Saja zeme dzlvo 3,7 miljonu iedzlvotaju. ViQu oficialas valodas ir ang!u un Iru, bet Iru valodu lieto 2% cilveku, tadejadi ta atrodas uz iznTcTbas robezas. iru ticTbakatolisms ir specTga un izplatHa religija. SI valsts veidojusies ar sarezgTtu vesturi, piedzTvojusi vairakus karus, parsvara ar Angliju. Ar Triju robezojas Zieme!Trija, kas atrodas Anglijas pak!autTba. Ilgu laiku ticTbas del Trija piedzTvojusi neskaitamas sadursmes ar ZiemeJTrijas protestantiem. Joprojam abas zemes nay vienojusas par mierTgu Ifdzaspastavesanu

Nedzirdigie irija Trija dzIvo ap 5 000 nedzirdTgo cilveku,

kas zfmju valodu uzskata par dzimto valodu. Bet zTmju valodu spej lietot apmeram 50 000 cilveku. Tas tapec, ka sT valoda ir oliciali atzIta un nemitIgi attTstas. lespeja apgot zTmju valodu ir 2 gadu studijas Trinity koledza. Ir sagatavotas un izdotas zTmju valodas vardnTcas, pieejama piasa informacija par SIs valodas izplatTbu, izstradati videomateriali pasmacTbai. Tomer saja

zeme izjOt zTmju "Efraima» prezidents Ivars Kalnins iepazJstasvalodas tulku trO 'f!iJfii'ili;;;;;;;;;iijiI~kumu, viQu ir kadi

desmil. Tur darbojas

divas nedzirdTgo organizacijas: Nacion ala nedzirdTgo asociacija un Tru nedzirdTgo biedrTba. Katrai organizacijai ir savi ats~irTgi uzdevumi dazadas lietas. Nacionalo nedzirdTgo asoclaclJu L..-___---' vada dzirdTgs prezidents ar dzirdfgo un nedzirdTgo komandu. Bet Tru nedzirdTgo biedrTba savukart ir tikai nedzirdTgie, un ta ir arT Pasaules nedzirdTgo federacijas un Eiropas NedzirdTgo savienTbas locekle. Saja zeme pastav vairakas organizacijas un klubi, kuros darbojas tie, kuriem ir dzirdes traucejumi, piemeram, Dublinas NedzirdTgo asociacija, irijas ZTmju valodas asociacija, sporta organizacijas, nedzirdTgo sieviesu grupa, geju un lesbiesu grupa, Nacionalais nedzirdTgo jauniesu teatris, Makslas un kultOras nedzirdfgo sabiedrTba un vel daudzi citi. iru nedzirdTgo jauniesu asociacija atrodas iru nedzirdTgo biedrTbas pasparne. Eksiste arT biedrTbas Trijas regionos.

Lekcijas, lekcijas ... Kopprojekta mer~is ir izzinat abu valstu

vesturi, nacionalo kultOru, nedzirdTgo dzTyes norises. Ta bija ievirzItas arT lekcijas vizTSu laika. Trijas valsts vestures tema bija saistosa. Valsts liktens paversieni bijusi nezelTgi. Anglija, lai palielinatu savu imperiju, okupejusi iriju. Lai nu ka, Tri izlejusi daudz asi~u, lai viQu zeme pec kariem allaz atgOtu suverenitati. Stipras izplatHas ticTbas (katolu) del joprojam pastav konflikti ar ZiemeJTriju. Nav brTnums, ka daudzi Tri joprojam neieredz ang!us un arT zieme!frus. Mums paradfja videoainas no vestures, un uz balta ekrana vfdeja vien brutalas kaujas.

Nedzirdigo kultiira Lekciju par nedzirdfgo izgITtTbu vadTja

Trijas Nedzirdfgo biedrTbas priekssedetajs J. B. Konama. Saja valstT izglTtfbas sistema valda bilingvisms: var verot, ka Tri sava starpa sazinas zTmju valoda un runajot. NedzirdTgajiem berniem ir iespeja macIties dzirdTgo plOsmas skolas - sadu bernu skaits ir tikpat liels cik nedzirdTgo skolas. Problemas pastav no abam skolam nakusajiem nedzirdTgiem.

IzglTtfbas Ifmenis nedzirdTgo skolas nedaudz atpaliek no tam dzirdTgo skolam, kuras macas nedzirdfgie. Tam celonis

macTbu programmas ierobezojumi nedzirdTgajiem. Visiem nedzirdfgiem skoleniem obligati japiedalas centralizetajos skolas eksamenos. Eksamenu saturs un lorma tads pats ka dzirdTgajiem, bet vienTgais atvieglojums - dots papildlaiks eksamena laika. Vai tadu piemeru ir iespejams parQemt art mOsu skolas?

Savukart nedzirdTgie berni, kas macTjusies dzirdTgo skolas, nespej iek!auties nedzirdTgo sabiedrTba. Asociacija sadas problemas nevarot atrisinat, jo bernu vai vecaku lemumu iespaidot nay iespejams. Trijas Nedzirdfgo asociacija sadarbojas ar medicTnas iestadem, kur parbauda bernu dzirdi. Tad inlormaciju nodod kadai organizacijai , kas to piegada nedzirdTgo bernu vecakiem. Lektors atzina, ka irija implantaciju skaits ir milzTgs. Asociacija bernu vecakus tikai informe par nedzirdTgo skolam un kohlearo implantu ietekmi, bet necensas mainTt vecaku lemumu par to, ka rTkoties bernu izglTtosana vai arstesana.

Puisu skola Mes, latviesi, bijam ekskursija uz Sveta

Jozefa NedzirdTgo zenu skolu. lrija stipras katolu ticTbas del puisi un meitenes nemacas viena skola jau dazus simtus gadus ilgi. Puisu skola ir loti liela ar futbola laukumu, muzeju, internatu, laukiem, stalJiem, zirgiem, majputniem. Ir sava medicTnas iestade, sporta zale utI. Saja skola macas ap 80 zenu . MacTbu gramatas un skolu sabiedriska dzIve ciesi saistTta ar religijas ritualiem. Kadreiz skolotaji bija macTtaji. Skoleni valka vienadas formas.

NedzirdIgo meiteQu skola atrodas kilometra attaluma no puisu "skolas, bet abu skolu dzTve nay vienota. Interesants fakts, ka abas skolas eksiste atS~irTga zTmju valoda. Skola ne vienmer ielaiz viesu ekskursijas, tapec art mums nebija iespejas apskatTt meite~u skolu.

Uldis Ozols stasta par so skolu: aMes ar prieku satikamies ar iru skoleniem un parrunajam daudz ko.

~~------------------------------------------------Jauniesi irija Sakums 7. /pp.

Parsvara skoleni domaja, ka Latvija runa tikai krievu valoda. No mums vini daudz ko uzzinaja par mDsu valsti. Saja skola macas ne tikai iri, bet skoleni ari no citam valstim, piemeram, no Indijas, Afrikas u.c. Domu apmaiQa bija ar skolotajiem. Jautajam pu;siem, vai viQi velas macities kopa ar meitenem. Puisi loti par-Iiecinosi atbildeja, ka tiesam velas. Skolas eka ir veca un veidota gotiska stila, teritorijas tuvuma ir pirmsskolas iestade un skolas muzejs. Jaatzist, ka muzeja ir bagats vesturisko materiaJu r--........___-~ klasts."

Skola tiek vakti materiali, lai sakartotu muzeju un sagatavotos skolas 150 gadu jubilejai 2007. gada.

Sveta Patrika diena

Sveta Patrika diena ir frijas nacionalie svetki, ko svin katru gadu. Saja diena galvaspilsetas galvenajas ielas notiek pompoza parade karnevala veida - neparastos apgerbos darot neiedomajamas lietas. Visapkart manama nacionala za!a krasa - Irijas simbols ir aboliQa lapa, kas nesot veiksmi.

Pec parades 12 nedzirdigie uz ielas melodeklameja daudzu toristu un vietejo iedzTvotaju ielenkuma. Vakara vietejie.iedzTvotaji un toristi veroja krasQu un daudzkrasainu salotu.

Vakaros Tri dodas uz krogiem. Mes bijam kada kroga, kura parasti pulcejas. I . d d nedzirdigie. Taja vakara tur blja ,Otl au z nedzirdTgo cilveku, arT no citam valstfm.

Citas lekcijas Lekcijas bija dazadas: par nedzirdigo

jauniesu organizaciju nakotni un attistTbu Eiropas meroga, par aktualitatem, kas saistitas ar viQu problemam, par geju un

lesbiesu diskriminaciju , rasismu u.c. Rasisma tema mOs loti aizrava. NedzirdTgie melnadainie klastfja savus dzTvesstastus ar izjustonegatTvo sabiedribas attieksmi pret viniem. Pirms vairakiem gadiem beg!u gaitas vini nokluvusi frija no Afrikas, meklejot la-b~kus dzives apstak!us, un saQemusi visadus uzbrukumus no baltajiem. ViQi atzina, ka jotas diskrimineti ari no balto nedzirdTgo puses, gan neizpauzot, ko tiesi iri viQiem nodarijusi. Sabiedribas attieksme paslaik kluvusi vel sliktaka, un viQiem jabOt stiprie':!1, lai to izturetu. Viniem vel nay pies~irts Irijas iedzivotaju staiuss, tas liedz iek!auties no

var apmeklet visi , iZQemot ang!us. Tur noskatfjamies kinoainas no sacensTbam, ka arT verojam futbola vestures eksponatus. Nedzirdigo mitnes

Apmeklejam divas iru nedzirdigo organizacijas milnes. Nacionala nedzirdTgo asociacija ir liela eka. Taja stradajosie rOpejas par paiTgierTcu iegadi nedzirdTgajiem, kopj un attTsta zimju va~odu , sniedz tulka pakalpojumus u.c. Bet Irijas Nedzirdigo biedriba risina izglTtTbas problemas, cinas pret nedzirdigo tiesTbu parka

pumiem. Interesants ~---""'="=-FII-;::_~;::;:::e~~~II:w, fakts: seit uzturoties, ne

darbinatfbas tirgO. Melnadaino rases parstavji jau treso gadu gaida to no imigracijas iestades. Ekskursijas...

Bijam ekskursija uz gigantisko alusdariktavu "Guinness», vairakas stundas aps atot

.vesturiskas lietas. Beigas nobaudijam origlnalo "Guinness» alu fabrikas torni, kur pa skatlogu verojam plaso Dublinu.

K d d' 'k- I k- . d b k -t a u len II am au a pie a as ru s,-I.. ·· -k k I ' . t apskatTjam nJas leveroJama 0 anamo vie u

- tokstos gadus vecas baznicas drupas. Kalni parsvara iezTmejas ar geometriskam figOram, tuklam aitam ar jeriem.

Cita diena apmeklejam ceturto lielako stadionu Eiropa. Interesants fakts: stadionu

dzirdigo klatbOtne obligati jalieto zimju valoda, preteja gadijuma jums parada izeju.

"';---1 Nosleguma

Nede!u pavadot Irija, visi loti sadraudzejamies. Kaut gan mums ir at-s~iriga zimju valoda, komunikacijas barjeru sadrupinaja starptOlutiska zimju valoda, ko gan latvies i, gan iri atri iemacijas. Par to liecinaja gan abpusejas saru nas, gan kopejas teatra soya speles, gan dzivosana iru ne

dzirdigo gimenes. Esam loti gandarTti par jautri un lietderigi pavadTto laiku. Mums bija iespeja atrauties no ikdienas darbiem un macTbam Latvija, peldeties jautrTbas un smieklu vil,n,os. Beigas sasniedzam krastu _ biJ'a J'abrauc maJ·as. Atvadas no iriem biJ'a sirsnigas, tapec mOsu seJ'as prieku nomainiJ'a skumJ·as. Tagad ar lielu nepacietfbu gaidam savus J'aunos draugus Latvija.

Esmu !Otl' apml'erl'na-ts, ka mu-su grupas J·aunl·es· l· bl'J'a dl'scl'pll'ne-tl' un ka-rt-Igl', I'el'nte

reseti visos pasakumos. Pateicos Tatjanai Osetrovai (attela - no kreisas pirmaja rinda), kas sagatavoja si projekta reali zesanu .•

Piemil)ai ) ""'------""--~-----

Seru veslis

PeksQi mOziba aizgajis mOsu

biedrs ZIGURDSMAIGONIS

PUTRA, 1936.23 .X

2005.01 .V

Mes klusi paliekam saja krasta, Veji salkos un mierinas mus. Bet tava vieta, kas bija sai dzive, Vienmer musu atmiQa bus.

Paldies Tev, Zigurd, par visu, kas kopa paveikts, un ta bija daudz: tu gadaji par to, lai mOsu telpas vienmer ir majigi, palidzeji visas lietas, kur nepieciesamas tavas caklas rokas un atsaucTga sirds.

Tu biji kopa ar mums visos pasakumos lidz pedejam dienam... Lai dzimtas zemes

smiltis Tev vieglas, lai tas ir tikpat siltas ka piemiQa mOsu sirdis par Tevi.

Liepajas biedriba

1]'

Ka tevis nav, mes negribam ticet, Mums liekas, atkal skanes tava balss.. .

Skumjas noliecam galvas un izsakam dzi!u ITdzjOtTbu Dzidrai un Ivo, milo vTru un tevu Zigurdu Putru, mOzTba pavadot.

Sesku gimene

C

-------------------------------------------------------------~

LA TVIJAS NEOZ1RDfso SPORTA FfDERACIJA

Rft;. 40008022970

PfJ{skats par zie.dotajiem, to ziedotajam summam un

ziedojumu iZlietojumu 2004_ gada

I. Atlikumi parskata gada sakuma uz 01.01.2004. - 0.00

II. Parskata gada sanemto ziedojumu un diivinajumu kopsumma - 4717,60 LVL ' 1. Latvijas Republika registratas juridiskas personas -4717,60 1.1. Eleclrolux Lalvia LTD SIA 40003078817 440,00 1.2. Firma BOve SIA 49503003430 25,00 1.3. Ce!uprojekls AS 40003026637 500,00 1.4. SIA Kone Litli Lalvija 40003226874 120,00 1.5. Olimps SIA 50003034941 100,00 1.6. Aulonams SIA 40003365158 200,00 1.7. SIA Lukoil Serviss 40003342174 250,00 '1.8. Laukcellnieks R 40003162978 100,00 1.9. SIA Vars 40003047747 250,00 1.10. Lukoil-Ballija RSIA 40003134777 200,00 1.11. Hansabanka Nora~inu konls 40003074764 1000,00 1.12. Re&Re, SIA 40003112106 1000,00 1.13. AJS "Kimmels Riga" 40003013596 24,19 1.14. "Cido Partikas Grupa" SIA 40003176944 37,22 1.15. Gulla PAS 40003214447 54,12 1.16. SIA "Balva" 40008022970 118,59 1.17. SIA "Puse Plus" 40003351618 121,50 1.18. SIA "Nacionalais apgads" 40008022970 126,00 1.19. SIA "Laela" 44103005977 50,98 2, Arvalstu juridiskas personas 3. Fiziskas personas (rezidenti) 4. Fiziskas personas (nerezidenti) 5. Anonimi (nezinami) ziedotaji un davinataji 6. Citi ziedoHiji III. Ziedojumu un diivinajumu izlietojuma kopsumma - 4717,60 1. Neierobezotai lietosanai paredzeto ziedojumu un diivinajumu izlietojums 2. lerobezotai lietosanai paredzeto ziedojumu un davinajumu izlietojums 3. Noteiktam mer~im paredzeto ziedojumu izlietojums - 4717,60 3.1 . Eleclrolux Lalvia LTD SIA (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlesanas sporta Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003078817 - 440,00 LVL 3.2. Firma BOve SIA (5. Eiropas Nedzirdigo cempionats orienlasanas sporta Casis, 22. -29.08.2004.,130 dalibnieki) 49503003430 - 25,00 LVL 3.3. Celuprojekts AS (5. Eiropas Nedzirdigo cempionats orientasanas sporta Casis, 22.-29.08.2004 ., 130 dalibnieki) 40003026637 - 500,00 LVL 3.4 . SIA Kone Litli Latvija (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orientasanas sporta Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003226874 -70,00 LVL 3.5. Olimps SIA (5. Eiropas Nedzirdigo cempionats orientasanas sporta Casis, 22.29.08.2004.,130 dalibnieki) 50003034941 - 50,00 LVL 3.6. Autonams SIA (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orientesanas sporta Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003365158 -100,00 LVL 3.7. SIA Lukoil Serviss (5. Eiropas Nedzirdigo cempionats orientesanas sporta Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003342174 - 250,00 LVL 3.8. Laukcellnieks R(5. Eiropas Nedzirdigo cempionats orienlasanas sporta Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003162978 - 50,00 LVL 3.9. SIA Vars (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlasanas sporta Casis, 22.29.08.2004. , 130 dalibnieki) 40003047747 - 250,00 LVL 3.10. Lukoil-Ballija R SIA (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Australija 03.16.01.2005., 11 dalibnieki) 40003134777 - 200,00 LVL

3.11. Hansabanka Nora~inu konls (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Auslralija

03.-16.01.2005., 11 dalibnieki) 40003074764 -1000,00 LVL

3.12. Be&Re, SIA (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Auslralija 03.-16.01 .2005.,

11 dalibnieki) 40003112106-1000,00 LVL

3.13. SIA Kone Litli Lalvija (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Auslralija 03.16.01.2005., 11 dalibnieki) 40003226874 - 50,00 LVL

3.14. Olimps SIA (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Auslralija 03.-16.01.2005.,

11 dalibnieki) 50003034941 - 50,00 LVL

3.15. Aulonams SIA (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Auslralija 03.-16.01.2005.,

11 dalibnieki)

40003365158 -100,00 LVL

3.16. Laukcellnieks R (20. Nedzirdigo olimpiskas spales, Australija 03.16.01.2005., 11 daITbnieki)

40003162978 - 50,00 LVL

3.17. AJS "Kimmels Riga" (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlesanas sporta

Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003013596 - 24,19 LVL

3.18. "Cido Partikas Grupa" SIA (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orientasanas

sporta Casis, 22.-29.08.2004.,130 dalibnieki) 40003176944 - 37,22 LVL

3.19. Gulla PAS (5. Eiropas Nediirdigo cempionals orienlesanas sporta Casis,

22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40003214447 - 54,12 LVL

3.20. SIA "Balva" (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlasanas sporta Casis,

22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40008022970 - 118,59

3.21. SIA "Puse Plus" (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlesanas sporta

Casis, 22.-29.08.2004.,130 dalibnieki) 40003351618 -121,50 LVL

3.22. SIA "Nacionalais apgads" (5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlesanas

sporta Casis, 22.-29.08.2004., 130 dalibnieki) 40008022970 - 126,00 LVL

3.23. SIA "Laela"(5. Eiropas Nedzirdigo cempionals orienlesanas sporta Casis,

22.- 29.08.2004., 130 dalibnieki) 44103005977 - 50,98 LVL

IV. Allikumi parskata gada beigas uz 31.12.2004. - 0,00

LNSF prezidents Varis StrazdiQs LNSF gramatvede Liene Kleina-BrOvere

Publil

MU~----------------------------------------------------------( In'eresan's 'ak's )

Simtlllecos gat/as

Pec savas 105. dzimsanas dienas nosvinesanas surdocentra ieradas rJdziniece Natalja Petruscenko. ViQa velejas uzlabot savu dzirdi ar dzirdes

aparata palJdzJbu. Tuvinieki, kas viQu pavadJja, apliecinaja, ka sai kundzei tik cienijama vecuma veselfba visuma laba, tikai dzirdesspeja pedeja laika pazeminajusies.

000 Tads, 10k, notikums Surdocentra! Bet

maija beigas ta direktors A.Pavlins pieda-

C____S_lI_Drt_'B_z._in_.a_s____)

Janis Mesters KultOras centra «Rltausma» notiku

sas Pardaugavas 9. sporta speles saha sacensTbas. Taja piedalTjas 42 dalibnieki.

No mOsejiem piedalijas Venjamins AI sins, Evalds Kluss, Dmitrijs Klusenkovs, Aigars Kamars un es, sT raksta autors.

Labako rezultatu mOsejiem uzradija AIsins, ar 4 punktiem 7 speles izcinot 14. vietu. ViQam pies~ira specialo balvu ka visvecakajam speletajam (84 gadi).

Saja turnTra piedalijas tikai divas damas. Tresa damu balva palika neizmantota, jo mOsu Marina Artjomova neieradas slimibas de!.

Balvas bija dazadas: melni un sarkani lietussargi, zokejcepures, frote dvieli un , protams, me.dalas un diplomi.

Kluba "SaDa» speletaji vel piedalisies divos tempoturniros un stundas apdomas laika saha sacensibas. Tad sekos vasaras partraukums lidz 5. septembrim. +

RSK-70 Sa gada 12. marta "Zelta boulinga

centra» RSK atzimeja savu 70 gadu jubileju.

Lielajai jubilejas spelei par godu pulcejas 6 komandas, katra komanda pa 4 spe)letajiem. Spele sakas, un cT~a par uzvaru interesanti bija verot katras komandas gatavibu, vizualo noformejumu un vie notibu ci~as . Piemeram, komanda "NIAF»

lijas firmas "Oticon» seminara Turcija. Ta tema: jaunakie digitalo dzirdes aparatu mode!i serija "Tego». "Olicon" uzskata, ka sava klase - cilvekiem ar videjas pakapes dzirdes zudumu - sie aparati paslaik ir vislabakie pasaule. To cena ari ir adekvata - ap 200 latu.

Bet lidz sadu aparatu ieviesanai Latvija vel gana tals ce!s ejams, sakot ar pieradTSanu ierect~iem, ka ari musu cilveki bOtu sadu ierici pelnijusi, beidzot ar konkursu izturesanu par attieciga finasejuma iegOsanu.

Dazadas valstTs ir dazada kartTba dzirdes aparatu pies~irsana - bezmaksas, ar lielakam vai mazakam atlaidem, bet fakts ir tads, ka attTstTtajas valstTs jau notikusi pareja uz digitaliem aparatiem un parastas ierices ausT ir visai reta paradTba. LNS Surdocentrs ir iek!auts "Oticon» Zelta alianse ka stabils partneris, kurs katru gadu iegadajas vairak neka 1000 dzirdes aparatu, tiesa, lielaka dala no tiem ir analogie. Viss atkarTgs no valsts finansejuma. +

bija ieradusies pilna boulinga ekipejuma, citas komandas speleja, ka nu maceja, bet noska~ojums visiem bija lielisks.

Beigas RSK klubs sveica uzvareta.jus, visam sesam komandam tika kauss ar iegravetu iegOtas vietas atzimi : I vieta "NIAF»,II. RSK, III. Liepava.

RSK izsaka sirsnigu paldies visiem sacensibu dalibniekiem, ka arT sveicejiem jubileja par labajiem vardiem un jaukajam davanam. +

1l' UdzjOUbas MOziba aizgajis Peteris Jansons, 19S1 . 28. VII- 200S.21.111

Rigas biedriba

1l' "Ci/veka milts ir ka dziestosa zvaigzne... " Izsakam dzi!u IldzjOtlbu LNS viceprezidenlam Ainaram Osmanim, levu mOziba aizvadot.

LNS Va/de 1l' Taaiziet milsu milie, Paliek vien atminu silrums. Izsakam dzi!u IidzjOtlbu piederigiem, aizvadol Veroniku Eiduku mOziba, 1919.S.XI 200S.30.1I1

Plavirju biedriba

1l' 8i gada 8. maija Kopenhagena - Danija, mOziba aizgajis Herberts Virtigs. Izsakam dzi!u ITdzjOtlbu levam un veclevam Heinriham Virtigam par smago zaudejumu.

Berni un mazberni ar {jimenem

1l' No dzi/as dziles reiz kapa dvese/e. Tad dzisa rieta... Aizgajis mOziba mOsu biedrs Fjodrs Kovalovs (1940.29.XII - 200S.17.v). Izsakam IidzjOtibu vi~a gimenei.

RB Kurzemes grupa

MIll sveicam!, 1; .. " .. . Ak, manas k1-iisfliis, kosiis vasaras!

Knut jils vel ilgi ziedetu, zalotu, saule starotZt un manus dzivibas spekus vairotu visa milia tiiliika 1-itumii!

80 25. VI PJOTRS JEGOROVS, Rigas

75 17. VI LAIMONIS VEIDEMANIS, RTgas 23. VI SVETLANA PAPULE, Smiltenes

70 4. VI IRMA MEDNIECE, Riga

10. VI JANIS KRISTOFOROVS, RTgas 15. VI JEKATERINA KONSTAI\JTINOVA,

RTgas 30. VI O~EGS LIEPA, Rigas

60 4. VI AIVARS KLiEVENS, Rigas 8. VI JURIS ~IVITIS, Rigas 8. VI ERNA KRASINSKA, Plavi~as

55 6. VI MARTA KRAULE, Valmieras

11. VI VALERIJS PSEt:JICNIJS, Rigas 19. VI GENADIJS CERt:JAVSKIS, Rigas 30. VI PETERIS SEt:JKANS, Rezeknes

50 10. VI REGINA VUTINANE - JEt:JEVA,

Daugavpils 22. VI VELTA KLEINA, Rigas 30. VI ANDREJS BIRZVALKS, Rigas

biedriba

lpasie sveicieni! VEKONIKAI UN IVANAM

CVETKOVIEM

DZIDKAI UN HAKIJAM

STEGLAVIEM

Paldies sakam Dievit;1am

Par to mula gajumit;1u.

Talak celu solodamL

Lugsim Dievu paliga.

Sirsnigi sveicam mnsu

grupas Zelta parus un

velam saskaniga ritma vadit

kopa vel daudz skaistu

dzives dieDu! I RB Latgales grupa i

@O@ Laimes mates davinatu

Zella mUla kamollti

Abiem kopa ritinat

Dimantir)a spotuma!

Sveicu Dzidru un

Hariju Steglavus

kopiga dzives ceJa Zelta dienal

LiIUa .

Redakcija: Elvlras iela 19, Riga LV 1083, lei . 74715S9. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiesls SIA «ELPA -2.. , Riga, Doma laukuma 1.

http:1919.S.XI

KS_15_2004