Sociālās integrācijas valsts aģentūra

Sociālās integrācijas valsts aģentūra

Koledža

Studiju virziens

“Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

par 2015./2016.studiju gadu

JŪRMALA 2016

38

SatursStudiju virziena “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” raksturojums31.1.Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar koledžas kopējo stratēģiju31.2.Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa31.3.Studiju virziena attīstības plāns41.4.Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam41.5.Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze51.6.Studiju virzienam pieejamie resursi un materiāltehniskais nodrošinājums61.7.Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums71.8.Informācija par ārējiem sakariem81.8.1.Sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām;81.8.2.Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas92.Studiju programmas „Lietišķo sistēmu programmatūra” raksturojums.102.1.1.Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi102.1.2.Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti un studiju programmas plāns10Studiju programma plāns112.1.3.Studiju kursu apraksti122.1.4.Studiju programmas organizācija262.1.5.Prasības, uzsākot studiju programmu262.1.6.Studiju programmas praktiskā īstenošana262.1.7.Studiju programmas izmaksas282.1.8.Studiju programmas atbilstība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam282.1.9.Informācija par studējošajiem292.1.10.Absolventu aptaujas un to analīze292.1.11.Studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām292.1.12.Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā Error! Bookmark not defined.302.1.13.Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas un divām Eiropas Savienības valsts atzītu koledžu studiju programmām313.Studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas” raksturojums.323.1.1.Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi323.1.2.Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti un studiju programmas plāns32Studiju programma plāns333.1.3.Studiju kursu apraksti343.1.4.Studiju programmas organizācija443.1.5.Prasības, uzsākot studiju programmu453.1.6.Studiju programmas praktiskā īstenošana453.1.7.Studiju programmas izmaksas463.1.8.Studiju programmas atbilstība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam473.1.9.Informācija par studējošajiem473.1.10.Absolventu aptaujas un to analīze473.1.11.Studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām473.1.12.Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā483.1.13.Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas un divām Eiropas Savienības valsts atzītu koledžu studiju programmām49

Studiju virziena “Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” raksturojumsStudiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar koledžas kopējo stratēģiju

Studiju virziens „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” ir akreditēts 2013.gada 29.maijā uz 6 gadiem līdz 2019.gada 28.maijam, akreditācijas lapa Nr.61.

Studiju virzienā tiek realizētas studiju programmas „Informācijas tehnoloģijas”, kods 41481, un „Lietišķo sistēmu programmatūra”, kods 41481.

Studiju virziena „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” programmas tika izstrādātas projekta ietvaros, pamatojoties uz veiktajiem darba tirgus pieprasījuma pētījumiem. Šo studiju programmu realizācija tika uzsākta, lai veicinātu sociāli ekonomiskās aktivitātes valstī, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, sekmētu iedzīvotāju nodarbinātības paaugstināšanos, radītu profesionālās pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas, veidotu izglītības piedāvājumu atbilstoši darba tirgus pieprasītajām profesijām un specialitātēm.

2013.gadā studiju programmas pilnībā tika novērtētas Eiropas Sociālā Fonda projekta ietvaros un atbilstoši IZM akreditācijas komisijas 2013.gada 29.maija lēmumam tika iekļautas studiju virzienā „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”.

Studiju virziena īstenošanas mērķis ir sagatavot kvalificētus, konkurētspējīgus speciālistus profesionālai darbībai informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozarē, atbilstoši ceturtā kvalifikācijas līmeņa profesijas standartam un tirgus prasībām. rezultātā sasniedzot tādu teorētisko un praktisko sagatavotību, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu.

Lai sasniegtu izvirzītos studiju virziena mērķus, izvirzītie uzdevumi ir:

· sniegt konkurētspējīgu pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un sagatavot studentus praktiskam darbam;

· sniegt studentiem vispusīgas zināšanas un izpratni par ekonomiskās attīstības likumsakarībām, tautsaimniecības vidē notiekošiem procesiem un uzņēmējdarbībai būtiskām funkcionālām sfērām;

· attīstīt studentos mūsdienu darba tirgū pieprasītas vispārējās kompetences, veidojot veiksmīgai profesionālajai darbībai nepieciešamās prasmes un iemaņas;

· attīstīt studentu zinātniski pētnieciskā darba iemaņas un prasmes, izmantojot iegūtās zināšanas atbilstoši izvirzītajiem mērķiem;

· veicināt studējošo prasmi patstāvīgi paaugstināt akadēmisko un profesionālo zināšanu līmeni;

· veicināt studiju programmas satura un studiju procesa tālāko pilnveidi atbilstoši tautsaimniecības, darba tirgus un tehnoloģiju attīstībai;

· nodrošināt iespēju apgūt studiju programmu tālmācībā jeb nepilna laika neklātienes studiju formā.

Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas interešu viedokļa

"Baltic Development Forum" nesen prezentētajā pētījumā, kurā tika analizēta digitālo jomu ietekme uz ekonomiku Baltijas Jūras reģiona valstīs, kā viens no būtiskiem faktoriem tika minētas e-prasmes. Pētījumā atklāts, ka Latvijā ir zems IKT speciālistu īpatsvars - 1,9% 2013.gadā, atpaliekot no līderiem Zviedrijas un Somijas par 2,5 procentpunktiem. Šī rādītāja potenciālā ietekme uz IKP sastāda 531 milj. eiro, kas pierāda, ka digitālās ekonomikas ieguvumi kopumā būtu milzīgi.

Piedāvājums, paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību un kvalitāti, nodrošinot tās atbilstību darba tirgus prasībām, uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī racionāli izmantot publisko un piesaistīto privāto finansējumu, izveidot vienotu pieaugušo izglītības sistēmu konkrētām mērķa grupām – pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai, veicināt pieaugušo izglītības iespējas vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs.

Aģentūras Koledžā ir studiju virziena „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” realizācijai nepieciešamais akadēmiskais personāls, kā arī atbilstoša infrastruktūra un tai ir plaša mērķauditorija.

Studiju virziena attīstības plāns

Studiju virziena „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” uzdevumu izpilde tiek kontrolēta, izmantojot studentu, absolventu, darba devēju aptaujas, hospitācijas, ieskaišu un eksāmenu rezultātus, kā arī novērtējot izpildītos darbus. Sasniedzamie studiju rezultāti tiek noteikti, pamatojoties uz valsts pirmā līmeņa augstākās izglītības standartu un profesijas standartu. Pēc augstākās izglītības programmas apguves, studiju plānotie rezultāti ir sagatavots konkurētspējīgs informācijas tehnoloģijas nozares speciālists, kā arī absolventi ir sagatavoti studijām 2.līmeņa augstākās izglītības programmās.

Studiju virziena „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” plānotie attīstības pasākumi:

1. Studiju kursu aprakstu aktualizācija.

2. Akadēmiskā personāla izglītošana.

3. Mācību līdzekļu izstrāde, tai skaitā e-studiju vides attīstība.

4. Mācību ekskursiju organizēšana pie potenciālajiem darba devējiem.

5. Projekta izstrāde un īstenošana sadarbībā ar potenciālajiem darba devējiem un/vai citām Latvijas vai Eiropas Savienības augstskolām

Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam

1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Informācijas tehnoloģijas” ir izstrādāta atbilstoši LR Ministru Kabineta noteikumiem Nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”, kā arī LR Profesijas standarta – profesijas Datorsistēmu un datortīklu administrators prasībām (Reģistrācijas numurs PS 0055 – 08.01.2002.).

1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Lietišķo sistēmu programmatūra” ir izstrādāta atbilstoši LR Ministru Kabineta noteikumiem nr.141 “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”, kā arī LR Profesijas standarta – profesijas Programmētājs prasībām (Reģistrācijas numurs PS 0001 – 12.03.2001.).

Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

Izvērtējot studentu anketēšanas rezultātus, vēlmes un ieteikumus, kā arī studiju procesa organizāciju, tika veikta studiju programmas SVID analīze.

Stiprās vietas

Vājās vietas

Studenti:

· Daudzi studenti jau ar darba pieredzi

· Motivēti studēt un iegūt jaunas zināšanas

· Praktiskās pieredzes gūšana prakses laikā

· Iespējas turpināt iegūt 2.līmeņa augstāko izglītību

· Iespēja iegūt jaunu kvalifikāciju un iesaistīties darba dzīvē

Studenti:

· Nepietiekama iepriekšējā sagatavotība vidusskolas līmenī

· Gados vecākiem studentiem vājas datoru zināšanas un svešvalodas zināšanas

· Strādājošo studentu lielā noslodze darbā

· Grūtības sagatavot patstāvīgos darbus

· Grūtības plānot savu mācību laiku, lai iekļautos noteiktos termiņos

· Nestabils studentu veselības stāvoklis

· Neprasme atrast informāciju

· Nav pieejama datortehnika un internets

Studiju process:

· Attīstīta infrastruktūra

· Labs materiāltehniskais nodrošinājums

· Interneta pieejamība nodarbību laikā

· Laba nodarbību apmeklētība

· E-vides izmantošana

· Informācijas pieejamība jebkurā laikā, vietā e-vidē

· Atgriezeniskās saites nodrošinājums e-vidē

· Apmierinātība ar pedagogu darbu

· Atbalsts prakšu vietu meklēšanā;

Studiju process:

· Zema studentu aktivitāte

· Intereses trūkums par līdzdarbību Studentu pašpārvaldē

· Grūtības apvienot darbu ar studijām, klātienes nodarbībām

· E-studiju resursu nepietiekoša izmantošana

· Mainīgs lekciju saraksts sakarā ar to, ka vairākiem lektoriem Koledža ir blakus darbs

· Neapmierinātība ar patstāvīgo darbu apjomu

· Darbinieku mainība

· Sliktas prezentāciju prasmes

Akadēmiskais personāls:

· Profesionāļi

· Papildina zināšanas kvalifikācijas celšanas kursos

· Skaidri noteiktas akadēmiskā personāla un studentu savstarpējās attiecības

· Dalība konferencēs

· Inovatīva pieeja studiju procesam

Akadēmiskais personāls:

· Nepietiekams personāla sastāvs, jo zems atalgojuma līmenis

· Nepietiekams pētnieciskā darba apjoms

· Nepietiekama prasme virzīt studentus patstāvīgi studēt

· Nespēja izraisīt interesi par priekšmetu

· Nepietiekoši izstrādāts mācību metodisko materiālu apjoms

· Mācību mērķu nepietiekošs izskaidrojums

· Vairāk praktisko piemēru no dzīves

· Iemācīt studentu mācīties un strādāt ar informāciju

Pārējie faktori:

· Veicina sadarbība ar darba devējiem, informētība

· Laba sadarbība starp augstskolām

· Mācību materiālu pieejamība e-vidē

· Bibliotēkas resursu papildināšana

· Nepārtraukta pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana

· Informācijas pieejamība e-vidē

· Studentu pašpārvaldes aktivizēšanās

Pārējie faktori:

· Profesionālās rehabilitācijas ietvaros mazs piedāvāto augstākās izglītības programmu skaits, kas neveicina mācību motivāciju

· Nav pilna laika klātienes grupas

· Samazinās studēt gribētāju skaits pilna laika klātienē

· Nepietiekošs studentu skaits programmā

· Maksas studentu skaita samazināšanās

· Metodisko materiālu nepilnības patstāvīgam darbam

· Atsevišķas mācību literatūras trūkums bibliotēkā

· Liels skaits studentu, kas pārtrauc studijas vai dodas akadēmiskajā atvaļinājumā.

Iespējas

Draudi

· Sadarbības paplašināšana ar darba devējiem

· Kontaktu dibināšana ar ārzemju sadarbības partneriem

· Nepilna laika neklātienes – tālmācības programmu attīstība

· Vadības un studentu sadarbības veicināšana

· Sadarbība ar citām augstskolām, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņas ar citām augstskolām

· Iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, pētnieciskos un radošos projektos

· Samazinās studējošo skaits

· Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās

· Konkurence

· Samazinās pieprasījums pēc jauniem speciālistiem

· Darbinieku mainība

Studiju virzienam pieejamie resursi un materiāltehniskais nodrošinājums

Mācību procesa nodrošināšanai Koledžā tiek izmantotas mūsdienīgi aprīkotas datorklases un mācību laboratorijas. Jaunākā biroja programmatūra Microsoft Office 2010 pieejama visās datorklasēs, atsevišķās arī specializētā programmatūra (Photoshop, AutoCAD, Multisim, Serveru operētājsistēmas un tīklu pārvaldības rīki u.c.).

Telpu izmantojums ir racionāls, atbilst katra apgūstamā priekšmeta specifikai, nodrošināts ar nepieciešamajiem uzskates līdzekļiem un mācību materiāliem. Mācību laboratorijas aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, nepieciešamo profesionālo prasmju un iemaņu apgūšanai un nostiprināšanai. Praktiskajām mācībām mācību laboratorijās regulāri tiek atjaunots nepieciešamais inventārs un iekārtas.

Mācību kabinetos ir vairāki datori ar Adaptīvās tehnoloģijas (Assistive technology or adaptive technology) specializētām programmām un ievades/izvades iekārtām vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku apmācībai:

1) Programmatūra

· ekrānlasīšanas programma: JAWS for Windows,

· balss sintezators ar latviešu valodas datubāzi: Tildes Visvaris,

2) Aparatūra (Datu ievades/izvades iekārta ar Braila rakstu):

· Braila printeris (gofrētājs),

· Braila displejs.

Projektu ietvaros izstrādāti un iepirkti multimediju materiāli apmācībām izmantojot interaktīvo tāfeli vai datoru. Skolā un dienesta viesnīcās datoriem ir interneta pieslēgums.

Aģentūras bibliotēka ir nodrošināta ar mācību līdzekļiem. 2015./2016.mācību gadā bibliotēkas fonds ir papildināts ar jaunāko pieejamo literatūru latviešu, angļu, vācu un krievu valodās. Bibliotēkā ir pieejami 10 datori ar interneta pieslēgumu, kā arī ir iespēja nokopēt nepieciešamos mācību un izziņas materiālus. Izglītojamiem ir iespēja mācību grāmatas izmantot visu mācību laiku.

Aģentūrā tiek veikta materiāli tehnisko līdzekļu uzskaite. Aģentūras Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļa atbild par Skolas telpu, iekārtu un tehnikas darbību, savukārt Informācijas tehnoloģiju nodaļa nodrošina datortehnikas atbilstību izglītības programmu nodrošināšanai. Katram Koledžas darbiniekam ir iespēja iepazīties ar materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti. Katras izglītības programmas nodrošināšanai materiāli tehnisko līdzekļu saraksti nepieciešamības gadījumā tiek papildināti.

Stiprās puses:

· Koledžas telpu remonts, mēbeļu un aprīkojuma iegāde tiek realizēta plānveidīgi;

· Koledžas telpas un apkārtne tiek uzturēta tīra un kārtīga;

· Koledža nodrošina telpas pilnīga mācību procesa nodrošināšanai;

· iekārtoti moderni un mācību priekšmetu standartu apguves prasībām atbilstoši kabineti un laboratorijas;

· katram pedagogam ir iespēja mācību telpā izmantot datoru.

Turpmākās attīstības vajadzības:

· pilnveidot mācību laboratorijas;

· aprīkot visas mācību auditorijas ar iespēju izmantot interaktīvās tāfeles vai projektorus.

Saskaņā ar statūtiem Koledža tiek finansēta:

1) no valsts budžeta līdzekļiem;

2) no ienākumiem par saimniecisko darbību un no maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību;

3) no kredītiem tai skaitā ārvalstu kredītiem;

4) no dāvinājumiem un ziedojumiem, tai skaitā ārvalstu neatmaksājamās palīdzības;

5) no studiju maksas, kas apstiprināta Padomē, saskaņā ar individuālu līgumu ar studentu;

6) no citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīviem aktiem.

Proporcionāli ieņēmumiem budžetā tiek plānoti izdevumi, kas 2015./2016. Gadā bija 40545.80 eur, kuru galvenās pozīcijas ir personāla darba samaksa, sociālās apdrošināšanas maksājumi, telpu uzturēšanas izdevumi un komunālie maksājumi, mācību procesa materiālie izdevumi, jaunu iekārtu iegāde un telpu rekonstrukcija un remonti.

Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums

Studiju virziena „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls 2015./2016.studiju gadā:

N. p. k.

Lektora vārds, uzvārds

Zinātniskais grāds/ kvalifikācija

Studiju kurss

Amats

1.

Aivars Bērziņš

Profesionālā augstākā izglītība, inženiera kvalifikācija

Datortīkli

Lokālie datortīkli un to administrēšana

Tīkla operētājsistēmas

Operētājsistēmas

Lektors

2.

Ansis Ataols Bērziņš

Dabas zinātņu maģistra grāds matemātikā

Programmēšanas valodas

Lektors

3.

Ainārs Auziņš

Profesionālā augstākā izglītība, inženiera kvalifikācija informācijas tehnoloģijā

Datu bāzu tehnoloģijas

Lielās datu bāzes

Vieslektors

4.

Inta Dobele

Mg.oec.

Ekonomikas pamati

Darba aizsardzība un ergonomika

Lektore

5.

Solvita Flugina

Mg.psych.

Lietišķā saskarsme

Lektore

6.

Zigmārs Francis

Profesionālais maģistra grāds sociotehnisku sistēmu modelēšanā

Lietojumprogrammatūra

E-komercija

Tīmekļa tehnoloģijas

Informācijas sistēmu izstrāde

Lektors

7.

Ilona Goldmane

Mg.philol.

Svešvaloda (angļu)

Lektore

8.

Inese Kalnmeiere

Mg.oec.

Uzņēmējdarbības pamati

Lektore

9.

Reinis Lazda

Mg.psych.

Ievads specialitātē

Lektors

10.

Anita Saulīte

Profesionālā augstākā izglītība, inženiera kvalifikācija informācijas tehnoloģijā

Biroja darba automatizācija

Programmatūras inženierija (pamatkurss)

Programmatūras inženierija (spec.kurss)

Nozares tiesību pamati un standarti

Lektore

11.

Vivita Ponciusa

Mg. iur.

Nozares tiesību pamati un standarti

Vieslektore

12.

Jānis Salmiņš

Profesionālā augstākā izglītība, fiziķa kvalifikācija

Elektrotehnika un elektronika

Mikroshēmas un mikroprocesori

Lektors

13.

Solveiga Serkova

Prof.maģistra grāds skolvadībā, matemātikas skolotāja kvalifikācija

Matemātika

Docente

14.

Aina Vanaga

Dabaszinātņu maģistra grāds matemātikā

Matemātika

Matemātika speciālās nodaļas

Vieslektore

15.

Sergejs Vdovins

Inženierzinātņu maģistra grāds telekomunikācijās

Perifērijas ierīces (pamatkurss un speckurss)

Datorsistēmu uzbūve

Lektors

Informācija par ārējiem sakariemSadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām;

Studiju virzienā „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” realizētās 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas satur profesionālās izglītības neatņemamu sastāvdaļu – praksi 20 kredītpunktu (KP) apjomā (mācību un kvalifikācijas, 1 KP - 1 prakses nedēļa; kopā 20 prakses nedēļas). Studiju programmā iekļautas mācību prakse (10 KP) un kvalifikācijas prakse (10 KP), kuras tiek organizētas, sadarbojoties gan ar Jūrmalas pilsētas, gan citu Latvijas pilsētu un novadu darba devējiem. Studiju programmas realizācijas gaitā par invalīdu nodarbinātības iespējām darba tirgū tiek informēti darba devēji uzņēmumos, kuros studenti iziet praksi. Ar uzņēmumiem tiek noslēgti prakses līgumi. Katram studentam tiek norīkots prakses vadītājs no Karjeras veidošanas nodaļas un Koledžas pasniedzējs, kurš studentu konsultē par prakses atskaites saturu un uzņēmumā, kas koordinē prakses organizāciju izvēlētajā prakses vietā. Prakses laikā iegūtā pieredze studentam lieti noder, adaptējoties jaunajā darbavietā pēc studiju beigšanas, kā arī palielina viņa konkurētspēju. 2015./2016. studiju gadā ir realizētas mācību un kvalifikācijas prakses valsts un pašvaldības iestādēs, uzņēmumos Jūrmalā, Rīgā un citos Latvijas reģionos, kas atrodas pēc iespējas tuvāk studentu dzīvesvietai, piemēram, AS "Exigen Services Latvia" SIA Kopija, SIA „Mediju centrs Kurzeme”, AS "Latvijas valsts meži" kā arī privātās kompānijās.

Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas

Koledža sadarbojas ar vairākām augstākās izglītības mācību iestādēm gan Latvijā, gan ārzemēs. Lai varētu attīstīt un pilnveidot studiju programmas, Koledža sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolu Turība, Biznesa vadības koledžu, Ekonomikas un Kultūras augstskolu, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu, P.Stradiņa Veselības un Sociālās aprūpes koledžu, Rīgas Tehnisko koledžu. Kopš 2003.gada Koledža ir Latvijas koledžu asociācijas locekle. Koledžas pārstāvis regulāri piedalās asociācijas sēdēs un konferencēs, kurās notiek pieredzes apmaiņa, kā arī tiek iegūta aktuāla informācija.

2002.gada 12.decembrī tika panākta vienošanās ar Rīgas Tehnisko universitāti par Koledžas absolventu studiju turpināšanu Rīgas Tehniskās universitātes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā. Laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam Koledža sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti veica abu mācību iestāžu studiju programmu saskaņošanu ar mērķi invalīdiem sniegt iespēju turpināt tālāku izglītību, līdz ar to uzlabot viņu dzīves kvalitāti un nodarbinātības iespējas, pārejot no pirmās uz otro profesionālās augstākās izglītības līmeni.

2009.gada 17.aprīlī tika noslēgta ar Biznesa vadības koledžu vienošanās par Aģentūras un BVK sadarbību studiju un pētniecības jomā.

Starp augstskolu sadarbību veicina piesaistītais citu augstskolu akadēmiskais personāls. Jau vairākus gadus Valsts Kvalifikācijas eksāmenu komisiju vadīja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Mg. sc. ing. Inese Urpena, komisijā piedalās informācijas tehnoloģijas un nozares darba devēju pārstāvji.

Studiju programmas „Lietišķo sistēmu programmatūra” raksturojums.

Akreditētajā studiju virzienā „Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” tiek realizētas studiju programma:

„Lietišķo sistēmu programmatūra”, kods 41481, tās apjoms ir 120 kredītpunkti un tā tika realizēta pilna laika klātienē (3 gadi). 2012./2013.gadā studiju programma netika realizēta nepilna laika neklātienē (3,5 gadi) un nepilna laika klātienē (3,5 gadi). Iegūstamā profesionālā kvalifikācija - Programmētājs.

Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

Mērķis – nodrošināt iespēju cilvēkiem iegūt akadēmiskās izglītības pamatus datorzinātnēs un sagatavo kvalificētus programmēšanas speciālistus studiju turpināšanai bakalaura programmā vai patstāvīga darba uzsākšanai.

Lai sasniegtu izvirzītos studiju programmas mērķus, 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Lietišķo sistēmu programmatūra” uzdevumi ir:

· Iemācīt Studentiem izmantot dažādus programmēšanas rīkus un vides;

· Sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas pilnvērtīgam darbam ar Java programmēšanas valodu;

· Iemācīt studentiem veidot un uzturēt dažāda lieluma datu bāzes un datortīklus;

· Sniegt iespēju studentiem pilnveidot prasmes kuras ir nepieciešamas lai spētu patstāvīgi un radoši apgūt un lietot jaunākās programmas un rīkus;

· Iemācīt studentiem patstāvīgi veidot klienta puses tīmekļa lapas izmantojot HTML, CSS un JavaScript tehnoloģijas;

· Nodrošināt kvalificētus mācību spēkus un atbilstošu tehnisko aprīkojumu;

· Sagatavot kvalificētus, konkurētspējīgus programmēšanas speciālistus atbilstoši darba tirgus prasībām;

· Attīstīt spējas un prasmi radoši domāt, uzņemties iniciatīvu, kā arī spēt sasaistīt iegūtās zināšanas ar praktiskām dzīves un darba situācijām;

Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti un studiju programmas plāns

Atbilstoši profesijas standartam, studiju programmas „Lietišķo sistēmu programmatūra” absolventam ir jāpiemīt sekojošām komepetencēm:

Atbilstoši profesijas standartam, studiju programmas „Lietišķo sistēmu programmatūra” absolventam jāprot:

· Lietot IT nozares standartus, lietot IT terminoloģiju angļu un latviešu valodā;

· Lietot operētājsistēmas;

· Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas;

· Lietot ātrrakstīšanas paņēmienus;

· Piedalīties projektu vadīšanā;

· Strādāt komandā (grupā);

· Veikt darbu patstāvīgi;

· Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes;

· Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus;

· Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus un vadīt tos;

· Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli;

· Noformēt lietišķos dokumentus;

· Ievērot profesionālās ētikas principus;

· Ievērot darba higiēnas un drošības prasības;

· Spēt sazināties angļu valodā;

· Veidot un atkļūdot programmas;

· Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas;

· Projektēt algoritmus un datu struktūras;

· Izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus un līdzekļus;

· Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus;

· Konfigurēt darba vietu un darba rīkus;

· Lietot programmatūras izstrādes rīkus;

· Realizēt algoritmus, lietojot programmēšanas valodu;

· Analizēt programmas kodu;

· Realizēt lietotāja interfeisu;

· Programmēt, izmantojot interneta tehnoloģijas;

· Lietot datu pieprasījumu valodas;

· Lietot programmas koda kvalitātes pārbaudes rīkus;

· Mērīt programmatūras veiktspēju;

· Lietot labu programmēšanas stilu;

· Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus;

· Veikt sistēmu analīzi un projektēšanu.

Studiju programma plāns

N.p. k.

Kursa nosaukums

KP

Īstenošanas plānojums semestros

I

Vispārizglītojošie mācību kursi

21

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1.

Svešvaloda

4

I

E

2.

Matemātika

6

E

3.

Uzņēmējdarbības pamati

4

E.KD

4.

Ekonomikas pamati

2

I

5.

Lietišķā saskarsme

2

I

6.

Ievads specialitātē

1

I

7.

Darba aizsardzība un ergonomika

2

I

II

Nozares mācību kursi

69

1.

2.

3.

4.

5.

6.

8.

Lietojumprogrammatūra

6

E,KD

9.

Programmēšanas valodas

4

E

10.

Operētājsistēma

4

E

11.

Datu bāzu tehnoloģijas

4

E

12.

Datorsistēmu uzbūve

4

E

13.

Datortīkli

6

E

14.

Perifērijas ierīces (pamatkurss)

2

I

15.

Matemātikas speciālās nodaļas

4

E

16.

Nozares tiesību pamati un standarti

2

I

17.

Biroja darba automatizācija

3

E

18.

Programmatūras inženierija (pamatkurss)

2

I

19.

Programmatūras inženierija (spec.kurss)

4

E,KD

20.

Programmatūras izstrādes rīki un vides

2

I

21.

Objektorientētā programmēšana

4

E

22.

Datu struktūras un algoritmi

4

E

23.

Informācijas sistēmu izstrāde

4

E

24.

Lielās datu bāzes

4

E

25.

Tīmekļa tehnoloģijas

4

E,KD

26.

E-komercija

2

I

III

PRAKSE

20

1.

2.

3.

4.

5.

6.

27.

Mācību prakse

10

I

28.

Kvalifikācijas prakse

10

I

VI

KVALIFIKĀCIJAS DARBS

10

1.

2.

3.

4.

5.

6.

29.

Kvalifikācijas darbs

10

E

Pavisam kopā:

120

Studiju kursu apraksti

Studiju kursa nosaukums

KP

Studiju kursa īss apraksts

Svešvaloda

4

Mācību priekšmeta mērķis: sagatavot studentu patstāvīgai angļu valodas lietošanai ikdienas dzīvē un profesijā informācijas tehnoloģijas nozarē. Attīstīt zināšanas, prasmes, iemaņas, kas veicina: aktīvu svešvalodu apguvi; radošu kritisku domāšanu, maksimāli sekmējot personības profesionālo izaugsmi; mācību satura apguvi, akcentējot individuālo profesionālo pieredzi.

Mācību priekšmeta uzdevumi: attīstīt četru valodas pamatelementu (lasīšanas, runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas) prasmes un iemaņas, lai spētu tās integrēti pielietot atbilstoši mācību priekšmeta attiecīgajam līmenim informācijas tehnoloģijas jomā. Lasīšanā: iemācīt izmantot dažādus lasīšanas veidus. Runāšanā iemācīt: atbildēt uz dažādas grūtības pakāpes jautājumiem; komentēt tabulu, shēmu, diagrammu u.t.t.; sniegt notikumu, darbību īsu aprakstu; izteikt savas domas, uzskatus, viedokli par noteiktu tēmu, praktiskām problēmām; piedalīties prezentācijās, diskusijās ar informāciju par profesionālām tēmām. Klausīšanās jomā iemācīt uztvert un saprast informāciju. Rakstīšanās jomā iemācīt uzrakstīt dzīves gājumu (CV), aizpildīt veidlapas; veikt lietišķu korespondenci (iesniegums, sludinājums, piedāvājums, pasūtījums, sūdzība u.c.

Mācību priekšmeta saturs: Valodas apguvei tiek izmantotas ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistītas tēmas. Personālie un portatīvie datori, programmēšanas valodas un operētājsistēmas. Datu pārraide. Datoru programmatūra. Datortīkli. Datoru drošība. Informācijas sistēmas. Datoru izmantošana. Datu glabāšana un pārvaldība. Multimediji un datorgrafika.

Matemātika

6

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt zināšanas matemātikā, kas ir nepieciešamas informācijas apstrādes procesu un algoritmu izpratnei, atbilstoši pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam.

Mācību priekšmeta uzdevumi: loģiskās domāšanas un jēdzienu pielietošanas iemaņu attīstīšana sasaistē ar programmēšanas priekšmetiem un to pamatobjektiem (lietojumprogrammās, datu struktūrās, algoritmiem, programmēšanas valodām), lai veidotu prasmi analizēt turpmāk veicamo sarežģītāko uzdevumu risinājumus.

Mācību priekšmeta saturs: Skaitļi un to attēlošana. Kombinatorikas pamati. Polinomu algebra. Lineārā algebra. Loģikas algebra. Analītiskā ģeometrija. Ievads matemātiskajā analīzē. Diferenciālrēķini. Nenoteiktais integrālis. Noteiktais integrālis. Vairāku mainīgo funkcijas. Rindas. Diferenciālvienādojumi. Varbūtību teorija.

Uzņēmējdarbības pamati

4

Mācību priekšmeta mērķis: teorētiski un praktiski sagatavot firmas darbiniekus, kas var organizēt un vadīt darbus atbilstoši likumdošanai.

Mācību priekšmeta uzdevumi: iemācīt analizēt uzņēmējdarbības motivāciju, mērķus, uzdevumus; sniegt zināšanas par uzņēmējdarbības un darba likumdošanu, uzņēmuma dibināšanu, reģistrāciju, likvidāciju; palīdzēt apgūt, kā veikt uzskaiti, atskaites un kontroli firmā, marketinga pētījumus un kā plānot uzņēmuma darbību; sniegt zināšanas par firmu organizatorisko struktūru; palīdzēt izstrādāt biznesa plānu; iemācīt veikt firmas darbības ekonomisko analīzi un izstrādāt pasākumus tās darbības uzlabošanai.

Mācību priekšmeta saturs: Uzņēmējdarbības vispārējie jautājumi. Uzņēmējdarbības vide un problēmas. Uzņēmumu veidi. Uzņēmējiem uzstādītās prasības. Uzņēmējdarbības uzsākšanas vispārējie, zinātniskie, finansiālie, organizatoriskie, materiālie un konstruktīvie nosacījumi. Uzņēmējdarbības likumdošanas bāze. LR uzņēmumu reģistrs. Komercdarbības formas. Individuālais komersants. Komercsabiedrības. Kapitālsabiedrības: sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība. Uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbība, darbības pārtraukšana un likvidācija. Uzņēmuma dibināšanas dokumentācija, dibināšanas līgums. Materiālā un intelektuālā ieguldījuma novērtējums. Dibinātāja daļas un to ieguldīšanas kārtība. Uzņēmuma statūtu izstrādāšana. Pieteikuma izstrādāšana LR uzņēmumu reģistram. Priekšnoteikumi uzņēmuma darbībai: likumdošana, lietvedība, grāmatvedības un statistiskā uzskaite. Uzņēmuma maksātspēja, sanācija, darbības apturēšana un likvidācija. Plānošanas vispārējie principi, normatīvi un rādītāji. Situācijas analīze. Plānošanas mērķi. Stratēģiskā plānošana. Uzņēmējdarbības vadīšanas vispārīgie principi. Biznesa plāna kopsavilkums, firmas raksturojums. Konkrētas prasības uzņēmuma darbībai. Marketinga prasību novērtēšana. Ražošanas programma un organizatoriskais plāns. Materiāli tehnisko resursu, darbaspēka, energoresursu, transporta un noliktavu saimniecību plānošana. Firmas riski un apdrošināšana. Pasākumi darba plāna aizsardzībai un drošības tehnikai. Vides aizsardzības pasākumi. Firmas finansu rādītāju plānošana. Firmas darbības ekonomiskā analīze. Darba likumdošanas bāze.

Ekonomikas pamati

2

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt ieskatu galvenajās likumsakarībās, kas saistītas ar saimniecisko vienību darbības motivāciju tirgus ekonomikā; veidot izpratni par cēloņsakarībām tautsaimniecības līmenī, starptautisko ekonomisko sakaru veidošanos un nepieciešamību.

Mācību priekšmeta uzdevumi: palīdzēt izprast iespējamo sava pakalpojuma pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņu cēloņus, pakalpojuma cenu veidošanu un tās lomu tirgus ekonomikā, riska līmeni un tā izmantošanas iespējas lēmumu pieņemšanā; sniegt pamatzināšanas par svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un to lomu valsts ekonomiskās situācijas raksturošanai un attīstības prognozēšanai, par starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz nacionālo ekonomiku, nepieciešamību mūsdienās.

Mācību priekšmeta saturs: Ievads ekonomikā. Cenas un tirgi. Ražošana un izmaksas. Risks. Makroekonomikas mērķi un rādītāji. Nauda un bankas. Darba tirgus. Inflācija. Ekonomikas attīstības cikliskais raksturs. Kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums. Valdības uzdevumi un iespējas makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā. Starptautiskie ekonomiskie sakari.

Lietišķā saskarsme

2

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt ieskatu cilvēku savstarpējās saskarsmes jomā (uztverē, komunikācijā, mijiedarbībā stresa un konfliktsituācijās) un profesionālajā ētikā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: attīstīt prasmes noteikt savas vajadzības, izvirzīt mērķus, atrast metodes un paņēmienus to sasniegšanai; veicināt uzņēmīgas personības veidošanos, attīstot spēju pieņemt lēmumus, paškritiku, spēju pārvarēt grūtības, attīstot pašcieņu un pašizziņu; attīstīt iemaņas strādāt komandā, prast pielietot dažādus paņēmienus domstarpību novēršanai saskarsmē; iemācīt novērtēt ētiskās vērtības (taisnīgumu, patiesīgumu, atbildību, cieņu, godu u.c.); dot saskarsmes iemaņas darbā ar klientiem un prezentāciju prasmi.

Mācību priekšmeta saturs: Saskarsmes raksturojums. Saskarsme - māka pazīt pašam sevi un pilnveidoties. Personības raksturojums. Cilvēku vajadzības, vērtības un uzvedības motivācija. Saskarsme kā cilvēku savstarpējās uztveres un sapratnes process. Saskarsme kā komunikācija (apmaiņa ar informāciju). Komandas veidošanās. Cilvēku mijiedarbība saskarsmē. Saskarsme konfliktsituācijās. Stress. Prezentācijas prasme. Dzīves un profesionālā ētika.

Ievads specialitātē

1

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt studentiem zināšanas un praktiskās iemaņas patstāvīga mācīšanās procesa organizēšanai augstākās izglītības līmenī.

Mācību priekšmeta uzdevumi: sniegt studentiem ieskatu augstākās izglītības mērķos un izmantotajās mācību metodēs, sniegt zināšanas un praktiskās iemaņas informācijas meklēšanā un kvalitatīvu informācijas avotu atlasēs, pārzināt zinātniskās izpētes veidus un prast izvēlēties situācijai atbilstošāko no tiem, izdarīt korektus, loģiski argumentētus secinājumus, pārzināt argumentēšanas pamatprincipus pārvarēt grūtības, kas var rasties patstāvīgā studiju procesā, strukturēt un atbilstoši prasībām noformēt studiju darbus un iesniegt tos.

Mācību priekšmeta saturs: Mērķi un metodes augstākajā izglītībā, Informācijas meklēšana, Loģikas pamati, Pētījumu veidi, Noformējuma prasības, Grūtību pārvarēšana darbu rakstīšanas procesā.

Darba aizsardzība un ergonomika

2

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt nepieciešamas zināšanas un iemaņas, lai varētu nodrošināt pienācīgo darba aizsardzību un darba vietas iekārtojumu saskaņā ar rekomendācijām, noteikumiem un normatīvajām prasībām.

Mācību priekšmeta uzdevumi: teorētiski un praktiski sagatavot speciālistus informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas jautājumos, kuri strādātu datorsistēmu un datortīklu administrēšanas un programmēšanas nozarēs, un, kuriem būtu zināšanas un prasme precīzi pielietot un ievērot: darba aizsardzības likumdošanas noteikumus un normas; darba higiēnas un sanitārijas noteikumus; ugunsdrošības prasības; elektrodrošības prasības; pielietot pirmās palīdzības sniegšanas paņēmienus elektrotraumu u.c. nelaimes gadījumos; iekārtot darba vietu saskaņā ar ergonomikas prasībām un rekomendācijām.

Mācību priekšmeta saturs: Darba aizsardzības organizācija un to reglamentējošie dokumenti. Elektrodrošības noteikumi, strādājot ar datoriem. Pirmās palīdzības sniegšana. Ugunsdrošības noteikumi un rīcība. Sanitārās higiēnas prasības. Ergonomiskās prasības darba vietas iekārtojumam.

Lietojumprogrammatūra

6

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar integrēto lietojumprogrammatūras uzbūves principiem un metodēm, iemācīt lietot praksē savstarpēji saistītos dažādos lietojumu programmas, t.sk. izmantojot makro un Visual Basic for Application (VBA).

Mācību priekšmeta uzdevumi: dot priekšstatu par integrētas lietojumprogrammatūras uzbūves vispārējiem principiem; iemācīt izstrādāt nesarežģītas informatīvas sistēmas ar integrēto lietojumprogrammatūras palīdzību; iemācīt organizēt dažādu komponentu mijiedarbību ar standartu līdzekļu palīdzību un ar VBA līdzekļiem; iemācīt izmantot VBA MS Office programmās; dot iemaņas darbā ar grafisko redaktoru VISIO Professional; palīdzēt Web-tehnoloģijas pamatus; iemācīt izmantot darbā projektu vadības līdzekļus (MS Project).

Mācību priekšmeta saturs: Integrētas lietojumprogrammatūras uzbūves vispārējie principi (balstoties uz MS Office piemēra). Lietojumprogrammu pārskats. MS Office vide. Programma MS Excel. MS Povver Point. Darba organizēšana ar MS Outlook palīdzību. VBA un tā lietojums. Dažādu komponentu mijiedarbība. Mijiedarbības organizēšana ar standartu līdzekļu palīdzību (uz MS Word un MS Excel savstarpēju saišu organizēšanas piemēra). Mijiedarbības organizēšana ar Visual Basic līdzekļiem. Grafiskais redaktors VISIO. Web-tehnoloģijas pamati. Projektu vadības līdzekli (uz MS Project piemēra). Dažādu tipa lietojumprogrammatūras apskats.

Programmēšanas valodas

4

Mācību priekšmeta mērķis: ielikt profesijas pamatus un izlīdzināt studentu zināšanas un iemaņas, iepazīstināt ar dažāda tipa un ideoloģijas programmēšanas valodām. Sagatavot patstāvīgam darbam programmatūras izstrādē; nodrošināt speciālo priekšmetu dziļāko izpratni.

Mācību priekšmeta uzdevumi: dot zināšanas par programmēšanas valodas Pascal pamatkonstrukcijas, to sintaksi un semantiku. Iemācīt izstrādāt, implementēt, atkļūdot un izpildīt programmas valodā Pascal dažādu uzdevumu risināšanai. Iemācīt lietot programmu veidošanas tehnoloģiju, izpildot programmas populārākās programmēšanas valodās; iepazīstināt ar algoritmisko valodu vadības konstrukcijām; izskaidrot modulārās programmēšanas pamat ideoloģiju; iemācīt pareizi izmantot dažādus datu tipus; dot priekšstatu par mašīnorientētu un problēmorientētu programmēšanas valodu. Iemācīt pareizi izmantot datu pamatstruktūras (masīvs, ieraksts, fails, saraksts). Palīdzēt apgūt objektorientētas programmēšanas pamatidejas un elementus; iemācīt izvēlēties vispiemērotāko programmēšanas valodu, veidojot savu projektu.

Mācību priekšmeta saturs: Programmēšanas valodas jēdziens. Algoritmisko valodu pamatelementi. Dati kā informācijas veids. Programmēšanas vadības konstrukcijas. Programmēšanas valoda Pascal. Mašīnorientētā valoda ASSEMBLER, tas pamatideja. Programmēšanas valodas C, Moduļa, ADA, Prolog, Lisp. Programmas struktūra. Vienkāršu programmu piemēri.

Operētājsistēma

4

Mācību priekšmeta mērķis: apgūt dažādas operētājsistēmas, to izmantošanu un darba efektivitātes novērtēšanu, gan uz atsevišķiem datoriem, gan tīkla vajadzībām, datorsistēmas uzturēšanu darba kārtībā un apkalpošanu.

Mācību priekšmeta uzdevumi: Sniegt zināšanas par operētājsistēmām, to efektīvu izmantošanu, darbības un pārvaldības pamatprincipiem, veidot studentiem prasmes un iemaņas dažādu praktisku uzdevumu veikšanai darbā ar operētājsistēmām.

Mācību priekšmeta saturs: operētājsistēmu vispārējie jēdzieni. Operētājsistēma MS-DOS. Operētājsistēma MS Windows. Operētājsistēma UNIX. Operētājsistēma LINUX.

Datu bāzu tehnoloģijas

4

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar datu bāzes (DB) tehnoloģiju, tās iespējām un izmantošanas variantiem informācijas sistēmu veidošanai. Nodrošināt datu bāzes tehnoloģijas pamatzināšanu apguvi un nelielu informācijas sistēmu izveidošanas iemaņas.

Mācību priekšmeta uzdevumi: iepazīstināt ar DB struktūras izveides principiem; palīdzēt apgūt lietotāja interfeisa izveides principus; iemācīt veikt visas nepieciešamas darbības ar datiem: sakārtošana, meklēšana, grupēšana u.tml., prast saformēt atskaites; dot priekšstatu par optimizēšanas principiem, DB administrēšanu, DB tipiem un to struktūru, kā arī izveidošanas principiem; sniegt zināšanas par nozīmīgākām datu bāzu datu manipulāciju valodām (SQL, QbE). Palīdzēt apgūt personālo datu bāzu un vidēja lieluma datu bāzu vadības sistēmu pamatfunkcijas; palīdzēt apgūt navigācijas datu bāzes vadības sistēmas un SQL datu bāzes vadības sistēmu izmantošanas atšķirības; palīdzēt apgūt lietojumu veidošanu ar datu bāzes vadības sistēmas programmēšanas automatizācijas rīkiem. Sniegt priekšstatu par dažu DBVS iekšējo valodu izmantošanas iespējām un nepieciešamību lietojumu veidošanai.

Mācību priekšmeta saturs: Informācijas sistēmas un to klasifikācija. Datu abstrakcija. Datu modeļi. Datu bāzes (DB) un datu bāzes vadības sistēmas (DBVS) koncepcija. DB veidi. Datu valodas. Vaicājumu valodas. DBVS darbība datortīklos. Lietojumprogrammu veidošana. Datu apmaiņa, objektu sasaiste (OLE, ODBC). Datu drošības nodrošināšana. Lietotāji, shēmas, tiesības un lomas. Datu bāzes publicēšana Internetā. Daudzbāzu sistēmas. Datu bāzu tehnoloģijas attīstības perspektīvas.

Datorsistēmu uzbūve

4

Mācību priekšmeta mērķis: sagatavot kvalificētus programmētājus un datortīklu administratorus ar labām zināšanām datorsistēmu uzbūvē.

Mācību priekšmeta uzdevumi: sniegt zināšanas par dažādām datorsistēmu arhitektūras un datoru uzbūves īpatnībām; iemācīt novērtēt un salīdzināt datoru veiktspējas un izmaksas, lai varētu izvēlēties piemērotāko vajadzīgajam lietojumam.

Mācību priekšmeta saturs: Datorsistēmas un to klasifikācija. Datorsistēmu attīstības vēsture. Datu attēlojumi. Datoru pamatelementi. Operāciju mašīnrealizācija. Vadības mezgli. Atmiņa: RAM un ROM. Procesors. Kešatmiņa. Maģistrālā kopne. Ārējo ierīču pieslēgšana. Drošums. Datoru novērtēšana. Multiprogrammu sistēmas. Mikroprocesori. Personālie datori. RISC procesori. Multiapstrāde. Darbstacijas un serveri. Lieldatori un superskaitļotāji.

Datortīkli

6

Mācību priekšmeta mērķis: Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par mūsdienu datortīklu tehnoloģijām un arhitektūrām.

Mācību priekšmeta uzdevumi: dot izpratni paar galvenos datortīklu uzbūves principiem, balstoties uz atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli; iemācīt lokālo un globālo tīklu tehnoloģiju pamatus. Radīt priekšstatu par tīklu apvienošanas veidiem un informācijas maršrutēšanas principiem. Sniegt zināšanas par tīklu protokoliem un standarta protokolu kombinācijām; sniegt zināšanas par tīkla pārvaldības un tīkla administrēšanas pamatiem.

Mācību priekšmeta saturs: Tīklu klasifikācija. Tīklu bāzes topoloģijas. Fizikālā pārraides vide. Tīkla adaptera plates. OSI etalonmodelis. Protokoli. Vides pieejas metodes. Ethernet tīkla tehnoloģijas. Token Ring tīkla tehnoloģija. FDDI tīkla tehnoloģija. Gigabit Ethernet. Klienta-servera tehnoloģija. Tīkla administrēšanas pamati. Apvienoto tīklu radīšana. Tīklu apvienošana ar tiltu palīdzību. Maršrutēšanas pamati. Tīkla pārvaldības pamati. Ievads globālo tīklu tehnoloģijās. Kanāla slāņa protokoli. Integrētā servisa cipartīkls (ISDN). Specifikācija X.25. Frame Relay tīkli. Asinhronais pārraides režīms (ATM). OSI protokoli. DECnet protokolu steks. NetWare protokoli. Internet protokoli. IP adresācija. Maršrutēšana Internet tīklā. Interneta pakalpojumi. Domēnu vārdu sistēma DNS.

Perifērijas ierīces (pamatkurss)

2

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt zināšanas par mūsdienīgām informatīvo sistēmu perifērijas ierīču apakšsistēmām.

Mācību priekšmeta uzdevumi: dot priekšstatu par mūsdienīgu perifērijas ierīču darbības principiem, uzbūvi un attīstības tendencēm; sniegt praktiskās iemaņas perifērijas ierīču izmantošanā; sniegt zināšanas par informācijas uzglabāšanas apakšsistēmām; sniegt zināšanas par datoru profilakses un ekspluatācijas organizēšanas pamatiem.

Mācību priekšmeta saturs: Disku apakšsistēma. Video apakšsistēma. Informācijas ievades - izvades ierīces. Liela apjoma informācijas glabāšanas ierīces. Datoru energoapgādes sistēma. Datoru ekspluatācija.

Matemātikas speciālās nodaļas

4

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt zināšanas, kas būtu nepieciešamas darba tirgus prasību apmierināšanai; kas atvieglotu specializācijas priekšmetu apgūšanu un nākošā izglītības līmeņa sasniegšanu.

Mācību priekšmeta uzdevumi: iepazīstināt ar kopu teorijas pamatjēdzieniem un algebru; iemācīt pielietot attieksmes; iepazīstināt ar grafu pamatveidiem un īpašībām; iemācīt veikt tīkla aprēķinu (caurlaides spēja, ātrdarbība, maksimālā plūsma, u.c.); sniegt priekšstatu par grafu algoritmiem; sniegt pamatzināšanas varbūtību teorijā; iemācīt noteikt gadījuma lieluma sadalījumu (sadalījuma funkcija, sadalījuma blīvums) un raksturotājus, ka arī pielietot matemātisko statistiku informācijas apstrādei.

Mācību priekšmeta saturs: Kopu teorijas elementi. Attieksmes. Kombinatorikas pamati. Grafu teorijas elementi. Grafs un datu struktūra. Grafu lietošana algoritmos (grafu algoritmi). Grafa aprēķins (tīkla aprēķins). Varbūtību teorijas pamati. Gadījuma lielumi. Matemātiskās statistikas pamati.

Nozares tiesību pamati un standarti

2

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar likumiem un standartiem, kas jāievēro datorprogrammu informācijas sistēmu izstrādē un lietošanā, un iemācīt gatavot līgumus un programmatūras dokumentāciju atbilstoši likumiem un standartiem.

Mācību priekšmeta uzdevumi: aplūkot informācijas tehnoloģijas likumus un standartus; praktiski izstrādāt svarīgāko programmatūras dokumentu piemērus.

Mācību priekšmeta saturs: Likumi un standarti. Programminženierijas ētikas kodekss. Intelektuālā īpašuma aizsardzības pamati. Autortiesību likums un datorprogrammas. Datu bāzu aizsardzība. Kibernoziegumi un Krimināllikums. Neatrisinātās problēmas. Informācijas atklātība un personas datu aizsardzība. Informācijas sistēmu drošība. Datorprogrammešanas līguma īpatnības. Informācijas tehnoloģijas terminoloģija un tās izveides principi. Kvalitātes sistēma. Standarti ISO 9001 un CMM. Programminženierijas standartu sistēma. Lietotāja dokumentācija. Datorprogrammas koda noformēšana. Datorsistēmas darbināšanas apraksts, programmatūras prasību specifikācija. Projektējuma apraksts. Testēšanas dokumentācija.

Biroja darba automatizācija

3

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar biroja darba automatizācijas iespējām, iemācīt pielietot tās praktiski.

Mācību priekšmeta uzdevumi: sniegt zināšanas par kopsadarbības (Groupware) tipa programmatūru, Workflow vadības sistēmām un elektroniskās datu apmaiņas (EDI) realizācijas iespējām. Iemācīt strādāt ar Lotus Notēs; sniegt zināšanas par lietojumprogrammu savstarpējām saiknēm, datu glabāšanas formātiem, dažādu formātu un platformu datu konvertēšanu un pārnesamību, datu aizsardzību.

Mācību priekšmeta saturs: Ievads vispārīgā automatizācijas teorijā. Biroja informācijas sistēmas. Sadarbības (Collaborative) sistēmas, pamatjēdzieni. Groupvvare (kopprogrammatūra). Groupware aplikāciju veidi. Groupware funkcijas. Darba plūsmu vadības sistēmas. Groupware un Workflow intranetā un internetā. Lotus Notēs. Lotus Domino serveris (Elektroniskā dokumentu aprite). OLE un ActiveX LN un MSWord vidē. Bezpapīra tehnoloģijas.

Programmatūras inženierija (pamatkurss)

2

Mācību priekšmeta mērķis: sniegt pamatzināšanas programmatūras izstrādes tehnoloģijā. Iepazīstināt ar Latvijas Valsts standartiem (LVS) informācijas tehnoloģijas jomā. Iemācīt programmatūras dokumentēšanas pamatus.

Mācību priekšmeta uzdevumi: sniegt zināšanas par programmatūras jēdzienu un dzīves cikla fāzēm; palīdzēt apgūt programminženierijas terminoloģiju; iemācīt veidot programmatūras izstrādes procesa modeļus un vienkāršu prasību specifikāciju; palīdzēt izprast, kā lasīt un zīmēt projektējuma diagrammas un shēmas; sniegt priekšstatu par lietotāja saskarnes izveidi; sniegt zināšanas par atkļūdošanu, verifikāciju, validāciju; iemācīt piedalīties testēšanas procesā un analizēt testēšanas dokumentāciju; sniegt zināšanas par programmatūras uzturēšanu un ar to saistītām darbībām.

Mācību priekšmeta saturs: Programmatūras izstrāde, modeļi un prasību specifikācija. Programmatūras projektēšana. Projektēšanas process un posmi. Arhitektūras projektēšana un detalizētā projektēšana. Projektējuma attēlojums diagrammas veidā. Lietotāja interfeisa projektēšanas principi. Grafiskais lietotāja interfeiss (GUI). Komandu interfeiss. Lietotāja rokasgrāmata. Programmatūras implementēšana un atkļūdošana. Strukturētās programmēšanas jēdziens. Pieejas programmu implementēšanai. Verifikācija un validācija. Programmatūras testēšanas metodes un dokumentācija. Programmatūras uzturēšana, tās jēdziens, darbības un problēmas.

Programmatūras inženierija (spec.kurss)

4

Mācību priekšmeta mērķis: iemācīt studentiem programminženierijas metodes un tehnikas, kā arī iemācīt viņiem izstrādāt un dokumentēt programmatūru saskaņā ar starptautiskajiem un valsts standartiem, iepazīstināt studentus ar programmatūras projektu pārvaldības, darba organizēšanas, plānošanas un izmaksu novērtēšanas metodēm, kā arī iemācīt viņiem strādāt grupās, praktiski realizējot konkrētu informācijas sistēmu un izpildīt grupas vadītāja pienākumus.

Mācību priekšmeta uzdevumi: jāaplūko programatūras dzīves cikls, analizējot katra posma mērķus un uzdevumus, jāprot analizēt programmatūras izstrādes procesa modeļi un to priekšrocības un trūkumus, jāveido un jāanalizē programmatūras projektu pārvaldības modeļi un metodes, jāzina projekta izmaksas novērtēšanas modeļi, jāveic moduļu funkcionālais projektējums, jāizveido datu modeļi, jāizstrādā programmatūras arhitektūra, jāprot organizēt un vadīt darba grupu informācijas sistēmu izstrādē, jāprot sagatavot projektējuma apraksts saskaņā ar LVS, jāprot uzturēt programmatūra, jāzina testēšanas metodika (plāns, specifikācija, testpiemērs, dokumentēt testēšanas gaitu utml.), jāzina LVS informācijas tehnoloģiju jomā.

Mācību priekšmeta saturs: Programmatūras specifikācija, Arhitektūras projektēšanas metodes, Funkcionālā un objektorientētā projektēšanas stratēģijas, Programmatūras implementēšana, Programmatūras testēšanas procesa posmi, Programmētāja darbs programmatūras uzturēšanas procesā, Plānošanas un apskates vieta programmatūras dzīves ciklā, Programmatūras projektu pārvaldības metodes, Darbu organizēšana programmatūras projekta izstrādē, Programmatūras izmaksu novērtēšana.

Programmatūras izstrādes rīki un vides

2

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar dažādiem mūsdienās plaši lietotiem programmatūras (CASE, u.c.) rīkiem un vidēm, to īpašībām un lietošanas iespējām dažādos programmatūras dzīves cikla posmos.

Mācību priekšmeta uzdevumi: jāzina programmatūras izstrādes rīki sistēmu analīzes un projektēšanas posmu izpildei, jāzina programmatūras izstrādes rīki datu bažu projektēšanai, jāzina programmatūras izstrādes rīki implementēšanas posma izpildei, jāzina programmatūras izstrādes rīki testēšanas izpildei, jāzina rīki programmatūras projektu pārvaldībai, jāprot veidot un analizēt datu modeļi ar rīku palīdzību, jāprot veidot projektējuma shēmas un diagrammas ar rīku palīdzību, jāprot veidot programmas pirmstekstu ar rīku palīdzību, jāprot sagatavot tehnisko dokumentāciju, lietojot rīkus.

Mācību priekšmeta saturs: Jēdzienu "CASE" un "CASE rīks" definīcijas un skaidrojums, Strukturēto tehniku evolūcija CASE tehnoloģijā. Rīku lietošanas pozitīvās īpašības un ieviešanas grūtības, Rapid Application Development (RAD) metodoloģija un CASE rīki., CASE rīku klasifikācija un programmatūras izstrādes posmu atbalsts, CASE vides struktūra. CASE rīku integrācija: datu integrācija, lietotāja interfeisa integrācija, darbību integrācija, Integrētā CASE vide, prasības tai. Vides arhitektūra, Datu plūsmu (procesu) modelēšana. Metodoloģija IDEFO un rīks BPwin, Datu modelēšana. Metodoloģija IDEF1X un rīks Erwin, Rīku SILVERRUN, VANTAGE TEAM BUILDER un citu apkats, Dokumentēšanas rīki, Testēšanas rīku apskats, Rīki programmatūras projekta izstrādes plānošanai un izmaksu novērtēšanai, Objektorientēts rīks Rational Rose, Rīks GRADE, CASE rīku novērtēšana un ieviešana.

Objektorientētā programmēšana

4

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar objektorientētās programmēšanas principiem un tehnoloģijām, iemācīt tās lietot programmatūras izstrādes procesā, izmantojot objektorientēto programmēšanas valodu.

Mācību priekšmeta uzdevumi: jāizprot galvenās objektorientētās pieejas koncepcijas, jāzina objektorientētās programmēšanas valoda C++, jāprot veidot klases un to hierarhijas, jāprot lietot dažādus objektu veidošanas paņēmienus, jāprot sastādīt algoritmus objektorientētās programmēšanas valodā, jāprot apstrādāt izņēmuma situācijas programmās, jāiegūst iemaņas darbā ar programmēšanas rīkiem, jāzina objektorientētās programmēšanas valodas Java pamati.

Mācību priekšmeta saturs: Programmatūras dzīves cikls. Objektorientētā metode analīzē un programmēšanā. OO programmēšanas valodu apskats. Vienkāršas objektorientētas programmas piemērs. C++ programmas veidošana, tās failu struktūra. Preprocesors. Objektorientētās programmēšanas pamatjēdzieni -object, message, class, instance, method un valodas īpašības - abstrakcija, iekapsulēšana, mantošana un polimorfisms. Abstrakcija. Klases. Klases locekli. Klases funkcijas. Iebūvētās (inline) funkcijas. Iekapsulēšana - public un private. Konstruktori un destruktori. Aprakstu darbības apgabali. Atmiņas klases. Hierarhija. Atvasinātās klases. Mantošanas noteikumi. Klašu locekļu pieejamība - public, private un protected. Daudzkārtējā mantošana. Konstruktoru un destruktoru darbība. Programmēšanas prakse. Datu pamattipi un konstantes. Masīvi. Simbolu virknes. Stuktūras un apvienojumi. Sākumvērtību piešķire. Programmēšanas prakse. Rādītāji, to lietošana. Operatori new un delete. Programmēšanas prakse. Funkciju definīcijas un deklarācijas. Parametru lietošana. Rekursīvas funkcijas. Programmēšanas prakse. Pamatoperācijas ar datiem, izteiksmes un operatori. Ievades un izvades plūsmas. Vadības operatori. Polimorfīsms. Operāciju pārdefinēšana klasēm. Klases draugi - friend. Statiskie klases locekļi.

Virtuālās funkcijas. Tīrās virtuālās funkcijas un abstraktās klases. Šabloni. Izņēmumu apstrāde valodā C++. Apgalvojumu koncepcija (assert). Signāli. Izņēmumu apstrādātāju bloki (try, catch). Ievads valodā Java. Tipi, klases un objekti valodā Java. Mantošana valodā Java. Izņēmumu apstrāde valodā Java. Drošuma kontrole.

Datu struktūras un algoritmi

4

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar datu tipiem un datu struktūru specifikācijām, ar datu struktūru veidošanas metodēm un attēlošanas paņēmieniem, ar efektīviem algoritmiem darbā ar bieži lietojamām datu struktūrām. Iemācīt studentus izvēlēties visoptimālākās datu struktūras un to algoritmus un lietot tos praksē programmatūras izstrādes procesā.

Mācību priekšmeta uzdevumi: jāizprot datu struktūru lietojuma nozīme un klasifikācijas pamatprincipi, jāizprot un jāzina datu struktūru veidošanas metodes un lietojuma iespējas praksē, jāapgūst plaši lietojamu lineāro un nelineāro datu struktūru modeļu veidošana, specificēšana un apstrādes operāciju algoritmu formēšana un izpildes novērtēšana, jāzina un profesionāli jāprot lietot efektīvi meklēšanas un šķirošanas algoritmi, izmantojot objektorientētās programmēšanas zināšanas, jāprot izstrādāt dažādu datu struktūru šabloni plaši lietojamu datu struktūru realizācijai un izmantošanai praktiskajā programmēšanā, jāprot izvēlēties visoptimālākās datu struktūras un to attēlojuma veidi programmproduktu izstrādes procesā.

Mācību priekšmeta saturs: Datu tipa un datu struktūras jēdziens. Datu struktūru klasifikācija. Operatīvās datu struktūras un datņu struktūras. Sakārtotas datu struktūras. Lineāras un nelineārās datu struktūras. Saistītas un nesaistītas datu struktūras.Datu struktūras elementu saistība. Biežāk lietotās datu struktūras, to raksturojums. Datu struktūras elementu identifikācija. Datu struktūras vērtību domens. Abstrakcija. Abstraktas datu struktūras, to priekšrocības. Metrika, algoritmu sarežģītības vērtēšana.Fiziskās un loģiskās datu struktūras. Loģisko datu struktūru veidošanas posmi: specifikācija, projektēšana un ieviešana. Datu struktūru attēlojuma metodes: pozicionēšana (indeksēšana), hešēšana un saistīšana. Datu struktūru attēlojuma modeļi vektoriālā un saistītā formā. Attēlojuma veidu salīdzināšana un novērtējums. Strukturētu datu tipu raksturojums. Masīvi, to specifikācija. Masīva adresēšanas funkcijas un to lietojums. Vektori, matricas un vairākdimensiju masīvi. Vektora elementa sameklēšanas algoritmi: secīgās meklēšanas metode, meklēšana ar robežpazīmi, binārās meklēšanas metode.Speciālie masīvi: diagonāl matricas, simetriskās matricas, trijstūrmatricas, retinātie masīvi. Speciālo masīvu attēlojums, izmantojot vektoru. Speciālo masīvu elementu pieeja attēlojuma vektorā. Ieraksti, to specifikācija. Ieraksti ar variantiem. Ieraksta lauku pieeja un nobīžu saraksta lietojums. Masīvu ieraksti, ierakstu masīvi, rādītāju masīvi. Rakstzīmju virknes tips. Fiksēta garuma un mainīga garuma rakstzīmju virknes. Rakstzīmju virknes specifikācija un attēlojuma paņēmieni. Rakstzīmju virknes attēlojums vektoriālā un saistītā formā. Rakstzīmju virknes apstrādes operācijas un to izpildes algoritmi. Apakšvirknes sameklēšanas algoritmi: secīgā meklēšana un Boijera-Mūra algoritms.Lineāras datu struktūras definīcija. Lineāro datu struktūru klasifikācija. Saraksta jēdziens. Saraksta attēlojuma metodes. Tabula - vektoriālā formā attēlots saraksts, tā modelis, specifikācija, elementu pieeja un apstrādes operācijas.Rādītāji un to lietojums. Saistīta saraksta jēdziens, tā veidošanas un pieejas pamatprincipi. Vienkāršsaistīti saraksti, to attēlojuma modeļi, specifikācijas, elementu pieeja un apstrādes operācijas. Divkāršsaistīti saraksti, to attēlojuma modeļi, specifikācijas, elementu pieeja un apstrādes operācijas. Vienkāršsaistiti un divkāršsaistīti cirkulāri saraksti, to attēlojuma modeļi, specifikācijas, elementu pieeja un apstrādes operācijas. Cirkulāro sarakstu lietojuma priekšrocības. Gredzeni. Vairākkārt saistīti saraksti. Sakārtota saraksta jēdziens un klasifikācija. Hronoloģiski sakārtoti saraksti. Pēc lietojuma biežuma sakārtoti saraksti. Pašorganizēti saraksti, to veidošanas principi un to realizācija. Sašķiroti saraksti, to veidošanas principi un realizācija. Sašķirota saraksta elementu meklēšanas algoritmi: binārā meklēšana, interpolatīvā meklēšana u.c. Sašķirotu sarakstu lietojuma efektivitāte. Šķirošanas algoritmu klasifikācija un pamat metodes. Iekšējā un ārējā šķirošanaAtrās šķirošanas pamat metodes un algoritmi. Šķirošanas algoritmu novērtējums un lietojuma izvēle.Sarakstu attēlojums pēc hešēšanas metodes. Hešfunkcijas, to realizācijas algoritmi. Kolīzijas, to novēršanas algoritmi. Steka jēdziens. Steku attēlojums vektoriālā un saistīta formā, to modeļi un specifikācijas. Steka apstrādes operācijas. Steka pāris, tā realizācija un lietojuma priekšrocības. Steka realizācija, izmantojot hronoloģiski sakārtotu sarakstu. Rindas jēdziens. Rindu attēlojums vektoriāla un saistītā forma, to modeļi un specifikācijas. Rindas apstrādes operācijas. Cirkulāra rinda, tās realizācija un lietojuma priekšrocības. Prioritātes rindas. Deki - rindas ar diviem galiem. Nelineāras datu struktūras definīcija. Koka jēdziens. Koku klasifikācija. Binārā koka definīcija un ģenealoģiskās terminoloģijas lietojums. Bināro koku attēlojums vektoriālā un saistītā formā, to modeļi, specifikācijas, elementu pieeja un apstrādes operācijas. Koka virsotņu apgaita. Bināras meklēšanas koki, to veidošanas specifika un lietojuma efektivitāte. Kaudzes, to veidošanas un lietojuma specifika. Kaudzes izmantošana prioritātes rindas veidošanai. AVL-koka jēdziens, tā veidošanas un lietojuma specifika. Sabalansēšanas formēšana. AVL-koku lietojuma efektivitāte. B-koka jēdziens, tā veidošanas specifika. Elementu iestarpināšanas un dzēšanas operāciju algoritmi. B-koku lietojuma efektivitāte. Grafs kā nelineāra datu struktūra. Grafa attēlojums, izmantojot incedences matricu, attēlojuma modelis, tā specifikācija, elementu pieeja un apstrādes operācijas.

Informācijas sistēmu izstrāde

4

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar informācijas sistēmu izstrādāšanas metodiskajām un tehniskajām iespējām, kā arī šo sistēmu izstrādāšanas problēmām. Dot praktiskas iemaņas visu informācijas sistēmas projekta uzdevumu izstrādāšanā. Sniegt iemaņas darbam nelielā komandā

Mācību priekšmeta uzdevumi: jāpārzina informācijas sistēmu spektrs un vismaz dažas to izstrādāšanas metodoloģijas, jāprot izvēlēties noteiktiem informācijas sistēmu veidiem piemērotākās izstrādāšanas metodes un rīkus, jāiemācās praktiski izstrādāt un vadīt vidējas sarežģītības informācijas sistēmu projektus, jāizveido atbildīga, uz cieņu un iecietību balstīta attieksme pret pasūtītājiem un projekta komandas locekļiem un vēlme meklēt radošus risinājumus konflikta situācijās.

Mācību priekšmeta saturs: Informācijas jēdziens. Informācijas veidi. Informācijas sistēmas jēdziens. Informācijas sistēma kā apakšsistēma. Informācijas sistēmu spektrs. Informācijas sistēmas dzīves cikls. Informācijas sistēmu metodoloģijas: Uzņēmumu modelēšanas metodoloģija EKD un GRADE modelēšanas vide: Mērķu modelēšana. Organizatoriskās struktūras modelēšana. Biznesa procesu modelēšana. Informācijas modelēšana. Savstarpējā saistība starp organizācijas mērķiem, procesu, struktūru un prasībām pret informācijas sistēmu. Informācijas sistēmu stratēģiskā plānošana. Informācijas sistēmu veidi (pēc uzdevuma tipa). Ražošanas informācijas sistēmas. Tehnisko ierīču iekšējās informācijas sistēmas. Transakciju sistēmas. Transakcijas jēdziens. Transakciju sistēmu veidi. Transakciju sistēmu programmēšana. Transakciju sistēmu programmatūras analīze un adaptēšana. Uzņēmuma pārvaldības IS. Uzņēmuma funkcionālā un pārvaldības sistēmas. Uzņēmuma pārvaldības IS galvenās funkcijas. Uzņēmuma pārvaldības IS programmēšana. Uzņēmuma pārvaldības IS programmatūras analīze un adaptēšana. Lēmuma pieņemšanas atbalsta IS. Lēmuma pieņemšanas struktūra. Lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēmu veidi. Lēmuma pieņemšanas atbalsta IS programmēšana Lēmuma pieņemšanas atbalsta IS programmatūras analīze un adaptēšana. Prasību noskaidrošana pret transakciju, uzņēmuma pārvaldības un lēmumu pieņemšanas atbalsta IS izmantojot doto organizācijas piemēru un EKD un GRADE. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Ģeogrāfisko informācijas sistēmu klasifikācija, komponentes un funkcionālās iespējas. Ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrādāšana. Multivides informācijas sistēmas. Multivides sistēmu elementi: nekustīgie attēli un teksts, kustīgie attēli, krāsa, skaņa. Programmatūras izstrādāšana multivides sistēmām. Multivides un Internets. Multivides produktu integrēšana. Grupas darba informācijas sistēmas. Koplietošanas vides izveidošana. Groupware sistēmas. Korporatīvās informācijas sistēmas. Informācijas sistēmas projektēšanas galvenie elementi. Projekta dibināšana. Lietderības analīze. Projekta vadība atbilstoši izvēlētajam dzīves cikla modelim. Projekta nodošana lietotājam. Informācijas sistēmas projekta dibināšana. Projekta dibināšanas aktivitātes. Projekta grupas izveidošana. Projekta priekšlikuma izstrādāšana un prezentēšana. Projekta vides analīze. Līgumu izstrādāšana. Projekta vadīšana. Projekta plānošana. Projekta darba pārlūkošana (riska faktori, izmaiņu faktori, kvalitātes faktori). Projekta izmaiņu vadība. Projekta plāna atbilstība IS dzīves cikla modelim. Prasību definēšana konkrētai informācijas sistēmai. "Cietās un "mīkstās" informācijas analīze, strukturizācija un apstrāde. Funkcionālo un interfeisa prasību definēšana. Sadarbība ar informācijas sistēmas pasūtītājiem un darbs komandā. Informācijas sistēmas programmatūras projekta izstrādāšana. Informācijas sistēmas programmatūras izstrādāšana un testēšana. Lietotāju apmācība un programmatūras nodošana pasūtītājam. Sarežģītāka projekta priekšlikuma izstrādāšana un prezentēšana. Prasību iegūšana, dokumentēšana un saskaņošana. Prasību specifikācijas galīgā varianta izstrādāšana atbilstoši standartam. Programmatūras arhitektūras un funkcionālā un lietotāja interfeisa projektējuma izstrādāšana. Tehniskā risinājuma izvēle un tā pamatojums. Programmatūras izstrādes un testēšanas plāna sastādīšana. Algoritmu izstrādāšana un programmēšana un programmatūras testēšana. Lietotāja dokumentācijas izstrādāšana. Programmatūras versiju pārvaldība.Lietotāju apmācīšana darbam ar programmatūru. Izmaiņu pieprasījumu apstrāde.

Lielās datu bāzes

4

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar problēmām, uzdevumiem un to risinājumiem, kuri rodas veidojot lielas datu bāzes sistēmas.

Mācību priekšmeta uzdevumi: sniegt zināšanas par lielas datu bāzes vadības sistēmas uzbūves un funkcionalitātes jautājumiem; lielas datu bāzes loģiskās un fiziskās struktūras veidošanas iespējām; datu bāzes vadības sistēmas funkcionēšanu. Sniegt zināšanas par datubāzes darbības auditorpārbaudēm, klienta-servera datu bāzes sistēmu adminstrēšanu, vaicājumu valodas SQL procedurālā paplašinājuma PL/SQL izmantošanas iespējām.

Mācību priekšmeta saturs: Liela apjoma datu bāžu atšķirības no personālajām un vidēja izmēra datu bāzēm. Liela apjoma datu bāzes datu modeļi. Liela apjoma datu bāzes loģiskie un fiziskie modēji. Liela apjoma datu bāzes vadības sistēmas: Oracle, MS SQL Server, Sybase, Informix, DB2, RBD, IMS utt. Lietotāju, servera un fona procesi. Operatīvās atmiņas organizācija lielu DB DBVS. DB struktūras definēšana. DBVS konfigurēšanas parametri un konfigurēšanas faili. SQL valodas izmantošana lielu datu bāžu sistēmās. Datu shēmas un lietotāji. Lietotāja tiesību norādīšana. DBVS auditorpārbaudes. Operatīvās atmiņas struktūru parametru noskaņošana. Vaicājumu valodas SQL procedurālais paplašinājums PL/SQL. Dinamiskais SQL. DB sistēmas lietojumprogrammas interfeiss. Objekti datu bāzē. Datu bāzes darbības un izmatošanas nodrošināšana klienta-servera sistēmās (SQL*Net).

Tīmekļa tehnoloģijas

4

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar klienta-servera tehnoloģijām, programmēšanas valodām un rīkiem datortīkla Internet vidē; sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus tīmekļa tehnoloģijās.

Mācību priekšmeta uzdevumi: aplūkot datortīkla Internet protokolus un URL- resursu, tīmekļa un pārlūkprogrammu lietojumu; iemācīt uzstādīt un konfigurēt Internet tehnisko un programmnodrošinājumu, apkalpot Internet tīklam pieslēgtos datorus; iemācīt mājas lappušu veidošanas principus un valodu HTML; sniegt zināšanas par dinamiskās mājas lappuses ģenerēšanu; iemācīt valodas Java un JavaScript praktisku uzdevumu risināšanai; iemācīt strādāt ar tīmekļa redaktoriem, apgūt to iespējas un funkcijas mājas lappušu veidošanai un informācijas ievietošanai datortīklā Internet; iepazīstināt ar XML valodas galvenajiem pamatprincipiem; iemācīt konstruēt un analizēt projektus individuālu uzdevumu risināšanai.

Mācību priekšmeta saturs: Ievads tīmeklī. Klienti un serveri. Protokols HTTP. Mājas lappuses kā ASCII datnes. Mājas lappuses struktūra. Teksts mājas lappusēs. Teksta formatēšana. Fonti. Paragrāfi. Sakārtotie un nesakārtotie saraksti. Definīciju saraksti. Ieliktie saraksti. Tabulas efektīvai informācijas izvietošanai. Tabulu rindas un kolonas. Dokumenta ķermenis. Iekšējas un ārējas saites. Saites ar citiem dokumentiem. Optimālā adresēšana mapēs. Rezervētie resursi (mailto un citi). Kadri (frame). Mājas lappuse kā kadru kolekcija. Prasības optimālai kadru regulēšanai. Populārie grafiskie formāti vidē Internet (GIF, JPG, PNG). Dokumenta formāts PDF. Grafikas iebūvēšana mājas lappusēs. Grafika un saites ar citu informāciju. Citas HTML iespējas: lineāli, skrejošie virsraksti, utt. CGI - scenāriji, to teorētiskā būtība. Formas valodā HTML. Izvēlnes, podziņas, opcijas. Citi interfeisa organizācijas jautājumi. Sīklietotņu (applets) veidošanas pamati. Valodas Java iespējas. Klases Applet metodes un to loma. Sīklietotnes un mantošana. Klase Graphics. Darbs ar grafiku sīklietotnēs. Animācija. Citas Java iespējas sīklietotnēm. Programmas koda iebūvēšana mājas lappusēs (skripti), īsa iespēju analīze. Valodas JavaScript pamati. Galvenās klases (un klašu atribūti un metodes) valodā JavaScript. Valodas JavaScript lietišķā izmantošana. Dinamisku mājas lappušu ģenerācija. Notikumi. Notikumu apstrāde valodās Java un JavaScript. Notikumu apstrādātāji mājas lappusēs. Dinamiskā pozicionēšana. Kaskādes stila tabulas (CSS - Cascading Style Sheets). Pozicionējamie elementi. Dokumentu adaptācija lietotāja vajadzībām. Dokumentu struktūra. Dokumentu iezīmēšanas jautājumi. Valoda XML (eXtensible Markup Language). Konceptuālas atšķirības starp XML un HTML. XML komponentes. XML specifikācijas. XML kā efektīva iespēja datu aprakstīšanai. Dokumenta struktūra. Paplašināšanas iespējas. Praktiskie piemēri no XML. Pieprasījumi pie XML datu bāzēm. Tabulu ģenerācija pēc lietotāja vajadzībām. CSS valodā XML: argumenti "par" un "pret". Stilu vadība valodā XML: valoda XSL (Extensible Style Language). Citi XML pielikumi. Metadati. Arhīvi, zinātniskie pielikumi. Bizness - orientētie pielikumi. Izglītojošie pielikumi. Kanāli. Channel Definition Format (CDF). Tehnoloģija "push". Aktīvie kanāli (Active Channels). Valoda Java un datu bāzes. Tehnoloģija JDBC (Java Data Base Connectivitv). Klase URL valodā Java. Citi lietišķas programmēšanas jautājumi. īsa informācija par valodu Perl. Perl scenāriji. JavaScript un Perl: salīdzinošā analīze.

E-komercija

2

Mācību priekšmeta mērķis: iepazīstināt studentus ar E-komercijas specifiku. Iepazīstināt ar programmatūras un Internet lomu vērtību ķēdes realizācijā, sniegt iemaņas E-komercijas programmēšanā, izmantojot valodu Java.

Mācību priekšmeta uzdevumi: palīdzēt izprast E-komercijas principus un transakcijas; iemācīt projektēt E-komercijas sistēmas, orientēties E-komercijas programmatūrā; iemācīt praktiski izstrādāt vienkāršas E-komercijas sistēmas.

Mācību priekšmeta saturs: E-komercijas sistēmu definīcija un īpatnības. E-komercija un likumdošana. Autortiesību nodrošināšanas tehnoloģijas. E-komercijas programmatūra. Pircēja un pārdevēja lomas E-komercijā. E-komercijas modeļi. E-komerciajs sistēmu vērtību ķēde. E-komercijas sistēmu komponentes. Transakciju apstrādes sistēma. Apmaksas veidi E-komercijas sistēmās.

Mācību prakse

10

Mācību praksē studentiem ir jāiepazīstas ar uzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmuma darbībā, izmantoto programmatūru un tās dokumentāciju, jāpiedalās programmatūras izstrādē.

Kvalifikācijas prakse

10

Kvalifikācijas prakses mērķis ir nostiprināt studentu teorētiskās zināšanas un programmētājam nepieciešamās profesionālās prasmes un iemaņas, sagatavot materiālus kvalifikācijas darbam.

Kvalifikācijas darbs

10

Kvalifikācijas darbā tiek risinātas problēmas, kas saistītas ar prasmēm, kas nepieciešamas informācijas tehnoloģijas speciālistiem. Par kvalifikācijas darba galveno praktiskā risinājuma sadaļu uzskatāma programmatūras izstrāde kāda informācijas tehnoloģijas aspekta pilnveidošanai, un tā veido aptuveni 50% no kvalifikācijas darba satura. Studenti aizstāv kvalifikācijas darbu un tas tiek novērtēts ar atzīmi 10 ballu skalā.

Kvalifikācija tiek piešķirta, ja vērtējums nav zemāks par „4” ballēm.

Pavisam kopā:

120

Studiju programmas organizācija

Studiju programmas „Lietišķo sistēmu programmatūra” realizēšanā jāņem vērā, ka koledžā studē cilvēki ar īpašām vajadzībām. Iespējams, ka studējošajam nepieciešams ilgāks laika posms, lai apgūtu uzdoto vielu, visi mācību materiāli nepieciešami izdrukātā veidā, mācību vielu jāatkārto vairākkārtīgi, lai studējošais nostiprinātu zināšanas un prasmes. Šajos gadījumos pasniedzēji studiju programmās paredz iespēju strādāt ar studējošo individuāli, ja ir nepieciešams, izmantojot patstāvīgajiem darbiem paredzēto laiku.

Studiju process tiek plānots tā, lai ne mazāk kā 30% no kursu apjoma tiktu īstenoti praktiski – tiek risināti uzdevumi, izpildīti praktiskie darbi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai specializācijas priekšmetos apgūtu ne tikai teorētiskās zināšanas, bet gan iegūtās zināšanas tiktu pārbaudītas praksē. Pastāvīgā darba uzdevumus un to izpildes kontroles veidi ir noteikti mācību programmu aprakstos, ar kuriem var iepazīties e-studiju vidē.

Koledžas studējošajiem, kuru darbs norit tālmācības formā, tiek radītas visas iespējas, lai atrodoties ārpus Koledžas, studējošais apgūtu visu nepieciešamo studiju priekšmeta vielu. Koledžā ir izveidota e-vide, kurā ir ievietoti visi sagatavotie metodiskie materiāli, nodarbībās demonstrētās prezentācijas. Šajā sistēmā tiek veidoti studiju kursi, kas veicina jauktās apmācības ieviešanu studiju procesā. Tā kā tālmācības studijās ir neliels kontaktstundu skaits un liels patstāvīgo darbu īpatsvars, tad tiek nodrošināts ne tikai kontaktu ar kursa vadītāju klātienes nodarbībās, bet arī tiešsaistes režīmā, kā arī apmācības sistēmā Moodle tiek piedāvāti dažādi interaktīvi uzdevumi individuāla, pāru un grupu darba formā.

Studējošie ar akadēmisko personālu var arī sazināties ar e-pastu palīdzību, vairākos projektos ir apgūtas iespējas veidot videokonferences, ir iespēja rīkot šīs videokonferences gan konsultāciju laikā, gan atkārtojot dažādu lekciju materiālu.

Prasības, uzsākot studiju programmu

Imatrikulācijas prasības:

· par valsts budžeta līdzekļiem, pilna laika studijās un nepilna laika studijās uzņem personas ar invaliditāti, kuras ir saņēmušas Sociālās integrācijas valsts aģentūras Profesionālās piemērotības daļas rekomendāciju par atbilstību attiecīgai 4. kvalifikācijas līmeņa studiju programmai un iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus;

· par maksu pilna laika studijās un nepilna laika studijās konkursa kārtībā uzņem reflektantus, kuri iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (A, B, C, D vai E līmenis) un sekmēm vidējās izglītības dokumentā.

Studiju programmas praktiskā īstenošana

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ietverts šādās programmu pamatdaļās:

· studiju kursi

· lekcijas - studiju organizācijas forma un metode, kurā pasniedzējs mutiski izklāsta kādas tēmas saturu, to strukturāli organizējot noteiktā sistēmā. Tālmācībā lekcijas tematiku students apgūst patstāvīgi, galvenokārt, izmantojot pasniedzēja noteiktos studiju materiālus, kuri pieejami Aģentūras mācību bibliotēkā, Moodle un evidē.

· praktiskie darbi (praktiskās nodarbības) - studiju procesa organizācijas forma, kurā students apgūst izvēlētai profesijai nepieciešamās lietpratības un prasmju apguvi. Tālmācībā students praktiskos darbus apgūst klātienē lektora vadībā.

· semināri - studiju nodarbības veids, kuru vada lektors, bet studenti apspriež patstāvīgi sagatavotos referātus un ziņojumus pēc noteikta teorētiskās vielas apguves posma. Semināra mērķis ir attīstīt studentu intelektuālās spējas, patstāvīgi un radoši domāt, prasmi saskatīt un novērtēt būtiskāko, argumentēti analizēt problēmas, paplašināt un padziļināt zināšanas un nostiprināt praktiskās iemaņas. Tālmācībā semināri notiek klātienē, bet lektors var organizēt seminārus arī attālināti.

· pārbaudes darbs - notiek mācību kursa ietvaros, ko veic mutiski vai rakstiski noteiktā posmā apgūto zināšanu, izpratnes, prasmju un attieksmes pārbaudei, lai nodrošinātu studiju procesā atgriezenisko saiti un novērtētu studenta mācību kursa apguves sasniegumus. Tālmācībā studenti pārbaudes darbus pilda klātienē, bet tos var organizēt arī attālināti.

· patstāvīgais darbs - īpašs studiju darbības veids, ko pēc lektora iepriekšējiem norādījumiem veic students bez lektora tiešas vadības un iesaistes. Tālmācībā tā ir galvenā studiju programmas apguves forma. Patstāvīgos darbus, kas izpildāmi rakstiskā veidā, students iesniedz studiju priekšmeta lektora ar interneta starpniecību vai klātienē Koledžā. Lektors izvērtē katra studenta izpildītos un iesniegtos darbus un sniedz vērtējumu, ja tas tiek paredzēts attiecīgā studiju priekšmeta ietvaros.

· kursa darbs – rakstiskā veidā noformēts patstāvīgi veikts pētījums ar teorētisku vai lietišķu ievirzi studiju programmā paredzētajos kursos. Kursa darbu studējošais izstrādā lektora vadībā, pamatojoties uz Koledžas metodiskajiem norādījumiem un vērtējumu saņem pēc kursa darba aizstāvēšanas.

· referāts – rakstiska veida darbs, kura sagatavošanā izmanto apgūtās teorētiskās zināšanas vai apkopo un analizē pētīto literatūru. Tālmācībā students referātu sagatavo patstāvīgi neklātienē vai lektora vadībā. Referāts var būt grupas darbs lektora vadībā.

· tests - vērtēšanas forma, ar kuru nosaka studentu zināšanu un prasmju kvalitāti, un apjomu. Testā iekļauj uzdevumus, situācijas vai jautājumus u.c., kas sagatavoti par vienu vai vairāku mācību kursu saturu. Testu studenti var pildīt gan klātienē, gan neklātienē jeb attālināti.

· konsultācijas - mācību darba forma kāda jautājuma noskaidrošanai, gūstot zinātnisku, praktisku vai metodisku padomu. Konsultācijas katrā studiju priekšmetā tiek organizētas, ievērojot Koledžas piedāvāto konsultāciju grafiku vai atsevišķos gadījumos vienojoties ar konkrētā studiju priekšmeta pasniedzēju. Tālmācībā konsultācijas notiek gan klātienē, gan neklātienē, tā var būt arī kā nodarbība noteiktā laikā vienam studentam vai studentu grupai.

· mācību prakse - praktiska darbība teorētisko zināšanu nostiprināšanai un papildināšanai un profesionālo prasmju un kompetences pilnveidei. Prakses organizēšanas kārtību nosaka Prakses izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi. Prakses īstenošanai studentam tiek nozīmēts prakses vadītājs, kas atbild par prakses satura atbilstību prakses programmai, prakses atskaites sagatavošanu un aizstāvēšanu, un atbildīgais no Karjeras veidošanas nodaļas, kas nodrošina prakses organizāciju - nodrošina ar informāciju par prakses vietām, atbalsta studentus gatavojoties sarunām ar darba devēju, noformē prakses līgumu un citus dokumentus. Students saņem vērtējumu par prakses uzdevumu izpildi pēc prakses atskaites aizstāvēšanas.

· kvalifikācijas prakse - nodrošina profesionālās kvalifikācijas apguvi atbilstoši profesijas standartā noteiktajam profesionālo kompetenču aprakstam. Tās laikā tiek izmantotas teorētiskajās nodarbībās, praktiskajās mācībās un praksē iegūto zināšanu, prasmju un profesionālo kompetenču izmantošana reālajos darba apstākļos. Prakses īstenošanas kārtība ir tāda pati kā mācību prakses noteiktajai kārtībai.

· kvalifikācijas darbs - patstāvīgi veikts pētniecisks darbs profesionālas kvalifikācijas ieguvei kvalifikācijas darba vadītāja vadībā, kurā students apliecina savu gatavību profesionālu funkciju pildīšanai, prasmi teoriju īstenot praksē. Kvalifikācijas darbu izstrādā studenti, kuri saņēmuši pietiekamu vērtējumu visos studiju programmā paredzētajos studiju priekšmetos un praksēs. Prasības un noteikumus kvalifikācijas darbam nosaka iekšējais normatīvais dokuments "Koledžas kvalifikācijas d