Kopīgie un dubultie grādi,diploma pielikums

Prof. A. Rauhvargers, Rektoru Padomes ģenerālsekretārs

Kopīgā grāda definīcija (2002) jāatbilst vismaz daļai no šādiem raksturojumiem:

• kopīgi izstrādātas / apstiprinātas programmas;• kopīgas uzņemšanas un gala eksāmenu

komisijas; • studijas notiek visās partneraugstskolās;• salīdzināms studiju ilgums savā valstī un

ārzemēs; • partneru starpā studijas tiek automātiski atzītas;• mācībspēki māca arī partneraugstskolās , • grādi: vai nu grādu piešķir kopīgi, vai arī to dara

VISAS partnerinstitūcijas

Kopīgie grādi – kādēļ tas kopumā ir labi?

•kopīgi veidota kvalitātes nodrošināšana

•veicina diplomu savstarpējo atzīšanu

•veicina kvalifikāciju caurskatāmību (ECTS, DS, salīdzinoša pieeja)

•augstākās izglītības sistēmu tuvināšanās,

•studentu un mācībspēku mobilitāte

Kopīgie grādi – kādēļ tas kopumā ir labi?

•absolventu nodarbināmība vairākās valstīs,

•Eiropas/ starptautiska dimensija studijām

•Eiropas augstākās izglītības pievilcības vairošana

•kopīgi veidoto programmu rezultāts ir lielāks nekā sastāvdaļu summa

Kopīgie grādi – kādēļ augstskolas grib tos veidot?

• savas augstskolas reputācijas celšana • absolventu nodarbināmība Eiropas mērogā • piekļuve reglamentētām profesijām Eiropas mērogā• Eiropas vai “starptautiska” zīmola pievienošana

programmai

• Vairāk rezultātu ar tiem pašiem resursiem• Programmu uzturēšana retās/ nepopulārās jomās

Kopīgie grādi – kādēļ augstskolas grib tos veidot?

• kā palīdzība citu valstu augstskolām• biznesa nolūkiem• savu programmu uzlabošanai

• citas valsts akreditācijas/ kvalitātes apstiprinājuma iegūšana

• tādu kvalifikāciju piešķiršana, kuras “mājās nav atļautas”

• profesionālu gatavošana jomās, kurās Eiropas/ starptautiska dimensija ir nepieciešama

Kā praksē notiek kopīgo grādu piešķiršana?

• “īsts” kopīgs grāds visu partneraugstskolu vārdā;

• grādu apliecinošie dokumenti no vairākām augstskolām;

• “dubultais grāds” (divaugstskolu),

• tikai viens grāds no “mājas” augstskolas un neoficiāls sertifikāts no visiem partneriem

Ja nav īpašas likumdošanas par kopīgajiem grādiem = jāizpilda visi nacionālās likumdošanas nosacījumi

• ne vienmēr studentiem ir atļauts vienlaicīgi reģistrēties vairākās augstskolās,

• pastāv prasība aizstāvēt noslēguma darbu “mājas” augstskolā

• bieži noteikts minimālais “mājas augstskolā” apgūstamais studiju apjoms (parasti virs 50%)

• nosacījumi par tekstu, kas tiek ierakstīts diplomos

• nosacījumi par studiju valodu (dažas valstis)

Kopīgie grādi vai dubultie grādi?“īsti” kopīgie grādi dubultie grādi

grūtāk piešķirt vieglāk piešķirt, bet 100% jāizpilda abu pušu prasības

vienmēr tiek veidota kopīga programma

programmas var nebūt pilnībā tā vietā var būt tikai mobilitātes periodi

var būt nepieciešams ilgāks studiju laiks

tiesību jautājums darba tirgū nav 100% skaidrs

darba tirgū tiesības tādas pašas kā attiecīgās valsts “parastajiem” absolventiem

ja konsorcijā vairāk nekā divas partneraugstskolas, tas nerada problēmas

ja konsorcijā vairāk nekā divas (divu valstu) augstskolas, tālāko augstskolu ieguldījums nav uzskatāmi redzams

daļā valstu divu diplomu izsniegšana par tiem pašiem kredītpunktiem tiek uztverta kā negodīga

EP/UNESCO Rekomendācija kopīgo grādu atzīšanai

Galvenie nosacījumi, kas jāizpilda kopīgajam grādam, lai tas tiktu starptautiski atzīts:

1. Visām kopīgās programmas daļām un visām programmas realizācijā iesaistītajām partneraugstskolām jābūt pakļautām caurredzamai kvalitātes nodrošināšanai

2. Gadījumos , kad kopīgo grādu realizē plašs konsorcijs, visām konsorcijā iesaistītajām augstskolām jābūt savā valstī atzītām

3. Grāda kopīgajam raksturam jāatspoguļojas Diploma pielikumā, kur jābūt redzamam, kuras programmas daļas kurā augstskolā apgūtas

11

Valstu reāli izvirzītās prasības (citās valstīs piešķirtu) kopīgu grādu atzīšanai

• visu kopīgā grāda daļu kvalitātei jābūt novērtētai • visām iesaistītajām augstskolām jābūt atzītām,

• visām kopīgā grāda satsāvdaļām jāpieder pie kādas valsts izglītības sistēmas

• atzīst pie nosacījuma, ka valstī, kur atzīšana prasīta, ir līdzīga programma

Status quo 2009 gada pavasarī

Kopīgie grādi

valstu nacionālajos ziņojumos par Boloņas procesu ministru konferencei Lēvenē

2009. gada 27.-29. aprīlī

Kopīgie grādi: likumdošanas situācija 2009. gada sākumā

• Valstu skaits, kurās kopīgie grādi ir ietverti likumdošanā, • kurās tie ir “pilnīgi atļauti” bet nav pieminēti likumdošanā un • valstis, kurās ir iespējamas kopīgās programmas, bet ne grādi

Kurās valstīs kopīgie grādi NAV pieminēti likmdošanā?

Armenia, Azerbaijan, Finland,

Iceland, Ireland, Latvia,

Liechtenstein, Netherlands, Sweden,

Switzerland, Ukraine,

Stocktaking 2009 – kopīgu grādu izplatība augstskolās (pa valstīm)

Kopīgie grādi• 2009 Stocktaking –

valstu skaits, kurām ir kopīgi grādi I, II un III Boloņas procesa ciklā

Galvenās studiju jomas, kurās ir kopīgie grādi: • principā tiek veidoti visās studiju jomās• Skaidri izceļas inženierzinātnes un dabaszinātnes

– tās ir vispopulārākās,

• cieši seko: ekonomika, bizness, sociālās zinātnes informāciju tehnoloģijas, veselības zinātnes

• “Trešajā vietā” Eiropas studijas, skolotāju sagatavošana un vides zinātne

Darbības valstīs, lai veicinātu kopīgos grādus: • visvairāk – likumdošanas izmaiņas.

• nākošie – papildfinansējuma piešķiršana, piem Dānija 2008. gadā 4.400.000 EUR kopīgo un dubulto grādu izstrādei un mārketingam

• kopīgo programmu akreditācijas procedūru izveide

• labas prakses kodeksu un vadlīniju izveide kopīgo grādu veidošanai (bieži valsts augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas ietvaros)

• Diemžēl tajā paša laikā virkne valstu atbild, ka nav nekādu veicinošu pasākumu

What could the HEIs do to ensure that their joint degree is worth recognizing?

• Clear agreements between partner institutions• Quality ensured• Clear terminology used• All the relevant rules observed• Good and streamlined information regarding

the degree

What the institutions might wish to do?

• have introduced JD in its policy documents (also giving and explaining motivation)

• have developed a clear policy/strategy for:

▫Quality assurance of joint programmes,

▫ recognition of the foreign components of those JDs which it is part of (normally automatic)

• have analyzed employers’ needs and interests

An institution might wish to (information)

• Have developed ways of proper description of the joint programmes in Diploma Supplements it issues to the graduates

• have discussed the establishment of the JD with national HE governing bodies and with other HEIs to ensure that the JDs it develops are “legal” and recognized nationally

• have informed its National Recognition Information centre (ENIC/NARIC) about its JDs so that the centre can answer questions asked by credential evaluators from other countries

An institution might wish to (procedural issues)

•have developed a template agreement with partner institutions

•procedures for disengagement from JD

Agreements between partners what should they include ?

A standard institutional agreement on JD cooperation could include:

•aims for the development of the particular JD programme,

• list of all partner institutions (mentioning their status),

• the admission procedure to the joint program,

•conditions for graduation,

A standard institutional agreement on JD cooperation might include (II):

• formalities of the degree awarding procedure and issuing of the degree certificate (“diploma),

In the case of programmes leading to a profession (especially a regulated profession):

• measures to ensure that graduates meet professional requirements in one/ several/ all countries concerned

• formalities of giving formal evidence to above

A standard institutional agreement on JD cooperation might include (III):

• sharing of tasks among the partners in ▫ curriculum development,▫ practical establishing of joint programme,▫ practical tasks regarding admission and

registration of students,▫ teaching,▫ practical placements,▫ preparation and defence of final thesis,▫ awarding and issuing the qualification,

A standard institutional agreement on JD cooperation might include (IV):

• sharing financial responsibilities among the partners,

• requirements for student mobility and practical arrangements for it,

• requirements for staff mobility and practical arrangements for it

Austrija Mobilitātes logi• kalendārais

plāns kopīgā grāda izveidei

Austrija – mobilitātes logi

•Kopīgajās programmās ir iebūvēts laika posms, kurā studenti mācās partneraugstskolā.

•Šajā laikā tie studenti, kuri paliek uz vietas, apgūst (ierobežotās vai brīvās) izvēles priekšmetus

Eiropas vienotais Diploma pielikums

2 ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU2.1 Kvalifikācijas nosaukums un tās īpašniekam piešķirtais

nosaukums (ja piešķir) – oriģinālvalodā (ja piešķirtais grāds ir kopīgs grāds, tas jānorāda)

2.2. Galvenā(s) studiju joma(s) kvalifikācijas iegūšanai:

2.3. Kvalifikāciju piešķīrušās iestādes nosaukums (oriģinālvalodā) un statuss (Ja kvalifikācija ir kopīgs grāds, jānorāda visu kopīgās programmas realizācijā iesaistīto augstskolu nosaukums un statuss, piem. XX valsts atzīta, akreditēta XX aģentūrā utt.)

Eiropas vienotais Diploma pielikums2.4. Studijas administrējošās iestādes (ja atšķiras no 2.3) nosaukums (oriģinālvalodā un statuss):(Ja kvalifikācija ir kopīgs grāds, jānorāda visu kopīgās programmas realizācijā iesaistīto augstskolu nosaukums un statuss, piem. XX valsts atzīta, akreditēta XX aģentūrā utt.)

2.5. Studiju un eksaminācijas valoda(-s):

3 ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI

3.1 Kvalifikācijas līmenis:3.2 Oficiālais programmas garums:3.3. Uzņemšanas prasības:

Eiropas vienotais Diploma pielikums

4 ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN IEGŪTAJIEM REZULTĀTIEM

4.1 Studiju veids:4.2. Programmas prasības:

(kur vien iespējams, norāiet studiju rezultātus: zināšanas, prasmes, kompetences un programmas definētos mērķus)

4.3. Programmas sastāvdaļas (piem., priekšmetu kursi vai moduļi) un personas iegūtais novērtējums/ atzīmes/ kredītpunkti:(ja piešķiramā kvalifikācija ir kopīgs grāds, šeit jānorāda, kurus no programmas komponerntiem kura partneraugstskola realizējusi)

Eiropas vienotais Diploma pielikums

4.4. Atzīmju sistēma (ja iespējams, norādījumi par atzīmju sadalījumu):(ja kopīgajā programmā piedalās augstskolas ar atšķirīgām atzīmju sistēmām, jāuzrāda visaas) M

4.5 Kvalifikācijas klase (oriģinālvalodā):

(piem. ar izcilību, first class honors, merit, summa cum laude, utt.)

Eiropas vienotais Diploma pielikums5 ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS FUNKCIJU5.1. Tiesības turpināt studijas:5.2. Profesionālais statuss (ja piešķirts):

6 PAPILDINFORMĀCIJA6.1 Papildinformācija:

(ja kvalifikācija ir kopīgas programmas rezultāts, šeit tas jānorāda)

6.2 Tālākas informācijas avoti:

7 PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMSDatums: Paraksts: Parakstītāja ieņemamais amats: Oficiāls zīmogs:

8 ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ(ja kopīgs grāds – visu valstu izglītības sistēmas)

Paldies par uzmanību!

• Guidelines or Quality Enhancement in European Joint Master ProgrammesEMNEM - European Masters New Evaluation Methodology, 2006

• http://www.eua.be/eua/jsp/en/upload/EMNEM_report.1147364824803.pdf